Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par Austrijas 2018. gada valsts reformu programmu

un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Austrijas 2018. gada stabilitātes programmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu 1 un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu 2 ,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas 3 ,

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Sociālās aizsardzības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas politikas komitejas atzinumu,

tā kā:

(1)Komisija 2017. gada 22. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2018. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Tajā pienācīgi ņēma vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pasludināja 2017. gada 17. novembrī. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2018. gada 22. martā. Komisija 2017. gada 22. novembrī uz Regulas (ES) Nr. 1176/2011 pamata pieņēma arī brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Austrija nebija minēta to dalībvalstu vidū, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu “Padomes ieteikums par eurozonas ekonomikas politiku”, kuru Eiropadome apstiprināja 2018. gada 22. martā. Ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku (turpmāk “eurozonai adresētais ieteikums”) Padome pieņēma 2018. gada 14. maijā.

(2)Ņemot vērā to, ka Austrija ir dalībvalsts, kuras valūta ir euro, un ka ekonomiskajā un monetārajā savienībā tautsaimniecības ir savstarpēji cieši saistītas, Austrijai būtu jānodrošina, ka tiek pilnībā un laikus īstenots eurozonai adresētais ieteikums par ekonomikas politiku, kurš atspoguļojas turpmāk sniegtajā 1. un 2. ieteikumā.

(3)2018. gada ziņojums par Austriju 4 tika publicēts 2018. gada 7. martā. Tajā bija izvērtēts, kā īstenoti šai valstij adresētie ieteikumi, ko Padome pieņēma 2017. gada 11. jūlijā, turpmākie pasākumi, kas veikti pēc iepriekšējos gados pieņemtajiem ieteikumiem, un Austrijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu.

(4)Austrija savu 2018. gada valsts reformu programmu iesniedza 2018. gada 25. aprīlī un 2018. gada stabilitātes programmu – 2018. gada 21. martā. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās izvērtētas vienlaikus.

(5)Attiecīgie šai valstij adresētie ieteikumi ir ņemti vērā, plānojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus 2014.–2020. gada plānošanas periodam. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 5 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerības nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Sīkāku informāciju par minētā noteikuma izmantošanu Komisija ir sniegusi Norādēs par to, kā piemērojami pasākumi, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību 6 .

(6)Uz Austriju pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa un noteikums par parādu. Valdība savā 2018. gada stabilitātes programmā paredz nominālās bilances uzlabojumu no deficīta, kas bija 0,7 % no IKP 2017. gadā, līdz pārpalikumam 0,4 % no IKP 2022. gadā. Paredzēts, ka vidēja termiņa budžeta mērķis – strukturālais deficīts 0,5 % apmērā no IKP, sākot no 2017. gada – tiks sasniegts 2019. gadā. Saskaņā ar stabilitātes programmu ir sagaidāms, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP no 78,1 % 2017. gadā pakāpeniski samazināsies līdz 62,2 % 2022. gadā. Makroekonomikas scenārijs, kas ir minēto budžeta prognožu pamatā, ir labvēlīgs attiecībā uz 2018. gadu un ticams attiecībā uz turpmākajiem gadiem. Galvenie riski, kas saistīti ar vidēja termiņa budžeta plānošanu, ir diskrecionārie politikas pasākumi, kas paredzēti no 2020. gada, piemēram, paziņotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa reforma, kuras neto ietekme uz budžetu vēl nav pilnībā precizēta.

(7)Stabilitātes programmā norādīts, ka bēgļu ārkārtējā pieplūduma un ar drošību saistīto pasākumu ietekme uz budžetu ir ievērojama, un sniegti atbilstoši pierādījumi par šo budžeta papildu izmaksu tvērumu un veidu. Saskaņā ar Komisijas datiem 2017. gadā attiecināmie papildu izdevumi saistībā ar bēgļu ārkārtas pieplūdumu sasniedza 0,03 % no IKP, savukārt saistībā ar drošības pasākumiem neradās nekādas papildu izmaksas. Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punktā un 6. panta 3. punktā paredzētie noteikumi ļauj segt šos papildu izdevumus, jo bēgļu pieplūdums, kā arī terorisma draudu nopietnība ir ārkārtēji apstākļi, to ietekme uz Austrijas publiskajām finansēm ir ievērojama un finanšu stabilitāte, ja tiktu pieļauta pagaidu novirze no korekcijas gaitas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, netiktu apdraudēta. Tādējādi nepieciešamās korekcijas 2017. gada vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai ir samazinātas, lai ņemtu vērā papildu izmaksas saistībā ar bēgļiem.

(8)Padome 2017. gada 11. jūlijā ieteica Austrijai nodrošināt, ka novirze no vidēja termiņa budžeta mērķa 2018. gadā attiektos vienīgi uz pielaidi, kas piešķirta saistībā ar bēgļu ārkārtējā pieplūduma un ar drošību saistīto pasākumu ietekmi uz budžetu. Tas ir saskaņā ar valdības neto primāro izdevumu maksimālā nominālā pieauguma tempu, proti, 3,3 % 2018. gadā, kas atbilst atļautajam strukturālās bilances pasliktinājumam 0,2 % apmērā no IKP. Ņemot vērā piešķirtās pielaides, Komisijas 2018. gada pavasara prognozē ir norādīts uz risku, ka 2018. gadā, kā arī 2017. un 2018. gadā, kopā ņemot, Austrija varētu nedaudz novirzīties no minētās prasības.

(9)2019. gadā Austrijai vajadzētu sasniegt savu vidēja termiņa budžeta mērķi, ņemot vērā pielaidi, kas saistīta ar ārkārtējiem apstākļiem, par kuriem atļauta pagaidu novirze. Tas ir saskaņā ar valdības neto primāro izdevumu maksimālā nominālā pieauguma tempu, proti, 2,9 %, kas atbilst strukturālās bilances uzlabojumam 0,3 % apmērā no IKP. Pamatojoties uz Komisijas 2018. gada pavasara prognozi, nemainīgas politikas apstākļos Austrija riskētu 2019. gadā ievērojami novirzīties no minētās prasības, ņemot vērā novirzi 2018. un 2019. gadā, skatot kopā. Tajā pašā laikā tiek prognozēts, ka Austrija 2019. gadā atpaliks no sava vidēja termiņa mērķa par 0,1 % no IKP. Turklāt prognozēts, ka Austrija 2018. un 2019. gadā ievēros noteikumu par parādu. Kopumā Padome uzskata, ka Austrijai jābūt gatavai veikt turpmākus pasākumus, lai 2018. gadā nodrošinātu atbilstību šim noteikumam, un ka 2019. gadā būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai izpildītu Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus.

(10)Saskaņā ar 2018. gada ziņojumu par sabiedrības novecošanu prognozētais palielinājums pensiju, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes izdevumos norāda uz vidēju risku fiskālajai stabilitātei vidējā termiņā un ilgtermiņā. Austrijas publiskie izdevumi pensijām pārsniedz ES vidējo rādītāju (13,8 % salīdzinājumā ar 11,2 % no IKP 2016. gadā), un ir sagaidāms, ka līdz 2070. gadam tie pieaugs vēl vairāk (0,5 % salīdzinājumā ar -0,2 % no IKP). Lai gan nesen veiktās reformas sekmīgi stimulēja vēlāku pensionēšanos, pabalstu turpmāka uzkrāšana pagarinātās darba dzīves laikā neuzlabo ilgtermiņa stabilitāti. Likumā noteiktais sieviešu pensionēšanās vecums, proti, 60 gadi, ir viens no zemākajiem ES. Likumā noteiktais sieviešu pensionēšanās vecums tiks pakāpeniski pielāgots tikai no 2024. gada, panākot saskaņošanu ar vīriešu pensionēšanās vecumu tikai no 2033. gada. Kopumā likumā noteiktā pensionēšanās vecuma palielināšana un priekšlaicīgas pensionēšanās ierobežošana nodrošinātu pensiju ilgtspēju sabiedrības novecošanas kontekstā.

(11)Sabiedrības veselības aprūpes izdevumi pārsniedz ES vidējo rādītāju (7 % salīdzinājumā ar 6,8 % no IKP 2016. gadā), un paredzams, ka to pieaugums būs lielāks nekā vidēji ES (1,3 % salīdzinājumā ar 0,9 % no IKP), kā rezultātā sabiedrības veselības aprūpes izdevumi līdz 2070. gadam palielinātos līdz 8,3 % no IKP. Tiek prognozēts, ka ilgtermiņa aprūpes izdevumi līdz 2070. gadam divkāršosies – no 1,9 % līdz 3,8 % no IKP. Ar 2017. gada Finanšu izlīdzināšanas likumu ieviešot izdevumu maksimālo apjomu, veicot reformu, ar ko pastiprina primāro veselības aprūpi, un mazinot atkarību no slimnīcu nozares, Austrija ir sākusi risināt ilgtspējas problēmu. Pastāvīgi liels veselības apdrošināšanas aģentūru skaits liecina par iespējamiem pārvaldības un administratīvo izmaksu turpmākiem ietaupījumiem. Turklāt efektīvi publiskie iepirkumi (piemēram, ES mēroga konkursi, tādu kritēriju izmantošana līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, kas nav cena, un piedāvājumu starpreģionālā apkopošana) palīdzētu uzlabot kvalitāti un izmaksu efektivitāti. Ilgtermiņa aprūpes jomā sagaidāms, ka nesenie politikas pasākumi, piemēram, lēmums atcelt praksi izmantot iedzīvotāju privātos līdzekļus, lai finansētu stacionāro ilgtermiņa aprūpi, palielinās, nevis ierobežos, izdevumus.

(12)2017. gada Finanšu izlīdzināšanas likums ir palīdzējis racionalizēt fiskālās attiecības starp dažādiem valdības līmeņiem, uzsākot uz uzdevumiem vērstu finansēšu, vienkāršojot starpvaldību pārvedumu sadali un federālajām zemēm piešķirot pašām savu ieņēmumu avotu. Tomēr, neraugoties uz šīm reformām, fiskālā sistēma joprojām ir neskaidra un pastāv būtiska neatbilstība starp atbildību par izdevumiem un ieņēmumu gūšanu, kas sniedz nepietiekamu stimulu ievērot budžeta disciplīnu pašvaldību līmenī.

(13)Neraugoties uz 2016. gada nodokļu reformu, nodokļu slogs darbaspēkam joprojām ir liels, un paredzams, ka laika gaitā tas pakāpeniski palielināsies, ja nodokļu kategorijas netiks indeksētas atbilstoši inflācijai. Cilvēki ar augstiem ienākumiem guva salīdzinoši lielu labumu no šīs reformas salīdzinājumā ar cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kuriem nodokļu slogs joprojām ir augsts. Turklāt nodokļu reforma lielākas priekšrocības sniedza vīriešiem nekā sievietēm. Šķiet, ka ieņēmumu avoti, kas mazāk kaitē izaugsmei, piemēram, regulāri īpašuma nodokļi, netiek pietiekami izmantoti galvenokārt tādēļ, ka nodokļa bāze ir lielā mērā novecojusi. Ieņēmumi no regulāriem īpašuma nodokļiem Austrijā ir mazi un veido 0,2 % no IKP salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju — 1,6 % no IKP 2016. gadā. Nodokļu sloga novirzīšana no darbaspēka uz mazāk kaitējošiem ieņēmumu avotiem varētu palīdzēt atrisināt šo problēmu.

(14)Darba tirgus darbojas labi, tomēr joprojām pastāv problēmas attiecībā uz konkrētām grupām (piemēram, sievietēm un migrantu izcelsmes personām). Neraugoties uz kopumā augstu sieviešu nodarbinātības līmeni, darba tirgus rezultāti attiecībā uz pilna laika nodarbinātību joprojām ir diezgan vāji. Sieviešu nepilna laika nodarbinātības līmenis, kas 2016. gadā bija 47,9 %, joprojām ir viens no augstākajiem ES (vidēji ES: 31,4 %). Jautājumi saistībā ar piekļuvi oficiālajai bērnu aprūpei, tostarp jo īpaši ārpus pilsētu teritorijas, ietekmē šo rezultātu. Nepilnas slodzes darbu strādājošo sieviešu lielais īpatsvars, kas lielā mērā izriet no tā, ka sievietes veic svarīgus neapmaksātus darbus, piemēram, rūpējas par bērniem un radiniekiem, kā arī zemāka izpeļņa stundā veicina vīriešu un sieviešu darba samaksas nemainīgi lielu atšķirību. Pēdējais minētais faktors tieši ietekmē sieviešu pensijas tiesību uzkrāšanu, kā rezultātā ir izveidojusies liela pensiju atšķirība.

(15)Nelabvēlīgā situācijā esošu studentu mācību rezultāti nav uzlabojušies. Joprojām pastāv liela rezultātu atšķirība starp studentiem ar migrantu izcelsmi un bez migrantu izcelsmes. Valsts pārbaudes darbi 2016. gadā apstiprināja, ka vairāk nekā 25 % skolēnu trūkst pamatprasmju vācu valodā. Turklāt nesenie starptautiskie pārbaudes darbi apstiprināja pieaugošu lasītprasmes atšķirību skolēniem no zemākām sociālekonomiskām grupām vai ar migrantu izcelsmi. Salīdzinot Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) 2012. gada un 2015. gada rezultātus, redzams, ka to skolēnu īpatsvars, kuriem ir vāji rezultāti, palielinājās visās trīs galvenajās apsekojamajās jomās, t. i., matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnē. Austrijā dzimušie skolēni pārspēja pirmās paaudzes migrantu rezultātus tādā līmenī, kas ir līdzvērtīgs gandrīz 3 skološanās gadiem.

(16)Lai gan ražīgums Austrijā ir augsts, ražīguma pieaugums pēdējos gados bija pieticīgs, neraugoties uz Austrijas būtiskajiem centieniem, piemēram, ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē un jaunuzņēmumu regulējuma uzlabošanu. Pārējie mehānismi ražīguma pieauguma sekmēšanai ir saistīti ar uzņēmumu digitalizāciju, uzņēmumu izaugsmi un konkurenci pakalpojumu jomā. Austrijā ir ievērojami piekļuves šķēršļi un ierobežojoši noteikumi par darījumdarbības pakalpojumu sniegšanu un reglamentētajām profesijām. Tie ietver īpašas kapitāla turējuma prasības, plašas rezervētās darbības un starpdisciplinārus ierobežojumus 7 . Turpmāki centieni samazināt slogu un plānotā Austrijas Tirdzniecības licences likuma (Gewerbeordnung) izvērtēšana ir nozīmīgi instrumenti, lai risinātu šo jautājumu.

(17)Lielāka konkurence pakalpojumu nozarē palīdzētu risināt Austrijas problēmas saistībā ar digitālo tehnoloģiju un darījumdarbības modeļu izplatīšanu, jo īpaši mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Šo uzņēmumu digitalizācija ir īpaši svarīga Austrijā, jo tie ir Austrijas ekonomikas stūrakmens. Īpaši svarīgas ir tādas iniciatīvas kā „KMU Digital” un “AT: Net”, kā arī digitālā ceļveža īstenošana. Vēl viens risināmais jautājums ir uzņēmumu, jo īpaši izteikti inovatīvu uzņēmumu, darbības izvēršana. Vēlāka posma finansējums, piemēram, riska kapitāla veidā un kā augošu uzņēmumu piekļuve publiskajiem kapitāla tirgiem, ir šķērslis. Strauji augošiem uzņēmumiem ir ļoti svarīga nozīme jaunu tehnoloģiju un darījumdarbības modeļu (tostarp digitālo) izplatīšanā un tādējādi ražīguma pieaugumā.

(18)Komisija 2018. gada Eiropas pusgada ietvaros ir veikusi Austrijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2018. gada ziņojumā par šo valsti. Tā ir arī novērtējusi 2018. gada stabilitātes programmu un 2018. gada valsts reformu programmu, un to, kā īstenoti Austrijai iepriekšējos gados adresētie ieteikumi. Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas nodrošināšanā Austrijā, bet arī to atbilstību Savienības noteikumiem un norādēm, ņemot vērā vajadzību nostiprināt Savienības vispārējo ekonomikas pārvaldību, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot Savienības līmeņa ieguldījumu.

(19)Ņemot vērā šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi 2018. gada stabilitātes programmu, un tās atzinums 8 ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā turpmāk,

AR ŠO IESAKA Austrijai 2018. un 2019. gadā rīkoties šādi.

1.2019. gadā sasniegt vidēja termiņa budžeta mērķi, ņemot vērā pielaidi, kas saistīta ar ārkārtējiem apstākļiem, par kuriem piešķirta pagaidu novirze. Nodrošināt veselības aprūpes, ilgtermiņa aprūpes un pensiju sistēmu ilgtspēju, tostarp, paaugstinot likumā noteikto pensionēšanās vecumu un ierobežojot priekšlaicīgu pensionēšanos. Uzlabot sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti, tostarp, saskaņojot atbildību par finansējumu un tēriņiem.

2.Samazināt nodokļu īpatsvaru darbaspēka izmaksās, jo īpaši attiecībā uz cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, novirzot nodokļu slogu uz ieņēmumu avotiem, kam ir mazāka negatīvā ietekme uz izaugsmi. Uzlabot sieviešu stāvokli darba tirgū. Uzlabot nelabvēlīgākā situācijā esošu jauniešu un migrantu izcelsmes personu pamatprasmes. Sekmēt ražīguma pieaugumu, veicinot uzņēmumu digitalizāciju un izaugsmi un samazinot regulatīvos šķēršļus pakalpojumu nozarē.

Briselē,