Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Kopīgi ES obligātie standarti bezdarba apdrošināšanas jomā – konkrēts pasākums virzībā uz Eiropas sociālo tiesību pīlāra efektīvu īstenošanu”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2020/C 97/05)

Ziņotājs:

Oliver RÖPKE

Pilnsapulces lēmums	15.3.2018.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	15.11.2019.
Pieņemts plenārsesijā	11.12.2019.
Plenārsesija Nr.	548
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	141/65/14

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

ES sociālajā samitā, kas notika 2017. gada 17. novembrī Gēteborgā, tika svinīgi proklamēts Eiropas sociālo tiesību pīlārs. Lai pīlāru iedzīvinātu, Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir jāveic konkrēti pasākumi tā efektīvai īstenošanai.

1.2.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) norāda uz Eiropas sociālo tiesību pīlāra 13. principu par bezdarba apdrošināšanas pabalstiem. Saskaņā ar to bezdarbniekiem ir tiesības saņemt atbilstošu atbalstu no valsts nodarbinātības dienestiem, lai no jauna iesaistītos darba tirgū, un tiesības uz pietiekamiem pienācīga ilguma bezdarba apdrošināšanas pabalstiem, kas atbilst viņu iemaksām un valsts noteikumiem par tiesībām pretendēt uz bezdarba apdrošināšanas pabalstu. Minētajiem pabalstiem nevajadzētu stimulēt bezdarbniekus necensties ātri atgriezties darba tirgū.

1.3.

Neskatoties uz valstu atšķirīgajām iezīmēm, bezdarba apdrošināšana ir nozīmīga visu dalībvalstu sociālo sistēmu sastāvdaļa. EESK piekrīt Komisijai, ka dalībvalstu bezdarba apdrošināšanas sistēmās piemēroti uzlaboti standarti nodrošina labāku darba tirgus darbību un ka dalībvalstīm, kurās ir dāsnākas bezdarba apdrošināšanas sistēmas un kuras vairāk tērē aktīva darba tirgus politikai un pasākumiem, labāk izdodas bezdarbniekus no jauna ilgtspējīgi integrēt darba tirgū (1). Vienlaikus EESK uzsver svarīgo automātiskā stabilizatora funkciju.

1.4.

Tādā jomā kā bezdarba apdrošināšanas pabalsti pašlaik vērojamas būtiskas dalībvalstu atšķirības. EESK norāda uz 2019. gada vienoto nodarbinātības ziņojumu, kurā minēts: lai palīdzētu darba meklētājiem iekļūt darba tirgū, pats galvenais ir nodrošināt pietiekamus atbilstoša ilguma bezdarba apdrošināšanas pabalstus, kas ir pieejami visiem darba ņēmējiem un ko papildina efektīvi darba tirgus politikas pasākumi (2).

1.5.

EESK atkārtoti aicina nodrošināt augstus nodarbinātības un sociālos standartus (3) un tāpēc iesaka izvirzīt mērķus attiecībā uz bezdarba apdrošināšanas pabalstiem dalībvalstīs. Mērķi būtu jānosaka attiecībā uz neto ienākumu aizvietojuma rādītāju, pabalsta saņemšanas ilgumu un seguma rādītāju. Turklāt EESK iesaka izvirzīt mērķus, kas attiecas uz apmācību un iesaistīšanu darba tirgū.

1.6.

Vispirms mērķi attiecībā uz bezdarba apdrošināšanas pabalstu būtu jānosaka un jāuzrauga salīdzinošās novērtēšanas procesā, kas norit Eiropas pusgada satvarā. EESK atkārto savu ieteikumu, ka Eiropas sociālo tiesību pīlāram būtu jāietekmē arī ES ekonomikas pārvaldība (4). EESK uzskata, ka Eiropas pusgadā konkrētām dalībvalstīm adresētajos ieteikumos būtu jāietver īpaši mērķi attiecībā uz neto ienākumu aizvietojuma rādītāju, pabalsta saņemšanas ilgumu un bezdarba apdrošināšanas seguma rādītāju, kā arī apmācību un iesaistīšanu darba tirgū. Konkrētām valstīm adresētus ieteikumus sagatavo Komisija, pieņem Padome un apstiprina Eiropadome.

1.7.

Konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem būtu jābalstās uz integrētajām pamatnostādnēm (5). Saskaņā ar 7. pamatnostādni 2018. gada nodarbinātības politikas pamatnostādnēs (6) , kas ir spēkā arī 2019. gadā (7), dalībvalstīm būtu jānodrošina bezdarbniekiem tiesības uz pietiekamiem pienācīga ilguma bezdarba apdrošināšanas pabalstiem, kuri atbilst viņu iemaksām un valsts noteikumiem par tiesībām pretendēt uz bezdarba apdrošināšanas pabalstu, tomēr šādiem pabalstiem nevajadzētu stimulēt bezdarbniekus necensties ātri atgriezties darba tirgū.

1.8.

Eiropas sociālo tiesību pīlāru papildina sociālo rezultātu pārskats, ar ko tiek uzraudzīta pīlāra īstenošana, sekojot līdzi attīstības tendencēm un panākumiem dalībvalstīs un ņemot tos vērā Eiropas pusgadā. EESK iesaka turpmāk sociālās jomas rezultātu pārskatā uzraudzīt arī bezdarba apdrošināšanas pabalstus. Komiteja arī iesaka sociālo rezultātu pārskatu papildināt ar bezdarba apdrošināšanas pabalstu salīdzinošu novērtēšanu. Tāpēc EESK ļoti atzinīgi vērtē Komisijas pašreizējos centienus saistībā ar bezdarba apdrošināšanas pabalstu salīdzinošo novērtēšanu, tomēr šie centieni būtu jāpastiprina un jāpapildina ar pastāvīgu uzraudzības procesu.

1.9.

Bezdarba apdrošināšanas pabalstu salīdzinoša novērtēšana tiek ierosināta, lai sasniegtu tādus mērķus kā augšupēja dalībvalstu sociālā konverģence un darba tirgus darbības uzlabošana. Salīdzinošās novērtēšanas procesam ir jābūt balstītam uz pašreizējā stāvokļa analīzi, ko nedrīkst saīsināt vai izskaistināt. Salīdzinošās novērtēšanas process nedrīkst aprobežoties ar uzraudzību un novērtēšanu. Dalībvalstīm būtu jāmācās vienai no otras, analizējot labākos rezultātus (salīdzinošā mācīšanās), un jāveic uzlabojumi (salīdzinošā rīcība).

1.10.

Bezdarba apdrošināšanas pabalstu salīdzinošā novērtēšana būtu jāvada Komisijai. Kritēriji būtu jānosaka, pastāvīgi un aktīvi iesaistot sociālos partnerus.

1.11.

Sociālajiem mērķiem ir ar laiku jānodrošina sociāla konverģence. Cilvēkiem ir jāierauga, ka Eiropas sociālo tiesību pīlārā paredzētie principi ir ne tikai uzrakstīti uz papīra, bet arī reāli ieviesti un pakāpeniski uzlabo viņu dzīves apstākļus.

1.12.

EESK iesaka rūpīgi uzraudzīt un novērtēt salīdzinošās novērtēšanas procesa rezultātus. Ja neizdodas panākt pietiekamu progresu virzībā uz vēlamo rezultātu, būtu jāievieš juridiski saistošs instruments, lai atbalstītu un papildinātu dalībvalstu centienus modernizēt bezdarba apdrošināšanas sistēmas. Līdztekus Padomes ieteikumam, kas ir orientieris dalībvalstīm, EESK iesaka saskaņā ar LESD 153. pantu pieņemt direktīvu, kurā būtu noteikti juridiski saistoši obligāti standarti attiecībā uz dalībvalstu bezdarba apdrošināšanas sistēmām. Minētajā direktīvā būtu jānorāda obligāti ES standarti attiecībā uz neto ienākumu aizvietojuma rādītāju, pabalsta saņemšanas ilgumu un bezdarba apdrošināšanas seguma rādītāju. EESK arī rosina noteikt obligātus un ar bezdarba apdrošināšanu saistītus ES standartus attiecībā uz tālākizglītību un iesaistīšanu darba tirgū.

1.13.

Juridiski saistoši obligāti standarti būtu jāpiemēro pakāpeniski, atbilstošā laika periodā, kas noteikts tā, lai visas dalībvalstis var panākt atbilstību kopējiem standartiem.

1.14.

Kā minēts LESD 153. pantā, nedrīkst ietekmēt dalībvalstu tiesības definēt savu sociālā nodrošinājuma sistēmu pamatprincipus un nedrīkst būtiski ietekmēt šo sistēmu finansiālo līdzsvaru. Šis princips būtu jāievēro neatkarīgi no dalībvalsts sistēmas veidola un satura. Dalībvalstīm nebūtu liegts izmantot Līgumā paredzētās tiesības saglabāt vai ieviest stingrākus aizsardzības pasākumus. Turklāt īpaša uzmanība jāpievērš valstu apdrošināšanas sistēmu atšķirīgajai organizācijai, sociālo partneru iesaistei, kā arī finansēšanai.

2. Pašreizējais stāvoklis un atzinuma konteksts

2.1.

Pēc sāpīgās 2008. gada ekonomikas un finanšu krīzes un tās radītās nestabilitātes atsākusies ekonomikas izaugsme un bezdarba līmenis pazeminās. Tomēr darba tirgus pašreizējā atlabšana visās dalībvalstīs, reģionos un iedzīvotāju grupās nenorit vienādi. Šajā saistībā EESK norāda uz 2019. gada vienoto nodarbinātības ziņojumu (8).

2.2.

EESK piekrīt Padomes viedoklim, ka dalībvalstīm un Eiropas Savienībai būtu jānovērš ekonomikas un finanšu krīzes sociālās sekas un jāstrādā pie tā, lai izveidotu iekļaujošu sabiedrību. Būtu jāmazina nevienlīdzība un diskriminācija. Būtu jānodrošina piekļuve un iespējas visiem un būtu jāmazina nabadzība un sociālā atstumtība, it īpaši nodrošinot darba tirgus un sociālās aizsardzības sistēmu efektīvu darbību (9).

2.3.

Stratēģijā “Eiropa 2020” Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi līdz 2020. gadam par 20 miljoniem samazināt nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaitu. Šis ir tāls mērķis. Lai gan kopš 2012. gada (kad gandrīz 25 % visu ES iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam) piedzīvojam nepārtrauktus uzlabojumus, Eiropa joprojām saskaras ar milzīgām problēmām. 2018. gadā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam bija pakļauti gandrīz 22 % ES iedzīvotāju (10).

2.4.

Bezdarba apdrošināšana ir nozīmīga sociālo sistēmu sastāvdaļa visās dalībvalstīs. Tā rada drošības tīklu darba ņēmējiem darba zaudēšanas gadījumā un aizsargā pret nabadzību. Vienlaikus bezdarba apdrošināšanas pabalsti ir automātiski stabilizatori, jo vispārējas bezdarba līmeņa paaugstināšanās gadījumā būtiski nesarūk ienākumi un līdz ar to arī patēriņš. Turklāt efektīvi un pietiekami bezdarba apdrošināšanas pabalsti dod darba ņēmējiem iespēju atrast darbu, kas atbilst viņu vēlmēm un kvalifikācijai, vai, pateicoties aktīva darba tirgus politikai, iegūt jaunu kvalifikāciju.

2.5.

Pēdējo gadu laikā krīzes pārvarēšanas politikas dēļ sociālā aizsardzība dažās dalībvalstīs ir pasliktinājusies. Daudzi cilvēki uzskata, ka viņu sociālās intereses un vajadzības Eiropas Savienībā arvien biežāk netiek nodrošinātas. Ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības pirmo reizi tiek sākta Eiropas integrācijai pretēja virzība. Jāsaprot, ka šīs norises ir brīdinājuma signāls. EESK tagad uzskata: lai Eiropas Savienību padarītu atbilstošu nākotnes prasībām un lai atgūtu cilvēku uzticību, ir jāstiprina ES sociālā dimensija, tostarp jārisina citi aktuāli jautājuma, piemēram, klimata pārmaiņas un digitalizācija. Tāpēc būs vajadzīga visu līmeņu, arī dalībvalstu, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju apņēmīga rīcība, kas balstās uz stabilu, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomiku (11).

2.6.

ES sociālajā samitā, kas notika 2017. gada 17. novembrī Gēteborgā, Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija svinīgi proklamēja Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Lai šo pīlāru iedzīvinātu, Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir jāveic konkrēti pasākumi tā efektīvai īstenošanai. Jaunievēlētā Komisijas priekšsēdētāja Ursula von der Leyen Politikas pamatnostādnēs Eiropas Komisijai laikposmā no 2019. līdz 2024. gadam min rīcības plānu Eiropas sociālo tiesību pīlāra pilnīgai īstenošanai. Ar priekšlikumu par mērķiem attiecībā uz bezdarba apdrošināšanas pabalstiem dalībvalstīs EESK vēlas sniegt ieguldījumu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā.

2.7.

EESK norāda uz Eiropas sociālo tiesību pīlāra 13. principu (“Bezdarba apdrošināšanas pabalsti”): bezdarbniekiem ir tiesības uz atbilstošu atbalstu no valsts nodarbinātības dienestiem, lai viņi varētu no jauna iesaistīties darba tirgū, un tiesības uz pietiekamiem pienācīga ilguma bezdarba apdrošināšanas pabalstiem, kuri atbilst viņu iemaksām un valsts noteikumiem par tiesībām pretendēt uz bezdarba apdrošināšanas pabalstu. Minētie pabalsti nav stimuls bezdarbniekiem necensties ātri atrast darbu.

2.8.

Šajā saistībā EESK norāda uz Eiropas sociālo tiesību pīlāra 17. principu, saskaņā ar kuru cilvēkiem ar invaliditāti ir tiesības uz ienākumu atbalstu, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi, kā arī tiesības uz pakalpojumiem, kuri dod viņiem iespēju piedalīties darba tirgū un sabiedrības dzīvē. Saistībā ar periodu, kurā ir tiesības saņemt bezdarba apdrošināšanas pabalstu, būtu jāņem vērā, ka cilvēkiem ar invaliditāti ir daudz sarežģītāk meklēt jaunu darbu vai piedalīties pārkvalificēšanās pasākumos un ka tam vajag vairāk laika.

2.9.

Bezdarba apdrošināšana ir nozīmīga sociālo sistēmu sastāvdaļa visās dalībvalstīs. Valstīs ir spēkā ļoti atšķirīgi bezdarba apdrošināšanas sistēmu noteikumi gan attiecībā uz tiesībām pretendēt uz pabalstu, gan arī attiecībā uz tā apmēru, saņemšanas periodu un aprēķināšanas veidu. EESK iesaka Eiropas pusgadā izvirzīt mērķus attiecībā uz bezdarba apdrošināšanas pabalstiem. Turklāt EESK norāda, ka sociālais pamatnodrošinājums ir jāgarantē, pamatojoties uz kopīgiem ES līmeņa noteikumiem (12). Komiteja iesaka pastāvīgi vērtēt salīdzinošās novērtēšanas procesu. Ar Padomes ieteikumu varētu dalībvalstīs rosināt un virzīt debates un reformas, kas saistītas ar kopīgu obligāto standartu ieviešanu, un pavērt iespēju dalībvalstu sadarbībai šajā jomā.

2.10.

Ja laika gaitā neizdodas panākt pietiekamu progresu virzībā uz vēlamo rezultātu, līdztekus Padomes ieteikumam, kas ir orientieris dalībvalstīm, EESK iesaka saskaņā ar LESD 153. pantu pieņemt direktīvu, kurā būtu noteikti juridiski saistoši obligāti standarti attiecībā uz dalībvalstu bezdarba apdrošināšanas sistēmām. Minētajā direktīvā būtu jānorāda obligāti ES standarti attiecībā uz neto ienākumu aizvietojuma rādītāju, pabalsta saņemšanas ilgumu un bezdarba apdrošināšanas seguma rādītāju. EESK arī rosina noteikt obligātus un ar bezdarba apdrošināšanu saistītus ES standartus attiecībā uz tālākizglītību un iesaistīšanu darba tirgū. Minimālās prasības neliedz dalībvalstīm noteikt augstākus standartus (sk. Eiropas sociālo tiesību pīlāra preambulas 16. punktu). Dalībvalstu spēkā esošie standarti nav jāpazemina. EESK iesaka noteikt minimālās prasības attiecībā uz dalībvalstu bezdarba apdrošināšanas sistēmām un atbilstoši piemērot regresa nepieļaušanas klauzulu (aizliegums izmantot obligāto standartu ieviešanu kā iemeslu standartu pazemināšanai). Tādā veidā tiek ņemts vērā ES mērķis uzlabot dzīves un darba apstākļus un panākt dalībvalstu augšupēju konverģenci (LESD 151. pants).

2.11.

Runājot par atbalstu bezdarbniekiem, sociālā nodrošinājuma pabalsti (apdrošināšanas pabalsti) ir jānošķir no sociālās palīdzības. Apdrošināšanas pabalsti parasti ir balstīti uz iemaksām, un to saņemšanai ir vajadzīgs noteikts nodarbinātības periods. Sociālā palīdzība ir no iemaksām neatkarīgs, no nodokļiem finansēts pabalsts, kura mērķis ir sniegt atbalstu cilvēkiem, kas paši saviem spēkiem nevar nodrošināt iztiku, un kura nepieciešamība ir jāpārbauda. Šajā pašiniciatīvas atzinumā EESK aplūko sociālā nodrošinājuma pabalstus.

2.12.

Saistībā ar debatēm par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu Komisija ierosina izveidot eurozonas stabilizācijas funkciju (ar iespēju piedalīties dalībvalstīm ārpus eurozonas), kas nākotnē varētu palīdzēt labāk reaģēt uz asimetriskiem satricinājumiem. Kā vienu no stabilizācijas funkcijas iespējām Komisija min tādas Eiropas līmeņa bezdarba pārapdrošināšanas shēmas izveidi, kas varētu darboties kā “pārapdrošināšanas fonds” valstu bezdarba apdrošināšanas sistēmām (13). Šis fiskālās politikas priekšlikums, kas pašlaik tiek vērtēts pretrunīgi, ir pilnībā jānodala no šā pašiniciatīvas atzinuma, kurš ir sociālās politikas priekšlikums par ES sociālās dimensijas stiprināšanu.

2.13.

EESK nesen aicināja apsvērt iespēju valstu bezdarba apdrošināšanas sistēmās ieviest ES mēroga obligātos standartus, lai cita starpā nodrošinātu, ka jebkura persona, kas meklē darbu, būtu tiesīga saņemt finansiālu atbalstu (14). Ar šo atzinumu Komiteja patlaban īsteno minēto uzdevumu.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

Saskaņā ar 7. pamatnostādni 2018. gada nodarbinātības politikas pamatnostādnēs (15) , kas ir spēkā arī 2019. gadā (16), dalībvalstīm būtu jānodrošina bezdarbniekiem tiesības uz pietiekamiem pienācīga ilguma bezdarba apdrošināšanas pabalstiem, kuri atbilst viņu iemaksām un valsts noteikumiem par tiesībām pretendēt uz bezdarba apdrošināšanas pabalstu. Ar šo ieteikumu Eiropas sociālo tiesību pīlārs tiek ņemts vērā arī nodarbinātības politikas pamatnostādnēs.

3.2.

Nabadzības un sociālās atstumtības skarto vai apdraudēto cilvēku skaita samazināšana ir viens no pieciem stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem, kā arī viens no 17 mērķiem, kas izvirzīti ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam. Arī ar sociālo rezultātu pārskatu, ko ieviesa saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru, tiek uzraudzītas dalībvalstu attīstības tendences un panākumi, kuri saistīti ar nabadzības vai sociālās atstumtības skartajām vai apdraudētajām personām.

3.3.

EESK norāda uz Komisijas secinājumu, ka bezdarba apdrošināšanas pabalsta saņemšanas periods tieši ietekmē bezdarbnieku nabadzības risku. Dalībvalstīm, kurās ir dāsnākas bezdarba apdrošināšanas sistēmas un kuras vairāk tērē aktīva darba tirgus politikai un pasākumiem, labāk izdodas bezdarbniekus no jauna ilgtspējīgi integrēt darba tirgū (17). Vērojams lielas dalībvalstu atšķirības. Maksimālais periods, kurā ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu, ir no 90 dienām Ungārijā līdz beztermiņa tiesībām uz pabalstu Beļģijā (18).

3.4.

EESK uzskata, ka sociālā nodrošinājuma pabalstiem jābūt tādiem, lai riska, piemēram, bezdarba, gadījumā tiktu nodrošināts pienācīgs dzīves līmenis. Tāpēc bezdarba apdrošināšanas pabalsta apmēram, t. i., neto ienākumu aizvietojuma rādītājam, ir jābūt pienācīgam. Arī šajā jomā Eiropas Savienībā ir vērojamas būtiskas atšķirības. Neto ienākumu aizvietojuma rādītājs darbiniekam ar zemu ienākumu līmeni un neilgu nodarbinātības periodu (viens gads) ir robežās no mazāk nekā 20 % no pēdējiem (neto) ienākumiem Ungārijā līdz aptuveni 90 % Luksemburgā (19).

3.5.

To bezdarbnieku skaitu, kas saņem bezdarba apdrošināšanas pabalstus, attiecībā pret kopējo bezdarbnieku skaitu izsaka seguma rādītājs. Seguma rādītāju vienmēr norāda saistībā ar noteiktu bezdarba ilgumu (piemēram, to bezdarbnieku īpatsvars, kuri saņem pabalstu pēc viena bezdarba gada). Arī šajā jomā pastāv lielas dalībvalstu atšķirības. To īslaicīgo bezdarbnieku (personu, kas bijušas bez darba mazāk nekā gadu) īpatsvars, kuri saņem bezdarba apdrošināšanas pabalstus, ir caurmērā tikai viena trešdaļa no visiem bezdarbniekiem. Augstākais seguma rādītājs (ap 63 %) ir Vācijā. Turpretī Maltā, Horvātijā, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā seguma rādītājs ir krietni mazāks par 15 % (20).

3.6.

Zemam seguma rādītājam dalībvalstī var būt dažādi iemesli. Viens no iemesliem ir jauniešu bezdarbs. Bez darba esošie jaunieši, kuri nespēj iekļūt darba tirgū, bieži nevar iegūt tiesības pretendēt uz bezdarba apdrošināšanas pabalstu, jo viņi nevar uzrādīt vajadzīgo nodarbinātības periodu. Tāpēc šie jaunieši daudzos gadījumos pabalstus nesaņem.

3.7.

EESK atkārtoti uzsver, ka būtiska nozīme ir jauniešu pārejai no vispārējās vai profesionālās izglītības uz darba tirgu. Jāsniedz viņiem pēc iespējas lielāks atbalsts, lai nodrošinātu iespējami ātru integrāciju darba tirgū.

3.8.

Seguma rādītāju ietekmē arī bezdarba ilgums. Seguma rādītājs īslaicīga bezdarba gadījumā vidēji Eiropas Savienībā ir aptuveni viena trešdaļa, savukārt ilgstoša bezdarba gadījumā tas ir zemāks, jo periods, kurā ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu, lielākajā daļā dalībvalstu ir ierobežots. EESK iesaka izvirzīt mērķi attiecībā uz īslaicīgu bezdarbnieku (personu, kas bijušas bez darba mazāk nekā gadu) seguma rādītāju.

3.9.

Vēl viens zema seguma rādītāja iemesls ir jauni darba veidi, kā arī nestandarta un nestabila nodarbinātība, kas apgrūtina iespējas iegūt tiesības pretendēt uz bezdarba apdrošināšanas pabalstu. Norādot uz Padomes politisko vienošanos par ieteikumu attiecībā uz darba ņēmēju un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai, EESK aicina rast visaptverošu risinājumu, lai tiktu atzītas jaunajos nodarbinātības veidos iesaistīto darba ņēmēju tiesības uz sociālo nodrošinājumu (21).

3.10.

Saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra 1. principu ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību, lai varētu saglabāt un iegūt prasmes, kas dod iespēju pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi mainīt darbu darba tirgū. Tāpēc EESK aicina izvirzīt mērķus attiecībā uz apmācību un iesaistīšanu darba tirgū un atkārtoti pauž viedokli, ka ES darba kārtībā vajadzētu būt jautājumam, kā nodrošināt visiem cilvēkiem tiesības uz mūžizglītību (22).

3.11.

EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka dalībvalstu bezdarba apdrošināšanas sistēmās piemēroti uzlaboti standarti nodrošinās efektīvāku darba tirgus darbību. Turpretim zemi standarti ne vienmēr nozīmē mazākus valsts izdevumus, jo bezdarbnieki, kas nesaņem bezdarba apdrošināšanas pabalstus, vairumā gadījumu saņem cita veida valsts atbalstu (piemēram, bezdarbnieka atbalstu vai ienākumu minimumu). Komiteja arī piekrīt Komisijas atziņai, ka ticams ir pieņēmums, ka lielākos izdevumus, kuri tiek paredzēti saistībā ar uzlabotiem standartiem bezdarba apdrošināšanas jomā un kurus papildina aktīva darba tirgus politika, salīdzinoši ātri kompensē nodarbinātības palielināšanās un tās radīti lielāki nodokļu ieņēmumi, kā arī straujāk augoša ekonomika (23).

4. Īpašas piezīmes

4.1.

4.2.

Tāpēc EESK iesaka izvirzīt mērķus attiecībā uz bezdarba apdrošināšanas pabalstiem dalībvalstīs. Mērķi būtu jānosaka attiecībā uz neto ienākumu aizvietojuma rādītāju, pabalsta saņemšanas ilgumu un seguma rādītāju. Turklāt EESK iesaka izvirzīt mērķus, kas attiecas uz apmācību un iesaistīšanu darba tirgū.

4.3.

EESK ļoti atzinīgi vērtē Komisijas centienus Eiropas pusgadā cita starpā īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru un veicināt valstu bezdarba apdrošināšanas pabalstu salīdzinošās novērtēšanas procesu (tostarp izmantojot vienoto nodarbinātības ziņojumu). Salīdzinošo novērtēšanu pamatoti uzskata par svarīgu instrumentu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā. Šie centieni būtu jāpastiprina un jāpapildina ar pastāvīgu uzraudzības procesu. Bezdarba apdrošināšanas pabalstu salīdzinošās novērtēšanas procesam ir jātiecas uz mērķi veicināt augšupēju sociālo konverģenci Eiropas Savienībā un uzlabot darba tirgus darbību.

4.4.

EESK uzskata, ka konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos būtu jāietver konkrēti mērķi attiecībā uz neto ienākumu aizvietojuma rādītāju, pabalsta saņemšanas ilgumu un seguma rādītāju, kā arī apmācību un iesaistīšanu darba tirgū. Šajā saistībā Komiteja atbalsta Komisijas viedokli, ka lielāki pabalsti ir vienlaikus jāpapildina ar bezdarbnieku atbilstošu iesaistīšanu darba tirgū.

4.5.

Vienotā tirgus panākumi ir lielā mērā atkarīgi gan no darba tirgus un sociālās aizsardzības sistēmu efektivitātes, gan arī no Eiropas ekonomikas spējas pielāgoties satricinājumiem. Ar šādu priekšnoteikumu tika izstrādāta stratēģija “Eiropa 2020” – stratēģija ES pārveidei gudrā, ilgtspējīgā un integrējošā ekonomikā ar mērķi nodrošināt augstu nodarbinātības, ražīguma un sociālās kohēzijas līmeni (25). EESK norāda, ka ES nesasniegs stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzīto mērķi par 20 miljoniem samazināt nabadzības un sociālās atstumtības skarto vai apdraudēto cilvēku skaitu.

4.6.

EESK uzskata, ka pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas notika no 2019. gada 23. līdz 26. maijam, jaunizveidotajai Komisijai būtu steidzamai jāierosina pasākumi, kas uzlabotu darba tirgus darbību un veicinātu dalībvalstu augšupēju sociālo konverģenci. Turklāt ir vajadzīga jauna stratēģija attiecībā uz Eiropas sociālo dimensiju pēc 2020. gada.

4.7.

Dalībvalstis pašlaik apspriež Eiropas sociālo dimensiju pēc 2020. gada. Šajā saistībā ir jājautā, kādi ir svarīgākie aspekti, kuriem būtu jānosaka nākotnes sociālā dimensija (26). EESK uzskata, ka Eiropas sociālajā dimensijā pēc 2020. gada svarīgākie aspekti ir darba tirgus labāka darbība un nabadzības un sociālās atstumtības mazināšana. Šajā saistībā būtisku ieguldījumu varētu dot mērķi attiecībā uz bezdarba apdrošināšanas pabalstiem dalībvalstīs.

4.8.

Sociālajiem mērķiem ir ar laiku jānodrošina sociāla konverģence. Cilvēkiem ir jāierauga, ka Eiropas sociālo tiesību pīlārā paredzētās tiesības un principi ir ne tikai uzrakstīti uz papīra, bet arī reāli ieviesti un pakāpeniski uzlabo viņu dzīves apstākļus.

4.9.

Ja Eiropas pusgadā izvirzīti mērķi izrādītos nepietiekami iedarbīgs instruments, EESK saistībā ar Eiropas sociālo dimensiju pēc 2020. gada iesaka saskaņā ar LESD 153. pantu pieņemt direktīvu, kurā būtu noteikti juridiski saistoši obligāti standarti attiecībā uz dalībvalstu bezdarba apdrošināšanas sistēmām Minētajā direktīvā būtu jānorāda obligāti ES standarti attiecībā uz neto ienākumu aizvietojuma rādītāju, pabalsta saņemšanas ilgumu un bezdarba apdrošināšanas seguma rādītāju. EESK arī rosina noteikt obligātus un ar bezdarba apdrošināšanu saistītus ES standartus attiecībā uz tālākizglītību un iesaistīšanu darba tirgū.

Briselē, 2019. gada 11. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) Eiropas pusgada tematiskā faktu lapa “Bezdarbnieka pabalsti”, 2017. g.

(2) COM(2018) 761 final, 21.11.2018., EPSCO padome, ST 7619 2019 INIT, 15.3.2019.

(3) OV C 62, 15.2.2019., 165. lpp.

(4) OV C 81, 2.3.2018., 145. lpp.

(5) OV L 224, 5.9.2018., 4. lpp.

(6) OV L 224, 5.9.2018., 4. lpp.

(7) OV L 185, 11.7.2019., 44. lpp.

(8) COM(2018) 761 final, 21.11.2018., EPSCO padome, ST 7619 2019 INIT, 15.3.2019.

(9) OV L 224, 5.9.2018., 4. lpp.

(10) Eurostat, 16.10.2019.

(11) OV C 262, 25.7.2018, 1. lpp.

(12) OV C 13, 15.1.2016., 40. lpp.

(13) COM(2017) 822 final, 6.12.2017.

(14) OV C 129, 11.4.2018., 7. lpp.

(15) OV L 224, 5.9.2018., 4. lpp.

(16) OV L 185, 11.7.2019., 44. lpp.

(17) Eiropas pusgada tematiskā faktu lapa “Bezdarbnieka pabalsti”, 2017. g.

(18) COM(2018) 761 final, 21.11.2018., EPSCO padome, ST 7619 2019 INIT, 15.3.2019.

(19) COM(2018) 761 final, 21.11.2018., EPSCO padome, ST 7619 2019 INIT, 15.3.2019.

(20) COM(2018) 761 final, 21.11.2018., EPSCO padome, ST 7619 2019 INIT, 15.3.2019.

(21) OV C 129, 11.4.2018., 7. lpp.

(22) OV C 237, 6.7.2018., 8. lpp. un EESK atzinumi OV C 14, 15.1.2020., 1. lpp., un OV C 14, 15.1.2020., 46. lpp.

(23) Eiropas pusgada tematiskā faktu lapa “Bezdarbnieka pabalsti”, 2017. g.

(24) COM(2018) 761 final, 21.11.2018., EPSCO padome, ST 7619 2019 INIT, 15.3.2019.

(25) COM(2018) 761 final, 21.11.2018., EPSCO padome, ST 7619 2019 INIT, 15.3.2019.

(26) EPSCO padome, ST 6622 2019 INIT, 27.2.2019.

Par:	64
Pret:	119
Atturas:	19

Par:	63
Pret:	122
Atturas:	18

Par:	63
Pret:	122
Atturas:	21