16.10.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 345/101


P8_TA(2018)0386

Pieprasījums atcelt Manolis Kefalogiannis imunitāti

Eiropas Parlamenta 2018. gada 23. oktobra lēmums par pieprasījumu atcelt Manolis Kefalogiannis imunitāti (2017/2133(IMM))

(2020/C 345/18)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā pieprasījumu atcelt Manolis Kefalogiannis imunitāti, kuru Grieķijas Republikas Augstākās tiesas ģenerālprokurors nosūtījis 2017. gada 31. maijā saistībā ar kriminālprocesu Nr. ABM:EOE 20/2017 un par kuru paziņots 2017. gada 3. jūlija plenārsēdē,

pēc Manolis Kefalogiannis uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

arī pēc Eiropas Parlamenta Personāla ģenerāldirekcijas ģenerāldirektora vietas izpildītāja Kristian Knudsen uzklausīšanas,

pēc viedokļu apmaiņas ar Grieķijas Republikas prokurora vietnieku;

ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu (1),

ņemot vērā Grieķijas Republikas Konstitūcijas 62. pantu,

ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0333/2018),

A.

tā kā Grieķijas Augstākās tiesas prokurora vietnieks ir pieprasījis atcelt Eiropas Parlamenta deputāta Manolis Kefalogiannis parlamentāro imunitāti, lai pret viņu sāktu kriminālprocesu par iespējamiem diviem noziedzīgiem noziegumiem;

B.

tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot pienākumus;

C.

tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir tāda pati imunitāte, kādu piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

D.

tā kā saskaņā ar Grieķijas Republikas Konstitūcijas 62. pantu nevienu deputātu viņa amata pilnvaru laikā nedrīkst kriminālvajāt, aizturēt vai apcietināt vai viņam piemērot citus brīvību ierobežojošus pasākumus, ja nav saņemta Deputātu palātas atļauja;

E.

tā kā Grieķijas Augstākās tiesas prokurora vietnieka pieprasījums ir saistīts ar kriminālprocesu par iespējamu Grieķijas Kriminālkodeksa 385. panta 1. punkta b) apakšpunkta un likuma Nr. 2803/2000 4. pantu, kuros ir reglamentēta attiecīgi izspiešana, izsakot draudus, un krāpšana;

F.

tā kā Manolis Kefalogiannis tiek inkriminēts mēģinājums izdarīt krāpniecību, kas esot nodarījusi kaitējumu Eiropas Savienības finanšu interesēm un esot radījusi vairāk kā 73 000 EUR lielus zaudējumus, jo viņš esot mēģinājis nelikumīgi piesavināties sava palīga algas daļu 4 240 EUR apmērā vienā mēnesī laikposmā 2014. gada jūlijs — 2016. gada beigas;

G.

tā kā saskaņā ar Reglamenta 9. panta 8. punktu Juridiskā komiteja nekādā ziņā neizsakās nedz par deputāta vainīgumu, nedz nevainīgumu, nedz arī par to, vai ir nepieciešama vai ne kriminālvajāšana par uzskatiem vai darbībām, kas deputātam tiek piedēvēti, pat tad ne, ja pieprasījuma izskatīšana ļauj komitejai iegūt detalizētas ziņas par lietas faktiskajiem apstākļiem;

H.

tā kā Eiropas Parlamenta uzdevums nav arī nedz izteikties par kāda deputāta vainu vai nevainīgumu, nedz par to, vai deputātam inkriminētās darbības attaisno kriminālprocesa ierosināšanu, nedz paust savu viedokli par kādas dalībvalsts tiesību un tiesu sistēmas salīdzinošajām priekšrocībām;

I.

tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 5. panta 2. punktu deputāta imunitāte nav viņa personīgā privilēģija, bet gan ir uzskatāma par visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantiju;

J.

tā kā Parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesvedībām, ko ierosina par darbībām, kas ir veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras nevar skatīt atrauti no šiem pienākumiem;

K.

tā kā, ņemot vērā to, ka apspriežamais kriminālprocess neattiecas uz 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantā minēto deputāta viedokli vai balsojumu, imunitāte būtu jāatceļ, ja vien nevar konstatēt, ka kriminālprocesa īstenais iemesls varētu būt nodarīt kaitējumu attiecīgā deputāta politiskajai darbībai vai viņa reputācijai un līdz ar to — arī Parlamenta neatkarībai (fumus persecutionis);

L.

tā kā secinājums jāizdara, pamatojoties uz šajā lietā sniegto informāciju un paskaidrojumiem, tostarp Grieķijas Republikas prokurora vietnieka atbildēm, kuras viņš sniedza viedokļu apmaiņas ar viņu laikā, un ņemot vērā apstākļus, kādos pret Manolis Kefalogiannis ierosinātais kriminālprocess ir virzīts no iesaistīto iestāžu puses, neskaidrību par imunitātes atcelšanas pieprasījuma pamatā esošajiem pierādījumiem un nopietnajām šaubām par pašu kriminālprocesu, tostarp par imunitātes atcelšanas pieprasījuma pamatojuma apsvērumiem;

M.

tā kā līdz ar to ir jāsecina, ka šī lieta ir uzskatāma par fumus persecutionis gadījumu;

N.

tā kā minēto iemeslu dēļ Manolis Kefalogiannis imunitāti atcelt nevajadzētu;

1.

nolemj neatcelt Manolis Kefalogiannis imunitāti;

2.

uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Grieķijas Republikas Augstākās tiesas prokuroram un Manolis Kefalogiannis.

(1)  Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedums, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedums, Gollnisch/Parlaments, T346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.