P8_TA(2018)0109

ES un Austrālijas Pamatnolīgums (rezolūcija)

Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīla nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Austrāliju, no otras puses (15467/2016 – C8-0327/2017 – 2016/0367(NLE) – 2017/2227(INI))

(2019/C 390/33)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (15467/2016),

—	ņemot vērā projektu Pamatnolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Austrāliju, no otras puses (09776/2016),

—	ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pantu un 212. panta 1. punktu, saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu un 218. panta 8. punkta otro daļu (C8-0327/2017),

—	ņemot vērā ANO Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām (UNDRIP), ko 2007. gada 13. septembrī pieņēma Ģenerālā asambleja,

—	ņemot vērā 2008. gada oktobrī parakstīto ES un Austrālijas partnerattiecību nolīgumu, kas tiks aizstāts ar pamatnolīgumu,

—	ņemot vērā 1997. gada 26. jūnijā Luksemburgā pieņemto Kopīgo deklarāciju par Eiropas Savienības un Austrālijas attiecībām,

—	ņemot vērā tā 2016. gada 25. februāra rezolūciju par sarunu sākšanu ar Austrāliju un Jaunzēlandi par brīvās tirdzniecības nolīgumu (1) un tā 2017. gada 26. oktobra rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei par sarunu pilnvarām attiecībā uz ES tirdzniecības sarunām ar Austrāliju (2),

—	ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja Jean-Claude Juncker, Eiropadomes priekšsēdētāja Donald Tusk un Austrālijas premjerministra Malcolm Turnbull2015. gada 15. novembra kopīgo paziņojumu,

—	ņemot vērā 2015. gada 22. aprīļa Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Austrālijas ārlietu ministra kopīgo deklarāciju “Ceļā uz ciešāku ES un Austrālijas partnerību”,

—	ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Austrāliju, ar ko izveido sistēmu Austrālijas dalībai Eiropas Savienības krīžu pārvarēšanas operācijās, kas tika parakstīts 2015. gadā (3),

—	ņemot vērā 2014. gada decembrī panākto Administratīvo nolīgumu starp Austrāliju un Eiropas Savienību, ar ko izveido diplomātiskās apmaiņas programmu,

—	ņemot vērā savstarpējās atzīšanas nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Austrāliju par standartu sertifikāciju, kas parakstīts 1998. gadā (4), un ES un Austrālijas nolīgumu, ar kuru 2012. gadā groza šo nolīgumu (5),

—	ņemot vērā 2011. gada 29. septembrī parakstīto nolīgumu starp Eiropas Savienību un Austrāliju par pasažieru datu reģistru (PDR) (6),

—	ņemot vērā 2010. gada 13. janvārī parakstīto nolīgumu starp Austrāliju un Eiropas Savienību par klasificētas informācijas drošību (7),

—	ņemot vērā 1994. gadā parakstīto nolīgumu par Eiropas Kopienas un Austrālijas sadarbību zinātnes un tehnikas jomā (8),

—	ņemot vērā ES un Austrālijas 38. starpparlamentāro sanāksmi (IPM), kas 2017. gada 4. un 5. oktobrī notika Strasbūrā,

—	ņemot vērā pirmo ES un Austrālijas līderu forumu, kas 2017. gada jūnijā notika Sidnejā un sapulcināja vadošos politiķus, uzņēmējus, akadēmisko aprindu, plašsaziņas līdzekļu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus,

—	ņemot vērā Austrālijas valdības 2017. gada novembrī publicēto ārpolitikas balto grāmatu, kurā aprakstītas Austrālijas starptautiskās prioritātes un izaicinājumi un uzsvērta tā dēvētā Indijas un Klusā okeāna reģiona primārā nozīme Austrālijai,

—	ņemot vērā to, ka ārpolitikas baltajā grāmatā norādīta ASV un Ķīnas būtiskā loma Indijas un Klusā okeāna reģionā un Austrālijas ārpolitikā, vienlaikus pieminot Austrālijas un Eiropas Savienības un tās dalībvalstu attiecību svarīgumu,

—	ņemot vērā 2017. gada pārskatu par klimata pārmaiņu politiku, kuru Austrālijas valdība izdeva 2017. gada decembrī,

—	ņemot vērā Austrālijas valdības 2009. gadā publicēto dokumentu “Austrālijas klimata pārmaiņu zinātne: valsts satvars”,

—	ņemot vērā 2018. gada 18. aprīļa normatīvo rezolūciju par lēmuma projektu (9),

—	ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0119/2018),

tā kā ES un Austrālija 2017. gada 7. augustā noslēdza pamatnolīgumu; tā kā ciešās un spēcīgās Austrālijas un ES un tās dalībvalstu attiecības ir vēsturiski iesakņojušās un pamatojas uz kopējām vērtībām un principiem, piemēram, cieņu pret demokrātiju, cilvēktiesībām, dzimumu līdztiesību, tiesiskumu, tostarp starptautiskajām tiesībām, kā arī mieru un drošību; tā kā cilvēku savstarpējās saites ir dziļas un ilggadējas;

B.	tā kā ES un Austrālija 2017. gadā nosvinēja 55 sadarbības un diplomātisko attiecību gadus; tā kā pēdējo gadu laikā šīs attiecības ir ieguvušas jaunu dinamismu; tā kā visām dalībvalstīm ir diplomātiskas attiecības ar Austrāliju un 25 no tām ir vēstniecības Kanberā;

tā kā Austrālijas valdības ārpolitikas baltajā grāmatā ir teikts, ka spēcīga Eiropas Savienība joprojām atbilst Austrālijas interesēm un ka ES būs aizvien svarīgāka partnere, aizsargājot un sekmējot uz noteikumiem balstītu sabiedrisko kārtību; tā kā baltajā grāmatā ir uzsvērta nepieciešamība cieši sadarboties ar ES un tās dalībvalstīm saistībā ar tādiem jautājumiem kā terorisma apkarošana, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana, ilgtspējīga attīstība un cilvēktiesības;

tā kā ES un Austrālija ir iesaistījušās sadarbībā un dialogā ar Dienvidaustrumāzijas valstīm, tostarp, izmantojot Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju (ASEAN), ASEAN Reģionālo forumu (ARF), Āzijas un Eiropas (ASEM) samitu un Austrumāzijas augstākā līmeņa sanāksmi (EAS); tā kā Austrālija ir viena no Klusā okeāna salu foruma (PIF) dibinātājām un ir iesaistījusies stratēģiskā partnerībā ar ASEAN; tā kā Austrālija 2018. gada 17. un 18. martā rīkoja ASEAN un Austrālijas īpašo samitu;

tā kā ES kā pasaules mēroga dalībniecei ir jāturpina stiprināt tās klātbūtni plašajā un dinamiskajā Āzijas un Klusā okeāna reģionā, kur Austrālija dabiski sadarbojas ar ES, kā arī pati par sevi sniedz svarīgu ieguldījumu; tā kā Āzijas un Klusā okeāna reģions, kurā valda stabilitāte, miers un kura pamatā ir noteikumi, kas atbilst mūsu principiem un standartiem, ir izdevīgs pašas Eiropas Savienības drošībai un interesēm;

F.	tā kā ES un Austrālija ir cieši saskaņojušas ārpolitikas jautājumus, piemēram, attiecībā uz Ukrainu, Krieviju, Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (DPRK) un Tuvajiem Austrumiem;

G.	tā kā Austrālijai ir ciešas politiskās, drošības un aizsardzības saiknes ar ASV, kuras ir saderīgas ar pieaugošo saikni ar Ķīnu, ar kuru tai ir visaptveroša stratēģiskā partnerība;

tā kā 2016. gadā ES bija Austrālijas otrais lielākais tirdzniecības partneris un ierindojās otrajā importa avotu vietā (19,3 %), kā arī trešajā vietā kā eksporta galamērķis (10,3 %), un tā kā abas puses ir saglabājušas plašu ekonomisko interešu loku; tā kā 2015. gadā ES ārvalstu tiešo investīciju uzkrājums Austrālijā sasniedza 117,7 miljardus un Austrālijas tiešo investīciju uzkrājums ES bija EUR 21,7 miljards;

tā kā Austrālija ir cieši apņēmusies īstenot brīvu tirdzniecību un ir noslēgusi BTN ar svarīgām valstīm Austrumāzijā (Ķīnu, Japānu, Dienvidkoreju, Singapūru, Malaiziju un Taizemi, kā arī reģionālo nolīgumu ar ASEAN) un ar Jaunzēlandi, Čīli, Amerikas Savienotajām Valstīm un Peru, kā arī PACER plus nolīgumu ar Klusā okeāna salām;

tā kā 2018. gada 23. janvārī Austrālija un 10 citas valstis, kuras robežojas ar Kluso okeānu, paziņoja, ka tās ir panākušas vienošanos par Klusā okeāna valstu tirdzniecības nolīgumu, tā dēvēto Visaptverošo un progresīvo Klusā okeāna valstu partnerības nolīgumu (CPTPP), kuru ir paredzēts parakstīt 2018. gada 8. martā Čīlē; tā kā Austrālija patlaban risina sarunas par daudziem tirdzniecības nolīgumiem, tostarp reģionālu visaptverošu ekonomikas partnerību (RCEP), kas tika uzsākta 2012. gadā ASEAN samitā;

tā kā Austrālija, kas ir valsts, kura ir apņēmusies ievērot starptautisko globālo pārvaldību, ir piecreiz bijusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes (UNSC) nepastāvīgā locekle un aktīva G20 locekle kopš tās dibināšanas, ļoti ciešā sadarbībā ar ES prezidējot tās 2014. gada Brisbenā notikušajā samitā; tā kā nesen Austrāliju ievēlēja ANO Cilvēktiesību padomē;

L.	tā kā Austrālija ir izvietojusi karaspēku, lai pievienotos vispasaules koalīcijai, kas cīnās pret Daesh Irākā un Sīrijā; tā kā Afganistānā Austrālija bija lielākā pie NATO spēkiem nepiederošā spēku nodrošinātāja Starptautiskajos Drošības atbalsta spēkos (ISAF);

M.	tā kā Austrālija ir piedalījusies daudzās ANO atbalstītās miera uzturēšanas misijās visos trijos kontinentos, kā arī Papua-Jaungvinejā un Zālamana salās;

N.	tā kā 2014. gadā Austrālija pirmo reizi piedalījās ES vadītā krīzes pārvarēšanas misijā, proti, EUCAP Nestor Āfrikas ragā; tā kā Austrālijas jūras spēki veic pirātisma un terorisma apkarošanas operācijas kopā ar Apvienotajiem jūras spēkiem Āfrikas ragā un Indijas okeāna rietumu daļā;

tā kā Austrālijas pilsoņi savā valstī un ārpus tās ir cietuši no vairākiem radikālā islāma pārstāvju veiktajiem terora aktiem; tā kā gan ES, gan Austrālija sadarbojas terorisma apkarošanas pasākumu veikšanā, tostarp apkarojot vardarbīgu ekstrēmismu, centienos apturēt teroristu organizāciju finansēšanu un koordinējot konkrētus spēju veidošanas projektus;

tā kā Džakartas Tiesībaizsardzības sadarbības centra (JCLEC), kurš izveidots pēc Austrālijas un Indonēzijas iniciatīvas, mērķis ir uzlabot Dienvidaustrumāzijas tiesībaizsardzības aģentūru specializētās zināšanas cīņā pret terorismu un transnacionālo organizēto noziedzību un šis centrs ir saņēmis ES finansējumu;

Q.	tā kā 2017. gada oktobrī Austrālijas valdība uzsāka starptautisko kibertelpas stratēģiju, lai risinātu tādus jautājumus kā digitālā tirdzniecība, kibernoziedzība, starptautiskā drošība un e-pārvalde;

R.	tā kā Austrālija ir atbalstījusi Filipīnas, sekmējot drošību un cīņā pret džihādismu;

tā kā ES un Austrālija apspriež migrācijas jautājumu ikgadējā ES un Austrālijas augstākā līmeņa amatpersonu dialogā par migrāciju, patvērumu un dažādības jautājumiem; tā kā Austrālija ir Bali procesa pret cilvēku kontrabandu, cilvēku tirdzniecību un ar to saistīto transnacionālo noziedzību līdzpriekšsēdētāja;

tā kā Austrālijai ir ļoti augsts ienākumu līmenis uz vienu iedzīvotāju un tā ir atvērta, demokrātiska un multikulturāla sabiedrība; tā kā katrs ceturtais tās iedzīvotājs ir dzimis ārvalstīs un kopš 1945. gada Austrālijā ir apmetušies aptuveni septiņi miljoni pastāvīgo migrantu, tostarp daudzi no Eiropas; tā kā Austrālija ir īpašā ģeogrāfiskā situācijā, aizņemot plašu teritoriju Indijas okeānā un Klusā okeāna dienvidu daļā;

U.	tā kā Austrālija un ES pamatnolīgumā no jauna apstiprina savu apņemšanos sadarboties klimata pārmaiņu mazināšanā; tā kā 2017. gada pārskatā par klimata pārmaiņu politiku ir no jauna apstiprināta Austrālijas apņemšanās cīnīties pret šiem draudiem;

V.	tā kā Austrālija saskaras ar ievērojamu vidisku un ekonomisku klimata pārmaiņu ietekmi vairākās nozarēs, tostarp ūdensapgādes drošībā, lauksaimniecībā, piekrastes kopienās un infrastruktūrā;

W.	tā kā Austrālija, kura ir ESAO Attīstības palīdzības komitejas (DAC) locekle, ir īpaši apņēmusies atbalstīt labu pārvaldību un ekonomisko izaugsmi Papua-Jaungvinejā, Indonēzijā, Austrumtimorā un citās Klusā okeāna un Āzijas valstīs, kurās ES un tās dalībvalstis ir galvenie līdzekļu devēji,

X.	tā kā Austrālijas valdība iegulda tādās programmās kā Austrālijas Klimata pārmaiņu zinātniskā programma un Pētniecības programma par klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgošanos tām dabas resursu pārvaldībā, lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem saprast un pārvaldīt iespējamo klimata pārmaiņu ietekmi;

Y.	tā kā Austrālija ir izveidojusi valsts satvaru un augsta līmeņa koordinācijas grupu, lai izstrādātu plānu zinātnisku atziņu par klimata pārmaiņām īstenošanai, nodrošinot saskaņotu pieeju šī jautājuma risināšanai visās kopienās valstī;

Z.	tā kā 2016. gada 10. novembrī Austrālija ratificēja Parīzes nolīgumu un Kioto protokola Dohas grozījumu, nostiprinot apņemšanos rīkoties klimata pārmaiņu jomā, un ir izstrādājusi vairākus politikas virzienus, lai samazinātu iekšzemes emisijas, kā arī atbalstītu globālu rīcību;

AA.	tā kā Austrālijas valdības klimata pārmaiņu ierobežošanas plānā paredzēts līdz 2020. gadam samazināt emisijas par 5 % zem 2000. gada līmeņa un līdz 2030. gada par 26–28 % zem 2005. gada līmeņa, kā arī līdz 2020. gadam dubultot valsts atjaunojamās enerģijas jaudu;

AB.	tā kā Austrālijas valdībai ir bijusi vadošā loma, atbalstot Klusā okeāna valstu meteoroloģiskos dienestus un reģionālās organizācijas klimata un laikapstākļu agrīnās brīdināšanas sistēmu izveidē,

atzinīgi vērtē, ka ir pabeigts pamatnolīguma projekts, kas būs juridiski saistošs instruments, lai uzlabotu un stiprinātu ES un Austrālijas divpusējās attiecības un palielinātu sadarbību tādās jomās kā ārpolitika un drošības jautājumi, cilvēktiesības un tiesiskums, globālā attīstība un humānā palīdzība, ekonomikas un tirdzniecības jautājumi, tiesiskums, pētniecība un inovācijas, izglītība un kultūra, lauksaimniecība, jūrlietas un zivsaimniecība, un lai risinātu tādus globālus jautājumus kā klimata pārmaiņas, sabiedrības veselība, terorisma apkarošana un masu iznīcināšanas ieroču (MII) izplatīšanas novēršana;

uzsver, ka ES un Austrālija ir spēcīgi un līdzīgi domājoši partneri, kuriem ir dziļas divpusējas attiecības un kopīgas vērtības un kuri ievēro demokrātijas principus, cilvēktiesības un tiesiskumu, kā arī aizvien vairāk stiprina politiskās un ekonomiskās saites un gūst labumu no ciešiem un aktīviem kultūras, akadēmiskajiem un savstarpējiem cilvēku kontaktiem;

uzsver, ka ES un Austrālijai ir īpaša vērtība kā partneriem, kuriem ir viens un tas pats pasaules redzējums, lai divpusēji un daudzpusēji sadarbotos attiecībā uz reģionāliem un globāliem jautājumiem; uzsver priekšrocības ES un Austrālijas kopīgai rīcībai ANO un PTO, kā arī tādās struktūrās kā G20, lai saglabātu un stiprinātu sadarbīgu un uz noteikumiem balstītu globālu kārtību sarežģītā un mainīgā pasaulē, kurā ir daudz neskaidrību;

pauž gandarījumu par apvienotās komitejas izveidi saskaņā ar pamatnolīgumu, lai sekmētu nolīguma efektīvu īstenošanu un saglabātu vispārēju ES un Austrālijas attiecību saskaņotību;

atbalsta gaidāmo sarunu sākumu attiecībā uz ES un Austrālijas brīvās tirdzniecības nolīgumu, kuras ir jārisina savstarpīguma, pārredzamības, pārskatatbildības un savstarpēja izdevīguma gaisotnē, vienlaikus ņemot vērā konkrētu produktu, piemēram, lauksaimniecības produktu, jutīgumu sakarā ar to, ka Austrālija ir ievērojama lauksaimniecības produktu eksportētāja; mudina abus partnerus sasniegt tālejošus mērķus pakalpojumu jomā; uzsver, ka sarunās ar ES būtu jāņem vērā MVU vajadzības un prasības, nevājinot vides, sociālos un darba standartus; norāda, ka šīs sarunas tiks uzsāktas tieši laikā, ņemot vērā, ka Austrālija jau ir panākusi vairākus BTN ar nozīmīgām valstīm Austrumāzijā un Klusā okeāna reģionā un gatavojas noslēgt šādus nolīgumus ar citām būtiskām valstīm;

uzsver Austrālijas aktīvo lomu ES augstākās izglītības sadarbības programmās, izmantojot ES un Austrālijas divpusējo izglītības programmu, un ar gandarījumu norāda, ka kopš 2015. gada Austrālijas universitātes varēja pievienoties “Erasmus+”mobilitātes nolīgumiem; norāda, ka sadarbība būtu jāstiprina vēl vairāk, lai veicinātu savstarpējus ieguvumus studentiem un pētniekiem un palīdzētu tiem iegūt multikulturālas un inovatīvas prasmes;

atgādina, ka ES un Austrālija ir svarīgi partneri pētniecības un inovāciju sadarbībā, kuras mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un veicināt uz zināšanām balstītas sabiedrības tālāku veidošanu;

pauž atzinību Austrālijai par atbalstu un par sankciju režīma saskaņošanu ar ES pēc Krievijas veiktās nelikumīgās Krimas aneksijas un militārās iejaukšanās Austrumukrainā;

atzinīgi vērtē Austrālijas atbalstu mērķtiecīgām starptautiskām sankcijām pret atsevišķām personām un struktūrām, kuras ir atbildīgas par militāro agresiju, terorismu un cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā un okupētajā Krimā;

10.

atzinīgi vērtē Austrālijas Nacionālo novērtējumu biroja atbalstu starptautiskās, politiskās, stratēģiskās un ekonomiskās analīzes sniegšanā un tā sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, lai nodrošinātu atbildes uz kopīgu interešu jautājumiem;

11.

atzīst Austrālijas izšķirošo lomu “Five Eyes”izlūkošanas koalīcijā un tās atbalstu ES dalībvalstu un transatlantisko partneru drošībai, atzinīgi vērtē Austrālijas operatīvo vienošanos ar Eiropolu un uzsver, ka pastāv iespēja paplašināt apmaiņu ar izlūkdatiem un uzlabot sadarbību ar Austrālijas valdību;

12.

atzīst Austrālijas nozīmi, līdzatbalstot ANO DP 2014. gada rezolūcijas par MH17 reisa lidmašīnas notriekšanu un par Sīrijas ķīmisko ieroču izskaušanu; pauž atzinību par tās būtisko ieguldījumu Drošības padomē, cenšoties uzlabot humanitāro situāciju Sīrijā, pārvaldot pāreju saistībā ar Afganistānas drošības situāciju un pievēršoties cilvēktiesību stāvoklim KTDR;

13.

atzinīgi vērtē abu partneru spēcīgo apņemšanos sadarboties terorisma apkarošanā, kā tas izklāstīts pamatnolīgumā; uzsver, ka svarīga ir vēl ciešāka divpusēja sadarbība attiecībā uz informācijas apmaiņu par ārvalstu kaujiniekiem un viņu atgriešanos; aicina abus partnerus turpināt nodrošināt efektīvu ANO terorisma apkarošanas stratēģijas četru pīlāru īstenošanu; pauž atzinību par Austrālijas ieguldījumu globālajā koalīcijā pret Daesh un par tās būtisko darbu apkarojot starptautisko terorismu Dienvidaustrumāzijā;

14.

uzsver Austrālijas starptautiskās kibertelpas iniciatīvas un pauž atzinību par to, ka saskaņā ar pamatnolīgumu abiem partneriem ir jāsadarbojas kiberdrošības jautājumos, tostarp cīņā pret kibernoziedzību;

15.

aicina veikt pasākumus, lai uzlabotu sadarbību terorisma apkarošanā, īstenojot kopīgas mācības starp dalībvalstu ārkārtas reaģēšanas vienībām un tādām ES aģentūrām kā Eiropols un Eiropas Terorisma apkarošanas centrs (ECTC), no vienas puses, un Austrālijas nacionālās drošības sistēmas svarīgām struktūrām, piemēram, Austrālijas Drošības un izlūkošanas organizāciju (ASIO), Austrālijas Aizsardzības spēkiem (ADF) un Austrālijas Federālo policiju, no otras puses;

16.

atzinīgi vērtē ES un Austrālijas apņemšanos, kas paredzēta pamatnolīgumā, stiprināt dialogu un sadarbību migrācijas un patvēruma jomā; uzsver, ka augstais globālās mobilitātes līmenis pieprasa holistisku un daudzpusīgu pieeju, kuras pamatā ir starptautiska sadarbība un kopīga atbildība; atzinīgi vērtē to, ka abi partneri aktīvi sekmē notiekošās sarunas par ANO Globālo līgumu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju un Globālo līgumu par bēgļiem;

17.

uzsver, ka liela nozīme ir reģionālās sadarbības sistēmām, piemēram, Bali procesam, ar izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīm, lai glābtu dzīvības, sagrautu kontrabandistu tīklus un pārvaldītu migrācijas un bēgļu plūsmas; atzinīgi vērtē Austrālijas nopietnās saistības, kas uzņemtas saistībā ar UNHCR attiecībā uz bēgļu pārmitināšanu un tās globālās humānās palīdzības finansējuma palielināšanu; mudina Austrāliju turpināt sniegt ieguldījumu, lai rastu pozitīvu risinājumu to patvēruma meklētāju un migrantu situācijai, kuri aizturēti Papua-Jaungvinejā un Nauru;

18.

atzinīgi vērtē abu partneru apņemšanos turpināt cilvēktiesību, demokrātisko principu un tiesiskuma aizsardzību un sekmēšanu, tostarp daudzpusējos forumos un ar partneriem trešās valstīs, kā paredzēts pamatnolīgumā; atzinīgi vērtē Austrālijas ievēlēšanu ANO Cilvēktiesību padomē 2018.–2020. gada laikposmā; uzsver, ka 2008. gadā Austrālija uzsāka atšķirību mazināšanas stratēģiju (“Closing the Gap”), kuras mērķis ir novērst pirmiedzīvotāju neizdevīgo situāciju, piemēram, paredzamā mūža ilguma atšķirības un cita veida nevienlīdzību; uzsver, ka šai stratēģijai ir abu pušu atbalsts un ka premjerministrs iesniedz Austrālijas parlamentam ikgadēju progresa ziņojumu; uzsver, ka Austrālijas valdība sadarbojas ar štatiem un teritorijām, kā arī aborigēniem un Torresa šauruma salu iedzīvotājiem, lai atjaunotu atšķirību mazināšanas stratēģiju;

19.

atkārto, ka klimata pārmaiņu novēršanai nepieciešams visas starptautiskās kopienas atbalsts; atzinīgi vērtē to, ka Austrālija ir ratificējusi Parīzes nolīgumu, un tās saistības, kas noteiktas pamatnolīgumā, proti, pastiprināt sadarbību, kā arī ārpolitikas centienus klimata pārmaiņu novēršanai; ņem vērā Austrālijas mērķi — līdz 2030. gadam samazināt emisijas līdz pat 26–28 % zem 2005. gada līmeņa, kas bija no jauna apstiprināts 2017. gada pārskatā par klimata pārmaiņu politiku; uzsver, ka šajā pārskatā ir saglabāta apņemšanās palīdzēt citām valstīm ar divpusējām un daudzpusējām iniciatīvām; atzinīgi vērtē Austrālijas nemitīgos centienus sniegt finansiālu atbalstu, izmantojot atbalsta programmas Klusā okeāna reģionam un neaizsargātām jaunattīstības valstīm, lai tās varētu nodrošināt apstākļus to ekonomikas ilgtspējīgai izaugsmei un emisiju samazināšanai un palīdzēt tām pielāgoties klimata pārmaiņām; uzsver to, ka Austrālijai ir piešķirts līdzpriekšsēdētājas amats Klimata pārmaiņu mazināšanas fondā;

20.

atgādina, ka Austrālija, ES un tās dalībvalstis ir svarīgi dalībnieki attīstības sadarbībā un humānajā palīdzībā Klusā okeāna reģionā; uzsver, ka abas puses koncentrē savu sadarbību tādās jomās kā ekonomiskā izaugsme, laba pārvaldība un vides noturība;

21.

atgādina savas bažas par saspīlējumu Dienvidķīnas jūrā; aicina abus partnerus turpināt sekmēt stabilitāti un kuģošanas brīvību šajā svarīgajā starptautiskajā ūdensceļā; pauž atzinību Austrālijas nostājai, proti, atbalstīt strīdu atrisināšanu mierīgā ceļā, pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām;

o o

22.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Austrālijas parlamentam un valdībai.

(1) OV C 35, 31.1.2018., 136. lpp.

(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0419.

(3) OV L 149, 16.6.2015., 3. lpp.

(4) OV L 229, 17.8.1998., 1. lpp.

(5) OV L 359, 29.12.2012., 2. lpp.

(6) OV L 186, 14.7.2012., 4. lpp.

(7) OV L 26, 30.1.2010., 31. lpp.

(8) OV L 188, 22.7.1994., 18. lpp.

(9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0108.