EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 12.9.2018

COM(2018) 637 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Brīvu un taisnīgu Eiropas Parlamenta vēlēšanu nodrošināšana





Eiropas Komisijas materiāls vadītāju sanāksmei Zalcburgā 2018. gada 19. un 20. septembrī

Brīvu un taisnīgu Eiropas Parlamenta vēlēšanu nodrošināšana

Mirklis, kad izšķiras Eiropas Savienības nākotne

Eiropas Savienības būtība ir demokrātijas un demokrātisko vērtību aizsardzība. Tās ir neaizstājamas sabiedrībai, kurā valda plurālisms un iecietība un Eiropas pilsoņi var balsot, būdami droši, ka netiek maldināti. Līdzās tiesiskumam un pamattiesībām demokrātija ir daļa no tā, “kas mēs esam”, un nosaka, kāda ir mūsu Savienība.

2019. gada maijā Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks pavisam citādos apstākļos nekā visas iepriekšējās. Politiskie pārbaudījumi Savienībai un tās dalībvalstīm būs smagi. Skaidri redzams, ka veidojama noturīgāka Savienība, kas spēj uzticami un jaudīgi darboties pasaules arēnā, kur pēc kundzības tiecas spēki, kuru intereses vai vērtības var nebūt tādas pašas kā mūsējās. Noturīga Savienība, kas balstās uz tiesu iestāžu efektīvu sadarbību, informācijas apmaiņu, kas apkaro terorismu un organizēto noziedzību, kā arī līdzsvarotu iekšējo tirgu prasa savstarpēju uzticēšanos starp dalībvalstīm un ticību mūsu demokrātiskajām sistēmām. Uz tāda unikāla fona Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019. gada maijā veidos Eiropas Savienības nākotni turpmākajiem gadiem.

Savienības demokrātisko sistēmu noturības nodrošināšana ir daļa no drošības savienības, jo uzbrukumi vēlēšanu infrastruktūrai un kampaņu informācijas sistēmām ir hibrīddraudi, kas tai jānovērš. Politiski motivētas masu dezinformācijas tiešsaistes kampaņas, kas nāk arī no trešām valstīm, ar konkrētu mērķi vēlēšanas diskreditēt un deleģitimizēt ir atzītas par augošiem draudiem mūsu demokrātiskajām valstīm 1 . Eiropas Savienībai jādara viss, kas ir tās spēkos, lai savus demokrātiskos procesus pasargātu no manipulācijām trešu valstu vai privātās interesēs. Ir pierādījies, ka vēlēšanu laikā konkrēti adresētas dezinformācijas ir īpaši daudz. Tādi uzbrukumi skar vēlēšanu procesa neietekmējamību un taisnīgumu un pilsoņu uzticēšanos ievēlētajiem pārstāvjiem, tā apdraudot pašu demokrātiju.

Eiropas pilsoņiem jāvar balsot, pilnībā apzinoties savu politisko izvēli. Tas nozīmē plašāku apjēgu par draudiem un labāku mūsu politiskā procesa pārredzamību. Atvērta publiskā sfēra, kas ir droša pret neatļautu ietekmēšanu, nodrošina politiskajām kampaņām un vēlēšanu procesiem vienādus apstākļus, lai sabiedrība var tiem uzticēties 2 . Mūsu demokrātijai ir būtiski, lai īstenotos dinamiskas politiskās kampaņas, kas vēlētājiem rada skaidru, neizkropļotu ainu par savstarpēji konkurējošo partiju idejām un programmām. Tādēļ krāpšana un citi tīši mēģinājumi manipulēt ar vēlēšanām aktīvi jāapkaro, arī ar sodiem.

Darbošanās internetā, arī vēlēšanu laikā, attīstās ātri, tāpēc ir svarīgi uzlabot drošību un sagādāt politiķiem vienādus apstākļus. Tādi ierasti (“bezsaistes”) vēlēšanu aizsardzības pasākumi kā noteikumi, ko piemēro politiskajiem paziņojumiem vēlēšanu laikā, vēlēšanu izdevumu pārredzamība un limiti, aģitēšanas aizlieguma periodu ievērošana un kandidātu vienlīdzība piemērojami arī tiešsaistē 3 . Pārredzamībai, kas attiecas uz politisko reklāmu televīzijā un afišu stabiem un uz reklāmas ierobežojumiem, kā arī politiskās reklāmas pārredzamībai līdzīgā kārtā jāattiecas uz tiešsaistes pasauli. Pašlaik tā nenotiek, un tas līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir jāizlabo.

Jaunas problēmas un nesenas pārmaiņas

Lai gan tiešsaiste politiķiem ir mazinājusi šķēršļus un izmaksas saziņā ar pilsoņiem un piedāvā lieliskas iespējas, tā ir arī palielinājusi varbūtību, ka demokrātiskās diskusijas un vēlēšanu procesus par mērķi izvēlēsies ļaunprātīgi darboņi. Tiešsaistes vide var tiem palīdzēt informāciju pasniegt, tīši slēpjot tās izcelsmi vai nolūku, pat skaidri neatklājot, ka vēstījums (piemēram, ziņa sociālajos medijos) ir nopirkta reklāma, nevis faktu izklāsts, viedokli uzdodot par žurnālistiku un selektīvi sniedzot reportāžas, lai sabiezinātu saspīlējumu vai polarizētu uzskatus. Neviens lai nelolo ilūzijas par šiem draudiem – Eiropas Savienība un tās politiskās sistēmas no tiem nav pasargātas.

Turklāt vēlēšanu neietekmējamību var nopietni iedragāt “parastie” kiberincidenti, to starpā kiberuzbrukumi vēlēšanu procesiem, kampaņām, politisko partiju infrastruktūrai, kandidātiem vai valsts varas sistēmām un personas datu jeb persondatu ļaunprātīga izmantošana. Par to vēstī arī jaunākās atklāsmes lietā Facebook/Cambridge Analytica. Tiek uzskatīts, ka persondati tikuši ļaunprātīgi izmantoti un nelikumīgi nodoti trešām personām tādiem mērķiem, kas krasi atšķiras no sākotnēji paredzētajiem. Tas izgaismo potenciālu dažas tiešsaistes darbības izmantot, lai pilsoņiem slepeni adresētu politiskus sludinājumus un paziņojumus, nelikumīgi apstrādātu un ļaunprātīgi izmantotu viņu persondatus nolūkā manipulēt ar viedokļiem, izplatītu dezinformāciju vai vienkārši apšaubītu patiesību, ja tas kalpo politiskiem mērķiem vai saasina pretišķības 4 .

Brīvu un godīgu vēlēšanu atbalstīšana Eiropā

Eiropas iestādes nerīko vēlēšanas. Pasākumi šajā jomā pirmām kārtām ir dalībvalstu atbildībā. Tām pienākas sarīkot vēlēšanas un uzraudzīt vēlēšanu norisi 5 . Tomēr acīmredzama ir Savienības dimensija. Valstu un reģionu politiskās partijas, kas izvirza kandidātus Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ir galvenie dalībnieki Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņās. Eiropas politiskajām partijām un ar tām saistītajiem fondiem ir svarīga funkcija – organizēt Eiropas līmeņa papildu kampaņas, ieskaitot to vadošo kandidātu kampaņas, kuri pretendē uz Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatu.

Pēc Eiropas Parlamenta 2014. gada vēlēšanām Komisija 2015. gada pēcvēlēšanu ziņojumā 6 apņēmās noteikt, kādiem līdzekļiem vēl vairāk uzlabot Eiropas dimensiju un Savienības lēmumu pieņemšanas procesa demokrātisko leģitimitāti, un turpināt pētīt un censties risināt dažu dalībvalstu elektorāta pastāvīgi zemās aktivitātes iemeslus. 2018. gada februārī Komisija aicināja laicīgi un pastāvīgi iesaistīt pilsoņus diskusijās par Eiropas jautājumiem, agri sākt politisko partiju kampaņas Eiropas Parlamenta vēlēšanās, arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja amata kandidāta kampaņu, padarīt labāk pārredzamas saiknes starp valstu un Eiropas politiskajām partijām un dalībvalstīs reklamēt balsošanas tiesības, sevišķi nepietiekami pārstāvēto grupu vidū.

Eiropas Savienība jau ir veikusi arī dažus svarīgus pasākumus demokrātijas noturības uzlabošanai Eiropā, arī ar jauno Eiropas datu aizsardzības regulējumu, kas darbojas no šāgada maija. Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas kļuva tieši piemērojama visā Eiropas Savienībā, nodrošina rīkus, kas nepieciešami gadījumos, kad vēlēšanu kontekstā tiek nelikumīgi izmantoti persondati. Turpinās darbs, kura mērķis ir veicināt drošāku tiešsaistes vidi, palielinot mūsu vispārējo noturību pret kiberdraudiem, ieskaitot dezinformāciju tiešsaistē un uzvedības manipulāciju.

Ir svarīgi panākt maksimālu skaidrību par to, kā jaunajā kontekstā īstenojamas Eiropas datu aizsardzības normas, bet mums arī jāpastiprina centieni uzlabot informētību, pārredzamību un drošību. Pilsoņiem būtu jāspēj saskatīt, kas viņus uzrunā tiešsaistē caur reklāmu un politiskiem paziņojumiem un kas maksā par politiskiem sludinājumiem vai politiskiem vēstījumiem. Vadlīnijām par to, kā jaunos datu aizsardzības noteikumus īstenot saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, būtu jāveicina lielāka skaidrība un labāka izpratne, jo ciešāka sadarbība un informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm un ar citiem vairo drošību.

Demokrātijas noturības paketē, kas iesniegta kopā ar šo paziņojumu, ietilpst līdzsvarotas, vispusīgas un mērķpilnas darbības, kas atbalsta 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu neietekmējamību un efektīvu norisi. Tas ir visu vēlēšanu procesā iesaistīto kopīgs pienākums. Tas prasa pastāvīgu modrību un elastīgu pielāgošanos dinamiskajai videi un tehnoloģiju pārmaiņām. Dodot norādījumus, ieteikumus un nepieciešamos rīkus, Eiropas un valstu politiskās partijas, valstu valdības, varas iestādes, privātie subjekti un ieinteresētās personas var sadarboties lielākas skaidrības apstākļos, godīgā konkurencē veidojot drošāku demokrātisku vidi.

Dalībvalstis tiek arī mudinātas šos principus piemērot citām vēlēšanām un nobalsošanām, ko tās rīko valsts līmenī.

Šajā paketē ierosināto pasākumu mērķi:

1.dot konkrētus norādījumus par persondatu apstrādi vēlēšanās;

2.ieteikt paraugpraksi, kā novērst briesmas, ko rada dezinformācija un kiberuzbrukumi, un veicināt ES vēlēšanu procesa pārredzamību un pārskatatbildību tiešsaistē; pastiprināt sadarbību starp kompetentajām iestādēm un ieviest rīkus, kas ļautu tām iejaukties un vajadzības gadījumā ieviest sankcijas, lai nodrošinātu vēlēšanu procesa neietekmējamību;

3.risināt situācijas, kurās politiskās partijas vai ar tām saistītie fondi gūst labumu no mahinācijām, kas pārkāpj datu aizsardzības noteikumus nolūkā apzināti ietekmēt vai mēģināt ietekmēt Eiropas Parlamenta vēlēšanu iznākumu.

Nākot klajā ar šo paketi, Komisija rūpējas, lai Eiropas, reģionu un valstu politiskajām partijām un fondiem nebūtu nepamatotas administratīvas slodzes un manevrēšanas iespēju ierobežojumu.

1.Pašreizējie ES brīvu un godīgu vēlēšanu aizsardzības pasākumi

Savienība jau ir veikusi svarīgus pasākumus, lai aizsargātu vēlēšanu neietekmējamību un stiprinātu demokrātijas procesu.

Ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR) 7 , kas ir tieši piemērojama visā Savienībā no 2018. gada 25. maija, Eiropas Savienība tagad ir pilnībā apgādāta, lai palīdzētu novērst un risināt persondatu nelikumīgas izmantošanas gadījumus. Tādējādi Eiropas Savienība šajā jomā ir standartu noteicēja.

Bez tam nesen grozīts tiesību akts par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu, arī tālab, lai Eiropas vēlēšanu procesā nodrošinātu labāku pārredzamību 8 . 2018. gada 3. maijā pieņemtā pārskatītā Eiropas politisko partiju statusa un finansēšanas regula 9 uzlabo Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu pazīstamību, efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību. Komisijas Ieteikums (ES) 2018/234 10 akcentē 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu efektīvas norises veicināšanas pasākumus.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (Privātuma un elektronisko sakaru direktīva 11 ) attiecas uz nevēlamiem paziņojumiem ar tiešu tirdzniecisku nolūku, ieskaitot politiskus ziņojumus, ko sniedz politiskās partijas un citi politikas procesā iesaistītie. Tā arī nodrošina konfidencialitāti un sargā informāciju, kas glabājas lietotāja galiekārtās, piemēram, viedtālrunī vai datorā 12 . Patlaban apspriežamā Privātuma un elektroniskās saziņas regula 13 vēl vairāk stiprinās pilsoņu teikšanu par saviem datiem, uzlabojot pārredzamību un nodrošinot aizsardzību ne tikai tradicionālo telesakaru, bet arī internetā bāzēto elektronisko sakaru operatoru pakalpojumos.

Bez tam 2018. gada 26. aprīļa paziņojumā Komisija ir izvirzījusi Eiropas pieeju cīņā ar dezinformāciju tiešsaistē 14 . Ar to Komisija cenšas veicināt pārredzamāku, uzticamāku un pārskatatbildīgāku tiešsaistes vidi. Viens no tā galvenajiem uzdevumiem ir izstrādāt apjomīgu dezinformācijas apkarošanas prakses kodeksu, kas prasītu pārredzamību no tiešsaistes platformām un reklāmas nozares un ierobežotu politiskās reklāmas individualizētas adresācijas iespējas 15 . Kodeksu iecerēts publicēt 2018. gada septembrī 16 , un oktobrī tam būtu jādod nosakāmi rezultāti.

Konkrēti, prakses kodeksa parakstītājiem būtu jāvienojas atņemt reklāmas ieņēmumus “viltvāržu” vietnēm un vietnēm, kuras mitina dezinformāciju, un nodrošināt sponsorētā satura pārredzamību, it īpaši politiskai un ar problēmām saistītai reklāmai, jāizveido skaidras marķējuma sistēmas un noteikumi par botiem 17 , lai nodrošinātu, ka to darbību nevar sajaukt ar cilvēka darbību, un jāpastiprina centieni slēgt viltus kontus. Parakstītājiem arī būtu jāvienojas palīdzēt satura lietotājam novērtēt saturu – veicināt satura avotu uzticamības rādītāju izstrādi, mazināt dezinformējoša materiāla pamanāmību, uzlabojot uzticamā satura sameklējamību – un sniegt lietotājiem informāciju par satura prioritāšu noteikšanu ar algoritmiem. Turklāt parakstītājiem būtu jānodrošina uzticamām faktu pārbaudes organizācijām un akadēmiskajām iestādēm piekļuve platformu datiem. Prakses kodeksa novērtēšana ietilps rīcības plāna izstrādē: konkrēti priekšlikumi par saskaņotu ES reaģēšanu uz dezinformācijas izaicinājumu, ar ko Komisija un augstā pārstāve iepazīstinās jau šogad.

Jautājumā par “tradicionālajiem” kiberincidentiem, piemēram, ielaušanos IT sistēmās vai vietņu saķēpāšanu, noziedzīgo nodarījumu definīcijas un noteikto sodu maksimālo apmēru par uzbrukumiem, kas vērsti uz informācijas sistēmu, Eiropas Savienības līmenī saskaņo Direktīva 2013/40/ES par uzbrukumiem informācijas sistēmām.

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/1148 18 izveidotā Sadarbības grupa ir noteikusi, ka vēlēšanu kiberdrošība ir kopīga problēma. Sadarbības grupa, kurā ietilpst par kiberdrošību atbildīgās valstu kompetentās iestādes, Komisija un Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA) ir apkopojusi pašreizējās valstu iniciatīvas vēlēšanās izmantojamo tīklu un informācijas sistēmu kiberdrošības jomā. Tā ir apzinājusi briesmas, ko rada nepietiekama kiberdrošība un kas var piemeklēt nākamās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un sagatavojusi vēlēšanu tehnoloģiju kiberdrošības kompendiju, aptverot arī tehniskos un organizatoriskos pasākumus, kuru pamatā ir pieredze un paraugprakse. Kompendijā doti praktiski norādījumi kiberdrošības iestādēm un vēlēšanu pārvaldības struktūrām.

2.Demokrātijas noturības tālāka stiprināšana – stiprāki sadarbības tīkli, tiešsaistes pārredzamība, aizsardzība pret kiberdrošības incidentiem un cīņa pret dezinformācijas kampaņām saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Ņemot vērā problēmas apmēru un to, ka oficiāli pienākumi šajā jomā ir kopīgi starp vairākām iestādēm, nozīmīgi rezultāti tiks sasniegti tikai tad, ja visi attiecīgie dalībnieki strādās kopā.

Šim paziņojumam ir pievienots ieteikums par vēlēšanu sadarbības tīkliem, tiešsaistes pārredzamību, aizsardzību pret kiberdrošības incidentiem un cīņu pret dezinformācijas kampaņām saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Lai nodrošinātu brīvas un godīgas vēlēšanas, visiem dalībniekiem šis ieteikums būtu jāīsteno labu laiku pirms 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Ieteikumā mudinām katru dalībvalsti izveidot un atbalstīt savu vēlēšanu tīklu. Dalībvalstu iestādēm, kuru kompetencē ir vēlēšanu jautājumi, būtu laicīgi un efektīvi jāsadarbojas ar iestādēm saskarīgās jomās (piemēram, datu aizsardzības iestādēm, mediju regulatoriem, kiberdrošības iestādēm utt.). Vajadzības gadījumā būtu jāsaistās arī ar tiesībaizsardzības iestādēm. Tas tām ļaus ātri atklāt varbūtējo Eiropas Parlamenta vēlēšanu apdraudējumu un piemērot spēkā esošos noteikumus, to vidū iespējamos finansiālos sodus, piemēram, valsts ieguldījuma atmaksu. ES un valstu tiesību normas ir jāievēro un jāizpilda. Šim nolūkam Komisija aicina dalībvalstis saskaņā ar piemērojamiem valstu un Savienības tiesību aktiem veicināt datu aizsardzības iestāžu dalīšanos informācijā ar iestādēm, kas atbild par vēlēšanu uzraudzību un politisko partiju darbības un finansēšanas uzraudzību, ja no to lēmumiem izriet vai ir citi dibināti iemesli uzskatīt, ka ar valsts politisko partiju vai fondu politisko darbību Eiropas Parlamenta vēlēšanu sakarā saistās kāds pārkāpums.

Ieteicams arī dalībvalstīm norīkot kontaktpunktus, kas piedalīsies Eiropas sadarbības tīklā Eiropas Parlamenta vēlēšanu rīkošanai. Šos sadarbības tīklus Komisija atbalstīs, līdz 2019. gada janvārim sarīkojot norīkotajiem kontaktpunktiem pirmo sanāksmi. Nepārkāpjot valstu kompetenci un procedurālās prasības, kas piemērojamas attiecīgajām iestādēm, šis forums nodrošinās kodolu reāllaika Eiropas trauksmes izziņošanas procesam un forumu informācijas un prakses apmaiņai starp dalībvalstu iestādēm.

Politiskajām partijām, fondiem un kampaņu organizācijām savos politiskajos paziņojumos pilsoņiem ir jāgarantē pārredzama prakse un jānodrošina, ka Eiropas vēlēšanu procesu nekropļo negodīga rīcība. Komisija ierosina konkrētus pasākumus pārredzamības stiprināšanai, lai pilsoņi redzētu, kas stāv aiz saņemtā politiskā paziņojuma un kas par to maksā 19 . Dalībvalstīm būtu jāatbalsta un jāatvieglina tāda pārredzamība un kompetento iestāžu centieni uzraudzīt pārkāpumus un īstenot noteikumus, vajadzības gadījumā piemērojot sodus. Attiecīgos gadījumos būtu jāiesaista arī tiesībaizsardzības iestādes, lai nodrošinātu pienācīgu reaģēšanu uz incidentiem un pienācīgu sodu piemērošanu 20 .

Spēcīgas Eiropas Savienības kiberdrošības veidošanā būtiska ir noturība, novēršana un aizsardzība 21 . Kompetentajām Eiropas un valstu iestādēm, politiskajām partijām, fondiem un kampaņu organizācijām pilnībā jāapzinās, kādas briesmas draud nākamā gada vēlēšanām, un jādara viss, kas vajadzīgs, lai aizsargātu savas tīklu un informācijas sistēmas 22 .

3.Datu aizsardzības normu piemērošana vēlēšanu procesā

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2016/679 (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 23 , kas 2018. gada 25. maijā kļuva tieši piemērojama visā Savienībā, nodrošina Savienībai rīkus, kas vajadzīgi gadījumos, kad vēlēšanu sakarā tiek nelikumīgi izmantoti persondati.

Tā kā nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās šīs normas pirmoreiz tiks piemērotas Eiropas vēlēšanu kontekstā, visiem vēlēšanu procesos iesaistītajiem, kā valsts vēlēšanu pārvaldības iestādēm, politiskajām partijām, datu mākleriem un analītiķiem, sociālo mediju platformām un tiešsaistes reklāmas tīkliem, ir svarīgi skaidri saprast, kā tās vislabāk piemērot un ko tās ļauj un ko ne.

Tādēļ Komisija ir sagatavojusi īpašas vadlīnijas, lai uzsvērtu datu aizsardzības pienākumus, kas ir svarīgi vēlēšanu kontekstā. Lai apkarotu nekrietnus mēģinājumus ļaunprātīgi izmantot cilvēku persondatus, it īpaši individualizētai adresācijai, valstu datu aizsardzības iestādēm, kuras īsteno Vispārīgo datu aizsardzības regulu, pilnībā jāizmanto savas pastiprinātās pilnvaras novērst iespējamos pārkāpumus.

4.Eiropas politisko partiju finansēšanas noteikumu nostiprināšana

Protams, galvenās personas vēlēšanās ir politiskās partijas un fondi. Savās kampaņās tie cīkstas par vēlētāju balsīm. Lai nodrošinātu vienādus konkurences apstākļus un aizsargātu visas politiskās partijas un fondus no nelikumībām, būtiski ir nepieļaut, ka kāda partija gūst labumu no darbībām, kas pārkāpj datu aizsardzības noteikumus. Tās ne tikai pārkāpj cilvēku privātumu, bet arī potenciāli ietekmē Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, un par tām jāsaņem sods. Līdztekus aicinājumam dalībvalstīm attiecīgos gadījumos valsts līmenī partijām un fondiem piemērot sodus Komisija ierosina izdarīt mērķētu grozījumu Regulā (ES, Euratom) Nr. 1141/2014, paredzot samērīgas sankcijas gadījumiem, kuros iesaistītas Eiropas līmeņa politiskās partijas un fondi. Šim grozījumam, kas pastiprina spēkā esošās normas, ir mērķis nodrošināt Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisi atbilstoši stingrām demokrātijas normām un pilnībā respektējot vērtības, uz kurām Savienība balstās, it īpaši demokrātiju, pamattiesības un tiesiskumu.

Komisija mudina Eiropas Parlamentu un Padomi nodrošināt, ka mērķētās izmaiņas tiek ieviestas pirms 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

5.Noslēgums

Nesenie notikumi rāda, ka manipulācijas ar vēlēšanu procesu – uzbrukumi informācijas sistēmām, persondatu ļaunprātīga izmantošana un nepārredzama prakse – ir faktiskas un aktuālas. ES nav neievainojama. Vēlēšanu sakarā tiešsaistes darbības rada jaunas briesmas un prasa īpašu aizsardzību. Vislabāk mēs pakalposim pilsoņiem un demokrātijai, sagatavojoties tām jau tagad. Nevaram gaidīt līdz brīdim, kad vēlēšanas vai nobalsošana būs garām, lai tikai tad atklātu tādas darbības un uz tām reaģētu.

Demokrātijas aizsardzība Savienībā ir Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm kopīgs godpilns pienākums. Tas ir arī neatliekams jautājums. Visiem iesaistītajiem ir jādara vairāk un jāsadarbojas, lai aizkavētu un novērstu ļaunprātīgu iejaukšanos vēlēšanu sistēmā un par to sodītu. Pasākumi, ko Komisija ir iekļāvusi šajā aktu kopumā, šos centienus atbalsta.

Pēc 2019. gada vēlēšanām Komisija ziņos Eiropas Parlamentam par šā pasākumu kopuma īstenošanu.

(1)

Sk. paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei “Noturības un spēju palielināšana cīņā ar hibrīddraudiem”, JOIN(2018) 16 final, un Eiropadomes 2018. gada 28. jūnija secinājumus (http://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2018/06/29/20180628-euco-conclusions-final/pdf).

(2)

Eiropas Padomes Venēcijas komisija “Demokrātija caur tiesībām” sniegusi norādījumus par vēlēšanām (http://www.venice.coe.int/webforms/documents/default.aspx?pdffile=CDL-AD(2002)023rev-e), arī mediju videi ( http://www.venice.coe.int/webforms/documents/?pdf=CDL-PI(2016)006-e ). 

(3)

 Sk. Eiropas Padomes neseno izdevumu Internet and electoral campaigns – Study on the use of internet in electoral campaigns [Internets un vēlēšanu kampaņas – Pētījums par interneta izmantošanu vēlēšanu kampaņās], ko sagatavojusi Eiropas Padomes mediju plurālisma un mediju piederības pārredzamības ekspertu komisija (MSI-MED) (https://www.coe.int/en/web/human-rights-rule-of-law/-/internet-and-electoral-campaigns-a-new-study-has-been-published). Pētījumā skatīts, kādas sekas ir vēlēšanu reklāmas pārbīdei uz internetu, īpaši sakarā ar vēlēšanu izdevumiem un reklāmas paņēmieniem, kas balstās uz vēlētājiem adresētiem individualizētiem vēstījumiem. Sk. arī Eiropas Padomes ieteikumu CM/Rec(2016)5 par interneta brīvību, kas attiecas uz valdību, platformu un starpnieku atbildību par politisko partiju, kandidātu un citu personu politiskajām interneta kampaņām.

(4)

 Sk. AK Datu aizsardzības pārvaldes (ICO) publicēto provizorisko ziņojumu par oficiālās izmeklēšanas sākumu sakarā ar datu analīzes izmantošanu politiskiem mērķiem, pēc sūdzībām par datu nelikumīgu apstrādi un politisko sludinājumu individualizētu adresēšanu referendumā par dalību ES ( https://ico.org.uk/media/action-weve-taken/2259371/investigation-into-data-analytics-for-political-purposes-update.pdf ). Ziņojumā uzsvērts, ka “strauja sociālā un tehnoloģiskā attīstība lielo datu izmantošanā nozīmē, ka trūkst zināšanu vai pārredzamības par datu apstrādes “aizkulišu” metodēm (ieskaitot algoritmus, analīzi, datu piemeklēšanu un profilēšanu), ko organizācijas un uzņēmumi izmanto, lai individualizēti uzrunātu privātpersonas. Skaidrs ir tikai tas, ka šie rīki var būtiski ietekmēt cilvēku privātumu. Ir svarīgi, lai šādu metožu izmantošanā būtu lielāka un patiesa pārredzamība, kas nodrošinātu, ka cilvēki paši pārzina savus datus un darbojas likums. Ja šo metožu izmantošanas mērķis ir saistīts ar demokrātijas īstenošanu, augstiem pārredzamības standartiem ir ļoti liela nozīme.” Tur arī uzsvērts, cik svarīgi ir datu aizsardzības apsvērumus labāk integrēt plašākā vēlēšanu tiesiskajā regulējumā.

(5)

ES tiesību aktu un savu starptautisko pienākumu robežās.

(6)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ziņojums par 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām”, (COM(2015) 206 final).

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(8)

Padomes 2018. gada 13. jūlija Lēmums (ES, Euratom) 2018/994, ar ko groza Aktu par Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās, kurš pievienots Padomes 1976. gada 20. septembra Lēmumam 76/787/EOTK, EEK, Euratom ( https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/TXT/?uri=CELEX:32018D0994&qid=1531826494620).

(9)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (OV L 317, 4.11.2014., 1. lpp.).

(10)

Komisijas 2018. gada 14. februāra Ieteikums (ES) 2018/234 par Eiropas Parlamenta 2019. gada vēlēšanu eiropeiskās būtības un efektīvas norises veicināšanu (OV L 45, 17.2.2018., 40. lpp.).

(11)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(12)

Lai tīmekļa vietnes varētu piekļūt tādai informācijai vai sekot lietotāja darbībai tiešsaistē, piemēram, lietotāja ierīcē glabājot sīkdatnes, ir vajadzīga lietotāja piekrišana.

(13)

Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes regula par privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektroniskajā komunikācijā un ar ko atceļ Direktīvu 2002/58/EK (regula par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju), COM(2017) 10 final.

(14)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Vēršanās pret dezinformāciju tiešsaistē: Eiropas pieeja” (COM(2018) 236 final).

(15)

Lai sagatavotu minēto prakses kodeksu, Komisija 2018. gada maijā sasauca forumu, ko veido “Darba grupa” (kurā ir lielākās tiešsaistes platformas un reklāmistu un galveno reklāmdevēju pārstāvji) un “Zondēšanas padome” (kurā ir plašsaziņas līdzekļu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji).

(16)

 Zondēšanas padome vēlāk ir sniegusi atzinumu.

(17)

Botos ietilpst automātiska ziņu ievietošana sociālo mediju platformās un interaktīvāki lietojumi, piemēram, čatboti, kas tieši mijiedarbojas ar lietotājiem.

(18)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīva (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.).

(19)

Šie priekšlikumi ir papildus prakses kodeksam, ko izstrādā ieinteresēto personu forums, kuru Komisija sasauca pēc 2018. gada 26. aprīļa paziņojuma par dezinformāciju tiešsaistē.

(20)

Tas īpaši attiektos uz gadījumiem, kad pret vēlēšanu procesu vēršas ļaunprātīgi, arī incidentiem, kuros notiek uzbrukumi informācijas sistēmām. Atkarā no apstākļiem var būt vajadzīga kriminālizmeklēšana, kuras iznākums var kļūt par pamatu kriminālsodiem. Kā jau teikts, nodarījumu definīcijas un minimālo soda maksimālo apmēru par uzbrukumiem informācijas sistēmai saskaņo Direktīva 2013/40/ES.

(21)

Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas 2017. gada septembra kopīgajā paziņojumā (JOIN(2017) 450 final) atzīts, ka vajadzīgs vispusīgi reaģēt un veidot Savienībai spēcīgu kiberdrošību, kas balstās noturībā, novēršanā un aizsardzībā.

(22)

Noderīgus norādījumus šajā sakarā dod ar Direktīvu (ES) 2016/1148 izveidotās Sadarbības grupas izstrādātais kompendijs. Direktīvas (ES) 2016/1148 mērķis ir visā Savienībā sasniegt augstu vispārējo kiberdrošības noturības līmeni. Lai mērķi sasniegtu, direktīva atbalsta valstu kiberdrošības spēju attīstību un aizsargā būtisku pakalpojumu sniegšanu galvenajās nozarēs. Lai pastiprinātu centienus direktīvu kārtīgi īstenot, Komisija līdz 2020. gadam Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) programmā nodrošina vairāk nekā 50 miljonu EUR finansējumu. Direktīvas (ES) 2016/1148 riska pārvaldības pasākumi ir svarīgi vēlēšanu procesa drošības kritēriji. Arī VDAR nosaka pienākumu īstenot atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai panāktu zināmu drošības līmeni apstrādājamajiem persondatiem. Tā ir piemērojama visiem vēlēšanu procesā iesaistītajiem, un tajā ir arī pienākums ziņot kompetentajām datu aizsardzības iestādēm un attiecīgajām personām par persondatu aizsardzības pārkāpumiem (sk. Komisijas izdotās vadlīnijas).

(23)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(24)

Te varētu būt arī pasākumi, kas izstrādāti saskaņā ar sistēmu kopīgai ES diplomātiskai reaģēšanai uz ļaunprātīgām kiberdarbībām.