P8_TA(2018)0029

Eiropas Parlamenta sastāvs

Eiropas Parlamenta 2018. gada 7. februāra rezolūcija par Eiropas Parlamenta sastāvu (2017/2054(INL) – 2017/0900(NLE))

(2018/C 463/20)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 14. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā LES 10. pantu (1),

—	ņemot vērā 2013. gada 13. marta rezolūciju par Eiropas Parlamenta sastāvu 2014. gada vēlēšanu perspektīvā (2),

—	ņemot vērā 2015. gada 11. novembra rezolūciju par Eiropas Savienības vēlēšanu likuma reformu un tai pielikumā pievienoto priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko pieņem noteikumus par grozījumu veikšanu Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās (3);

—	ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 28. jūnija lēmumu 2013/312/ES, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu (4),

—	ņemot vērā 1998. gada 10. aprīlī noslēgto Lielās piektdienas vienošanos;

—	ņemot vērā Reglamenta 45., 52. un 84. pantu,

—	ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A8-0007/2018),

tā kā Eiropas Parlamenta sastāva veidošanā ir jāievēro LES 14. panta 2. punkta pirmajā daļā noteiktie kritēriji, proti, kopējais Eiropas Savienības pilsoņu pārstāvju skaits nedrīkst pārsniegt septiņi simti piecdesmit deputātus, neskaitot priekšsēdētāju, un šo pārstāvību īsteno pēc degresīvas proporcionalitātes principa, ievērojot, ka katrai dalībvalstij ir vismaz seši deputāti, bet neviena no dalībvalstīm neiegūst vairāk par deviņdesmit sešām deputātu vietām;

B.	tā kā LES 14. panta 2. punktā ir noteikts, ka Eiropas Parlaments sastāv no Savienības pilsoņu pārstāvjiem;

tā kā LES un Līgumā par Eiropas Savienības darbību uzsvērts tas, cik nozīmīga ir līdztiesība un vienlīdzīga attieksme Savienības iestādēs pret iedzīvotājiem; tā kā ir būtiski sekmēt vienlīdzīgu pārstāvību, lai palielinātu Eiropas Parlamenta kā likumdevējas iestādes, kas pārstāv Savienības pilsoņus, leģitimitāti;

D.	tā kā Eiropas Parlaments izskatīja vairākus pasūtītos un saņemtos priekšlikumus pastāvīgai sistēmai, ar kuru paredz vietu sadali, pamatojoties uz matemātiskām formulām;

tā kā 2017. gada 29. martā un saskaņā ar LES 50. panta 2. punktu Apvienotās Karalistes valdība paziņoja Eiropadomei par savu nodomu izstāties no Eiropas Savienības un tā kā divu gadu termiņš, lai apspriestu un noslēgtu izstāšanās līgumu, beidzas 2019. gada 29. martā, ja vien Eiropadome, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenolemj šo laikposmu pagarināt;

F.	tā kā, ja vien nemainīsies pašreizējā tiesiskā situācija, Apvienotā Karaliste brīdī, kad 2019. gadā notiks nākamās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, vairs nebūs Eiropas Savienības dalībvalsts;

tā kā vairākas dalībvalstis nesen izteica atbalstu vienota vēlēšanu apgabala izveidei, sākot ar Eiropas Parlamenta 2019. gada vēlēšanām; tā kā vienota vēlēšanu apgabala izveidošanas priekšnoteikums ir grozījumu veikšanu Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās, kas būtu jāpieņem vismaz vienu gadu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā to paredz Venēcijas komisijas Labas prakses kodekss vēlēšanu jautājumos;

tā kā savā 2015. gada 11. novembra priekšlikumā Padomes lēmumam, ar ko pieņem noteikumus par grozījumu veikšanu Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās, Eiropas Parlaments pieprasīja ieviest obligāto robežvērtību vēlēšanu apgabaliem un dalībvalstīm ar tikai vienu vēlēšanu apgabalu, kur tiek izmantota sarakstu sistēma un kas aptver vairāk nekā noteiktu vietu skaitu; uzskata, ka šī robežvērtība jānosaka, ņemot vērā jauno vietu sadalījumu,

konstatē, ka pašreizējais vietu sadalījums Eiropas Parlamentā, kā tas noteikts Eiropas Padomes Lēmumā 2013/312/ES, attiecas vienīgi uz 2014.–2019. gada parlamentāro sasaukumu; tādēļ uzsver, ka ir vajadzīgs jauns lēmums par Eiropas Parlamenta sastāvu 2019.–2024. gada sasaukumam;

atzīst, ka pašreizējā vietu sadalījumā vairākos gadījumos nav ievērots degresīvās proporcionalitātes princips un tāpēc tas ir jākoriģē attiecībā uz Eiropas Parlamenta sastāvu pēc nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gadā;

atzīst, ka vairākas dalībvalstis uzskata, ka, lemjot par vietu sadalījumu Eiropas Parlamentā, ir jāņem vērā balsošanas sistēma Padomē;

uzsver, ka, lai gan matemātiskās formulas parāda lielu potenciālu nodrošināt pastāvīgu sistēmu vietu sadalījumam, šobrīd Parlamentam ierosināt pastāvīgu sistēmu ir politiski neizdevīgi;

atzīst, ka, ja vien pašreizējā tiesiskā situācija nemainīsies, Apvienotā Karaliste brīdī, kad 2019. gadā notiks nākamās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, vairs nebūs dalībvalsts;

ierosina, sākot ar nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gadā, piemērot jaunu vietu sadali Parlamentā, kurā ievēroti LES 14. pantā noteiktie kritēriji; gadījumā, ja mainās augstāk minētā juridiskā situācija saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, vietu sadalījumam, ko piemēroja Parlamenta 2019.–2014. gada sasaukuma laikā, vajadzētu būt spēkā, līdz Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības kļūst juridiski stājusies spēkā;

uzsver, ka deputātu vietu atbrīvošanās pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības atvieglos jauna vietu sadalījuma pieņemšanu Eiropas Parlamentā, kas atbildīs degresīvās proporcionalitātes principam; turklāt uzsver, ka ierosinātais jaunais vietu piešķīrums ļaus samazināt Parlamenta lielumu; norāda, ka pietiks izmantot tikai daļu no deputātu vietām, kas atbrīvosies līdz ar Apvienotās Karalistes izstāšanos, lai nodrošinātu, ka deputātu vietas nezaudē neviena dalībvalsts;

uzsver, ka Parlamenta lieluma samazināšana varētu atstāt noteiktu vietu skaitu, lai ņemtu vērā iespējamu turpmāku Eiropas Savienības paplašināšanos;

atgādina, ka saskaņā ar Lielās piektdienas vienošanos Ziemeļīrijas pilsoņiem ir neatņemamas tiesības uz to, lai viņiem būtu Apvienotās Karalistes pilsonība vai Īrijas pilsonību, vai abas pilsonības, un saskaņā ar tiesībām uz Īrijas pilsonību — arī Savienības pilsonība;

10.

atgādina, ka degresīvās proporcionalitātes princips, kā noteikts Līgumos, ir balstīts uz katras dalībvalsts vietu skaitu, nevis uz kandidātu valstspiederību;

11.

aicina Padomi ātri pabeigt pārskatīt Aktu par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās;

12.

uzsver, ka Eiropas Parlamenta ierosinātā reformu veikšana Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās palīdzēs nostiprināt vēlēšanu Eiropas dimensiju un raidīs pozitīvu vēstījumu Eiropas projekta nākotnei;

13.

uzskata, ka ierosinātais sadalījums, pamatojoties uz Līgumu principiem, nodrošina stabilu pamatu metodei, lai noteiktu vietu sadali nākotnē, ievērojot LES 14. pantā noteiktos kritērijus, jo īpaši degresīvās proporcionalitātes principu, kā arī tas ir taisnīgs, pārredzams, objektīvs, atbilstošs jaunākajām demogrāfiskajām pārmaiņām un ir saprotams Eiropas pilsoņiem;

14.

pamatojoties uz LES 14. panta 2. punktā paredzētajām iniciatīvas tiesībām, iesniedz Eiropadomei pielikumā pievienoto priekšlikumu Eiropadomes lēmumam, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu; uzsver, ka minētais lēmums, kuram vajadzīga Eiropas Parlamenta piekrišana, ir jāpieņem steidzami, lai dalībvalstis varētu laikus veikt nepieciešamos iekšējos pasākumus Eiropas Parlamenta 2019.–2024. gada sasaukuma vēlēšanu rīkošanai;

15.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un tai pievienoto Eiropadomes lēmuma priekšlikumu, kā arī iepriekš minēto Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu Eiropadomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Minētajā pantā ir noteikts, ka “pilsoņi Savienības līmenī ir tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā”.

(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0082.

(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0395.

(4) OV L 181, 29.6.2013., 57. lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PIELIKUMS

Priekšlikums

EIROPADOMES LĒMUMAM,

ar ko nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu

EIROPADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta iniciatīvu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)

Līguma par Eiropas Savienību 14. panta 2. punkta pirmā daļa nosaka Eiropas Parlamenta sastāva kritērijus, proti, ka Savienības pilsoņu pārstāvju skaits nepārsniedz septiņi simti piecdesmit, neskaitot priekšsēdētāju, šī pārstāvība ir degresīvi proporcionāla, ar minimālo slieksni seši deputāti katrai dalībvalstij, un nevienai dalībvalstij nepiešķir vairāk par deviņdesmit sešām vietām;

(2)

Līguma par Eiropas Savienību 10. pants paredz, inter alia, ka Savienības darbības pamatā ir pārstāvības demokrātija, pilsoņi Savienības līmenī tiek tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā un dalībvalstis Padomē pārstāv to valdības, kas par savu darbību saskaņā ar demokrātijas principiem atbild vai nu savu valstu parlamentiem, vai saviem pilsoņiem. Tāpēc Līguma par Eiropas Savienību 14. panta 2. punkts par Eiropas Parlamenta sastāvu piemērojams saistībā ar plašāku Līgumos noteikto institucionālo kārtību, kas ietver arī noteikumus par lēmumu pieņemšanu Padomē;

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU:

1. pants

Piemērojot Līguma par Eiropas Savienību 14. panta 2. punkta noteikumus, ievēro šādus principus:

—	Eiropas Parlamenta vietu sadalījumā pilnībā izmanto Līgumā par Eiropas Savienību noteikto minimālo un maksimālo slieksni katrai dalībvalstij, lai sadalījums pēc iespējas labāk atbilstu attiecīgajam iedzīvotāju skaitam dalībvalstīs,

—

degresīvo proporcionalitāti definē šādi: attiecība starp katras dalībvalsts iedzīvotāju skaitu un vietu skaitu pirms noapaļošanas līdz veseliem skaitļiem ir mainīga atkarībā no attiecīgā dalībvalstu iedzīvotāju skaita tādējādi, ka katrs Eiropas Parlamenta deputāts no dalībvalstīm, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks, pārstāv vairāk pilsoņu, nekā katrs deputāts no dalībvalstīm, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks, un otrādi — jo dalībvalstī ir vairāk iedzīvotāju, jo lielāks skaits vietu tai pienākas,

—	vietu sadalījums atspoguļo demogrāfisko attīstību dalībvalstīs.

2. pants

Kopējo iedzīvotāju skaitu dalībvalstīs, pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem visjaunākajiem datiem, aprēķina Komisija (Eurostat) saskaņā ar metodi, kas noteikta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1260/2013 (1).

3. pants

1. Ar šo pārstāvju skaitu Eiropas Parlamentā, kurus ievēlē katrā dalībvalstī, 2019.–2024. gada parlamentārajam sasaukumam nosaka šādi:

Beļģija	21
Bulgārija	17
Čehija	21
Dānija	14
Vācija	96
Igaunija	7
Īrija	13
Grieķija	21
Spānija	59
Francija	79
Horvātija	12
Itālija	76
Kipra	6
Latvija	8
Lietuva	11
Luksemburga	6
Ungārija	21
Malta	6
Nīderlande	29
Austrija	19
Polija	52
Portugāle	21
Rumānija	33
Slovēnija	8
Slovākija	14
Somija	14
Zviedrija	21

2. Tomēr, ja 2024.–2019. gada parlamentārā sasaukuma sākumā Apvienotā Karaliste joprojām ir Savienības dalībvalsts, pārstāvju skaits Eiropas Parlamentā no katras dalībvalsts, kuri stājas amatā, ir tāds, kā paredzēts Eiropadomes Lēmuma 2013/312/ES (2) 3. pantā, līdz Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības kļūst juridiski stājusies spēka.

Tiklīdz juridiski ir stājusies spēkā Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības, pārstāvju skaits Eiropas Parlamentā, ko ievēlē katrā dalībvalstī, ir tāds, kāds norādīts šā panta 1. punktā.

Visi pārstāvji Eiropas Parlamentā, kuri aizpilda papildu deputātu vietas, kas izriet no starpības starp deputātu vietu skaitu, kuras piešķirtas saskaņā ar šā punkta pirmo un otro daļu, ieņem savas vietas Parlamentā vienlaicīgi.

4. pants

Pietiekami savlaicīgi pirms 2024.–2029. gada sasaukuma sākuma Eiropas Parlaments saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 14. panta 2. punktu iesniedz Eiropadomei priekšlikumu par atjauninātu vietu sadalījumu.

5. pants

Šis Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

…,

Eiropadomes vārdā –

priekšsēdētājs

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Regula (ES) Nr. 1260/2013 par Eiropas demogrāfijas statistiku (OV L 330, 10.12.2013., 39. lpp.).

(2) Eiropadomes 2013. gada 28. jūnija Lēmums 2013/312/ES, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu (OV L 181, 29.6.2013., 57. lpp.).