Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lauksaimniecības platības pamatdefinīcija būtu jānosaka tā, lai saglabātu Savienības mērogā būtiskos elementus, kas nodrošina dalībvalstu lēmumu salīdzināmību, bet lai neierobežotu dalībvalstu iespējas sasniegt Savienības līmenī nospraustos mērķus. Ar lauksaimniecības platības pamatdefinīciju saistītās aramzemes, ilggadīgo stādījumu un ilggadīgo zālāju pamatdefinīcijas būtu jāformulē plaši, lai dalībvalstis tās vēlāk varētu precizēt atbilstoši vietējiem apstākļiem. Aramzemes pamatdefinīcija būtu jāformulē tā, lai ar dalībvalstu definīciju varētu aptvert dažādus ražošanas veidus, tostarp tādas sistēmas kā agromežsaimniecība un aramas platības, kurās aug arī krūmi un koki, un sistēmas, kurās jāizmanto papuves, un šādi nodrošināt to, ka attiecīgās intervences ir atsaistītas. Ar ilggadīgo stādījumu pamatdefinīciju būtu jāaptver gan faktiski ražojošas, gan neražojošas platības, kā arī stādaudzētavas un īscirtmeta atvasājs, precīzāku definīciju atstājot dalībvalstu ziņā. Ilggadīgo zālāju pamatdefinīcija būtu jāformulē tādā veidā, kas ļauj dalībvalstīm norādīt papildu kritērijus un iekļaut noganīšanai derīgas vai dzīvnieku barības iegūšanai izmantojamas platības, kurās aug ne tikai zāle vai kurās aug citi lopbarības zālaugi, neatkarīgi no tā, vai šādas platības tiek izmantotas.

Lauksaimniecības platības pamatdefinīcija būtu jānosaka tā, lai saglabātu Savienības mērogā būtiskos elementus, kas nodrošina dalībvalstu lēmumu salīdzināmību, bet lai neierobežotu dalībvalstu iespējas sasniegt Savienības līmenī nospraustos mērķus. Ar lauksaimniecības platības pamatdefinīciju saistītās aramzemes, ilggadīgo stādījumu un ilggadīgo zālāju pamatdefinīcijas būtu jāformulē plaši, lai dalībvalstis tās vēlāk varētu precizēt atbilstoši vietējiem apstākļiem. Aramzemes pamatdefinīcija būtu jāformulē tā, lai ar dalībvalstu definīciju varētu aptvert dažādus ražošanas veidus, tostarp tādas sistēmas kā agromežsaimniecība un aramas platības, kurās aug arī krūmi un koki, un sistēmas, kurās jāizmanto papuves, un šādi nodrošināt to, ka attiecīgās intervences ir atsaistītas. Ar ilggadīgo stādījumu pamatdefinīciju būtu jāaptver gan faktiski ražojošas, gan neražojošas platības, kā arī stādaudzētavas un īscirtmeta atvasājs, ar nosacījumu, ka tie tiek iekļauti apstrādātajos zemesgabalos, precīzāku definīciju atstājot dalībvalstu ziņā. Ilggadīgo zālāju pamatdefinīcija būtu jāformulē tādā veidā, kas ļauj dalībvalstīm norādīt papildu kritērijus un iekļaut noganīšanai derīgas vai dzīvnieku barības iegūšanai izmantojamas platības, kurās aug ne tikai zāle vai kurās aug citi lopbarības zālaugi, neatkarīgi no tā, vai šādas platības tiek izmantotas.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai turpinātu uzlabot KLP veikumu, ienākumu atbalsts būtu jāorientē uz īsteniem lauksaimniekiem. Lai Savienības līmenī nodrošinātu vienotu pieeju šādai atbalsta orientēšanai, būtu jānosaka īstena lauksaimnieka pamatdefinīcija, kura ietver būtiskākos šā jēdziena elementus. Uz šā pamata dalībvalstīm savā KLP stratēģiskajā plānā, pamatojoties uz tādiem nosacījumiem kā, piemēram, ienākumu pārbaudes , darbaspēka izlietojums saimniecībā, uzņēmējsabiedrības mērķis un atrašanās reģistros, būtu jānosaka tas, kādi lauksaimnieki nav uzskatāmi par īsteniem. Turklāt šādi no atbalsta nebūtu jāizslēdz daudznozaru lauksaimnieki, kuri ir aktīvi lauksaimniecībā, bet veic arī nelauksaimniecisku darbību ārpus savas saimniecības, jo viņu daudzpusīgā darbošanās bieži ir lauku apvidu sociālekonomiskās vides stiprinātāja.

Lai turpinātu uzlabot KLP veikumu, ienākumu atbalsts būtu jāorientē uz īsteniem lauksaimniekiem. Lai Savienības līmenī nodrošinātu vienotu pieeju šādai atbalsta orientēšanai, būtu jānosaka īstena lauksaimnieka pamatdefinīcija, kura ietver būtiskākos šā jēdziena elementus. Uz šā pamata dalībvalstīm savā KLP stratēģiskajā plānā, pamatojoties uz tādiem nosacījumiem kā, piemēram, lauksaimniecības ienākumu daļa , darbaspēka izlietojums saimniecībā, uzņēmējsabiedrības mērķis un atrašanās reģistros, būtu jānosaka tas, kādi lauksaimnieki nav uzskatāmi par īsteniem. Turklāt šādi no atbalsta nebūtu jāizslēdz daudznozaru lauksaimnieki, kuri ir aktīvi lauksaimniecībā, bet veic arī nelauksaimniecisku darbību ārpus savas saimniecības, jo viņu daudzpusīgā darbošanās bieži ir lauku apvidu sociālekonomiskās vides stiprinātāja.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai saturiski piepildītu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 39. pantā nospraustos KLP mērķus un nodrošinātu to, ka Savienība pienācīgi stājas pretī tās nesenākajiem izaicinājumiem, ir lietderīgi izvirzīt vispārīgu mērķu kopumu, kas atspoguļotu paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” doto ievirzi. Turpinājumā Savienības līmenī būtu jānosaka konkrētu mērķu kopums, un dalībvalstīm tie būtu jāpiemēro savos KLP stratēģiskajos plānos. Ar šiem konkrētajiem mērķiem, kuri nodrošina attīstības ilgtspējīguma dažādo dimensiju līdzsvaru un ir saskaņā ar ietekmes novērtējumu, KLP vispārīgie mērķi būtu jāpārtulko konkrētākās prioritātēs, kurās ņemti vērā attiecīgie Savienības tiesību akti, jo īpaši klimata. enerģētikas un vides jomā.

Lai saturiski piepildītu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 39. pantā nospraustos KLP mērķus un nodrošinātu to, ka Savienība pienācīgi stājas pretī tās nesenākajiem izaicinājumiem, ir lietderīgi izvirzīt vispārīgu mērķu kopumu, kas atspoguļotu paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” doto ievirzi. Turpinājumā Savienības līmenī būtu jānosaka konkrētu mērķu kopums, un dalībvalstīm tie būtu jāpiemēro savos KLP stratēģiskajos plānos. Ar šiem konkrētajiem mērķiem, kuri nodrošina attīstības ilgtspējīguma dažādo dimensiju līdzsvaru un ir saskaņā ar ietekmes novērtējumu, KLP vispārīgie mērķi būtu jāpārtulko konkrētākās prioritātēs, kurās ņemti vērā attiecīgie Savienības tiesību akti, jo īpaši klimata. enerģētikas un vides jomā.

KLP ir skaidri jāņem vērā Eiropas Savienības dzimumu līdztiesības politika, īpašu uzmanību pievēršot nepieciešamībai veicināt sieviešu līdzdalību lauku apvidu sociālekonomiskās struktūras attīstībā. Ar šo regulu būtu jāveicina sieviešu darba labāka redzamība; tāpēc tas jāņem vērā konkrētajos mērķos, kurus dalībvalstis ietver savos stratēģiskajos plānos.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai spētu atbilst Savienības lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas sistēmu daudzfunkcionalitātei, KLP ir jākļūst gudrākai, modernākai un ilgtspējīgākai un, ieguldot spēkus tehnoloģiju izstrādē un digitalizācijā un uzlabojot piekļuvi objektīvām, pamatotām, būtiskām un jaunām zināšanām, jāizmanto pētniecības un inovācijas iespējas.

Lai spētu atbilst Savienības lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas sistēmu daudzfunkcionalitātei, KLP ir jākļūst gudrākai, modernākai un ilgtspējīgākai un, ieguldot spēkus tehnoloģiju izstrādē un digitalizācijā, un agroekoloģijas praksēs un uzlabojot piekļuvi objektīvām, pamatotām, būtiskām un jaunām zināšanām, jāizmanto pētniecības un inovācijas iespējas, ņemot vērā lauksaimnieku zināšanas un informācijas apmaiņu starp lauksaimniekiem .

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Digitālās plaisas mazināšana lauku teritorijās ir būtisks mērķis nolūkā saglabāt iedzīvotāju skaitu un ekonomikas attīstību, tostarp pakalpojumu sniegšanu, šādās teritorijās.

Lauksaimnieciskās ražošanas veidu digitalizācija rada būtiskas iespējas ražošanas, tirdzniecības, patērētāju aizsardzības, kā arī lauku teritoriju dabas un kultūras mantojuma aizsardzības jomā. Ir jānodrošina, ka šos ieguvumus var izmantot arī mazās lauku saimniecības, kuru piekļuve jaunām tehnoloģijām var būt ierobežota, un tehnoloģiskā attīstība nedrīkst mazināt lauksaimnieku autonomiju, kuriem ir jāsaglabā kontrole pār to saimniecībā vāktajiem digitālajiem datiem.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai izkoptu lauksaimniecības dinamismu un izturētspēju un garantētu taisnīgu atbalstu lauksaimnieku ienākumiem, savu lielo nozīmi saglabā tiešie maksājumi. Līdzīgā kārtā, lai uzlabotos lauksaimnieku saņemtā tirgus atlīdzība , ir jāinvestē lauku saimniecību pārstrukturēšanā, modernizācijā, inovācijā, dažādošanā un jaunu tehnoloģiju ieviešanā.

Lai izkoptu lauksaimniecības dinamismu , ilgtspēju un izturētspēju visos reģionos un garantētu taisnīgu atbalstu lauksaimnieku ienākumiem, savu lielo nozīmi saglabā tiešie maksājumi. Līdzīgā kārtā, lai uzlabotu lauku saimniecību izturētspēju un uzlabotos lauksaimnieku saņemtā tirgus atlīdzība , ir jāinvestē lauku saimniecību modernizācijā, inovācijā, dažādošanā un jaunu tehnoloģiju ieviešanā.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Saistībā ar lielāku KLP orientēšanos uz tirgu, kas iezīmēta paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, tirgus riski, klimata pārmaiņas un to radīto ekstrēmo laikapstākļu notikumu pieaugošais biežums un intensitāte, kā arī sanitārās un fitosanitārās krīzes var radīt cenu nestabilitātes riskus un pastiprināt spiedienu uz ienākumiem. Tāpēc, lai arī galīgie atbildīgie par savas saimniecības stratēģiju ir paši lauksaimnieki, būtu jāizveido stabila sistēma, kas nodrošina pienācīgu riska pārvaldību. Mērķis ir sagādāt dalībvalstīm un lauksaimniekiem iespēju izmantot Savienības līmeņa platformu, kas iekārtota spēju veidošanai riska pārvaldības jomā un nodrošina lauksaimniekiem investīciju vajadzībām pienācīgus finanšu instrumentus, kā arī piekļuvi apgrozāmajam kapitālam, apmācībai, zināšanu pārnesei un konsultāciju pakalpojumiem.

Saistībā ar lielāku KLP orientēšanos uz tirgu, kas iezīmēta paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, tirgus riski, klimata pārmaiņas un to radīto ekstrēmo laikapstākļu notikumu pieaugošais biežums un intensitāte, kā arī sanitārās un fitosanitārās krīzes var radīt cenu nestabilitātes riskus un pastiprināt spiedienu uz ienākumiem. Tāpēc, lai arī galīgie atbildīgie par savas saimniecības stratēģiju ir paši lauksaimnieki, būtu jāizveido stabila sistēma, kas nodrošina tirgu regulēšanu un pienācīgu riska novēršanu . Mērķis ir sagādāt dalībvalstīm un lauksaimniekiem iespēju izmantot Savienības līmeņa platformu, kas iekārtota spēju veidošanai riska pārvaldības jomā un nodrošina lauksaimniekiem investīciju vajadzībām pienācīgus finanšu instrumentus, kā arī piekļuvi apgrozāmajam kapitālam, apmācībai, zināšanu pārnesei un konsultāciju pakalpojumiem.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

KLP vajadzētu turpināt gādāt par uzturdrošību, kas būtu jāsaprot kā jebkurā laikā iespējama piekļuve pietiekamam daudzumam nekaitīga un uzturvielām bagāta ēdiena. Turklāt tai būtu jāpalīdz uzlabot Savienības lauksaimniecības spēja reaģēt uz jaunām sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, arī par ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu, veselīgāku uzturu, pārtikas atkritumiem un dzīvnieku labturību. KLP arī turpmāk būtu jāveicina tādas produkcijas noiets, kurai piemīt konkrētas vērtīgas īpašības, un vienlaikus jāpalīdz lauksaimniekiem aktīvi pielāgot ražošanu tirgus signāliem un patērētāju pieprasījumam.

KLP vajadzētu turpināt gādāt par uzturdrošību, kas būtu jāsaprot kā jebkurā laikā iespējama piekļuve pietiekamam daudzumam nekaitīga un uzturvielām bagāta ēdiena. Turklāt tai būtu jāpalīdz uzlabot Savienības lauksaimniecības spēja reaģēt uz jaunām sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, arī par ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu, veselīgāku uzturu, pārtikas atkritumiem un dzīvnieku labturību , kā arī lauksaimniecības ģenētisko resursu saglabāšana . KLP arī turpmāk būtu jāveicina tādas produkcijas noiets, kurai piemīt konkrētas vērtīgas īpašības, kādas ir, piemēram, teritorijām raksturīgajai tradicionālajai produkcijai, un vienlaikus jāpalīdz lauksaimniekiem aktīvi pielāgot ražošanu tirgus signāliem un patērētāju pieprasījumam. Turklāt KLP būtu jāpalīdz īstenot Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM) attiecībā uz pārtikas pieejamību.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai nodrošinātu to, ka Savienība spēj ievērot savas PTO Lauksaimniecības nolīgumā noteiktās starptautiskās saistības par iekšējo atbalstu, dažu veidu intervences, kas paredzētas šajā regulā, arī turpmāk vajadzētu varēt paziņot kā t. s. zaļās grupas atbalstu, kuram nav vai gandrīz nav tirgu kropļojošas ietekmes vai ietekmes uz ražošanu, vai kā zilās grupas atbalstu, kas ir saistīts ar produkciju ierobežojošām programmām un tāpēc ir atbrīvots no samazināšanas pienākuma. Lai gan šīs regulas noteikumi par minēto veidu intervencēm jau tagad ir saskaņā ar PTO Lauksaimniecības nolīguma 2. pielikuma prasībām par zaļo grupu vai ar tā paša nolīguma 6. panta 5. punkta prasībām par zilo grupu, būtu jānodrošina, lai minētajām prasībām atbilstu arī šo veidu intervences, ko savos KLP stratēģiskajos plānos ieplānojušas dalībvalstis.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai ievērotu ANO pieņemtos ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), jo īpaši 1. un 2. mērķi, un ES politikas saskaņotības attīstībai (PCD) nostādnes, KLP būtu jāveicina tāda ilgtspējīgas un plaukstošas ģimenes lauksaimniecības attīstība jaunattīstības valstīs, kas sekmē iedzīvotāju skaita saglabāšanos lauku apvidos un nodrošina to uzturdrošību. Šajā nolūkā vajadzētu nodrošināt, ka ES lauksaimniecības un pārtikas eksportu nevar veikt par cenām, kas ir zemākas nekā ES ražošanas izmaksas.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

LLVS standartu sistēmas mērķis ir palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties, risināt ar ūdens resursiem saistītās problēmas, gādāt par augsnes aizsardzību un kvalitāti un par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un kvalitāti. Šī sistēma ir jāstiprina, lai ņemtu vērā, piemēram, līdz 2020. gadam piekopto praksi, kas saistīta ar tiešo maksājumu zaļināšanu, klimata pārmaiņu mazināšanu un vajadzību uzlabot lauku saimniecību ilgtspēju, jo sevišķi barības vielu pārvaldības jomā. Ir atzīts, ka ikviens LLVS standarts veicina vairāku mērķu sasniegšanu. Lai minēto standartu sistēmu īstenotu, dalībvalstīm attiecībā uz katru no Savienības līmenī noteiktajiem standartiem būtu jādefinē savs nacionālais standarts, kurā ņemta vērā attiecīgās teritorijas specifika, tostarp pedoloģiskie un klimatiskie apstākļi, pastāvošie lauksaimniecības apstākļi, zemes izmantojums, augsekas, lauksaimnieciskā prakse un lauku saimniecību struktūra. Lai uzlabotu LLVS vidiskā un klimatiskā pienesuma vērtību, dalībvalstis turklāt var noteikt vēl citus nacionālos standartus, kas ir saistīti ar III pielikumā izklāstītajiem galvenajiem mērķiem. Lai lauku saimniecībās balstītu gan agronomisko, gan vidisko veikumu, LLVS satvarā tiks izveidoti barības vielu pārvaldības plāni; tālab izmantos īpaši šim nolūkam paredzētu elektronisku Lauku saimniecības ilgtspējas rīku, kuru dalībvalstis darīs pieejamu individuāliem lauksaimniekiem. Šim rīkam – iesākumā ar minimālajām barības vielu pārvaldības funkcijām – būtu jānodrošina lēmumu pieņemšanas atbalsts lauku saimniecībās. Ar plašas sadarbspējas un modularitātes palīdzību turklāt būtu jānodrošina iespēja pievienot rīkam vēl citas elektroniskas lauksaimnieciskās un e-pārvaldības lietotnes. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus lauksaimnieku starpā un visā Savienībā, Komisija var dalībvalstīm palīdzēt ar šā rīka izstrādi un ar datu glabāšanu un apstrādes pakalpojumiem.

LLVS standartu sistēmas mērķis ir palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties, risināt ar ūdens resursiem saistītās problēmas, gādāt par augsnes aizsardzību un kvalitāti un par bioloģiskās daudzveidības , tostarp lauksaimniecības ģenētisko resursu, aizsardzību un kvalitāti. Šī sistēma ir jāstiprina, lai ņemtu vērā, piemēram, līdz 2020. gadam piekopto praksi, kas saistīta ar tiešo maksājumu zaļināšanu, klimata pārmaiņu mazināšanu un vajadzību uzlabot lauku saimniecību ilgtspēju, jo sevišķi barības vielu pārvaldības jomā. Ir atzīts, ka ikviens LLVS standarts veicina vairāku mērķu sasniegšanu. Lai minēto standartu sistēmu īstenotu, dalībvalstīm attiecībā uz katru no Savienības līmenī noteiktajiem standartiem būtu jādefinē savs nacionālais standarts, kurā ņemta vērā attiecīgās teritorijas specifika, tostarp pedoloģiskie un klimatiskie apstākļi, pastāvošie lauksaimniecības apstākļi, zemes izmantojums, ikgadējās augsekas, lauksaimnieciskā prakse un lauku saimniecību struktūra. Lai uzlabotu LLVS vidiskā un klimatiskā pienesuma vērtību, dalībvalstis turklāt var noteikt vēl citus nacionālos standartus, kas ir saistīti ar III pielikumā izklāstītajiem galvenajiem mērķiem. Lai lauku saimniecībās balstītu gan agronomisko, gan vidisko veikumu, LLVS satvarā tiks izveidoti barības vielu pārvaldības plāni; tālab izmantos īpaši šim nolūkam paredzētu elektronisku Lauku saimniecības ilgtspējas rīku, kuru dalībvalstis darīs pieejamu individuāliem lauksaimniekiem. Šim rīkam – iesākumā ar minimālajām barības vielu pārvaldības funkcijām – būtu jānodrošina lēmumu pieņemšanas atbalsts lauku saimniecībās. Ar plašas sadarbspējas un modularitātes palīdzību turklāt būtu jānodrošina iespēja pievienot rīkam vēl citas elektroniskas lauksaimnieciskās un e-pārvaldības lietotnes. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus lauksaimnieku starpā un visā Savienībā, Komisija var dalībvalstīm palīdzēt ar šā rīka izstrādi un ar datu glabāšanu un apstrādes pakalpojumiem.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai ilgtspējīgāk pārvaldītu lauku saimniecības un lauku darījumdarbību un uzlabotu tās vispārējo veikumu, dalībvalstīm būtu jāizveido ekonomiskos, vidiskos un sociālos aspektus aptveroši lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi, kuru uzdevums būtu noteikt vajadzīgos uzlabojumus attiecībā uz visiem saimniecību līmeņa pasākumiem, kas paredzēti ar KLP stratēģiskajiem plāniem. Šiem lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumiem būtu jāpalīdz lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem kļūt informētākiem par to, kā mijiedarbojas lauku saimniecību pārvaldība un zemes apsaimniekošana, no vienas puses, un noteikti – tostarp vidiski un klimatiski – standarti, prasības un informācija, no otras puses. Pēdējo skaitā ir KLP stratēģiskajā plānā noteiktie standarti, kurus piemēro vai kuri ir vajadzīgi lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem, kā arī standarti, kas izriet no tiesiskā regulējuma tādās jomās kā ūdens, pesticīdu ilgtspējīga lietošana un kas izriet no iniciatīvām pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanā un risku pārvaldībā. Stiprinot šādu konsultāciju kvalitāti un lietderīgumu, dalībvalstīm konsultanti būtu jāintegrē lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmās (AKIS), lai tādējādi būtu iespējams sniegt pētniecības un inovācijas jomā jaunāko tehnisko un zinātnisko informāciju.

Lai uzlabotu faktoru ražīgumu, ilgtspējīgāk pārvaldītu lauku saimniecības un lauku darījumdarbību un uzlabotu tās vispārējo veikumu, dalībvalstīm būtu jāizveido ekonomiskos, vidiskos un sociālos aspektus aptveroši lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi, kuru uzdevums būtu noteikt vajadzīgos uzlabojumus attiecībā uz visiem saimniecību līmeņa pasākumiem, kas paredzēti ar KLP stratēģiskajiem plāniem. Šiem lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumiem būtu jāpalīdz lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem kļūt informētākiem par to, kā mijiedarbojas lauku saimniecību pārvaldība un zemes apsaimniekošana, no vienas puses, un noteikti – tostarp vidiski un klimatiski – standarti, prasības un informācija, no otras puses. Pēdējo skaitā ir KLP stratēģiskajā plānā noteiktie standarti, kurus piemēro vai kuri ir vajadzīgi lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem, kā arī standarti, kas izriet no tiesiskā regulējuma tādās jomās kā ūdens, augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīga lietošana un kas izriet no iniciatīvām pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanā un risku pārvaldībā. Stiprinot šādu konsultāciju kvalitāti un lietderīgumu, dalībvalstīm konsultanti būtu jāintegrē lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmās (AKIS), lai tādējādi būtu iespējams sniegt pētniecības un inovācijas jomā jaunāko tehnisko un zinātnisko informāciju.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Kad dalībvalstis atsaistīto tiešo atbalstu sniedz, pamatodamās uz maksājumtiesību sistēmu, tām būtu jāturpina pārvaldīt teritoriālām grupām izveidotu valsts rezervi vai rezerves. Šādas rezerves būtu prioritāri jāizmanto gados jauno lauksaimnieku un lauksaimniecisko darbību uzsākošo lauksaimnieku labā. Lai nodrošinātu netraucētu sistēmas darbību, ir vajadzīgi arī noteikumi par maksājumtiesību izmantošanu un nodošanu.

Kad dalībvalstis atsaistīto tiešo atbalstu sniedz, pamatodamās uz maksājumtiesību sistēmu, tām būtu jāturpina pārvaldīt teritoriālām grupām izveidotu valsts rezervi vai rezerves. Šādas rezerves būtu prioritāri jāizmanto gados jauno lauksaimnieku un lauksaimniecisko darbību uzsākošo lauksaimnieku labā. Lai nodrošinātu netraucētu sistēmas darbību, ir vajadzīgi arī noteikumi par maksājumtiesību izmantošanu un nodošanu , izņemot maksājumtiesību tirgu .

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Mazās lauku saimniecības ir un paliek Savienības lauksaimniecības stūrakmens, jo tās balsta nodarbinātību laukos un sekmē teritoriālo attīstību. Lai veicinātu līdzsvarotāku atbalsta sadalījumu un samazinātu administratīvo slogu mazo summu saņēmējiem, dalībvalstīm vajadzētu spēt piedāvāt mazajiem lauksaimniekiem iespēju visus pārējos tiešos maksājumus aizstāt ar mazajiem lauksaimniekiem paredzētu fiksētas summas maksājumu.

Mazās lauku saimniecības ir un paliek Savienības lauksaimniecības stūrakmens, jo tās balsta nodarbinātību laukos un sekmē teritoriālo attīstību. Lai veicinātu līdzsvarotāku atbalsta sadalījumu un samazinātu administratīvo slogu mazo summu saņēmējiem, kuri veicina nodarbinātību, dalībvalstīm vajadzētu spēt piedāvāt mazajiem lauksaimniekiem iespēju visus pārējos tiešos maksājumus aizstāt ar mazajiem lauksaimniekiem paredzētu fiksētas summas maksājumu.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pārvaldības saistību atbalsta piemēri ir bioloģiskās lauksaimniecības prēmijas par bioloģiskās saimniekošanas platības uzturēšanu vai par pāreju uz to; maksājumi par cita veida intervenci, ar kuru atbalsta videi nekaitīgas ražošanas sistēmas, piemēram, agroekoloģiju, saglabājošo lauksaimniecību un integrēto ražošanu; meža vidiskie un klimatiskie pakalpojumi un meža saglabāšana; prēmijas par mežu un agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana; dzīvnieku labturība; ģenētisko resursu saglabāšana, ilgtspējīga izmantošana un izstrāde. Dalībvalstis pēc vajadzības var izstrādāt citas šāda veida shēmas. Šāda veida maksājumiem vajadzētu segt tikai tās papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kas izriet no saistībām, kuras pārsniedz Savienības un valsts tiesību aktos vai – ar zināmiem nosacījumiem – KLP stratēģiskajos plānos noteiktos parastos obligātos standartus un prasības. Uz šā veida intervencēm attiecošās saistības var uzņemties uz iepriekš noteiktu gada vai daudzgadu laikposmu, un pienācīga pamatojuma gadījumā to ilgums varētu arī pārsniegt septiņus gadus.

Pārvaldības saistību atbalsta piemēri ir bioloģiskās lauksaimniecības prēmijas par bioloģiskās saimniekošanas platības uzturēšanu vai par pāreju uz to; maksājumi par cita veida intervenci, ar kuru atbalsta videi nekaitīgas ražošanas sistēmas, piemēram, agroekoloģiju saglabājošo lauksaimniecību un integrēto ražošanu; meža vidiskie un klimatiskie pakalpojumi un meža saglabāšana; prēmijas par mežu un agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana; dzīvnieku labturība; ģenētisko resursu saglabāšana, ilgtspējīga izmantošana un izstrāde. Dalībvalstis pēc vajadzības var izstrādāt citas šāda veida shēmas. Lai tie būtu stimulējoši, šāda veida maksājumiem vajadzētu segt vairāk nekā tās papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kas izriet no saistībām, kuras pārsniedz Savienības un valsts tiesību aktos vai – ar zināmiem nosacījumiem – KLP stratēģiskajos plānos noteiktos parastos obligātos standartus un prasības. Uz šā veida intervencēm attiecošās saistības var uzņemties uz iepriekš noteiktu daudzgadu laikposmu, un pienācīga pamatojuma gadījumā to ilgums varētu arī pārsniegt septiņus gadus.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai nodrošinātu taisnīgus ienākumus un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā Savienības teritorijā, dalībvalstis var lauksaimniekiem piešķirt atbalstu par platībām, kurās ir dabiski vai citi platībatkarīgi ierobežojumi. Attiecībā uz ANC maksājumiem par platībām, kurās ir dabiski ierobežojumi, būtu jāturpina piemērot 2014.–2020. gada Lauku attīstības politikā izmantotais apzīmējums. Lai KLP dotu lielāku Savienības pievienoto vidisko vērtību un stiprinātu sinerģijas ar investīciju finansēšanu dabas un bioloģiskās daudzveidības jomā, ir jāsaglabā atsevišķs pasākums, kura mērķis ir kompensēt saņēmējiem ar Natura 2000 un Ūdens pamatdirektīvu saistītos traucēkļus . Tāpēc un lai veicinātu Natura 2000 teritoriju efektīvu pārvaldību, būtu jāturpina piešķirt atbalstu lauksaimniekiem un meža tiesiskajiem valdītājiem un tādējādi palīdzēt tiem novērst konkrētus traucēkļus, kuri izriet no Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK īstenošanas. Būtu jādara pieejams atbalsts arī tam, lai lauksaimniekiem upes baseina apgabalos palīdzētu novērst traucēkļus, kas tiem radušies Ūdens pamatdirektīvas īstenošanas rezultātā. Atbalsts būtu jāsaista ar konkrētām prasībām, kas izklāstītas KLP stratēģiskajā plānā un pārsniedz attiecīgos obligātos standartus un prasības. Dalībvalstīm turklāt būtu jānodrošina, lai maksājumi lauksaimniekiem nedublētos ar ekoshēmu maksājumiem. Turklāt dalībvalstīm KLP stratēģisko plānu vispārējā koncepcijā būtu jāņem vērā Natura 2000 teritoriju īpašās vajadzības.

Lai nodrošinātu taisnīgus ienākumus un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā Savienības teritorijā, dalībvalstis lauksaimniekiem piešķir atbalstu par platībām, kurās ir dabiski vai citi platībatkarīgi ierobežojumi. Attiecībā uz ANC maksājumiem par platībām, kurās ir dabiski ierobežojumi, būtu jāturpina piemērot 2014.–2020. gada Lauku attīstības politikā izmantotais apzīmējums. Lai KLP dotu lielāku Savienības pievienoto vidisko vērtību un stiprinātu sinerģijas ar investīciju finansēšanu dabas un bioloģiskās daudzveidības jomā, ir jāsaglabā atsevišķs pasākums, kura mērķis ir atlīdzināt saņēmējiem par Natura 2000 un Ūdens pamatdirektīvu īstenošanu . Tāpēc un lai veicinātu Natura 2000 teritoriju efektīvu pārvaldību, būtu jāturpina piešķirt atbalstu lauksaimniekiem un meža tiesiskajiem valdītājiem un tādējādi palīdzēt tiem novērst konkrētus traucēkļus, kuri izriet no Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK īstenošanas. Būtu jādara pieejams atbalsts arī tam, lai lauksaimniekiem upes baseina apgabalos palīdzētu novērst traucēkļus, kas tiem radušies Ūdens pamatdirektīvas īstenošanas rezultātā. Atbalsts būtu jāsaista ar konkrētām prasībām, kas izklāstītas KLP stratēģiskajā plānā un pārsniedz attiecīgos obligātos standartus un prasības. Dalībvalstīm turklāt būtu jānodrošina, lai maksājumi lauksaimniekiem nedublētos ar ekoshēmu maksājumiem. Turklāt dalībvalstīm KLP stratēģisko plānu vispārējā koncepcijā būtu jāņem vērā Natura 2000 teritoriju īpašās vajadzības.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Vēl viens veids, kā virzīties uz KLP mērķu sasniegšanu, ir investīciju – kā ienesīgu, tā neienesīgu – atbalstīšana lauku saimniecībās un ārpus tām. Šādas investīcijas var attiekties, piemēram, uz infrastruktūru, kas saistīta ar lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību, modernizāciju vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, arī ar piekļuvi lauksaimniecības un meža zemei, zemes konsolidāciju un uzlabošanu, agromežsaimniecības praksi, energoapgādi un energotaupību un ūdensapgādi un ūdens resursu taupību. Lai KLP stratēģiskos plānus konsekventāk saskaņotu ar Savienības mērķiem un lai dalībvalstīm radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, šajā regulā būtu jāiekļauj neatbalstāmu investīciju veidu saraksts.

Vēl viens veids, kā virzīties uz KLP mērķu sasniegšanu, ir investīciju – kā ienesīgu, tā neienesīgu – atbalstīšana lauku saimniecībās un ārpus tām. Šādas investīcijas var attiekties, piemēram, uz infrastruktūru, kas saistīta ar lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību, modernizāciju vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, arī ar piekļuvi lauksaimniecības un meža zemei, zemes uzlabošanu, agromežsaimniecības praksi, energoapgādi un energotaupību un ūdensapgādi un ūdens resursu taupību , kā arī lauksaimniecības ģenētisko resursu saglabāšanu . Lai KLP stratēģiskos plānus konsekventāk saskaņotu ar Savienības mērķiem un lai dalībvalstīm radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, šajā regulā būtu jāiekļauj neatbalstāmu investīciju veidu saraksts. Attiecībā uz šādām investīcijām ir noteikts maksimālais apmērs katrai saimniecībai. Šim instrumentam paredzētais finansējums ir ierobežots līdz 10 % no dalībvalsts ELFLA līdzekļiem.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt atbilstīgus riska pārvaldības instrumentus, būtu jāsaglabā apdrošināšanas prēmiju un kopfondu maksājumi , kurus finansētu ELFLA . Kopfondu kategorijā ietilpst gan ar ražošanas zaudējumiem saistītie fondi, gan vispārēji un nozarspecifiski ienākumu stabilizācijas instrumenti, kas ir saistīti ar ienākumu zaudējumiem.

Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt atbilstīgus riska pārvaldības instrumentus, būtu jāsaglabā apdrošināšanas prēmiju un kopfondu maksājumi. Kopfondu kategorijā ietilpst gan ar ražošanas zaudējumiem saistītie fondi, gan vispārēji un nozarspecifiski ienākumu stabilizācijas instrumenti, kas ir saistīti ar ienākumu zaudējumiem.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

KLP stratēģiskā plāna izstrādes gaitā dalībvalstīm būtu jāanalizē sava specifiskā situācija un vajadzības, jānosaka ar KLP mērķu sasniegšanu saistītie mērķrādītāji un jāizstrādā šo mērķrādītāju izpildei vajadzīgās intervences, kas vienlaikus ir atbilstošas valsts un konkrētajam reģionālajam kontekstam; tas attiecas arī uz LESD 349. pantā minētajiem tālākajiem reģioniem. Šādam procesam būtu jāveicina lielāka subsidiaritāte vienotā Savienības satvarā un vienlaikus būtu nodrošināta vispārējo Savienības tiesību principu un KLP mērķu ievērošana. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, kādiem jābūt KLP stratēģisko plānu strukturālajiem un saturiskajiem elementiem.

KLP stratēģiskā plāna izstrādes gaitā dalībvalstīm , paredzot savu lauku attīstības plānu izstrādi vispiemērotākajā ģeogrāfiskajā līmenī, būtu jāanalizē sava specifiskā situācija un vajadzības, jānosaka ar KLP mērķu sasniegšanu saistītie mērķrādītāji un jāizstrādā šo mērķrādītāju izpildei vajadzīgās intervences, kas vienlaikus ir atbilstošas valsts un konkrētajam reģionālajam kontekstam; tas attiecas arī uz LESD 349. pantā minētajiem tālākajiem reģioniem un mazāk attīstītajiem reģioniem, kas norādīti LESD 174. panta trešajā daļā . Šādam procesam būtu jāveicina lielāka subsidiaritāte vienotā Savienības satvarā un vienlaikus būtu nodrošināta vispārējo Savienības tiesību principu un KLP mērķu ievērošana. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, kādiem jābūt KLP stratēģisko plānu strukturālajiem un saturiskajiem elementiem.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

KLP stratēģiskajos plānos formulējamās definīcijas

KLP stratēģiskajos plānos formulējamās definīcijas

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

“īstenu lauksaimnieku” definē tā, lai atbalstu nepiešķirtu personām, kuru lauksaimnieciskā darbība ir maznozīmīga daļa no šo personu vispārējās saimnieciskās darbības vai kuru galvenā darījumdarbība nav lauksaimnieciska, bet arī tā, lai no atbalsta neizslēgtu daudznozaru lauksaimniekus. Šī definīcija, pamatojoties uz tādiem nosacījumiem kā, piemēram, ienākumu pārbaudes, darbaspēka izlietojums saimniecībā , uzņēmējsabiedrības mērķis un/vai atrašanās reģistros, ļauj noteikt, kādus lauksaimniekus neuzskata par īsteniem;

“īstenu lauksaimnieku” definē tā, lai atbalstu nepiešķirtu personām, kuru lauksaimnieciskā darbība ir maznozīmīga daļa no šo personu vispārējās saimnieciskās darbības vai kuru galvenā darījumdarbība nav lauksaimnieciska, bet arī tā, lai no atbalsta neizslēgtu daudznozaru lauksaimniekus. Šī definīcija, pamatojoties uz tādiem nosacījumiem kā, piemēram, ar lauksaimniecisko ražošanu saistītā ienākumu daļa, uzņēmējsabiedrības mērķis un/vai atrašanās reģistros, ļauj noteikt, kādus lauksaimniekus neuzskata par īsteniem; Definīcijā jebkurā gadījumā ir jāsaglabā tāds Eiropas Savienības ģimenes lauku saimniecības modelis ar individuālas vai kolektīvas saimniekošanas pazīmēm, kurā lauksaimnieks strādā un pārtiek tieši no lauksaimnieciskas darbības, un vajadzības gadījumā var ņemt vērā LESD 349. pantā definēto reģionu īpatnības.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

ELGF un ELFLA atbalstu sniedz, lai lauksaimniecība, nodrošinājums ar pārtiku un lauku apvidi attīstītos ilgtspējīgākā veidā, un šis atbalsts palīdz sasniegt šādus vispārīgos mērķus:

ELGF un ELFLA atbalstu sniedz, lai lauksaimniecība, nodrošinājums ar pārtiku un lauku apvidi attīstītos ilgtspējīgākā veidā, un šis atbalsts palīdz sasniegt šādus vispārīgos mērķus:

Šos mērķus papildina horizontālais mērķis – ar zināšanām, inovāciju un digitalizēšanu modernizēt lauksaimniecību un lauku apvidus, veicinot jaunā apgūšanu, kopīgošanu un tālāku izplatīšanu.

Šos mērķus papildina horizontālais mērķis – ar zināšanām, inovāciju un digitalizēšanu modernizēt lauksaimniecību un lauku apvidus, veicinot jaunā apgūšanu, kopīgošanu un tālāku izplatīšanu. Jāsekmē arī attiecības starp dažādiem pārtikas vērtības veidošanas ķēdes dalībniekiem, nostiprinot to līgumattiecības un pārredzamību, kā arī izmantojot tādus instrumentus kā standartizēti cenu un ražošanas izmaksu novērošanas centri.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Konkrētie mērķi

Konkrētie mērķi

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis, kad tās saskaņā ar šajā nodaļā iekļautajām kopējām prasībām nosaka šīs sadaļas II, III un IV nodaļā aprakstītajiem intervenču veidiem atbilstošas intervences, cenšas sasniegt II sadaļā izklāstītos mērķus.

Dalībvalstis un reģionu vadošās iestādes , kad tās saskaņā ar šajā nodaļā iekļautajām kopējām prasībām nosaka šīs sadaļas II, III un IV nodaļā aprakstītajiem intervenču veidiem atbilstošas intervences, cenšas sasniegt II sadaļā izklāstītos mērķus.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Sava KLP stratēģiskā plāna intervences dalībvalstis veido saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un vispārējiem Savienības tiesību principiem.

Ņemot vērā, ka kopējā lauksaimniecības politika ir lauksaimniecības pārtikas nozares ekonomikas un Savienības lauku vides ekonomiskās un sociālās struktūras pamats, s ava KLP stratēģiskā plāna intervences dalībvalstis un reģionu vadošās iestādes veido saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un vispārējiem Savienības tiesību principiem , jo īpaši subsidiaritātes principu .

Dalībvalstis nodrošina, lai intervences būtu izveidotas, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, būtu saderīgas ar iekšējo tirgu un nekropļotu konkurenci.

Dalībvalstis izveido tiesisko regulējumu, kurš Savienības atbalsta piešķiršanu saņēmējiem regulē atbilstīgi KLP stratēģiskajam plānam un saskaņā ar šīs regulas un Regulas (ES) [HzR] principiem un prasībām.

Dalībvalstis nodrošina, lai intervences būtu izveidotas, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, būtu saderīgas ar iekšējo tirgu un nekropļotu konkurenci.

Dalībvalstis izveido tiesisko regulējumu, kurš Savienības atbalsta piešķiršanu saņēmējiem regulē atbilstīgi KLP stratēģiskajam plānam un saskaņā ar šīs regulas un Regulas (ES) [HzR] principiem un prasībām.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Savos KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis iekļauj nosacījumu sistēmu, ar kuru saskaņā šīs sadaļas II nodaļā paredzēto tiešo maksājumu vai 65., 66. un 67. pantā paredzēto ikgadējo piemaksu saņēmējus administratīvi soda tad, ja tie neievēro III pielikumā minētās Savienības tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un KLP stratēģiskajā plānā noteiktos III pielikumā minētos laba zemes lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus šādās konkrētās jomās:

Savos KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis iekļauj nosacījumu sistēmu, ar kuru saskaņā šīs sadaļas II nodaļā paredzēto tiešo maksājumu vai 65., 66. un 67. pantā paredzēto ikgadējo piemaksu saņēmējus administratīvi soda tad, ja tie neievēro III pielikumā minētās Savienības tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un KLP stratēģiskajā plānā noteiktos III pielikumā minētos laba zemes lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus šādās konkrētās jomās:

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis izveido sistēmu, ar kuru ieinteresētajiem saņēmējiem nodrošina III pielikumā attiecībā uz barības vielām minēto Lauku saimniecības ilgtspējas rīku ar minimālo saturu un funkcijām, kas noteiktas minētajā pielikumā.

Komisija var dalībvalstīm palīdzēt ar šā rīka un ar datu glabāšanas un apstrādes pakalpojumu prasību izstrādi .

Dalībvalstis izveido sistēmu, ar kuru ieinteresētajiem saņēmējiem nodrošina III pielikumā attiecībā uz barības vielām minēto Lauku saimniecības ilgtspējas rīku ar minimālo saturu un funkcijām, kas noteiktas minētajā pielikumā.

Komisija var dalībvalstīm palīdzēt ar šā rīka izstrādi. Datu glabāšanas, apstrādes un aizsardzības pakalpojumu prasībām ir jānodrošina, ka lauksaimnieks pārvalda barības vielas .

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus par laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa noteikumiem, tostarp noteikt III pielikumā minētās ilggadīgo zālāju īpatsvara saglabāšanas sistēmas (LLVS 1) elementus, proti, atskaites gadu un pārveidojumu proporciju, kā arī noteikt attiecībā uz barības vielām izstrādātā Lauku saimniecības ilgtspējas rīka formātu un šo rīku papildinošo elementu un funkciju minimumu.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

70. pantā minēto riska pārvaldību;

70. pantā minēto riska pārvaldību un riska novēršanu ;

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai nodrošinātu līdzekļu pareizu sadali atbalsttiesīgajiem saņēmējiem, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem nosaka saskaņotu pamatu, ko piemērot 1. punktā noteiktā maksājumu samazinājuma aprēķināšanā.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Izņemot faktisku vai paredzamu mantošanu, maksājumtiesības nodod vienīgi īsteniem lauksaimniekiem.

Izņemot faktisku vai paredzamu mantošanu, maksājumtiesības nodod vienīgi īsteniem lauksaimniekiem un tās paliek saistītas ar zemi .

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Maksājumus pašu dalībvalstu definētiem mazajiem lauksaimniekiem dalībvalstis drīkst piešķirt fiksētas summas veidā, tādējādi aizstājot šajā iedaļā un šīs nodaļas 3. iedaļā paredzētos tiešos maksājumus. Atbilstošo intervenci savā KLP stratēģiskajā plānā dalībvalstis izstrādā kā tādu, kas lauksaimniekiem ir fakultatīva.

Maksājumus pašu dalībvalstu definētiem mazajiem lauksaimniekiem dalībvalstis piešķir fiksētas summas veidā, tādējādi aizstājot šajā iedaļā un šīs nodaļas 3. iedaļā paredzētos tiešos maksājumus. Šādas fiksētas summas apmēru nosaka pietiekamā līmenī, lai šādām saimniecībām nodrošinātu stabilitāti ilgtermiņā. Dalībvalstis paredz kritērijus mazo lauksaimnieku noteikšanai un atbilstošo intervenci savā KLP stratēģiskajā plānā izstrādā kā tādu, kas lauksaimniekiem ir fakultatīva.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ekoshēmu atbalstu paredz par atbalsttiesīgu hektāru piešķirama ikgadēja maksājuma veidā, proti, vai nu kā

Ekoshēmu atbalstu paredz par atbalsttiesīgu hektāru piešķirama ikgadēja maksājuma veidā, proti, vai nu kā

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Saistīto ienākumu atbalstu drīkst piešķirt tikai šādām nozarēm, kuru produkcijas un īpašo saimniekošanas veidu uzturēšanai ir svarīgi ekonomiski, sociāli vai vidiski iemesli: labība, eļļas augi, proteīnaugi, pākšaugi, lini, kaņepes, rīsi, rieksti, cietes kartupeļi, piens un piena produkti, sēklas, aitas gaļa un kazas gaļa, liellopu un teļa gaļa, olīveļļa, zīdtārpiņi, sausā lopbarība, apiņi, cukurbietes, cukurniedres un cigoriņi, augļi un dārzeņi, īscirtmeta atvasāji un citas nepārtikas kultūras, kas nav kokaugi un ko izmanto tādas produkcijas ražošanai, ar kuru potenciāli varētu aizstāt fosilos materiālus .

Saistīto ienākumu atbalstu drīkst piešķirt tikai šādām nozarēm, kuru produkcijas un īpašo saimniekošanas veidu uzturēšanai ir svarīgi ekonomiski, sociāli vai vidiski iemesli: labība, eļļas augi, izņemot kultūras, kas paredzētas agrodegvielas ražošanai, proteīnaugi, pākšaugi, lopbarības pākšaugi vai lopbarības pākšaugu un zāles maisījums, zālāji, lini, kaņepes, rīsi, rieksti, piens un piena produkti, sēklas, aitas gaļa un kazas gaļa, liellopu un teļa gaļa, cūkgaļa, mājputni, olīveļļa, zīdtārpiņi, sausā lopbarība, apiņi, cukurniedres un cigoriņi, augļi un dārzeņi un īscirtmeta atvasāji , kas iekļauti apstrādātajos zemesgabalos .

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Obligātās un fakultatīvās nozariskās intervences

Obligātās un fakultatīvās nozariskās intervences

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Attiecībā uz 42. panta a)–h) punktā nospraustajiem mērķiem dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem intervences veidiem:

Attiecībā uz 42. panta a)–h) punktā nospraustajiem mērķiem dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem intervences veidiem:

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Biškopības produktu nozariskās intervences veidi un Savienības finansiālā palīdzība

(..)

Biškopības produktu nozariskās intervences veidi un Savienības finansiālā palīdzība

(..)

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Vīna nozariskās intervences veidi

Vīna nozariskās intervences veidi

Attiecībā uz katru no 51. panta piedāvājuma izraudzīto mērķi dalībvalstis saviem KLP stratēģiskajiem plāniem atlasa vienu vai vairākus no šādiem intervences veidiem:

Attiecībā uz katru no 51. panta piedāvājuma izraudzīto mērķi dalībvalstis saviem KLP stratēģiskajiem plāniem atlasa vienu vai vairākus no šādiem intervences veidiem:

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lauku attīstības intervences

Lauku attīstības intervences

Šajā nodaļā paredzētās intervences aptver šādas jomas:

Šajā nodaļā paredzētās intervences aptver šādas jomas:

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis saņēmējiem kompensē minēto saistību pildīšanas rezultātā radušās izmaksas un negūtos ienākumus. Vajadzības gadījumā tās var segt arī darījuma izmaksas. Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis atbalstu var piešķirt kā vienotas likmes maksājumu vai kā vienreizēju maksājumu par vienību. Maksājumus piešķir reizi gadā.

Dalībvalstis saņēmējiem kompensē vairāk nekā minēto saistību pildīšanas rezultātā radušās izmaksas un negūtos ienākumus. Vajadzības gadījumā tās var segt arī darījuma izmaksas. Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis atbalstu var piešķirt kā vienotas likmes maksājumu vai kā vienreizēju maksājumu par vienību. Maksājumus piešķir reizi gadā.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai par materiālām un/vai nemateriālām investīcijām, kuras palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus. Mežsaimniecības nozarē atbalstu piešķir, pamatojoties uz meža apsaimniekošanas plānu vai līdzvērtīgu instrumentu.

Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai par materiālām un/vai nemateriālām investīcijām, kuras palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus. Mežsaimniecības nozarē atbalstu piešķir, pamatojoties uz meža apsaimniekošanas plānu vai līdzvērtīgu instrumentu. Atbalsta piešķiršana ir atkarīga no iepriekš noteiktās (ex ante) ietekmes uz vidi, kas izriet no ietekmes uz vidi novērtējuma.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis izveido to investīciju un izdevumu kategoriju sarakstu, kuras ir neattiecināmas; sarakstā iekļauj vismaz šādus elementus:

Dalībvalstis izveido to investīciju un izdevumu kategoriju sarakstu, kuras ir neattiecināmas; sarakstā iekļauj vismaz šādus elementus:

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

LEADER

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Finanšu instrumenta attiecināmie izdevumi ir KLP stratēģiskā plāna ieguldījuma kopsumma, kas ar finanšu instrumenta starpniecību attiecināmības perioda laikā izmaksāta vai – garantiju gadījumā – saskaņā ar garantijas līgumu rezervēta attiecībā uz:

Finanšu instrumenta attiecināmie izdevumi ir KLP stratēģiskā plāna ieguldījuma kopsumma, kas ar finanšu instrumenta starpniecību attiecināmības perioda laikā izmaksāta vai – garantiju gadījumā – saskaņā ar garantijas līgumu rezervēta attiecībā uz:

Šā punkta b) apakšpunkta vajadzībām multiplikatora koeficientu nosaka piesardzīgā ex ante [provizoriskā] riska novērtējumā un saskaņo attiecīgajā finansēšanas nolīgumā. Ja tirgus apstākļu izmaiņas to prasa, multiplikatora koeficientu var pārskatīt. Šādai pārskatīšanai nav atpakaļejoša spēka.

Šā punkta b) apakšpunkta vajadzībām multiplikatora koeficientu nosaka piesardzīgā ex ante [provizoriskā] riska novērtējumā un saskaņo attiecīgajā finansēšanas nolīgumā. Ja tirgus apstākļu izmaiņas to prasa, multiplikatora koeficientu var pārskatīt. Šādai pārskatīšanai nav atpakaļejoša spēka.

Šā punkta d) apakšpunkta vajadzībām pārvaldības maksas tiek noteiktas, pamatojoties uz paveikto. Ja līdzdalības fondu un/vai īpašos fondus īstenojošās struktūras atbilstoši Regulas (ES) [CPR] 53. panta 3. punktam tiek izraudzītas līguma tiešas piešķiršanas kārtībā, šo struktūru pārvaldības izmaksu un tām maksāto pārvaldības maksu summas, kuras var deklarēt par attiecināmiem izdevumiem, nepārsniedz noteiktu slieksni, proti, drīkst būt [līdz 5 %] no KLP stratēģisko plānu iemaksu kopsummas, kas galasaņēmējiem izmaksāta aizdevumos, pašu kapitāla vai kvazikapitāla investīcijās vai rezervēta saskaņā ar garantijas līgumiem.

Šā punkta d) apakšpunkta vajadzībām pārvaldības maksas tiek noteiktas, pamatojoties uz paveikto. Ja līdzdalības fondu un/vai īpašos fondus īstenojošās struktūras atbilstoši Regulas (ES) [CPR] 53. panta 3. punktam tiek izraudzītas līguma tiešas piešķiršanas kārtībā, šo struktūru pārvaldības izmaksu un tām maksāto pārvaldības maksu summas, kuras var deklarēt par attiecināmiem izdevumiem, nepārsniedz noteiktu slieksni, proti, drīkst būt [līdz 5 %] no KLP stratēģisko plānu iemaksu kopsummas, kas galasaņēmējiem izmaksāta aizdevumos, pašu kapitāla vai kvazikapitāla investīcijās vai rezervēta saskaņā ar garantijas līgumiem.

Šo slieksni nepiemēro, ja finanšu instrumentus īstenojošās struktūras tiek izraudzītas piedāvājumu konkursa kārtībā saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem un piedāvājumu konkursā ir paredzēts, ka sagaidāmās pārvaldības izmaksas un maksas varētu būt lielākas.

Ja galasaņēmējiem prasa segt administrēšanas maksu vai tās daļu, to neuzrāda kā attiecināmos izdevumus.

Šo slieksni nepiemēro, ja finanšu instrumentus īstenojošās struktūras tiek izraudzītas piedāvājumu konkursa kārtībā saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem un piedāvājumu konkursā ir paredzēts, ka sagaidāmās pārvaldības izmaksas un maksas varētu būt lielākas.

Ja galasaņēmējiem prasa segt administrēšanas maksu vai tās daļu, to neuzrāda kā attiecināmos izdevumus.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

ELFLA iemaksu maksimālā likme ir:

ELFLA iemaksu maksimālā likme ir:

ELFLA iemaksas minimālā likme ir 20 %.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Vismaz 30 % no IX pielikumā norādītās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā tiek rezervēti intervencēm, kuras ir par 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem; izņēmums ir ar 66. pantu pamatotās intervences.

Vismaz 30 % no IX pielikumā norādītās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā tiek rezervēti intervencēm, kuras ir par 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem; izņēmums ir ar 66. pantu pamatotās intervences , riska pārvaldības rīki (70. pants) un atbalsts investīcijām (68. pants) .

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Šīs regulas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 1. apakšiedaļā minētajām saistītā ienākumu atbalsta intervencēm atbilstošie indikatīvie finanšu piešķīrumi nepārsniedz 10 % no VII pielikumā norādītajām summām.

Šīs regulas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 1. apakšiedaļā minētajām saistītā ienākumu atbalsta intervencēm atbilstošie indikatīvie finanšu piešķīrumi nepārsniedz 13 % no VII pielikumā norādītajām summām.

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis, kuras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 53. panta 4. punktu brīvprātīgā saistītā atbalsta vajadzībām ir izmantojušas vairāk nekā 13 % no minētās regulas II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma, drīkst saistītā ienākumu atbalsta vajadzībām izmantot vairāk nekā 10 % no VII pielikumā noteiktās summas. Izmantotais procentuālais daudzums nedrīkst pārsniegt to, kuru Komisija attiecībā uz brīvprātīgo saistīto atbalstu ir apstiprinājusi par 2018. pieprasījumu gadu.

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis, kuras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 53. panta 4. punktu brīvprātīgā saistītā atbalsta vajadzībām ir izmantojušas vairāk nekā 13 % no minētās regulas II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma, drīkst saistītā atbalsta vajadzībām izmantot vairāk nekā 13 % no VII pielikumā noteiktās summas. Izmantotais procentuālais daudzums nedrīkst pārsniegt to, kuru Komisija attiecībā uz brīvprātīgo saistīto atbalstu ir apstiprinājusi par 2018. pieprasījumu gadu.

Pirmajā daļā minēto procentuālo daudzumu var palielināt ne vairāk kā par 2 % ar noteikumu, ka minēto 10 % pārsniegumam atbilstošo summu iedala III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 1. apakšiedaļā paredzētajam atbalstam par proteīnaugiem.

Pirmajā daļā minēto procentuālo daudzumu var palielināt ne vairāk kā par 2 % ar noteikumu, ka minēto 13 % pārsniegumam atbilstošo summu iedala III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 1. apakšiedaļā paredzētajam atbalstam par proteīnaugiem , jo īpaši pākšaugiem .

Apstiprinātajā KLP stratēģiskajā plānā iekļautās summas, kuras izriet no pirmās un otrās daļas piemērošanas, ir saistošas.

Apstiprinātajā KLP stratēģiskajā plānā iekļautās summas, kuras izriet no pirmās un otrās daļas piemērošanas, ir saistošas.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(..)

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

KLP stratēģiskie plāni

Lai, īstenojot no ELGF un ELFLA finansētu Savienības atbalstu, sasniegtu 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis saskaņā ar šo regulu izveido KLP stratēģiskos plānus.

KLP stratēģiskie plāni

Lai, īstenojot no ELGF un ELFLA finansētu Savienības atbalstu, sasniegtu 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis saskaņā ar šo regulu izveido KLP stratēģiskos plānus.

Pamatojoties uz 103. panta 2. punktā minēto SVID analīzi un 96. pantā minēto vajadzību novērtējumu, dalībvalstis KLP stratēģiskajos plānos iestrādā saskaņā ar 97. pantu izveidotu intervences stratēģiju, kurā, lai sasniegtu 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus, nosaka skaitliskus (arī starpposma) mērķrādītājus. Mērķrādītājus nosaka, izmantojot kopējus rezultātu rādītājus, kas norādīti I pielikumā.

Pamatojoties uz 103. panta 2. punktā minēto SVID analīzi un 96. pantā minēto vajadzību novērtējumu, dalībvalstis KLP stratēģiskajos plānos iestrādā saskaņā ar 97. pantu izveidotu intervences stratēģiju, kurā, lai sasniegtu 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus, nosaka skaitliskus (arī starpposma) mērķrādītājus. Mērķrādītājus nosaka, izmantojot kopējus rezultātu rādītājus, kas norādīti I pielikumā.

Lai minētos mērķrādītājus sasniegtu, dalībvalstis, pamatodamās uz III sadaļā paredzētajiem intervenču veidiem, nosaka konkrētas intervences .

Katrs KLP stratēģiskais plāns aptver laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

Lai minētos mērķrādītājus sasniegtu, dalībvalstis, pamatodamās uz III sadaļā paredzētajiem intervenču veidiem, nosaka lauku attīstības programmas, kas vismaz tālāko reģionu gadījumā izstrādātas vispiemērotākajā ģeogrāfiskajā līmenī .

Katrs KLP stratēģiskais plāns aptver laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Modernizācija

Modernizācija

Aprakstot elementus, kas nodrošina 95. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto KLP modernizēšanos, jo īpaši izceļ KLP stratēģiskajā plānā iekļautos lauksaimniecības nozares un KLP modernizēšanos atbalstošos elementus; aprakstā jo īpaši ietver:

Aprakstot elementus, kas nodrošina 95. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto KLP modernizēšanos un agroekoloģisko pārkārtošanos , jo īpaši izceļ KLP stratēģiskajā plānā iekļautos lauksaimniecības nozares un KLP modernizēšanos atbalstošos elementus; aprakstā jo īpaši ietver:

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Katra dalībvalsts izveido vienu KLP stratēģisko plānu visai tās teritorijai.

Ja dažus KLP stratēģiskā plāna elementus veido reģionālā līmenī, dalībvalsts nodrošina šo elementu saskaņotību un konsekvenci ar valsts līmenī izveidotajiem KLP stratēģiskā plāna elementiem.

Katra dalībvalsts izveido vienu KLP stratēģisko plānu visai tās teritorijai.

Ja dažus KLP stratēģiskā plāna elementus veido reģionālā līmenī vai īsteno ar lauku attīstības reģionālajām programmām , dalībvalsts nodrošina šo elementu saskaņotību un konsekvenci ar valsts līmenī izveidotajiem KLP stratēģiskā plāna elementiem.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

KLP stratēģiskā plāna daļas ir šādas:

KLP stratēģiskā plāna daļas ir šādas:

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

KLP stratēģiskā plāna apstiprināšana

KLP stratēģiskā plāna un attiecīgā gadījumā lauku attīstības reģionālo programmu apstiprināšana

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

KLP stratēģiskā plāna grozīšana

KLP stratēģiskā plāna un attiecīgā gadījumā lauku attīstības reģionālo programmu grozīšana

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis nodrošina, lai attiecīgās pārvaldības un kontroles sistēmas izveidē panāktu skaidru funkciju sadali un nošķīrumu starp vadošo iestādi un citām struktūrām. Dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai sistēma darbotos efektīvi visā KLP stratēģiskā plāna darbības laikā.

Dalībvalstis nodrošina, lai attiecīgās pārvaldības un kontroles sistēmas izveidē panāktu skaidru funkciju sadali un nošķīrumu starp vadošo iestādi un citām struktūrām. Dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai sistēma darbotos efektīvi visā KLP stratēģiskā plāna darbības laikā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 139. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 139. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai uzraudzītu KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, dalībvalsts pirms KLP stratēģiskā plāna iesniegšanas izveido komiteju (turpmāk “uzraudzības komiteja”).

Lai uzraudzītu KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, dalībvalsts un reģionālās vadošās iestādes pirms KLP stratēģiskā plāna iesniegšanas izveido komiteju (turpmāk “uzraudzības komiteja”).

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Īstenošanas efektivitātes uzraudzība

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Vide, pārtika – divas reizes salīdzinājumā ar 2017. gadu palielināt bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības dalībvalstī vai vismaz 30 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības dalībvalstī

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Bioloģiskā daudzveidība, veselība – ķīmisko pesticīdu izmantošanas samazināšana dalībvalstīs par vismaz 30 % salīdzinājumā ar 2017. gadu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ūdens – 100 % virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu dalībvalstīs bez izņēmumiem atbilst Nitrātu direktīvas prasībām

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dzīvnieku labturība, veselība – pakāpeniski un plānoti samazināt dzīvnieku audzēšanu būros visā Eiropas Savienībā

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Veikuma uzlabošana, izmantojot zināšanas un inovāciju:

tādu lauksaimnieku īpatsvars, kas saņem atbalstu konsultācijām, apmācībai, zināšanu apmaiņai vai dalībai darbības grupās, lai uzlabotu ekonomiskā, vidiskā, klimatiskā un resursu veikuma efektivitāti

Veikuma uzlabošana, izmantojot zināšanas un inovāciju:

tādu lauksaimnieku īpatsvars, kas saņem atbalstu konsultācijām, apmācībai, zināšanu apmaiņai vai dalībai darbības grupās, lai uzlabotu ekonomiskā, vidiskā, klimatiskā un resursu veikuma ilgtspēju

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lauksaimniecības digitalizēšana: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri KLP ietvaros saņem atbalstu par precīzās lauksaimniecības tehnoloģiju

Lauksaimniecības modernizēšana un digitalizēšana: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri KLP ietvaros saņem atbalstu par precīzās lauksaimniecības tehnoloģiju un ekoloģisko vai klimata pāreju

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Stiprināt orientēšanos uz tirgu un vairot konkurētspēju, tostarp ar lielāku uzsvaru uz pētniecību, tehnoloģijām un digitalizāciju

Stiprināt orientēšanos uz tirgu un vairot ekonomikas, sociālo, vides un teritoriālo konkurētspēju, tostarp ar lielāku uzsvaru uz pētniecību, tehnoloģijām un digitalizāciju , kā arī ilgtspējīgu ražošanas veidu popularizēšanu ;

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Saimniecību ražīguma palielināšana: kopējais faktoru ražīgums

Saimniecību ražīguma , Eiropas uzturdrošības, pārtikas nekaitīguma, saimniecību izturētspējas un teritoriju kohēzijas palielināšana: kopējais faktoru ražīgums , iekļaujot papildu sekas

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Saimniecību modernizācija: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri saņem atbalstu ieguldījumiem pārstrukturēšanā un modernizācijā, tostarp resursu efektivitātes uzlabošanā

Saimniecību modernizācija: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri saņem atbalstu ieguldījumiem pārstrukturēšanā un modernizācijā, tostarp resursu efektivitātes un ilgtspējas uzlabošanā

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

R.13a. Kultūraugu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana: tādu lauku saimniecību īpatsvars, kuras ir samazinājušas savu sintētisko slāpekļa mēslošanas līdzekļu izmantošanu vismaz par 50 %.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Oglekļa uzglabāšana augsnē un biomasā: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības samazināt emisiju, uzturēt un/vai palielināt oglekļa uzglabāšanu (ilggadīgie zālāji, lauksaimniecības zeme kūdrājos, meži utt.)

Oglekļa uzglabāšana augsnē un biomasā: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības samazināt emisiju, uzturēt un/vai palielināt oglekļa uzglabāšanu (ilggadīgie zālāji, lauksaimniecības zeme kūdrājos, meži utt.) , pākšaugu audzēšanas (atsevišķi vai jauktā veidā) platību palielināšanas līmenis

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu – ūdens, augsnes un gaisa – efektīvu pārvaldīšanu

Veicināt dabas resursu – ūdens, augsnes un gaisa – ilgtspējīgu pārvaldīšanu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Barības vielu noplūdes samazināšana: nitrāti gruntsūdenī –

Barības vielu noplūdes samazināšana: nitrāti virszemes ūdeņos un gruntsūdenī –

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Minerālo un sintētisko mēslošanas līdzekļu izmantošanas samazināšana: minerālo un sintētisko mēslošanas līdzekļu pārdošana

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Augsnes kvalitātes uzlabošana:

tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības augsnes pārvaldības nolūkā

Augsnes kvalitātes uzlabošana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības augsnes uzlabošanas nolūkā

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Barības vielu ilgtspējīga pārvaldība:

tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības uzlabot barības vielu pārvaldību

Barības vielu ilgtspējīga pārvaldība: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības attiecībā uz barības vielu ilgtspējīgu pārvaldību.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

R.21a. Organisko, minerālo un sintētisko mēslošanas līdzekļu izmantošanas samazināšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, uz kuru attiecas īpaši pasākumi, kas veicina mēslošanas līdzekļu izmantošanas samazināšanu.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

R.25 Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas veicināšana:

tādas meža zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības meža aizsardzības un pārvaldības nolūkā

R.25 Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas veicināšana: tādas meža zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības meža aizsardzības un ilgtspējīgas pārvaldības nolūkā

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pesticīdu ilgtspējīga lietošana:

tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, uz kuru attiecas konkrētas darbības ar mērķi panākt pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, lai samazinātu pesticīdu radītos riskus un ietekmi

Pesticīdu ilgtspējīga lietošana:

tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, uz kuru attiecas konkrētas darbības ar mērķi panākt pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, lai samazinātu pesticīdu radītos riskus un ietekmi

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

R.37a Bioloģisko saimniecību skaita palielināšana: to saimniecību skaits, kuras saņēmušas atbalstu pārejai uz bioloģisko lauksaimniecību

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ilggadīgo zālāju uzturēšana , pamatojoties uz ilggadīgo zālāju platības un lauksaimniecības platības attiecību

Ilggadīgo zālāju uzturēšana saimniecībā ar maksimālo pārejas līmeni no 5 līdz 10 % katrā saimniecībā, izņemot “sensitīvos” zālājus, kuros ir liela bioloģiskā daudzveidība)

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Barības vielu ilgtspējīga pārvaldība

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Nav pieļaujama kaila zeme visjutīgākajā(-ajos) periodā(-os)

Nav pieļaujama kaila zeme jutīgos periodos

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Valsts sociālo tiesību attiecībā uz lauksaimniecībā nodarbināto tiesībām ievērošana lauku saimniecībās

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu – ūdens, augsnes un gaisa – efektīvu pārvaldīšanu

Veicināt dabas resursu – ūdens, augsnes un gaisa – ilgtspējīgu pārvaldīšanu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

KLP īstenošanas modelis, kas orientēts uz atbilstību, būtu jākoriģē, lai lielāku uzmanību pievērstu rezultātiem un veikumam. Tāpēc Savienībai būtu jānosaka politikas pamatmērķi, intervences tipi un Savienības pamatprasības, bet dalībvalstīm būtu jāuzņemas lielāka atbildība un pārskatatbildība par minēto mērķu sasniegšanu. Lai labāk ņemtu vērā vietējos apstākļus un vajadzības, ir jānodrošina lielāka subsidiaritāte. Tātad saskaņā ar jauno īstenošanas modeli dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par savu KLP intervenču pieskaņošanu Savienības pamatprasībām tā, lai maksimalizētu to ieguldījumu Savienības KLP mērķu sasniegšanā un izveidotu un izstrādātu atbilstības un kontroles satvaru saņēmējiem.

KLP īstenošanas modelis, kas orientēts uz atbilstību, būtu jākoriģē, lai lielāku uzmanību pievērstu rezultātiem un veikumam. Tāpēc Savienībai būtu jānosaka politikas pamatmērķi, intervences tipi un Savienības pamatprasības, bet dalībvalstīm būtu jāuzņemas lielāka atbildība un pārskatatbildība par minēto mērķu sasniegšanu. Lai labāk ņemtu vērā vietējos apstākļus un vajadzības, ir jānodrošina lielāka subsidiaritāte. Tātad saskaņā ar jauno īstenošanas modeli dalībvalstīm un reģioniem vajadzētu būt atbildīgiem par savu KLP intervenču pieskaņošanu Savienības pamatprasībām tā, lai maksimalizētu to ieguldījumu Savienības KLP mērķu sasniegšanā un izveidotu un izstrādātu atbilstības un kontroles satvaru saņēmējiem.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisija būtu jāpilnvaro uz laiku apturēt maksājumus arī saistībā ar daudzgadu veikuma uzraudzību. Tātad gadījumos, kad virzība uz valsts KLP stratēģiskajā plānā noteiktajiem mērķrādītājiem kavējas vai ir nepietiekama, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai prasīt attiecīgajai dalībvalstij veikt vajadzīgo korektīvo rīcību saskaņā ar rīcības plānu, kurš jāsagatavo, apspriežoties ar Komisiju, un kurā jāiekļauj skaidri progresa rādītāji. Ja dalībvalsts rīcības plānu neiesniedz vai neīsteno vai ja rīcības plāns ir acīmredzami nepietiekams, lai situāciju labotu, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai ar īstenošanas aktu uz laiku apturēt mēneša maksājumus vai starpmaksājumus.

Komisija būtu jāpilnvaro uz laiku apturēt maksājumus arī saistībā ar daudzgadu veikuma uzraudzību. Tātad gadījumos, kad virzība uz valsts KLP stratēģiskajā plānā noteiktajiem kopējiem Eiropas mērķiem un mērķrādītājiem kavējas vai ir nepietiekama, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai prasīt attiecīgajai dalībvalstij veikt vajadzīgo korektīvo rīcību saskaņā ar rīcības plānu, kurš jāsagatavo, apspriežoties ar Komisiju, un kurā jāiekļauj skaidri progresa rādītāji. Ja dalībvalsts rīcības plānu neiesniedz vai neīsteno vai ja rīcības plāns ir acīmredzami nepietiekams, lai situāciju labotu, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai ar īstenošanas aktu uz laiku apturēt mēneša maksājumus vai starpmaksājumus.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Nosacījumu sistēma ir svarīgs KLP elements, jo īpaši attiecībā uz tās vidiskajiem un klimatiskajiem elementiem, kā arī ar sabiedrības veselību un dzīvniekiem saistītiem jautājumiem. Tas nozīmē, ka būtu jāveic kontroles un vajadzības gadījumā jāpiemēro sodi, lai nodrošinātu nosacījumu sistēmas rezultativitāti. Lai saņēmējiem dažādās dalībvalstīs nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, daži vispārīgi noteikumi par nosacījumu sistēmas kontrolēm un sodiem būtu jāievieš Savienības līmenī.

Nosacījumu sistēma ir svarīgs KLP elements, jo īpaši attiecībā uz tās vidiskajiem un klimatiskajiem elementiem, kā arī ar sabiedrības veselību un dzīvnieku labturību, un lauksaimniecībā nodarbināto sociālajām tiesībām saistītiem jautājumiem. Tas nozīmē, ka būtu jāveic kontroles un vajadzības gadījumā jāpiemēro sodi, lai nodrošinātu nosacījumu sistēmas rezultativitāti. Lai saņēmējiem dažādās dalībvalstīs nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, daži vispārīgi noteikumi par nosacījumu sistēmas kontrolēm un sodiem būtu jāievieš Savienības līmenī.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Finanšu disciplīna

Finanšu disciplīna

Īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka korekcijas likmi, Komisija pieņem līdz tā kalendārā gada 30. jūnijam, attiecībā uz kuru korekcijas likmi piemēro. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka korekcijas likmi, Komisija pieņem līdz tā kalendārā gada 30. jūnijam, attiecībā uz kuru korekcijas likmi piemēro. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

KLP stratēģisko plānu saistību automātiska atcelšana

KLP stratēģisko plānu saistību automātiska atcelšana

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Tā kā ražotāju pozīcija pārtikas piegādes ķēdē aizvien pavājinās, ir jāparedz satvars, kas līdzsvaro KLP un konkurences politiku saskaņā ar Līguma 42. panta noteikumiem par KLP mērķu prioritāti.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Saskaroties ar lauksaimniecības cenu augošo svārstīgumu, kā arī ņemot vērā iepriekšējās KLP reformās īstenoto instrumentu novērtējumu, ir jāpārskata pasākumi tirgus traucējumu novēršanai.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ņemot vērā lauksaimniecības tirgu augošās svārstības un līdzsvara trūkumu starp ražotājiem, pārstrādātājiem un izplatītājiem pievienotās vērtības pārdalīšanā, ir labāk jāizprot un jāprognozē tirgu attīstība. Turpinot dažās nozarēs jau izveidoto kārtību, katrai nozarei ir izveidoti Eiropas līmeņa novērošanas centri. Tie analizē ražošanas, importa un eksporta apjomu, cenas, rezerves un ražošanas izmaksas. Tirgus traucējumu gadījumā šādi novērošanas centri brīdina Eiropas Komisiju, kura īsteno ražošanas regulēšanas pasākumus, lai atjaunotu tirgus līdzsvaru, vienlaikus ievērojot saistības, kas izriet no starptautiskajiem nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Regulu (ES) Nr. 1308/2013 groza šādi:

(..)

Regulu (ES) Nr. 1308/2013 groza šādi:

(..)

(..)

(..)

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Obligātās norādes

Obligātās norādes

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ražotāju organizācija

Ražotāju organizācija

Atkāpjoties no LESD 101. panta 1. punkta, ražotāju organizācija, kas ir atzīta saskaņā ar šā panta 1. punktu, var plānot ražošanu, optimizēt ražošanas izmaksas, laist produktus tirgū un risināt sarunas par lauksaimniecības produktu piegādes līgumu slēgšanu savu biedru vārdā attiecībā uz visu to produkciju vai tās daļu.

Šā punkta pirmajā daļā minētās darbības var notikt:

Ražotāju organizācija, kas ir atzīta saskaņā ar šā panta 1. punktu, var plānot ražošanu, optimizēt ražošanas izmaksas, laist produktus tirgū un risināt sarunas par lauksaimniecības produktu piegādes līgumu slēgšanu savu biedru vārdā attiecībā uz visu to produkciju vai tās daļu.

Šā punkta pirmajā daļā minētās darbības var notikt:

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Izņēmumi attiecībā uz KLP, lauksaimnieku un to apvienību mērķiem

Izņēmumi attiecībā uz KLP, lauksaimnieku un to apvienību mērķiem

LESD 101. panta 1. punktu nepiemēro tādiem šīs regulas 206.. pantā minētiem nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kas vajadzīgas LESD 39. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanai.

LESD 101. panta 1. punktu nepiemēro tādiem šīs regulas 206.. pantā minētiem nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kas vajadzīgas LESD 39. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanai.

LESD 101. panta 1. punktu nepiemēro lauksaimnieku, lauksaimnieku apvienību vai šādu apvienību asociāciju, vai saskaņā ar šīs regulas 152. vai 161. pantu atzītu ražotāju organizāciju, vai saskaņā ar šīs regulas 156. pantu atzītu ražotāju organizāciju apvienību nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kuras attiecas uz lauksaimniecības produktu ražošanu vai pārdošanu, vai kopīgu iekārtu izmantošanu lauksaimniecības produktu uzglabāšanai, apstrādei vai pārstrādei, ja vien netiek apdraudēta LESD 39. panta mērķu sasniegšana.

LESD 101. panta 1. punktu nepiemēro lauksaimnieku, lauksaimnieku apvienību vai šādu apvienību asociāciju, vai saskaņā ar šīs regulas 152. vai 161. pantu atzītu ražotāju organizāciju, vai saskaņā ar šīs regulas 156. pantu atzītu ražotāju organizāciju apvienību nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kuras attiecas uz lauksaimniecības produktu ražošanu vai pārdošanu, vai kopīgu iekārtu izmantošanu lauksaimniecības produktu uzglabāšanai, apstrādei vai pārstrādei, ja vien netiek apdraudēta LESD 39. panta mērķu sasniegšana.

Šo punktu nepiemēro nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kuras ietver pienākumu noteikt vienādu cenu vai ar ko tiek izslēgta konkurence.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai efektīvi un iedarbīgi reaģētu uz tirgus traucējumu draudiem, ko rada būtiska cenu palielināšanās vai samazināšanās iekšējos vai ārējos tirgos vai citi notikumi un apstākļi, kas rada ievērojamus tirgus traucējumus vai šādu traucējumu draudus, ja paredzams, ka minētā situācija vai tās ietekme uz tirgu turpināsies vai pasliktināsies, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, lai veiktu pasākumus, kas vajadzīgi, lai risinātu minēto tirgus situāciju, vienlaikus ievērojot visas saistības, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar LESD, un ar noteikumu, ka visi citi šajā regulā paredzētie pasākumi izrādās nepietiekami.

Lai efektīvi un iedarbīgi reaģētu uz tirgus traucējumu draudiem, ko rada būtiska cenu palielināšanās vai samazināšanās iekšējos vai ārējos tirgos vai citi notikumi un apstākļi, kas rada ievērojamus tirgus traucējumus vai šādu traucējumu draudus, ja paredzams, ka minētā situācija vai tās ietekme uz tirgu turpināsies vai pasliktināsies, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, lai veiktu pasākumus, kas vajadzīgi, lai risinātu minēto tirgus situāciju, vienlaikus ievērojot visas saistības, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar LESD, un ar noteikumu, ka visi citi šajā regulā paredzētie pasākumi izrādās nepietiekami.

Ja ir radušies šā punkta pirmajā daļā minētie tirgus traucējumu draudi un tas vajadzīgs būtisku, steidzamu iemeslu dēļ, 228. pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti, ievērojot šā punkta pirmo daļu.

Ja ir radušies šā punkta pirmajā daļā minētie tirgus traucējumu draudi un tas vajadzīgs būtisku, steidzamu iemeslu dēļ, 228. pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti, ievērojot šā punkta pirmo daļu.

Minētie nenovēršamie steidzamie iemesli var ietvert vajadzību rīkoties nekavējoties, lai risinātu vai novērstu tirgus traucējumu, ja tirgus traucējumu draudi parādās tik strauji vai negaidīti, ka ir vajadzīga tūlītēja rīcība, lai efektīvi un iedarbīgi atrisinātu situāciju, vai arī ja ar tūlītēju rīcību varētu novērst, ka šādi tirgus traucējumu draudi īstenojas, turpinās vai izvēršas par smagāku vai ilgstošu traucējumu, vai arī ja vilcināšanās tūlītēji rīkoties radītu traucējuma rašanās vai saasināšanās draudus vai radītu situāciju, ka vēlāk apdraudējuma vai traucējuma novēršanai būtu vajadzīgi plašāki pasākumi, vai arī kaitētu ražošanai vai tirgus apstākļiem.

Minētie nenovēršamie steidzamie iemesli var ietvert vajadzību rīkoties nekavējoties, lai risinātu vai novērstu tirgus traucējumu, ja tirgus traucējumu draudi parādās tik strauji vai negaidīti, ka ir vajadzīga tūlītēja rīcība, lai efektīvi un iedarbīgi atrisinātu situāciju, vai arī ja ar tūlītēju rīcību varētu novērst, ka šādi tirgus traucējumu draudi īstenojas, turpinās vai izvēršas par smagāku vai ilgstošu traucējumu, vai arī ja vilcināšanās tūlītēji rīkoties radītu traucējuma rašanās vai saasināšanās draudus vai radītu situāciju, ka vēlāk apdraudējuma vai traucējuma novēršanai būtu vajadzīgi plašāki pasākumi, vai arī kaitētu ražošanai vai tirgus apstākļiem.

Šādi pasākumi var tādā mērā un uz tik ilgu laiku, cik nepieciešams, lai novērstu tirgus traucējumus vai to draudus, paplašināt vai grozīt citu šajā regulā paredzēto pasākumu piemērošanas jomu, ilgumu vai citus aspektus vai paredzēt eksporta kompensācijas, vai pilnībā vai daļēji apturēt ievedmuitas piemērošanu, vajadzības gadījumā arī noteiktiem apjomiem vai uz noteiktu laikposmu.

Šādi pasākumi var tādā mērā un uz tik ilgu laiku, cik nepieciešams, lai novērstu tirgus traucējumus vai to draudus, paplašināt vai grozīt citu šajā regulā paredzēto pasākumu piemērošanas jomu, ilgumu vai citus aspektus vai pilnībā vai daļēji apturēt ievedmuitas piemērošanu, vajadzības gadījumā arī noteiktiem apjomiem vai uz noteiktu laikposmu.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ja tirgus cena nokrīt zem noteikta elastīga, atbilstīgi produkcijas ražošanas vidējām izmaksām indeksēta sliekšņa, ko nosaka attiecīgās nozares Eiropas tirgus novērošanas centrs, Eiropas Komisija, ņemot vērā stāvokli tirgū un attiecīgajā nozarē, īsteno atbalstu ražotājiem attiecīgajā nozarē, kuri noteikta perioda laikā brīvprātīgi samazina savas piegādes salīdzinājumā ar to pašu periodu iepriekšējā gadā.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Veikuma satvars

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Krīzes pārvaldības plāns

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Grozījums Regulā (ES) Nr. 228/2013

Grozījums Regulā (ES) Nr. 228/2013

Regulas 30. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

Regulas 30. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

(..)

(..)