EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 28.11.2018
COM(2018) 767 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS
Kapitāla tirgu savienība: laiks pastiprināt centienus, lai pildītu solījumus attiecībā uz ieguldījumiem, izaugsmi un spēcīgāku euro nozīmi
1.Ievads
Savā 2018. gada runā par stāvokli Savienībā Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers norādīja, ka “nesenie notikumi ir uzsvēruši nepieciešamību padziļināt mūsu ekonomisko un monetāro savienību un veidot likvīdus un padziļinātus kapitāla tirgus. Vairāki Komisijas priekšlikumi šajā jomā gaida, kad tiks pieņemti.”
Kapitāla tirgu savienība 1 ir svarīga Eiropas Savienības prioritāte. Ņemot vērā gaidāmo Eiropadomes decembra sanāksmi un Eurosamitu iekļaujošā sastāvā, tagad steidzama kļūst visu pušu pilnīga apņemšanās un rīcība, lai pabeigtu kapitāla tirgu savienības izveidi.
Savienībai ir vajadzīgi labi attīstīti un integrēti kapitāla tirgi, lai stiprinātu un atbalstītu ekonomisko un monetāro savienību, kā arī euro starptautisko nozīmi. Atbalstot ekonomikas konverģenci, efektīva kapitāla mobilitāte padara Savienības ekonomiku stiprāku. Tas ļauj dalībvalstīm gūt labumu no papildu finansējuma avotiem, kas paredzēti ieguldījumiem darbvietās un izaugsmē. Pilnvērtīga kapitāla tirgu savienība veicina privātā riska dalīšanu un palīdz mazināt ekonomikas satricinājumus eurozonā un ārpus tās, ļaujot ieguldītājiem un uzņēmumiem no valstīm, kuras piedzīvo lejupslīdi, piekļūt ieguldījumu un finansējuma iespējām neskartajās valstīs.
Turklāt uz tirgu balstīts finansējums var novērst trūkumus, ko rada banku aizdevumu pagaidu samazinājums. Piemēram, krīzes laikā aizdevumi uzņēmumiem strauji samazinājās, savukārt finansējums, izmantojot akcijas un obligācijas, saglabājās stabilā līmenī. Sekmīga kapitāla tirgu savienība ar efektīvu un konsekventu uzraudzību papildina banku savienību un veicina stabilu finanšu sistēmu. Šis paziņojums papildina Trešo progresa ziņojumu par ienākumus nenesošu aizdevumu samazināšanu un turpmāku riska samazināšanu banku savienībā, kas arī tika pieņemts šodien.
Sekmīga kapitāla tirgu savienība ir vajadzīga arī tam, lai attīstītu vietējos kapitāla tirgus un uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finansējumam. Uz tirgu balstīti alternatīvi finansējuma avoti ir īpaši svarīgi, lai finansētu inovāciju, uzņēmējdarbību un jaunuzņēmumus, kas ir galvenie darbvietu radīšanas dzinējspēki. Sekmīga kapitāla tirgu savienība ļaus uzņēmumiem meklēt papildu finansējumu visā Savienībā, piemēram, kotējoties biržas sarakstā citā dalībvalstī.
Kapitāla tirgu savienība sniedz vairāk ieguldījumu iespēju. Tā ļauj privātajiem ieguldītājiem piekļūt rentabliem ieguldījumu produktiem, kas viņiem palīdz apmierināt vidēja termiņa un ilgtermiņa finansiālās vajadzības, tostarp veidot pensiju uzkrājumus. Piemēram, pašlaik tikai 27 % Savienības pilsoņu ir privāto pensiju produkti. Kapitāla tirgu savienība sniegs vairāk iespēju, lai ļautu lielākam skaitam iedzīvotāju sagatavoties pensijai. Regulējuma šķēršļu dēļ tikai nedaudz vairāk nekā trešdaļa privāto ieguldījumu fondu 2 tiek pārdoti vairāk nekā trīs dalībvalstīs. Tāpēc kapitāla tirgu savienība ļaus iedzīvotājiem iegādāties lētākus un labākus ieguldījumu produktus.
Pateicoties spēcīgiem un likvīdiem kapitāla tirgiem, institucionālie ieguldītāji var vienkāršāk darboties Savienības mērogā un finansēt inovāciju, pāreju uz mazoglekļa ekonomiku, resursu ziņā efektīvāku aprites ekonomiku un ieguldījumus infrastruktūrā. Tas ir būtiski, lai stiprinātu Savienības konkurētspēju.
Kapitāla tirgu savienība arī ļaus finanšu pakalpojumu sniedzējiem paplašināt to darbību un piedāvāt savus pakalpojumus plašākam klientu lokam dažādās dalībvalstīs. Pašlaik jau 13 484 finanšu iestādes izmanto 359 953 pases, kas ļauj sniegt finanšu pakalpojumus Savienībā. Pateicoties kapitāla tirgu savienībai, finanšu iestādēm būs vieglāk piedāvāt savus produktus un pakalpojumus citās dalībvalstīs, neapdraudot ieguldītāju aizsardzību. Kapitāla tirgu savienības īstenošanai ir vajadzīgs vairāk nekā tikai viens pasākums, jo tai ir nepieciešamas pamatīgas strukturālas izmaiņas finanšu sistēmā. Komisijas ierosināto pasākumu kopējā ietekme būs ievērojama, taču ir vajadzīgs laiks, lai visi ieguvumi materializētos. Izaugsmes potenciāls pastāv (skatīt nākamo attēlu), un tagad ir pienācis laiks izlēmīgi rīkoties.
Attēls. Kapitāla tirgu lielums atsevišķos reģionos (atlikušās summas 2017. gada beigās procentos no IKP)
Avots: Eiropas kapitāla tirgu institūts un pašu aprēķini
Piezīmes. Lai gan ES un ASV tirgi nav pilnībā salīdzināmi, skaitļi liecina, ka kapitāla tirgi ES 28 dalībvalstīs veido aptuveni 160 % no Savienības IKP, savukārt ASV tie veido 260 % no IKP; akciju tirgus kapitalizācija un finanšu un nefinanšu sabiedrību emitētās obligācijas; 5 lielāko Eiropas Savienības tirgu vidējais rādītājs tika noteikts kā vidējais Nīderlandes, Zviedrijas, Dānijas, Īrijas un Luksemburgas rādītājs, kas svērts ar IKP – attiecīgi 40 %, 26 %, 16 %, 16 % un 5 %.
Priekšsēdētājs Ž. K. Junkers 2018. gada runā par stāvokli Savienībā atgādināja, ka “šā pilnvaru termiņa sākumā mēs visi kopā solījām panākt [...] kapitāla tirgu savienības izveidi”. Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gada maijā, Komisija uzsver, ka likumdevējiem jāpaātrina darbs pie neizskatītajiem priekšlikumiem un jāapliecina politiskā griba, lai nodrošinātu, ka darbs pie visiem priekšlikumiem tiek pabeigts līdz pilnvaru termiņa beigām. Ņemot vērā to, ka Apvienotā Karaliste nākotnē izstāsies no ES, nepieciešamība sasniegt progresu ir kļuvusi vēl steidzamāka. Komisija ir gatava palielināt savu atbalstu likumdevējiem, lai īstenotu kapitāla tirgu savienības pamatelementus.
2.Kapitāla tirgu savienības līdzšinējie sasniegumi
Kapitāla tirgu savienības 2015. gada septembra rīcības plānā un 2017. gada jūnija vidusposma pārskatā tika izklāstīta visaptveroša programma, kas paredz līdz 2019. gadam izveidot kapitāla tirgu savienības pamatelementus.
Programmā iekļauti 13 tiesību aktu priekšlikumi, kurus Komisija iesniedza, lai izveidotu kapitāla tirgu savienības svarīgākos pamatelementus. Turklāt Komisija ir ierosinājusi trīs tiesību aktu priekšlikumus, kas Savienības finanšu nozarei ļaus ieņemt vadošo lomu virzībā uz tīrāku un zaļāku ekonomiku 3 . Tomēr Eiropas Parlaments un Padome līdz šim ir vienojušies tikai par trim no šiem priekšlikumiem:
1.Prospektu regula 4 , kas pieņemta 2017. gada jūnijā, samazina birokrātijas slogu finansēšanas iespējas meklējošiem uzņēmumiem, padarot prospektu vienkārši sagatavojamu un ieguldītājiem viegli saprotamu.
2.2017. gada oktobrī pieņemtās regulas par Eiropas riska kapitālu un sociālās uzņēmējdarbības fondiem 5 ir paredzētas, lai veicinātu ieguldījumus riska kapitālā un sociālajos projektos. Regulas atvieglos ieguldītājiem iespēju ieguldīt mazos un vidējos inovatīvos uzņēmumos, iekļaujot tajās dažāda lieluma fondu pārvaldniekus un paplašinot to uzņēmumu loku, kuros var ieguldīt. Papildus šiem jaunajiem noteikumiem Komisija ir izveidojusi riska kapitāla fondu fondu, lai atbalstītu inovatīvus ieguldījumus, un tā turpinās strādāt pie citiem riska kapitāla atbalsta pasākumiem.
3.Visbeidzot, 2017. gada decembrī pieņemtā regula par vienkāršu, pārredzamu un standartizētu (VPS) vērtspapīrošanu 6 palīdz veidot uzticību vērtspapīrošanas tirgum un palielina aizdošanas spēju banku bilancēs. Ja tirgus atgrieztos pirmskrīzes vidējā emisijas līmenī, bankas varētu privātajam sektoram nodrošināt papildu kredītu 157 miljardu EUR apmērā 7 . Papildus regulai par VPS vērtspapīrošanu Komisija grozīja regulatīvā satvara “Maksātspēja II” īstenošanas noteikumus 8 , lai atvieglotu apdrošinātāju ieguldījumus STS vērtspapīrošanā un infrastruktūrā.
Komisija plāno ierosināt korekcijas attiecībā uz apdrošinātāju ieguldījumiem pašu kapitālā un parāda instrumentu privātu izvietošanu– līdzīgi kā tas bija ar korekciju attiecībā uz VPS vērtspapīrošanu un infrastruktūru.
3.Kapitāla tirgu savienības iniciatīvas, kurām ir nepieciešams turpmāks straujš progress
Kapitāla tirgu savienības efektīvai darbībai ir nepieciešams spēcīgs politisks stimuls. Lai pilnībā izmantotu vienotā tirgus priekšrocības, uzņēmumiem un ieguldītājiem ir nepieciešamas jaunas iespējas paplašināt darbību Savienības mērogā un konkurēt pasaules mērogā, kā arī skaidri un samērīgi noteikumi un efektīva uzraudzība. Turklāt spēcīgiem un likvīdiem kapitāla tirgiem ir izšķiroša nozīme Savienības vadošās lomas stiprināšanā, ko tā uzņēmusies, lai finansētu nepieciešamo pāreju uz mazoglekļa, resursu ziņā efektīvāku un izteiktāku aprites ekonomiku.
|
RĪCĪBPOLITIKAS APRAKSTS |
Eiropas
|
Eiropas Savienības
|
||
|
Viseiropas privāto pensiju produkts (PEPP) |
||||
|
Segtās obligācijas |
||||
|
Kolektīvā finansēšana |
||||
|
Kolektīvo ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšana |
||||
|
Pārskatīšana attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām |
||||
|
Preventīvā pārstrukturēšana, otrā iespēja un procedūru efektivitāte |
||||
|
MVU izaugsmes tirgu veicināšana |
||||
|
Prasījumu cesijas radītās sekas attiecībā uz trešām personām |
||||
|
Pārskatīšana attiecībā uz Eiropas uzraudzības iestādēm, tostarp stingrāki noteikumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu |
||||
|
Eiropas tirgus infrastruktūras regula (uzraudzība) |
||||
|
Ilgtspējīgs finansējums: taksonomija |
||||
|
Ilgtspējīgs finansējums: informācijas atklāšana |
||||
|
Ilgtspējīgs finansējums: mazoglekļa etaloni |
||||
|
ĀTRA VIENOŠANĀS IESPĒJAMA, IEVĒROJOT PARASTĀS PROCEDŪRAS |
||||
|
VIENOŠANĀS IESPĒJAMA, JA VISAS ES IESTĀDES IZRĀDĪS STINGRU POLITISKO APŅEMŠANOS |
||||
3.1.Vienotā tirgus piedāvāto iespēju maksimāla izmantošana, pateicoties jauniem Savienības mēroga produktiem un pakalpojumiem
Komisija 2017. gada jūnijā iesniedza priekšlikumu par Viseiropas privāto pensiju produktu. Savienības mēroga privāto pensiju produkts dotu iedzīvotājiem vairāk iespēju saistībā ar pensiju uzkrājumiem, tostarp pārrobežu kontekstā. Tas arī veidotu apjomradītus ietaupījumus, kas dotu labumu noguldītājiem, nodrošinot tiem piekļuvi labākiem produktiem par zemākām izmaksām. Privāto pensiju produkti var palīdzēt risināt demogrāfiskās problēmas, kas saistītas ar sabiedrības novecošanu, ļaujot iedzīvotājiem, kuri to vēlas, papildināt valsts nodrošinātās pensijas un aroda pensijas.
Komisija 2018. gada martā pieņēma priekšlikumu par segto obligāciju regulējumu. Segto obligāciju tirgi ir vieni no lielākajiem privāto parādsaistību tirgiem Savienībā, un tie ir svarīgs ilgtermiņa finansējuma kanāls. Tiem ir liela nozīme kredītiestāžu finansējuma efektīvā novirzīšanā uz nekustamā īpašuma tirgu un attiecībā uz instrumentiem ar publisko galvojumu, tostarp atsevišķiem aizdevumiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Komisija 2018. gada martā nāca klajā ar priekšlikumu par regulējumu attiecībā uz kolektīvo finansēšanu, kas ir daļa no Finanšu tehnoloģijas rīcības plāna 9 . Kolektīvās finansēšanas tirgus Savienībā nav pietiekami attīstīts salīdzinājumā ar citām lielākajām pasaules ekonomikām. Viens no lielākajiem šķēršļiem, ar ko saskaras kolektīvās finansēšanas platformas, kuras cenšas piedāvāt savus pakalpojumus pāri robežām, ir kopīgu noteikumu trūkums visā Savienībā. Ierosinātajiem noteikumiem būtu jāuzlabo uzņēmumu, kuriem nepieciešams finansējums, jo īpaši jaunuzņēmumu, piekļuve šim novatoriskajam finansēšanas veidam, vienlaikus nodrošinot, ka ieguldītāji gūst labumu no stingras aizsardzības un garantijām.
Komisija 2018. gada martā nāca klajā arī ar priekšlikumu par kolektīvo ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanas atvieglošanu. Tādi šķēršļi kā valsts tirdzniecības prasības un regulatīvās maksas negatīvi ietekmē fondu pārrobežu izplatīšanu. Priekšlikuma mērķis ir fondu pārrobežu izplatīšanu padarīt vienkāršāku, ātrāku un lētāku. Lielākai izplatīšanai pārrobežu mērogā būtu jārada vairāk iespēju ieguldīt līdzekļus ieguldījumu fondos, kas īsteno sociālus vai vides aizsardzības mērķus. Ierosinātajiem noteikumiem būtu jāuzlabo valstu prasību pārredzamība, jāatceļ apgrūtinošas prasības un jāsaskaņo atšķirīgi valstu noteikumi.
3.2.Vienkāršāki, skaidrāki un samērīgāki noteikumi uzņēmumiem
Komisija 2017. gada maijā nāca klajā ar priekšlikumu vienkāršot noteikumus un samazināt regulatīvo slogu tirgus dalībniekiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu tirgū. Iniciatīvas, kuru pamatā ir G20 ietvaros noslēgta pasaules mēroga vienošanās mazināt riskus, kas saistīti ar ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumiem, ir devušas būtisku ieguldījumu atvasināto instrumentu tirgus stabilitātes uzlabošanā. Tomēr pašreizējie noteikumi attiecas uz visiem tirgus dalībniekiem — sākot no lielām bankām un beidzot ar maziem finanšu uzņēmumiem un komercsabiedrībām — veidā, kas ne vienmēr ir pilnībā samērīgs. Ņemot vērā iepriekš minēto, ierosināto noteikumu mērķis ir samazināt regulatīvo slogu tirgus dalībniekiem. Ja noteikumi tiktu pieņemti, tirgus dalībnieki varētu ietaupīt ievērojamas izmaksas, neapdraudot finanšu stabilitāti.
Komisija 2017. gada decembrī iesniedza priekšlikumu par samērīgākiem un efektīvākiem noteikumiem attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām. Priekšlikuma mērķis ir izveidot samērīgāku prudenciālo un uzraudzības regulējumu, kas pieskaņots ieguldījumu brokeru sabiedrību lielumam un būtībai. Jaunie noteikumi nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus lielo un sistēmisko finanšu iestāžu starpā, vienlaikus ieviešot vienkāršākus prudenciālos noteikumus sistēmiski nenozīmīgām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.
Komisija 2018. gada maijā iesniedza priekšlikumu, kura mērķis ir sniegt labākas iespējas maziem uzņēmumiem iegūt finansējumu kapitāla tirgos. Mazie un vidējie uzņēmumi bieži saskaras ar nesamērīgiem regulatīviem šķēršļiem, kas liedz tiem piekļūt tirgus finansējumam. Priekšlikuma mērķis ir samazināt birokrātijas slogu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri vēlas piekļūt “MVU izaugsmes tirgiem”, kas ir jauna tirdzniecības vietu kategorija, kura paredzēta maziem emitentiem. Ierosināto noteikumu mērķis ir ieviest proporcionālāku pieeju, lai atbalstītu mazo un vidējo uzņēmumu iekļaušanu biržas sarakstā, vienlaikus saglabājot ieguldītāju aizsardzību un tirgus integritāti.
Komisija 2016. gada novembrī pieņēma priekšlikumu par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, otro iespēju un pārstrukturēšanas, maksātnespējas un saistību dzēšanas procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem. Ja vēlamies nodrošināt dinamisku uzņēmējdarbības vidi un sekmēt inovāciju, ir ļoti svarīgi godprātīgiem uzņēmējiem pēc maksātnespējas pārvarēšanas dot otru iespēju. Tādēļ priekšlikumā ir paredzēta otra iespēja godprātīgiem uzņēmējiem, proti, parāda dzēšana, lai tiem dotu jauna sākuma iespēju un stimulētu uzņēmējdarbību. Turklāt priekšlikuma mērķis ir veicināt dzīvotspējīgu uzņēmumu, kas nonākuši finansiālās grūtībās, efektīvu pārstrukturēšanu, lai izvairītos no maksātnespējas un darbību turpinošu uzņēmumu vērtības zaudēšanas.
Komisija 2018. gada martā iesniedza priekšlikumu tiesību aktiem, kas piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām. Priekšlikums ievērojami uzlabotu juridisko noteiktību, nosakot, kuri valsts tiesību akti ir piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām pārrobežu kontekstā.
Komisija 2016. gada oktobrī pieņēma priekšlikumu par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB). Priekšlikums attiecas uz pastāvošo parāda kropļojošo ietekmi nodokļu jomā, kas negatīvi ietekmē finansēšanas lēmumus, padara uzņēmumus neaizsargātākus pret bankrotu un mazina vispārējās ekonomikas stabilitāti. Priekšlikuma mērķis ir palielināt nodokļu taisnīgumu vienotajā tirgū un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kā arī palielināt ieguldījumus izaugsmi veicinošās darbībās, piemēram, pētniecībā un izstrādē. Turklāt, ņemot vērā dalībvalstu grūtības panākt vienprātību Padomē par svarīgākajiem nodokļu jomas priekšlikumiem, Komisija drīzumā nāks klajā ar paziņojumu, kurā izklāstīta iespēja konkrētos nodokļu jautājumos izmantot kvalificēta vairākuma balsošanu 10 .
3.3.Kapitāla tirgu efektīvāka uzraudzība
Komisija 2017. gada septembrī iesniedza priekšlikumu par Eiropas uzraudzības iestāžu pārskatīšanu. Priekšlikums 2018. gada septembrī tika grozīts, lai stiprinātu uzraudzības regulējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas jomā. Lielākai finanšu integrācijai ir nepieciešama integrētāka un efektīvāka uzraudzība. Priekšlikumu mērķis ir uzlabot uzraudzības konverģenci un stiprināt izpildi — tas veicina konsekventu un efektīvāku uzraudzību. Tādēļ ir svarīgi, lai pašreizējā sasaukuma laikā kopā tiktu pieņemta Eiropas uzraudzības iestāžu jēgpilna reforma un paplašināti Eiropas Banku iestādes uzdevumi, kas palīdzētu cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Neatkarīgāka pārvaldība, spēcīgas pilnvaras konverģences jomā un ilgtspējīgs finansējuma satvars, kā ierosināts Eiropas uzraudzības iestāžu pārskatā, ir vienlīdz svarīgi elementi, lai novērstu pašreizējos trūkumus un uzlabotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas uzraudzības efektivitāti.
Komisija 2017. gada jūnijā nāca klajā ar priekšlikumu stiprināt centrālo darījumu partneru uzraudzību. Centrālajiem darījumu partneriem ir būtiska loma integrētos kapitāla tirgos, jo tie mazina riskus, kas saistīti ar darījuma partnera saistību neizpildi. Tādējādi centrālie darījumu partneri koncentrē riskus un var kļūt sistēmiski nozīmīgi finanšu sistēmai. Centrālo darījumu partneru sistēmiskais nozīmīgums turpinās pieaugt, ja pakāpeniski tiks ieviestas prasības tirgus dalībniekiem veikt darījumu tīrvērti, izmantojot centrālo darījumu partneri, un palielināsies brīvprātīga tīrvērte. Ierosinātie noteikumi nodrošinātu, ka Savienības uzraudzības sistēma ir pietiekami stabila, lai paredzētu un mazinātu risku, kas saistīts ar Savienības centrālajiem darījumu partneriem un sistēmiski nozīmīgiem trešo valstu centrālajiem darījumu partneriem, kas apkalpo Savienības klientus.
Komisija 2016. gada novembrī iesniedza priekšlikumu, lai papildinātu centrālo darījumu partneru uzraudzības režīmu ar saskaņotu atveseļošanas un noregulējuma sistēmu. Ar šo priekšlikumu, ja tas tiks pieņemts, tiks nodrošināts, ka gan centrālajiem darījumu partneriem, gan valstu iestādēm Savienībā ir nepieciešamie līdzekļi, lai izlēmīgi rīkotos ārkārtas situācijās, kad centrālie darījumu partneri saskaras ar nopietniem traucējumiem. Ierosināto noteikumu mērķis ir saglabāt centrālo darījumu partneru kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību, vienlaikus saglabājot finanšu stabilitāti. Tādējādi priekšlikums nodrošina kapitāla tirgu pareizu darbību, sniedz noteiktību tirgus dalībniekiem un samazina potenciālās izmaksas nodokļu maksātājiem, kas saistītas ar centrālo darījumu partneru pārstrukturēšanu un noregulējumu.
3.4.Ilgtspējīgs finansējums
Kapitāla tirgos ir jāveic izmaiņas un jāievieš inovācijas, lai izstrādātu pārliecinošas atbildes uz tādiem turpmākajiem izaicinājumiem, kā ,piemēram, cīņa pret klimata pārmaiņām un resursu izsmelšanu. Šajā nolūkā Komisija 2018. gada martā pieņēma Ilgtspējīga finansējuma rīcības plānu 11 un jau ir iesniegusi trīs konkrētus tiesību aktu priekšlikumus, proti, par taksonomiju, informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem un mazoglekļa etaloniem. Mērķis ir ļaut Savienības finanšu nozarei ieņemt vadošo lomu virzībā uz tīrāku un zaļāku ekonomiku. Priekšlikumiem būtu jāpalīdz pārorientēt privātā kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgākiem ieguldījumiem, piemēram, videi nekaitīgu transportu un enerģiju, un finansēt pāreju uz mazoglekļa, resursu ziņā efektīvāku un izteiktāku aprites ekonomiku. Šīs iniciatīvas apliecina Savienības vadošo lomu cīņā pret klimata pārmaiņām un ilgtspējības veicināšanā saskaņā ar Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem.
4.Vietējo kapitāla tirgu attīstīšana
Komisija ir arī atbalstījusi kapitāla tirgu savienību, ar neleģislatīviem pasākumiem attīstot vietējos kapitāla tirgus. Lai kapitāla tirgu savienības priekšrocības būtu pieejamas visām dalībvalstīm, vietējiem kapitāla tirgiem jābūt labi attīstītiem un sasaistītiem ar finanšu centriem. Šajā nolūkā ir jānodrošina pienācīgs līdzsvars starp apjomradītiem ieguvumiem un vietējo klātbūtni, lai visefektīvāk izmantotu iekšzemes ietaupījumus un piesaistītu starptautiskos ieguldītājus, tādējādi reaģējot uz vietējo uzņēmēju finansēšanas prasībām. Komisija seko līdzi darbam, ko veic Vīnes iniciatīvas ietvaros izveidotā darba grupa kapitāla tirgu savienības jautājumos 12 . Vairākas dalībvalstis ir sagatavojušas kapitāla tirgus stratēģijas, izveidojušas īpašas shēmas, lai atbalstītu mazo un vidējo uzņēmumu iekļaušanu biržas sarakstā, tostarp izmantojot publiskos līdzekļus, un dažas dalībvalstis, jo īpaši Centrāleiropas, Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas valstis, ir nolēmušas stiprināt savu kapitāla tirgus uzraudzības spēju. Komisijas Strukturālo reformu atbalsta dienests pēc dalībvalstu pieprasījuma ir sniedzis īpaši pielāgotu tehnisko un finansiālo atbalstu daudzām iniciatīvām, kas saistītas ar kapitāla tirgu savienību. Visi šie elementi ir svarīgi, lai īstenotu kapitāla tirgus reformas.
5.Secinājumi
Kapitāla tirgu savienība ir būtiska, lai dalībvalstu un ekonomiskās un monetārās savienības ekonomiku padarītu izturīgāku un lai veicinātu konverģenci, saglabātu finanšu stabilitāti un stiprinātu euro nozīmi starptautiskā mērogā. Komisija aicina likumdevējus rīkoties tagad — pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gadā — , lai ieviestu visus vajadzīgos galvenos pamatelementus pilnīgai kapitāla tirgu savienībai.
Eiropadome tiek aicināta atjaunot apņemšanos attiecībā uz kapitāla tirgu savienību un atbalstīt šos centienus, kas ir būtiski ne tikai ekonomiskajai un monetārajai savienībai un banku savienībai, bet arī vienotajam tirgum.
Līdztekus likumdošanas reformu programmai Komisija ir arī apņēmusies īstenot atlikušos neleģislatīvos pasākumus, par kuriem paziņots kapitāla tirgu savienības vidusposma pārskatā. Šie pasākumi sniedz svarīgu ieguldījumu padziļinātu un likvīdu kapitāla tirgu izveidē, pievēršoties tādām svarīgām jomām kā privāto ieguldījumu produktu izplatīšana, institucionālie ieguldījumi, korporatīvais finansējums uzņēmējiem un jaunizveidotiem uzņēmumiem, kā arī finanšu tehnoloģiju labāka izmantošana.
Komisija arī turpinās saziņu ar Savienības pilsoņiem, sociālajiem partneriem un uzņēmumiem jautājumā par kapitāla tirgu savienības nozīmīgumu, izmantojot attiecīgus komunikācijas pasākumus.
Komisija viena pati nevar veikt kapitāla tirgu reformu. Arī visām ieinteresētajām personām valstu un Savienības līmenī ir jāpalielina sava apņemšanās un jāsniedz ieguldījums. Komisija turpinās atbalstīt šos centienus.
- (1) Paziņojums “Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei”, COM (2015) 468, 30.9.2015.; Paziņojums par kapitāla tirgu savienības rīcības plāna vidusposma pārskatīšanu, COM(2017) 292, 8.6.2017.
- (2) Pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (PVKIU).
- (3) Komisija ir arī ierosinājusi vairākus neleģislatīvus pasākumus, lai nostiprinātu Savienības kapitāla tirgus un padarītu tos noturīgākus.
- (4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1129 (2017. gada 14. jūnijs) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Direktīvu 2003/71/EK (OV L 168, 30.6.2017.).
- (5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1991 (2017. gada 25. oktobris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem un Regulu (ES) Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem (OV L 293, 10.11.2017.).
- (6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2402 (2017. gada 12. decembris), ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu (OV L 347, 28.12.2017.).
- (7) Komisijas dienestu darba dokuments “Ietekmes novērtējuma kopsavilkums. Pavaddokuments dokumentam “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par vērtspapīrošanu, izveido Eiropas mēroga regulējumu attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu [...]””, SWD/2015/0186 final, 2015/0226 (COD), 30.9.2015.
- (8) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/35 (2014. gada 10. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 12, 17.1.2015.).
- (9) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai Bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Finanšu tehnoloģijas rīcības plāns konkurētspējīgākam un inovatīvākam Eiropas finanšu sektoram”, COM(2018)109 final, 8.3.2018.
- (10) Sk. arī Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Vienotais tirgus mainīgajā pasaulē – unikāls instruments, kam vajadzīgas atjaunotas politiskas saistības”, COM 2018(772), 22.11.2018.
- (11) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Centrālajai Bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana”, COM(2018)97 final, 8.3.2018.
- (12) Darba grupa kapitāla tirgu savienības jautājumos 2018. gada martā publicēja savu ziņojumu http://vienna-initiative.com/wp-content/uploads/2018/03/VI-CMU-Working-Group-Final-Report-March-2018.pdf.