EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 25.4.2018

COM(2018) 237 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Mākslīgais intelekts Eiropai

{SWD(2018) 137 final}

1.Ievads — pārmaiņu pieņemšana

Mākslīgais intelekts (MI) jau ir mūsu dzīves daļa — tā nav zinātniskā fantastika. MI ir realitāte, sākot no virtuāla personīgā palīga, ko izmantojam, lai sakārtotu savu darba dienu, un beidzot ar ceļošanu bezvadītāja transportlīdzeklī un mūsu tālruņiem, kas iesaka dziesmas vai restorānus, kas mums varētu patikt.

MI ne tikai atvieglo mums dzīvi, bet arī palīdz risināt dažas no lielākajām problēmām pasaulē: tas attiecas gan uz hronisku slimību ārstēšanu vai bojāgājušo skaita samazināšanu ceļu satiksmes negadījumos 1 , gan uz cīņu ar klimata pārmaiņām vai gatavošanos kiberdrošības draudiem.

Dānijā MI palīdz glābt dzīvības tādējādi, ka neatliekamās palīdzības dienesti var diagnosticēt sirdsdarbības apstāšanos vai citas veselības problēmas, pamatojoties uz to, kā skan zvanītāja balss. Austrijā MI palīdz radiologiem precīzāk konstatēt audzējus, jo rentgena uzņēmumi tiek nekavējoties salīdzināti ar daudziem citiem medicīniskajiem datiem.

Daudzās lauku saimniecībās visā Eiropā jau tiek izmantots MI, lai uzraudzītu mājlopu kustību, temperatūru un barības patēriņu. MI sistēma tad automātiski pielāgo apsildīšanas un barošanas mašīnas, lai palīdzētu lauksaimniekiem uzraudzīt dzīvnieku labturību un izbrīvēt laiku citiem uzdevumiem. MI arī palīdz ražotājiem Eiropā uzlabot darba efektivitāti un uzņēmumiem atgriezties Eiropā 2 .

Tie ir tikai daži piemēri tam, ko mēs zinām par MI spēju daudz paveikt dažādās nozarēs, sākot no enerģētikas un beidzot ar izglītību, no finanšu pakalpojumiem līdz būvniecībai. Turpmākajos desmit gados parādīsies vēl citi neskaitāmi piemēri, kurus šodien nevaram pat iztēloties.

Tāpat kā kādreiz tvaika dzinējs vai elektroenerģija, MI pārveido mūsu pasauli, sabiedrību un rūpniecību 3 . Pateicoties lielākai datošanas jaudai, datu pieejamībai un algoritmu progresam, MI kļuvis par vienu no stratēģiskākajām 21. gadsimta tehnoloģijām. Likmes nekad iepriekš nav bijušas tik augstas. Pasauli, kādā mēs dzīvosim, noteiks mūsu pieeja MI. Sīvas vispārējas konkurences apstākļos ir vajadzīgs stingrs Eiropas satvars.

Eiropas Savienībā (ES) būtu nepieciešama koordinēta pieeja, lai pēc iespējas vairāk tiktu izmantotas MI piedāvātās iespējas un risinātas MI radītās jaunās problēmas. ES var ieņemt vadošo lomu ceļā uz MI izstrādi un izmantošanu labiem mērķiem un visu interesēs, balstoties uz savām vērtībām un savu potenciālu. ES rīcībā ir:

– pasaules līmeņa pētnieki, laboratorijas un jaunuzņēmumi. ES ir arī spēcīga robottehnikā, un ES rūpniecība ieņem vadošo vietu pasaulē tādās nozarēs kā, piem., transports, veselības aprūpe un ražošana, kurām pirmajām būtu jāievieš MI;

– digitālais vienotais tirgus. Kopīgi noteikumi tādās jomās kā, piem., datu aizsardzība un datu brīva plūsma ES, kiberdrošība un savienojamība, palīdz uzņēmumiem veikt uzņēmējdarbību, paplašināt savu darbību pāri robežām un veicina investīcijas; kā arī

– rūpniecības, pētniecības un publiskā sektora datu pārpilnība, ko var padarīt pieejamu izmantošanai MI sistēmās. Vienlaikus ar šo paziņojumu Komisija veic pasākumus, lai atvieglotu datu koplietošanu un atkārtotai izmantošanai būtu pieejams lielāks datu apjoms, jo dati ir MI izejmateriāls. Tas īpaši attiecas uz publiskā sektora datiem, piem., par sabiedriskajiem pakalpojumiem un vidi, kā arī pētniecības un veselības aprūpes datiem.

Eiropas līderi noteikuši, ka MI ir prioritāte darba programmās. 2018. gada 10. aprīlī 24 dalībvalstis 4 un Norvēģija apņēmās veikt kopīgu darbu MI jomā. Pamatojoties uz šo spēcīgo politisko nostādni, pienācis laiks īstenot nozīmīgus centienus, lai nodrošinātu turpmāk minēto.

– Eiropa ir konkurētspējīga MI jomā, tā veic drosmīgas investīcijas atbilstīgi savai ekonomiskajai ietekmei. Runa ir par atbalstu pētniecībai un inovācijām, lai izstrādātu MI tehnoloģiju nākamo paaudzi, un ieviešanu, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi — īpaši mazie un vidējie uzņēmumi, kas veido gandrīz 99 % no visiem ES uzņēmumiem — varētu izmantot MI.

– Digitalizācijas procesā neviens netiek atstāts novārtā. MI maina darba raksturu: tiks radītas profesijas, citas profesijas izzudīs, vairākums profesiju tiks pārveidotas. Valdībām būtu jānosaka, ka prioritāte ir modernizēt izglītību visos līmeņos. Visiem Eiropas iedzīvotājiem būtu jābūt iespējai apgūt nepieciešamās prasmes. Būtu jārūpējas par talantiem un jāveicina dzimumu līdzsvars un dažādība.

– Jauno tehnoloģiju pamatā ir vērtības. Vispārīgā datu aizsardzības regula kļūs par realitāti 2018. gada 25. maijā. Tā ir nozīmīgs solis uzticības veidošanas virzienā, un tas ir svarīgi ilgtermiņā gan cilvēkiem, gan uzņēmumiem. Tieši šajā jomā ES ilgtspējīgā pieeja tehnoloģijām rada konkurences šķautni, jo tiek pieņemtas pārmaiņas, kuru pamatā ir Savienības vērtības 5 . Tāpat kā ikviena pārveidojoša tehnoloģija, arī dažas MI lietojumprogrammas var radīt jaunus ētikas un tiesību jautājumus, piem., par atbildību vai potenciāli tendenciozu lēmumu pieņemšanu. Tādēļ ES jānodrošina, ka MI tiek izstrādāts un lietots atbilstīgā satvarā, kas veicina inovāciju un ievēro Savienības vērtības un pamattiesības, kā arī tādus ētikas principus kā pārskatatbildība un pārredzamība. ES arī atrodas izdevīgā situācijā, lai vadītu šīs diskusijas globālā mērogā.

Šādi ES var panākt pārmaiņas un būt pirmā, kas izmanto tādu pieeju MI, kas dod labumu cilvēkiem un sabiedrībai kopumā.

Eiropas jaunā iniciatīva MI jomā

Komisija 2017. gada maijā publiskoja vidusposma pārskatu par digitālā vienotā tirgus stratēģiju 6 . Tajā uzsvērts, cik svarīgi ir izmantot Eiropas zinātnisko un rūpniecisko potenciālu, kā arī inovatīvos jaunuzņēmumus, lai ieņemtu vadošo vietu MI tehnoloģiju, platformu un lietojumprogrammu izstrādē.

Eiropadome 2017. gada oktobrī paziņoja, ka ES ir steidzami jāpievēršas jaunajām tendencēm, piemēram, MI, “vienlaikus nodrošinot augstu datu aizsardzības līmeni, digitālās tiesības un ētikas standartus” un aicināja Komisiju “nākt klajā ar Eiropas pieeju mākslīgā intelekta jautājumā” 7 . Eiropas Parlaments sagatavoja apjomīgus ieteikumus par civiltiesību noteikumiem robotikas jomā, un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja arī publiskoja atzinumu par šo tēmu 8 .

Šajā paziņojumā izklāstīta Eiropas iniciatīva MI jomā, kuras mērķis ir:

·palielināt ES tehnoloģisko un rūpniecisko jaudu un ieviest MI visās ekonomikas nozarēs gan privātajā, gan publiskajā sektorā 9 . Tas sevī ietver investīcijas pētniecībā un inovācijās un labāku piekļuvi datiem;

·gatavoties sociāli ekonomiskām pārmaiņām, ko rada MI, mudinot modernizēt izglītību un apmācības sistēmu, rūpējoties par talantiem, plānojot izmaiņas darba tirgū, atbalstot statusa maiņu darba tirgū un sociālās aizsardzības sistēmas pielāgošanu;

·nodrošināt atbilstīgu ētisko un juridisko satvaru, kurš balstīts uz Savienības vērtībām un ir saskaņā ar ES Pamattiesību hartu. Tas sevī ietver turpmākus norādījumus par pastāvošajiem produktatbildības noteikumiem, sīki izstrādātu analīzi par jaunām problēmām, kā arī sadarbību ar ieinteresētajām personām, izmantojot Eiropas MI aliansi, lai izstrādātu ētikas vadlīnijas MI jomā 10 .

Lai veiktu visus šos pasākumus, jāapvieno spēki. Izmantojot šajā paziņojumā noteikto pieeju un sadarbības deklarāciju 11 , ko 24 dalībvalstis parakstīja 2018. gada 10. aprīlī, Komisija kopīgi ar dalībvalstīm izstrādās koordinētu plānu MI jomā. Diskusija notiks Eiropā pastāvošas platformas ietvaros, kuru veido valstu iniciatīvas rūpniecības digitalizācijai, lai līdz 2018. gada beigām vienotos par plānu. Galvenie mērķi ir pēc iespējas palielināt investīciju radīto ietekmi ES un valstu līmenī, veicināt sinerģiju un sadarbību ES, apmainīties ar paraugpraksi un kopīgi formulēt turpmāko ceļu, lai nodrošinātu, ka ES var konkurēt pasaulē.

Turpmākajās nedēļās Komisija sagatavos paziņojumu par satīklotās un automatizētās mobilitātes nākotni Eiropā un paziņojumu par nākotnes centieniem Eiropā pētniecības un inovāciju jomā. MI būs šo iniciatīvu svarīgākais elements.

2.ES pozīcija konkurētspējīgā starptautiskajā vidē

Visvairāk attīstītās valstis atzīst, ka MI būtība maina spēles noteikumus, un tām ir atšķirīgas pieejas MI, kas atspoguļo katras attiecīgās valsts politisko, ekonomikas, kultūras un sociālo sistēmu 12 .

ASV valdība 2016. gadā iepazīstināja ar savu MI stratēģiju un investēja aptuveni 970 miljonus euro neklasificētā MI pētniecībā. Saskaņā ar Ķīnas “Nākamās paaudzes mākslīgā intelekta izstrādes plānu” valsts mērķis ir līdz 2030. gadam kļūt par globālo līderi, un tā veic milzīgas investīcijas 13 . Citas valstis, piem., Japāna un Kanāda, arī ir pieņēmušas MI stratēģiju.

ASV un Ķīnā lieli uzņēmumi veic ievērojamas investīcijas MI un izmanto datus lielos apjomos 14 .

Kopumā privāto investīciju ziņā MI jomā Eiropa atpaliek — 2016. gadā kopējās investīcijas Eiropā bija 2,4–3,2 miljardi euro salīdzinājumā ar 6,5–9,7 miljardiem euro Āzijā un 12,1–18,6 miljardiem Ziemeļamerikā 15 .

Tādēļ ES ir svarīgi turpināt strādāt, lai izveidotu vidi, kas veicina investīcijas, un izmantot publisko finansējumu privāto investīciju līdzsvarošanai. Šim nolūkam ES jāsaglabā un par pamatu jāizmanto savi resursi.

Eiropā atrodas pasaules vadošie pētnieki MI jomā un arī uzņēmēji inovāciju jomā un progresīvo tehnoloģiju jaunuzņēmumi (kas izveidoti uz zinātniska atklājuma vai inženierijas pamata) 16 . ES ir spēcīga rūpniecība, kas saražo vairāk nekā ceturto daļu no pasaules rūpniecisko un profesionālo pakalpojumu robotu skaita (piem., precīzās lauksaimniecības, drošības, veselības aprūpes, loģistikas vajadzībām) 17 , un ES ieņem vadošo vietu ražošanā, veselības aprūpē, transportā un kosmosa tehnoloģiju jomā, un visas minētās nozares arvien vairāk izmanto MI. Eiropai ir arī svarīga loma, izstrādājot un izmantojot platformas, kas sniedz pakalpojumus uzņēmumiem un organizācijām (uzņēmumu darījumi ar uzņēmumiem), lietojumprogrammas virzībai uz “viedo uzņēmumu” un e-pārvaldi.

Viena no svarīgākajām ES problēmām konkurētspējas saglabāšanai ir nodrošināt, ka MI tehnoloģijas tiek ieviestas visās ekonomikas nozarēs. Eiropas rūpniecība nevar kavēties. Tikai viena daļa Eiropas uzņēmumu jau ir ieviesuši digitālās tehnoloģijas. Šī tendence ir īpaši aktuāla maziem un vidējiem uzņēmumiem. 2017. gadā 25 % no lieliem ES uzņēmumiem un 10 % no maziem un vidējiem uzņēmumiem izmantoja lielo datu analīzi. Tikai viens no pieciem maziem un vidējiem uzņēmumiem bija augstā līmenī digitalizēts, un vienai trešajai daļai no visa darbaspēka arvien trūkst digitālo pamatprasmju 18 . Tajā pašā laikā tiek plaši atzīts, ka MI ieviešana dod labumu. Piemēram, 2018. gada Digitalizācijas rezultātu apkopojums liecina, ka uzņēmumi lauksaimniecības pārtikas un būvniecības nozarēs, kas jau izmanto MI, apstiprina pozitīvo ietekmi, ieejot jaunos tirgos, uzlabojot produktus un pakalpojumus un iegūstot jaunus klientus 19 .

ES centieni līdz šim: izveidots pamats pēc iespējas plašai MI izmantošanai

MI parādās ES pētniecības un izstrādes pamatprogrammās kopš 2004. gada, īpaši robottehnikas jomā. Investīcijas ir palielinājušās un sasniedz 700 miljonus euro 2014.–2020. gadā, ko papildina privātās investīcijas 2,1 miljarda euro apmērā publiskās un privātās partnerības ietvaros robottehnikas jomā 20 . Šie centieni ievērojami veicinājuši Eiropas vadošo lomu robottehnikas jomā.

Kopumā laikā no 2014. gada līdz 2017. gadam pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros ar MI saistītā pētniecībā un inovācijā, tostarp lielos datos, veselības aprūpē, rehabilitācijā, transportā un kosmosa izpētē, ieguldīts aptuveni 1,1 miljards euro.

Turklāt Komisija sākusi lielas iniciatīvas, kas ir svarīgas MI. Tās attiecas uz efektīvāku elektronisko komponentu un sistēmu izstrādi, piem., mikroshēmas, kas īpaši izveidotas MI darbību veikšanai (neiromorfiskās mikroshēmas) 21 ; pasaules līmeņa augstas izšķirtspējas datori 22 , kā arī pamatprojekti kvantu tehnoloģijas un cilvēka smadzeņu kartēšanas jomā 23 .

3.Turpmākā rīcība: ES iniciatīva MI jomā

3.1.    ES tehnoloģiskās un rūpnieciskās jaudas palielināšana un MI ieviešana dažādās ekonomikas nozarēs

Publiskajam un privātajam sektoram jāizmanto iespējas, kas rodas, pateicoties inovatīvu MI risinājumu izstrādei un piemērošanai dažādās jomās 24 .

Ja nebūs šādu centienu, ES riskē pazaudēt MI piedāvātās iespējas, saskarties ar intelektuālā darbaspēka aizplūšanu un būt par citviet izstrādātu risinājumu patērētāju. Tāpēc ES vajadzētu stiprināt savu pētniecības teicamnieces statusu, vienlaikus ieviešot tirgū lielāku skaitu inovāciju. Turklāt lielākajai daļai Eiropas uzņēmumu — gan lieliem, gan maziem — būtu jāievieš MI tehnoloģijas.

Investīciju palielināšana

2018.–2020. gads 

Lai sniegtu atbalstu kopīgiem centieniem, Komisija palielina investīcijas MI jomā pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros līdz aptuveni 1,5 miljardiem euro līdz 2020. gada beigām (kas ir vidēji 500 miljoni euro gadā jeb palielinājums par aptuveni 70 %). Saskaņā ar pašreizējām publiskajām un privātajām partnerībām (piem., robottehnikas un lielo datu jomā) šīs investīcijas papildus piesaistīs 2,5 miljardus euro tā paša perioda laikā.

Šo investīciju mērķis ir konsolidēt MI pētniecību un inovācijas, veicināt testēšanu un eksperimentus, stiprināt MI izcilības pētniecības centrus un censties panākt, lai MI nonāk pie visiem potenciālajiem lietotājiem, īpašu uzmanību pievēršot maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Ja dalībvalstis 26  un privātais sektors (ārpus izveidotajām partnerībām) pieliks tādas pašas pūles investīciju jomā, kopējās investīcijas ES palielināsies līdz aptuveni 7 miljardiem euro gadā, un līdz 2020. gada beigām kopējā summa pārsniegs 20 miljardus euro. Tad ES varēs turpināt kāpināt centienus nākamajos desmit gados.

Pētniecības un inovācijas stiprināšana — no laboratorijas līdz tirgum

Komisija sniegs atbalstu MI tehnoloģijām gan fundamentālos, gan rūpnieciskos pētījumos 27 . Tas attiecas uz investīcijām projektos svarīgākajās lietojuma jomās, piem., veselības aprūpē, satīkloto un automatizēto transportlīdzekļu vadīšanā, lauksaimniecībā, ražošanā, enerģētikā, nākamās paaudzes interneta tehnoloģijās, drošībā un valsts pārvaldē (tostarp tieslietās). Finansējums arī pastiprinās Eiropas potenciālu integrētajā MI/robottehnikā.

Komisija arī sniegs atbalstu inovācijai, kas ir liels atklājums tirgus veidošanas jomā, piem., MI, izmantojot Eiropas Inovācijas padomes izmēģinājuma projektu 28 . Laikā no 2018. gada līdz 2020. gadam pieejamais budžets būs 2,7 miljardi euro, lai atbalstītu 1000 potenciāli lielu atklājumu projektus un piešķirtu 3000 balvas priekšizpētes jomā. Šis izmēģinājuma projekts var īpaši palīdzēt izstrādāt MI, jo MI tehnoloģijas varētu būt ietvertas daudzos projektos, kas saistīti ar lietojumiem tādās jomās kā veselības aprūpe, lauksaimniecība un ražošana.

Finansējumu fundamentāliem pētījumiem varētu piešķirt Eiropas Pētniecības padome, pamatojoties uz zinātnes izcilību. Izmantojot Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktos pasākumus, tiek piešķirtas dotācijas visos pētnieku profesionālās darbības posmos, un pēdējo gadu laikā ir piešķirts atbalsts MI pētniecībai.

Atbalsts MI pētniecības izcilības centriem Eiropā

Balstoties uz dalībvalstu centieniem kopīgi izveidot uz MI vērstus pētniecības centrus, Komisija sniegs atbalstu un stiprinās MI izcilības centrus Eiropā. Komisija arī mudinās un veicinās to savstarpējo sadarbību un tīkla izveidi.

MI nodrošināšana visiem mazajiem uzņēmumiem un potenciālajiem lietotājiem

Eiropa var pilnībā izmantot MI radītās priekšrocības tikai tad, ja MI ir pieejams visiem un visi tam var piekļūt. Komisija veicinās to, lai visi potenciālie lietotāji, īpaši mazie un vidējie uzņēmumi, uzņēmumi nozarēs, kas nav tehnoloģiju nozares, un valsts pārvaldes iestādes, var piekļūt jaunākajām MI tehnoloģijām, un mudinās tos testēt MI. Šajā nolūkā Komisija atbalstīs platformas “MI pēc pieprasījuma” izstrādi. Tādējādi visiem lietotājiem ES tiks nodrošināts viens piekļuves punkts MI resursiem, tostarp zināšanām, datu krātuvēm, datošanas jaudai (mākonim, augstas izšķirtspējas datošanai), rīkiem un algoritmiem. Tehnoloģiju potenciālajiem lietotajiem tiks piedāvāti pakalpojumi un sniegts atbalsts, tiks analizēts ar MI saistītais uzņēmējdarbības gadījums, ņemot vērā tā konkrētos apstākļus, un sniegta palīdzība, lai MI risinājumi tiktu integrēti uzņēmumu procesos, produktos un pakalpojumos.

Lai atvieglotu piekļuvi platformai, praktisks rīks būs pastāvošais tīkls ar vairāk nekā 400 digitālās inovācijas centriem 29 . Apritē iesaistās arvien vairāk centru, un tiks izveidots īpašs uz MI vērsts digitālās inovācijas centru tīkls.

Komisija analizēs sistēmiskas pārmaiņas vērtību ķēdēs, lai projicētu MI iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem, vadītu nozīmīgas rūpnieciskās MI lietojumprogrammas nozarēs, kas nav tehnoloģiju nozares, un stiprinātu Eiropas progresīvās ražošanas atbalsta centru maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Atbalsts testu un eksperimentu veikšanai

Ir svarīgi veikt testus un eksperimentus ar MI produktiem, lai panāktu, ka tie ir gatavi tirgum, nodrošinātu to atbilstību drošuma standartiem un noteikumiem un ļautu politikas veidotājiem gūt pieredzi jauno tehnoloģiju jomā, lai tie varētu izstrādāt atbilstīgu tiesisko regulējumu. Komisija sniegs atbalstu tam, lai tiktu izveidota infrastruktūra testu un eksperimentu veikšanai un lai tā būtu atvērta visiem uzņēmumiem visos reģionos. Par pamatu izmantojot izveidoto digitālās inovācijas centru tīklu, tiks izveidota pirmā infrastruktūra testu un eksperimentu veikšanai ar MI produktiem un pakalpojumiem tādās jomās kā veselības aprūpe, transports, infrastruktūras pārbaudes un uzturēšana, lauksaimniecības pārtika un spējā ražošana.

Privāto investīciju piesaistīšana

Ir svarīgi, lai papildus investīcijām pētniecības un inovācijas pamatprogrammas ietvaros MI pārveides procesā būtu pietiekams privāto investīciju apjoms. Eiropas Stratēģisko investīciju fonds turpmāk tiks iesaistīts privāto investīciju piesaistīšanai, lai sniegtu atbalstu MI izstrādei un ieviešanai, un tas notiks plašāku digitalizācijas veicināšanas centienu ietvaros. Komisija sadarbībā ar Eiropas Investīciju bankas grupu centīsies panākt, lai laikposmā no 2018. gada līdz 2020. gadam kopējās investīcijas sasniedz vismaz 500 miljonus euro. Turklāt Eiropas Komisija un Eiropas Investīciju fonds ir sākuši 2,1 miljarda euro vērtu Eiropas mēroga riska kapitāla “fondu fondu” programmu VentureEU, ar kuras palīdzību tiks palielinātas investīcijas inovatīvos jaunuzņēmumos un augošos uzņēmumos visā Eiropā. Komisija arī sniedz atbalstu rūpniecības digitalizācijas iniciatīvu ietvaros 30 .

Pasākumi pēc 2020. gada

Komisija arī plāno turpināt sniegt atbalstu tehnoloģijām un infrastruktūrai, kas ir MI pamatā un to iespējo, piem., augstas izšķirtspējas datošanai, mikroelektronikai, fotonikai, kvantu tehnoloģijām, lietu internetam un mākonim.

Šajā procesā Komisija sniegs atbalstu energoefektīvākām tehnoloģijām un infrastruktūrai, padarot MI vērtību ķēdi videi draudzīgāku.

Kā padarīt datus pieejamākus

MI vajadzībām ir jāizstrādā dati lielā apjomā. Mašīnmācīšanās, kas ir MI veids, darbojas tādējādi, ka pieejamos datos tiek noteikti paraugi, un tad zināšanas tiek piemērotas jaunajiem datiem 35 . Jo lielāka datu kopa, jo labāk var atklāt pat niecīgu sasaisti datos. Runājot par MI izmantošanu, ar datiem bagātās vidēs arī pastāv lielākas iespējas. Tas ir tādēļ, ka dati ir veids, kādā algoritms uzzina par vidi un mijiedarbojas ar to. Piem., ja visas iekārtas un procesi kādā uzņēmumā nepārtraukti rada datus, pastāv iespēja, ka turpmāka automatizācija un optimizācija ir panākama ar MI palīdzību. Tas tā nenotiek analogā uzstādījumā, piem., uz papīra dokumentiem balstītā darbībā, kad nav digitalizētu datu par notiekošo.

Ņemot vērā iepriekš minēto, piekļuve datiem ir nozīmīga sastāvdaļa konkurētspējīgā MI vidē, un ES tā būtu jāveicina.

Pēdējo 15 gadu laikā ES ir īstenojusi ievērojamus centienus, lai publiskā sektora informācija un publiski finansētas pētniecības rezultāti būtu pieejami atkārtotai izmantošanai; tas attiecas, piem., uz ES kosmosa programmu (Copernicus 36 , Galileo) ģenerētajiem datiem. Pateicoties iniciatīvai par labāku piekļuvi šādiem datiem un to atkārtotu izmantošanu, datu kopums turpinās palielināties.

Sabiedriskajai politikai arī būtu jāveicina privāti turētu datu plašāka pieejamība, vienlaikus pilnībā ievērojot tiesību aktus personas datu aizsardzības jomā. Komisija aicina uzņēmumus atzīt, ka ir svarīgi atkārtoti izmantot datus, kas nav personu dati, tostarp MI apmācības nolūkā.

Jauns atbalsta centrs datu koplietošanai nodrošinās valsts sektora iestādēm un uzņēmumiem juridisku un tehnisku atbalstu, lai varētu piekļūt valsts sektora struktūru un uzņēmumu datiem.

Komisija arī turpmāk pētīs, kā padarīt pieejamākus plašākus datus.

3.2.Gatavošanās sociāli ekonomiskām pārmaiņām

Cilvēces pastāvēšanas vēsturē jaunu tehnoloģiju — sākot no elektrības un beidzot ar internetu —  parādīšanās mainījusi darba raksturu. Gan sabiedrībai, gan ekonomikai tādējādi bijuši lieli ieguvumi, bet arī radušās bažas. Automatizācijas, robottehnikas un MI parādīšanās pārveido darba tirgu, un ir svarīgi, lai ES pārvaldītu šīs pārmaiņas.

Šīs tehnoloģijas var atvieglot darba ņēmēju dzīvi. Tās var, piem., palīdzēt veikt monotonus, fiziski grūtus vai pat bīstamus uzdevumus (piem., tīrīt nedrošas vai grūti pieejamas vietas kā, piem., rūpnieciskas caurules). Tās var arī palīdzēt apkopot lielus datu apjomus, sniegt precīzāku informāciju un ierosināt lēmumus, tostarp MI izmanto, lai palīdzētu mediķiem noteikt diagnozi. Visbeidzot tās palīdz stiprināt cilvēku spējas. Ņemot vērā sabiedrības novecošanos, MI var sniegt jaunus risinājumus, kas palīdzētu lielākam skaitam cilvēku piedalīties un palikt darba tirgū, tostarp personām ar invaliditāti. Pateicoties MI, rodas jaunas profesijas un uzdevumi, un dažus ir grūti vai pat neiespējami prognozēt. Citas profesijas un uzdevumi tiks aizstāti. Kaut gan šajā posmā ir grūti noteikt, kāda tieši ir kvantitatīvi izteiktā MI ietekme uz profesijām, ir skaidrs, ka ir nepieciešams rīkoties.

Kopumā ES ir trīs nozīmīgas problēmas, un tās uzsver izglītības un apmācības, tostarp skolotāju un pasniedzēju izglītības un apmācības, fundamentālo lomu, un par šo jomu atbild dalībvalstis. Pirmā problēma ir sagatavot sabiedrību kopumā. Tas nozīmē palīdzēt visiem Eiropas iedzīvotājiem attīstīt digitālās pamatprasmes un papildu prasmes, ko nevar aizstāt neviena mašīna, piem., kritisko domāšanu, radošumu vai pārvaldību. Otrkārt, ES jākoncentrē pūles, lai palīdzētu darba ņēmējiem tādās profesijās, kurās varētu notikt vislielākās pārmaiņas vai kuras varētu pazust automatizācijas, robottehnikas un MI dēļ. Runa ir arī par piekļuves nodrošināšanu visiem iedzīvotājiem, tostarp darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem 38 , sociālajai aizsardzībai 39 atbilstīgi Eiropas sociālo tiesību pīlāram. Visbeidzot, ES jāapmāca lielāks skaits speciālistu MI jomā, par pamatu ņemot iedibinātās tradīcijas akadēmiskās izcilības jomā, jārada pareizā vide viņu darbam ES un jāpiesaista vairāk talantu no citām valstīm.

Rūpes par to, lai neviens netiktu atstāts novārtā

Eiropas Komisija 2016. gadā sāka plašu plānu, lai palīdzētu cilvēkiem iegūt pareizās prasmes atbilstīgi jaunajam darba tirgum: Jaunā prasmju programma Eiropai 40 . Programmas ietvaros Komisija sagatavoja ieteikumu dalībvalstīm “Prasmju pilnveides ceļi: jaunas iespējas pieaugušajiem”, lai uzlabotu to pamata rakstpratību, rēķinpratību un digitālās prasmes. Tika arī pieņemts ieteikums par pamatprasmēm mūžizglītībā, īpaši koncentrējoties uz prasmju apguvi zinātnē, tehnoloģijā, inženierzinātnēs un matemātikā (STEM), digitālajām kompetencēm, uzņēmējdarbību un radošumu. Komisija arī iepazīstināja ar rīcības plānu digitālās izglītības jomā 41 , kura mērķis ir mudināt visus iedzīvotājus apgūt digitālās prasmes un kompetences. Plānā skatīts, kā MI ietekmē izglītību un apmācību, izmantojot izmēģinājuma projektus.

Lai gan digitalizācija ietekmē darba tirgus struktūru, īpaši tādēļ, ka tiek automatizētas profesijas, kurās nepieciešamas vidēji augstas prasmes, MI ietekme varētu būt lielāka profesijās, kurās nepieciešamas mazākas prasmes 42 . Ja šis aspekts netiek risināts agrīnā posmā un aktīvi, tas var saasināt nevienlīdzību starp cilvēkiem, reģioniem un rūpniecības nozarēm ES.

Lai pārvaldītu MI radītos pārveidojumus, darba ņēmējiem, kuru profesija mainās vai var izzust automatizācijas dēļ, jābūt iespējai apgūt nepieciešamās prasmes un zināšanas, apgūt jaunas tehnoloģijas un saņemt atbalstu laikā, kad mainās statuss darba tirgū. Šāda plānošanas pieeja un koncentrēšanas uz investīcijām cilvēkos ir stūrakmens uz cilvēkiem vērstai, iekļaujošai pieejai MI, un tai ir nepieciešamas nozīmīgas investīcijas. Valstu shēmas būs svarīgas, lai nodrošinātu prasmju pilnveidošanu un apmācību. Labumu dos Eiropas strukturālo un investīciju fondu atbalsts (kas nodrošinās atbalstu prasmju attīstībai 27 miljardu euro apmērā laikā no 2014. gada līdz 2020. gadam, un no šīs summas Eiropas Sociālā fonda investīcijas tieši digitālajās prasmēs būs 2,3 miljardi euro), un atbalstu piešķirs arī privātais sektors. Komisija arī turpmāk sniegs atbalstu pētniecībai par cilvēku un MI mijiedarbību un sadarbību.

Rūpes par talantiem, dažādību un starpdisciplīnu dimensiju

Pateicoties MI, ir radītas jaunas profesijas, tostarp tādā jomā kā mašīnmācīšanās algoritmu un citu digitālo inovāciju izstrāde 43 . Kopumā speciālistu skaits ES informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jomā kopš 2011. gada ir palielinājies par 5 % gadā, radot 1,8 miljonus darbvietu un strauji palielinot savu daļu kopējā nodarbinātībā no 3 % līdz 3,7 % tikai piecu gadu laikā. Eiropā ir vismaz 350 000 brīvu darbvietu šādiem profesionāļiem, un tas liecina, ka pastāv ievērojama prasmju nepietiekamība 44 . Tādēļ Eiropai vajadzētu censties palielināt to cilvēku skaitu, kas ir apmācīti MI jomā, un veicināt daudzveidību. MI izstrādē, sākot no iekļaujošas MI izglītības un apmācības, jāiesaista lielāks skaits sieviešu un cilvēku ar daudzveidīgu pieredzi, tostarp personas ar invaliditāti, lai nodrošinātu, ka MI ir nediskriminējošs un iekļaujošs. Ir jānodrošina atbalsts arī starpdisciplīnu dimensijai (ierosinot kopīgu akadēmisku grādu, piem., jurisprudencē vai psiholoģijā un MI). Programmās un kursos ir svarīgi parādīt ētikas nozīmīgumu jauno tehnoloģiju izstrādē un izmantošanā. Un runa ir ne tikai par labākā talanta apmācīšanu, bet arī par pievilcīgas vides izveidošanu, lai cilvēki paliktu ES.

Būtu jāveicina iniciatīvas, kas mudina jauniešus izvēlēties MI priekšmetus un ar tiem saistītās jomas profesionālajai darbībai. Komisija nesen sāka iniciatīvu “Stažēšanās digitālo iespēju jomā” 45 , kas sniedz atbalstu stažieriem, kuru mērķis ir apgūt progresīvas digitālās prasmes, un vairākus pasākumus saistībā ar Digitālo prasmju un profesiju saliedēšanu 46 , kuru mērķis ir vairot programmēšanas prasmes un palielināt ekspertu skaitu digitālajā jomā.

Lai cilvēki pieņemtu MI, ļoti svarīgi ir nodrošināt, lai darba ņēmējiem tiek dota iespēja pielāgoties un piekļūt jaunām iespējām. Tāpat kā ikviena cita tehnoloģija, MI netiek uzlikts sabiedrībai par pienākumu. Valdībām jāapvienojas dialogā ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, lai kopīgi vadītu šo procesu un nodrošinātu, ka tā radītie labumi tiek pēc iespējas daudziem, ka visi iedzīvotāji ir atbilstīgi nodrošināti, lai pilnībā izmantotu šo tehnoloģiju, un notiek plašas diskusijas par potenciāli dziļākām pārmaiņām sabiedrībā.

3.3.Atbilstīga ētikas satvara un tiesiskā regulējuma nodrošināšana

MI izstrādei un izmantošanai nepieciešama vide, kurā valda uzticēšanās un pārskatatbildība.

Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā noteiktās vērtības veido pamatu tiesībām, kas ir piešķirtas visiem Savienības iedzīvotājiem. Turklāt ES Pamattiesību hartas vienotajā dokumentā ir apvienotas visas personas, civilās, politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības, kas ir piešķirtas personām ES.

ES ir spēcīgs un līdzsvarots tiesiskais regulējums, ko var izmantot par pamatu un kas var noteikt vispārēju standartu ilgtspējīgai pieejai šādai tehnoloģijai. Savienībā ir augsti standarti drošuma un produktatbildības jomās. Pirmie ES līmeņa noteikumi par tīkla un informācijas sistēmu drošību un spēcīgāki noteikumi personas datu aizsardzībai stāsies spēkā 2018. gada maijā.

Vispārīgā datu aizsardzības regula nodrošina augstus personas datu aizsardzības standartus, un tajā iekļauti principi integrētai datu aizsardzībai un datu aizsardzībai pēc noklusējuma. Tā garantē personas datu brīvu apriti Savienībā. Tās noteikumi par lēmumu pieņemšanu pamatojas tikai uz automatizētu apstrādi, tostarp profilu veidošanu. Šādos gadījumos datu subjektiem ir tiesības saņemt jēgpilnu informāciju par lēmumā ietverto loģiku 49 . Vispārīgā datu aizsardzības regula arī piešķir indivīdiem tiesības nebūt pakļautiem tikai automatizētai lēmuma pieņemšanai, izņemot noteiktos gadījumos 50 . Komisija vērīgi sekos regulas piemērošanai MI kontekstā un aicina valstu datu aizsardzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju darīt tāpat.

Komisija Digitālā vienotā tirgus stratēģijas ietvaros jau ir nākusi klajā ar vairākiem priekšlikumiem, kas būs galvenais elements MI izstrādes veicināšanai, piem., regula par datu, kas nav personas dati, brīvu apriti, un kas stiprinās uzticēšanās tiešsaistes pasaulei, piem., E-privātuma regula un kiberdrošības akts. Šie priekšlikumi jāpieņem pēc iespējas drīz. Tas ir svarīgi, jo iedzīvotājiem, tāpat kā uzņēmējiem, jāvar uzticēties tehnoloģijām, ar kurām tie mijiedarbojas, to rīcībā jābūt paredzamai tiesiskajai videi un tiem jāvar paļauties uz to, ka efektīvi tiks aizsargātas viņu pamattiesības un brīvības.

Lai turpinātu stiprināt uzticēšanos, cilvēkiem arī jāsaprot, kā tehnoloģijas darbojas, tādēļ ir svarīgi veikt izpēti par MI sistēmu skaidrojamību. Lai palielinātu pārredzamību un samazinātu nobīdes vai kļūdas risku, MI sistēmas jāizstrādā tā, lai cilvēki varētu saprast to darbības (pamatus).

Tāpat kā ikvienu tehnoloģiju vai rīku, arī MI var izmantot ne tikai pozitīviem, bet arī ļauniem nolūkiem. Kaut gan MI neapšaubāmi rada jaunas iespējas, tas arī rada problēmas un riskus, piem., tādās jomās kā drošums un atbildība, drošība (nelikumīga izmantošana vai uzbrukumi), neobjektivitāte 51 un diskriminācija.

Jāapsver arī mijiedarbība starp MI un intelektuālā īpašuma tiesībām gan no intelektuālā īpašuma iestāžu, gan lietotāju skatpunkta, lai līdzsvaroti veicinātu inovāciju un juridisko noteiktību 52 .

MI ētikas vadlīniju projekts

Pirmais solis ceļā uz ētikas bažu kliedēšanu ir MI ētikas vadlīniju projekts, kas tiks izstrādāts līdz gada beigām, pienācīgi ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Vadlīniju projekta izstrādē Komisija aicinās piedalīties visas attiecīgās ieinteresētās personas.

Vadlīniju projektā uzmanība tiks pievērsta tādiem jautājumiem kā darba nākotne, godīgums, drošums, drošība, sociālā iekļaušana un algoritmu pārredzamība. No plašāka viedokļa raugoties, vadlīnijās skatīs, kāda ietekme tiek radīta uz pamattiesībām, tostarp privātumu, cieņu, patērētāju aizsardzību un nediskriminēšanu. Vadlīniju pamatā ir Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupas veiktais darbs 53 , un tiks ņemti vērā citi līdzīgi centieni 54 . Uzņēmumi, akadēmiskās iestādes un citas pilsoniskās sabiedrības struktūru organizācijas tiks aicināti sniegt savu ieguldījumu. Vienlaikus Komisija turpinās strādāt arī pie tā, lai starptautiskā līmenī panāktu progresu ētikas jomā 55 .

Lai gan pašpārvalde var nodrošināt pirmo standartu kopumu, salīdzinājumā ar kuru var novērtēt jaunās lietojumprogrammas un rezultātus, valsts iestādēm jānodrošina, lai tiesiskais regulējums MI tehnoloģiju izstrādei un izmantošanai ir salāgots ar šīm vērtībām un pamattiesībām. Komisija uzraudzīs dokumenta attīstību un nepieciešamības gadījumā pārskatīs pastāvošos tiesiskos regulējumus, lai tos labāk pielāgotu īpašiem apstākļiem un lai īpaši nodrošinātu Savienības pamatvērtību un pamattiesību ievērošanu.

Drošums un atbildība

Līdz ar MI un jo īpaši sarežģītas iespējošanas ekosistēmas un neatkarīgas lēmumu pieņemšanas iezīmes parādīšanos ir jāapsver, cik piemēroti ir daži iedibināti drošuma noteikumi un civiltiesību jautājumi par atbildību.

Piem., MI vadīti progresīvi roboti un lietu interneta produkti var darboties ne tā, kā tika plānots laikā, kad sistēma pirmo reizi tika nodota ekspluatācijā. Ņemot vērā plašo MI izmantošanu, var būt jāpārskata gan horizontālie, gan nozaru noteikumi 56 .

ES drošības regulējums 57 jau pievēršas tam, kā produktus ir paredzēts izmantot un kāda varētu būt paredzamā (ļaunprātīgā) izmantošana, tiem nonākot tirgū. Attiecīgi izstrādāts stingru standartu kopums MI iespējoto iekārtu jomā, un standarti tiek pastāvīgi pielāgoti atbilstīgi tehnoloģiju progresam.

Šādu drošuma standartu turpmāka izstrāde un popularizēšana un atbalsts, kas tiek sniegts ES un starptautiskajās standartizācijas organizācijās, palīdzēs Eiropas uzņēmumiem gūt konkurences priekšrocības un palielinās patērētāju uzticēšanos 58 .

Patlaban Komisija novērtē, vai drošums un valstu un ES tiesiskais regulējums atbildības jomā atbilst paredzētajam mērķim, ņemot vērā pastāvošos apstākļus, un vai nav jānovērš kādas nepilnības. Augsts drošuma līmenis un efektīvs kompensēšanas mehānisms cietušajiem saistībā ar nodarītajiem zaudējumiem palīdz veidot lietotāju uzticēšanos un šo tehnoloģiju pieņemšanu sabiedrībā.

Ir jau veikts izvērtējums par Produktatbildības direktīvu 59 un Mašīnu direktīvu 60 . Sākotnējais novērtējums arī tika veikts par pašreizējo atbildības sistēmu, ņemot vērā MI un jaunās tehnoloģijas 61 . Ekspertu grupa palīdzēs Komisijai turpināt analizēt šos jautājumus 62 .

Kā panākt, lai atsevišķi cilvēki un patērētāji pēc iespējas labāk izmantotu MI

Lai apjomīgi izmantotu MI iespējotus instrumentus uzņēmumu darījumos ar patērētājiem, jārīkojas godīgi, pārredzami un atbilstīgi patērētāju tiesību aktiem. Patērētājiem būtu jāsaņem skaidra informācija par MI iespējoto produktu izmantošanu, iespējām un īpašībām. Cilvēkiem jābūt iespējai ģenerētos datus kontrolēt, izmantojot minētos instrumentus, un tiem būtu jāzina, vai tie sazinās ar mašīnu vai citu cilvēku. Īpaši runājot par mijiedarbību ar automatizētu sistēmu, būtu jāapsver tas, kad lietotājiem būtu jāsaņem informācija par to, kā sazināties ar cilvēku, un kā nodrošināt to, ka sistēmas lēmumus var pārbaudīt vai labot.

3.4.Spēku apvienošana

Dalībvalstu iesaistīšana

Vairākas dalībvalstis ir izstrādājušas vai patlaban izstrādā stratēģiju MI atbalstam. Francija 2018. gada 29. martā iepazīstināja ar savu nacionālo MI stratēģiju, kuras pamatā ir Villani ziņojums 64 . Vācija, sekojot Industrie 4.0 paraugam, ir izveidojusi mācīšanās sistēmas platformu, kas nodrošina iespēju risināt stratēģisku dialogu starp akadēmiskajām aprindām, rūpniecību un valdību, un ir sagatavojusi pārskatu par automatizēto un satīkloto transportlīdzekļu vadīšanas ētiku 65 . Somija ir sagatavojusi Tekoälyaika stratēģiju, kas nodrošina tai līdera pozīcijas šajā jomā 66 . Katra dalībvalsts tiek mudināta sagatavot MI stratēģiju, tostarp par investīcijām.

Dalīšanās ar paraugpraksi, sinerģiju noteikšana un salāgošanas pasākumi, ja tas ir iespējams, ievērojami palielina investīciju radīto ietekmi uz MI un palīdz ES kopumā konkurēt globālajā vidē. Sadarbība sadarbspējas un datu kopu jomā un kopīgs darbs pie juridiskiem risinājumiem novērsīs vienotā tirgus sadrumstalotību un tādējādi veicinās MI jaunuzņēmumu izveidi. 24 dalībvalstis un Norvēģija jau apņēmušās apvienot spēkus MI jomā un sākt stratēģisku dialogu ar Komisiju 67 . Komisija veicinās šo dialogu, un tās mērķis ir līdz gada beigām vienoties ar dalībvalstīm par koordinētu MI plānu. 

Ieinteresēto personu iesaistīšana: Eiropas MI alianses izveide

Ņemot vērā ar MI saistīto problēmu vērienīgumu, ir svarīgi pilnībā iesaistīt plašu dalībnieku loku, tostarp uzņēmējus, patērētāju organizācijas, arodbiedrības un citas pilsoniskās sabiedrības struktūras. Tādēļ Komisija veicinās to, lai tiktu izveidota un darbotos plaša daudzpusēju ieinteresēto personu platforma — Eiropas MI alianse, kura pievērsīsies visiem MI aspektiem 68 . Komisija arī veicinās alianses mijiedarbību ar Eiropas Parlamentu, dalībvalstīm, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Reģionu komiteju un starptautiskajām organizācijām. Alianses ietvaros dalībnieki apmainīsies ar paraugpraksi, veicinās privātās investīcijas un darbības, kas saistītas ar MI izstrādi.

MI izstrādes un ieviešanas uzraudzība

Daudzas šābrīža diskusijas par MI balstās uz atzinumiem, baumām un pieņēmumiem, nevis faktiem vai zinātni. Lai nodrošinātu kvalitatīvus datus un informāciju politikas veidotājiem, Komisija uzraudzīs MI lietojumprogrammu ieviešanu ekonomikā un apzinās tās pārmaiņas rūpnieciskajās vērtību ķēdēs, ko var izraisīt MI, kā arī pārmaiņas sabiedrībā un tiesību aktu jomā un darba tirgus situāciju. Komisija izvērtēs arī MI komponentu un sistēmu tehniskās iespējas, lai nodrošinātu izpratni par tehnoloģijas reālo stāvokli, un palīdzēs veicināt sabiedrības informēšanu 69 . Komisija arī regulāri novērtēs šajā paziņojumā noteikto mērķu un iniciatīvu īstenošanas virzību.

Starptautiskie pasākumi

Starptautiskās diskusijas par MI pastiprinājās pēc tam, kad Japāna savas G7 prezidentūras laikā 2016. gadā ierosināja diskusiju par šo tēmu. ES sniedza atbalstu šīm diskusijām gan G7 ministru sanāksmēs, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, kas kļūst par nozīmīgu starptautisku forumu šī temata apspriešanai. Komisija arī veicinājusi diskusiju G7 ietvaros par MI ētiku.

Tā kā MI ir viegli tirgot pāri robežām, MI vidē ilgtspējīgi būs tikai globāli risinājumi. G7/G20, ANO un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija sākušas pievērst uzmanību MI lomai, tostarp militārajā jomā. ES arī turpmāk šajos forumos veicinās diskusiju par MI un tā dažādajām dimensijām, tostarp sadarbību pētniecībā un inovācijā un konkurētspēju. ES popularizēs MI izmantošanu un tehnoloģijas kopumā, lai palīdzētu risināt globālas problēmas, atbalstītu Parīzes Klimata nolīguma īstenošanu un sasniegtu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus.

ES var dot tādu unikālu ieguldījumu globālajās debatēs par MI, kura pamatā ir ES vērtības un pamattiesības.

4.Secinājums

ES ir spēcīga zinātnes un rūpniecības bāze, vadošas pētniecības laboratorijas un universitātes, tā ir atzīts līderis robottehnikā un inovatīvu jaunuzņēmumu jomā. Tai ir plašs tiesiskais regulējums, kas aizsargā patērētājus un vienlaikus popularizē inovāciju, un ES ir panākusi progresu digitālā vienotā tirgus izveidē. ES ir visi svarīgākie instrumenti, lai kļūtu par līderi MI revolūcijā, izvēloties savu ceļu un pamatojoties uz savām vērtībām.

Šajā dokumentā aprakstītā pieeja MI parāda turpmāko ceļu un uzsver nepieciešamību apvienot spēkus Eiropas līmenī, lai nodrošinātu, ka visi Eiropas iedzīvotāji ir iesaistīti digitalizācijā, MI tiek piešķirti atbilstīgi resursi un Savienības vērtības un pamattiesības tiek augstu vērtētas MI vidē.

Visi kopā mēs varam panākt, ka MI spēks veicina cilvēces progresu. 

(1)

Saskaņā ar aplēsēm aptuveni 90 % gadījumu ceļu satiksmes negadījumus izraisa cilvēku kļūdas. Skatīt Komisijas ziņojumu “Dzīvību glābšana: autotransporta drošības uzlabošana ES” (COM(2016) 787 final).

(2) “Kādēļ MI ir izaugsmes nākotne”, Accenture, 2016. gads. Automatizējot datu speciālistu darbu, robotus un bezvadītāja transportlīdzekļus, ietekme uz ekonomiku līdz 2025. gadam varētu sasniegt 6,5–12 triljonus euro gadā (tostarp uzlabotos darba ražīgums un vecāka gadagājuma iedzīvotāju dzīves kvalitāte). Avots: “Revolucionāra tehnoloģija: progress, kas pārveidos dzīvi, uzņēmējdarbību un vispārējo ekonomiku”, McKinsey Global Institute, 2013. gads.

(3) MI ir daļa no Komisijas stratēģijas rūpniecības digitalizēšanai (COM(2016) 180 final) un atjauninātās ES rūpniecības politikas stratēģijas (COM(2017) 479 final).

(4)   Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Ungārija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste.

(5) Saskaņā ar Līguma par ES 2. pantu “Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības.” Dalībvalstīm ir kopīga izpratne par sabiedrību, “kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.”

(6)   https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52017DC0228  

(7)   http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-14-2017-INIT/en/pdf

(8) Eiropas Parlamenta rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par Civiltiesību noteikumiem par robotiku (2015/2103(INL)); Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par MI (INT/806-EESC-2016-05369-00-00-AC-TRA).

(9) MI var ievērojami uzlabot publiskos pakalpojumus un veicināt tādu mērķu sasniegšanu, kas ir noteikti ministru paziņojumā par e-pārvaldi — Tallinas paziņojumā (2017. gada oktobris, https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/ministerial-declaration-egovernment-tallinn-declaration ). Piem., Komisija pētīs MI iespējas analizēt lielus datu apjomus un palīdzētu pārbaudīt, kā tiek piemēroti vienotā tirgus noteikumi.

(10) Pamatojoties uz darbu, ko veic Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupa.

(11)   https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/eu-member-states-sign-cooperate-artificial-intelligence  

(12) Skatīt arī Komisijas Eiropas Politiskās stratēģijas centra (EPSC) stratēģijas dokumentu: “Mākslīgā intelekta ēra”, 2018. gads.

(13) Nesen publicētajos paziņojumos minēts arī 1,7 miljardus euro vērts MI tehnoloģiju parks Pekinā.

(14) Tā kā Ķīnā ir 1,4 miljardi mobilo tālruņu abonentu un 800 miljoni interneta lietotāju, kas ir vairāk nekā ASV un ES kopā, Ķīnas iedzīvotāji rada apjomīgu personas datu resursu, kas tiek izmantots saistīto MI produktu izstrādei.

(15)

“Desmit imperatīvas Eiropai MI un automatizācijas ērā”, McKinsey, 2017. gads.

(16) Eiropā atrodas lielākais skaits no 100 labākajām MI pētniecības iestādēm pasaulē. 32 pētniecības iestādes ir to pasaulē 100 labāko iestāžu vidū, kuru pētījumi AI jomā ir visbiežāk citēti (salīdzinājumā ar 30 no ASV un 15 no Ķīnas). Avots: Atomico, Eiropas tehnoloģiju stāvoklis, 2017. gads. Turklāt jānorāda, ka Vācijas Pētniecības centrs mākslīgā intelekta jomā (DFKI) ir izveidots 1988. gadā, un tas ir viens no lielākajiem pētniecības centriem pasaulē MI jomā.

(17) Pasaules robottehnika 2017, Starptautiskā Robottehnikas federācija. Eiropā atrodas trīs pasaulē lielākie rūpniecisko robotu ražotāji (KUKA, ABB un Comau).

(18)   https://ec.europa.eu/digital-single-market/digital-scoreboard  McKinsey (2016) norāda, ka Eiropas uzņēmumi, kas darbojas digitālajā jomā, panāk digitalizāciju tikai 60 % apmērā salīdzinājumā ar ASV uzņēmumiem.

(19)   https://ec.europa.eu/growth/tools-databases/dem/monitor/scoreboard

(20)   https://eu-robotics.net/sparc/

(21) Neiromorfiskās mikroshēmas tiek modelētas, pamatojoties uz bioloģiskām struktūrām, piem., smadzenēm. Šis projekts ir daļa no kopuzņēmuma ECSEL (publiskais un privātais ieguldījums 4,8 miljardi euro apmērā līdz 2020. gadam).

(22)   https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/eurohpc-joint-undertaking Šī infrastruktūra kalpos par pamatu Eiropas atvērtās zinātnes mākonim, kas piedāvās pētniekiem virtuālu vidi datu uzglabāšanai, apstrādei, kopīgai izmantošanai un atkārtotai lietošanai dažādās jomās un valstīs. https://ec.europa.eu/research/openscience/  

(23)   https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/fet-flagships

(24) Augsta līmeņa grupas rūpniecisko tehnoloģiju jomā nesen izdotajā ziņojumā atzīts, ka MI ir “svarīgākā pamattehnoloģija”, un norādīta MI transformatīvā loma, kā arī nepieciešamība izmantot MI rūpniecībā, lai saglabātu vadošo lomu: http://ec.europa.eu/research/industrial_technologies/pdf/re_finding_industry_022018.pdf  

(25) Aplēšu pamatā ir dati par publiskajiem un uzņēmumu izdevumiem pētniecībai un izstrādei informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) jomā (avots: “Perspektīvs ieskats IKT pētniecībā un izstrādē”, PREDICT, Eiropas Komisija) un finansējuma daļa MI vajadzībām Komisijas budžetā pētniecībai un izstrādei IKT jomā kopš 2014. gada (aptuveni 13 %). Pamatojoties uz iepriekšējām tendencēm, līdzīga daļa ir aprēķināta pētniecībai un izstrādei paredzētajiem valdības budžeta piešķīrumiem un uzņēmumu izdevumiem pētniecībai un izstrādei, kas rāda lielāko investīciju daļu (aptuveni 4 miljardi euro, kas atbilst McKinsey nesen konstatētajiem faktiem).

(26) Piem., Francija nesen paziņoja, ka piecu gadu laikā tā MI investēs 1,5 miljardus euro.

(27) Vadošais princips, kas tiks ievērots, sniedzot visu veidu atbalstu MI pētniecībai, būs izstrādāt “atbildīgu MI”, koncentrējoties uz cilvēkiem, skatīt Komisijas darbplūsmu “Atbildīga pētniecība un inovācija”: https://ec.europa.eu/programmes/horizon2020/en/h2020-section/responsible-research-innovation  

(28)   https://ec.europa.eu/programmes/horizon2020/en/h2020-section/european-innovation-council-eic-pilot  

(29) Skatīt arī Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu par Eiropas rūpniecības digitalizāciju (COM(2016) 180 final) un centru sarakstu .

(30) Komisija tikko sākusi Stratēģisku forumu svarīgiem projektiem visas Eiropas interesēs, lai noteiktu un nodrošinātu atbilstīgi apjomīgu finansējumu vērtību ķēdēm, kas ir stratēģiski nozīmīgas Eiropai, tostarp MI integrēšanai, stiprinot ES vadošo lomu rūpniecībā. Turklāt Komisija atbalsta un atvieglo starpreģionu partnerības investīcijām progresīvās tehnoloģijās un MI, izmantojot Viedās specializācijas platformu rūpniecības modernizēšanai.

(31) Pasākumi izriet no “Apvārsnis 2020” darba programmas. Tie tiks finansēti pašreizējā plānotā finansējuma ietvaros, un uz tiem attieksies darba programmas turpmākie pārskati, kas tiks veikti komiteju procedūras ietvaros.

(32) Lai palielinātu pārredzamību un samazinātu nobīdes vai kļūdas risku, MI sistēmas jāizstrādā tā, lai cilvēki varētu saprast to darbības (pamatus).

(33) Šādas metodes paredz MI apmācīšanai izmantot datus mazākā apjomā.

(34) Ir runa par vidi testu veikšanai jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, kam (vēl) nav regulējuma.

(35) Reizēm parauga noteikšana pati par sevi ir darbības mērķis. Teksta un datu iegūšanas procesā pētnieki izmanto algoritmus, lai “lasītu” lielus tekstu apjomus (piem., zinātniskus dokumentus par ķīmiju) un automātiski iegūtu zināšanas (piem., meklējot faktus, kuri nav skaidri norādīti nevienā dokumentā, bet var izrietēt no visu tekstu kopuma). Modernizējot ES autortiesību noteikumus, Komisija ieviesa izņēmumu saistībā ar teksta un datu iegūšanas procesu.

(36)  Copernicus datu un informācijas piekļuves pakalpojumi: http://copernicus.eu/news/upcoming-copernicus-data-and-information-access-services-dias

(37)   https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/policies/building-european-data-economy

(38)   http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=19158&langId=en

(39) Automatizācija var ietekmēt to, kā sociālā aizsardzība tiek finansēta, radot nepieciešamību kārtīgi apsvērt sociālā nodrošinājuma sistēmu ilgtspēju un atbilstību.

(40)   http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52016DC0381

(41)   https://ec.europa.eu/education/sites/education/files/digital-education-action-plan.pdf  

(42)  Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, “Automatizācija, prasmju izmantošana un apmācība”, 2018. gads.

(43)   https://www.cognizant.com/whitepapers/21-jobs-of-the-future-a-guide-to-getting-and-staying-employed-over-the-next-10-years-codex3049.pdf  

(44)   http://www.pocbigdata.eu/monitorICTonlinevacancies/general_info/

(45)   https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/digital-opportunity-traineeships-boosting-digital-skills-job

(46)   https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/digital-skills-jobs-coalition

(47)   http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1415&langId=lv

(48) Sadarbība patlaban ir koncentrēta uz tādām nozarēm kā automobiļu ražošana, jūrlietu tehnoloģijas, kosmoss, tekstilrūpniecība un tūrisms, un turpmāk pievērsīsies vēl šādām sešām nozarēm: aditīvā ražošana; būvniecība; zaļās tehnoloģijas un atjaunojamie energoresursi; jūras kuģniecība; uz papīra dokumentiem balstīta vērtību ķēde; tērauda rūpniecība.

(49) Vispārīgās datu aizsardzības regulas13. panta 2. punkta f) apakšpunkts, 14. panta 2. punkta g) apakšpunkts un 15. panta 1. punkta h) apakšpunkts.

(50) Vispārīgās datu aizsardzības regulas 22. pants.

(51) Atkarībā no datiem, kas ievadīti MI sistēmu apmācīšanai, iegūtie rezultāti var būt neobjektīvi.

(52) MI izmantošana darbu radīšanai var ietekmēt intelektuālā īpašuma jomu un radīt jautājumus, piem., par patentiem, autortiesībām un tiesību turētāju.

(53) Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupa ir Komisijas padomdevēja grupa.

(54) ES līmenī ES Pamattiesību aģentūra veiks novērtējumu par aktuālajām problēmām, ar kurām sakaras ražotāji un jauno tehnoloģiju lietotāji un kuras ir saistītas ar pamattiesībām. Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupa 2018. gada 9. martā publicēja paziņojumu par MI, robottehniku un “autonomām sistēmām. Starptautisko centienu piemēri: Asilomar MI principi ( https://futureoflife.org/ai-principles/ ), Monreālas deklarācijas projekta principi par atbildīgu MI ( https://www.montrealdeclaration-responsibleai.com/ ), UNI Globālās Savienības 10 svarīgākie principi ētiska MI jomā ( http://www.thefutureworldofwork.org/opinions/10-principles-for-ethical-ai/ ).

(55)  Eiropas Komisijas Starptautiskajā dialogā par bioētiku un ētiku zinātnes un jauno tehnoloģiju jomā piedalās dalībvalstu un trešo valstu ētikas padomes ar mērķi sadarboties kopīgu interešu jautājumos. 

(56)

 Saistībā ar ikvienu jaunu regulējuma priekšlikumu, kas būs nepieciešams, lai risinātu jaunas problēmas, kuras rada MI un saistītās tehnoloģijas, Komisija piemēro Inovācijas principu, kas ir instrumentu un vadlīniju kopums, kurš tika izstrādāts, lai nodrošinātu, ka visas Komisijas iniciatīvas ir labvēlīgas inovācijai: https://ec.europa.eu/epsc/publications/strategic-notes/towards-innovation-principle-endorsed-better-regulation_en  

(57) Piem., Mašīnu direktīva, Radioiekārtu direktīva, Produktu vispārējās drošības direktīva, kā arī īpaši drošības noteikumi, piem., medicīnas iekārtām vai rotaļlietām.

(58)

 Standartiem būtu jāaptver arī sadarbspēja, kas ir ļoti svarīgi, lai patērētājiem tiktu piedāvāta lielāka izvēle un tiktu nodrošināta godīga konkurence.

(59) Saskaņā ar Produktatbildības direktīvu, ja produkts ar trūkumiem rada kaitējumu patērētājiem vai viņu īpašumam, ražotājiem jānodrošina kompensācija neatkarīgi no tā, vai nolaidība vai bojājums ir ražotāju vainas dēļ.

(60)

Mašīnu direktīvas izvērtējumā norādīts, ka daži noteikumi skaidri nerisina dažus aspektus saistībā ar jaunajām digitālajām tehnoloģijām, un Komisija skatīs, vai nepieciešami grozījumi tiesību aktos. Saistībā ar Produktatbildības direktīvas izvērtējumu Komisija sagatavos skaidrojošus norādījumus, kuros skaidros svarīgus direktīvas jēdzienus.

(61) Skatīt šim paziņojumam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu par atbildību (SWD (2018)137).

(62)   http://ec.europa.eu/newsroom/just/item-detail.cfm?item_id=615947

(63)   https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/algorithmic-awareness-building  

(64)   https://www.aiforhumanity.fr  

(65)   https://www.plattform-lernende-systeme.de

(66)   https://tekoalyaika.fi/

(67)   https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/eu-member-states-sign-cooperate-artificial-intelligence

(68)   https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/call-high-level-expert-group-artificial-intelligence

(69) Šajā darbā informāciju sniegs arī ES Pamattiesību aģentūra.