Briselē, 5.3.2018

COM(2018) 86 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par Eiropas enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai un Eiropas Energoefektivitātes fonda īstenošanu

{SWD(2018) 48 final}


KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Eiropas enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai
un Eiropas Energoefektivitātes fonda īstenošanu

Izturētspējīga infrastruktūra ir Enerģētikas Savienības pamats. Pagājušajā gadā sākās svarīgu starpsavienojumu projektu ekspluatācija, un būtiski tika pastiprināta reģionālā sadarbība.

Šajā kontekstā EEPEA bija būtiska nozīme, finansiāli atbalstot kopīgu interešu svarīgākos infrastruktūras objektus, lai integrētu elektroenerģijas un gāzes tirgus un pastiprinātu energoapgādes drošību.

I. PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAS GAITA

Eiropas enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai (EEPEA) dzinējspēki — enerģētikas infrastruktūra un inovācija — vēl arvien ir tikpat svarīgi kā 2009. gadā, kad programma tika izveidota.

Šajā ziņojumā attiecībā uz katru EEPEA daļu ir raksturota projektu un Eiropas Energoefektivitātes fonda (EEF) īstenošanas gaita. Tam par pamatu likts 2016. gadā pieņemtais ziņojums 1 . Tas aptver projektu īstenošanu laikā no 2016. gada 31. augusta līdz 2017. gada 30. jūnijam un minētajā laikposmā veiktos maksājumus.

II. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA PAR PROJEKTU ĪSTENOŠANU

Līdz 2017. gada jūnija beigām pabeigti ir 37 projekti no 59, un saņēmējiem kopā izmaksāti EUR 2 279 701 215 (atskaitītas ar iekasēšanas rīkojumiem atgūtās summas EUR 159 202 466 apmērā).

Situācija attiecībā uz gāzes un elektroenerģijas infrastruktūru ir šāda: pieci projekti rit pēc plāna, bet viens projekts pašlaik tiek apspriests. Lielākā daļa projektu ir pabeigti, un ir gaidāms, ka to virzītāji galīgā maksājuma pieprasījumu iesniegs līdz šā gada beigām.

Projekta virzītāji panāca ievērojamu progresu atkrastes vēja enerģijas (AVE) integrācijā elektrotīklā, bet pēdējā atlikušā CCS projekta virzītāji nolēma pārtraukt finanšu atbalsta sniegšanu projektam.

Komisija ir izvēlējusies saglabāt savu finansiālo atbalstu ieguldītājiem, kamēr ir skaidri zināms, ka var būt gaidāms galīgais lēmums par ieguldījumiem.

1.    Gāzes un elektroenerģijas infrastruktūra

EEPEA infrastruktūras apakšprogrammā ir atbalstīti 44 projekti trīs galvenajās darbības jomās.

Kopumā piešķirti EUR 2 267 574 462, bet saņēmējiem no šīs summas līdz 2017. gada 30. jūnijam ir izmaksāti EUR 1 483 712 280. Maksājumu priekšnoteikums ir saņēmēju stingra apņemšanās projektu īstenot, pieņemot galīgo lēmumu par ieguldījumiem.

1.1. Līdzšinējie panākumi

No 44 infrastruktūras projektiem līdz šim pabeigti ir 35, četri vēl turpinās un viens tiek apspriests.

Elektroenerģijas nozarē ir pabeigti 10 no 12 projektiem. Abu atlikušo projektu izpilde rit sekmīgi, un ir gaidāms, ka tie tiks pabeigti līdz 2017. gada beigām.

Gāzes nozarē ir pabeigti 25 no 32 projektiem; divi rit saskaņā ar grafiku, viens pašlaik tiek apspriests un četri ir izbeigti. Ir pabeigti visi reversās plūsmas un starpsavienojumu projekti Viduseiropā un Austrumeiropā, izņemot reversās plūsmas projektu Rumānijā, kura atbalstīšanu Komisija izbeidza 2014. gada septembrī.

Kopš pēdējā 2016. gada EEPEA īstenošanas ziņojuma nozīmīgi panākumi gūti elektroenerģijas un gāzes infrastruktūras projektos. 

Piemēram, Francijas gāzes tīkla nostiprināšana uz ass Āfrika–Spānija–Francija rit pēc plāna. Projekts attīstīs gāzes tīklu Francijā, lai pastiprinātu asi Āfrika–Spānija–Francija (Saint Martin de Crau–Saint Avit un Lacal–Lussagnet). Projekts palielinās energoapgādes drošību un tirgus konkurenci šajā reģionā. EEPEA finansējums ir nodrošinājis projekta attīstību jo īpaši austrumu asī, mudinot saņēmējus pieņemt lēmumu par ieguldījumiem.

Bulgārijas un Rumānijas starpsavienojums ir veiksmīgi īstenots 2016. gada beigās. Šā projekta pabeigšana nodrošina gāzes tirgus labāku integrāciju reģionā un palielina Bulgārijas energoapgādes drošību, kā arī atbalsta Dienvidu gāzes koridora atvēršanu.

Elektroenerģijas projekts Halle/Saale–Schweinfurt savieno Vācijas ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu daļu, veicinot no atjaunojamajiem energoresursiem Ziemeļvācijā un Ziemeļjūras reģionā iegūtās elektroenerģijas pārvadi pārējam Vācijas elektrotīklam. Starpsavienojums pabeigts 2017. gada septembra beigās.

Projekts Nordbalt 1 aptver Zviedrijas un Lietuvas elektroenerģijas pārvades sistēmu starpsavienojuma izbūvi, izmantojot augstsprieguma līdzstrāvas (HVDC) zemūdens kabeli, kura jauda ir 700 MW. Šā projekta mērķis ir vēl vairāk novērst Baltijas valstu atrautību no iekšējā enerģijas tirgus. Visi būvdarbi ir pabeigti.

Pašlaik paredzams, ka no pieciem patlaban īstenojamajiem projektiem trīs tiks pabeigti 2017. gadā, viens — 2018. gadā, bet viens projekts vēl tiek apspriests.

2. Atkrastes vēja enerģijas (AVE) projekti

2.1. Līdzšinējie panākumi

Atkrastes vēja enerģijas apakšprogrammā ietilpst deviņi projekti, un tā nodrošina atbalstu EUR 565 miljonu apmērā divās galvenajās darbības jomās:

·novatorisku turbīnu un atkrastes pamatņstruktūru liela mēroga testēšana, ražošana un ieviešana (6 projekti); un

·modulāru risinājumu izstrāde lielu atkrastes vēja enerģijas pārvades jaudu integrācijai elektrotīklā (3 projekti).

Četri no deviņiem projektiem ir pabeigti, savukārt divu projektu atbalstīšana izbeigta priekšlaicīgi. Šo projektu īstenošanai ir izmaksāti EUR 255 744 668 (atskaitītas ar iekasēšanas rīkojumiem atgūtās summas). Atlikušo trīs projektu izpilde turpinās.

2.2. Līdzšinējie panākumi pa nozarēm

2.2.1. Panākumi ar novatoriskām turbīnām un atkrastes struktūrām

Attiecībā uz projektu "Aberdīnas atkrastes vēja enerģijas parks" 2016. gada jūlijā tika pieņemts pozitīvs galīgais lēmums par ieguldījumiem projektā. Problēmas saistībā ar atkrastes un sauszemes atļauju iegūšanu aizkavēja projektu, un pašlaik tiek lēsts, ka būvniecība sāksies 2017. gada ceturtajā ceturksnī (nodošana ekspluatācijā 2019. gada vidū).

Atkrastes vēja enerģijas parka projekts Nordsee Ost veiksmīgi pabeigts 2016. gada maijā.

Projektam Global Tech I nav atrasts līdzieguldītājs. Tāpēc Komisija 2015. gada aprīlī apstiprināja, ka projekta atbalstīšana tiek izbeigta ar atpakaļejošu spēku — no 2014. gada 1. janvāra.

2.2.2. Panākumi vēja enerģijas integrēšanā elektrotīklā

Viena projekta — HVDC Hub — atbalstīšana ir izbeigta.

Abu pārējo projektu — Kriegers Flak un Cobra Cable — izpilde kopumā norit, kā plānots. Attiecībā uz Kriegers Flak Eiropas Komisija 2015. gada septembrī apstiprināja grozījumu dotācijas nolīgumā par jauno tehnisko risinājumu. Atbalsta saņēmēji 50Hertz un Energinet.dk ir pieņēmuši galīgo lēmumu par būvniecību.

ES konkursa procedūra par infrastruktūras galveno aprīkojumu drīzumā tiks pabeigta. Atbilstoši plānam saņēmēji ir piešķīruši gandrīz visas līguma slēgšanas tiesības un norit būvniecība. Atļauju piešķiršanas process Vācijā un Dānijā norit, kā plānots. Atkrastes starpsavienotāju Kriegers Flak CGS plānots nodot ekspluatācijā līdz 2018. gada beigām.

Pēc galīgā lēmuma par ieguldījumiem pieņemšanas 2015. gada decembrī Cobra Cable projekts rit pēc plāna daudzās darāmā jomās, izņemot divas, proti, pārveidotāju un kabeļa ražošana un pārbaude. Tāpēc būs vajadzīgs līguma termiņa pagarinājums par 12 mēnešiem, lai darbību pabeigšana un paveiktā iesniegšana notiktu līguma darbības laikā. Starpsavienotāja izbūve un pārbaude ir plānota 2018. gadā, lai tas sāktu darboties 2019. gadā. Tiek īstenots augsta līmeņa pētījums, kura mērķis ir noteikt un aprakstīt svarīgus koncepcijas elementus, kas jāievēro, lai HVDC savienojumu sagatavotu turpmākajai darbībai vairāku termināļu tīkla sastāvā.

3. Oglekļa dioksīda uztveršana un uzglabāšana

EEPEA apakšprogrammā ietilpst seši projekti, un tā nodrošina atbalstu EUR 1 miljarda apmērā ar mērķi demonstrēt visu oglekļa dioksīda uztveršanas, transportēšanas un uzglabāšanas procesu.

Vienā projektā vairs netiek nodrošinātas operacionālas uztveršanas, transportēšanas un uzglabāšanas pilotiekārtas. Trīs projekti ir izbeigti priekšlaicīgi, pamatojoties uz projekta virzītāja lēmumu neveikt ieguldījumus, viens projekts ir izbeidzies bez noslēguma un ROAD ir pēdējais atlikušais projekts. Šiem projektiem ir izmaksāts EUR 424 040 501.

Panākumi CCS projektu jomā

Komisija un ROAD projekta virzītāji 2016. gada novembrī vienojās par dotācijas nolīguma pagarināšanu līdz 2019. gada 31. decembrim, jo ir panākts progress sarunās par papildu finansējuma avotiem, projekta pārstrukturēšanu un uzglabāšanas vietas maiņu pret lētāku. Tomēr 2017. gada jūnijā projekta virzītāji informēja Komisiju, ka kopuzņēmuma partneri Engie un Uniper nolēmuši pārtraukt savu finansiālo atbalstu projektam, un vēlāk apstiprināja, ka atsauc dotācijas nolīguma pieprasījumu. Rezultātā dotācijas nolīgums ir izbeigšanas procesā. Tomēr Roterdamas ostas vadībā sagatavošanā ir jauns projekts, kurā, iespējams, varētu izmantot citus Kopienas līdzekļus, ja tas būs veiksmīgs.

III. EIROPAS ENERGOEFEKTIVITĀTES FONDS (EEF)

2010. gada decembrī EUR 146,3 miljoni no Eiropas enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai (EEPEA) tika piešķirti finanšu mehānismam, kas paredzēts ilgtspējīgas enerģijas projektiem 2 . EUR 125 miljoni bija ES iemaksa 2011. gada jūlijā izveidotajā Eiropas Energoefektivitātes fondā (EEF), kura kopējais līdzekļu apmērs līdz šim sasniedzis EUR 265 miljonus 3 un kuru atbalsta tehniskās palīdzības dotāciju mehānisms ar EUR 20 miljonu lielu budžetu un EUR 1,3 miljoniem informētības veicināšanas pasākumiem.

EEF sniedz īpaši pielāgotu finansējumu (gan parāda, gan pašu kapitāla instrumentos) energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu enerģijas un mazāk piesārņojoša pilsētas transporta projektiem. Saņēmēji ir pašvaldības un reģionu pārvaldes iestādes vai privāti uzņēmumi, kas rīkojas to vārdā.

Līdzšinējie panākumi

2016. gadā fonda portfelim pievienots jauns darījums. Ore Valley Housing Association (OVHA) panākusi finansiālu vienošanos ar EEF par projektu GBP 4,6 miljonu apmērā. Šie naudas līdzekļi tiks ieguldīti vējturbīnu parka attīstībā Faifā (Skotijā), kā arī novatoriskā finansējuma shēmā par 200 apkures sistēmu nomaiņu OVHA mājās. Tas ir EEF pirmais komunālais darījums Apvienotajā Karalistē un EEF un OVHA četru gadu sadarbības rezultāts.

No EEF izveides līdz 2016. gada 31. decembrim fonds ir noslēdzis līgumus par 11 projektiem EUR 121 miljona apmērā, galīgo piesaistīto ieguldījumu apjomam sasniedzot EUR 224 miljonus.

Balstoties uz EEF projektu novērtēšanas un ziņošanas satvaru attiecībā uz CO2 ekvivalentā izteikto emisiju un primārās enerģijas ietaupījumiem, 2016. gada beigās tā ieguldījumi bija ļāvuši aiztaupīt gandrīz 249 000 tonnu CO2 un ietaupīt 308 802 MWh primārās enerģijas 4 .

Eiropas Komisijas tehniskās palīdzības mehānisms

2016. gadā netika piešķirti papildu līdzekļi projektu izstrādes darbību finansēšanai.

Kopā Komisijas finansētais tehniskās palīdzības mehānisms būs palīdzējis strukturēt 16 projektus, kopumā piešķirot EUR 16 miljonus (no EUR 20 miljonu liela budžeta). Līdzekļu nepiešķiršana izskaidrojama ar vairākiem faktoriem. Pirmkārt, fonda sākumposmā apzinātie projekti sasnieguši tālāku attīstības posmu, tāpēc tehniskā palīdzība tiem nav vajadzīga. Otrkārt, tehniskās palīdzības mehānisma pieredze liecina, ka energoefektivitātes projektu finansēšanā jāsaskaras ar daudzām grūtībām, piemēram, zemāku pieprasījumu sagatavošanas līmeni, nekā sākotnēji lēsts EEF izveides laikā (reti kurš saņemtais tehniskās palīdzības pieprasījums bija gatavs iesniegšanai), projektu izmaiņām pēc politiskām pārmaiņām valsts pārvaldē vai pielāgojumiem, kas veicami pēc pirmajiem realizējamības pētījumiem.

EEF tehniskās palīdzības mehānisms

2016. gada novembrī Eiropas Energoefektivitātes fonds uzsāka jaunu tehniskās palīdzības (TP) mehānismu. Pēc Eiropas Komisijas TP mehānisma, ko vada EEF, fonds ir izveidojis jaunu instrumentu, ar ko atbalstīt ambiciozu publisko saņēmēju peļņu nesošus ilgtspējīgas enerģijas ieguldījumu projektus. Šādi projekti attiecas uz energoefektivitātes nozari, maza apjoma atjaunojamo energoresursu enerģiju un/vai sabiedriskā transporta iniciatīvām. EEF atbalsta saņēmējus — reģionus, pilsētu domes, universitātes, valsts slimnīcas un citas publiskā sektora struktūras, kas atrodas 28 ES dalībvalstīs, —sniedzot konsultāciju pakalpojumus par plānotajiem ieguldījumiem, piemēram, veicot realizējamības pētījumus, energoauditu, sniedzot juridiskos pakalpojumus un ekonomiskās dzīvotspējas analīzi. EEF TP mehānisms ir saņēmis finansējumu no ELENA mehānisma (Eiropas Savienības pamatprogramma "Apvārsnis 2020").

Galvenie secinājumi un perspektīva

EEF ir pakāpeniski izveidojis pārliecinošu rentablu ieguldījumu vēsturi un aktīvi centīsies meklēt jaunus augstākā līmeņa ieguldītājus, lai ar ES iemaksu piesaistītu vēl vairāk līdzekļu.

2017. gadā ir plānoti 17 projekti, kuru kopējais līdzekļu apmērs ir EUR 337 miljoni, no kuriem EUR 142 miljoni ir plānotā EEF ieguldījuma daļa. EEF arī turpmāk centīsies palielināt savu ģeogrāfisko tvērumu, ja to ļaus projektu un tirgus situācija.

IV. Vispārīgie secinājumi

EEPEA ir labi sasniegumi. Lielākā daļa projektu ir pabeigti, jo īpaši gāzes un elektroenerģijas infrastruktūru projekti. Eiropas Komisijas īstenotā stingrā projektu īstenošanas un uzraudzības kontrole ir palīdzējusi kāpināt instrumenta efektivitāti.

Neraugoties uz to, ka atkrastes vēja enerģijas projekti ir izrādījušies sarežģītāki, nekā gaidīts, projektu virzītājiem un konstruktoriem ir izdevies rast risinājumus un piecu gadu laikā ir gūts daudz tehnoloģisko zināšanu.

Lai gan EEPEA finansiālais atbalsts nebija pietiekams, lai pamudinātu uzņēmumus īstenot komerciāla mēroga CCS demonstrējumu projektus, Komisija joprojām uzskata CCS par svarīgu dekarbonizācijas jomā. Gaidāms, ka turpmākie CCS demonstrējumu pasākumi būs vērsti uz energoietilpīgām un oglekļietilpīgām nozarēm.

Arī EEF ir ieguldījis vairākos energoefektivitātes projektos, un tas turpinās paplašināt savu portfeli, sniedzot finanšu risinājumus un nesot peļņu, kas sedz administratīvās izmaksas, akcionāru dividendes un izveides izmaksu atmaksu. EEF ir arī paraugs novatoriskiem finanšu instrumentiem, jo iegulda rentablos un labi izstrādātos ilgtspējīgos enerģētikas projektos (ar atmaksāšanās periodu līdz pat 18 gadiem), kuri var piesaistīt privāto kapitālu, demonstrējot šo ieguldījumu pamatā esošo komerciālo izdevīgumu un veidojot ticamu rezultātu uzskaiti.

(1)

2016. gada ziņojums, COM(2016) 743 final, 2016. gada 28. novembris.

(2)

     Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 15. decembra Regula (ES) Nr. 1233/2010, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 663/2009, ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā.

(3)

     Bez Eiropas Komisijas fondā iemaksas veikuši šādi ieguldītāji: Eiropas Investīciju banka — EUR 75 miljonus, Cassa Depositi e Prestiti SpA (CDP) — EUR 60 miljonus un ieguldījumu pārvaldniece Deutsche Bank (DB) — EUR 5 miljonus.

(4)

Kumulatīvi primārās enerģijas ietaupījumi ir norādīti tikai energoefektivitātes un mazāk piesārņojoša pilsētas transporta tehnoloģiju jomā; tajos ietilpst aprēķini par laikposmu no finansiālas vienošanās līdz aizdevuma atmaksas termiņam, pamatojoties uz aplēsēm tādu projektu gadījumā, kas tiek īstenoti un darbojas mazāk nekā vienu gadu, un uz faktiskajiem datiem tādu projektu gadījumā, kas darbojas vairāk nekā vienu gadu. Ietaupījumi attiecas uz projekta kopējo ieguldījumu apmēru (t. i., EEF un citu ieguldītāju ieguldījumiem).


Briselē, 5.3.2018

COM(2018) 86 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Eiropas enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai un Eiropas Energoefektivitātes fonda īstenošanu

{SWD(2018) 48 final}


Kopējā EEPEA projektiem izmaksāto līdzekļu summa (EUR) 2017. gada 30. jūnijā

Gads

Kopā

Starpsavienotāji

2010

360 855 255

 

2011

224 168 978

2012

129 803 681

2013

126 931 210

2014

105 405 090

2015

368 316 520

2016

171 413 396

 

2017

-3 181 850

Kopsumma

 

1 483 712 280

Oglekļa dioksīda uztveršana un uzglabāšana

2010

193 746 615

 

2011

192 003 912

2012

-5 616 119

2013

26 844 339

2014

16 439 027

2015

8 810 052

2016

0

 

2017

-8 187 324

Kopsumma

 

424 040 501

Atkrastes vēja enerģija

2010

146 307 028

 

2011

41 300 325

2012

15 624 304

2013

11 990 156

2014

19 996 656

2015

-26 186 766

2016

14 240 385

 

2017

32 472 580

Kopsumma

 

255 744 668

Energoefektivitātes fonds

2010

0

 

2011

30 000 000

2012

934 251

2013

24 892 027

2014

42 726 026

2015

14 651 461

2016

3 000 000

 

2017

0

Kopsumma

116 203 765

Pavisam kopā

2010

700 908 898

2011

487 473 215

2012

140 746 117

2013

190 657 732

2014

184 566 799

2015

365 591 267

2016

188 653 781

2017

21 103 406

Kopsumma

 

2 279 701 215

No maksājumiem ir atskaitītas ar iekasēšanas rīkojumiem atgūtās summas