Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Centieni atvieglot nevalstisko dalībnieku iespējas piekļūt klimata aizsardzībai paredzētajam finansējumam”

(pašinici atīvas atzinums)

(2019/C 110/03)

Ziņotājs:

Cillian LOHAN (IE-III)

Juridiskais pamats	Reglamenta 29. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Pilnsapulces lēmums	15.2.2018.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecība, lauku attīstība un vide
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	27.11.2018.
Pieņemts plenārsesijā	12.12.2018.
Plenārsesija Nr.	539
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	114/6/7

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Lai gan dažādas vienošanās par klimata aizsardzībai paredzētu finansējumu šim mērķim paredz daudz līdzekļu, EESK vēlas norādīt uz tādu problēmu kā nelielu šajā jomā aktīvu nevalstisko dalībnieku piekļuve finansējumam, kas nodrošinātu to iniciatīvu atbalstīšanu un īstenošanu, kuras varētu veicināt pārmaiņas.

1.2.

Eiropas Savienībā steidzami jāsāk klimata pārmaiņu ierobežošanai atvēlētā finansējuma plūsmu uzraudzība un apzināšana. Tas atvieglos nevalstisku klimata aizsardzības dalībnieku ietekmes novērtēšanu un nodrošinās iespēju novērtēt, kā sokas plašākā ekonomikas pārveide ar mērķi iedibināt modeli, kurā ir zems oglekļa dioksīda emisiju līmenis.

1.3.

Trūkst sasaistes starp finansējuma avotiem, tāpat kā starp augšupējām iniciatīvām, kam ir vajadzīgs finansējums. Nav mehānismu, kas novērstu šo sasaistes trūkumu. Tas būtu jādara, ES līmenī izveidojot iekļaujošu forumu “Klimata aizsardzības finansēšana”.

1.4.

EESK ierosina, kalielākās problēmas būtu jārisina forumam “Klimata aizsardzības finansēšana”, kurā nozīmīgas ieinteresētās personas apvienojušās, lai apzinātu šķēršļus, izstrādātu risinājumus un noteiktu visefektīvākos mehānismus finansējuma sadales uzlabošanai, tostarp radītu sava veida kopā savešanas dienestu, kas projektus sasaistītu ar piemērotiem klimata aizsardzībai paredzētā finansējuma avotiem.

1.5.

Jāizveido mehānisms, kas nodrošina finansējuma pieejamību iniciatīvām, kurām ir vajadzīgs mazāks finansējums, un pēc tam par šādu mehānismu ir efektīvi jāinformē. Šo mehānismu veidotu: — vienkāršota pieteikumu iesniegšanas procedūra, — vienkāršotas ziņošanas prasības, — līdzfinansējums, — atbalsts projektiem izstrādes posmā, iepriekšēja pieteikšanās finansējumam, — atbalsts spēju veidošanai, tīklu veidošanai, apmaiņai un platformu izveidei vietējā, reģionālā, valstu un Eiropas līmenī.

1.6.

Īpašu vērību veltot klimata aizsardzības finansējumam, nevajadzētu aizmirst par atbildīgu finansēšanu citās jomās. Būtu jāpārliecinās par visa finansējuma atbilstību klimata aizsardzības mērķiem, lai nodrošinātu, ka līdzekļi un finansējums, kas nav paredzēti klimata aizsardzības finansēšanai, negatīvi neietekmē klimata aizsardzības saistību izpildi un mērķu sasniegšanu. Tas ir stingri jāievēro saistībā ar Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu, lai panāktu, ka esošās finanšu plūsmas atbilst mērķim samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un veicināt klimatnoturīgu attīstību.

1.7.

Jāizstrādā rīkkopa un skaidra komunikācijas stratēģija, kas visos līmeņos nodrošina nevalstisko dalībnieku izpratni un iespējas piekļūt klimata aizsardzībai paredzētajam finansējumam. Ar rīkkopu būtu jāatvieglo projektu virzītāju centieni izstrādāt projektus, kas sekmēs mazoglekļa un klimatnoturīgas ekonomikas attīstību.

2.   Ievads

2.1.

Šis atzinums ir balstīts uz iepriekšējiem EESK atzinumiem par tematu “Koalīcija Parīzes nolīguma izpildei” (1) un “Veicināt nevalstisko dalībnieku pasākumus klimata jomā” (2), kā arī uz nesenu EESK pētījumu (3), kurā norādīts uz šķēršļiem, kas kavē nevalstisko dalībnieku plašāku iesaistīšanos klimata aizsardzības pasākumos.

2.2.

EESK 2018. gadā aicināja iedibināt “Eiropas dialogu par nevalstisko dalībnieku pasākumiem klimata jomā” (ED-NSCA), lai stiprinātu un paplašinātu Eiropas mēroga nevalstisko rīcību klimata aizsardzības jomā. Komiteja norādīja: jāpanāk, ka dialogā ne tikai uzsver un atspoguļo pasākumus, bet arī reaģē uz nevalstisko dalībnieku vajadzībām, iedvesmojot veidot jaunas valsts un nevalstisko dalībnieku partnerības, veicinot mācīšanos no līdzbiedriem, apmācot nevalstiskos dalībniekus un dodot viņiem iespēju savā starpā apmainīties ar padomiem, kā arī atvieglojot piekļuvi finansējumam.

2.2.1.

Termins “nevalstiskie dalībnieki” apzīmē dalībniekus, kas nav Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Puses. Šāda plaša izpratne paver iespēju aptvert dažādu veidu uzņēmumus, tostarp mazos un vidējos uzņēmumus, kā arī mikrouzņēmumus, investorus, kooperatīvus, pilsētas un reģionus, arodbiedrības, kopienas un iedzīvotāju grupas, reliģiskās organizācijas, jauniešu grupas, kā arī citas nevalstiskās organizācijas.

2.2.2.

Ar ierosināto “Eiropas dialogu par nevalstisko dalībnieku pasākumiem klimata jomā” būtu jāatbalsta nevalstisko dalībnieku centieni piekļūt finansējumam, kas vajadzīgs pasākumu īstenošanai. Dialoga procesā būtu: — jānorāda finansēšanas iespējas, — jāsniedz konsultācijas par finansējamiem plāniem, — jāvērtē, kā esošās finanšu vērtību ķēdes (gan publiskās, gan privātās) piešķir finansējumu nevalstisko dalībnieku plānotajiem ieguldījumiem klimata aizsardzības jomā, — jāanalizē iespējas efektīvi piešķirt līdzekļus/finansējumu neliela apjoma projektiem, kas varētu veicināt pārmaiņas, — jāanalizē pašreizējās procedūras dialogam un konsultācijām ar nevalstiskajiem dalībniekiem, lai izstrādātu jaunas metodes un labu praksi, kas uzlabo pieejamo Eiropas un starptautisko līdzekļu izmantošanu, — jāiestājas par to, ka nākamai ES daudzgadu finanšu shēmai ir jākalpo augstākiem klimata aizsardzības mērķiem un jāstimulē nevalstisko dalībnieku rīcība, — jāapsver novatoriskas finansēšanas iespējas (savstarpējā finansēšana, kolektīvā finansēšana, mikrofinansēšana, zaļās obligācijas utt.).

2.3.

Izpratne par to, kas ir klimata aizsardzības finansējums, var būt dažāda, bet “Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām” (UNFCCC) pastāvīgā finanšu komiteja to definē šādi – tas ir finansējums, kura mērķis ir samazināt emisijas un uzlabot siltumnīcas efektu izraisošo gāzu piesaistīšanu, kā arī mazināt cilvēku sistēmu un ekoloģisko sistēmu neaizsargātību un saglabāt un palielināt to noturību pret klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi.

2.4.

Šajā atzinumā runa ir par klimata aizsardzības finansējumu saistībā ar ES dalībvalstīm un dalībniekiem, kuri nav UNFCCC puses šajās valstīs, proti, finansējumu, kas paver pilsoniskās sabiedrības organizācijām, komūnām un vietējām pašvaldībām iespēju piekļūt finanšu instrumentiem, kuri vajadzīgi tādu projektu, iniciatīvu un pasākumu izstrādei un īstenošanai, kas veicina emisiju samazināšanu un attiecīgo kopienu klimatnoturības nodrošināšanu.

2.5.

Šo atzinu ir svarīgi aplūkot saistībā ar klimatisko taisnīgumu (4), kas ir līdzeklis, lai nodrošinātu, ka klimata aizsardzības pasākumu izmaksas netiek neproporcionāli uzveltas vistrūcīgākajiem un visneaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem.

2.6.

Lai nodrošinātu taisnīgu pāreju un paātrinātu pasākumus vietējā līmenī, ļoti būtiski ir finansēt pirmos soļus pārejā uz mazoglekļa ekonomiku, kā arī centienus pielāgoties un ietekmes mazināšanu.

2.7.

Jānorāda, ka ir grūti piekļūt mikroprojektiem un nelieliem projektiem vajadzīgām summām, kas var svārstīties no 2 000 euro līdz 250 000 euro. Vajadzīgi efektīvi mehānismi, kas nodrošinātu sabiedrības virzītiem mazāka apjoma pasākumiem iespēju izmantot klimata aizsardzības finansējuma radīto pārveides potenciālu.

2.8.

Pēdējā desmitgadē Eiropas Savienībai izdevies izstrādāt virkni šīm vajadzībām pielāgotu finansēšanas mehānismu – Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu (EIDHR), Pasaules klimata pārmaiņu aliansi (PKPA), finanšu instrumentus NVO līdzfinansēšanai un decentralizētai sadarbībai, un tie varētu būt iedvesmas avots atbilstošu klimata pārmaiņu ierobežošanas instrumentu izstrādei.

3.   Apzinātās problēmas

Konteksts

3.1.

EESK visnotaļ atbalsta ANO pieņemto ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un Parīzes nolīgumu. Taču mūsu pašreizējie pūliņi labākajā gadījumā tikai ierobežos temperatūras pieaugumu par 3 oC vai vairāk, un tas ir daudz mazāk, nekā būtu vajadzīgs saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Lai īstenotu pāreju uz ilgtspēju, būs jāveic liels darbs un būs vajadzīgi ievērojami ieguldījumi. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašajā ziņojumā par to, kādu ietekmi rada globāla temperatūras paaugstināšanās par 1,5 oC salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, prognozēts, ka laikposmā no 2015. līdz 2050. gadam ar enerģētiku saistīto klimata pārmaiņu mazināšanai paredzēto kopējo ieguldījumu vidējais apmērs, kas jāatvēl risinājumiem, kuri sasilšanu ierobežo līdz 1,5 oC, ir 900 miljardi USD.

3.2.

Klimata pārmaiņu ierobežošanai ir vajadzīgi lieli ieguldījumi, bet tie nav tik lieli kā pēdējo gadu ieguldījumi, kas bija jāveic, lai finanšu sektoru paglābtu no sabrukuma. Šim mērķim tika piesaistīti 2,5 triljoni euro. Ekosistēmu, kas ir mūsu ilgtspējas pamats, iespējamam sabrukumam vajadzētu būt pietiekamam pamatam, lai sabrukuma nepieļaušanai tiktu nodrošināts vismaz tāds pats finansējuma apmērs.

3.3.

Debatēs par klimata aizsardzībai paredzēto finansējumu pārāk bieži runa ir par jaunām tieša finansējuma pozīcijām, taču Parīzes nolīgumā norādīts, ka visām finanšu plūsmām jāatbilst mērķim samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un veicināt klimatnoturīgu attīstību.

3.4.

Marrākešas partnerība un globālā klimata rīcības programma paver iespējas iesaistīt nevalstiskos dalībniekus oficiālajā UNFCCC procesā. Eiropas Savienībā īstenoto pasākumu apzināšana un pasākumu finansēšana ar mērķi maksimāli palielināt to iespējamo ietekmi nav uzmanības centrā finansēšanas pasākumu izstrādes gaitā.

3.5.

Lai gan ir panākts progress jautājumā par finansējumu globālās sasilšanas ierobežošanai un tās seku mazināšanai, tas nav pietiekams. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes jaunākajā ziņojumā (5) skaidri norādīts, ka pašlaik esam izšķirošā laikposmā un ka turpmākajā desmitgadē ir jāveic radikāli pasākumi, lai ietekmi ierobežotu līdz pieņemamam līmenim. It īpaši ar skaidriem, stabiliem un stimulējošiem tiesību aktiem ir jānosaka, ka politikas prioritāte ir ilgtspējīgas finanses un ilgtspējīga ekonomika.

3.6.

Nepietiek piešķirt noteiktu procentu no budžeta klimata aizsardzības finansējumam, ja budžeta pārējā daļa tiek tērēta pasākumiem, kuri negatīvi ietekmē klimatu. Visi tēriņi ir jāvērtē, ņemot vērā, kā tie ietekmē klimatu. Starptautiskā Valūtas fonda darba dokumentā aprēķināts, ka tiešās un netiešās subsīdijas, kas katru gadu tiek piešķirtas fosilajai enerģijai, ir 5,3 triljoni USD, un tas ir vairāk nekā 15 miljardi USD dienā. Pat ar Klimata pārmaiņu mazināšanas fondu, kuru paredzēts izveidot un kurā katru gadu nonāks 100 miljardi USD, nevarēs kompensēt negatīvo ietekmi, ko rada šīs subsīdijas.

3.7.

Ja politiķi nerisinās enerģētiskās nabadzības problēmu, enerģētikas pārkārtošanu neizdosies pabeigt savlaicīgi un atbilstīgi Eiropas saistībām, kas minētas Parīzes nolīgumā. Jānodrošina ar Eiropas enerģētikas ilgtspējīgu pārkārtošanu saistīto finansiālo un sociālo izmaksu un ieguvumu taisnīgs sadalījums starp visiem pārvaldes līmeņiem un tirgus dalībniekiem, tostarp iedzīvotājiem. Heat Roadmap Europe zinātniskais pētījums (6) liecina, ka līdz 2050. gadam Eiropa ar pašlaik pieejamām tehnoloģijām var izmaksu ziņā pieņemami un lietderīgi samazināt savas siltumnīcefekta gāzu emisijas par 86 % salīdzinājumā ar 1990. gadu.

3.8.

Šī atzinuma sagatavošanas gaitā veiktā izpēte liecina, ka trūkst informācijas par klimata aizsardzības mērķiem paredzēta finansējuma plūsmām dalībvalstīs. Ir grūti novērtēt, vai līdzekļi tiek sadalīti mazākās pieejamās daļās un kāda ir finansējuma faktiskā pārveidojošā ietekme. Šādas pārraudzības un ziņošanas neesamība palielina ar minēto problēmu saistīto neskaidrību un kavē visefektīvāko risinājumu izstrādi.

Uzņēmumu un MVU iespējas piekļūt finansējumam

3.9.

Finansējuma pieejamība joprojām ir liela problēma, ar ko saskaras visu veidu nevalstiskie dalībnieki (te jāmin arī dažādas MVU un lielo uzņēmumu problēmas). Šī problēma ir saistīta ne tikai ar lielāka un papildu finansējuma pieejamību, bet arī ar esošo finansēšanas mehānismu skaidrību.

3.10.

Turklāt gūti ir definēt, ko nozīmē “zaļie ieguldījumi”. Investori galvenokārt domā par risku un atdevi, un viņiem ir grūti novērtēt gan ierosinātā projekta iespējamo ietekmi uz klimatu, gan iespējamību, ka projekts būs sekmīgs. Privātie aizdevēji nevēlēsies finansēt projektu, ja viņiem nebūs skaidra priekšstata par riskiem, kas saistīti ar līdzekļu ieguldīšanu, un par riska mazināšanas mehānismiem, citiem vārdiem sakot, ja viņiem netiks sniegtas garantijas.

Vietējās un reģionālās pārvaldes iespējas piekļūt finansējumam

3.11.

Faktori, kas ierobežo valsts līmenim pakārtoto līmeņu pārvaldes iestāžu iespējas piekļūt finansējumam, ir: zemi kredītreitingi; ierobežota spēja piesaistīt privāto finansējumu, jo nepietiekami liels ir tirgus ieguldījumiem mazoglekļa infrastruktūrā un riska un peļņas novērtējumi nav pietiekami labi; valstu valdību noteikti valsts ierobežojumi attiecībā uz to, cik daudz valsts līmenim pakārtoto līmeņu pārvaldes iestādes var aizņemties no privātā sektora.

Kopienu iniciatīvu iespējas piekļūt finansējumam

3.12.

Pašlaik Eiropā ir tūkstošiem vietējā līmeņa iniciatīvu, kas saistītas ar klimata pārmaiņām un ilgtspējību. Šo iniciatīvu ieguldījums ES klimata, enerģētikas un ilgtspējas mērķu sasniegšanā ir ievērojams, bet tās lielākoties ir atkarīgas no brīvprātīgajiem un liels šķērslis to attīstībai un ietekmes palielināšanai ir finansējuma un profesionāla atbalsta trūkums. Bieži vien ir vajadzīgs pavisam nedaudz līdzekļu, bez kuriem šīm iniciatīvām ir grūti gūt panākumus un uzsākt projektu īstenošanu. Šīm iniciatīvām piemītošais pārveides potenciāls netiek izmantots.

3.13.

Daudzos gadījumos vietējām iniciatīvām ir grūtības piekļūt tradicionāliem finansējuma avotiem. Bieži minimālais finansējuma apmērs, kam var pieteikties, ir pārāk liels un krietni pārsniedz neliela mēroga vietējo iniciatīvu vajadzības vai spēju to pārvaldīt. Papildu šķēršļus rada līdzfinansēšanas prasības.

3.14.

Finansējuma prasību saskaņošana, pārmērīga birokrātija un sarežģītas procedūras ir daļa no mazāku grupu nosauktajām problēmām, kas saistītas ar piekļuvi finansējumam. Lai gan šādi projekti / iniciatīvas ir nelieli, to kumulatīvā ietekme var būt liela. Atbilstoša finansējuma nodrošināšana nelielām vietēja mēroga programmām sniedz arī daudzus papildu ieguvumus un priekšrocības vietējā līmenī.

3.15.

Vairums finansējuma, varbūt pat viss finansējums tiek paredzēts projektu īstenošanai un netiek piešķirts mērķim atbalstīt dažādos līmeņos notiekošus procesus, sākot ar kopienu organizēšanu un spēju veidošanu vietējā līmenī un beidzot ar tīklu veidošanu, apmaiņu un platformu radīšanu reģionālajā, valstu un Eiropas līmenī. Finansiālais atbalsts šai jomai varētu ievērojami aktivizēt iedzīvotāju un kopienu iesaistīšanos klimata aizsardzības pasākumos un arī palīdzētu nodrošināt pietiekamu organizāciju un koordināciju, lai atbalstītu izvērsi un sekmētu politikas izstrādi.

Inovācijai paredzētā finansējuma pieejamība

3.16.

Jaunuzņēmēji arī saskaras ar grūtībām, kas saistītas ar finansējuma pieejamību, zināšanu un pieredzes trūkumu, tirgus pieejamību un darbības izvēršanu pēc darbības uzsākšanas posma. Inovācijas finansēšana ir būtisks faktors centienos pārvarēt klimata krīzi, taču, arī veidojot un nodrošinot finansēšanas mehānismus, ir vajadzīga novatoriska pieeja. Tādas iniciatīvas kā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopiena “Klimats” (EIT Climate-KIC) vērstas uz minēto problēmu risināšanu, integrējot klimata aizsardzības aspektu finanšu tirgos, demokratizējot informāciju par klimata apdraudējumu un atbalstot ieguldījumus novatoriskos jaunuzņēmumos.

4.   Ierosinātie risinājumi

4.1.

EESK ierosina ES līmenī izveidot forumu “Klimata aizsardzības finansēšana”, kas būtu decentralizēts tīkls. Tā varētu apvienot visas attiecīgās personas un atvieglot šajā atzinumā minēto problēmu koordinētu risināšanu. Šis forums būtu līdzeklis vajadzīgo un šajā atzinumā minēto mehānismu izveidei.

4.2.

Forumam “Klimata aizsardzības finansēšana” ir jādarbojas kā dialoga platformai, kas palīdzētu īpaši daudzsološus un efektīvus nevalstiskos risinājumus sasaistīt ar privātajiem un institucionālajiem ieguldītājiem. Turklāt, lai varētu iespējai palielināt ietekmi, visās ES dalībvalstīs īpaša uzmanība jāvelta izvērses un atkārtojamības potenciālam. EESK ar tās organizēto pilsoniskās sabiedrības grupu tīklu visā Eiropā ir struktūra, kas ir ļoti piemērota dalībai klimata aizsardzības finansēšanas forumā, jo tā var paust to viedokli, kuriem ir problēmas piekļūt finansējumam vietējā līmenī.

4.3.

Efektīva komunikācija būs būtisks elements visās sekmīgās stratēģijās, kuru mērķis ir risināt problēmas klimata aizsardzības finansēšanas jomā. Vajadzīga komunikācija visos virzienos, skaidri nosakot mērķauditoriju un ar efektīviem, precīziem un atbilstošiem izteiksmes līdzekļiem informējot par iespējām un finansējuma pieejamību.

4.4.

Eiropas Komisijai un citām ES iestādēm jāizstrādā pamatnostādnes nevalstiskajiem dalībniekiem, lai tie varētu izmantot esošos finansēšanas mehānismus. Vajadzīga sistēma, kas noteiktu, analizētu, sintezētu un izplatītu informāciju par dažādiem finansējuma avotiem, kuri ir pieejami nevalstisko dalībnieku pasākumiem klimata aizsardzības jomā. Šo sistēmu var veidot, balstoties uz darbu, ko veic Eiropas Reģionu komiteja, kura apzina iespējas izstrādāt rīkkopu, ko veidotu vietējām un reģionālajām pašvaldībām paredzēta viegli saprotama informācija par līdzekļiem un finansējumu, kurš pieejams klimata aizsardzības pasākumiem.

4.5.

Vajadzīgs pārraudzības mehānisms, lai varētu precīzi apzināt klimata aizsardzībai paredzētā finansējuma plūsmas un noteikt šķēršļus to ceļā, kā arī koncentrēties uz praktiskiem risinājumiem šādu šķēršļu novēršanai. Šis ir neatliekams pirmais solis. Apzināšanas process arī būtu svarīgs solis, lai varētu izprast, kādi šķēršļi apgrūtina mazo nevalstisko dalībnieku iespējas piekļūt finansējumam. Finansēšanas iespēju apzināšana arī palīdzēs noteikt trūkumus informācijas apkopošanā par pozitīvi vērtējamiem klimata aizsardzības pasākumiem, kam vajadzētu būt daļai no centieniem īstenot globālo klimata rīcības programmu.

4.6.

EESK aicina ES kļūt par līderi, kas nodrošina modeli, kā būtu jāapzina nevalstisko dalībnieku devums klimata aizsardzības mērķu sasniegšanā. Eiropas nevalstiskie klimata aizsardzības dalībnieki, it īpaši mazākie dalībnieki, gaida palīdzību no Eiropas iestādēm, lai varētu piesaistīt klimata aizsardzībai paredzēto finansējumu un viņu iespējas piekļūt finansējumam tiktu uzlabotas, vienkāršojot procedūras un nosakot ziņošanas pienākumus. Tādā veidā varētu vieglāk apzināt daudzus pasākumus, kuru devums klimata pārmaiņu ierobežošanā netiek novērtēts. Piemēram, varētu noteikt, ka par projektiem, kuru finansējums nepārsniedz noteiktu robežvērtību (tā varētu būt 50 000 euro), ir jāaizpilda vienkāršots pieteikums uz vienas lapas un ziņojuma veidlapa uz vienas lapas.

4.7.

Vajadzīgs papildu finansējums, proti, neliela apjoma dotācijas, kurām būtu vienkāršotas pieteikšanās un ziņošanas procedūras un kuru mērķauditorija būtu vietējā līmeņa pasākumi klimata pārmaiņu un ilgtspējas jomā un kuras neparedzētu ierobežojošas līdzfinansēšanas likmes. Varētu izstrādāt mehānismus, kas paver iespēju veidot projektu kopas, lai tādējādi uzlabotu finansējuma ietekmi un uzlabotu tā pieejamību. Šādi mehānismi jāizveido nekavējoties.

4.8.

Jāizstrādā atbalsta mehānisms, kas projektu īstenotājiem paver iespēju posmā pirms pieteikšanās finansējumam piekļūt zinātībai, lai nodrošinātu projektu efektīvu izstrādi un atbilstīgu pielāgošanu.

4.9.

ES līmenī jāsāk vispārējas pārdomas par novatoriskiem finansēšanas mehānismiem. Nevalstiskie dalībnieki būtu jāiesaista šajās debatēs jau to sākuma posmā, lai varētu nodrošināt vienkāršus un skaidrus līdzekļu piešķiršanas kritērijus.

4.10.

Kopumā būtu jāveido ciešāka sadarbība starp esošajiem klimata aizsardzības un ilgtspējas fondiem un finanšu programmām un nevalstisko dalībnieku tīkliem. Tas ir zināšanu apmaiņas, komunikācijas un dialoga jautājums. Forums “Klimata aizsardzības finansēšana” varētu veicināt šo procesu.

4.11.

Ar finanšu pasākumiem varētu arī stimulēt nevalstisko dalībnieku pasākumus vai nevalstisko dalībnieku rīcību, kas nekaitē klimatam. Piemēram, nodokļu atskaitījumi valsts līmenī varētu veicināt ražošanu ar zemu oglekļa emisiju līmeni un stimulēt nevalstisko dalībnieku dalību klimata aizsardzības pasākumos.

4.12.

Formulējot jauno ES daudzgadu finanšu shēmu, varētu būt iespējams nodrošināt, ka augšupēji nevalstisko dalībnieku īstenoti klimata aizsardzības pasākumi palīdz efektīvi izpildīt Parīzes nolīgumā noteiktās ES saistības klimata aizsardzības jomā. Šajā saistībā EESK aicina klimata aizsardzības mērķiem paredzētos ES izdevumus palielināt par vismaz 40 % (7), vienlaikus neapdraudot citu uzdevumu izpildi. Otrkārt, EESK aicina ātri atteikties no fosilā kurināmā subsīdijām un enerģijas, kas iegūta no fosiliem enerģijas avotiem, tiešas vai netiešas (līdz)finansēšanas no Eiropas Savienības fondiem.

4.13.

Jāizstrādā rīks, kas paver iespēju pārbaudīt atbilstību klimata aizsardzības mērķiem, un tas ir vajadzīgs, lai ar publiskā sektora izdevumiem netiktu atbalstīti pasākumi, kuri padziļina klimata krīzi. Šāda pārbaude būtu jāattiecina arī uz privātā finansējuma programmām. Tam, ka noteikts līdzekļu apmērs tiek piešķirts klimata aizsardzības finansējumam, nevajadzētu nozīmēt, ka budžeta vai finansējuma atlikusī daļa jāpiešķir pasākumiem, kas kavē klimata aizsardzības mērķu sasniegšanu. Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā izvirzītais mērķis ir jāsasniedz.

4.14.

ES galvenais finanšu instruments augšupējas vietējās attīstības atbalstam ir sabiedrības virzītas vietējās attīstības koncepcija (SVVA). Tā ir vispiemērotākā šādu augšupēju iniciatīvu atbalstīšanai un nodrošina iespēju piešķirt dotācijas un sniegt atbalstu, kas atbilst vietējiem apstākļiem. EESK 2017. decembrī pieņēma atzinumu “Sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) koncepcijas sniegtās priekšrocības integrētai vietējai un lauku attīstībai” (8), kurā tā mudināja Eiropas Komisiju veikt izpēti un analīzi, lai noskaidrotu iespējas izveidot Eiropas Savienības līmeņa rezerves fondu SVVA. Neatkarīgi no tā Komiteja ieteica Eiropas Komisijai nodrošināt, ka visām dalībvalstīm ir nacionālais SVVA fonds, ko veido visu četru ESI fondu (ELFLA, ERAF, ESF un EJZF) iemaksas. Šī SVVA struktūra varētu būt viens no līdzekļiem, ko izmanto 2.7. punktā minēto mikroprojektu un mazo projektu atbalstam.

4.15.

Lai padarītu finanšu vērtību ķēdi kopumā ilgtspējīgāku, EESK atbalsta 2018. gada martā pieņemto Komisijas ceļvedi attiecībā uz ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanu (9). EESK šim rīcības plānam veltījusi konkrētus ieteikumus, kas ir iekļauti attiecīgajos atzinumos (10).

---

(1)  EESK atzinums par tematu “Koalīcija Parīzes nolīguma izpildei” (OV C 389, 21.10.2016., 20. lpp.).

(2)  EESK atzinums par tematu “Veicināt nevalstisko dalībnieku pasākumus klimata jomā” (OV C 227, 28.6.2018., 35. lpp.).

(3)  EESK pētījums “Toolbox for multi-stakeholder climate partnerships – A policy framework to stimulate bottom-up climate actions”.

(4)  EESK atzinums “Klimatiskais taisnīgums” (OV C 81, 2.3.2018., 22. lpp.).

(5)  IPCC special report on the impacts of global warming of 1,5 oC above pre-industrial levels (IPCC īpašais ziņojums par to, kādu ietekmi rada globāla temperatūras paaugstināšanās par 1,5 oC salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni), 2018. gada oktobris.

(6)  Pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020”, dotāciju līgums Nr. 695989 – Heat Roadmap Europe.

(7)  EESK atzinums par tematu “Eiropas pakts par klimata aizsardzībai paredzēto finansējumu” (OV C 62, 15.2.2019., 8. lpp.).

(8)  EESK atzinums par tematu “Sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) koncepcijas sniegtās priekšrocības integrētai vietējai un lauku attīstībai” (OV C 129, 11.4.2018., 36. lpp.).

(9)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana”.

(10)  EESK atzinumi: “Rīcības plāns: ilgtspējīgam finansēšana” (OV C 62, 15.2.2019., 73. lpp.), “Ilgtspējīgs finansējums: taksonomija un etaloni” (OV C 62, 15.2.2019., 103. lpp.) un “Institucionālo ieguldītāju un aktīvu pārvaldītāju pienākumi attiecībā uz ilgtspēju” (OV C 62, 15.2.2019., 97. lpp.).