EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2018/1455

(2018. gada 18. aprīlis)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par SESAR kopuzņēmuma 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā lēmumu par SESAR kopuzņēmuma 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

—	ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A8-0077/2018),

A.	tā kā 2007. gada februārī tika izveidots SESAR kopuzņēmums (turpmāk “Kopuzņēmums”), lai vadītu Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības izpētes projekta (SESAR) programmu, kuras mērķis ir modernizēt Savienības [gaisa] satiksmes pārvaldību;

B.	tā kā pēc Padomes Regulas (ES) Nr. 721/2014 (1) pieņemšanas programma SESAR 2020 (turpmāk “SESAR 2020”) pagarināja Kopuzņēmuma darbības laiku līdz 2024. gada 31. decembrim;

C.	tā kā Kopuzņēmums tika izveidots kā publiskā un privātā sektora partnerība ar Savienību un Eirokontroli kā dibinātājiem;

tā kā Savienības ieguldījums programmas SESAR 2020 2014.–2014. gadam izvēršanas posmā, kuru finansē no “Apvārsnis 2020”, ir EUR 585 000 000; tā kā saskaņā ar jaunajiem “Apvārsnis 2020” dalības nolīgumiem sagaidāmais Eirokontroles ieguldījums ir aptuveni EUR 500 000 000, bet sagaidāmais citu aviācijas nozari pārstāvošo partneru ieguldījums ir aptuveni EUR 720 700 000, no kuriem aptuveni 90 % vajadzētu būt natūrā,

Saistībā ar 2015. gada budžeta izpildes apstiprinājumu veiktie pasākumi

norāda, ka Kopuzņēmums savās procedūrās ir iekļāvis vienotu paraugu deklarācijai par interešu konflikta neesamību;

Vispārīga informācija

pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu par Kopuzņēmuma 2016. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem (turpmāk “Revīzijas palātas ziņojums”) konstatē, ka minētie pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Kopuzņēmuma finanšu stāvokli 2016. gada 31. decembrī, tā darbību rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā slēgtajā gadā saskaņā ar Kopuzņēmuma finanšu noteikumiem un Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem;

pieņem zināšanai Revīzijas palātas ziņojumā norādīto, proti, to, ka Kopuzņēmuma 2016. finanšu gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;

Budžeta un finanšu pārvaldība

norāda, ka 2016. gadā Kopuzņēmuma maksājumu budžets bija EUR 157 100 000 (2015. gadā – EUR 136 900 000);

norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu no Septītās pamatprogrammas un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pieejamais 2016. gada galīgais budžets ietvēra saistību apropriācijas EUR 101 400 000 apmērā un maksājumu apropriācijas EUR 162 800 000 apmērā;

norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju izlietojuma līmenis bija attiecīgi 95,7 % un 63,2 %; pauž bažas par to, ka maksājumu apropriāciju zemo izpildes līmeni noteica Kopuzņēmuma dalībnieku veikto pētījumu un izstrādes darbu aizkavēšanās; pieņem zināšanai, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ir kavēta maksājumu izpilde par dalībnieku pētījumiem un izstrādēm, ir sarežģījumi, kas radušies, pielāgojot vispārējos programmas “Apvārsnis 2020” IT rīkus Kopuzņēmuma īpašajām vajadzībām; tomēr par prioritāti būtu jāuzskata tas, lai tiktu novērsta šādu problēmu turpmāka atkārtošanās;

norāda, ka 2016. gada revīzijā tika izskatītas 383 izmaksu deklarācijas, ko bija iesnieguši visi 15 dalībnieki un kas attiecās uz EUR 77 000 000 jeb 10 % no kopējām deklarētajām izmaksām (EUR 728 800 000), un atlikušo kļūdu īpatsvars bija 1,34 %;

Daudzgadu budžeta izpilde saskaņā ar Septīto pamatprogrammu un TEN-T

norāda, ka no programmas SESAR 1 (turpmāk “SESAR 1”) darbībām paredzētā kopējā pamatdarbības un administratīvo izmaksu budžeta, kas bija EUR 892 800 000, Kopuzņēmums līdz 2016. gada beigām bija uzņēmies saistības par EUR 827 400 000 un veicis maksājumus EUR 704 200 000 apmērā (79 % no pieejamā budžeta);

norāda, ka no EUR 1 254 500 000 ieguldījuma natūrā un naudā, kas pārējiem dalībniekiem ir jāiemaksā Kopuzņēmuma pamatdarbībās un administratīvajās darbībās (EUR 670 200 000 no Eirokontroles un EUR 584 300 000 no gaisa satiksmes nozares dalībniekiem), līdz 2016. gada beigām Kopuzņēmums bija validējis ieguldījumus EUR 910 000 000 apmērā (EUR 427 700 000 no Eirokontroles un EUR 482 300 000 no gaisa satiksmes nozares); norāda arī to, ka līdz 2016. gada beigām Kopuzņēmumam bija paziņots par citu dalībnieku ieguldījumiem natūrā EUR 133 500 000 vērtībā (EUR 49 200 000 no Eirokontroles un EUR 84 200 000 no gaisa satiksmes nozares dalībniekiem);

10.

norāda, ka kopējais Savienības naudas ieguldījums 2016. gada beigās bija EUR 597 100 000, savukārt Eirokontroles kopējais ieguldījums natūrā un naudā bija EUR 476 900 000, bet gaisa satiksmes nozares dalībnieku – EUR 566 500 000;

Daudzgadu budžeta izpilde saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”

11.

norāda, ka no EUR 585 000 000, kas no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” līdzekļiem bija piešķirti Kopuzņēmumam nolūkā īstenot SESAR 2020, līdz 2016. gada beigām Kopuzņēmums bija uzņēmies saistības par EUR 61 600 000 un veicis maksājumus EUR 49 900 000 apmērā (8,5 % no piešķirtajiem līdzekļiem); norāda arī to, ka šie maksājumi galvenokārt bija priekšfinansējuma maksājumi SESAR 2020 projektu pirmajam vilnim;

12.

norāda, ka līdz 2016. gada beigām Savienības kopējie naudas ieguldījumi Kopuzņēmuma pamatdarbībās sasniedza EUR 56 800 000;

13.

uzsver, ka pārējiem dalībniekiem SESAR 2020 īstenošanas nolūkā ir jāveic ieguldījumi Kopuzņēmuma pamatdarbībās natūrā un naudā EUR 1 220 700 000 vērtībā (EUR 500 000 000 no Eirokontroles un EUR 720 700 000 no gaisa satiksmes nozares); pauž bažas par to, ka 2016. gada beigās valde nebija validējusi nekādus ieguldījumus natūrā un naudā, tomēr norāda, ka SESAR 2020 projekti bija pašā sākumstadijā; pieņem zināšanai, ka tiek sagaidīts, ka dalībnieki pirmās izmaksu deklarācijas iesniegs 2018. gadā un ka Kopuzņēmums tad sāks validēt ar tām saistītos ieguldījumus natūrā;

14.

norāda, ka Kopuzņēmumam bija grūtības pielāgot pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” IT rīkus savām konkrētajām vajadzībām un tā rezultātā tika aizkavēta maksājumu veikšana par dalībnieku veiktajiem pētījumiem un izstrādes darbiem; pauž nožēlu, ka ārēju faktoru dēļ, ko Kopuzņēmums nevarēja ietekmēt, 2016. gadā, izdarot grozījumu budžetā, nācās atcelt maksājumu apropriācijas EUR 14,5 miljonu apmērā, kuras bija saistītas ar SESAR 2020 izsludinātajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus un darbībām, kas sākotnēji bija ietvertas 2016. gada budžetā; pauž bažas par to, ka turpina palielināties neizpildīto saistību (RAL) apmērs, kas 2016. gadā pieauga no EUR 72,1 miljona līdz EUR 83,8 miljoniem, un prasa, lai pēc pārejas uz SESAR 2020 šī tendence tiktu vērsta pretējā virzienā;

15.

atzinīgi vērtē to, ka 2016. gadā tika parakstīts atjaunotais Eirokontroles un SESAR kopuzņēmuma nolīgums, kurā ir izklāstīta Eirokontroles kā SESAR līdzdibinātāja jaunā loma un iekļauta virkne apņemšanos un saistību attiecībā uz SESAR 2020 īstenošanu; atzinīgi vērtē arī dalībnieku skaita palielināšanos līdz 19 dalībniekiem, kas kopā pārstāv vairāk nekā 100 nozares uzņēmumu, kuri piedalīsies SESAR 2020 rūpnieciskās pētniecības, validēšanas un demonstrējumu pasākumos; konstatē, ka ir pieņemts pirmais Kopuzņēmuma vienotais programmdokuments laikposmam no 2017. līdz 2019. gadam;

Iepirkuma un darbā pieņemšanas procedūras

16.

norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu 2016. gada 31. decembrī Kopuzņēmumā strādāja 44 darbinieki (2015. gadā – 41 darbinieks);

17.

norāda, ka Kopuzņēmums īstenoja sešas iepirkuma procedūras aptuveni EUR 22 300 000 vērtībā, ievērojot savus finanšu noteikumus, lai nodrošinātu godīgu konkurenci piegādātāju vidū un maksimāli efektīvu Kopuzņēmuma līdzekļu izmantojumu;

18.

norāda, ka pakalpojumu iepirkuma procedūrās Kopuzņēmums nosaka maksimālo līguma budžetu; pauž bažas par to, ka šī maksimālā summa nebalstās uz sistemātisku izmaksu aplēses procesu un pamatotu tirgus cenu atsauces sistēmu; turklāt norāda, ka tas nenodrošina Kopuzņēmuma daudzgadu pakalpojumu līgumu rentabilitāti, jo pieredze liecina, ka lielākā daļa saņemto piedāvājumu ir par summu, kas tuva maksimālajam budžetam; atzinīgi vērtē to, ka, ņemot vērā Revīzijas palātas apsvērumu, Kopuzņēmums 2017. gada aprīlī ieviesa metodiku, ar kuru iepirkuma plānošanas posmā sistemātiski novērtēt līgumu vajadzības un izmaksas;

19.

pieņem zināšanai 2016. gada salīdzinošā cilvēkresursu novērtējuma rezultātus – 62 % ar pamatdarbību saistītu amatu, 30 % administratīvu amatu un 8 % neitrālu amatu;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

20.

norāda, ka 2016. gadā deviņas revīzijas veica cits ārējās revīzijas uzņēmums, jo tika konstatēts dalībnieka interešu konflikts ar apstiprināto revidentu; pieņem zināšanai, ka Kopuzņēmumā ir spēkā pārskatīts revīzijas pakalpojumu pamatlīgums ar trīs ārējās revīzijas uzņēmumiem un revīzijas veic tikai un vienīgi šie uzņēmumi; uzsver, ka līdz šim veiktajās revīzijas nav konstatētas būtiskas problēmas, kurām būtu jānonāk valdes uzmanības lokā;

Iekšējā kontrole

21.

ar gandarījumu norāda, ka Kopuzņēmums ir ieviesis ex ante kontroles procedūras, kurās pārbauda finanšu un pamatdarbības dokumentus, un veic saņēmēju ex post revīzijas;

22.

pauž bažas par to, ka Kopuzņēmums vēl nav ieviesis īpašus norādījumus dalībniekiem un to ārējiem revidentiem attiecībā uz to, kā deklarējami un apstiprināmi dalībnieku ieguldījumi natūrā SESAR 2020 projektos; pauž bažas arī par to, ka Kopuzņēmums nav izveidojis iekšējos norādījumus par SESAR 2020 projektu izmaksu deklarāciju ex ante pārbaudēm; atzinīgi vērtē to, ka Kopuzņēmuma Valde 2016. gada decembrī pieņēma dokumentu “Ieguldījumu natūrā metodoloģija un validācijas process Kopuzņēmumā (tikai programma SESAR 2020)”; norāda, ka Kopuzņēmumam vajadzētu noskaidrot, vai ir nepieciešams pielāgot Komisijas izmantoto “Apvārsnis 2020”ex ante kontroles stratēģiju īpašiem riskiem, kas saistīti ar SESAR 2020 projektiem;

23.

aicina Kopuzņēmumu izveidot sistemātisku iekšējo procedūru, lai atkārtoti izvērtētu dotāciju projekta koordinatora finansiālo dzīvotspēju situācijās, kad ticis konstatēts, ka tā ir vāja, un cita starpā arī pasākumus palielināta finansiālā riska mazināšanai un kompensēšanai; norāda, ka nepastāv īpaši norādījumi dalībniekiem un to ārējiem revidentiem attiecībā uz to, kā deklarējami un apliecināmi dalībnieku ieguldījumi natūrā SESAR 2020 projektos, un aicina Kopuzņēmumu, pirms tas 2018. gadā saņem jebkādus ieguldījumus natūrā, izstrādāt darba uzdevumu un sertifikāta paraugu;

24.

atzinīgi vērtē to, ka Kopuzņēmums ir turpinājis piemērot daudzpusīgu pieeju, lai efektīvi izvērtētu, pārvaldītu un mazinātu riskus, un sagaida, ka Kopuzņēmums pievērsīs īpašu uzmanību kritiskiem korporatīvajiem riskiem, kurus tas noteicis saistībā ar ATM ģenerālplānu un SESAR 2020; atzinīgi vērtē to, ka Kopuzņēmuma valde 2016. gada 18. martā pieņēma krāpšanas apkarošanas stratēģiju;

25.

norāda, ka attiecībā uz SESAR 1 trešajā revīziju ciklā, kas attiecās uz visiem 15 dalībniekiem, kā aprakstīts Kopuzņēmuma ex post revīzijas stratēģijā, bija plānots veikt 21 revīziju pieciem atlasītiem dalībniekiem un 2016. gadā tika pabeigtas 14 no plānotajām revīzijām; pauž bažas par to, ka 2016. gadā atlikušo kļūdu īpatsvars bija 6,21 %; tomēr pauž gandarījumu par to, ka SESAR 1 kumulatīvais atlikušo kļūdu īpatsvars ir 1,34 %;

Iekšējā revīzija

26.

norāda, ka 2015. gada oktobrī Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IAS) veica revīziju par darbības pārvaldību un atjaunināto ģenerālplānu; konstatē, ka IAS sniedza trīs ieteikumus; aicina Kopuzņēmumu ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par atlikušo vēl neizpildīto ieteikumu īstenošanu;

27.

norāda, ka 2016. gada oktobrī IAS veica “Apvārsnis 2020” procesu revīziju; norāda, ka šajā revīzijā tika novērtēta Kopuzņēmuma atbilstība pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” procesiem, konkrēti saistībā ar temata noteikšanu, priekšlikumu izvērtēšanu un atlasi un dotāciju nolīgumu sagatavošanu;

Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus

28.

norāda, ka attiecībā uz slēgtajiem rūpnieciskās izpētes priekšlikumu konkursiem, kuros drīkstēja piedalīties tikai Kopuzņēmuma nozares dalībnieki, Kopuzņēmums piešķīra dotācijas projektu konsorcijiem, kaut arī saņēmēju finansiālās dzīvotspējas pārbaudes, ko veica Pētniecības izpildaģentūra, divos gadījumos liecināja, ka konsorcijus koordinējošā nozares dalībnieka finansiālā spēja ir vāja; norāda, ka tas rada lielāku finanšu risku šo projektu pabeigšanai un palielina finanšu risku arī citos projektos, kuros ir iesaistīti abi minētie saņēmēji; norāda, ka izpilddirektora lēmums abos gadījumos balstījās uz papildu ad hoc riska novērtējumiem, ko veica Kopuzņēmuma darbinieki; pauž bažas par to, ka Kopuzņēmums vēl nav izstrādājis sistemātisku iekšējo procedūru, kas ļautu atkārtoti izvērtēt dotāciju projekta koordinatora vājo finansiālo spēju un cita starpā ietvertu pasākumus paaugstināta finanšu riska mazināšanai un kompensēšanai; norāda, ka, aplūkojot to papildu riska novērtējumu rezultātus, kas veikti saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vadlīnijām, Kopuzņēmums secināja, ka, noraidot projektu koordinatorus tikai uz Pētniecības izpildaģentūras veiktās analīzes pamata, Kopuzņēmumam varētu rasties būtisks risks tikt iesaistītam pārsūdzības procedūrā; norāda, ka Kopuzņēmums piekrīt, ka būtu jānosaka iekšēja procedūra, ar ko atkārtoti novērtēt dotāciju projektu koordinatora zemu finansiālo dzīvotspēju, tostarp paaugstināto finanšu risku mazināšanas un kompensēšanas pasākumi;

Komunikācija

29.

atzīst, ka Kopuzņēmumam ar Savienības iestāžu starpniecību ir jāinformē Savienības iedzīvotāji par svarīgo pētniecisko darbu un sadarbību, ko tas veic; uzsver, cik svarīgi ir izcelt īstenus uzlabojumus, kuri ar šo darbu panākti un kuri ir svarīga Kopuzņēmuma uzdevumu daļa, kā arī to, ka tas sadarbojas ar citiem kopuzņēmumiem sabiedrības informēšanā par kopuzņēmumu darba nodrošinātajiem ieguvumiem;

30.

aicina Komisiju nodrošināt tiešu Kopuzņēmuma iesaisti pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vidusposma novērtēšanā attiecībā uz kopuzņēmumu turpmāku vienkāršošanu un saskaņošanu;

Citi jautājumi

31.

pauž gandarījumu par to, ka, raugoties no darbību viedokļa, 2016. gada beigās bija slēgti visi SESAR 1 projekti un ka aviācijas nozares rīcībā ir nodots 61 rūpnieciskajai ražošanai un ieviešanai derīgs risinājums no SESAR risinājumu kataloga pirmajā izdevumā iekļautajiem risinājumiem; norāda, ka 54 SESAR 1 programmā uzsākto risinājumu izstrāde tiks turpināta programmā SESAR 2020, kas liecina par centieniem nodrošināt efektīvu pāreju starp abām programmām;

32.

aicina Kopuzņēmumu un Komisiju izvērtēt SESAR risinājumu ieviešanas rezultātus, īpaši pievēršoties sadarbspējas nodrošināšanas aspektam un progresam, kas gūts virzībā uz Eiropas vienotās gaisa telpas izveides pabeigšanu; ņemot vērā, ka izvēršanas posms jau ir sācies, aicina Kopuzņēmumu sākt izstrādāt izmēģinājuma projektu attiecībā uz jaunu Eiropas gaisa telpas arhitektūru, kas nodrošinās būtisku ieguldījumu izvēršanas efektivitātē, raugoties no finansiālā viedokļa;

33.

atzinīgi vērtē 2016. gada novembrī iznākušo publikāciju SESAR European Drones Outlook Study (“SESAR pētījums par bezpilota lidaparātu attīstības perspektīvām Eiropā”); uzskata – lai droši integrētu bezpilota lidaparātus Eiropas gaisa telpā, ir vajadzīgi daudzveidīgi jauninājumi, tostarp ar gaisa satiksmes pārvaldību saistītas tehnoloģijas; ar interesi pieņem zināšanai tajā sniegto pārskatu par bezpilota lidaparātu tirgus attīstību Eiropā līdz 2050. gadam un ārkārtīgi lielo potenciālu, kas paveras Eiropai un Eiropas globālajai konkurētspējai, kā arī par darbībām, kas jāveic tuvāko 5–10 gadu laikā, lai šo potenciālu atraisītu, tostarp pētniecības un izstrādes atbalstīšanu, kas panākams, Savienības līmenī izveidojot ekosistēmu, kurā būtu paredzēts gan tiesiskais regulējums, gan tehnoloģijas un kura pulcētu visas galvenās publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas un palielinātu Savienības piešķirto finansējumu, jo īpaši nozarē darbojošos mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam;

34.

norāda, ka Eiropas gaisa telpas pārvaldība joprojām ir sadrumstalota un Eiropas vienotās gaisa telpas koncepcija vēl nav īstenota; neraugoties uz to, ka SESAR projekta mērķu īstenošanas termiņš ir pārcelts no sākotnēji paredzētā 2020. gada uz 2035. gadu, atkārtoti uzsver, ka Kopuzņēmumam ir būtiski nozīmīga loma Eiropas vienotās gaisa telpas pamatprojekta – SESAR projekta – pētījumu koordinēšanā un īstenošanā;

35.

atgādina, ka ir svarīgi rast risinājumu Eiropas gaisa telpas sadrumstalotības problēmai, ņemot vērā to, ka patlaban Eiropas vienotais tirgus vēl arvien nepilnīgi izmanto Eiropas vienotās gaisa telpas nodrošinātās priekšrocības.

(1) OV L 192, 1.7.2014., 1. lpp.