EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 16.10.2018
COM(2018) 696 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
par to, kā īstenots Rīcības plāns stingrākai Eiropas darbībai pret ceļošanas dokumentu viltošanu
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 16.10.2018
COM(2018) 696 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
par to, kā īstenots Rīcības plāns stingrākai Eiropas darbībai pret ceļošanas dokumentu viltošanu
I. IEVADS
Komisija 2016. gada 8. decembrī pieņēma paziņojumu “Rīcības plāns stingrākai Eiropas darbībai pret ceļošanas dokumentu viltošanu” 1 ar mērķi uzlabot Eiropas Savienībā izsniegto ceļošanas dokumentu vispārējo drošību (turpmāk tekstā — “Rīcības plāns”). Rīcības plānā risināta arvien augošā ceļošanas dokumentu viltošanas problēma, kas kļuva jo svarīgāka teroristu uzbrukumu un migrācijas plūsmu kontekstā. To ņemot vērā, bija būtiski svarīgi, lai ES un jo īpaši dalībvalstis pastiprinātu centienus uzlabot ceļošanas dokumentu drošību, tādējādi veicinot labāku robežu aizsardzību un migrācijas pārvaldību, un virzītos uz efektīvu un patiesu drošības savienību 2 .
Rīcības plānā aplūkotas identitātes pārvaldības koncepcijas un procesi, kā arī norādītas darbības, kas dalībvalstīm, Komisijai, Padomei un Eiropas Parlamentam jāveic, lai novērstu potenciālos trūkumus.
Šajā ziņojumā sniegts pārskats par rezultātiem un gūto progresu vairākās darba jomās, kā arī konkrētajiem pasākumiem, ko dalībvalstis, Eiropas iestādes un citas ieinteresētās personas veikušas, lai izpildītu Rīcības plānā minētās darbības. Turklāt 2017. gada 27. martā tika pieņemti Padomes secinājumi par Rīcības plānu 3 , savukārt 18. decembrī — par identitātes pārvaldību 4 , aicinot dalībvalstis rīkoties, lai uzlabotu valstu identitātes sistēmu integritāti.
Ziņojumā ievērota Rīcības plāna struktūra, uzrādot gūto progresu katrā no identitātes infrastruktūras galvenajām jomām: identitātes reģistrēšana, dokumentu izsniegšana, dokumentu izgatavošana un dokumentu kontrole.
II. IDENTITĀTES REĢISTRĒŠANA
Ar identitātes pierādījuma reģistrēšanu tiek saprasti procesi, kas ļauj izsekot, sasaistīt un pārbaudīt identitāti attiecībā pret izcelsmes dokumentiem (piem., dzimšanas apliecībām), lai pārliecinātos, ka indivīda identitāte ir likumīga, autentiska un eksistējoša.
Par reģistrācijas procesiem ir atbildīgas dalībvalstis. Padomes 2017. gada 27. marta secinājumos uzsvērts, ka ir svarīgi drošāki izcelsmes dokumenti, lai novērstu krāpniecību, kurā tie izmantoti kā identitātes pierādījums, savukārt Padomes 2017. gada 18. decembra secinājumos uzsvērts, cik svarīgi ir atbalstīt galvenās trešās valstis biometrisko identifikatoru ieviešanā to iedzīvotāju reģistros.
Komisija ir veicinājusi diskusiju par identitātes pārvaldību un izvērtējusi situāciju dalībvalstīs, jo īpaši Maltas prezidentūras laikā, kad tā nāca klajā ar aptauju 5 par jautājumiem saistībā ar identitātes reģistrēšanu un atbalstīja tematiskas sanāksmes rīkošanu tajā pašā jautājumā. Konkrēti, aptaujā skarti jautājumi par izcelsmes dokumentiem, biometrisko datu iegūšanu iedzīvotāju reģistru vajadzībām, vārda maiņas procedūrām, kā arī citi ar identitāti saistīti jautājumi. Izvērtēšana notika Igaunijas prezidentūras laikā 6 un apliecināja, ka dalībvalstu prakses šajā jomā atšķiras. Dalībvalstīm būtu jāturpina veikt valsts prakšu apmaiņu un izvērtēt, kā procedūras citās dalībvalstīs 7 var kalpot par piemēriem valsts procesu uzlabošanai, jo īpaši procedūras nolūkā uzlabot izcelsmes dokumentu drošību un reģistrēt iedzīvotāju identitāti (piem., reģistrācija tiešsaistē; identitātes reģistrēšana pieaugušā vecumā un biometrisko datu iegūšana iedzīvotāju reģistru vajadzībām).
Turklāt viltoto dokumentu darba grupas tematiskajā sanāksmē, kas notika 2017. gada 16. novembrī, tika sniegti dažādi skatījumi uz jautājumiem saistībā ar identitātes reģistrēšanu: no vispārējās ICAO 8 pieejas identitātes pierādījumiem līdz EDSO 9 reģionālajai pieejai, kura izklāstīta tās Labu prakšu krājumā identitātes pārvaldības jomā, kas publicēts 2017. gada septembrī. Tajā bija arī dalībvalstu prezentācijas par to valsts praksēm un konstatējumi par projektiem ORIGINS 10 un ARIES 11 .
EDSO krājumā apkopoti un izvērtēti fakti saistībā ar dažādām identitātes reģistrēšanas praksēm EDSO valstīs (kas ietver visas ES dalībvalstis), un tas kalpo kā rokasgrāmata spēju veidošanai. Kopumā ES un EDSO izvērtējumi dalībvalstīm ir svarīgi tādā ziņā, ka ļauj salīdzināt savas sistēmas, konstatēt iespējamos trūkumus un pārdomāt, kā dažādās prakses var kalpot kā piemēri uzlabojumiem.
Pēc tam Padome 2017. gada 18. decembrī pieņēma secinājumus par identitātes pārvaldību, kuros priekšplānā izvirzīta sadarbības turpināšana un informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm, lai saskaņotu prakses un vēl vairāk uzlabotu valstu ID sistēmu integritāti, un vienlaikus uzsvērta vajadzība pēc spēcīgas un stabilas identitātes infrastruktūras nolūkā efektīvi mazināt drošības riskus.
Attiecībā uz Rīcības plāna starptautisko dimensiju saistībā ar biometrijas ieviešanu galveno trešo valstu iedzīvotāju reģistros Komisija risināja dialogu ar Mali un Senegālu, kuras abas kopš 2017. gada sākuma jau īsteno ES Trasta fonda projektus civilstāvokļa reģistru jomā. Pamatojoties uz sadarbību un tehnisko atbalstu, citas notiekošās darbības ar galvenajām partnervalstīm ietver Tunisiju, Nigēru un Sudānu. Valstis, kuras pauž interesi par iespējamiem civilstāvokļa reģistru projektiem, var arī saņemt tehnisko atbalstu atkarībā no pieejamā finansējuma un noteiktajām prioritātēm attiecībā uz jaunām valstīm, kurām ir tiesības pieteikties.
Eiropola Rokasgrāmatā par izcelsmes dokumentiem norādīti dalībvalstu izcelsmes dokumenti, īsi raksturoti to izsniegšanas procesi un sniegts valstu kontaktpunktu saraksts. Rokasgrāmatai būtu jāļauj dokumentus izsniedzošajām iestādēm labāk atpazīt viltotus dokumentus. Rokasgrāmatas galīgā redakcija vēl tiek izstrādāta, taču pagaidu versija ir pieejama tiešsaistē FADO 12 sistēmā, kā arī Eiropola ekspertu platformā, kas paredzēta tiesībaizsardzības speciālistiem. Abas minētās platformas kopā sasniedz plašu kopienu, tostarp tiesībaizsardzības aģentūras un dažas izdevējiestādes, piemēram, konsulāros darbiniekus un pasu un imigrācijas iestādes.
Regula (ES) 2016/1191 (2016. gada 6. jūlijs) par iedzīvotāju brīvas pārvietošanās veicināšanu, vienkāršojot dažu publisko dokumentu uzrādīšanas prasības Eiropas Savienībā, kļūs piemērojama 2019. gada 16. februārī. Saskaņā ar minēto regulu publiski dokumenti, piemēram, dzimšanas apliecības, kas izdotas kādā dalībvalstī un uzrādītas citas dalībvalsts iestādēm, būs atbrīvoti no apostille zīmoga prasības. Regula pastiprinās cīņu pret viltotiem publiskiem dokumentiem, ļaujot iestādēm saņēmējā dalībvalstī, ja tām ir šaubas par uzrādītā publiskā dokumenta autentiskumu, konsultēties ar izdevēju iestādi, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu.
Attiecībā uz pētniecības un izstrādes darbībām saistībā ar izcelsmes dokumentiem un dokumentu verificēšanu, tostarp mobilo tehnoloģiju izmantošanu, Komisija programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros finansēja trīs galvenos projektus drošām sabiedrībām: ORIGINS, ko pabeidza 2017. gada vidū, FIDELITY, 13 ko noslēdza 2015. gadā, un ARIES, ko uzsāka 2016. gadā. Minētajos pētniecības projektos risināti aspekti saistībā ar identitātes viltošanu, eksistējošas identitātes aizsardzību, attēlu apvienošanu 14 un pirkstu nospiedumu viltošanu. Turpmākās darbības ietver ORIGINS projekta turpināšanu Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) 19. darba grupā 15 par izcelsmes dokumentu standartizāciju; konsorciju par attēlu apvienošanas pētniecības programmu; SIRIUS 16 projektu ar mērķi uztvert standarta atsauces datus no dokumentiem; un ENLETS Mobile 17 , kas izskata jaunākās tendences un izplata labas prakses attiecībā uz mobilajiem risinājumiem pirmajā līnijā strādājošajām tiesībaizsardzības amatpersonām.
III. DOKUMENTU IZSNIEGŠANA
Ar dokumentu izsniegšanu tiek saprasti procesi un protokoli dokumentu izsniegšanai likumīgiem turētājiem un kontroles pasākumi, lai novērstu zādzības, manipulācijas un dokumentu pazaudēšanu izsniegšanas procesā.
Par dokumentu izsniegšanu ir atbildīgas dalībvalstis. Tiek veikts darbs, lai izveidotu paraugprakšu rokasgrāmatu par biometrisko identifikatoru pareizu reģistrēšanu, kurā skatīta sejas un pirkstu nospiedumu biometriskā reģistrēšana un uzsvērts sejas attēlu dzīvās reģistrēšanas nozīmīgums, lai efektīvi apkarotu identitātes viltošanu attēlu apvienošanas ceļā. Tajā arī skatīta biometrisko datu kvalitāte un norādītas praktiskās problēmas un gūtās atziņas 18 . Šo darbu atbalsta CEN, kas kopīgi ar dalībvalstu ekspertiem 6. panta komitejā 19 izveidos tehnisko standartu biometrisko identifikatoru reģistrēšanai. Savukārt eu-LISA 20 sāka izstrādāt kopējus datu kvalitātes rādītājus un minimālos kvalitātes standartus pareizai ES datubāzēs glabāto biometrisko datu reģistrēšanai.
Attiecībā uz paraugpraksēm dokumentu izsniegšanas procedūrās un 2005. gadā pieņemto Padomes secinājumu 21 par minimālajiem standartiem izsniegšanas procesu drošības jomā īstenošanu prezidentvalsts Bulgārija sagatavoja aptauju 22 par procesiem, kas saistīti ar izsniegšanu, kurā konstatēts, ka visas dalībvalstis kopumā ievēro attiecīgos standartus.
6. panta komitejas vīzu un uzturēšanās atļauju apakšgrupas ietvaros tehnisku diskusiju rezultātā tika panākta vienošanās par unikāla numura piešķiršanu visiem dokumentu produktiem, pirms tie atstāj izgatavošanas telpas. Šāda procedūra ļaus ievadīt attiecīgajās sistēmās izsekojamus pazaudēto vai nozagto dokumentu elementu deskriptorus un ierobežos nozagto tukšo parauga vienību skaitu kopumā.
IV. DOKUMENTU IZGATAVOŠANA
Ar dokumentu izgatavošanu tiek saprasta drošu, standartizētu un globāli sadarbspējīgu dokumentu izstrāde un izgatavošana. ICAO pārvalda globāli sadarbspējīgu ceļošanas dokumentu standartus, nosakot specifikācijas (elektroniskiem) mašīnlasāmiem ceļošanas dokumentiem (MRTD un eMRTD).
Komisija ir atbildīga par drošības standartu un biometrijas noteikšanu ceļošanas dokumentiem, kas tiek izsniegti ES pilsoņiem un dalībvalstu teritorijā dzīvojošiem trešo valstu valstspiederīgajiem. Nozīmīgs rezultāts šajā jomā ir 2017. gadā pieņemtie Komisijas priekšlikumi par drošāku vienotu vīzu formu 23 un uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem 24 . Komisija ir pieņēmusi īstenošanas lēmumu par tehniskajām specifikācijām vienotajai vīzu formai 25 , savukārt lēmums par uzturēšanās atļaujām ir paredzēts 2018. gada beigās.
Tāpat arī būtiski svarīga bija JRC tehniskā atbalsta atjaunošana nolūkā pārbaudīt, vai dalībvalstis pareizi īsteno fizisko un elektronisko elementu prasības, kas ES tiesību aktos paredzētas pasēm, uzturēšanās atļaujām un vienotajai vīzu formai. Lai arī pārbaude pilnībā būtu jāpabeidz 2019. gada pirmajā ceturksnī, aprīlī tika sniegts pagaidu ziņojums, kurā uzrādās labs progress. Kad pārbaudes posms būs pabeigts, Komisija izvērtēs vajadzību veikt turpmākas darbības gadījumos, kad netiek ievēroti noteiktie standarti. Turklāt Komisija 2017. gada septembrī JRC telpās sarīkoja sadarbspējas pārbaudes pasākumu attiecībā uz elektroniskajām pasēm un uzturēšanās atļaujām. Šajā pasākumā veiksmīgi tika izvērtēta ceļošanas dokumentu atbilstība globālajiem sadarbspējas standartiem dalībvalstīs, kā arī dažās citās ICAO līgumslēdzējās valstīs.
Komisija 2018. gada 17. aprīlī pieņēma likumdošanas iniciatīvu ar mērķi uzlabot Savienības pilsoņu personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri nav ES pilsoņi un izmanto brīvas pārvietošanās tiesības, izsniegto uzturēšanās dokumentu drošību 26 . Priekšlikuma mērķis ir atvieglot pilsoņu tiesību uz brīvu pārvietošanos izmantošanu un kopumā uzlabot šādu dokumentu drošību. Komisija ierosināja minimālos dokumentu un drošības standartus personas apliecībām, minimālo informāciju, kas jānorāda mobiliem ES pilsoņiem izsniegtos uzturēšanās dokumentos, un ģimenes locekļiem, kuri nav ES pilsoņi, izsniegto uzturēšanās atļauju pilnīgu saskaņošanu. Priekšlikumā paredzēta ierosinātajiem standartiem neatbilstošu apliecību drīza lietošanas izbeigšana, lai nodrošinātu strauju progresu vispārējā dokumentu drošībā. Priekšlikumu pašlaik apspriež likumdevēji, un cerēts to pieņemt pašreizējā likumdošanas ciklā.
Turklāt savā 2017. gada ziņojumā par ES pilsonību Komisija apņēmās izskatīt iespējas modernizēt noteikumus par pagaidu ceļošanas dokumentiem (PCD), iekļaujot kopēja ES formāta drošības elementus 27 . Komisija 2018. gada 31. maijā pieņēma tiesību akta priekšlikumu par jaunu noteikumu ieviešanu par ES PCD ar uzlabotiem drošības elementiem 28 , ko pašlaik apspriež Padome un Parlaments.
Komisija izskatīja jautājumu par vietējās pierobežas satiksmes atļauju neiekļaušanu ETIAS 29 sistēmā un izvērtēja drošības risku. Secinājums bija tāds, ka nav vajadzības grozīt Regulu (EK) Nr. 1931/2006, jo tajā jau ir paredzēts, ka vietējās pierobežas satiksmes atļauju drošības elementi tiek automātiski saskaņoti ar jebkādiem Regulā (EK) Nr. 1030/2002 noteikto trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanās atļauju atjauninājumiem. Attiecībā uz šo būtu jānorāda, ka trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanās atļauju drošības elementi nesen ir atjaunināti ar Regulu (ES) 2017/1954.
V. DOKUMENTU KONTROLE
Dokumentu kontrole attiecas uz procesiem, kuru mērķis ir efektīva un droša ceļošanas dokumentu nolasīšana un pārbaude. Tā aptver arī procesus, kas ļauj inspicēšanas ietvaros savlaicīgi, droši un uzticami sasaistīt dokumentus un to turētājus ar pieejamajiem un attiecīgajiem datiem. Tāpat tā ietver arī apmācību un datu izvērtēšanas mehānismus, kas ļauj pareizi izmantot sistēmas (dokumentu lasītāji, datubāzes, aprīkojums utt.) un palīdzēt uz faktiem balstītu lēmumu pieņemšanas procesā.
Nozīmīgs solis uz priekšu šajā jomā bija 2016. gada 21. decembrī pieņemtais Komisijas priekšlikums par jauno juridisko pamatu Šengenas Informācijas sistēmai (SIS), kurā paredzēts uzlabot tās funkcijas, tostarp ļaujot dalībvalstīm ievadīt sistēmā falsificētus ceļošanas dokumentus un ierosinot padarīt pirkstu nospiedumu funkcijas īstenošanu par obligātu, ja personas identitāti citā veidā apliecināt nav iespējams. Politiskā vienošanās ir panākta, un pieņemšana ir plānota 2018. gada beigās. Tikmēr eu-LISA un dalībvalstis 2018. gada 5. martā veiksmīgi ieviesa Automatizēto pirkstu nospiedumu informācijas sistēmu (AFIS), padarot pirkstu nospiedumu meklēšanas funkciju iespējamu Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) centrālajā līmenī. SIS AFIS ir pirmā centralizētā Eiropas mēroga kriminālā pirkstu nospiedumu datubāze, un tā ir nozīmīgs atskaites punkts Eiropas drošībai, ļaujot atklāt noziedzniekus, kuri izmanto vairākas vai viltotas identitātes. Septiņas dalībvalstis ir ieviesušas tiešo meklēšanu ar pirkstu nospiedumiem SIS, un līdz 2018. gada beigām ir plānots, ka šo valstu būs jau gandrīz 20. eu-LISA ir veikusi arī priekšizpēti, kurā atzīts, ka ir iespējams savstarpēji pārbaudīt biometrijas datus visās tās IT sistēmās, un tas tiks ņemts vērā sistēmu turpmākā izstrādē.
SIS-VIS komitejā ir noslēgušās diskusijas par to, kā izpildīt nozagtu, pazaudētu, nelikumīgi piesavinātu vai nederīgu dokumentu izņemšanu. Komisija atjaunināja ieteikumu un paraugprakšu katalogu par Šengenas Informācijas sistēmas pareizu piemērošanu, norādījumu veidā sniedzot indikatīvu kritēriju kopumu par dokumentu izņemšanu, lai nodrošinātu saskaņotāku pieeju starp dalībvalstīm.
Attiecībā uz valstu, kas nav ES dalībvalstis, izdotu zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu (SLTD) datu sistemātisku ievadīšanu Interpola datubāzēs, ja attiecīgās dalībvalstis to nevar izdarīt pašas, Komisija finansē projektus 30 , kas ietvers atbalstu Interpola instrumentu (tostarp SLTD datubāzes) izmantošanai vairākās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīs. Šā procesa rezultātā uzlabosies trešo valstu spējas pašām ievadīt datus SLTD datubāzē.
Turklāt kopš 2017. gada 7. aprīļa visiem ceļotājiem, kuri šķērso ārējās robežas, tiek piemērotas sistemātiskas pārbaudes, veicot salīdzināšanu ar attiecīgajām datubāzēm. Šīs datubāzes, kuras ir obligāti jāizmanto, ietver SIS un Interpola SLTD. Kopā ar darbu, ko Komisija veic, lai uzlabotu SLTD datubāzē, SIS un citās dokumentu datubāzēs ievadīto informāciju, tas paaugstinās dokumentu drošību.
Iepriekš minētajos Padomes 2017. gada 27. marta secinājumos arī uzsvērta vajadzība paātrināt sertifikātu apmaiņas pirkstu nospiedumu pārbaudei īstenošanu, izmantojot vienotus kontaktpunktus (SPOC), un mikroshēmu datu autentifikāciju, izmantojot pamatsarakstu.
Attiecībā uz ceļošanas dokumentu elektroniskai autentifikācijai nepieciešamo sertifikātu sarakstu Komisija 2016. gada 20. decembrī publicēja pirmo Šengenas testa stadijas pamatsarakstu un 2017. gada pirmajā pusgadā uzsāka robežkontroles pilottestēšanu ar Norvēģiju un Portugāli. Tiek veikts arī darbs attiecībā uz sazināšanos ar trešām valstīm, lai saņemtu to pasu sertifikātus. Komisija sāka darbu, lai izveidotu un atjauninātu oficiālu pamatsarakstu, kas parakstīts ar ES ceļošanas atļauju valsts parakstīšanas sertifikātu iestādes (CSCA) atslēgu, attiecībā uz kuru ir saņemta atļauja. Komisija apsver vajadzību pēc tiesību instrumenta attiecībā uz pamatsaraksta politiku, kas ļautu noteikt, kad trešās valsts sertifikātu var iekļaut sarakstā.
Attiecībā uz biometriskajiem pieteikumiem dokumentu drošībai un sertifikātu apmaiņu dalībvalstu SPOC ļauj veikt sertifikātu, kas nepieciešami pirkstu nospiedumu nolasīšanai ceļošanas dokumentos, automatizētu un drošu divpusējo apmaiņu. Komisija katru mēnesi pārrauga progresu ceļā uz pāreju no pārbaudes režīma līdz pilnībā operatīviem SPOC dalībvalstīs. Pašlaik desmit dalībvalstis un Šengenas asociētās valstis ir pilnībā spējīgas veikt sertifikātu apmaiņu un pārbaudīt pirkstu nospiedumus darbības sistēmās pilsoņu dokumentiem, savukārt 21 valsts vēl ir pārbaudes posmā. Komisija mudina dalībvalstis aktīvi iesaistīties, lai padarītu dzīvo sertifikātu apmaiņu operatīvu pēc iespējas īsākā laikā.
Attiecībā uz pasākumu ar mērķi nodrošināt labāku piekļuvi attiecīgajām informācijas sistēmām Regulas (ES) 2017/458, ar ko groza Šengenas Robežu kodeksu, 6. apsvērumā dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt, ka robežsargiem ir piekļuve attiecīgajām datubāzēm robežšķērsošanas vietās. Turklāt Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) Regulas 40. panta 8. punktā noteikts, ka uzņēmējām dalībvalstīm jāatļauj Frontex grupu locekļiem meklēt informāciju Eiropas datubāzēs, ciktāl tas nepieciešams, lai izpildītu robežpārbaužu, uzraudzības un atgriešanas mērķus. Tāpat arī tiesību aktu priekšlikumi vīzu informācijas sistēmas 31 un SIS regulu grozīšanai attiecībā uz robežkontroli un policijas sadarbību, kas pašlaik tiek apspriesti, ietver noteikumus Frontexpiekļuves piešķiršanai Frontex. Papildus tam operatīvajā aspektā Komisija instrumenta “Iekšējās drošības fonds — policija” 2017. gada darba programmā iekļāva tiešu tiesību piešķiršanu Interpolam izvērst tā tehnoloģiju noteiktā skaitā dalībvalstu, lai tajās paaugstinātu SLTD un citu Interpola datubāzu izmantošanu, un tikai dalībvalstīm paredzētu aicinājumu iesniegt priekšlikumus ar mērķi paaugstināt SLTD un citu Interpola datubāzu izmantošanu ES ārējās robežas šķērsošanas vietās.
Tiek veikta tehniska ziņojuma sagatavošana par pārbaudes sistēmu standartiem. Atbalstot šo darbību, Frontex izstrādā metodoloģiju, saskaņā ar kuru testēt un izvērtēt dokumentu pārbaudes sistēmu darbību. Darbs tika sākts 2018. gada aprīlī, un tas ietver darbības testēšanu salīdzinājumā ar dokumentu pārbaudes sistēmām reālos robežkontroles scenārijos trešajā ceturksnī, un galīgais ziņojums paredzēts līdz 2018. gada beigām. Dokumentu pārbaudes sistēmu darbības izvērtēšanas metodoloģijas testēšanas rezultāti tiks izmantoti 6. panta komitejas tehniskās apakšgrupas tehniskajā ziņojumā par pārbaudes sistēmām. Progress lielā mērā būs atkarīgs no iepriekš minētā Frontex darbības izvērtējuma rezultātiem un no dalībvalstu iesaistīšanās.
Būtisks sasniegums ir uzlabotais darbības atbalsts, ko sniedz 2018. gada februārī atklātais Frontex izcilības centrs dokumentu viltošanas apkarošanai. Centrs izvieto Frontex darbiniekus operācijās uz ārējām robežām, sekmē informācijas apmaiņu par dokumentu viltošanu un plāno izveidot Viltojumu nodaļu, kas sniegtu pastāvīgu tehnisko un operatīvo atbalstu dokumentu kontrolē. Centrs arī pārvalda ekspertu grupu dokumentu kontroles jautājumos ar mērķi koordinēt visu atbalstu dalībvalstīm dokumentu viltošanas konstatēšanā, kā arī cieši sadarbojas ar horizontālo ekspertu grupu dokumentu viltošanas jautājumos, kas izveidota ES 2018.–2021. gada politikas cikla 32 ietvaros, lai izjauktu noziedzīgo organizāciju tīklus, kuri tirgo piesavinātus un falsificētus dokumentus. Centrs pašlaik beidz darbu pie jauna priekšlikuma izstrādes par standartizētu brīdinājumu formātu 33 , kas gaidāms 2018. gada beigās.
Turklāt attiecībā uz datu vākšanas uzlabošanu saistībā ar dokumentu viltošanu Frontex uztur ES dokumentu viltošanas riska analīzes tīklu (EDF-RAN) un vāc informāciju par dokumentu un identitātes viltošanu, kas konstatēta uz ES ārējām robežām un ES/Šengenas zonā. Frontex arī izstrādā un atjaunina publikācijas par konkrētiem jautājumiem saistībā ar dokumentiem un viltošanu. Nākotnē Frontex uzlabos datu kvalitāti un paplašinās EDF-RAN datu vākšanas tvērumu, iekļaujot, piem., viltotus dokumentus, kas iesniegti vīzu pieteikumos, kā arī atteikumus pirms iekāpšanas.
Attiecībā uz jauniem dokumentu viltošanas veidiem Frontex savā 2017. gada pasniedzēju apmācīšanas kursā par neaizsargātības novērtējumu un automatizēto robežkontroles sistēmu testēšanu, kā arī 2017. gada rokasgrāmatā par krāpnieku riska profiliem aplūkoja attēlu apvienošanu. Frontex turpina darbu nolūkā uzlabot apmācību un informētības rīkus.
Attiecībā uz mācību veicināšanu jaunās dokumentu viltošanas jomās Frontex partnerībā ar Eindhovenas akadēmijas ID centru izstrādāja pilotkursu identitātes ekspertīzē, kas ietver identitātes pārvaldību, mikroshēmu tehnoloģiju, biometriju un līdzekļus digitālās viltošanas noteikšanai. Otrs piegājiens ir plānots 2018. gadā. Tāpat Frontex izstrādā īpašu moduli attiecībā uz izcelsmes dokumentiem un atjaunina savas mācību programmas, kuru klāsts aptver programmas no specializētām apmācībām līdz informētības vairošanas pasākumiem, piemēram, izbraukuma pasākumus, palīdzību trešām valstīm, tīmekļseminārus un mācību sesijas konsulārajiem darbiniekiem. Šajā jomā Komisija partnerībā ar Frontex sarīkoja sešu darbsemināru sēriju galvenajās atrašanās vietās ārvalstīs 34 , lai palīdzētu ES konsulārajām amatpersonām konstatēt viltotus dokumentus, kas iesniegti ES vīzas pieteikumos. Arī CEPOL 35 nodrošina apmācības, tīmekļseminārus un amatpersonu apmaiņas programmas dokumentu viltošanas jomā.
Attiecībā uz starptautiskajām ieinteresētajām personām starp Starptautisko Migrācijas politikas attīstības centru, Nīderlandi un Komisiju notiek diskusijas par jaunā mobilitātes partnerības instrumenta iespējamu izmantošanu, lai apkarotu kontrabandu pa gaisa ceļiem, par ko ir pieejami nepietiekami dati, un potenciāli atbalstītu īpašu apmācību dokumentu viltošanas jomā augsta riska lidostās.
Attiecībā uz iespējamības izvērtējumu priekšlikumam grozīt vai pārskatīt Pārvadātāja atbildības direktīvu 36 , lai iekļautu mācību prasības, tuvākajā laikā minēto direktīvu grozīt nav paredzēts. Ir vajadzīgas papildu diskusijas, lai noteiktu, vai pārvadātāju apmācības nevar veicināt citā veidā.
Saistībā ar Viltotu un autentisku dokumentu tiešsaistē (FADO) datubāzes izmantošanas uzlabošanu un kā atbildi uz Padomes 2017. gada 27. marta secinājumiem Komisija ir ierosinājusi Frontex pārņemt un nodrošināt FADO sistēmu 37 .
Tā kā FADO/PRADO platforma ir pieejama ne tikai dokumentu ekspertu kopienai, diskusijās par FADO nākotni būtu arī jāiekļauj pasākumi ar mērķi uzlabot informācijas par jauniem un viltotiem dokumentiem pieejamību personām ārpus dokumentu ekspertu kopienas. Ārpus dokumentu ekspertu kopienas esošo personu piekļuve šādai informācijai ir arī skatīta saistībā ar pētniecības un izstrādes projektiem, jo īpaši mobilo tehnoloģiju jomā.
VI. SECINĀJUMI
Rīcības plāns ir palīdzējis izcelt jautājumu par ceļošanas dokumentu drošību un identitātes pārvaldības infrastruktūru, kas ir šīs drošības pamatā. Dalībvalstis šo holistisko pieeju ir atbalstījušas. Gūtais progress ietver informācijas apmaiņu par valsts praksēm identitātes jomā un biometrisko datu reģistrēšanas procesu, vienotās vīzu un uzturēšanās atļauju formas drošības elementu pastiprināšanu, kā arī notiekošo diskusiju par personas apliecību drošības uzlabošanu. Drošāka ceļošanas dokumentu pārvaldība un labāka kontrole palīdzēs uzlabot robežu aizsardzību, migrācijas pārvaldību, kā arī palīdzēs virzīties uz efektīvu un patiesu drošības savienību.
Ceļošanas dokumentu drošības standarti, tostarp attiecībā uz biometriju un robežkontroles prasībām, tiek noteikti ES līmenī, savukārt dalībvalstis joprojām ir pilnībā atbildīgas par izcelsmes dokumentiem un par dokumentu izgatavošanu un izsniegšanu. Uzmanības pārvirzīšana no reālajiem dokumentiem uz augšupējiem un lejupējiem procesiem ir loģisks nākamais solis.
Aptuveni puse no pavisam 32 Rīcības plānā ierosinātajiem pasākumiem ir pabeigti, un atlikušie pasākumi, kas lielā mērā ir dalībvalstu kompetencē, ir vai nu ilgtermiņa pasākumi, vai arī tiks īstenoti tuvāko mēnešu laikā. Informācijas izplatīšana un paraugprakšu apmaiņa būtu jāturpina, lai palīdzētu dalībvalstīm konstatēt nepilnības un lai tā kalpotu kā stimuls izmaiņu ieviešanai valstu identitātes infrastruktūrās.
Tas viss apliecina Rīcības plāna pozitīvo ietekmi, taču arī apliecina vajadzību dalībvalstīm turpināt veikt visas nepieciešamās darbības, lai ātri īstenotu atlikušos Rīcības plāna pasākumus un proaktīvi iesaistītos sadarbībā un informācijas apmaiņas uzlabošanā ES mērogā. Visbeidzot, dalībvalstīm būtu pastāvīgi jāizvērtē un jāpārbauda pašām savi procesi, lai uzlabotu efektivitāti un drošību visā identitātes ķēdē.
Konkrēti, Komisija aicina dalībvalstis ātri īstenot Padomes 2017. gada 27. marta un 18. decembra secinājumos minētos pasākumus, jo īpaši attiecībā uz informācijas apmaiņas mehānismu un administratīvās sadarbības uzlabošanu, lai veicinātu ar identitāti saistīto valsts procesu integritāti, uzlabotu izcelsmes dokumentu drošību un pieskaņotos ES paraugpraksei, pilnībā ievērojot pamattiesību standartus, jo īpaši attiecībā uz personas datu aizsardzību. Komisija pastāvīgi uzraudzīs progresu, kā arī ir apņēmusies veicināt diskusijas un sadarbību šajā jomā.