EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2018/1386

(2018. gada 18. aprīlis)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā lēmumu par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

—	ņemot vērā Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 4/2016, kurā teikts: “Lai Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts panāktu cerēto ietekmi, ir jāmaina veids, kādā tas sniedz rezultātus, un atsevišķi tā koncepcijas elementi”;

—	ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0096/2018),

tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde uzsver, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk nostiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību, īstenojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un labu cilvēkresursu pārvaldību;

tā kā saskaņā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (“Institūts”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu (1) tā 2016. finanšu gada galīgais budžets bija EUR 293 796 532,54, t. i., par 4,51 % lielāks nekā 2015. gadā; tā kā Savienības kopējā iemaksa Institūta 2016. gada budžetā bija EUR 252 158 953,03;

C.	tā kā Revīzijas palātas ziņojumā par Institūta 2016. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas ziņojums”) ir norādīts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Institūta gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Saistībā ar 2012., 2014. un 2015. gada budžeta izpildes apstiprinājumu veiktie pasākumi

pauž dziļu nožēlu par neatrisināto jautājumu un nepabeigto koriģējošo pasākumu skaitu, reaģējot uz Revīzijas palātas 2012. gada, 2014. gada un 2015. gada komentāriem, īpaši par finansējuma nosacījumu, izmaksu deklarāciju ex ante pārbaudi, finansējumu no publiskiem un privātiem avotiem, neizmantotajām apropriācijām, finansiālo autonomiju un pareizas finanšu vadības principa ievērošanu; mudina Institūtu 2018. gadā pēc iespējas drīzāk pabeigt koriģējošos pasākumus;

uzskata, ka iespēja apstiprināt finanšu budžeta izpildi turpmākajos gados būs apdraudēta, ja netiek pieņemti efektīvi pasākumi un bez turpmākas kavēšanās netiek sasniegti efektīvi rezultāti;

Budžeta un finanšu pārvaldība

norāda, ka saskaņā ar Institūta galīgajiem pārskatiem 2016. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 95 %, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (90,58 % 2015. gadā); konstatē, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija augsts, sasniedzot 99 %, t. i., par 3,41 % augstāks nekā 2015. gadā;

Saistības un pārnestās apropriācijas

pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu norāda, ka II sadaļā uz nākamo gadu tika pārnesti 40 % (EUR 400 000) no apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības, kas ir augsts līmenis, salīdzinājumā ar 44 % 2015. gadā; pieņem zināšanai, ka šie pārnesumi galvenokārt attiecas uz līgumiem par IT pakalpojumiem, kas turpinājās pēc gada beigām, un sanāksmēm, par kurām vēl nebija saņemti rēķini;

ņem vērā, ka pārnesumi bieži vien var būt daļēji vai pilnībā pamatoti, ņemot vērā aģentūru darbības programmu daudzgadu raksturu, tie ne vienmēr liecina par nepilnībām budžeta plānošanā un īstenošanā, kā arī ne vienmēr ir pretrunā budžeta gada pārskata principam, jo īpaši tad, ja aģentūra tos plāno iepriekš un dara zināmus Revīzijas palātai;

Personāla politika

pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu kopš Institūta izveides 2008. gadā līdz 2014. gada jūlijam to ir vadījuši četri direktori; konstatē, ka direktora amata vieta kopš 2014. gada augusta un vēl viena vadošā amata vieta – kopš 2013. gada februāra – tiek ieņemta uz pagaidu laiku; apstiprina Revīzijas Palātas komentāru, ka tas ir pretrunā Civildienesta noteikumiem, kuros amata pagaidu ieņemšana ir atļauta ilgākais vienu gadu, un biežā nomaiņa un ieilgušie pagaidu risinājumi rada nenoteiktību ieinteresētajām personām un vājina stratēģisko nepārtrauktību; pieņem zināšanai Institūta atbildi, ka tas nevar izteikt komentārus par Institūta direktora darbā pieņemšanas procedūru, jo to pārvalda Komisija; uzstājīgi mudina Komisiju beigt šo procedūru; norāda, ka 2017. gadā Institūts pabeigs darbā pieņemšanas procedūru otrai vadošai amata vietai;

norāda, ka 2016. gadā Institūts pieņēma darbā 15 darbiniekus un vienu norīkotu valsts ekspertu, kā rezultātā kopējais darbinieku skaits 2016. gada 31. decembrī sasniedza 31, kas ir pielīdzināms 2015. gada 31. decembra pieaugumam par deviņiem darbiniekiem, no kuriem seši pašlaik piedalās atlasē;

pēc iepazīšanās ar Institūta štatu saraksta konstatē, ka 2016. gada 31. decembrī bija aizpildītas 36 štata vietas (no 39 štata vietām, kas atļautas saskaņā ar Savienības budžetu), salīdzinājumā ar 39 vietām 2015. gada 31. decembrī;

aplūkojot 2016. gada 31. decembrī aizpildītās štata vietas, ar gandarījumu norāda, ka gandrīz ir sasniegts dzimumu līdzsvars, proti, 56 % no darbiniekiem ir sievietes un 44 % vīrieši; tomēr ar nelielām bažām norāda ka dzimumu attiecība valdē ir proti 36 % pret 64 %;

10.

uzsver, ka darba un privātās dzīves līdzsvaram vajadzētu būt daļai no Institūta personāla politikas; uzsver, ka labjutības pasākumiem tērētā budžeta apmērs ir aptuveni EUR 226 vienam darbiniekam, kas atbilst 0,5 dienām uz vienu darbinieku; konstatē, ka vidējais slimības atvaļinājuma dienu skaits bija 11,67 dienas katram darbiniekam;

11.

atbalsta to, ka personāla informētības palielināšanai tika rīkota apmācība un informatīvas sanāksmes par ētiku un integrāciju, tostarp par aizskarošas izturēšanās apkarošanu; ierosina regulāri organizēt apmācību un informatīvas sanāksmes;

12.

ar gandarījumu ņem vērā, ka saistībā ar darbinieku pieņemšanu darbā vai atlaišanu 2016. gadā Institūts nav saņēmis nevienu sūdzību vai ziņojumu un nav ierosināta neviena lieta tiesā;

13.

norāda, ka lielākā daļa štata vietu saistīta ar pamatdarbībām vai neitrālām darbībām (70 %), turpretim administratīvo atbalstu un koordināciju nodrošina 20 % no visām štata vietām;

Iepirkums

14.

pēc iepazīšanās ar Institūta sniegto informāciju pieņem zināšanai, ka tam strukturāli trūkst darbinieku, kā tas apstiprināts Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 4/2016; norāda, ka dotāciju summa, kas ir katra Institūta darbinieka pārvaldībā, ir ievērojami lielāka nekā jebkurai citai Savienības pētniecības dotāciju programmai – ja saskaņā ar Septīto pamatprogrammu katrs darbinieks pārvaldīja budžetu no EUR 12 500 000 līdz EUR 20 400 000, tad Institūta projektu vadītāji pārvalda ikgadējās dotācijas līdz pat EUR 90 000 000 apmērā; norāda, ka no tā izrietošā lielā darba slodze un atbildība var palielināt darbinieku mainību, kas skar Institūta pamatdarbību;

15.

norāda, ka 2016. gadam dotācijas piešķīra un dotāciju nolīgumus parakstīja 2016. gada aprīlī; pieņem zināšanai – lai gan 2016. gadā stāvoklis uzlabojās, šī kavēšanās ar dotāciju piešķiršanas lēmumiem un nolīgumu parakstīšanu rada nenoteiktību un mazina partneru vēlmi ieguldīt resursus un uzsākt darbības gada sākumā;

16.

norāda, ka pēdējos aicinājumos veidot jaunas zināšanu un inovāciju kopienas (ZIK), kuru tematiskās jomas tika definētas Institūta Stratēģiskās inovācijas darba kārtībā 2014.–2020. gadam, konkurence ir bijusi ierobežota; norāda, ka 2016. gada uzaicinājumā veidot vēl divas ZIK (pārtikas un pievienotās vērtības ražošanas jomās) tika iesniegti trīs priekšlikumi, un vienīgo pieteikumu uz pievienotās vērtības ražošanas ZIK neizraudzījās nepietiekamās kvalitātes dēļ; norāda, ka visiem ZIK uzaicinājumiem ir izraudzīta izcila partnerība, izņemot EIT ražošanu; ar gandarījumu norāda, ka Institūts ir pieņēmis lēmumu par vairākiem riska mazināšanas pasākumiem, kas turpmāk samazinās risku saņemt tikai vienu priekšlikumu attiecībā uz kādu no tematiem; aicina Institūtu ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šo pasākumu saturu un efektivitāti; norāda, ka pētniecības, zinātnes un inovācijas komisārs 2015. gadā ieviesa atvērtās inovācijas koncepciju kā Savienības līmeņa inovācijas politikas galveno elementu; uzskata, ka nav skaidrs, kāda loma šajā koncepcijā ir Institūtam; uzsver, ka šī koncepcija nenodrošina skaidru sistēmu, kādā Komisijai izstrādāt saskaņotu un koordinētu rīcību, ņemot vērā dažādos iesaistītos politikas virzienus un instrumentus un dažādos ģenerāldirektorātus, kas piedalās inovācijas atbalstīšanā; aicina Komisiju nodrošināt koordinētu un efektīvu inovācijas politiku, kurā atbildīgie ģenerāldirektorāti saskaņotu pasākumus un instrumentus, un par šo darbību informēt Parlamentu; saprot, ka Institūta uzdevums ir veicināt sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm, pētniecību un inovāciju; uzskata, ka uzņēmumi būtībā varētu būt galvenie labuma guvēji, jo tie būtu tirgū ieviestā inovatīvā produkta likumīgie īpašnieki un gūtu peļņu; uzsver, ka, ņemot vērā šo situāciju, sadarbības modelī būtu jāiestrādā sistēma, kas nodrošinātu piešķirto līdzekļu atgriešanos Institūta budžetā;

17.

pauž nožēlu, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu 2016. gadā ZIK juridisko personu iepirkumu procedūra, kas sasniedza EUR 2 200 000, tika uzskatīta par nelikumīgu un tika pierādītas nopietnas nepilnības to iepirkuma procedūrās;

Galvenie sasniegumi

18.

atzinīgi vērtē Institūta norādītos trīs galvenos sasniegumus 2016. gadā, proti:

—	tā pirmās trīs inovāciju kopienas (EIT InnoEnergy, ZIK EIT Climate un EIT Digital) sasniedza maksimālu īstenošanas jaudu un nodrošina aizvien lielāku skaitu inovatīvu produktu, pakalpojumu un prasmīgu uzņēmējdarbības talantu, pateicoties to izglītības programmām,

—	tas ir kļuvis par Eiropas lielāko inovāciju tīklu, kas sniedz nozīmīgu ieguldījumu Eiropas konkurētspējā, izaugsmē un darbvietu izveidē, nodrošinot Savienības līmeņa pievienoto vērtību Eiropas inovāciju vidē,

—

tas īstenoja EIT reģionālās inovācijas shēmu, kas ir svarīgs EIT sabiedrības informēšanas stratēģijas elements, finansējot to no Institūta iezīmētām dotācijām un iesaistot papildu ieinteresētās personas no16 Eiropas valstīm, galvenokārt no Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstīm, kuras iepriekš nepiedalījās Institūta darbībās;

Iekšējā kontrole

19.

ar bažām norāda, ka Revīzijas palāta konstatēja nepilnības ZIK juridisko personu veikto iepirkuma procedūru ex post pārbaudēs; norāda, ka saistībā ar likumību un pareizību divās iepirkuma procedūrās, kurās Institūts bija pieņēmis līgumslēgšanas tiesību tiešu piešķiršanu vai līgumu pārmērīgu pagarināšanu un uzskatīja to par likumīgu un pareizu, Revīzijas palāta nonāca pie atšķirīgiem secinājumiem;

20.

pieņem zināšanai, ka Institūts ir izveidojis iekšējās kontroles procesus, kuru mērķis ir nodrošināt pienācīgu risku pārvaldību par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību, ietverot ex ante pārbaudes, konkrētus ex ante pasākumus, kas tiek piemēroti dotāciju darījumiem, un ex post pārbaudes;

21.

norāda, ka 2016. gadā tika reģistrēti trīs izņēmumu ziņojumi un divpadsmit neatbilstības gadījumi, kuru kopējā vērtība bija EUR 5 654 245 (salīdzinājumā ar EUR 7 140 586 2015. gadā); tomēr norāda, ka EUR 5 500 000, kas veido 99,7 % no kopējās vērtības, attiecas uz vienu konkrētu gadījumu, proti juridiskā pamata administratīvu kavēšanos, kas ir izlabots 2016. gadā; pieņem zināšanai, ka Institūts ir ieviesis riska mazināšanas pasākumus, lai novērstu iekšējās kontroles trūkumus, kuri tika atklāti izņēmumu ziņojumos un neatbilstību gadījumos, kas tika reģistrēti 2016. gadā, piemēram, Institūts pastāvīgi atjaunina un uzlabo savu finanšu apriti, darbplūsmas, kontrolsarakstus un pavaddokumentus;

Krāpšanas apkarošanas stratēģija

22.

konstatē, ka Institūts ir izstrādājis krāpšanas apkarošanas stratēģiju 2015.–2017. gadam, kurā iekļauta iekšēja darbinieku aptauja par zināšanām krāpšanas apkarošanas jomā, noteikti kritēriji informētībai par krāpšanas apkarošanu un obligāta iekšēja apmācība par krāpšanas apkarošanu, tika veikts ikgadējs interešu konflikta novērtējums Institūta valdes locekļiem un tika noteikti un vajadzības gadījumā īstenoti ar to saistītie riska mazināšanas pasākumi;

Iekšējā revīzija

23.

norāda, ka iekšējais revīzijas dienests 2016. gada aprīlī veica pārejas uz “Apvārsnis 2020” revīziju, kurā tika apskatīta juridiskā pāreja uz “Apvārsnis 2020” noteikumiem, kā arī dotācijas jaunuzņēmumiem, kas tika piešķirtas divām otrā posma ZIK, kuras izveidotas 2014. gadā; norāda, ka galīgais revīzijas ziņojums tika publicēts 2016. gada decembrī ar trijiem ieteikumiem, neviens no kuriem nebija būtiski svarīgs; norāda, ka Institūts ir pieņēmis ieteikumus un izveidojis rīcības plānu, kurš 2017. gadā tiks īstenots;

24.

norāda, ka Institūta valde apstiprināja iekšējās revīzijas struktūras (IAC) ierosināto 2016. gada revīzijas plānu; norāda, ka 2016. gadā IAC veica trīs uzdevumus, tostarp revīziju par informācijas tehnoloģijām (IT), konsultāciju par iespējamiem efektivitātes ieguvumiem cilvēkresursu vadības jomā un pēcpārbaudi saistībā ar iepriekšējām konsultācijām; norāda, ka 2016. gadā IAC izdeva 41 jaunu ieteikumu, tostarp 8, kuri tika novērtēti kā ļoti svarīgi, 11 – kā svarīgi un 22 – kā vēlami ieteikumi, un ka Institūta vadība pieņēma visus 2016. gada IAC uzdevumu izpildes laikā sagatavotos ieteikumus;

Interešu konfliktu novēršana un pārvaldība, pārredzamība un demokrātija

25.

pieņem zināšanai, ka tiek izstrādāta Institūta trauksmes celšanas politika un tā tiks nosūtīta Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam iepriekšējai pārbaudei pirms pieņemšanas Institūta valdē; turklāt norāda, ka gaidāmajā politikā paredzēta anonīmas iekšējas ziņošanas iespēja; prasa Institūtam turpināt informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šajā jomā panākto progresu;

26.

pieņem zināšanai, ka 2017. gada jūlijā Institūts pieņēma jaunu neatkarīgo ārējo ekspertu atlases politiku, kurā ņemta vērā Regulas (ES) Nr. 1271/2013 89. panta īstenošana par atlases avotiem, darbu ar ieteikumiem un noteikti interešu konflikta kritēriji;

27.

norāda, ka Institūts kā daļu no savas 2018. gada darba programmas ieviesīs rūpīgi izstrādātu un aktīvu pārredzamības politiku attiecībā uz saziņu ar ieinteresētajām personām; prasa Institūtam turpināt informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šajā jomā panākto progresu;

28.

ar gandarījumu norāda, ka tika organizētas iekšējas mācības, tostarp par ētiku un integritāti, krāpšanas novēršanu un atklāšanu, projektu vadību, galvenajiem snieguma rādītājiem un par pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” satvarā veikto finanšu pārvaldību un revīziju;

29.

pauž nožēlu, ka Institūts nedara publiski pieejamus valdes sanāksmju protokolus; aicina Institūtu mainīt politiku šajā jautājumā;

Citi komentāri

30.

norāda, ka 2016. gadā Revīzijas palāta publicēja divus īpašos ziņojumus, kas saistīti ar Institūtu, proti, 2016. gada 14. aprīlī publicēto Īpašo ziņojumu Nr. 04/2016 “Lai Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts panāktu cerēto ietekmi, ir jāmaina veids, kādā tas sniedz rezultātus, un atsevišķi tā koncepcijas elementi” un 2016. gada 21. aprīlī publicēto Īpašo ziņojumu Nr. 12/2016 “Aģentūru dotāciju izlietojums: ne vienmēr atbilstīgs vai uzskatāmi efektīvs”; ar gandarījumu norāda, ka ir veikti pasākumi, lai īstenotu Revīzijas palātas ieteikumus;

31.

norāda, ka Komisijas sākotnējais mērķis paredzēja, ka Institūts iegūs finansiālu patstāvību 2010. gadā; turklāt norāda, ka 2011. gada jūnijā Institūts ieguva tikai daļēju finansiālu autonomiju ar nosacījumu, ka arī turpmāk ar dotācijām saistītiem darījumiem un iepirkumiem, kas pārsniedz EUR 60 000, būs vajadzīgs Komisijas Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorāta ex ante apstiprinājums; pieņem zināšanai, ka Institūts lūdza Komisijai no jauna uzsākt procesu, lai panāktu pilnīgu finansiālu autonomiju; turklāt pieņem zināšanai, ka Komisija 2016. gada maijā izveidoja šā procesa ceļvedi un grafiku, un ka 2016. gada oktobrī Institūts iesniedza Komisijai pabeigtu pašnovērtējumu; aicina Institūtu ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par sasniegto;

32.

norāda, ka Komisija ir izveidojusi pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” Kopējo atbalsta centru, lai nodrošinātu to struktūru saskaņotu darbību, kurām jāgādā par tādiem visai programmai kopīgiem aspektiem kā juridiskie pakalpojumi, IT rīki, dotāciju pārvaldība, pētniecības rezultātu izplatīšana un izmantošana; tomēr norāda, ka Institūtam nav tiešas piekļuves atbalsta centram, bet tam katrā atsevišķā gadījumā ir jālūdz atbildīgā Komisijas ĢD apstiprinājums; atzīst, ka šis ierobežojums ietekmē Institūta darbību efektivitāti;

33.

attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2018. gada 18. aprīļa rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli (2).

(1) OV C 84, 17.03.2017., 205. lpp.

(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0133 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša393. lpp.).