EIROPAS KOMISIJA
Strasbūrā, 17.4.2018
COM(2018) 211 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI
Četrpadsmitais progresa ziņojums virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību
EIROPAS KOMISIJA
Strasbūrā, 17.4.2018
COM(2018) 211 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI
Četrpadsmitais progresa ziņojums virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību
I. IEVADS
Šis ir četrpadsmitais ziņojums par progresu, kas panākts, lai izveidotu efektīvu un patiesu drošības savienību, un tajā ir aplūkotas norises, kuras atbilst diviem galvenajiem pīlāriem, proti, cīņa pret terorismu un organizēto noziedzību un līdzekļiem, kas tos atbalsta, un mūsu aizsardzības pasākumu stiprināšana un izturētspējas veidošana pret šiem draudiem.
Brutālie uzbrukumi Trēbē un Karkasonā Francijā 2018. gada 23. martā ir atgādinājums, ka terorisma radītie draudi ES joprojām ir augsti. Nepārtraukti cenšoties drošības savienībā novērst šos draudus, Komisija kopā ar šo progresa ziņojumu ir iesniegusi jaunu drošības pasākumu kopumu ar mērķi likvidēt telpu, kurā darbojas teroristi un citi noziedznieki, tādējādi padarot sarežģītāku viņu briesmīgo noziegumu plānošanu un īstenošanu. Tajā ir ietverti tiesību aktu priekšlikumi, lai izmeklēšanas un kriminālvajāšanas vajadzībām uzlabotu elektronisku pierādījumu vākšanu un piekļuvi finanšu informācijai pārrobežu mērogā (jo īpaši smagu noziegumu gadījumā) un stiprinātu finanšu izlūkošanas vienību un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību. Pasākumu kopumā ir iekļauti arī operatīvi pasākumi, lai novērstu teroristu un citu noziedznieku piekļuvi ievestiem šaujamieročiem un sprāgstvielu prekursoriem, ko var ļaunprātīgi izmantot improvizētu sprāgstierīču izgatavošanai, kā pieredzēts vairākos nesenos uzbrukumos. Visbeidzot, tiesību akta priekšlikums, lai uzlabotu dalībvalstu izdotu personas apliecību un uzturēšanās dokumentu drošību, apgrūtinās teroristu un citu noziedznieku iespējas ļaunprātīgi izmantot vai viltot šādus dokumentus ar nolūku ieceļot vai pārvietoties ES teritorijā.
Šokējošs piemērs par reāliem draudiem, ko ķīmiskās vielas var radīt kolektīvajai drošībai, ir 2018. gada 4. marta uzbrukums Solsberi. Eiropadome 2018. gada 22. un 23. marta sanāksmē ļoti asi nosodīja šo uzbrukumu. Tā uzsvēra, ka, reaģējot uz to, ES ir jāstiprina noturība pret ķīmiskiem, bioloģiskiem un radioloģiskiem riskiem un kodolriskiem. Šajā progresa ziņojumā ir izklāstīti pasākumi, kuri tiek veikti šajā nolūkā, īstenojot 2017. gada oktobra rīcības plānu, ar ko uzlabo sagatavotību pret šiem drošības riskiem. Šajā progresa ziņojumā ir sniegta arī atjaunināta informācija par citu prioritāro dokumentu īstenošanu drošības savienībā, aptverot centienus apkarot radikalizāciju tiešsaistē, uzlabot informācijas apmaiņu, atbalstīt sabiedrisku vietu aizsardzību un apkarot kiberdraudus.
II. TELPAS, KURĀ DARBOJAS TERORISTI UN NOZIEDZNIEKI, SLĒGŠANA
1.Jauni instrumenti elektronisku pierādījumu vākšanai kriminālprocesā
Elektroniski pierādījumi ir kļuvuši nozīmīgi lielākajā daļā kriminālizmeklēšanu, un tiesu iestādēm arvien biežāk ir jāiesniedz pieprasījumi citās jurisdikcijās, lai no pakalpojumu sniedzējiem iegūtu vajadzīgos pierādījumus. Tāpēc šo pierādījumu vieglākai un ātrākai iegūšanai pāri robežām ir izšķiroša nozīme noziegumu, tostarp terorisma un kibernoziegumu, izmeklēšanā un kriminālvajāšanā. Šajā nolūkā Komisija kopā ar šo progresa ziņojumu iesniedza divus tiesību aktu priekšlikumus, kuru mērķis ir uzlabot elektronisku pierādījumu vākšanu pārrobežu mērogā kriminālprocesā, proti, priekšlikumu Regulai par Eiropas datu izguves un datu saglabāšanas rīkojumiem attiecībā uz elektroniskiem pierādījumiem krimināllietās 1 un priekšlikumu Direktīvai, ar ko nosaka saskaņotus noteikumus par juridisku pārstāvju iecelšanu pierādījumu vākšanai kriminālprocesā 2 . Ierosinātā regula un direktīva nodrošinās kompetentajām tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm jaunus instrumentus, kas tām palīdzēs iegūt elektroniskus pierādījumus noziegumu, tostarp terorisma un kibernoziegumu, izmeklēšanas un kriminālvajāšanas vajadzībām. Ar šiem priekšlikumiem Komisija atbild uz Eiropas Parlamenta un Padomes aicinājumiem ierosināt ES līmeņa tiesisko regulējumu attiecībā uz pasākumiem, kas ļautu iegūt elektroniskus pierādījumus pārrobežu mērogā, vienlaikus paredzot stingrus personu tiesību un brīvību aizsardzības pasākumus 3 .
Ar ierosināto regulu ir paredzēts ieviest Eiropas datu izguves rīkojumu un Eiropas datu saglabāšanas rīkojumu. Šie rīkojumi ļaus vienas dalībvalsts kompetentajām iestādēm tieši pieprasīt, lai citā dalībvalstī reģistrēti vai pārstāvēti pakalpojumu sniedzēji (elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēji un konkrēti informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji) saglabā vai izgūst pastāvošus elektroniskus datus šīs regulas piemērošanas jomā ietilpstošu noziegumu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas vajadzībām veidā, kas katrā konkrētajā gadījumā ir samērīgs un nepieciešams. Lai nodrošinātu minēto rīkojumu izpildi, pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar ierosināto direktīvu būs jāieceļ vismaz viens juridisks pārstāvis Savienībā. Ņemot vērā interneta bezrobežu raksturu, priekšlikumi aptver attiecīgus pakalpojumu sniedzējus, kas piedāvā pakalpojumus vienā vai vairākās dalībvalstīs, neatkarīgi no to galvenās mītnes, infrastruktūras vai informācijas krātuves atrašanās vietas.
Ierosinātajā regulā ir paredzēti stingri aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību pamattiesībām, piemēram, tiesu iestāžu ex-ante iesaistīšana un papildu prasības noteiktu kategoriju datu iegūšanai. Turklāt, tā kā rīkojumus var izdot tikai saistībā ar kriminālprocesu un ja tas ir paredzēts salīdzināmās valsts situācijās, ir piemērojamas visas krimināltiesību procesuālās garantijas. Turklāt regulā ir paredzēti īpaši noteikumi par efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem personām, kuru intereses tiek skartas. Regulā paredzētas arī pakalpojumu sniedzēja tiesības pieprasīt pārskatīšanu izdevējvalstī vai, ja rīkojumu nosūta izpildei, mitinātājā dalībvalstī, pamatojoties uz noteiktiem iemesliem. Tas ietver gadījumus, kad izrādās, ka rīkojumu nav izdevusi vai apstiprinājusi kompetenta iestāde, tas ir nepilnīgs, ar to tiek acīmredzami pārkāpta Eiropas Savienības Pamattiesību harta vai tas ir acīmredzami ļaunprātīgs. Turklāt regulā ir paredzēti mehānismi, lai novērstu un mazinātu iespējamus konfliktus ar pienākumiem, kas pakalpojumu sniedzējiem var būt saskaņā ar trešo valstu tiesību aktiem.
Tiesību aktu priekšlikumu pamatā ir rūpīgs ietekmes novērtējums un informācija, kas iegūta divu gadu ilgā apspriešanas procesā, kurā ir piedalījušies praktizējoši speciālisti, pilsoņi, pakalpojumu sniedzēji, valsts un nevalstiskās organizācijas un akadēmiskās aprindas 4 . Komisija ir piedalījusies arī saistītās diskusijās Eiropas Padomē un rūpīgi sekojusi norisēm trešās valstīs, tostarp tam, ka ASV Kongresa nesen pieņēma Likumīgas aizrobežu datu izmantošanas izskaidrošanas aktu (Clarifying Lawful Overseas Use of Data Act (CLOUD Act). Priekšlikumi, kas pieņemti kopā ar šo progresa ziņojumu, nodrošina pamatu koordinētai un saskaņotai pieejai gan ES iekšienē, gan no ES puses starptautiskā līmenī, pienācīgi ņemot vērā ES noteikumus, tostarp par ES dalībvalstu un to pilsoņu nediskrimināciju. Komisija arī turpina aktīvi piedalīties diskusijās saistībā ar Eiropas Padomes Konvenciju par kibernoziegumiem.
Komisija aicina likumdevējus nekavējoties izskatīt šos ierosinātos tiesību aktus, kas iekļauti kopīgajā deklarācijā par ES likumdošanas prioritātēm 2018. un 2019. gadā, lai panāktu drīzu vienošanos.
Paralēli tiesību aktu priekšlikumiem Komisija turpina izstrādāt praktiskus pasākumus, lai uzlabotu tiesu iestāžu sadarbību, pamatojoties uz savstarpēju tiesisko palīdzību un Direktīvu par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu 5 , kā arī sadarbību starp iestādēm un pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu. Šie pasākumi ietver iestāžu darbinieku apmācību, vienotu kontaktpunktu izmantošanas veicināšanu valstu līmenī un tiešsaistes platformas izveidi drošai apmaiņai ar Eiropas izmeklēšanas rīkojumu pieprasījumiem un atbildēm, pamatojoties uz elektroniskām Eiropas izmeklēšanas rīkojuma veidlapām. Komisija cieši sadarbojas ar attiecīgām ES aģentūrām 6 un ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu to drīzu īstenošanu.
2.Finanšu informācijas izmantošanas atvieglošana smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā, izmeklēšanā un kriminālvajāšanā
Noziedznieki un teroristi darbojas dažādās dalībvalstīs un spēj pārskaitīt līdzekļus starp dažādiem banku kontiem dažu stundu laikā, lai sagatavotu noziedzīgas darbības vai pārvietotu un legalizētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Smagu noziegumu un terorisma izmeklēšana var nonākt strupceļā, ja netiek nodrošināta savlaicīga, precīza un vispārēja piekļuve attiecīgajiem finanšu datiem 7 . Ņemot vērā finanšu informācijas nozīmi izmeklēšanā, ir būtiski pastiprināt sadarbību starp iestādēm, kas ir atbildīgas par smagu noziegumu un terorisma apkarošanu, un uzlabot to piekļuvi finanšu informācijai un tās izmantošanu, pilnībā ievērojot pamattiesības un piemērojamās procesuālās garantijas. Šajā nolūkā Komisija kopā ar šo progresa ziņojumu ir pieņēmusi priekšlikumu direktīvai par finanšu un citas informācijas izmantošanas atvieglošanu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā, izmeklēšanā un kriminālvajāšanā 8 .
Saskaņā ar šo priekšlikumu, kura pamatā ir rūpīgs ietekmes novērtējums, izraudzītām tiesībaizsardzības iestādēm un līdzekļu atguves dienestiem būs tieša piekļuve banku kontu informācijai, kas atrodas valstu centralizētajos banku kontu reģistros un datu izguves sistēmās, kuras izveidotas atbilstoši Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvai 9 . Piekļuve tiks piešķirta, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi, smagas noziedzības apkarošanas nolūkā. Tas ievērojami samazinās arī administratīvo slogu finanšu iestādēm, kam vairs nevajadzēs atbildēt uz vispārējiem tiesībaizsardzības iestāžu informācijas pieprasījumiem.
Priekšlikums vēl vairāk nostiprina sadarbību starp valstu finanšu izlūkošanas vienībām un tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī starp dažādu dalībvalstu finanšu izlūkošanas vienībām. Turklāt dalībvalstīm būs jānodrošina, lai to Eiropola valsts vienības atbildētu uz Eiropola pieprasījumiem par informāciju, kas iekļauta centralizētajos banku kontu reģistros, kā arī uz finanšu informācijas un finanšu analīzes pieprasījumiem. Eiropolam pieprasījumi būs pienācīgi jāpamato un jāiesniedz, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi, atbilstoši Eiropola kompetencei un tam uzticēto uzdevumu izpildes vajadzībām. Tiesībaizsardzības iestāžu labāka piekļuve finanšu datiem un labāka sadarbība ar finanšu izlūkošanas vienībām paātrinās izmeklēšanu un ļaus iestādēm efektīvāk apkarot pārrobežu noziedzību. Eiropols spēs arī uzlabot atbalstu dalībvalstīm cīņā pret noziedzīgiem nodarījumiem, kas ietilpst Eiropola kompetencē. Lai ievērotu pamattiesības uz personas datu aizsardzību un privātumu, priekšlikumā direktīvai ir paredzēti stingri aizsardzības pasākumi attiecībā uz personas datu apstrādi.
Komisija aicina likumdevējus nekavējoties izskatīt šo priekšlikumu, kas iekļauts kopīgajā deklarācijā par ES likumdošanas prioritātēm 2018. un 2019. gadā, lai panāktu drīzu vienošanos. Komisija arī atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi pilnībā ieviest un piemērot Ceturto direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un tajā paredzētos instrumentus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas apkarošanai. Tas ietver vajadzību nodrošināt finanšu izlūkošanas vienības ar to uzdevumu izpildei atbilstošiem resursiem. Turklāt saskaņā ar Ceturtās direktīvas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu grozījumiem, par kuriem likumdevēji 2017. gada decembrī panāca politisku vienošanos, Komisijai līdz 2020. gada jūnijam jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kurā novērtēta iespēja nākotnē savstarpēji savienot centralizētos banku kontu reģistrus. Komisija šajā nolūkā veic pētījumu un līdz 2019. gada vidum sniegs informāciju par konstatējumiem.
3.Stingrāki noteikumi par sprāgstvielu prekursoriem, ko izmanto improvizētu sprāgstierīču izgatavošanai
Teroristi un noziedznieki ir izmantojuši improvizētas sprāgstierīces daudzos uzbrukumos ES, tostarp Madridē (2004. gadā), Londonā (2005. gadā), Parīzē (2015. gadā), Briselē (2016. gadā), Mančestrā (2017. gadā) un Parsons Green metro stacijā (2017. gadā). Vēl vairāk ir neizdevušos un novērstu uzbrukumu, kuros arī ir bijuši mēģinājumi izmantot improvizētas sprāgstierīces. Šie uzbrukumi liecina par vajadzību pēc iespējas ierobežot to, ka teroristi var piekļūt sprāgstvielu prekursoriem, ko var ļaunprātīgi izmantot, lai izgatavotu improvizētas sprāgstierīces, un lietot šos prekursorus. Šajā nolūkā Komisija kopā ar šo progresa ziņojumu ir pieņēmusi priekšlikumu 10 pārskatīt un pastiprināt Regulā Nr. 98/2013 par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu paredzētos ierobežojumus 11 . Tas seko pēc Komisijas 2017. gada oktobra ieteikuma 12 , kurā izklāstīta tūlītēja rīcība, lai novērstu sprāgstvielu prekursoru ļaunprātīgu izmantošanu, pamatojoties uz spēkā esošajiem noteikumiem. Priekšlikuma pamatā ir vairākas apspriešanās ar dažādām ieinteresēto personu grupām un rūpīgs ietekmes novērtējums. Saskaņā ar 2013. gada regulu noteiktus sprāgstvielu prekursorus ir atļauts darīt pieejamus, ievest, turēt īpašumā un lietot ar ierobežojumiem un ir jāziņo par aizdomīgiem darījumiem. Lai gan šie ierobežojumi un kontroles pasākumi ir palīdzējuši samazināt plašai sabiedrībai pieejamo sprāgstvielu prekursoru daudzumu un ir palielinājies ziņojumu skaits par aizdomīgiem darījumiem, tie ir izrādījušies nepietiekami, lai novērstu to, ka teroristi un noziedznieki ļaunprātīgi izmanto šīs vielas sprāgstierīču izgatavošanai.
Komisijas priekšlikums palīdzēs novērst šīs drošības nepilnības un nostiprināt un precizēt tiesisko regulējumu. Ierosinātās regulas (kas aizstās iepriekšējo 2013. gada regulu) mērķis ir vēl vairāk ierobežot plašas sabiedrības piekļuvi bīstamiem sprāgstvielu prekursoriem, izmantojot vairākus pasākumus. Ierobežotu sprāgstvielu prekursoru sarakstā tiks iekļautas vēl divas vielas 13 , tiks ierobežotas iespējas pieteikties licencei, samazinot licencējamo vielu skaitu, un tiks pastiprinātas obligātās pieteikuma iesniedzēju sodāmības pārbaudes. Tiks pārtraukta 2013. gada regulā paredzētās reģistrācijas sistēmas izmantošana, ņemot vērā, ka tā negarantē pietiekamu drošību. Priekšlikumā turklāt ir precizēts, ka noteikumi, kas attiecas uz uzņēmējiem, pilnā mērā attieksies arī uz pārdošanu tiešsaistē. Ierosinātā regula uzlabos kompetento iestāžu veiktos izpildes pasākumus un informācijas nosūtīšanu piegādes ķēdē. Tādā veidā ar ierosināto regulu tiks panākts, ka teroristiem būs daudz sarežģītāk izgatavot improvizētas sprāgstierīces. Komisija aicina likumdevējus nekavējoties izskatīt šo tiesību akta priekšlikumu, lai panāktu drīzu vienošanos.
4.Personas apliecību un uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošana, lai novērstu dokumentu viltošanu un viltus identitātes izmantošanu
Kā liecina Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras statistika par viltotiem dokumentiem, krāpnieciskos nolūkos visbiežāk izmantotie ceļošanas dokumenti ES ir valstu izsniegtas personas apliecības ar vājiem aizsardzības elementiem. Īstenojot 2016. gada decembra rīcības plānā 14 izklāstītos Eiropas atbildes pasākumus, lai vērstos pret ceļošanas dokumentu viltošanu, Komisija kopā ar šo progresa ziņojumu ir pieņēmusi priekšlikumu regulai par Savienības pilsoņiem izsniegto personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem izsniegto uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošanu 15 . Saskaņā ar ES tiesību aktiem par brīvu pārvietošanos ES pilsoņi var izmantot dalībvalstu izsniegtas personas apliecības kā ceļošanas dokumentus, gan ceļojot ES teritorijā, gan šķērsojot ES ārējās robežas, lai atgrieztos ES. Atsevišķos gadījumos ES pilsoņi var izmantot dalībvalstu izsniegtas personas apliecības, lai ieceļotu trešās valstīs. Trešo valstu valstspiederīgo ģimenes locekļu uzturēšanās atļaujas kopā ar pasi dod tiesības ieceļot ES bez vīzas, ja persona pavada ES pilsoni. ES tiesību aktos jau ir paredzēti standarti attiecībā uz aizsardzības elementiem un biometriskajiem datiem (sejas attēls un pirkstu nospiedumi) dalībvalstu izsniegtās pasēs un ceļošanas dokumentos 16 .
Ja tiks uzlaboti personas apliecību un uzturēšanās dokumentu aizsardzības elementi, noziedzniekiem būs sarežģītāk ļaunprātīgi izmantot vai viltot šādus dokumentus, lai pārvietotos ES teritorijā vai šķērsotu ES ārējās robežas. Drošāki personu apliecinoši dokumenti palīdzēs stiprināt ES ārējo robežu pārvaldību (tostarp risināt ārvalstu kaujinieku teroristu un viņu ģimenes locekļu atgriešanās problēmu), un vienlaikus, pateicoties drošākiem un uzticamākiem dokumentiem, ES pilsoņi varēs vieglāk īstenot brīvas pārvietošanās tiesības.
Tāpēc Komisijas priekšlikumā, pamatojoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu un sabiedrisko apspriešanu, ir noteikti minimālie dokumentu drošības standarti attiecībā uz dalībvalstu izsniegtām personas apliecībām, tostarp jo īpaši prasība par biometriskajām fotogrāfijām un pirkstu nospiedumiem, kas jāglabā personas apliecības mikroshēmā. Priekšlikumā ir paredzēts arī informācijas minimums, kas jāsniedz par mobiliem ES pilsoņiem izsniegtiem uzturēšanās dokumentiem, kā arī trešo valstu valstspiederīgo ģimenes locekļu uzturēšanās atļauju pilnīga saskaņošana.
Komisija aicina likumdevējus nekavējoties izskatīt šo tiesību akta priekšlikumu, lai panāktu drīzu vienošanos.
5.Šaujamieroču importa un eksporta kontroles uzlabošana, lai novērstu šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību
Komisija ir veikusi vairākus pasākumus, lai ierobežotu noziedzniekiem un teroristiem pieejamu šaujamieroču piegādi. Lai papildinātu rīcību pret šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību 17 un 2017. gada maijā pārskatīto Direktīvu par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli, Komisija kopā ar šo progresa ziņojumu ir pieņēmusi ieteikumu 18 , aicinot veikt tūlītējus pasākumus ar mērķi uzlabot civilam lietojumam paredzētu šaujamieroču, to detaļu, būtisku sastāvdaļu un munīcijas eksporta, importa un tranzīta pasākumu drošību. Ieteikumā ES dalībvalstis ir aicinātas rīkoties, lai uzlabotu šaujamieroču eksporta un importa kontroles procedūru izsekojamību un drošību un sadarbību starp iestādēm cīņā pret šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību. Šis ieteikums papildina Komisijas 2017. gada decembra ziņojumu par Regulas Nr. 258/2012 19 par šaujamieroču eksportu un importu īstenošanu. Ziņojumā secināts, ka jānostiprina šaujamieroču eksporta un importa atļauju sistēma, lai kontrolētu likumīgas tirdzniecības nosacījumus un tādējādi labāk cīnītos pret šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību. Komisija uzraudzīs šā ieteikuma rezultātus, iekļaujot šo uzraudzību Regulas Nr. 258/2012 īstenošanas vispārējā uzraudzībā.
III. CITU PRIORITĀRU DROŠĪBAS JOMAS DOKUMENTU ĪSTENOŠANA
1.Teroristiska satura apkarošana tiešsaistē
Saskaņā ar Komisijas 2018. gada darba programmu un iepriekšējiem drošības savienības progresa ziņojumiem Komisija veicina un pastiprina sadarbību ar interneta platformām, lai atklātu un dzēstu teroristisku un citu nelikumīgu tiešsaistes saturu. Komisija 2018. gada 1. martā spēra vēl vienu svarīgu soli, lai risinātu neatliekamo un nopietno teroristiska tiešsaistes satura jautājumu, pieņemot ieteikumu par pasākumiem, kas tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem un dalībvalstīm jāveic, lai pastiprinātu centienus cīņā pret nelikumīgu saturu tiešsaistē, tostarp jo īpaši teroristisku saturu 20 .
Pamatojoties uz 2017. gada septembra paziņojumu par cīņu pret nelikumīgu saturu tiešsaistē 21 , šajā ieteikumā tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji tiek mudināti nodrošināt ātrāku nelikumīga tiešsaistes satura atklāšanu un dzēšanu, pastiprināt sadarbību starp tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem, uzticamiem signalizētājiem un ES tiesībaizsardzības iestādēm, palielināt ziņošanas publiskām iestādēm pārredzamību un nodrošināt pilsoņu pamattiesību aizsardzības pasākumus. Ieteikumā tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem ir sniegti konkrēti ieteikumi par to, kā ātrāk dzēst teroristisku saturu un labāk sadarboties ar tiesībaizsardzības iestādēm. Ņemot vērā, ka teroristisks saturs parasti ir viskaitīgākais pirmajā stundā pēc tā parādīšanās tiešsaistē, un ņemot vērā kompetento iestāžu un Eiropola īpašās zināšanas un pienākumus, ieteikumā uzsvērts, ka tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem pieprasījumos minētais saturs parasti būtu jānovērtē un vajadzības gadījumā jāizņem vai jābloķē vienas stundas laikā. Tajā arī ir ieteikts platformām būt aktīvām un izmantot automatizētus rīkus teroristiska satura atklāšanai un identificēšanai, un tās tiek aicinātas izmantot pieejamos tehnoloģiskos rīkus, lai nodrošinātu, ka šāds saturs netiek atkārtoti augšupielādēts citās platformās.
Pašlaik tiek gatavoti ziņojumi, kas ļaus uzraudzīt ieteikuma efektivitāti. Informācija, ko no tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem paredzēts saņemt līdz 2018. gada maija sākumam, palīdzēs Komisijai izlemt, vai pašreizējā pieeja ir pietiekama, vai arī ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai nodrošinātu ātru un proaktīvu nelikumīga tiešsaistes satura atklāšanu un izņemšanu, tostarp iespējami leģislatīvi pasākumi, kas papildinātu spēkā esošo tiesisko regulējumu.
2.Ceļā uz informācijas sistēmu sadarbspēju un uzlabotu informācijas apmaiņu
Tiecoties izveidot spēcīgākas un viedākas drošības, robežu un migrācijas pārvaldības informācijas sistēmas, ES steidzamības kārtā risina ES informācijas pārvaldības un apmaiņas sistēmu trūkumus, atzīstot šā jautājuma risināšanu par vienu no galvenajām prioritātēm. Visi saistītie tiesību aktu priekšlikumi ir iekļauti kopīgajā deklarācijā par ES likumdošanas prioritātēm 2018. un 2019. gadā. Veiksmīgi turpinās diskusijas starp likumdevējiem par tiesību aktu priekšlikumiem, kas attiecas uz ES informācijas sistēmu sadarbspēju. Pēc Tieslietu un iekšlietu padomes 2018. gada 8. marta sanāksmes, kurā dalībvalstis pauda plašu atbalstu Komisijas ierosinātajiem sadarbspējas komponentiem, Padome līdz 2018. gada jūnijam vēlas panākt vispārēju pieeju. Arī tehniskās diskusijas Eiropas Parlamentā strauji virzās uz priekšu, lai līdz 2018. gada jūlijam varētu sākt trialoga diskusijas ar abiem likumdevējiem un līdz gada beigām panāktu vienošanos. Šajā nolūkā, kā paziņots 2017. gada decembrī 22 , ir jāiesniedz attiecīgi grozījumi sadarbspējas priekšlikumos, kas ir saistīti ar tiem tiesību aktiem 23 , par kuriem pašlaik notiek sarunas starp likumdevējiem. Ņemot vērā kopīgo mērķi līdz 2018. gada beigām panākt vienošanos par sadarbspējas priekšlikumiem, kā minēts kopīgajā deklarācijā par ES likumdošanas prioritātēm 2018. un 2019. gadā, tas savukārt nozīmē, ka jāpanāk drīza vienošanās par tiem dokumentiem, kas joprojām tiek apspriesti. Katrā ziņā Komisija līdz 2018. gada jūnija vidum iesniegs visus vajadzīgos sadarbspējas priekšlikumu grozījumus, lai līdz 2018. gada jūlijam varētu sākt trialoga diskusijas.
Iestāžu sarunas par Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS) izveidi tuvojas noslēgumam, un priekšlikums būtu jāpieņem tuvākajās nedēļās.
Tiek intensīvi strādāts, lai paātrinātu trialoga sarunas starp likumdevējiem un panāktu politisku vienošanos par trim tiesību aktu priekšlikumiem, kuru mērķis ir stiprināt Šengenas informācijas sistēmu (SIS). Komisija aicina likumdevējus līdz 2018. gada maija beigām panākt vienošanos par šiem priekšlikumiem. Paralēli šim likumdošanas darbam 2018. gada 5. martā ir sākusi darboties automatizētas pirkstu nospiedumu identifikācijas (AFIS) sistēma, lai stiprinātu Šengenas informācijas sistēmu tās pašreizējā veidolā. Šis tehniskais uzlabojums sniedz tūlītēju un nozīmīgu pievienoto vērtību robežsargu un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku darbam, jo meklēšanu sistēmā ir iespējams veikt, izmantojot pirkstu nospiedumus, kas ļauj identificēt personas, kuras ieceļo vai pārvietojas Šengenas zonā. Tas ir svarīgs sasniegums, kas uzlabo drošību Šengenas zonā, jo ļauj vieglāk identificēt noziedzniekus, kuri izmanto vairākas vai viltus identitātes. No minētās dienas katru jaunizveidoto pirkstu nospiedumu ierakstu pārbauda, salīdzinot ar visiem esošajiem SIS ierakstiem, lai noteiktu, vai persona neizmanto vairākas identitātes. Turklāt vienpadsmit Šengenas valstis, kas ir šā projekta pirmā posma dalībnieces 24 , tagad veic meklēšanu, izmantojot pirkstu nospiedumus. Komisijas ierosinātais jaunais SIS tiesiskais regulējums pamatojas uz AFIS funkciju, paredzot obligātas pirkstu nospiedumu pārbaudes, ja personas identitāti nevar noteikt citādi. Komisija aicina visas atlikušās dalībvalstis veikt vajadzīgos pasākumus, lai izmantotu jauno funkciju primāro pārbaužu veikšanai robežšķērsošanas vietās, kā arī policijas pārbaužu veikšanai valsts teritorijā. Kā vēl vienu soli Šengenas informācijas sistēmas izmantošanas stiprināšanas virzienā Komisija kopā ar šo progresa ziņojumu ir pieņēmusi Šengenas kataloga jauno redakciju, kurā iekļauti ieteikumi un paraugprakse, kas izriet no 2016. un 2017. gadā veiktajiem Šengenas izvērtējumiem.
Turpinās arī trialoga sarunas starp likumdevējiem par priekšlikumiem, kas paredz atvieglot apmaiņu ar trešo valstu valstspiederīgo sodāmības reģistru informāciju ES, izmantojot Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu, un nostiprināt Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA).
Turpinot darbu pie pastāvošo informācijas sistēmu un to sadarbspējas stiprināšanas, Komisija, pamatojoties uz tehniskiem pētījumiem un ietekmes novērtējumu, vēlāk 2018. gada pavasarī iesniegs priekšlikumu vīzu informācijas sistēmas (VIS) pārskatīšanai, lai palīdzētu uzlabot drošību pie ārējām robežām un Šengenas zonā. Gaidāmā VIS tiesiskā regulējuma pārskatīšana ietvers īpašus sadarbspējas pasākumus ar mērķi uzlabot vīzu pieteikumu apstrādes efektivitāti, un ir plānots risināt arī citus VIS 2016. gada novērtējumā apzinātus problēmjautājumus 25 .
To paralēlo pasākumu vidū, kas tiek veikti, lai pilnvērtīgi izmantotu pastāvošās informācijas sistēmas, būtiska nozīme ir Pasažieru datu reģistra (PDR) direktīvas 26 pilnīgai īstenošanai, ņemot vērā šā tiesību akta svarīgo lomu ES kopējā atbildes reakcijā uz terorisma un smagas pārrobežu noziedzības draudiem. Visām dalībvalstīm līdz noteiktajam termiņam, t. i., līdz 2018. gada 25. maijam, ir pilnībā jāīsteno šī direktīva, lai nodrošinātu pilnīgu efektivitāti ES līmenī. Tieslietu un iekšlietu padomes 2018. gada 8. marta sanāksmē dalībvalstis, kas vēl nav transponējušas šo direktīvu, uzsvēra, ka tās dara visu iespējamo, lai ievērotu minēto termiņu. Piecās dalībvalstīs 27 2018. gada 17. aprīlī īstenošanas process joprojām ir samērā agrīnā stadijā. Komisija vēlreiz aicina šīs dalībvalstis nevilcināties ar transponēšanas procesu un veikt visus iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atlikušajās piecās nedēļās līdz 2018. gada 25. maijam sāk darboties to pasažieru informācijas nodaļas un PDR tehniskie risinājumi.
Komisija turpina iedrošināt un atbalstīt visas dalībvalstis to centienos īstenot direktīvu, tostarp izmantojot īpašus politiska un tehniska līmeņa kontaktus ar piecām minētajām dalībvalstīm. Astotā sanāksme par PDR direktīvas īstenošanu, kas notika 2018. gada 12. aprīlī, dalībvalstīm un Komisijai vēlreiz deva iespēju risināt atlikušos īstenošanas jautājumus, kā arī sākt izskatīt ar PDR direktīvas piemērošanu saistītus jautājumus.
3.Aizsardzība pret ķīmiskiem, bioloģiskiem un radioloģiskiem riskiem un kodolriskiem un sabiedrisku vietu aizsardzība
Ķīmiskais uzbrukums Solsberi bija šokējošs atgādinājums par drošības apdraudējumu, ko var radīt ķīmiskas, bioloģiskas, radioloģiskas vielas un kodolvielas (CBRN vielas). Saskaņā ar lūgumu Eiropadomes 2018. gada 22. un 23. marta sanāksmē, ES ir jāstiprina noturība pret CBRN riskiem saskaņā ar 2017. gada oktobrī iesniegto rīcības plānu 28 . Rīcības plānā ir noteikti vairāki pasākumi, lai mazinātu CBRN materiālu pieejamību, novērstu trūkumus šādu materiālu atklāšanā un uzlabotu sagatavotību CBRN incidentiem un reaģēšanu uz tiem. Pasākumu mērķis ir arī veicināt sadarbību cīņā pret minētajiem draudiem ES un ar galvenajiem starptautiskajiem partneriem, tostarp NATO. Tas ietver informācijas apmaiņu, kopīgu spēju veidošanu, apmācību un mācības, tostarp sadarbojoties ar NATO akreditēto kopīgo CBRN izcilības centru Čehijas Republikā. Pašlaik tiek veidots ES CBRN drošības tīkls, kas apvienos visus CBRN dalībniekus gan stratēģiskā, gan operatīvā līmenī. Tas pulcēs vienkopus dalībvalstis, ES iestādes, attiecīgas aģentūras un attiecīgos gadījumos galvenos starptautiskos partnerus un privātā sektora pārstāvjus. Piecām dalībvalstīm vēl ir jāieceļ valsts CBRN drošības koordinatori, un tas būtu jādara nekavējoties. Saskaņā ar Eiropadomes lūgumu Komisija un Augstā pārstāve līdz Eiropadomes 2018. gada jūnija sanāksmei ziņos par CBRN rīcības plāna īstenošanā un hibrīddraudu apkarošanas spēju stiprināšanā panākto progresu.
Īstenojot rīcības plānu sabiedrisku vietu aizsardzības 29 atbalstam, jo īpaši pret teroristu uzbrukumiem, Komisija un Eiropas Reģionu komiteja 2018. gada 8. martā kopīgi organizēja ES pilsētas mēru konferenci “Aizsardzības pret terorismu veidošana pilsētvidē – pēc nesenajiem uzbrukumiem gūtās atziņas”, kurā piedalījās gandrīz 200 dalībnieku, tostarp no pilsētām, kas nesen cietušas no teroristu uzbrukumiem. Konferencē galvenā uzmanība bija pievērsta pēc nesenajiem teroristu uzbrukumiem gūtajām atziņām, pieredzes un paraugprakses apmaiņai. Tā deva iespēju apzināt risinājumus sabiedrisku vietu fiziskās aizsardzības uzlabošanai, vienlaikus saglabājot pilsētu un sabiedrisku vietu atvērtību un pievilcību, starp kuriem ir “integrētās drošības” pieejas īstenošana. Lai atbalstītu šo risinājumu īstenošanu, ir pieejams ES Iekšējās drošības fonda finansējums. Komisija pašlaik izvērtē 35 projektu priekšlikumus, kas saņemti saskaņā ar saistītu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. Vēlāk 2018. gadā tiks publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus saskaņā ar iniciatīvu “Inovatīvas pilsētvides darbības” ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda kopējo finansējumu 100 miljonu euro apmērā, kurā viena no prioritātēm arī būs drošība. Drošības izpēte arī palīdz īstenot vispārējos centienus ar mērķi stiprināt sabiedrisku vietu aizsardzību. Īpašs pētījums par tematu “Drošība viedām un drošām pilsētām, tostarp sabiedriskām vietām” ar 16 miljonu euro lielu budžetu tiks sākts 2019. gadā.
4.Kiberdrošība
Cīņa pret kibernoziedzību un kiberdrošības uzlabošana joprojām ir viena no ES darbības prioritātēm. Lai radītu sinerģijas, paplašinātu pastāvošās zināšanas un pētniecību un izstrādātu pārdodamus risinājumus, kas var uzlabot digitālā vienotā tirgus kiberdrošību, Komisija 2018. gada 1. februārī publicēja uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saistībā ar 50 miljonus eiro vērtu izmēģinājuma projektu, kura mērķis ir atbalstīt kiberdrošības zināšanu centru tīkla izveidi visā ES. Tīkls apvienos zinātnisko pieredzi kiberdrošības jomā no visas Eiropas Savienības (piemēram, universitāšu laboratorijām / publiskiem vai privātiem bezpeļņas pētniecības centriem). Par šo izmēģinājuma projektu tika paziņots 2017. gada septembrī pieņemtajā kopīgajā paziņojumā par kiberdrošību 30 , un finansējums tam tiks piešķirts no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžeta saskaņā ar grozīto darba programmu 2018.–2020. gadam. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai saskaņā ar šo uzaicinājumu ir 2018. gada 29. maijs 31 .
Nesenā kiberlīdzekļu izmantošana, lai manipulētu ar cilvēku uzvedību, padziļinātu sociālās plaisas un grautu demokrātiskās sistēmas un institūcijas, ir tikai pastiprinājusi vajadzību saglabāt rīkus, kas nodrošina atbildību par darbībām tiešsaistē. Tas ir vēl viens aspekts, kas tika uzsvērts 2017. gada kopīgajā paziņojumā, jo īpaši paredzot uzlabot informācijas pieejamību un precizitāti WHOIS domēnu nosaukumu reģistrācijas datubāzē, kas ir svarīgs kibernoziegumu izmeklēšanas un kiberdrošības resurss. Tā kā Piešķirto nosaukumu un numuru interneta korporācija (ICANN) turpina darbu, lai panāktu šīs datubāzes atbilstību datu aizsardzības noteikumiem, jo īpaši Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, Komisija ir nosūtījusi ICANN vēstuli 32 saistībā ar divkāršo mērķi sabiedrības interesēs nodrošināt ātru piekļuvi datubāzes direktorijiem un vienlaikus pilnīgi ievērot ES datu aizsardzības noteikumus. ICANN valdību padomdevēja komiteja, kurā ir pārstāvētas valstu valdības un Komisija, pauda bažas un aicināja ICANN nodrošināt lietotājiem, kam ir likumīgi nolūki, nepārtrauktu piekļuvi WHOIS, tostarp nepubliskiem datiem.
Eiropas Komisija 2018. gada janvārī izveidoja neatkarīgu augsta līmeņa ekspertu grupu, kas konsultētu par iespējamiem politikas risinājumiem nolūkā vērsties pret viltus ziņu un dezinformācijas izplatību internetā, un šajā sakarībā palīdzētu izstrādāt visaptverošu ES stratēģiju. Šī grupa 2018. gada 12. martā publicēja ziņojumu par daudzpusīgu pieeju dezinformācijai, kas tiks izmantots Komisijas paziņojumā par šo jautājumu, kuru plānots pieņemt šā gada pavasarī.
Ārlietu padome 2018. gada 16. aprīlī pieņēma Padomes secinājumus par ļaunprātīgām kiberdarbībām. Ar šiem secinājumiem tiek praktiski īstenota vienota ES diplomātiskā reakcija uz ļaunprātīgām kiberdarbībām (“kiberdiplomātijas instrumentu kopums”) 33 , reaģējot uz konkrētām ļaunprātīgām kiberdarbībām, piemēram, Wannacry un NotPetya kiberuzbrukumiem. Ārlietu padomes secinājumos uzsvērts, cik svarīga ir atvērta, brīva, mierīga un droša kibertelpa un cik būtiski ir piemērot spēkā esošos starptautiskos tiesību aktus un ievērot brīvprātīgas un nesaistošas normas atbildīgai valstu uzvedībai kibertelpā, lai saglabātu mieru un stabilitāti.
5.Ārējā dimensija
Lai izvērstu informācijas vākšanu un apmaiņu ar mērķi apkarot migrantu kontrabandu, cilvēku tirdzniecību, šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību un nelikumīgu naftas eksportu no Lībijas, Tieslietu un iekšlietu padome 2018. gada 8. un 9. marta sanāksmē apstiprināja vispārējo principu Eiropola un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras dalībai izmēģinājuma projektā, kas paredz ES kopējās drošības un aizsardzības politikas jūras operācijā Sophia (EUNAVFOR MED) izveidot “noziedzības informācijas vienību”. Noziedzības informācijas vienība atvieglos savlaicīgu un savstarpēju apmaiņu ar analītiskām un operatīvām vajadzībām izmantojamu informāciju starp operāciju Sophia un attiecīgajām tieslietu un iekšlietu aģentūrām. Šī ir pirmā šāda veida iniciatīva starp tieslietu un iekšlietu aģentūrām un kopējās drošības un aizsardzības politikas misijām vai operācijām. Padomē pašreiz tiek apspriesti praktiskie aspekti, lai pēc iespējas ātrāk sāktu izmēģinājuma projektu. Pēc projekta sākšanas tas tiks pastāvīgi vērtēts, un pēc sešiem mēnešiem dalībvalstīm tiks sniegts pilnīgs ziņojums, lai novērtētu noziedzības informācijas vienības pievienoto vērtību un darbību, kā arī juridiskos un operatīvos aspektus, pirms tiek pieņemts lēmums par tās darbības turpināšanu vai šādu vienību izmantošanu citās kopējās drošības un aizsardzības politikas misijās vai operācijās.
Drošība Rietumbalkānos tieši ietekmē ES un tās dalībvalstu drošību. Komisija 2018. gada 6. februārī pieņēma paziņojumu par ticamu paplašināšanās perspektīvu Rietumbalkāniem un padziļinātu ES iesaisti šajā reģionā 34 . Tam pievienotajā rīcības plānā Rietumbalkānu pārveides procesa atbalstam ir noteiktas sešas tematiskas pamatiniciatīvas, tostarp par drošību un migrāciju, kas jāīsteno līdz 2020. gadam. Ir sākta vairāku darbību īstenošana, lai pastiprinātu sadarbību ar Rietumbalkāniem ar mērķi apkarot terorismu, novērst vardarbīgu ekstrēmismu un cīnīties pret organizēto noziedzību, jo īpaši visā reģionā norīkojot Eiropola sadarbības koordinatorus 35 un rīkojot īpašas ekspertu sanāksmes ar Rietumbalkānu valstu piedalīšanos, tādas kā Eiropas šaujamieroču ekspertu sanāksme, kas notika 2018. gada 12. un 13. aprīlī Sofijā, un ES dialogs par narkotikām, kas notika 2018. gada 18. aprīlī Briselē. Gaidāmais samits Sofijā, kas notiks 2018. gada 17. maijā, arī dos iespēju novērtēt šajā jomā gūtos panākumus.
IV. SECINĀJUMI
Sešus mēnešus pēc praktisku pasākumu kopuma pieņemšanas 2017. gada oktobrī, lai labāk aizsargātu ES iedzīvotājus pret terorisma draudiem, Komisija kopā ar šo progresa ziņojumu iesniedz vēl vienu pasākumu kopumu ar mērķi likvidēt telpu, kurā darbojas teroristi un noziedznieki, un atvieglot noziegumu un teroristu uzbrukumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu. Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi steidzami izskatīt šos likumdošanas pasākumus, lai vēl vairāk uzlabotu iedzīvotāju drošību.
Panākt tādu Eiropu, kas aizsargā, joprojām ir viena no Savienības politiskajām prioritātēm, un Komisija turpinās strādāt, lai veidotu efektīvu un patiesu drošības savienību, ņemot vērā arī valstu vai to valdību vadītāju neformālo sanāksmi par iekšējo drošību, par kuru paziņots Vadītāju programmā un kura notiks 2018. gada septembrī Vīnē. Nākamo progresa ziņojumu par drošības savienību Komisija iesniegs 2018. gada jūnijā.
COM(2018) 225 final (17.4.2018.).
COM(2018) 226 final (17.4.2018.).
Padomes secinājumi par krimināljustīcijas uzlabošanu kibertelpā (ST 9579/16) un Eiropas Parlamenta 2017. gada 3. oktobra rezolūcija par cīņu pret kibernoziedzību (2017/2068 (INI)).
Apspriešanas ziņojums ir pieejams https://ec.europa.eu/info/consultations/public-consultation-improving-cross-border-access-electronic-evidence-criminal-matters_en; papildu resursi ir atrodami https://ec.europa.eu/home-affairs/what-we-do/policies/organized-crime-and-human-trafficking/e-evidence_en .
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/41/ES (2014. gada 3. aprīlis) par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās (OV L 130, 1.5.2014., 1.–36. lpp.).
Eiropolu, Eurojust un Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL).
Eiropola 2017. gadā publicētajā ziņojumā “No aizdomām līdz rīcībai – finanšu izlūkdatu izmantošana lielākas operatīvās ietekmes radīšanai” (“From suspicion to action: converting financial intelligence into greater operational impact”) ir uzsvērtas šīs problēmas un vajadzība uzlabot tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi finanšu informācijai.
COM(2018) 213 final (17.4.2018.).
Savienības likumdevēji 2017. gada decembrī vienojās par to izveidi kā vienu no izmaiņām Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvā (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).
COM(2018) 209 final (17.4.2018.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 98/2013 (2013. gada 15. janvāris) par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu, OV L 39, 9.2.2013., 1.–11. lpp.
Komisijas Ieteikums (2017. gada 18. oktobris) par tūlītēju rīcību sprāgstvielu prekursoru ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai (C(2017) 6950 final).
Sērskābe un amonija nitrāts.
COM(2016) 790 final (8.12.2016.).
COM(2018) 212 final (17.4.2018.).
Regula (EK) Nr. 2252/2004 (OV L 385, 29.12.2004., 1. lpp.).
Sk. ES rīcības plānu pret šaujamieroču un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību un izmantošanu (COM(2015) 624 final, 2.12.2015.). Šaujamieroču nelikumīgā tirdzniecībā, izplatīšanā un izmantošanā iesaistītu organizētu noziedzīgu grupu sagraušana ir arī viena no prioritātēm ES politikas ciklā organizētas un smagas starptautiskas noziedzības jomā laikposmam no 2018. līdz 2012. gadam.
C(2018) 2197.
Regula Nr. 258/2012, ar ko ievieš eksporta atļauju, kā arī importa un tranzīta pasākumus šaujamieročiem, to detaļām, sastāvdaļām un munīcijai.
Komisijas Ieteikums (2018. gada 1. marts) par pasākumiem efektīvai cīņai pret nelikumīgu saturu tiešsaistē (C(2018) 1177 final).
Paziņojums “Cīņa pret nelikumīgu saturu tiešsaistē. Tiešsaistes platformu atbildības kāpināšana”, COM(2017) 555 final (28.9.2017.).
Sk. divpadsmito progresa ziņojumu virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību (COM(2017) 779 final (12.12.2017.)).
Ierosinātās regulas par ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu, Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu par trešo valstu valstspiederīgajiem, Eurodac, Šengenas informācijas sistēmu un eu-LISA.
Austrija, Latvija, Lihtenšteina, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Slovēnija, Šveice, Vācija.
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Kopējās vīzu politikas pielāgošana jauniem izaicinājumiem” (COM(2018) 251 final (14.3.2018.)).
Direktīva 2016/681 (27.4.2016.).
Čehijas Republika, Grieķija, Horvātija, Itālija un Kipra.
COM(2017) 610 final (18.10.2017.).
Rīcības plāns sabiedrisku vietu aizsardzības uzlabošanai (COM(2017) 612 final (18.10.2017.)).
JOIN(2017) 450final (13.9.2017.).
Plašāka informācija par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus ir pieejama:
http://ec.europa.eu/research/participants/portal/desktop/en/opportunities/h2020/topics/su-ict-03-2018.html
.
https://www.icann.org/resources/correspondence/1212685-2018-01-29-en
Padomes 2017. gada 19. jūnija secinājumi par satvaru vienotai ES diplomātiskajai reakcijai uz ļaunprātīgām kiberdarbībām (“kiberdiplomātijas instrumentu kopums”).
Komisijas paziņojums “Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā” (COM(2018) 65 final).
Līdz 2018. gada vasarai Albānijā, Bosnijā un Hercegovinā un Serbijā tiks norīkoti trīs Eiropola sadarbības koordinatori.