Reģionu komitejas atzinums par tematu “Eiropas Savienības kosmosa programma un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra”

(2019/C 86/20)

Ziņotājs: Andres JAADLA (EE/ALDE), Rakveres pilsētas domes deputāts Atsauces dokuments: Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulu (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013, (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu 541/2014/ES COM(2018) 447 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

1.

atzīst, ka kosmosa tehnoloģijas ir pamattehnoloģijas, kas var atbalstīt daudzas ES rīcībpolitikas tādās jomās kā viedo pilsētu risinājumi, lauksaimniecība, vide, klimats, katastrofu riska mazināšana un reaģēšana uz migrāciju, drošība, telpiskā plānošana un citas jomas, un uzsver, ka piekļuve kvalitatīviem un atjauninātiem datiem rada iespējas apmierināt pašreizējās un nākotnes vajadzības, uzlabojot Eiropas konkurētspēju, sniedzot plašas sociālekonomiskas priekšrocības un uzlabojot Eiropas drošību;

2.

atbalsta Eiropas Komisijas redzējumu par ES kosmosa stratēģiju un to, ka tā īstenojama, izveidojot ES kosmosa programmu. Kosmosa programma, kas būs vienota un integrēta, palielinās sinerģiju starp stratēģijas komponentiem, kā arī uzlabos tās efektivitāti un lietderību;

3.

secina, ka, ar kosmosu saistītās ES darbības apvienojot vienā regulā, šajā stratēģiskajā nozarē tiek nodrošināta saskaņota sistēma un palielināta redzamība;

4.

uzskata, ka šī ES kosmosa politikas reforma ir iespēja patiešām atvērt “slēgto klubu” un ļaut visdažādākajās jomās gūt labumu no kosmosa nozarē veiktām darbībām – kā no pašreizējiem, tā arī no jauniem pasākumiem;

5.

norāda, ka ir svarīgi izmantot enerģētikas un kosmosa jomas sinerģiju, lai atbilstoši īstenotu ES enerģētikas politiku. Vietējās un reģionālās pašvaldības aizvien vairāk iesaistās enerģētikas nozarē, tāpēc būtu jāveicina enerģētikas infrastruktūras saskaņošana, izmantojot satelīta tehnoloģijas;

6.

aicina Eiropas Komisiju sīkāk precizēt un izklāstīt kosmosa centru un inovācijas partnerību koncepciju un izveidi, jo īpaši dažādu dalībnieku finansiālos un pārvaldības pienākumus, un uzsver, ka šādas iniciatīvas var būt īpaši nozīmīgas reģioniem, tostarp tiem, kuru teritorija plešas vairāk nekā vienā dalībvalstī;

7.

aicina Eiropas Komisiju pievienot skaidrākus priekšlikumus par to, kā nodrošināt, lai valsts, reģionālās un vietējās iestādes, kā arī mazie un vidējie uzņēmumi, zinātnieki, pētnieki un specializētie Copernicus datu izplatīšanas tīkli varētu vairāk izmantot Zemes novērošanas datus un tehnoloģijas tā, lai minētajām struktūrām būtu gan spējas, gan iespējas no datiem iegūt iedzīvotājiem lietderīgu informāciju;

8.

atzīst, ka priekšlikumā ir minēta vajadzība visā piegādes ķēdē veicināt visplašākās un visatvērtākās līdzdalības iespējas jaunuzņēmumiem, jauniem tirgus dalībniekiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, citiem ekonomikas dalībniekiem, kā arī vietējām un reģionālajām pašvaldībām, tostarp prasot pretendentiem slēgt apakšuzņēmuma līgumus, bet vēlētos lielāku skaidrību par to, kā Kosmosa programmā ir ierosināts atbalstīt vietējo un reģionālo pašvaldību sākotnējos ieguldījumus satelīta datu izmantošanas ieviešanā, lai nodrošinātu, ka tās savus pienākumus pilda, saskaroties ar tehniskiem, finansiāliem vai ar kompetenci saistītiem šķēršļiem;

9.

uzskata, ka regulā būtu labāk jāpaskaidro, kā ES plāno risināt jautājumus saistībā ar komerciālajiem dalībniekiem kosmosa nozarē, lai atbalstītu Eiropas rūpniecību šajā nozarē, kas ir daudzējādā ziņā specifiska – koncentrēta, ar divējāda lietojuma iespējām un lieliem šķēršļiem ienākšanai tirgū, kurus rada gan nepieciešamība pēc lieliem sākotnējiem ieguldījumiem, gan arī citi faktori, un uzskata, ka būtu jāpastiprina noteikumi par to, kā nodrošināt neatkarīgu piekļuvi kosmosam;

10.

uzsver, ka priekšlikumā liktajam uzsvaram uz pārvaldības procedūrām, kas paredzētas sadarbībai starp Eiropas Savienību, Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru, dalībvalstīm un Eiropas Kosmosa aģentūru, vajadzētu nodrošināt, ka nenotiek dublēšanās un ka, paplašinot jauno aģentūru, netiek veidotas dubultas struktūras. Papildu uzdevumu nodošanu jaunajai aģentūrai nevajadzētu veikt Komisijai vienai pašai, bet tas noteikti jāsaskaņo ar Eiropas Parlamentu un Padomi;

11.

atzinīgi vērtē to, ka ir palielināts Kosmosa programmas finansējums, lai nodrošinātu Eiropas galveno kosmosa programmu Copernicus, Galileo un EGNOS turpināšanu un turpmāku attīstību, un tai pašā laikā ir pievienotas divas jaunas iniciatīvas, proti, SST un GOVSATCOM;

12.

pauž nožēlu, ka programmā “Apvārsnis Eiropa” nav piešķirts īpašs finansējums kosmosa izpētei, jo tas varētu radīt lielākus stimulus un drošību, lai šajā nozarē varētu turpināt attīstīties Eiropas rūpniecība, un nodrošināt vislabāko iespējamo rūpniecības un pētniecības sinerģiju.

Vispārīgas piezīmes un analīze

13.

2016. gada 26. oktobrī Eiropas Komisija pieņēma “Kosmosa stratēģiju Eiropai”. Kosmosa stratēģijas mērķis bija izklāstīt vispārējo stratēģisko redzējumu par Savienības darbībām kosmosā un vienlaikus nodrošināt pienācīgu koordināciju un papildināmību ar dalībvalstu un Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) veiktajām darbībām. Regulas projekts veicina Kosmosa stratēģijas mērķu sasniegšanu ar īpašiem pasākumiem pastāvošo programmu stiprināšanai un jaunu izveidei, kā arī 16 miljardu EUR piešķīrumu kosmosa politikai.

14.

Reģionu komiteja atbalsta ES kosmosa stratēģijas mērķi un atzīst tās nozīmi reģionos. Regulas projekts veicina šo mērķu sasniegšanu, taču dažos gadījumos tas nav pietiekami vērienīgs vai arī tajā nav pietiekami precizēts, kā panākt rezultātus. Eiropas iedzīvotāji, uzņēmumi un pētniecības kopienas sāk arvien aktīvāk darboties kosmosa nozarē. Tāpēc liela nozīme ir kosmosa izmantošanas rezultātā gūtu datu un pakalpojumu ieviešanai un veicināšanai, lai nodrošinātu, ka sabiedrība, vietējās pārvaldes līmeņi un uzņēmumi gūst labumu. Ņemot vērā to stratēģisko ietekmi uz Eiropas kosmosa politiku, atbildībai par kosmosa izmantošanas rezultātā gūtu datu un pakalpojumu ieviešanu un veicināšanu arī turpmāk vajadzētu būt svarīgam jautājumam, kam pievēršas Eiropas Komisija, kura regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par tās darbu šajā sakarā.

15.

Kosmosa tehnoloģiju izmantošana uz Zemes nodrošināto pakalpojumu atbalstam kļūst arvien nozīmīgāka. Kosmosa nozarē darbojas aizvien vairāk privātā sektora dalībnieku. Kosmosa izmantošana ir kļuvusi par ikdienas dzīves daļu veidā, kas nebija iedomājams pirms 60 gadiem, kad sākās kosmosa laikmets; ar kosmosu saistīta informācija un pakalpojumi ietekmē daudzas ikdienas dzīves jomas. Kosmosa tehnoloģijas ir neaizstājamas digitālajā ekonomikā, tās ir būtiski svarīgas sabiedrisko pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai un sniedz arī jaunas iespējas pētniecībai. Eiropas Savienība desmitiem gadu ir bijusi nozīmīga kosmosa tehnoloģiju lietotāja, un tā izstrādājusi tādas būtiskas kosmosa programmas kā Galileo un Copernicus. ES var sasniegt to, ko neviena dalībvalsts praktiski nespētu atsevišķi, – sadarbība ir svarīga, ja Eiropa vēlas gūt būtisku ietekmi kosmosa nozarē.

16.

Būtu jāuzsver, cik svarīgi ir ciešāk koordinēt zinātnes un kosmosa programmas Eiropas Savienībā, kā arī jānorāda uz reģionālo un vietējo pašvaldību lomu veicināt zinātnes un ar kosmosu saistītu darbību labāku sasaisti ar uzņēmējdarbību. Eiropas Savienībai būtu vairāk jāatbalsta digitālu un ar kosmosu saistītu tehnoloģiju attīstība, un pētniecības un ar kosmosa saistītu darbību budžeti būtu jākoordinē ciešāk, jo minētās tehnoloģijas ir atzīts inovācijas virzītājspēks vairākās ilgtspējīgai attīstībai svarīgās nozarēs (tādās kā digitalizācija, mākslīgais intelekts, enerģētika, vide, katastrofu riska pārvaldība un klimata pārmaiņas). ES kosmosa nozares nākotnei ir vitāli nepieciešama piekļuve augsti tehnoloģiski ietilpīgiem un zinātnesietilpīgiem zinātniskiem projektiem. Lai stiprinātu Eiropas kosmosa nozares spējas, ir svarīgi līdztekus turpināt Eiropas uzņēmumu un universitāšu vai pētniecības institūtu līdzdalību EKA programmās, lai izstrādātu augstās tehnoloģijas kosmosa misijām un sistēmām. Uzņēmumu attīstības stimuli būtu jāveicina, izmantojot ES MVU instrumentu, lai turpmākajās pamatprogrammās izvērstu uzņēmējdarbību un uzņēmumu iespējas ar kosmosu saistītu produktu un pakalpojumu jomā.

17.

Priekšlikumā konsolidētas pašreizējās darbības kosmosa nozarē un radītas jaunas, piemēram, “kosmosa situācijas apzināšanās” (SSA), kas ļautu veikt pasākumus pret apdraudējumiem kosmosā, piemēram, atkritumiem, nelaimes gadījumiem orbītā, kosmisko laikapstākļu izraisītiem notikumiem utt. Ir arī plānots izveidot valdības satelītsakaru (GOVSATCOM) tīklu, kas nodrošinātu saziņu vietās vai situācijās, kur parastie sakari nav pieejami.

Rūpniecības politika un iepirkumi

18.

Kosmosa tehnoloģijas ir dārgas un zinībietilpīgas, tāpēc uzņēmumiem ir ievērojami šķēršļi ienākšanai tirgū. Tajā pašā laikā joprojām ir nepietiekama izpratne par kosmosa kā pamattehnoloģijas nozīmi. Visu reģionu visa lieluma uzņēmumi varētu izmantot kosmosu dažādos veidos, taču it īpaši gadījumos, kad runa ir par mazākiem uzņēmumiem, attālākiem reģioniem un mazākām dalībvalstīm, varētu būt nepieciešama papildu informācija vai atbalsts, lai attīstītu idejas par to, kā izmantot kosmosa tehnoloģiju sniegtās iespējas.

19.

Pozitīvi vērtējams tas, ka priekšlikumā ir minēti kosmosa centri, inovācijas partnerības un cita veida atbalsts inovācijai, un priekšlikumā ir skaidri minēts reģionālais līmenis. Tomēr netiek precizēts, kā tas ir panākams.

20.

Neraugoties uz priekšlikumā iekļautajiem noteikumiem, tas, ka ES iepirkumi tiek rīkoti kā konkursi, un dalībai konkursos nepieciešamās prasmes un resursi var radīt apstākļus, kas ir izdevīgi lielākiem uzņēmumiem. Šāds līdzsvara trūkums ar laiku var veidot tirgus izkropļojumus, kuri var radīt neizdevīgu stāvokli jaunuzņēmumiem, jauniem tirgus dalībniekiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī vietējām un reģionālajām pašvaldībām, liedzot piekļuvi ekonomiskajām iespējām, ko varētu radīt Kosmosa programma.

21.

Mazi uzņēmumi, kas atrodas tuvāk lietotājiem, var būt elastīgāki un ātrāk reaģēt, tādējādi nodrošinot nozīmīgus posmus vērtības veidošanas ķēdē un veicot noteiktu funkciju kosmosa nozarē. Visu reģionu uzņēmumi varētu atšķirīgos veidos un apmēros lietot kosmosa telpu. Arī mazāki uzņēmumi, tālākie reģioni un mazās dalībvalstis var piedalīties milzīgā datu apjoma apstrādē, rodot jaunus un novatoriskus to lietošanas veidus. Izmantojot pieejamos finanšu instrumentus un veicot popularizēšanas pasākumus, reģionālajām pašvaldībām būtu jāvairo interese par kosmosa tehnoloģiju izmantošanu tirgus vajadzībām, piemēram, izmantojot sistēmas, kas sniedz atbalstu jaunuzņēmumu inkubatoriem tehnoloģiju nozarē.

22.

Regulas projektā paredzētajos iepirkuma principos ir minēti mazie un vidējie uzņēmumi un plašs ģeogrāfiskais tvērums, kā arī vairāku piegādātāju izmantošana un vajadzība iesaistīt visas dalībvalstis un izvairīties no koncentrācijas. Regulas tekstā nav konkrētu priekšlikumu konkurētspējas atbalstam.

23.

Ir vairāk jāapzinās iespējamā tirgus ietekme uz Eiropas rūpniecību un reģioniem. Attiecībā uz ģeogrāfisko sadalījumu vai taisnīgu atdevi (juste retour) ES publiskā iepirkuma procedūrā ir atšķirīgs uzsvars nekā EKA procedūrās. Ir jāņem vērā iepirkumu sistēmas nomaiņas ietekme uz reģioniem, jo EKA iepirkumi daudzos reģionos ir ļoti svarīgi.

24.

Kosmosa nozarē nav līdzvērtīgu konkurences apstākļu, jo dažām valstīm ir liela aizsardzības nozare, kas nodrošina ieguldījumus un, ņemot vērā, ka lielākā daļa ar kosmosu saistīto darbību ir lietojamas divējādi, var nosegt civilo lietojumu izmaksas. Eiropai ir jānodrošina cieša sadarbība un jāpārliecinās, ka tiek veikti visi iespējamie pasākumi, lai novērstu vienlīdzīgu apstākļu trūkumu un atbalstītu Eiropas uzņēmumus.

25.

Vietējās un reģionālās pašvaldības būtu jāiesaista ar kosmosu saistītās kopās no dažādām nozarēm, kurām kosmosa nozare var sniegt svarīgus datus (piemēram, enerģētika, transports, vides monitorings, lauksaimniecība un viedo pilsētu risinājumi). Reģionālas kopas, kurās ir iesaistījušās vairākas dalībvalstis, var būt noderīgs rūpniecības politikas instruments kosmosa politikai, jo tās palielina ES konkurētspēju un atbalsta reģionālo attīstību.

26.

Regulā vajadzētu labāk paskaidrot, kā ES plāno risināt jautājumus saistībā ar komerciālajiem piegādātājiem, jo īpaši attiecībā uz datiem, kas saistīti ar drošību. Kopumā tajā būtu labāk jānosaka prioritātes un līdzekļi, kā risināt jautājumus saistībā ar privātiem uzņēmumiem, un jāatzīst iespējas veikt kopīgu iepirkumu ar privātiem uzņēmumiem.

Izpratnes veicināšana un iekļaujoša kosmosa politika

27.

Kosmosa izmantošana var sniegt daudz ieguvumu pētniecības un izstrādes darbībām un, ja to pienācīgi popularizē un prezentē arī visos izglītības līmeņos, var ieinteresēt un iedvesmot jaunas pētnieku un uzņēmēju paaudzes Eiropā. Tas ir ārkārtīgi vajadzīgs, ja Eiropa arvien vairāk globalizētā vidē vēlas saglabāt līderpozīcijas ar kosmosu saistītās darbībās. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jāatbalsta formālas izglītības un ikdienējas mācīšanās pasākumi, lai veidotu jaunās paaudzes izpratni par ieguvumiem, ko sniedz kosmosa tehnoloģiju izmantošana civilajā ekonomikā un iedzīvotāju ikdienā, arī runājot par drošības garantēšanu vietējā un reģionālajā līmenī.

28.

Eiropas Savienībai ir labas iespējas atbalstīt pētniecības darbības, apmaiņu un līdzīgus pasākumus. Šis kosmosa politikas aspekts priekšlikumā nav pietiekami aplūkots. Par pētniecību un izstrādi varētu būt runāts vairāk un konkrētāk. Pašlaik šķiet, ka nav pietiekami uzsvērta sinerģija starp rūpniecību un pētniecību.

29.

Būtu jāatrod sinerģija kiberdrošības jomā, jo kiberdrošība ir problēma visās ar kosmosu saistītās darbībās (Zemes segments, satelīts, augšupsaite/lejupsaite un dati).

Galileo un Copernicus

30.

ES globālā navigācijas satelītu sistēma (GNSS) Galileo nodrošina bezmaksas pozicionēšanas datus, kas dod Eiropai stratēģisku autonomiju. EGNOS nodrošina reģionālu Eiropas sistēmu. Mūsdienu sarežģītajā un neprognozējamajā ģeopolitiskajā vidē Eiropas autonomijai ir būtiska nozīme. Satelītdatu nozīme nepārtraukti pieaug. Tādas nākotnes tehnoloģijas kā bezvadītāja automobiļi ir tikai viens piemērs. Galileo nodrošina iespēju arī mazos un vidējos uzņēmumos un visās dalībvalstīs izstrādāt jaunus pakalpojumus un preces. Lai veicinātu plašu izmantošanu, ar šīm iespējām un ar veidiem, kā no tām gūt peļņu, ir jāiepazīstina saprotamā veidā.

31.

Copernicus datu izmantošana nav tik plaša, kā varētu vēlēties, lai gan dati ir pieejami bez maksas. Ir vajadzīgi pasākumi, kas sekmētu datu izmantošanu plašākā lokā. Regulā ir minēta datu ķēde, kas atbalstītu datu plašāku izmantošanu. Ņemot vērā lietotāju lielo skaitu un datu milzīgo apjomu, ir būtiski nodrošināt ātru un drošu piekļuvi. Tas ir ļoti svarīgi reģioniem, jo uzņēmumi (tostarp mazie un vidējie) jebkurā vietā var izstrādāt jaunus pakalpojumus, kuru pamatā ir pieejamie dati.

32.

Iepriecinoši, ka ir ierosināti pasākumi ar mērķi piedāvāt datu un informācijas piekļuves pakalpojumus (DIAS). Svarīgi būtu sniegt vairāk mērķorientēta atbalsta no ES un valstu avotiem, lai attīstītu pakārtoto satelītpakalpojumu un lietojumu nozari. Priekšlikumā ir atzīta vajadzība veicināt un atvieglot Zemes novērošanas datu un tehnoloģiju izmantošanu vietējās pašvaldībās, mazajos un vidējos uzņēmumos, zinātnieku un pētnieku vidū, kā arī specializētajos Copernicus datu izplatīšanas tīklos un valstu un reģionālajās struktūrās, tomēr nav paskaidrots, kā tas tiks darīts.

SST

33.

Ņemot vērā pieaugošo kosmosa izmantošanas intensitāti, priekšlikums par kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības sistēmu (SST) ir svarīgs un lietderīgs papildinājums.

34.

Lai ātri un efektīvi sniegtu pakalpojumus SST lietotājiem, noteikumos par SST darbības jomu būtu skaidri jānosaka, ka plaši iesaistās ieinteresētās personas visās ES daļās, un jālieto pastāvošie risinājumi, kas var ietvert komerciālus risinājumus.

GOVSATCOM

35.

GOVSATCOM tieši palīdzēs dalībvalstīm, kurām nav bijuši resursi izstrādāt savas kosmosa sistēmas, un tādējādi radīs tiešu pievienoto vērtību ES darbībai.

36.

Dažos reģionos, piemēram, pierobežā, GOVSATCOM var būt īpaši nozīmīgs. Iniciatīvu sākotnēji galvenokārt īstenos ar dalībvalstu starpniecību, bet vēlāk (iespējams, pēc 2024. gadā veiktā izvērtējuma) reģioniem var tikt dota iespēja tieši piedalīties aģentūras darbā.

Piekļuve kosmosam

37.

Piekļuve kosmosam ir svarīga tādām sistēmām kā GNSS, Copernicus un Galileo. Lai nodrošinātu ilgtspēju, Eiropai būtu vajadzīga autonoma un neatkarīga piekļuve kosmosam. Sākt raķešu palaišanas darbības ir dārgi un sarežģīti, jo tirgus piekļuvei ir ievērojami šķēršļi, tāpēc jāapsver, kā varētu atbalstīt modernas, efektīvas un elastīgas palaišanas infrastruktūras iekārtas.

38.

Šādi pasākumi var ietvert, piemēram, pielāgotas iepirkuma politikas izveidi Eiropas institucionālajiem palaišanas līgumiem, kā arī saskaņotu politiku attiecībā uz kritiskās infrastruktūras perspektīvu. Regulā būtu skaidri jānorāda iespēja apvienot palaišanas pasākumus, būtu jāiekļauj alternatīvu palaišanas iekārtu tehnoloģiju izstrāde un būtu jārunā par atbalstu Zemes infrastruktūrai.

Organizatoriski jautājumi

39.

Galvenais organizatoriskais priekšlikums ir paplašināt GSA funkcijas, lai tā vairs nebūtu tikai konkrētas programmas (Galileo) struktūra, bet gan kļūtu par ES kosmosa aģentūru, kas izveidota līdztekus Eiropas Kosmosa aģentūrai un ir saistīta ar augstu dublēšanās risku un dubultstruktūru izveidi. Tas ir jānovērš – pirms uzdevumus nodot GSA, rūpīgi un noteikti ir jāpārbauda, vai šādas kompetences jau nepilda EKA. ES rīcībpolitikām būtu jādod pievienotā vērtība ne vien saistībā ar dalībvalstu darbībām, bet arī EKA darbībām.

40.

Liela daļa regulas projekta attiecas uz ierosinātās aģentūras organizatoriskajiem jautājumiem un lielākoties ir pārņemta no GSA regulas. Koncentrēšanās uz šādiem jautājumiem rada risku, ka pārāk daudz uzmanības tiks veltīts tam, lai izveidotu administratīvās struktūras, un galu galā nebūs pietiekamu cilvēkresursu un finanšu resursu galvenajiem mērķiem, piemēram, ES kosmosa rūpniecības politikas vēriena paplašināšanai.

41.

Jo īpaši mazām valstīm jau tagad ir sarežģīti atrast vajadzīgos cilvēkresursus, lai varētu piedalīties daudzos dažādos pasākumos. Šīs grūtības varētu palielināties un radīt lielākas atšķirības starp dalībvalstu spēju aktīvi piedalīties. Būtu rūpīgi jāizvērtē, kā vislabāk izmantot resursus, jo EKA un ES sadarbības satvars jau pastāv.

42.

Būtu jāturpina un jāuzlabo pašreizējā auglīgā sadarbība starp dažādām ar kosmosu saistītām Eiropas organizācijām, kā EUMETSAT un ECMWF. Būtu pilnībā jāizmanto pastāvošo zināšanu un struktūru potenciāls.

Budžets

43.

Budžeta piešķīrums ir vērtējams atzinīgi. Kosmosa programma atbalsta daudzas ES rīcībpolitikas, tāpēc tās izmaksas nav konkrētu pasākumu izmaksas vien, bet līdzeklis, ar ko nodrošināt būtisku elementu citām ES rīcībpolitikām. Šajā sakarā jāuzsver, ka izmantošanas uzsākšanai un veicināšanai paredzētajos finanšu resursos būtu jāatspoguļojas arī tam, ka arvien vairāk iesaistās iedzīvotāji un uzņēmumi. Tādēļ tie nedrīkstētu būt mazāki kā pašreizējā periodā, piemēram, Copernicus gadījumā ne mazāk kā 5 % no kopējā Copernicus budžeta. EGNOS/Galileo vajadzībām paredzētajā budžetā nevajadzētu iekļaut izdevumus, kas nepieciešami jaunu administratīvo struktūru izveidei, bet gan jākoncentrējas vienīgi uz popularizēšanu un tirgus attīstību. Jau veiktie pasākumi, ja tos pietiekami nefinansēs, var ciest neveiksmi vai kļūt neatbilstīgi, un tas apdraudētu veiktos ieguldījumus.

44.

Ir žēl, ka programmā “Apvārsnis” nav paredzēts īpašs finansējums kosmosa nozarei.

45.

Komiteja norāda: lai ieviestu kosmosa tehnoloģijas, ir nepieciešami lieli sākotnējie ieguldījumi, un iesaka publiskā sektora iestādēm izpētīt iespējas izveidot jaunus, uz tirgu orientētus pievilcīgus finanšu instrumentus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri attīstīta kosmosa tehnoloģijas.

Papildu jautājumi

46.

Risinot nesenos strīdīgos, ar kosmosu saistītos jautājumus, piemēram, par kosmosa resursu izmantošanu (tostarp ar kosmosu saistītu izejvielu ieguvi), kas ir aplūkoti dalībvalstu, piemēram, Luksemburgas, tiesību aktos, ES var palīdzēt panākt lielāku starptautisko konsensu par to, kā šādi valstu tiesību akti ir saistīti ar starptautiskajām tiesībām, kuras iestrādātas daudzās konvencijās.

47.

Attiecībā uz ES pievienošanos ar kosmosu saistītajām konvencijām – šī iespēja priekšlikumā ir minēta, bet tā būtu jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi.