EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 3.5.2018
COM(2018) 256 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
par kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (SST) atbalsta sistēmas (2014.-2017. gadam) īstenošanu
1.
IEVADS
Kosmosa resursi un pakalpojumi ir kļuvuši neaizstājami mūsu ekonomikā un sabiedrībā, un to ilgtermiņa pieejamība ir būtiska Eiropas drošībai un drošumam. Eiropas kosmosa resursu apjoms un kritiskums stabili pieaug, to pašu var teikt arī par apdraudējumiem kosmosā. Paredzams, ka Eiropa līdz 2020. gadam kosmosā būs nosūtījusi 40 Galileo un Copernicus satelītus un tai piederēs aptuveni 12 % no pasaules satelītiem. Tādēļ tai ir būtiskas intereses nodrošināt kosmosa resursu un pakalpojumu drošu izmantošanas uzsākšanu un vadību. Padome 2008. gadā uzsvēra nepieciešamību attīstīt Eiropas spējas, lai uzraudzītu un novērotu tās kosmosa infrastruktūru un kosmosa atkritumus.
ES sākotnēji reaģēja, izveidojot Eiropas Savienības kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (ES SST) spējas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Lēmumu Nr. 541/2014/ES, ar ko izveido kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības atbalsta sistēmu (“SST lēmums”). Kā prasīts šā lēmuma 11. panta 2. punktā, šajā ziņojumā iekļauta informācija par tās īstenošanu un rezultātiem.
SST lēmumā atzīst, ka pieņemama autonomijas līmeņa nodrošināšanai SST darbības jomā varētu būt nepieciešams pieņemt pamataktu un ka šāda iespēja būtu jāizskata saistībā ar ES 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) starpposma pārskatīšanu. Tādējādi šā ziņojuma secinājumi un ieteikumi veicinās Kosmosa stratēģijā Eiropai paredzēto darbu saistībā ar ES SST.
2.
PAMATINFORMĀCIJA
Kritiskās Eiropas kosmosa infrastruktūras drošību apdraud risks saistībā ar kosmosa kuģu sadursmi un kosmosa kuģu un kosmosa atkritumu sadursmi. Arī kosmosa kuģu un atkritumu nekontrolēta atgriešanās uz Zemes apdraud Zemes iedzīvotāju drošību. Pirms sistēmas izveidošanas nepastāvēja Eiropas mēroga SST pakalpojums reaģēšanai uz šādu apdraudējumu. Lai gan dažu dalībvalstu rīcībā bija SST resursi, tie neveidoja Eiropas mēroga tīklu. Tie arī nenodrošināja darbgatavus SST pakalpojumus, kas būtu pieejami visiem satelītu operatoriem Eiropā.
Ņemot vērā šo pamatinformāciju, tika izveidota sistēma, kuras vispārējais mērķis ir palīdzēt nodrošināt Eiropas un valstu kosmosa infrastruktūras, objektu un pakalpojumu ilgtermiņa ilgtspēju un kurai ir šādi konkrētie mērķi:
a)novērtēt un samazināt riskus, kas attiecas uz Eiropas kosmosa kuģu darbībām orbītā, un ļaut kosmosa kuģu operatoriem efektīvāk plānot un veikt nelabvēlīgas ietekmes mazināšanas pasākumus;
b)samazināt ar Eiropas kosmosa kuģu palaišanu saistītos riskus;
c)novērot kosmosa kuģu un atkritumu nekontrolētu atgriešanos Zemes atmosfērā un sniegt precīzākus un efektīvākus agrīnus brīdinājumus; kā arī
d)censties novērst kosmosa atkritumu daudzuma palielināšanos.
Plašākā kontekstā SST lēmums arī paredz, ka sistēmai būtu jāveicina sinerģija visās kosmosa situācijas apzināšanās galvenajās jomās (SST, kosmiskie laikapstākļi un Zemei tuvie objekti) un jāpapildina attiecīgās starptautiskās iniciatīvas par kosmosa atkritumiem un kosmosā veiktajām darbībām.
Lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus, sistēmas mērķis ir izveidot Eiropas SST spējas, nodrošinot pienācīgu Eiropas autonomijas pakāpi. Saistībā ar to SST lēmumā noteiktas trīs darbības:
a)sensora funkcijas izveide un darbība, kas ietver dalībvalstu uz zemes un kosmosā esošo sensoru tīklu kosmisko objektu novērošanai un uzraudzībai un attiecīgas datubāzes izveidei;
b)apstrādes funkcijas izveide un darbība SST datu apstrādei un analīzei valstu līmenī, lai izveidotu SST informāciju un pakalpojumus, ko izmanto SST pakalpojumu nodrošināšanas funkcijai; kā arī
c)funkcijas izveide, lai sniegtu SST pakalpojumus civiliem mērķiem lietotājiem par sadursmes riska novērtēšanu (CA), par objektu atgriešanos Zemes atmosfērā (RE) un orbītā notiekošas fragmentācijas noteikšanu (FG).
Ņemot vērā jomas sensitīvo raksturu, ierosinātās sistēmas pamatā bija inovatīvs pārvaldības modelis: iesaistītās dalībvalstis, kas veido konsorciju, īstenotu darbības saistībā ar sensoriem, apstrādi un pakalpojumiem, lai sniegtu SST pakalpojumus, un darbotos kā ES līmeņa īstenošanas struktūra sadarbībā ar Eiropas Savienības Satelītcentru (Satcen), pildot reģistratūras pienākumus. Komisijas loma galvenokārt ietver sistēmas vadību un tās īstenošanas nodrošināšanu, kā arī tai ir pilnvaras īstenot attiecīgus pasākumus sistēmas mērķu atbalstam.
3.
METODOLOĢIJA
Šis ziņojums attiecas uz sistēmas darbības pirmajiem trim gadiem un astoņiem mēnešiem (no 2014. gada aprīļa līdz 2017. gada decembrim), kas ietver 18 mēnešu ilgas faktiskās darbības. Tas tika sagatavots, ņemot vērā no dokumentiem, apsekojumiem un sanāksmēm ar ieinteresētajām personām iegūtus šādus datus un informāciju:
-SST konsorcija izveidotie nodevumi un dokumenti no 2016. gada janvāra līdz 2017. gada decembrim, tostarp galīgie ziņojumi par 2015. gada SST dotāciju izbeigšanu, un statistikas dati par ES SST pakalpojuma sniegšanas portāla darbību no 2017. gada decembra,
-dalībvalstu atsauksmes 2017. gadā no apspriešanām par ES SST īstenošanu un attīstību SST komitejā un SST ekspertu grupā un no tehniskajām sanāksmēm ar SST konsorciju,
-lietotāju atsauksmju kampaņa, kuru 2017. gada maijā un jūnijā organizēja Satcen un SST konsorcijs, iesaistot ES SST reģistrētos lietotājus,
-ieinteresēto personu sabiedriskā apspriešana par Kosmosa stratēģiju Eiropai (no 2016. gada aprīļa līdz 2016. gada jūnijam), ietverot konkrētus jautājumus par SST,
-Komisijas nolīgtu ārēju un neatkarīgu tehnisko ekspertu veikta analīze ar mērķi atbalstīt SST dotāciju izlietošanas izvērtēšanu.
Kā prasīts SST lēmuma 11. panta 2. punktā, ziņojumā izvērtē sistēmas mērķu sasniegšanu, ņemot vērā rezultātus, ietekmi, resursu izlietojuma efektivitāti un Eiropas mēroga pievienoto vērtību. Ziņojumā informē par progresu saistībā ar Komisijas 2016. gada īstenošanas lēmumā iekļautajā 2017.–2020. gada koordinēšanas plānā minētajām darbībām, rezultātiem un galvenajiem darbības rezultātu rādītājiem.
4.
SST ATBALSTA SISTĒMAS ĪSTENOŠANA
4.1.
Sagatavošanās posms
Ar vairākām šādām darbībām sagatavoja pamatu ES SST darbību sākumam 2016. gada 1. jūlijā:
-piecas dalībvalstis (Francija, Vācija, Itālija, Spānija un Apvienotā Karaliste) 2015. gada martā tika atzītas par atbilstošām kritērijiem dalībai SST atbalsta sistēmā saskaņā ar SST lēmumu un Komisijas 2014. gada īstenošanas lēmumu, un tās norīkoja valsts iestādes SST konsorcija veidošanai,
-iesaistītās dalībvalstis 2015. gada 16. jūnijā parakstīja SST nolīgumu, ar ko oficiāli izveidoja SST konsorciju,
-SST konsorcijs un Satcen 2015. gada 14. septembrī parakstīja SST īstenošanas vienošanos, ar ko oficiāli izveidoja SST sadarbību, kā arī
-pirmās dotācijas saskaņā ar ES programmām (2015. gada budžets) tika ieviestas 2016. gada 1. janvārī, un to mērķis bija finansēt ES SST izveidi un darbības.
|
SST lēmums
pieņemts
(2014. gada aprīlis)
|
SST lēmums
ir spēkā
(2014. gada jūnijs)
|
SST konsorcijs
izveidots
(2015. gada jūnijs)
|
SST sadarbība
izveidota
(2015. gada septembris)
|
Sniegts sākotnējais SST pakalpojums
(2016. gada jūlijs)
|
Tiek attīstīts
sākotnējais SST pakalpojums
(kopš 2016. gada jūlija)
|
|
Sagatavošanās posms
(no 2014. gada aprīļa līdz 2016. gada jūnijam)
|
Darbības posms
(kopš 2016. gada jūlija)
|
4.2.
Darbības posms
Sensora funkcija
Saskaņā ar SST lēmumu katra dalībvalsts saglabā kontroli pār saviem SST sensoriem un nodrošina to darbību; šie sensori ir pieslēgti attiecīgā valsts darbības centra tīklam. Valsts SST sensori sniedz datus par orbītā esošajiem kosmiskajiem objektiem, un šie dati ir būtisks ieguldījums datu un informācijas apstrādes funkcijā.
ES SST sensoru tips, spējas un ģeogrāfiskais sadalījums nosaka orbitālo aptvērumu un tādu noteikta minimālā izmēra kosmisko objektu skaitu, kurus var novērot, kā arī, visbeidzot, ES SST autonomiju un spējas.
Ekspluatācijai gatavu sensoru skaits kopš darbību sākuma 2016. gada jūlijā ir pakāpeniski pieaudzis. Līdz 2017. gada decembrim 33 valsts kontrolē esoši sensori (3 novērošanas radari, 8 uzraudzības radari, 18 teleskopi un 4 stacijas attāluma noteikšanai ar lāzeru) bija sekmējuši ES SST darbības saistībā ar uzraudzību un/vai novērošanu. Tie aptvēra visas orbītas (LEO, MEO, HEO un GEO), taču to aptverto objektu skaits ir ierobežots saistībā ar:
-dažu sensoru nepietiekamo pieejamību ES SST vajadzībām,
-esošo SST sensoru ģeogrāfisko atrašanās vietu, kā arī
-nespēju noteikt objektus, kuru izmērs nesasniedz konkrētu lielumu.
Lai novērstu šīs nepilnības, nepieciešams uzlabot esošos SST sensorus un ieviest jaunus SST sensorus. Simulācijā, kas tika veikta 2017. gadā, aprēķināja turpmāk minēto aptvēruma līmeni dažādu izmēru objektiem atkarībā no atšķirīgajiem orbītu režīmiem un salīdzināja 2017. gada sākotnējās arhitektūras darbības rezultātus ar 2021. gadam paredzamajiem rezultātiem pēc uzlabojumu veikšanas:
|
|
2017. gads
(sākotnējā arhitektūra)
|
2021. gads
(paredzamā arhitektūra)
|
|
Dalībvalsts arhitektūra (orbīta un objekta izmērs)
|
Novēroto objektu kopskaits (%)*
|
Labi novēroto objektu kopskaits (% no novēroto objektu kopskaita)**
|
Novēroto objektu kopskaits (%)*
|
Labi novēroto objektu kopskaits (% no novēroto objektu kopskaita)**
|
|
LEO (> 7 cm)
|
19 %
|
14 %
|
35 %
|
19 %
|
|
LEO (> 50 cm)
|
79 %
|
72 %
|
95 %
|
80 %
|
|
LEO (> 1 m)
|
96 %
|
95 %
|
98 %
|
97 %
|
|
MEO (> 40 cm)
|
18 %
|
7 %
|
62 %
|
7 %
|
|
GEO (> 50 cm)
|
40 %
|
30 %
|
66 %
|
42 %
|
*
Novērotie objekti ir objekti, kas tika novēroti vismaz vienreiz 14 dienu ilgajā simulācijas periodā.
**
Labi novērotie objekti ir novērotie objekti, kas katru dienu tika novēroti LEO un reizi trijās dienās — MEO/GEO.
Saistībā ar sensoru funkciju SST konsorcija veiktais darbs galvenokārt ietver turpmāk minēto.
·SST sensoru pieslēgšana tīklam valstu SST sistēmās
Lielākajai daļai sensoru jau bija nepieciešamās saites ar attiecīgo valsts darbības centru darbību sākumā, un pašreiz ir izveidotas saites arī pārējiem sensoriem. Notiek papildu darbs ar mērķi pielāgot sensoru izmantošanu ES SST vajadzībām.
·Eiropas sensoru kartēšana un arhitektūras pētījumi
Tādu Eiropas sensoru kartēšana, kas potenciāli ir piemēroti ES SST, tika pabeigta 2017. gadā. Rezultātā iegūtais Eiropas sensoru kalendārs bija pamatā arhitektūras pētījumiem un veicināja ES SST sensoru darbības paplašināšanu. Tajā apkopoti dati no 133 potenciālajiem sensoriem no deviņām dalībvalstīm (SST konsorcija valstis, kā arī Austrija, Polija, Portugāle un Rumānija). Būs nepieciešami pastāvīgi atjauninājumi, tostarp valstu aptvēruma paplašināšana. Pētījumi par sākotnējo ES SST arhitektūru un tās darbības rezultātiem tikai pabeigti 2017. gadā, un sagaidāms, ka detalizētu novērtējumu par turpmākajām ES SST arhitektūras iespējām publicēs 2018. gadā.
·Sensoru uzlabošana
Pamatojoties uz sākotnējo pētījumu par Eiropas sensoriem rezultātiem, 2016. gadā sāka uzlabot 18 sensorus no visām SST konsorcija valstīm (līdzfinansēja ES). ES programmās 2015.–2020. gadam nav plānota jaunu ES SST resursu izveide.
Apstrādes funkcija
Apstrādes funkciju veic valstu darbības centri, kurus vada dalībvalstis saskaņā ar SST konsorcija koordinēšanu. Katrs valsts darbības centrs ievada no iekšējiem un ārējiem avotiem iegūtos datus un informāciju valsts datubāzē, ko pēc tam apstrādā un analizē, lai sniegtu SST pakalpojumus. Katrs valsts darbības centrs ir neatkarīgs un izmanto atšķirīgus datu un informācijas formātus, datu apstrādes programmatūru un algoritmus.
Salīdzinot ar ASV katalogu, valstu datubāzēs ir iekļauts ierobežots objektu skaits, un pagaidām nav vienotas Eiropas kosmisko objektu datubāzes; tādējādi procedūra gandrīz pilnībā ir atkarīga no ASV datiem. ASV datu kvalitāte un atjaunināšanas biežums atšķiras atbilstoši orbītai un ir atkarīgs no divpusējiem nolīgumiem ar ASV valstu līmenī. Saistībā ar to bieži nepieciešama papildu analīze, pārbaude un uzlabojumi. Turpmāk norādītā tabula attēlo tādu konjunkcijas datu ziņojumu (CDM) daļu, kas iegūta, izmantojot datus no ES SST sensoriem, no kopējā to CDM skaita, kas augšupielādēti ES SST portālā.
|
Orbīta:
CDM avots:
|
LEO
|
MEO/GEO
|
|
ES SST
|
3 %
|
22 %
|
|
Daļēji no ASV
|
97 %
|
78 %
|
ES SST veido pieci valstu darbības centri: ISOC (Itālija), S3TOC (Spānija), COO (Francija), GSSAC (Vācija) un UKSpOC (Apvienotā Karaliste). Starp valstu darbības centriem ir izveidoti saziņas līdzekļi, un valstu darbības centri regulāri sazinās savā starpā, lai apmainītos ar zināšanām un informāciju. Tiek gatavota datu un informācijas apmaiņas politika, lai veicinātu turpmāku sadarbību ārpus konsorcija. Ir pabeigti sākotnējie pētījumi par katra valsts darbības centra procedūru (datu un informācijas formāti, algoritmi, datubāzes, ārējo datu izmantošana utt.) statusu. Pamatojoties uz to, būs iespējams noteikt datu un informācijas apmaiņas formātus un procedūras, kas ir priekšnoteikums uzlabotai pieslēgšanai tīklam, datu savstarpējai izmantojamībai, uzdevumu došanai sensoriem ārpus konsorcija un vienotas Eiropas datubāzes izveidei.
Pakalpojumu funkcija
2016. gada 1. jūlijā tika uzsākta triju šādu sākotnējo SST pakalpojumu sniegšana:
-konjunkcijas analīze un brīdinājumi (CA),
-atgriešanās analīze un informācija (RE),
-fragmentācijas analīze (FG).
Valstu darbības centri sniedz pakalpojumus atbilstīgi ES SST pakalpojumu portfelim, ko veido:
-“vienotā garantētā bāze” (VGB, t. i., minimālais ES SST pakalpojumu apjoms, ko nodrošina visi valstu darbības centri), kā arī
-pievienotās vērtības pakalpojumi (balstīti uz attiecīgo valstu darbības centru esošajām spējām un pakāpeniski iekļaujami VGB).
Lai novērstu sadursmes, pašreiz lietotāju pieprasījumus piešķir vienam vai vairākiem valstu darbības centriem (katru gadījumu atsevišķi), un tas var ietvert kosmosa kuģu flotes kopīgu vai dalītu pārraudzību. Balstoties uz nodošanas procedūrām, katru mēnesi notiek valstu darbības centru rotācija attiecībā uz fragmentācijas un atgriešanās pakalpojumu sniegšanu.
Satcen vada ES SST portālu un ES SST palīdzības dienestu. Produktus reģistrētiem ES SST lietotājiem parasti nodrošina ar ES SST portāla starpniecību. Lai novērstu sadursmes, attiecīgais valsts darbības centrs var attiecīgā gadījumā tiešā veidā sniegt informāciju tā lietotājiem.
Saskaņā ar 2017. gada 1. decembra situāciju kopš ES SST darbību sākuma bija apstiprinātas šādas reģistrācijas: 27 CA, 30 FG un 36 RE. Minētajā ietilpst 27 organizācijas no 12 dalībvalstīm un attiecībā uz sadursmju novēršanu 79 kosmosa kuģi, no kuriem 35 atrodas LEO, 18 — MEO, bet 26 — GEO. ES Galileo un Copernicus satelīti ir reģistrēti saistībā ar ES SST pakalpojumiem.
Laikā no darbību sākuma, proti, 2016. gada jūlija, līdz 2017. gada decembrim veiktas darbības saistībā ar vairāk nekā miljonu pasākumu un produktu vai ziņots par tiem, ziņojumus sniedzot ar ES SST portāla starpniecību. Pielikumā sniegti statistikas dati par nodrošinātajiem produktiem.
Paredzams, ka lietotāju mijiedarbības mehānisms tiks izveidots 2018. gadā. Pirmā lietotāju atsauksmju kampaņa tika īstenota 2017. gada maijā un jūnijā. Aptaujas respondenti kopumā bija apmierināti ar sākotnējiem SST pakalpojumiem, taču atsaucības līmenis bija tikai 26 %. Viņi ierosināja, ka jāuzlabo produktu nodrošināšanas saskaņošana un laiks, kā arī jāsniedz vairāk informācijas par objektu un pasākumu. Satcen un SST konsorcijs noteica lietotāju vajadzības un sagatavoja potenciālo lietotāju sākotnējo sarakstu.
SST dotāciju pārvaldība
Ar ES dotācijām ir finansētas ES SST darbības trīs galvenajās jomās:
-ES SST pakalpojumu sniegšana (1SST),
-resursu pieslēgšana tīklam un darbību koordinēšana (2SST), kā arī
-esošo SST resursu uzlabošana un jaunu SST resursu izveide (3SST).
Kopumā 2015.–2020. gadam ar dažādām dotācijām programmām Copernicus, Galileo un “Apvārsnis 2020” tika piešķirti EUR 167,5 miljoni, no kuriem aptuveni EUR 70,5 miljoni tika piešķirti, lai īstenotu SST lēmuma darbības (1SST un 2SST dotācijas), bet EUR 97 miljoni — sensoru uzlabojumiem (3SST).
Šajā ziņojumā aprakstītās darbības līdzfinansēja ar 2015. gada dotācijām, kuras administratīvi slēdza 2017. gada decembrī. Ar 2016.–2017. gada dotācijām, kas piešķirtas 2017. gada decembrī, būtu jānodrošina darbību nepārtrauktība un pāreja uz visaptverošākiem un efektīvākiem ES SST pakalpojumiem. Programmas “Apvārsnis 2020” uzaicinājumu piešķirt dotācijas temati 2018.–2020. gadam tika publicēti 2017. gadā.
Pirmo SST projektu ES finansēšanas pasākumi bija sarežģīti un radīja administratīvu slogu. Tādējādi 2015.–2017. gadā saskaņā ar atšķirīgiem finanšu noteikumiem vienlaikus tika pārvaldītas vairākas salīdzinoši īsa ilguma (18 mēneši) dotācijas. Tika īstenoti atsevišķi centieni vienkāršot dotāciju pārvaldības pasākumus.
Pārvaldība
SST lēmumā atzīst SST sensitīvo raksturu un ES SST spēju īstenošanu un pārvaldību uztic iesaistītajām dalībvalstīm, izmantojot valstu līmeņa resursus. Komisijas iesaistīšanās 2014.–2017. gadā galvenokārt bija saistīta ar tādas procedūras pārraudzību, kas attiecas uz dalībvalstu iesaistīšanos, dotāciju izlietošanu, neformālu saziņu ar SST konsorciju un 2017.–2020. gada koordinēšanas plāna izstrādi.
SST konsorcija pārvaldības struktūra ietver darbu koordinācijas, tehniskajā un drošības komitejā un projektu un finanšu koordinēšanā, un lēmumi tiek pieņemti vienprātīgi. Lielākā daļa lēmumu, ieskaitot lēmumus par programmas vadību, tiek pieņemti koordinācijas komitejā, kur Komisija kopš 2017. gada darbojas kā novērotāja. Koordinācijas komiteja ir atbildīga par SST sadarbības (SST konsorcijs un Satcen) pārvaldību.
Pieņemot otro īstenošanas lēmumu 2016. gadā, Komisija uzsāka otro kārtu saistībā ar dalībvalstu pieteikumiem par pievienošanos SST konsorcijam. Trīs dalībvalstis (Polija, Rumānija un Portugāle) iesniedza oficiālus pieteikumus par pievienošanos SST konsorcijam līdz 2017. gada 19. augustā noteiktajam termiņam, un procedūra būtu jāpabeidz 2018. gadā. Jaunu dalībvalstu iesaistīšanās var palīdzēt uzlabot ES SST īstenošanu.
Astoņas citas dalībvalstis (Austrija, Horvātija, Somija, Čehijas Republika, Grieķija, Latvija, Slovākija un Zviedrija) ir paudušas nodomu sadarboties ar SST konsorciju kā iesaistītās iestādes turpmāko dotāciju izlietošanā. Privātā sektora pārstāvji sniedz ieguldījumu ES SST galvenokārt kā tehnoloģiju un datu nodrošinātāji un nepiedalās ES SST pārvaldībā.
5.
NOVĒRTĒJUMS
5.1.
Rezultāti un ietekme
Sistēma nodrošināja rezultātus attiecībā uz ES SST funkciju un darbību izveidi un izmantošanu. Tomēr, ņemot vērā ES SST darbību salīdzinoši īso laiku, vēl nav iespējams noteikt sociāli ekonomisko ietekmi.
Sistēmas galveno sasniegumu apkopojums:
-ES SST pakalpojumu pieejamība — SST konsorcijs ir sniedzis pakalpojumus, izmantojot ES SST logotipu, kopš 2016. gada 1. jūlija ar ES SST portāla starpniecību. Sadursmju novēršanas, orbītā notiekošas fragmentācijas un atgriešanās pakalpojumi tiek sniegti visiem Eiropas institucionālajiem lietotājiem un kosmosa kuģu īpašniekiem un operatoriem bez maksas, 24 stundas dienā, 7 dienas nedēļā. Vērojams lietotāju skaita stabils pieaugums,
-lietotāju informēšana — tika noteikti potenciālie lietotāji un dokumentētas to vajadzības. Lai gan lietotāju atsauksmes ir ierobežotas, tās ir daudzsološas. ES SST palīdzēja uzlabot ieinteresēto personu izpratni par apdraudējumu kosmosā un nepieciešamību aizsargāt kosmosa infrastruktūru,
-sadarbība un kopīgās zinātības apkopošana — starp valstu darbības centriem nodrošināta regulāra saziņa. Valstu eksperti dalās ar zināšanām un darba praksi ar tādu darba grupu starpniecību, kas izlieto SST dotācijas. Ir novērtētas katra valsts darbības centra sistēmas, procesi un procedūras,
-Eiropas resursu kartēšana un apvienošana — kopumā 33 sensori snieguši ieguldījumu sākotnējās ES SST darbībās, aptverot visas orbītas. Ir novērtēta to sākotnējā arhitektūra un veiktspēja. Ir noteikti Eiropas sensori, kas ir potenciāli piemēroti ES SST, un uzsākta valstu sensoru uzlabošana,
-citu dalībvalstu informēšana — ES SST piesaistīja jaunu dalībvalstu interesi, rezultātā tās sāka sadarboties ar SST konsorciju vai pievienojās tam.
5.2.
Efektivitāte
Sistēma veicināja sākotnējo ES SST spēju veidošanu attiecībā uz vispārējo mērķi nodrošināt Eiropas kosmosa infrastruktūras un pakalpojumu ilgtermiņa ilgtspēju. Visi trīs pakalpojumi tika izveidoti un bija gatavi nodrošināšanai, kā paredzēts SST lēmumā. Kopš ES SST darbību sākuma valstu darbības centri ir nodrošinājusi brīdinājumus par sadursmēm, turklāt nav novēroti nekādi katastrofāli incidenti, kas ietvertu reģistrētus kosmosa kuģus, tostarp ES satelītus. Tikuši pārraudzīti atgriešanās pasākumi, un par tiem sniegti ziņojumi. Saskaņā ar 2017. gada beigu situāciju SST konsorcija paplašināšana un SST dotāciju izlietošana bija sekmīga. Sistēma ir ieviesta pienācīgā tempā atbilstīgi koordinēšanas plānam, ņemot vērā jomas sarežģītību un sensitivitāti. Inovatīvais ES SST pārvaldības modelis sekmēja progresu šajā ļoti sensitīvajā jomā.
Neraugoties uz šiem sasniegumiem, vēl jāuzlabo ES SST īstenošana un autonomija. ES SST darbojas kā valstu spēju kopums, izmantojot dažādas valstu datubāzes un nodrošinot atšķirīgu pakalpojumu līmeni; vēl jānodrošina apjomradīti ietaupījumi un jānovērš lieka dublēšanās. Saistībā ar to ticis īstenots sagatavošanās darbs attiecībā uz valstu darbības centru pieslēgšanu tīklam un SST datu un informācijas apmaiņu, lai izstrādātu vienotu Eiropas datubāzi un optimizētu ES SST darbības. Turklāt, kā apliecinājuši sākotnējās arhitektūras pētījumi, kas veikti SST dotāciju ietvaros, turpmāks progress saistībā ar Eiropas SST autonomiju ir atkarīgs no būtiskiem ieguldījumiem esošajos un jaunajos sensoros, kuri paredzēti kosmisko objektu novērošanai un uzraudzībai. Saistībā ar to nepieciešama vadība ES līmenī attiecībā uz ilgtermiņa vīziju un stratēģiskajiem mērķiem.
ES SST pakalpojumi neaptver apdraudējumus kosmosā visā kosmosa kuģu misiju aprites ciklā no palaišanas līdz likvidēšanai, taču tas apdraud Eiropas kosmosa infrastruktūras un pakalpojumu ilgtermiņa ilgtspēju. Turklāt sistēma neparedz darbības un nenodrošina līdzekļus, ar ko veicina izpēti saistībā ar potenciālo sinerģiju ar citām kosmosa situācijas apzināšanās jomām (kosmiskie laikapstākļi un Zemei tuvie objekti), un līdz ar spēju attīstību tai jānodrošina līdzekļi mērķa sasniegšanai starptautiskajā mērogā.
5.3.
Eiropas mēroga pievienotā vērtība
SST atbalsta sistēma ir sniegusi dalībvalstīm stimulu sadarbībai šajā valstu mērogā sensitīvajā jomā un palīdzējusi palielināt pārredzamību un veidot pārliecību.
SST pakalpojumi, kas pieejami Eiropas lietotājiem un ar ko veicina izcilību
ES SST pakalpojumi ir bez maksas pieejami visiem attiecīgajiem Eiropas lietotājiem, un tas ir īpaši svarīgi Eiropas publisko un privāto satelītu īpašniekiem un operatoriem, kuriem var nebūt savas augstas kvalitātes spējas novērst sadursmes. Pieprasījumi par piekļuvi ES SST pakalpojumiem ir saņemti no valstīm ārpus ES; lai pievērstos šiem pieprasījumiem, būtu jāizstrādā īpaši kritēriji.
Sistēmas ietvaros izveidoja platformu, kas bija paredzēta mācībām un zināšanu apmaiņai valstu darbības centru starpā; tā sekmēja pievienotās vērtības pakalpojumu uzlabošanu, tostarp tādu lietotāju labā, kurus iepriekš apkalpoja valsts SST ietvaros.
Valstu SST spēju fragmentācijas novēršana un Eiropas autonomijas pastiprināšana
Sākotnējie Eiropas sensoru kartēšanas un arhitektūras pētījumi nodrošina stratēģisku ieguldījumu, kam būtu jāgarantē ES SST spēju turpmākā attīstība saskaņotākā un izmaksu ziņā lietderīgākā veidā. Tādējādi vajadzētu būt iespējai optimizēt, uzlabot un attīstīt sensorus Eiropā.
Eiropa ļoti paļaujas uz datiem no ASV; šiem datiem ir atšķirīga kvalitāte un pieejamība. ES SST izveide nodrošina pamatu Eiropas SST autonomijas zināma līmeņa turpmākai attīstībai un ir pirmais solis virzībā uz to. Tā kā ar augsta līmeņa SST spēju veidošanu ir saistītas lielas izmaksas, neviena dalībvalsts nevar atļauties ieguldīt līdzekļus viena pati. Saistībā ar ES SST vērojama gatavība sadarboties ES līmenī, lai sasniegtu šo mērķi.
6.
SECINĀJUMI UN IETEIKUMI
Ņemot vērā salīdzinoši īso sistēmas ieviešanas periodu, paredzams, ka darbības sekmīgi sasniegs koordinēšanas plānā 2014.–2020. gadam paredzētos rezultātus. ES SST nodrošināja rezultātus visām darbībām un trim pakalpojumiem, kas paredzēti SST lēmumā, un garantēja ES mēroga pievienoto vērtību. Tomēr nākamajā posmā jāpastiprina īstenošanas vajadzības, un ES SST vajadzības jāattīsta, lai uzlabotu efektivitāti.
Turpmāk minētie darbības sasniegumi veicinātu vispārējā mērķa sasniegšanu, proti, palīdzēt nodrošināt Eiropas kosmosa infrastruktūras un pakalpojumu ilgtermiņa ilgtspēju:
-efektīvas turpmākās ES SST arhitektūras un pakalpojumu sniegšanas piemērotu pasākumu noteikšana — tas ir kritiski svarīgi, lai nodrošinātu optimizāciju un Eiropas mēroga pievienoto vērtību. Turpmākai attīstībai jānodrošina, ka ES SST pamatā ir valstu resursu papildināmība un ka tiek optimizēta ES SST arhitektūra, novēršot funkciju lieku dublēšanos. Ieguldījumi esošajos un jaunajos sensoros, pamatojoties uz arhitektūras pētījumiem, ir nepieciešami, lai uzlabotu ES SST spējas un pakalpojumus. Saistībā ar to turpmākajā rīcībā jāietver tāda stabila attīstības plāna izveide, kas vērsts uz turpmāko ES SST arhitektūru,
-vienota orbitālo objektu ES datubāze, kuras pamatā ir valstu dati — tā ir būtiska Eiropas turpmākajai SST autonomijai. Saistībā ar to tuvākajā nākotnē jāsasniedz progress saistībā ar valstu darbības centru savstarpējo saslēgšanu tīklā un SST datu un informācijas apmaiņu. Vienlaikus ES būtu jālemj par vērienīguma līmeni attiecībā uz ES SST stratēģiskās attīstības vadību. Tai būtu jānosaka pienācīgs, pieņemams un sasniedzams autonomijas līmenis un jāapsver iespējamās stratēģijas, ar kuru palīdzību nodrošināt papildināmību ar galvenajām partnervalstīm,
-potenciālo lietotāju informēšana un aktīva sadarbība ar tiem, atbalstu sniedzot ar ES SST pakalpojumu turpmāku attīstību — ES SST ir palīdzējusi piesaistīt pakalpojumu lietotājus un veidot izpratni par apdraudējumiem kosmosā, taču vēl jāsasniedz liela grupa potenciālo lietotāju. Saistībā ar to ES SST pakalpojumu kvalitāte un efektivitāte jāuzlabo atbilstoši lietotāju vajadzībām, tostarp flotes pievienotās vērtības un darbības vadības ziņā. Minētais būtu jāatbalsta ar pastiprinātām informēšanas kampaņām, lietotāju atsauksmju mehānisma un vienotu ES SST darbības procedūru un pakalpojumu sniegšanas standartu turpmāku attīstību, kā arī pievienotās vērtības pakalpojumu iekļaušanu vienotajā garantētajā bāzē,
-tādu sinerģiju nepieciešamības un iespējamo realizēšanas līdzekļu apsvēršana, kas attiecas uz citām kosmosa situācijas apzināšanās jomām, un tādu SST pakalpojumu nepieciešamība, kas aptver apdraudējumus kosmosā visā kosmosa kuģu misiju aprites ciklā,
-ilgtermiņa vīzijas, stratēģisko mērķu un vispārējo vadlīniju noteikšana ES līmenī — tas būtu jāatbalsta ar īstenošanas ceļvežiem un daudzgadu plāniem, kā arī jāņem vērā līdz šim veiktais sagatavošanās darbs,
-ES SST dotāciju pārvaldības shēmas papildu vienkāršošana — tā ir nepieciešama, lai novērstu problēmas, kas ir saistītas ar ES finansēšanas pasākumu sarežģītību un administratīvo slogu, un nodrošinātu paredzamību un stabilitāti turpmākai ES SST attīstībai, kā arī
-pārvaldības izmaiņas ar mērķi nodrošināt izmaksu ziņā lietderīgu pārvaldību — tas ir būtiski, lai nodrošinātu iespējamu plašāku dalībvalstu iesaistīšanu un ES SST attīstību. Būtu jāpalielina Komisijas iesaiste ES SST, lai sniegtu iespēju nodrošināt plašākus norādījumus un pārraudzību stratēģiskā, politikas un organizatoriskā līmenī. Būtu vēl vairāk jāizpēta Satcen nozīme ES SST pakalpojumu sniegšanas veicināšanā.