EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 4.12.2018

COM(2018) 785 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI EMPTY

Ziņojums par ES programmas attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam izvērtēšanu

{SWD(2018) 480 final}

1. Ievads

Līdz 2020. gadam ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijāmir pirmā romiem 1  paredzētā ES iniciatīva, kurā iekļauts pēcpārbaudes mehānisms. Tās galvenais mērķis ir novērst romu sociālekonomisko atstumtību un pret viņiem vērsto diskrimināciju, veicinot vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei un mājokļiem. Tajā dalībvalstis tiek aicinātas izstrādāt Romu integrācijas valsts stratēģijas (RIVS) 2 un izraudzīties valsts kontaktpunktus romu jautājumos (VKRJ), kas koordinē šo stratēģiju plānošanu, īstenošanu un uzraudzību, lai sasniegtu ES romu integrācijas mērķus. Attiecībā uz katru romu integrācijas mērķi ES programmā uzskaitīts to pasākumu kopums, ko dalībvalstis varētu veikt. Paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs 3 tika pievienots piektais mērķis — piekļuve civilstāvokļa dokumentiem, un ES cenšas uzlabot pirmspievienošanās palīdzības sniegšanu, pilsoniskās sabiedrības iesaisti un progresa uzraudzību.

1. izcēlums. ES romu integrācijas mērķi

Pamatojoties uz Padomes secinājumiem par romu integrācijas procesa paātrināšanu, tika veikts novērtējums, kas aptvēra laikposmu no 2011. gada līdz 2017. gadam.’ 4 Šajā ziņojumā ir apkopoti atklātās sabiedriskās apspriešanas (ASA) konstatējumi, novērtējuma rezultāti un šajā novērtējumā gūtās galvenās atziņas. Šim ziņojumam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā ir ietverts pilnīgs novērtējums.

2. Sabiedriskā apspriešana

Šajā apspriešanā tika noskaidroti atstumtības cēloņi, veidi, tās novēršanā iesaistītās personas un rīcības prioritātes. Tajā tika apkopoti viedokļi par panākumiem, problēmām un progresu gan attiecībā uz politikas izstrādi, gan romu situāciju izglītības, nodarbinātības, veselības aprūpes un mājokļu jomā, gan diskrimināciju / pret romiem vērstu noskaņojumu 5 . Konstatējumos aplūkota ieinteresēto personu, piemēram, valsts kontaktpunktu romu jautājumos, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un dalībvalstu un paplašināšanās procesā iesaistīto valstu pārstāvju attieksme.

Lielākā daļa no 240 respondentiem domā, ka romu situācija ir sliktāka nekā citu tautību pārstāvju situācija visās piecās jomās, jo īpaši diskriminācijas, nodarbinātības un mājokļu jomā. Vairums arī domā, ka situācijas uzlabošanai visās minētajās jomās ir nepieciešami valsts intervences pasākumi gan ES iestāžu, gan valstu iestāžu līmenī.

Izmaiņu ziņā kopš 2011. gada vairums cilvēku saskata uzlabojumus izglītībā. Lai gan liela daļa cilvēku saskata uzlabojumus, viedokļi par nodarbinātību dalās. Gan attiecībā uz mājokļiem, gan diskrimināciju to personu skaits, kas uzskata, ka situācija pasliktinās, pārsniedz to personu skaitu, kas saskata uzlabojumus.

1. diagramma. Kopš 2011. gada romu situācijā paredzamās izmaiņas

ASA

Attiecībā uz politikas izstrādi ES līmenī lielākais progress ir vērojams izglītībā un diskriminācijas apkarošanā. Arī veselības aprūpes un nodarbinātības jomā vairums cilvēku saskata uzlabojumus, nevis pasliktināšanos. Ņemot vērā mājokļu jautājumu, negatīvi viedokļi skaitliski pārsniedz pozitīvus viedokļus. Attiecībā uz politikas izstrādi valsts līmenī svaru kausi nosveras par labu izglītībai un veselības aprūpei un par sliktu nodarbinātībai, diskriminācijai un, jo īpaši, mājokļiem.

Atbildes liecina, ka sekmīgām romu integrācijas stratēģijām gan Eiropas, gan valstu līmenī jābūt visaptverošām — tādām, kas ietver vismaz ES programmas galvenās jomas, kā arī pret romiem vērsta noskaņojuma apkarošanu. Sarakstā, kurā ietvertas 20 iespējamas prioritārās jomas 6 , izglītība nepārprotami ir kļuvusi par prioritāti (67 % Eiropas un 76 % valstu līmenī), kam seko nodarbinātība (49 % Eiropas un 57 % valstu līmenī), savukārt vairāk nekā viena trešdaļa respondentu gan Eiropas, gan valstu līmenī kā prioritātes izraudzījās diskriminācijas un pret romiem vērsta noskaņojuma apkarošanu, kā arī piekļuvi mājokļiem un veselības aprūpei.

Par vajadzību pēc visaptverošas pieejas liecina arī konstatējums, ka pastāv vairāki atstumtības cēloņi, kuri integrācijas stratēģijās jānovērš vienlaicīgi. Tie attiecas galvenokārt uz diskrimināciju un pret romiem vērstu noskaņojumu, ierobežotu politisko apņēmību, romu līdzdalības trūkumu, ierobežotām iestāžu spējām un nepietiekamu finansējumu.

Saskaņā ar 60 % respondentu teikto, lai uzlabotu romu situāciju, valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm ir vajadzīgs ES atbalsts. Ieinteresētās personas uzskata, ka ES ir aktīvāk nekā valstu iestādēm jāiesaistās Eiropas nediskriminācijas un rasisma apkarošanas tiesību aktu uzraudzībā un ieviešanā, kā arī pasākumā, kas padara piekļuvi finansējumam atkarīgu no tā, kā tiek izstrādāta un īstenota tālejoša politika romu jautājumā. Sagaidāms, ka valstu iestādēm būs lielāka nozīme tajos pasākumos, kuros apkaro pret romiem vērstu noskaņojumu (tādos kā kopienas veidošana starp romiem un citu tautību pārstāvjiem, diskriminācijas novēršana, valsts amatpersonu apmācība jautājumā par romu iekļaušanu vai romu vēstures un kultūras iekļaušana skolu mācību programmās) un palielina romu līdzdalību (politiskā līdzdalība, valsts sadarbības forums, spēju veidošana, iesaistīšanās politikas izstrādē un uzraudzībā).

Panākumi (romu iekļaušanas jautājuma aktualizēšana politikas programmā, ES finansējums, pret romiem vērsta noskaņojuma atzīšana par īpašu neiecietības veidu) drīzāk tiek saistīti ar ES, nevis valstu līmeni. Attiecībā uz problēmām, kas saistītas ar programmu un RIVS, vairums ieinteresēto personu, kuras piedalījās sabiedriskajā apspriešanā, uzsvēra, ka vispārējā problēma ir efektīvas integrācijas trūkums (t.i., romu vajadzību ņemšana vērā vispārējā sabiedriskajā politikā).

3. Rezultāti atbilstīgi vērtēšanas kritērijam

Novērtējumā tika aplūkoti pieci pamatkritēriji (atbilstība, saskaņotība, lietderība, efektivitāte un ES pievienotā vērtība) un trīs papildkritēriji (objektivitāte, koordinācija, ilgtspējība). Papildkritēriji turpmāk ir pārskatīti kopā ar tiem vērtēšanas pamatkritērijiem, ar kuriem tie visciešāk saistīti (objektivitāte saistībā ar atbilstību, koordinācija saistībā ar lietderību un ilgtspējība saistībā ar ES pievienoto vērtību).

3.1. Atbilstība

Atbilstības analizē aplūkots, vai izvirzītie mērķi ir bijuši piemēroti tābrīža vajadzībām un vai šobrīd tie joprojām ir atbilstīgi. Atbilstība ar zināmiem ierobežojumiem kopumā novērtēta kā pozitīva. Novērtējumā tika apstiprināts, ka prioritārās jomas ir svarīgas romu iekļaušanai un ka tās joprojām ir aktuālas.

Novērtējumā tika arī konstatēts, ka programmas sākotnējā versijā ir nepilnības, proti:

·lai gan izglītības jomā izvirzītais mērķis (ka visiem romu bērniem jāiegūst vismaz pamatizglītība) bija atbilstīgs, tas nebija tālejošs;

·diskriminācijas apkarošana bija vispārīgs mērķis, transversāla tēma bez konkrēta nediskriminācijas mērķa. Rīcība pret romiem vērsta noskaņojuma novēršanas jomā tika atzīta par nepietiekamu, kaut arī programmā bija noteikti pasākumi diskriminācijas novēršanai katrā politikas jomā un turpmākajos ES politikas dokumentos pret romiem vērsts noskaņojums tika atzīts par īpašu neiecietības veidu 7 , kā arī pasākumi ES un dalībvalstu līmenī, lai apkarotu diskrimināciju, rasismu un ksenofobiju, bija saskaņā ar ES tiesību aktiem 8 ;

·Lai gan programmā tika uzsvērta daudzveidība, izmantojot terminu “romi” kā plašu kopīgu terminu 9 , izrādījās, ka tai ir ierobežotas spējas risināt daudzveidības jautājumus romu iedzīvotāju vidū. Tajā nebija veltīta pietiekama uzmanība tam, lai pievērstos konkrētām romu grupām, risinot dzimumu līdztiesības vai multiplās diskriminācijas jautājumus (objektivitāte).

Lai ievērotu dalībvalstu kompetenci, ES programma nodrošina elastību, lai pielāgotos tās mērķiem un atlasītu mērķgrupas atbilstīgi konkrētiem valstu apstākļiem. Šī elastība nozīmē to, ka programmas atbilstība ir pilnībā atkarīga no RIVS izklāstīto mērķu un pasākumu piemērotības un vērienīguma. Lai gan šāda pieeja var stiprināt darbību atbilstību, novērtējumā konstatēts, ka kopumā tā veicināja sadrumstalotu īstenošanu, samazinot lietderību.

3.2. Lietderība

Lietderības analīzē izvērtēts tas, cik lielā mērā programma ir panākusi progresu attiecībā uz tās mērķu sasniegšanu gan saistībā ar romu integrācijas mērķiem, gan romu integrācijas instrumentu un struktūru izveidi ES un valstu līmenī (koordinācija).

Lietderība romu integrācijas mērķu sasniegšanas jomā kopumā tiek vērtēta kā ierobežota, dažādās jomās un valstīs pastāvot būtiskām atšķirībām 10 . Izglītība ir joma ar vislielāko progresu (uzlabojumi saistībā ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, pirmsskolas izglītību un obligāto skolas apmeklētību, bet pasliktināšanās saistībā ar segregāciju). Romu veselības stāvokļa pašnovērtējums ir uzlabojies, taču veselības apdrošināšanas segums joprojām ir ierobežots. Uzlabojumi nav vērojami nodarbinātības pieejamības jomā, un to romu jauniešu īpatsvars, kas nestrādā, nemācās un neapgūst arodu (NEET), ir pat palielinājies. Mājokļu situācija joprojām ir sarežģīta. Zināms progress ir vērojams vispārīgā nabadzības apkarošanas mērķa sasniegšanā. Pret romiem vērsts noskaņojums un naida noziegums joprojām rada nopietnas bažas, kaut arī ir pierādījumi par romu diskriminācijas gadījumu zināmu samazināšanos, kad viņi piekļūst atsevišķās jomās sniegtiem pakalpojumiem.

2. diagramma. 2011.–2016. gada izmaiņas romu situācijā saistībā ar politikas jomām, nabadzību; diskriminācija atbilstīgi jomai un pret romiem vērsts noskaņojums

   FRA, 2011., 2016., 2017. gads.

Lietderība koordinācijas ziņā tiek vērtēta kā pozitīva ES līmenī un kā ierobežota valstu līmenī. Saskaņā ar novērtējuma konstatējumiem ar programmu izdevās izveidot vai stiprināt instrumentus un pārvaldības struktūras un attīstīt romu iekļaušanas jomā strādājošo personu sadarbību un spējas. Ar programmas palīdzību tika uzlabota ieinteresēto personu sadarbība ES un valstu līmenī, taču līdzdalība vēl nepietiekami ietekmē politikas veidošanu un pakalpojumu izstrādi. Valstu līmenī programma palīdzēja izstrādāt instrumentus — valstu stratēģijas romu jautājumos, kontaktpunktus (VKRJ) un platformas —, bet RIVS saskaņošana ar romu integrācijas mērķiem ir nepilnīga. Novērtējuma konstatējumi liecina, ka, lai gan VKRJ izveide ir uzlabojusi sadarbību starp valsts pārvaldes iestādēm un starp valsts pārvaldes iestādēm un citām ieinteresētajām personām, vairākiem VKRJ joprojām trūkst institucionālas ietekmes, resursu un spēju.

3.3. Saskaņotība

Saskaņotības analizē apskatīts, cik labi ES programma darbojas kopā ar citiem ES un valstu instrumentiem. Saskaņotība ir novērtēta kā pozitīva ES līmenī un kā ierobežota valstu līmenī.

Novērtējums liecina, ka ES līmenī ir panākts progress romu iekļaušanai paredzēto politikas, finanšu un juridisko instrumentu piesaistes jomā. Tas jo īpaši attiecas uz stratēģiju “Eiropa 2020” (izmantojot sinerģiju starp stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem un romu integrācijas mērķiem un konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem attiecībā uz romiem) un Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondi, 2014.–2020. gads: īpaši romiem paredzēta investīciju prioritāte 11 un ex ante nosacījumi). Turklāt tika izveidota saikne starp stratēģiju “Eiropa 2020” un ESI fondiem: Dalībvalstīm, kuras saņēma konkrētai valstij adresētus ieteikumus par romiem, bija jāiekļaujīpaši romiem paredzēta investīciju prioritāte un jāizmanto ESI fondi iekļaujošas politikas reformai. Tas savukārt bija par pamatu ar romiem saistīto tematisko ex ante nosacījumu un to izpildes kritēriju piemērojamībai, kas cieši saistīta ar programmas mērķiem.

Novērtējums liecina, ka programmas ietvaros romu iekļaušanas mērķus izdevās integrēt tādās jomās kā paplašināšanās 12 , pilsētprogramma 13 , cilvēku tirdzniecības apkarošanas politika 14 vai tādos priekšlikumos kā pārstrādātā Dzeramā ūdens direktīva 15 . Tomēr novērtējumā secināts, ka romi nav skaidri minēti Garantijā jauniešiem vai Eiropas sociālo tiesību pīlārā. ES programma un ES juridiskie instrumenti lielā mērā papildina cits citu mērķu un tvēruma ziņā. Komisijas nodrošinātā ES tiesību aktu izpilde stiprina programmas politikas mērķus, savukārt RIVS īstenošanas uzraudzība informē Komisiju par faktisko situāciju ES tiesību aktu jomā.

Novērtējumā tika konstatēts, ka programma mazākā mērā ļāva romu integrācijas jautājumu iekļaut juridiskajos, politikas un finanšu instrumentos valstu līmenī. Vairums RIVS nav pienācīgi saistītas ar valstu politiku. Lielākais šķērslis ir VKRJ ierobežotās iespējas ietekmēt vispārējās politikas izstrādes, īstenošanas un lēmumu pieņemšanas procesus.

3.4. Efektivitāte

Efektivitātes analīzē novērtēta saistība starp intervences pasākumos izmantotajiem resursiem un radītajām izmaiņām. Novērtējumā īpaša vērība pievērsta uzraudzības un ziņošanas efektivitātei un mēģināts novērtēt izmaksas un ieguvumus ES programmas un RIVS kontekstā.

Uzraudzības un ziņošanas sistēmu efektivitāte ir novērtēta kā ierobežota. Uzraudzības instrumenti tika izstrādāti pakāpeniski. Padomes 2013. gada ieteikumā tika ieviesta visaptveroša dalībvalstu ziņošana, kas piemērojama tikai no 2016. gada 16 . Šī ziņošana saskaņā ar dalībvalstu saistībām galvenokārt pievēršas integrācijas pasākumiem, nevis tiešo rezultātu un koprezultātu rādītājiem, kas ļautu noteikt intervences pasākumu vispārējo efektivitāti. Novērtējumā ir konstatēts, ka tiešsaistes ziņošanas instruments, ko Komisija paredzējusi ziņošanai no valstu līmeņa uz Eiropas līmeni, ir pozitīvs solis virzībā uz politikas apguvi un pārredzamību, taču joprojām pastāv arī trūkumi, kas jānovērš (sk. 4.5. iedaļu). Neatkarīga uzraudzība ir nodrošināta, izmantojot FRA un IPA finansētus apsekojumus,kas ļauj uzraudzīt laika gaitā panākto progresu. Kopš 2017. gada Komisija ir vadījusi projektu, kas paredzēts, lai uzraudzītu, ka koordinētas pilsoniskās sabiedrības koalīcijas īsteno RIVS 17 .

Novērtējumā izklāstīts, ka izmaksas un ieguvumus nevarēja precīzi kvantitatīvi noteikt, izvērtēt un attiecināt uz programmu. Lai gan izmaksas ir īstermiņa, vairums iespējamo ieguvumu ir ilgtermiņa, un tos nevar īstenot līdz 2020. gadam. Ilgtermiņā progress, kas panākts izglītības, nodarbinātības, mājokļu un veselības aprūpes jomā, varētu ne tikai samazināt nabadzību romu vidū, bet arī nodrošināt fiskālos ieguvumus, piemēram, iemaksas valsts budžetā vai ietekmi uz valsts preču un pakalpojumu izmantojumu (sociālo pabalstu izmantošanas samazināšana). Romu integrācija varētu labvēlīgi ietekmēt darba tirgu (uzlabota efektivitāte, samazinot darbaspēka un prasmju trūkumu) un ekonomiku, tostarp IKP.

3.5. ES pievienotā vērtība

ES pievienotās vērtības analīzē aplūkotas izmaiņas, ko programma radījusi papildus tam, ko saprātīgi varēja sagaidīt tikai no ieinteresētajām personām, vai tad, ja nerīkojas vispār. ES pievienotā vērtība ir novērtēta pozitīvi. Novērtējumā atzīmēts, ka ES rīcība ir nodrošinājusi pievienoto vērtību valstu romu politikai un tās īstenošanai, izmantojot politiskus, pārvaldības un finansiālus aspektus.

2. izcēlums. ES pievienotā vērtība

Novērtējumā secināts, ka bez ES programmas romu jautājumiem būtu pievērsta mazāka uzmanība ES politikas programmā. Dažās valstīs RIVS varētu pārstāt eksistēt; citās valstīs tās var pavājināties, samazinoties politiskajām saistībām attiecībā uz romu iekļaušanu. Programmas izbeigšana varētu samazināt un padarīt mazāk stingru uzraudzību un ziņošanu. Dažas pašreizējās valstu politiskās un īpaši orientētās struktūras varētu pārtraukt darbību vai kļūt mazāk operatīvas un vairāk simboliskas. Novērtējumā ir secināts, ka ir nepieciešams vairāk laika, lai konsolidētu darba struktūras, nodrošinātu politikas ilgtspējību un ilgtermiņa ietekmi. Ir būtiski, ka RIVS, kuru pamatā ir kopīga programma, tiek turpinātas un uzlabotas. Lai gan sākumposmā ir sasniegti zināmi konkrēti — kaut gan nepietiekami — rezultāti, novērtējumā ir ierosināts, ka tagad ir jāstiprina vispārējais process, kuram jākļūst mērķtiecīgākam, liekot uzsvaru uz lielāku politisko apņēmību, īpašu izmērāmu mērķu izvirzīšanu un stingras uzraudzības ieviešanu, kā arī efektīvāku īstenošanu, ko atbalsta ar pietiekamu finansējumu un līdzdalības pārvaldības sistēmām.

4. Novertējums: secinājumi un gūtās atziņas

Novērtējumā konstatēts, ka programma ir ļoti svarīga, lai izstrādātu ES un valstu instrumentus un struktūras, kas paredzēti romu iekļaušanas veicināšanai, taču tās mērķis “pārtraukt romu atstumtību” nav sasniegts. Gan novērtējuma konstatējumi, gan iepriekš Komisijas veiktie gada izvērtējumi I par RIVS īstenošanu norāda uz galvenajām risināmajām prioritātēm; tās ietver vajadzību pēc labākas integrēšanas, skaidru pievēršanos pret romiem vērsta noskaņojuma apkarošanai, partnerības un romu līdzdalības uzlabošanu, romu daudzveidības jautājuma risināšanu (ar uzsvaru uz romu sievietēm, jauniešiem un bērniem) un efektīvāku mērķu noteikšanu, datu vākšanu un ziņošanu ar mērķi veicināt politikas apguvi. 18  

4.1. Efektīvas integrācijas un romu mērķgrupas noteikšanas apvienošana ilgtspējības nodrošināšanai

Novērtējuma konstatējumi liecina, ka ES programma un RIVS ir jāizmanto efektīvāk, lai nodrošinātu, ka romu vajadzības tiek atspoguļotas vispārējā politikā. Romu iekļaušana tiek īstenota tad, kad vispārējā politikā tiek ņemtas vērā viņu īpašās vajadzības. Vairumam pašreizējo politikas jomu, kas vērstas uz romu iekļaušanu, trūkst sistēmiskas perspektīvas. Novērtējumā konstatēts, ka valstu iestādēm jāievēro dubultstratēģija, lai padarītu pamatpakalpojumus iekļaujošus un nodrošinātu programmas, kas vērstas uz visneaizsargātākajām personām. RIVS sīki jāizklāsta, kā papildus iekļaut romu jautājumu izglītības, nodarbinātības, veselības aprūpes un mājokļu politikas jomā un kādi skaidri noteikti pasākumi tiks izstrādāti, lai novērstu konkrētus trūkumus un dažādās jomās reāli nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi. Šajā nolūkā dalībvalstīm pilnībā jāizmanto investīciju prioritāte attiecībā uz marginalizētu kopienu, piemēram, romu, integrāciju un citas atbilstīgas investīciju prioritātes. 

Šajā kontekstā attiecībā uz ESI fondu regulām pēc 2020. gada Komisija ierosināja stiprināt saikni starp RIVS un ES finansējumu, saglabājot mērķi attiecībā uz atstumto kopienu, piemēram, romu, sociāli ekonomisko integrāciju un ļaujot izmantot fondus tikai tad, ja tie ir saistīti ar stingrākiem veicinošajiem tematiskajiem nosacījumiem, kas ietver prasības RIVS 19 :

·veikt pasākumus, lai paātrinātu romu integrāciju, kā arī nepieļautu un novērstu segregāciju;

·ņemt vērā dzimumu līdztiesības aspektu un romu jauniešu situāciju;

·noteikt pamatscenārijus, izmērāmus starpposma mērķus un uzdevumus;

·paredzēt uzraudzības, novērtēšanas un pārskatīšanas procedūras;

·paredzēt procedūras romu iekļaušanas integrācijai vietējā un reģionālā līmenī;

·paredzēt procedūras, kas nodrošina, ka RIVS izstrāde, īstenošana, uzraudzība un pārskatīšana tiek veikta ciešā sadarbībā ar romu pilsonisko sabiedrību un visām pārējām ieinteresētajām personām, tostarp tām, kas darbojas reģionālā un vietējā līmenī.

Romu iekļaušana ir arī ir viena no tematiskajām prioritātēm saistībā ar turpmāko palīdzību paplašināšanās reģionam saskaņā ar IPA III.

Novērtējumā ierosināts, ka arī ES līmenī jāpastiprina konsekvence starp programmu un citām politikas jomām. Jāuzlabo politikas prioritāšu (gan to, kas veicina iekļaujošu strukturālo reformu pusgada un paplašināšanās politikas ietvaros, gan to, kas veicina mērķorientētu politiku RIVS ietvaros) sasaiste ar ES finansējumu. Piemēram, Komisija varētu izpētīt turpmākas iespējas piešķirt finansējumu ar nosacījumu par diskriminācijas un pret romiem vērsta noskaņojuma apkarošanu un pilnībā izmantot sinerģiju starp romu integrācijas mērķiem un galvenajiem ES un starptautiskajiem politikas centieniem, piemēram, Eiropas sociālo tiesību pīlāru, turklāt būtu jāapsver ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam kā vēl viena mehānisma pilnvērtīga izmantošana.

4.2. Lielākas uzmanības pievēršana diskriminācijas un pret romiem vērsta noskaņojuma apkarošanai

Novērtējumā konstatēts, ka viens no galvenajiem trūkumiem bija konkrēta nediskriminācijas mērķa, mērķorientētu stratēģiju un pret romiem vērsta noskaņojuma apkarošanas darbības neesība. Lai gan diskriminācija un sociālā atstumtība pastiprina viena otru, jebkurš no romiem var būt pakļauts diskriminācijai, taču ne visi romi ir sociāli atstumti.

Daži centieni novērst šo nepilnību jau ir veikti. Pret romiem vērsta noskaņojuma apkarošanu uzrauga saskaņā ar Rasu vienlīdzības direktīvu 20  un Padomes Pamatlēmumu par cīņu pret rasismu un ksenofobiju 21 ; naidīgu izteikumu tiešsaistē uzraudzība aptver pret romiem vērsta noskaņojuma apkarošanu, un tajā ir iesaistījušās romu NVO 22 ; cīņa pret diskrimināciju un pret romiem vērsta noskaņojuma apkarošana tika noteikta par prioritāti uzaicinājumos saskaņā ar programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” un romu civilās uzraudzības projektu, ieinteresēto personu diskusijās, piemēram, Eiropas romu iekļaušanas platformā vai augsta līmeņa darba grupā rasisma un ksenofobijas apkarošanas jomā 23 , kā arī FRA pētniecības darbā 24 .

Novērtējumā ir ierosināts, ka dalībvalstis būtu jāmudina īstenot vairāk pasākumu, kas vērsti pret diskrimināciju un pret romiem vērstu noskaņojumu, piemēram, RIVS jāietver mērķorientēti pasākumi, kas paredzēti, lai novērstu un apkarotu aizspriedumu izraisītus naida noziegumus, naidīgus izteikumus un stigmatizāciju, ko izraisa pret romiem vērsts noskaņojums (piemēram, izglītības programmu atjaunināšana, dažādu tautību kopienas veidošana, mācību pasākumi, lai uzlabotu darba devēju, izglītības un veselības aprūpes iestāžu, mājokļu dienestu, kā arī policijas, prokuratūras un tiesnešu informētību). Ir vajadzīgi sistemātiski centieni, lai novērstu iespēju, ka ES fondi atbalsta diskriminējošu praksi. Valsts iestāžu, pilsoniskās sabiedrības, plašsaziņas līdzekļu un līdztiesības iestāžu savstarpējā apmācībā un sadarbībā būtu jāietver arī pret būtu jāattiecina arī pret romiem vērsta noskaņojuma uzraudzība un apkarošana. VKRJ jāiesaista līdztiesības veicināšanas struktūras, sagatavojot RIVS paredzētos rīcības plānus pret romiem vērsta noskaņojuma, rasisma un diskriminācijas apkarošanas jomā.

Novērtējumā norādīts, ka diskriminācijas un pret romiem vērsta noskaņojuma apkarošanai vajadzētu būt atsevišķai programmas prioritārajai jomai ar konkrētu nediskriminācijas mērķi līdztekus četriem romu integrācijas mērķiem. Vienlaikus tai ir jāpaliek arī transversālai prioritātei ar īpašiem mērķiem katrā no četrām politikas jomām. Tam, ka lielāka uzmanība tiek pievērsta pret romiem vērsta noskaņojuma un diskriminācijas apkarošanai, ir jāpapildina, nevis jāaizstāj iekļaušanas pieeja. Tas varētu gan veicināt diskriminācijas un naida noziegumu novēršanas tiesību aktu izpildi, gan palielināt sociālās iekļaušanas politikas lietderību.

4.3. Partnerība

Novērtējumā konstatēts, ka ES un valstu līmenī ir ieviesti pārvaldības mehānismi, taču to darbība joprojām ir ierobežota. Kopumā RIVS nav efektīvi saskaņotas ar vispārējo politiku, jo tajās konsekventi nav iesaistītas galvenās nozares un ieinteresētās personas. Ir sekmēta pilsoniskās sabiedrības līdzdalība visos Eiropas daudzlīmeņu pārvaldības posmos. Tomēr romiem joprojām ir tikai ierobežotas iespējas efektīvāk piedalīties politiskajā dzīvē un visos politikas procesa posmos. Lai stiprinātu programmu un RIVS, ir jānostiprina romu, pilsoniskās sabiedrības, valstu iestāžu, jo īpaši VKRJ un pašvaldību, tiesības un jāveido to spējas.

Lai nodrošinātu romu tiesību nostiprināšanu un līdzdalību, ir jāveicina īpaši izstrādāti pasākumi, lai stiprinātu romu ietekmi politikas procesā. Minētie pasākumi ir šādi:

·politiskā līdzdalība, īstenojot kopienas pasākumus;

·romu līdzdalības veicināšana profesijās, kurās viņi ir nepietiekami pārstāvēti;

·paraugprakses veicināšana sadarbības uzlabošanai starp romiem un citu tautību pārstāvjiem;

·romu, vietējo iestāžu un pilsoniskās sabiedrības sadarbības atbalstīšana.

Veicinot romu efektīvāku iesaistīšanos visos līmeņos, jāņem vērā dzimumu līdztiesība.

Novērtējums liecina, ka romu un romu intereses aizstāvošās pilsoniskās sabiedrības tiesību nostiprināšana un spēju veidošana ir būtiska ne tikai, lai sniegtu sociālos pakalpojumus romiem, bet arī politikas izstrādē un lai nodrošinātu neatkarīgas uzraudzības funkcijas. Īstenošanas uzraudzībā ir jānodrošina nepārtraukta un koordinēta pilsoniskās sabiedrības iesaiste. Sabiedrības iesaiste vispārējās politikas izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā jāatbalsta arī valstu līmenī, lai nodrošinātu, ka minētā politika romiem ir saprotama. Šajā nolūkā ir jāatbalsta sinerģija un sadarbība starp romiem un galvenajām NVO.

VKRJ ir jāpastiprina pilnvaru, institucionālās spējas, cilvēkresursu un budžeta ziņā. Kontaktpunktiem jākļūst par tādiem, kas efektīvi aizstāv romu iekļaušanas integrāciju visās attiecīgajās politikas jomās un sadarbojas ar galvenajiem departamentiem valsts līmenī. Šajā nolūkā tiem ir:

·jānodrošina pastāvīgs dialogs ar visiem departamentiem, kas saistīti ar romu iekļaušanu;

·jāstrādā ciešā saistībā ar vadošajām iestādēm;

·jāstrādā ar reģionālā un vietējā līmeņa personām;

·jāiesaista visas attiecīgās personas RIVS un attiecīgās romu iekļaušanas un diskriminācijas novēršanas politikas pārraudzībā;

·jāstiprina apspriešanās sistēma un dialogs ar romu pilsonisko sabiedrību, kā arī to līdzdalība īstenošanas uzraudzībā, novērtēšanā un ziņošanā par to.

Pašvaldībām bieži vien nav pienācīgu resursu un zināšanu, ciktāl tas attiecas uz diskriminācijas apkarošanu un sociālās iekļaušanas veicināšanu. ES fondi ir jāizmanto lielākā mērā, lai veidotu vietējās spējas un veicinātu vietējo stratēģiju izstrādi, īstenošanu un uzraudzību. Romu kopienu iesaistīšana iniciatīvās, kas vērstas uz šīm kopienām un to spēju veidošanu, lai uzņemtos vadību šādos projektos, uzlabo romu iekļaušanas paredzēto ES fondu efektivitāti un lietderību un palīdz nostiprināt to cilvēku tiesības, kurus parasti dēvē par “mērķgrupu” 25 .

4.4. Romu daudzveidības jautājuma risināšana

Novērtējumā konstatēts, ka ES programmā bija ierobežotas iespējas risināt jautājumu saistībā ar romu vidū pastāvošo daudzveidību. Tika konstatēts, ka dzimumu līdztiesības aspekts ir vāji attīstīts un ka tikai dažās RIVS ir ņemti vērā īpašie sieviešu neaizsargātības faktori. Bērniem piemērotai pieejai būtu nepieciešamas vispusīgākas stratēģijas, kas vērstas uz bērnu vajadzību nodrošināšanu vienlaikus izglītības, veselības aprūpes un mājokļu politikas jomā, kā arī bērnu aizsardzības jomā. Joprojām ir nepieciešams apkarot cilvēku tirdzniecību, izmantojot bērniem piemērotas pieejas, un risinat ar dzimumu dimensiju saistītus jautājumus. Multiplai un krusteniskai diskriminācijai reti tiek pievērsta uzmanība.

Lai gan noteicošais ES programmas sākšanas elements ir bijusi ES iekšējā mobilitāte pēc paplašināšanās, programmā un vairumā RIVS nav apsvērtas ES robežās mobilu romu, trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku romu vajadzības. Šo vajadzību risināšanai būtu vajadzīgi skaidri noteikti pasākumi un uz cilvēktiesībām balstīta prakse.

Novērtējums liecina, ka RIVS būtu labāk jāatspoguļo konkrētu grupu vajadzības un romu iedzīvotāju atšķirīgie apstākļi. RIVS jāietver precīzi mērķi un rādītāji, lai risinātu neaizsargātu grupu īpašās vajadzības katrā no galvenajām jomām. RIVS būtu jānorāda, kuri romi ir galveno iekļaušanas pasākumu mērķgrupa, vienlaikus ņemot vērā Pilsoņu tiesību direktīvu 26 .

4.5. Mērķu noteikšana, datu vākšana, uzraudzība un ziņošana, lai nodrošinātu politikas apguvi

Novērtējumā secināts, ka visu četru prioritāro jomu papildināšana, īpašu vērību pievēršot diskriminācijas un pret romiem vērsta noskaņojuma apkarošanai gan kā transversālai prasībai, gan atsevišķai jomai, un atsevišķi pielāgojamu romu integrācijas mērķu un pievienoto uzdevumu un rādītāju portfeļa precizēšana uzlabotu programmas lietderību un atbilstību. Konkrētai valstij adresētus uzdevumus varētu izraudzīties no sīki izstrādāta saraksta ar izvēles uzdevumiem un katras jomas rādītājiem (kopīgā programmā diferencētiem uzdevumiem). Valdībām jāatjaunina mērķi un, pamatojoties uz datiem, jānosaka prioritātes saskaņā ar valsts apstākļiem. Tas, ka ir izstrādāts elastīgs un vienlaikus standartizēts mērķu un uzdevumu kopums, var palīdzēt labāk ņemt vērā romu iedzīvotāju vidū pastāvošo daudzveidību. Elastīgs rādītāju satvars ļautu RIVS pielāgot kopīgu uzdevumu kopumu valsts prioritātēm un uzlabot RIVS kvalitāti vairākos veidos, proti:

·RIVS mērķi, tostarp valstiski pielāgoti apakšnozaru uzdevumi, ir jāprecizē un jāsadala grupās;

·mērķos jānosaka konkrēti, kvantitatīvi nosakāmi un noteiktā laikā izpildāmi uzdevumi, kas katrā jomā sīkāk iedalīti saskaņā ar valstu situācijām;

·uzdevumi jānosaka absolūtā izteiksmē, lai atspoguļotu uzlabojumus romu situācijā, kā arī relatīvā izteiksmē saistībā ar sabiedrību kopumā, lai samazinātu atšķirības;

·uzdevumos jāiekļauj dzimumu nelīdztiesības jautājumi un grupu īpašās vajadzības;

·RIVS jādefinē ziņošana par to attiecīgajiem mērķiem un jāpievērš uzmanība mērķu savstarpējai saistībai galvenajās jomās.

Novērtējums liecina, ka būtu jāstiprina datu vākšanas, uzraudzības un ziņošanas sistēmas. Galvenās problēmas, kas apgrūtina un padara nedrošu uzraudzības procesu, ir tādu ticamu datu trūkums, kas iedalīti pēc etniskās piederības, un tas, ka nav ieviesti pārredzamības un pārskatatbildības mehānismi. Tas apgrūtina progresa novērtēšanu. RIVS uzraudzības un ziņošanas sistēmai jānodrošina informācija politikas un programmas līmenī, informācija par skaidri noteiktām un mērķorientētām darbībām un darbībām, kas veicina iekļaujošāku vispārējo politiku. Ir jāuzlabo datu pieejamība un sadalījums, lai nodrošinātu, ka ir īstenošanas, panākumu un efektivitātes uzraudzībai piemēroti dati. Datu vākšana, ziņošana un analīze, lai sekotu panāktajam progresam, jāveic, izmantojot FRA atbalstu un tehnisko palīdzību valstu iestādēm 27 , lai veicinātu uz pierādījumiem balstītu politikas apguvi. Kvalitatīvie dati jāizmanto, lai kontekstualizētu kvantitatīvos rādītājus un labāk izprastu īpašos faktorus, kas veicina atsevišķu intervences pasākumu sekmes vai neveiksmes.

Uzlabota valstu ziņošana, ko koordinē VKRJ, un pilsoniskās sabiedrības iesaiste uzraudzībā var sekmēt zināšanu sistematizēšanu un pašreizējās pieredzes dokumentēšanu, kas var veicināt savstarpēju mācīšanos un politikas pārņemšanu.

4.6. Izvirzīt vērienīgākus mērķus attiecībā uz progresu pirmspievienošanās posmā

Novērtējumā bija iekļautas arī pirmspievienošanās valstis, un konstatējumi liecina, ka ir svarīgi izvirzīt vērienīgus mērķus attiecībā uz romu integrāciju pirmspievienošanās posmā. Tādēļ paplašināšanās procesā ir iekļauta vienlīdzīgas piekļuve izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei un mājokļiem vecināšana. Visas paplašināšanās procesā iesaistītās valstis ir pieņēmušas RIVS, iecēlušas VKRJ un ieviesušas gada ziņojumu sistēmu līdzīgi kā dalībvalstis. Pat tad, ja ir panākts progress, vēl ir daudz darāmā iepriekš minēto problēmu risināšanā.

5. Secinājumi

Romu atstumtība un diskriminācija ir pastāvējušas gadsimtiem ilgi. Lai tās pārvarētu, ir vajadzīgas ilgtermiņa saistības un visaptveroša pieeja. Strukturālām izmaiņām ir vajadzīgs laiks, un reālā ietekme var nebūt redzama vismaz vienas paaudzes dzīves laikā.

Līdz 2020. gadam spēkā esošās ES programmas novērtējumā attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām liecina, ka ES programma ir tāda procesa sākums, kurā, neskatoties uz daudziem ierobežojumiem un ņemot vērā attiecīgo lielo uzdevumu, ir sasniegti pozitīvi rezultāti un vērojamas sākotnējas tendenču izmaiņas. Tomēr novērtējumā arī norādīts, ka varētu veikt turpmākus pasākumus, lai sasniegtu mērķus. .

1. pielikums

1. tabula. Atbilstīgi vērtēšanas kritērijam veiktā novērtējuma kopsavilkums

(1)

COM(2011) 173 final.

(2)

RIVS nozīmē arī integrētus politikas pasākumu kopumus.

(3)

 Paplašināšanās procesā iesaistītās valstis ir Albānija, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Bosnija un Hercegovina, Kosova*, Melnkalne, Serbija un Turcija.

*Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO Drošības padomes rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

(4)

EPSCO, 8.12.2016.

(5)

  https://ec.europa.eu/info/consultations/public-consultation-evaluation-eu-framework-national-roma-integration-strategies-2020_en .

(6)

 Piekļuve izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei, mājokļiem, būtiskiem pakalpojumiem un dokumentiem; romu kultūras un mākslas veicināšana, romu valodas un vēsturesa apmācība; cīņa pret diskrimināciju, pret romiem vērsta noskaņojuma apkarošana, romu tiesību nostiprināšana, īpaši pasākumi romu bērniem, sievietēm un jauniešiem; nabadzības samazināšana; valsts, reģionālo un vietējo iestāžu, kā arī pilsoniskās sabiedrības spēju veidošana; ieinteresēto personu sadarbība un koordinēšana; finansējums; uzraudzība un novērtēšana.

(7)

Eiropas Padome (Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību (ECRI)) definē, ka pret romiem vērsts noskaņojums ir “īpašs pret romiem vērsts rasisma veids, ideoloģija, kuras pamatā ir uzskats par rasu pārākumu, dehumanizācijas un institucionāla rasisma veids, kas zeļ vēsturiskas diskriminācijas augsnē, un tas cita starpā izpaužas kā vardarbība, naidīgi izteikumi, ekspluatācija, stigmatizācija un vistiešākā diskriminācija.” COM(2017) 458 final, 2008/913/TI.

(8)

 Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīva 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, un Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmums 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm.

(9)

Terminu “romi” izmanto atbilstīgi Eiropas iestādēs un starptautiskajās organizācijās lietotajai terminoloģijai un attiecina uz vairākām dažādām grupām (piemēram, romiem, sintiem, kaliem, čigāniem, romanišeliem, bojašiem, aškaliem, “ēģiptiešiem”, jenišiem, domiem, lomiem, romiem, abdaliem), kā arī ietver nomadus, nenoliedzot minētajām grupām piemītošās īpatnības.

(10)

 Romu integrācijas rādītāju kopsavilkums, SWD(2017) 286 final/2, kas pievienots COM(2017) 458 final.

(11)

 Laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam 12 dalībvalstīm tika darīti pieejami 1,5 miljardi EUR saskaņā ar ESF 9.ii) ieguldījumu prioritāti “Marginalizētu kopienu, piemēram, romu, integrācija”.

(12)

Romu integrācijas jautājums bija pilnībā integrēts paplašināšanās sarunās. Tas tika iekļauts paplašināšanās galvenajās prioritātēs, vīzu režīma liberalizācijas ceļvedī, sarunās par 23. sadaļu “Tiesu iestādes un pamattiesības”, IPA palīdzībā. Progress tika izvērtēts Komisijas gada ziņojumos.

(13)

Eurocities 2017.g.: romi Eiropas pilsētās. Brisele. http://nws.eurocities.eu/MediaShell/media/Mapping_of_the_situation_of_Roma_in_cities_FINAL_REPORT.pdf .

(14)

 Sk. mērķuzdevumus saskaņā ar 2012.-2016. gada ES Stratēģiju cilvēku tirdzniecības izskaušanai, kurā ir minēta romu situācija, kā arī to īpašā neaizsargātība un risks kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem. Tas atbilst visaptverošajam ES tiesiskajam satvaram cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā (Direktīva 2011/36/ES) un ar to saistītajam ES politiskajam satvaram, tostarpKomisijas ziņojumam par papildu pasākumiem saistībā ar ES Stratēģiju cilvēku tirdzniecības izskaušanai un turpmāku konkrētu darbību noteikšanu (COM(2017)728 final).

(15)

COM(2017) 753 final.

(16)

 2017. g. paplašināšanās reģionā

(17)

  https://cps.ceu.edu/roma-civil-monitor . Līdzīgu procesu finansē arī no IPA.

(18)

Sk. pielikumi tabulai, kurā iekļauts atbilstīgi vērtēšanas kritērijam veiktā novērtējuma kopsavilkums.

(19)

  https://ec.europa.eu/commission/publications/investing-people_en Komisijas ESF+ priekšlikums,30.5/.2018.; https://ec.europa.eu/commission/publications/regional-development-and-cohesion_en Komisijas KNR priekšlikums, 29.5.2018.

(20)

Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīva 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, OV L 180, 19.7.2000., 22.-26. lpp.

(21)

Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmums 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm; OV L 328, 6.12.2008., 55.-58. lpp.

(22)

  http://ec.europa.eu/newsroom/just/item-detail.cfm?item_id=54300  

(23)

  http://ec.europa.eu/newsroom/just/item-detail.cfm?&item_id=51025  

(24)

 FRA, 2018. gads, “Pastāvīgas bažas – neiecietība pret romiem kā šķērslis romu integrācijai.

(25)

Programma “ROMACT” un FRA projekts “Vietējā līmeņa iesaistīšanās romu iekļaušanā” ir piemēri tam, kā līdzdalības rīcības metodes var veicināt vietējās partnerības un veidot kohēziju vietējā līmenī. http://coe-romact.org/ ; http://fra.europa.eu/en/project/2015/local-engagement-roma-inclusion-leri-multi-annual-roma-programme

(26)

  2004/38/EK.

(27)

   Attiecas arī uz kandidātvalstīm ar novērotāja statusu.

(I)

 COM/2017/0458 final, COM/2016/0424 final, COM/2015/0299 final, COM/2014/0209 final, COM/2013/0454 final