16.5.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 168/91

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Pasākumu racionalizēšana ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla ieviešanu”

(2019/C 168/11)

Ziņotājs:

Michiel SCHEFFER (NL/ALDE), Gelderlandes provinces padomes loceklis

Atsauces dokuments:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pasākumu racionalizēšanu ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla ieviešanu

COM (2018) 277 final

I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pasākumu racionalizēšanu ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla ieviešanu

COM(2018) 277 final

1. grozījums

1. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/2013[1] ir noteikts vienots satvars mūsdienīgu, savstarpēji izmantojamu tīklu izveidei, lai attīstītu iekšējo tirgu. Eiropas transporta tīkliem (TEN-T) ir divslāņu struktūra: visaptverošais tīkls nodrošina savienojumus starp visiem Savienības reģioniem, savukārt pamattīkls sastāv no tiem tīkla elementiem, kas Savienībai ir stratēģiski visnozīmīgākie. Regulā (ES) Nr. 1315/2013 ir noteikti saistoši īstenošanas pabeigšanas mērķi, proti, noteikts, ka pamattīkls jāpabeidz līdz 2030. gadam, bet visaptverošais tīkls līdz 2050. gadam.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/2013[1] ir noteikts vienots satvars mūsdienīgu, savstarpēji izmantojamu tīklu izveidei, lai attīstītu iekšējo tirgu un veicinātu Savienības sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju . Eiropas transporta tīkliem (TEN-T) ir divslāņu struktūra: visaptverošais tīkls nodrošina savienojumus starp visiem Savienības reģioniem, kā arī nepieciešamās iespējas piekļūt pamattīklam , savukārt pamattīkls sastāv no tiem tīkla elementiem, kas Eiropas Savienībai arī ir stratēģiski visnozīmīgākie un kam būtu attiecīgi jākalpo kā pārrobežu un multimodālajiem paātrinātājiem vienotā Eiropas transporta un mobilitātes telpā . Regulā (ES) Nr. 1315/2013 ir noteikti saistoši īstenošanas pabeigšanas mērķi, proti, noteikts, ka pamattīkls jāpabeidz līdz 2030. gadam, bet visaptverošais tīkls līdz 2050. gadam. Turklāt Regulā (ES) Nr. 1315/2013 galvenā uzmanība ir pievērsta pārrobežu savienojumiem, kas uzlabos sadarbspēju starp dažādiem transporta veidiem un sekmēs Savienības transporta multimodālo integrāciju.

Pamatojums

TEN-T kalpo daudziem mērķiem, tostarp sociālajai, ekonomiskajai un teritoriālajai kohēzijai. Kā minēts “Ieteikumi politikas jomā”18. punktā, pārrobežu sadarbībai jābūt pēc iespējas vienkāršai un vieglai, lai uzlabotu mazemisiju pārrobežu mobilitāti.

2. grozījums

2. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Neraugoties uz vajadzību un saistošiem termiņiem, pieredze liecina, ka daudzos gadījumos ieguldījumus TEN-T pabeigšanā kavē sarežģītas atļauju piešķiršanas procedūras, pārrobežu iepirkuma procedūras un citas procedūras. Šāda situācija apdraud projektu savlaicīgu īstenošanu un daudzos gadījumos izraisa būtisku kavēšanos un izmaksu palielināšanos. Lai atrisinātu šīs problēmas un lai būtu iespējama sinhrona TEN-T pabeigšana, ir vajadzīga saskaņota rīcība Savienības līmenī.

Neraugoties uz vajadzību un saistošiem termiņiem, pieredze liecina, ka daudzos gadījumos ieguldījumus TEN-T pabeigšanā kavē sarežģītas atļauju piešķiršanas procedūras, pārrobežu iepirkuma procedūras un citas procedūras. Turklāt bieži tiek atstāti novārtā tādi aspekti kā sabiedrības agrīna līdzdalība un vienprātības panākšana, tāpēc nepietiekamas pārredzamības dēļ trūkst iedzīvotāju atbalsta. Šāda situācija apdraud projektu savlaicīgu īstenošanu un daudzos gadījumos izraisa būtisku kavēšanos un izmaksu palielināšanos. Lai atrisinātu šīs problēmas un lai būtu iespējama sinhrona TEN-T pabeigšana, ir vajadzīga vienkāršota un savlaicīga saskaņota rīcība Savienības līmenī.

Pamatojums

Atļauju piešķiršanas procedūras nav vienīgais iemesls, kāpēc projekti aizkavējas. Tos aizkavē arī tas, ka trūkst sabiedrības līdzdalības jau procesa sākumā un netiek panākta vienprātība.

3. grozījums

3. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Daudzu dalībvalstu tiesiskajā regulējumā ir piešķirts prioritārs režīms konkrētām projektu kategorijām, pamatojoties uz to stratēģisko nozīmīgumu ekonomikā . Prioritārais režīms paredz īsākus termiņus, vienlaicīgas procedūras vai ierobežotus termiņus pārsūdzību iesniegšanai, vienlaikus nodrošinot, ka tiek sasniegti arī citu horizontālās politikas virzienu mērķi. Ja valsts tiesiskajā regulējumā ir šāds satvars, tas būtu automātiski jāpiemēro Savienības projektiem, kas atzīti par kopīgu interešu projektiem atbilstoši Regulai (ES) Nr. 1315/2013.

Daudzu dalībvalstu tiesiskajā regulējumā ir piešķirts prioritārs režīms konkrētām projektu kategorijām, pamatojoties uz to stratēģisko nozīmīgumu Savienības teritoriālajai, ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai un klimata pārmaiņu ierobežošanas pasākumiem . Prioritārais režīms paredz īsākus termiņus, vienlaicīgas procedūras vai ierobežotus termiņus pārsūdzību iesniegšanai, vienlaikus nodrošinot, ka tiek sasniegti arī citu horizontālās politikas virzienu mērķi. Ja valsts tiesiskajā regulējumā ir šāds satvars, tas būtu automātiski jāpiemēro Savienības projektiem, kas atzīti par kopīgu interešu projektiem atbilstoši Regulai (ES) Nr. 1315/2013. Ja šāda satvara nav, kompetentajām iestādēm būtu jāpiešķir prioritāte to administratīvo procedūru saskaņošanai, kas attiecas uz atļauju izsniegšanu un projektu īstenošanu, vai vajadzības gadījumā jāveic nepieciešamie pasākumi, lai atvieglotu kopīgas pārvaldības struktūras izveidi .

Pamatojums

Klimata pārmaiņu ierobežošanai jābūt vienam no galvenajiem Savienības transporta politikas mērķiem.

4. grozījums

4. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai uzlabotu ietekmes uz vidi novērtējumu efektivitāti un racionalizētu lēmumu pieņemšanas procesu, ja pienākums veikt novērtējumus saistībā ar vides jautājumiem pamattīkla projektos izriet vienlaicīgi no Direktīvas 2011/92/ES, kas grozīta ar Direktīvu 2014/52/ES, un no citiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, Direktīvas 92/43/EEK, Direktīvas 2009/147/EK, Direktīvas 2000/60/EK, Direktīvas 2008/98/EK, Direktīvas 2010/75/ES, Direktīvas 2012/18/ES un Direktīvas 2011/42/EK, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir paredzēta apvienota procedūra, kas atbilst minēto direktīvu prasībām.

Lai uzlabotu ietekmes uz vidi novērtējumu efektivitāti un racionalizētu lēmumu pieņemšanas procesu, ja pienākums veikt novērtējumus saistībā ar vides jautājumiem pamattīkla projektos izriet vienlaicīgi no Direktīvas 2011/92/ES, kas grozīta ar Direktīvu 2014/52/ES, un no citiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, Direktīvas 92/43/EEK, Direktīvas 2009/147/EK, Direktīvas 2000/60/EK, Direktīvas 2008/98/EK, Direktīvas 2010/75/ES, Direktīvas 2012/18/ES un Direktīvas 2011/42/EK, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir paredzēta apvienota procedūra, kas atbilst minēto direktīvu prasībām, un nav jāievieš jaunas procedūras, ja piemērotas procedūras jau pastāv .

Pamatojums

Dažās dalībvalstīs jau pastāv integrētas procedūras, un jaunu procedūru ieviešana radītu papildu administratīvo slogu.

5. grozījums

8. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ņemot vērā TEN-T pamattīkla pabeigšanas steidzamību, papildus atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošanai būtu jānosaka termiņš, kurā atbildīgajām kompetentajām iestādēm jāpieņem visaptverošs lēmums par projekta būvniecību. Šādam termiņam būtu jāveicina efektīvāka procedūru īstenošana, un tas nekādā ziņā nedrīkstētu apdraudēt Savienības augstos vides aizsardzības un sabiedrības līdzdalības standartus.

Ņemot vērā TEN-T pamattīkla pabeigšanas steidzamību, papildus atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošanai būtu jānosaka termiņš, kurā atbildīgajām kompetentajām iestādēm jāpieņem visaptverošs lēmums par projekta būvniecību. Šādam termiņam būtu jāveicina efektīvāka procedūru īstenošana, un tas nekādā ziņā nedrīkstētu apdraudēt Savienības augstos vides aizsardzības un sabiedrības līdzdalības standartus. Ņemot vērā iepriekš minēto, termiņš būtu jānosaka tikai pēc tam, kad par plānoto projektu ir notikusi sākotnēja, agrīna sabiedriskā apspriešana, tostarp ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām.

Pamatojums

Pašsaprotams. Atļauju piešķiršanas procedūras nav vienīgais iemesls, kāpēc projekti aizkavējas. Tos aizkavē arī tas, ka trūkst sabiedrības līdzdalības jau procesa sākumā un netiek panākta vienprātība.

6. grozījums

11. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Publiskais iepirkums kopīgu interešu pārrobežu projektos būtu jāveic saskaņā ar Līgumu un Direktīvu 2014/25/ES un/vai 2014/24/ES. Lai nodrošinātu pamattīkla kopīgu interešu pārrobežu projektu efektīvu pabeigšanu, publiskajam iepirkumam, ko rīko kopējs subjekts, būtu jāpiemēro vienas valsts tiesību akti. Atkāpjoties no Savienības tiesību aktiem publiskā iepirkuma jomā, principā būtu jāpiemēro tās dalībvalsts noteikumi, kurā atrodas kopējā subjekta juridiskā adrese. Joprojām vajadzētu būt iespējai noteikt piemērojamos tiesību aktus starpvaldību nolīgumā.

Publiskais iepirkums kopīgu interešu pārrobežu projektos būtu jāveic saskaņā ar Līgumu un Direktīvu 2014/25/ES un/vai 2014/24/ES. Lai nodrošinātu TEN-T kopīgu interešu pārrobežu projektu efektīvu pabeigšanu, publiskajam iepirkumam, ko rīko kopējs pārvaldības subjekts, pusēm savstarpēji vienojoties , būtu jāpiemēro ES vai, attiecīgos gadījumos , vienas valsts tiesību akti. Atkāpjoties no Savienības tiesību aktiem publiskā iepirkuma jomā, principā būtu jāpiemēro tās dalībvalsts noteikumi, kurā atrodas kopējā subjekta juridiskā adrese. Joprojām vajadzētu būt iespējai noteikt piemērojamos tiesību aktus starpvaldību nolīgumā.

Pamatojums

Kā norādīts “Ieteikumu politikas jomā”18. punktā, šāds risinājums atvieglotu pārrobežu sadarbību.

7. grozījums

1. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Priekšmets un darbības joma

Šajā regulā ir noteiktas prasības, kas piemērojamas administratīvajām procedūrām, kuras ievēro dalībvalstu kompetentās iestādes attiecībā uz Eiropas transporta tīkla pamattīkla visu kopīgu interešu projektu apstiprināšanu un īstenošanu.

Priekšmets un darbības joma

Šajā regulā ir noteiktas prasības, kas piemērojamas administratīvajām procedūrām, kuras ievēro dalībvalstu kompetentās iestādes (valsts, reģionālās vai vietējās iestādes vai citi projektu virzītāji) attiecībā uz Eiropas transporta tīkla pamattīkla visu kopīgu interešu projektu un visu šajos projektos paredzēto infrastruktūras sastāvdaļu un prasību apstiprināšanu un īstenošanu, ievērojot 3. pantā minētās prioritātes .

Pamatojums

Tā vietā, lai ierosināto procedūru piemērotu visiem TEN-T projektiem, regulā būtu jāprecizē, kuri projekti ietilpst tās piemērošanas jomā, lai orientētos uz svarīgākajiem projektiem un paātrinātu to īstenošanu. Dalībvalstīm būtu jānolemj, uz kādiem prioritāriem projektiem attiecas regulas piemērošana.

8. grozījums

2. panta e) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

“kopīgu interešu pārrobežu projekts”ir kopīgu interešu projekts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 7. panta nozīmē, kurš aptver pārrobežu posmu, kas definēts minētās regulas 3. panta m) punktā, un kuru īsteno kopējs subjekts .

“kopīgu interešu pārrobežu projekts”ir kopīgu interešu projekts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 7. panta nozīmē, kurš aptver pārrobežu posmu un kuru kopējs subjekts īsteno saskaņā ar sadarbības nolīgumu vai jebkāda cita veida nolīgumu, kas noslēgts starp dalībvalstīm vai starp dalībvalstīm un reģionālajām vai vietējām pašvaldībām, vai starp reģionālajām vai vietējām pašvaldībām dažādās dalībvalstīs, vai starp dalībvalstīm un trešām valstīm un kas attiecas uz transporta infrastruktūras plānošanu un izveidi .

Pamatojums

Ir svarīgi novērtēt vietējo un reģionālo pašvaldību potenciālu pārrobežu projektos.

9. grozījums

3. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Kopīgu interešu projektu “prioritārais statuss”

1.

Katram TEN-T pamattīkla kopīgu interešu projektam piemēro integrētu atļauju piešķiršanas procedūru, ko pārvalda vienota kompetenta iestāde, kuru ieceļ katra dalībvalsts saskaņā ar 5. un 6. pantu.

2.

Ja valsts tiesību aktos ir paredzēts prioritārs statuss, kopīgu interešu projektiem piešķir augstāko iespējamo valsts nozīmes statusu un pret tiem attiecas kā tādiem atļauju piešķiršanas procedūrās tā, kā attiecīgajiem transporta infrastruktūras veidiem piemērojamajos valsts tiesību aktos ir paredzēts attiekties pret šādiem projektiem, ja šāda attieksme minētajos aktos ir paredzēta.

3.

Lai nodrošinātu efektīvas ar kopīgu interešu projektiem saistītās administratīvās procedūras, projektu virzītāji un visas attiecīgās iestādes nodrošina, ka šādiem projektiem tiek piemērots visātrākais juridiski iespējamais režīms, tostarp resursu piešķiršanas ziņā.

Kopīgu interešu projektu “prioritārais statuss”

1.

Dalībvalstis nosaka TEN-T prioritārās sastāvdaļas. Kopīgu interešu projektiem, kuri iekļauti prioritāro projektu sadaļā ,

piemēro “prioritāro statusu”un integrētu atļauju piešķiršanas procedūru, ko pārvalda vienota kompetenta iestāde, kuru ieceļ katra dalībvalsts saskaņā ar 5. un 6. pantu.

2.

Ja valsts tiesību aktos ir paredzēts prioritārs statuss, kopīgu interešu projektiem piešķir augstāko iespējamo valsts nozīmes statusu un pret tiem attiecas kā tādiem atļauju piešķiršanas procedūrās tā, kā attiecīgajiem transporta infrastruktūras veidiem piemērojamajos valsts tiesību aktos ir paredzēts attiekties pret šādiem projektiem, ja šāda attieksme minētajos aktos ir paredzēta.

3.

Lai nodrošinātu efektīvas ar kopīgu interešu projektiem saistītās administratīvās procedūras, projektu virzītāji un visas attiecīgās iestādes nodrošina, ka šādiem projektiem tiek piemērots visātrākais juridiski iespējamais režīms, tostarp resursu piešķiršanas ziņā.

Pamatojums

Skatīt 7. grozījumu.

10. grozījums

4. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai ievērotu 6. pantā noteiktos termiņus un mazinātu ar kopīgu interešu projektu pabeigšanu saistīto administratīvo slogu, visas administratīvās procedūras, kas izriet no piemērojamajiem valsts un Savienības tiesību aktiem, integrē un par tām pieņem tikai vienu visaptverošu lēmumu.

Lai ievērotu 6. pantā noteiktos termiņus un mazinātu ar kopīgu interešu projektu pabeigšanu saistīto administratīvo slogu, visas administratīvās procedūras, kas izriet no valsts un Savienības līmenī piemērojamajiem tiesību aktiem, tostarp attiecīgos ietekmes uz vidi novērtējumus, kā arī iedzīvotāju informēšanas un līdzdalības kampaņas , integrē un par tām pieņem tikai vienu visaptverošu lēmumu.

Pamatojums

Klimata pārmaiņu ierobežošanai jābūt vienam no galvenajiem Savienības transporta politikas mērķiem.

11. grozījums

5. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Līdz (..) (OP, lūdzu ierakstīt datumu, kas ir vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā) katra dalībvalsts ieceļ vienu vienotu kompetentu iestādi, kura atbild par atļauju piešķiršanas procesa veicināšanu, tostarp par visaptverošā lēmuma pieņemšanu.

Līdz (..) (OP, lūdzu ierakstīt datumu, kas ir vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā) katra dalībvalsts ieceļ vienotu kompetentu iestādi /iestādes , kas atbild par integrēta atļauju piešķiršanas procesa veicināšanu, tostarp par visaptverošā lēmuma pieņemšanu. Ja dalībvalsts jau ir iecēlusi vienotu kompetento iestādi/iestādes, tā var apstiprināt šīs vienotās kompetentās iestādes/iestāžu iecelšanu.

Pamatojums

Dažas dalībvalstis jau ir integrējušas procedūras vai iecēlušas kompetento iestādi. Tādēļ jaunu procedūru ieviešana vai jaunu kompetento iestāžu iecelšana tām radītu papildu administratīvo slogu.

12. grozījums

5. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Katrā kopīgu interešu projektā vai konkrētā kopīgu interešu projektu kategorijā šā panta 1. punktā minētās vienotās kompetentās iestādes atbildību un/vai ar šādu atbildību saistītos uzdevumus var deleģēt citai iestādei vai tos var veikt cita iestāde attiecīgajā administratīvajā līmenī ar šādiem nosacījumiem:

a)

par katru kopīgu interešu projektu ir atbildīga tikai viena iestāde;

b)

iestāde ir vienīgais kontaktpunkts projekta virzītājam procedūrā, kas noslēdzas ar visaptverošā lēmuma pieņemšanu par attiecīgo kopīgu interešu projektu;

c)

iestāde koordinē visu attiecīgo dokumentu un informācijas iesniegšanu.

Vienotā kompetentā iestāde var saglabāt pienākumu noteikt termiņus, neskarot termiņus, kas noteikti saskaņā ar 6. pantu.

Katrā kopīgu interešu projektā vai konkrētā kopīgu interešu projektu kategorijā šā panta 1. punktā minētās vienotās kompetentās iestādes atbildību un/vai ar tās atbildību saistītos uzdevumus dalībvalstis, ņemot vērā valsts, reģionālā un vietējā līmeņa kompetenci , var deleģēt jau pastāvošai vai jaunizveidotai iestādei attiecīgajā administratīvajā līmenī ar šādiem nosacījumiem:

a)

par katru kopīgu interešu projektu ir atbildīga tikai viena iestāde;

b)

iestāde ir vienīgais kontaktpunkts projekta virzītājam procedūrā, kas noslēdzas ar visaptverošā lēmuma pieņemšanu par attiecīgo kopīgu interešu projektu;

c)

iestāde koordinē visu attiecīgo dokumentu un informācijas iesniegšanu.

Pamatojums

Šai regulai nebūtu jāiejaucas dalībvalstu konstitucionālajās sistēmās, jo īpaši tāpēc, ka dažās dalībvalstīs šos uzdevumus veic dažādi valsts pārvaldes līmeņi.

Termiņi būtu jānosaka ciešā sadarbībā ar projekta virzītāju, lai individualizētu projektu laika grafiku. Ļaujot agrīnā posmā iesaistīt visas ieinteresētās personas un nodrošinot pietiekami daudz laika visu ieinteresēto personu vienprātības panākšanai, ievērojami uzlabosies projektu īstenošana.

13. grozījums

5. panta 5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ja kopīgu interešu projektā lēmumi jāpieņem divās vai vairākās dalībvalstīs, attiecīgās kompetentās iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu savstarpējo sadarbību un koordināciju. Neskarot pienākumus, kas izriet no piemērojamajām Savienības un starptautiskajām tiesībām, dalībvalstis cenšas paredzēt apvienotas procedūras, jo īpaši attiecībā uz ietekmes uz vidi novērtējumu.

Ja kopīgu interešu projektā lēmumi jāpieņem divās vai vairākās dalībvalstīs, attiecīgās kompetentās iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu savstarpējo sadarbību un koordināciju. Neskarot pienākumus, kas izriet no piemērojamajām Savienības un starptautiskajām tiesībām, dalībvalstis cenšas paredzēt apvienotas procedūras, jo īpaši attiecībā uz ietekmes uz vidi novērtējumu. Jo īpaši gadījumos, kad iesaistītās dalībvalstis vai kompetentās vietējās un reģionālās pašvaldības izveido kopīgu struktūru, šī struktūra gūst labumu no kopīgām procedūrām un koordinācijas starp dalībvalstīm, un tai vajadzētu būt saskarē tikai ar vienu vienīgo kompetento atļaujas piešķīrēju iestādi.

Pamatojums

—

14. grozījums

6. panta 2.punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Atļauju piešķiršanas procedūras ilgums un īstenošana

1.

Atļauju piešķiršanas procedūra sastāv no pirmspieteikuma posma un posma, kurā vienotā kompetentā iestāde novērtē pieteikumu un pieņem lēmumu.

2.

Pirmspieteikuma posms, kas aptver laikposmu no atļauju piešķiršanas procedūras sākuma līdz visas pieteikuma dokumentācijas iesniegšanai vienotajai kompetentajai iestādei, principā nepārsniedz divus gadus.

3.

Lai sāktu atļauju piešķiršanas procedūru, projekta virzītājs rakstiski paziņo attiecīgo dalībvalstu vienotajai kompetentajai iestādei par projektu un paziņojumā ietver sīku projekta aprakstu. Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas vienotā kompetentā iestāde rakstiski apstiprina paziņojumu vai noraida to, ja tā uzskata, ka projekts vēl nav pietiekami sagatavots atļauju piešķiršanas procedūras sākšanai. Ja vienotā kompetentā iestāde izlemj noraidīt paziņojumu, tā pamato savu lēmumu. Par atļauju piešķiršanas procedūras sākumu uzskata dienu, kad kompetentā iestāde paraksta paziņojuma apstiprinājumu. Ja iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis, par atļauju piešķiršanas procedūras sākuma dienu uzskata dienu, kad attiecīgā kompetentā iestāde apstiprinājusi pēdējo paziņojumu.

4.

Trīs mēnešu laikā no atļauju piešķiršanas procedūras sākuma vienotā kompetentā iestāde, cieši sadarbojoties ar projekta virzītāju un citām attiecīgām iestādēm un ņemot vērā informāciju, ko sniedzis projekta virzītājs 3. punktā minētajā paziņojumā, sagatavo un nodod projekta virzītājam sīki izstrādātu pieteikuma iesniegšanas kārtības aprakstu, kurā norāda:

a)

tās informācijas materiālo piemērošanas jomu un detalizācijas pakāpi, kas projekta virzītājam jāsniedz kā daļa no pieteikuma dokumentācijas visaptverošā lēmuma pieņemšanai;

b)

atļauju piešķiršanas procesa laika grafiku, norādot vismaz šādu informāciju:

i)

saņemamie lēmumi un atzinumi;

ii)

potenciāli skartās iestādes, ieinteresētās personas un sabiedrība ;

iii)

procedūras atsevišķie posmi un to ilgums;

iv)

būtiskākie sasniedzamie starprezultāti un to termiņi ceļā uz pieņemamo visaptverošo lēmumu;

v)

iestāžu plānotie resursi un iespējamās vajadzības pēc papildu resursiem.

Atļauju piešķiršanas procedūras ilgums un īstenošana

1.

Atļauju piešķiršanas procedūra sastāv no pirmspieteikuma posma un posma, kurā vienotā kompetentā iestāde novērtē pieteikumu un pieņem lēmumu.

Saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts iestāžu sistēmu un tiesisko regulējumu vienotā kompetentā iestāde vietējās un reģionālās pašvaldības, kuru teritoriju skar projektu īstenošana, iesaista gan līdzdalības procedūrā, kuras mērķis ir projekta sākotnējā novērtēšana, gan arī pirms galīgās atļaujas piešķiršanas.

2.

Pirmspieteikuma posms, kas aptver laikposmu no atļauju piešķiršanas procedūras sākuma līdz visas pieteikuma dokumentācijas iesniegšanai vienotajai kompetentajai iestādei, principā nepārsniedz divus gadus. Vienotā kompetentā iestāde varētu projekta virzītājam dot vairāk laika īpašos apstākļos, kas saistīti ar projekta lielumu un raksturu, un/vai dot pietiekami daudz laika tam, lai nodrošinātu sabiedrības pienācīgu līdzdalību. Šādas sabiedriskās apspriešanas jāveic un līdzdalība jānodrošina jau pirms pirmspieteikuma posma. Sabiedrības līdzdalības rezultāti, kas izpaužas kā kompromisi, kuri tieši ietekmē infrastruktūras īstenošanu, un plānotās papildu apspriešanās ar sabiedrību ietekmē pirmspieteikuma posma ilgumu.

3.

Lai sāktu atļauju piešķiršanas procedūru, projekta virzītājs rakstiski paziņo attiecīgo dalībvalstu vienotajai kompetentajai iestādei par projektu un paziņojumā ietver sīku projekta aprakstu. Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas vienotā kompetentā iestāde rakstiski apstiprina paziņojumu vai noraida to, ja tā uzskata, ka projekts vēl nav pietiekami sagatavots atļauju piešķiršanas procedūras sākšanai. Ja vienotā kompetentā iestāde izlemj noraidīt paziņojumu, tā pamato savu lēmumu. Par atļauju piešķiršanas procedūras sākumu uzskata dienu, kad kompetentā iestāde paraksta paziņojuma apstiprinājumu. Ja iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis, par atļauju piešķiršanas procedūras sākuma dienu uzskata dienu, kad attiecīgā kompetentā iestāde apstiprinājusi pēdējo paziņojumu.

4.

Trīs mēnešu laikā no atļauju piešķiršanas procedūras sākuma vienotā kompetentā iestāde, cieši sadarbojoties ar projekta virzītāju un citām attiecīgām iestādēm un ņemot vērā informāciju, ko sniedzis projekta virzītājs 3. punktā minētajā paziņojumā, sagatavo un nodod projekta virzītājam sīki izstrādātu pieteikuma iesniegšanas kārtības aprakstu, kurā norāda:

 

a)

tās informācijas materiālo piemērošanas jomu un detalizācijas pakāpi, kas projekta virzītājam jāsniedz kā daļa no pieteikuma dokumentācijas visaptverošā lēmuma pieņemšanai;

b)

atļauju piešķiršanas procesa laika grafiku, norādot vismaz šādu informāciju:

i)

saņemamie lēmumi un atzinumi, it īpaši arī un saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts iestāžu sistēmu un tiesisko regulējumu vietējo un reģionālo pašvaldību atzinumi ;

ii)

pasākumi, kas jau veikti, lai iesaistītu ieinteresētās personas un sabiedrību šajā procesā, un kā šī prakse tiks turpināta visā projekta īstenošanas gaitā;

iii)

iestādes, tostarp un saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts iestāžu sistēmu un tiesisko regulējumu iesaistāmās vietējās un reģionālās pašvaldības ;

iv)

procedūras atsevišķie posmi un to ilgums;

v)

būtiskākie sasniedzamie starprezultāti un to termiņi ceļā uz pieņemamo visaptverošo lēmumu;

vi)

iestāžu plānotie resursi un iespējamās vajadzības pēc papildu resursiem.

Pamatojums

Piemērojot individuālu pieeju katram projektam un sabiedrību iesaistot jau procesa sākumposmā, var ievērojami samazināt kavēšanos atļauju piešķiršanā, jo būs mazāk pārsūdzību pret plānošanas procesa iznākumu. Tāpēc laika posmu, kas vajadzīgs, lai panāktu vienprātību starp attiecīgajām ieinteresētajām personām, nevar noteikt vispārēji. Tas drīzāk ir jānosaka atkarībā no kvantificējamiem faktoriem, kas saistīti ar projekta īstenošanu, un atkarībā no dažādiem kompromisiem, kas panākti, vienojoties ar visām iesaistītajām ieinteresētajām personām. Šāda elastīga, individuāla pieeja pat varētu paātrināt projektu īstenošanu salīdzinājumā ar to, ja būtu noteikts stingrs laika grafiks.

15. grozījums

7. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Attiecībā uz projektiem, kuros iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņo savus grafikus un vienojas par kopīgu grafiku.

Attiecībā uz projektiem, kuros iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņo savus grafikus un vienojas par kopīgu grafiku. Ja pieteikumu atļaujas saņemšanai iesniedz kopējs subjekts, ko izveidojušas iesaistītās dalībvalstis, tas kontaktējas tikai ar vienu kompetento iestādi. Kompetentā iestāde tad saskaņā ar 5. panta 5. punktu sazinās ar otru iesaistīto iestādi/citām iesaistītajām iestādēm, lai nodrošinātu visu to pienākumu izpildi, kas projektā iesaistītajās dalībvalstīs paredzēti attiecīgajos tiesību aktos.

Pamatojums

Tas vajadzīgs, lai atvieglotu pārrobežu atļauju piešķiršanu, pieņemot “vienas iestādes”pieeju kopējiem subjektiem.

II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Svarīgākās nostādnes

1.

 uzsver, ka TEN-T pamattīkla un visaptverošā tīkla izveide ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu teritoriālo kohēziju, uzlabotu piekļuvi visiem reģioniem un veicinātu ekonomikas attīstību nomaļos un pārrobežu reģionos;

2.

 norāda, ka transporta infrastruktūras attīstība bieži vien ir reģionālo iestāžu kompetencē, jo tās atbild par telpisko plānošanu, plānu apstiprināšanas rīkojumu izdošanu un atļauju piešķiršanu to teritorijā;

3.

 atgādina, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) un TEN-T regulās ir noteikti vērienīgi mērķi attiecībā uz infrastruktūras attīstību Eiropā. TEN-T pamattīkls būtu jāpabeidz līdz 2030. gadam, bet būs grūti nodrošināt finansiālās vajadzības, lai sasniegtu šos vērienīgos mērķus;

4.

 atzīst, ka pasākumu racionalizēšana – līdztekus tādām darbībām kā projektu saraksta stiprināšana, līdzekļu un finansējuma paplašināšana (EISI) un investīcijām draudzīgas vides izveide – ir būtisks ES TEN-T politikas pīlārs;

5.

 atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, jo tas palīdzēs paātrināt TEN-T tīkla īstenošanu un sasniegt Parīzes nolīguma mērķus. Ir arī ļoti svarīgi saskaņot procedūras un tehniskos standartus un uzlabot sadarbspēju;

6.

 atgādina šos trīs pamatprincipus:

—

nodrošināt procedūru koordinēšanu dažādās teritorijās gan dalībvalstu iekšienē, gan starp tām,

—

nodrošināt saskaņotību starp dažādajām juridiskajām prasībām, piemēram, direktīvām par biotopiem, ūdeni un bioloģisko daudzveidību,

—

uzturēt un uzlabot sabiedrības līdzdalību;

7.

 vēlētos uzsvērt procedūru racionalizēšanas u. c. darbību nozīmi pierobežas reģioniem. Tāpēc administratīvo procedūru, atļauju piešķiršanas un citu regulatīvo procedūru vienkāršošana jāveic ar mērķi atvieglot TEN-T pabeigšanu;

8.

 uzsver, ka tad, ja dalībvalstis jau ir vienkāršojušas pastāvošās procedūras, tām vajadzētu būt iespējai izvēlēties savu racionalizēto procedūru;

9.

 ierosina, ka tā vietā, lai ierosināto procedūru piemērotu visiem TEN-T projektiem, regulā būtu jāprecizē, kuri projekti ietilpst tās piemērošanas jomā. Piemēram, dalībvalstīm būtu jāļauj izlemt, uz kuriem projektiem šis regulējums attiecas;

10.

 atzīst, ka TEN-T tīkla savlaicīgu pabeigšanu kavē ilgās atļauju piešķiršanas procedūras. Tomēr šīs atļaujas tiek piešķirtas integrētā valsts pārvaldes iestāžu sistēmā, ievērojot Eiropas un valstu tiesisko regulējumu telpiskās plānošanas, vides aizsardzības un pilsonisko tiesību jomā. Ir grūti šo sarežģīto procedūru īstenot, izmantojot pieeju “viens risinājums visiem”. Individuāla pieeja ir piemērotāka;

11.

 atgādina, ka vienkāršošana un administratīvā sloga samazināšana ir viens no pašreizējās Komisijas galvenajiem mērķiem. Priekšlikums to atspoguļo zināmā mērā. Tomēr administratīvo slogu nedrīkst vienkāršot un samazināt uz subsidiaritātes un proporcionalitātes rēķina. Ja attiecīgā dalībvalsts savas procedūras jau ir racionalizējusi, vajadzētu būt iespējai piemērot individualizētu pieeju;

12.

 vēlreiz norāda uz atzinumā “Trūkstošie transporta savienojumi pierobežas reģionos”un atzinumā “Mazemisiju mobilitātes realizācija”minēto: lai varētu sasniegt Parīzes nolīguma mērķus, jāpaātrina dzelzceļa infrastruktūras izveide, prioritāri jānovērš nepietiekamā caurlaides spēja, jāizveido trūkstošie savienojumi un jāatbalsta pārrobežu infrastruktūra, kas veicina videi nekaitīgu mobilitāti. Kā norādīts RK atzinumā “Emisiju izmaksefektīva samazināšana un investīcijas mazoglekļa risinājumos”, ES varētu vairāk sekmēt videi nekaitīgas mobilitātes finansiālās dzīvotspējas nodrošināšanu, aktīvi atbalstot starptautisku emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, kā arī ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ar stabilām, augstām oglekļa cenām, ko neietekmē spekulatīvas svārstības;

13.

 atgādina nepieciešamību, ievērojot brīvas cilvēku pārvietošanās un preču aprites principu, līdzsvarot izmantotāju (iedzīvotāju un ekonomikas operatoru) vispārējās – bet ne skaidri izteiktās – intereses ar to personu interesēm, kuras skar infrastruktūras attīstība;

Pārrobežu mehānisms

14.

 uzskata, ka jāturpina pārrobežu, starptautiska un starpreģionāla sadarbība, lai palīdzētu virzīties uz mērķi stiprināt teritoriālo kohēziju saskaņā ar LESD 174. pantu;

15.

 norāda, ka daži RK novērojumi attiecībā uz ierobežojumiem, kas pārrobežu projektos konstatēti atšķirīgu procesuālo vai organizatorisko pieeju dēļ (piemēram, atzinumā “Trūkstošie transporta savienojumi pierobežas reģionos”), vēl joprojām ir aktuāli un aicina likvidēt šos juridiskos un administratīvos šķēršļus, kas kavē pārrobežu transporta infrastruktūras attīstību (piemēram, atzinums “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”);

16.

 atzinīgi vērtē priekšlikuma mērķi atvieglot pārrobežu sadarbību, lai attīstītu transporta savienojumus, izbūvējot trūkstošos savienojumus. Tomēr pārrobežu projektiem un valsts mēroga projektiem ir atšķirīgi priekšnoteikumi, un lejupēja pieeja var nebūt piemērota to īpatnībām;

17.

 atgādina: lai arī TEN-T tīkls ir plānošanas instruments Eiropas mēroga transporta savienojumu attīstīšanai, attiecībā uz atsevišķiem TEN-T projektiem ir jāsaglabā teritoriālā pieeja. Telpiskā plānošana jāveic, kā arī sabiedrības un ieinteresēto personu iesaiste jānodrošina vietējā un reģionālajā līmenī;

18.

 aicina Komisiju veicināt pasākumus, kuru mērķis ir, racionalizējot administratīvās procedūras un prasības, atvieglot ar TEN-T saistīto pārrobežu projektu īstenošanu un nepietiekamās caurlaides spējas novēršanu.

Briselē, 2019. gada 7. februārī

Eiropas Reģionu komitejas

priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ