Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Eiropas Darba iestādes izveide”

(2018/C 461/03)

Galvenā ziņotāja:

Doris KAMPUS (AT/PSE), Štīrijas federālās zemes valdības locekle sociālajos, darba un integrācijas jautājumos

Atsauces dokuments:

2018. gada 13. marta priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Darba iestādi (dokuments attiecas uz EEZ un Šveici)

COM(2018) 131 final

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

Lēmuma priekšlikums

5. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(5)

Būtu jāizveido Eiropas Darba iestāde (“Iestāde”), lai palīdzētu stiprināt taisnīgumu vienotajā tirgū un uzticēšanos tam. Šajā nolūkā Iestādei būtu jāatbalsta dalībvalstis un Komisija centienos stiprināt privātpersonu un darba devēju piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās, un piekļuvi attiecīgajiem pakalpojumiem, jāatbalsta noteikumu ievērošana un dalībvalstu sadarbība, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu efektīvu piemērošanu šajās jomās, un jāuzņemas mediatora loma un jāatvieglo risinājumi pārrobežu strīdu vai darba tirgus traucējumu gadījumā.

(5)

Pamatojums

Lai valstu un reģionu iestādes varētu skaidri, taisnīgi un efektīvi īstenot Savienības noteikumus, kas attiecas uz darbaspēka pārrobežu mobilitāti un sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu, tām ir vajadzīgi atbilstoši izpildes mehānismi, kuri pilda arī atturošu preventīvo funkciju.

2. grozījums

Lēmuma priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(14.a)

Lai varētu palielināt juridisko noteiktību un stiprināt tiesību normu piemērošanas vienādību (arī attiecīgo teritoriju kompetentajās tiesās), obligāti ir vajadzīgs regulējums attiecībā uz inspekcijās iegūtās informācijas juridisko izmantošanu (piem., vai tā ir pieņemama kā pierādījums tiesvedībā). Būtu jānodrošina, ka visur ir iespējama vienāda kopīgo inspekciju rezultātu izmantošana.

Pamatojums

Jau daudzus gadus Vecāko darba inspektoru komiteja (SLIC) iesaka ES līmenī precizēt kopīgas rīcības statusu.

3. grozījums

Lēmuma priekšlikums

5. panta c) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

c)	koordinēt un atbalstīt saskaņotas un kopīgas inspekcijas saskaņā ar 9. un 10. pantu;

c)	pastiprināt, koordinēt un atbalstīt saskaņotas un kopīgas inspekcijas saskaņā ar 9. un 10. pantu;

Pamatojums

Valstu kompetento iestāžu saskaņotas un kopīgas inspekcijas būtu ievērojami jāpastiprina, lai uzlabotu rezultātu izpildāmību.

4. grozījums

Lēmuma priekšlikums

5. panta h) punkts (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

h)	atvieglot jau pastāvošo funkcionējošo struktūru darba turpināšanu, tostarp EURES pārrobežu partnerības, kas veicina sadarbību pārrobežu reģionos ar nolūku atbalstīt taisnīgu pārrobežu mobilitāti.

Pamatojums

Būtu jānodrošina, ka tiek radīts Komisijas solītais sinerģijas efekts un ka tiek integrētas jau funkcionējošās struktūras (kā, piemēram, reģioniem nozīmīgās EURES pārrobežu partnerības), un šim mērķim būtu jāatvēl budžeta līdzekļi.

5. grozījums

Lēmuma priekšlikums

6. panta c) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

c)	nodrošina darba devējiem attiecīgu informāciju par darba tiesību normām un dzīves un darba apstākļiem, kas piemērojami darbiniekiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās, tostarp norīkotajiem darbiniekiem;

c)	nodrošina darba devējiem un darba ņēmējiem attiecīgu informāciju par darba tiesību normām un dzīves un darba apstākļiem, kas piemērojami darbiniekiem darbaspēka pārrobežu mobilitātes situācijās, tostarp norīkotajiem darbiniekiem;

Pamatojums

Pielāgota informācija būtu jāsniedz visiem sociālajiem partneriem.

6. grozījums

Lēmuma priekšlikums

6. panta g) punkts (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

g)	veicina informācijas apmaiņu starp mobilitātes ietekmētajiem reģioniem, pilsētām un vietējām pašvaldībām, lai varētu strukturēti apmainīties un dalīties ar zināšanām un pieredzi.

Pamatojums

Informācija par vietējiem apstākļiem un vietējo pieredzi būtiski sekmē sadarbības uzlabošanu, spēju veidošanu un uzkrāto zināšanu izmantošanu un uzlabošanu.

7. grozījums

Lēmuma priekšlikums

7. panta 1. punkta e) apakšpunkts (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

e)	veicina labas prakses piemēru apmaiņu starp mobilitātes ietekmētajiem reģioniem, pilsētām un vietējām pašvaldībām un izplata šo pieredzi.

Pamatojums

Būtu jānodrošina arī pakalpojumu jomā uzkrātās pieredzes apmaiņa.

8. grozījums

Lēmuma priekšlikums

8. panta 1. punkta d) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

d)	atvieglo sankciju un naudassodu procedūru pārrobežu izpildi;

d)	atvieglo valstīs noteikto sankciju un naudassodu procedūru pārrobežu izpildi un izstrādā priekšlikumus par to, kā veicināt lielāku pārredzamību un konsekvenci šādu valstīs noteiktu sankciju pārrobežu izpildes kontekstā ;

Pamatojums

Nepietiekamais regulējums attiecībā uz pārskatatbildību valstīs noteiktu sankciju un naudassodu pārrobežu izpildes kontekstā apdraud Savienības tiesību normu efektīvu piemērošanu, reģionu iestādēm sadarbojoties pāri robežām.

9. grozījums

Lēmuma priekšlikums

9. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
1. Pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma Iestāde koordinē saskaņotas vai kopīgas inspekcijas jomās, kas ir Iestādes kompetencē. Pieprasījumu var iesniegt viena vai vairākas dalībvalstis. Iestāde arī var ierosināt attiecīgo dalībvalstu iestādēm veikt saskaņotu vai kopīgu inspekciju.	1. Pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma Iestāde koordinē saskaņotas vai kopīgas inspekcijas jomās, kas ir Iestādes kompetencē. Pieprasījumu var iesniegt viena vai vairākas dalībvalstis saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu darba tirgū pieņemto praksi . Iestāde arī var ierosināt attiecīgo dalībvalstu iestādēm veikt saskaņotu vai kopīgu inspekciju.

Pamatojums

Būtu jāņem vērā, ka valstīm ir daudzveidīgas tradīcijas, kas saistītas ar atbilstības tiesību aktiem pārraudzību (tai skaitā institūcijas, kas sadarbojas ar valstu iestādēm).

10. grozījums

Lēmuma priekšlikums

9. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Ja dalībvalsts iestāde nolemj nepiedalīties 1. punktā minētajā saskaņotajā vai kopīgajā inspekcijā vai to neveikt, tā pietiekami laicīgi rakstiski informē Iestādi par sava lēmuma iemesliem. Šādos gadījumos Iestāde informē citas attiecīgās valstu iestādes.	Ja dalībvalsts iestāde nolemj nepiedalīties 1. punktā minētajā saskaņotajā vai kopīgajā inspekcijā vai to neveikt, tā pietiekami laicīgi rakstiski informē Iestādi par sava lēmuma iemesliem. Šādos gadījumos Iestāde informē citas attiecīgās valstu iestādes.

11. grozījums

Lēmuma priekšlikums

10. panta 5.a punkts (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	5.a Kopīgo inspekciju rezultātus iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes var izmanto kā pierādījumus, kam ir tāds pats juridiskais spēks kā savā jurisdikcijā savāktiem dokumentiem.

Pamatojums

Jau daudzus gadus Vecāko darba inspektoru komiteja (SLIC) iesaka ES līmenī precizēt, ka kopīgajai rīcībai ir juridisks spēks.

Cenšoties stiprināt sadarbību visos iestāžu līmeņos, būtu arī jāregulē un jānodrošina kopīgo inspekciju rezultātu juridiska izmantošana.

12. grozījums

Lēmuma priekšlikums

11. panta 2. punkta d) apakšpunkts (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

d)	rīkot regulāru informācijas apmaiņu ar visvairāk skartajiem uzņemošo valstu un izcelsmes valstu reģioniem, pilsētām un vietējām pašvaldībām, lai nodrošinātu šo zināšanu atbilstību aktuālajam stāvoklim.

Pamatojums

Arī analīzes un riska novērtēšanas jomā būtu jānodrošina regulāra visvairāk skarto reģionu pieredzes apmaiņa un to iespējas paust savu viedokli.

13. grozījums

Lēmuma priekšlikums

18. pants (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
1. Valdes sastāvā ir viens augsta līmeņa pārstāvis no katras dalībvalsts un divi Komisijas pārstāvji, un viņiem visiem ir balsstiesības.	1. Valdes sastāvā ir viens augsta līmeņa pārstāvis no katras dalībvalsts un divi Komisijas pārstāvji , kā arī viens dalībvalstu reģionālo pašvaldību pārstāvis , un viņiem visiem ir balsstiesības.
2. Katram Valdes loceklim ir aizstājējs. Aizstājējs locekli pārstāv viņa prombūtnes laikā.	2. Katram Valdes loceklim ir aizstājējs. Aizstājējs locekli pārstāv viņa prombūtnes laikā.
3. Valdes locekļus, kas pārstāv savas dalībvalstis, un viņu aizstājējus ieceļ to attiecīgās dalībvalstis, pamatojoties uz viņu zināšanām 1. panta 2. punktā minētajās jomās un ņemot vērā arī attiecīgās vadības, administratīvās un budžeta veidošanas prasmes.	3. Valdes locekļus, kas pārstāv savas dalībvalstis, un viņu aizstājējus ieceļ to attiecīgās dalībvalstis, pamatojoties uz viņu zināšanām 1. panta 2. punktā minētajās jomās un ņemot vērā arī attiecīgās vadības, administratīvās un budžeta veidošanas prasmes.
Locekļus, kas pārstāv Komisiju, ieceļ Komisija.	Locekļus, kas pārstāv Komisiju, ieceļ Komisija.
	Dalībvalstu reģionālo pašvaldību pārstāvi ieceļ Reģionu komiteja no to locekļu vidus, kas nāk no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur nodarbinātības politikas jomā kompetence ir dalīta ar reģioniem.
Dalībvalstis un Komisija cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību Valdē, lai nodrošinātu Valdes darba nepārtrauktību. Visas puses cenšas panākt, lai Valdē būtu līdzsvarota vīriešu un sieviešu pārstāvība.	Dalībvalstis, Komisija un Reģionu komiteja cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību Valdē, lai nodrošinātu Valdes darba nepārtrauktību. Visas puses cenšas panākt, lai Valdē būtu līdzsvarota vīriešu un sieviešu pārstāvība.
4. Valdes locekļu un viņu aizstājēju pilnvaru termiņš ir četri gadi. Šo termiņu var pagarināt.	4. Valdes locekļu un viņu aizstājēju pilnvaru termiņš ir četri gadi. Šo termiņu var pagarināt.
5. Trešo valstu pārstāvji, kuri piemēro Savienības tiesību aktus šīs regulas aptvertajās jomās, drīkst piedalīties Valdes sanāksmēs kā novērotāji.	5. Trešo valstu pārstāvji, kuri piemēro Savienības tiesību aktus šīs regulas aptvertajās jomās, drīkst piedalīties Valdes sanāksmēs kā novērotāji.

Pamatojums

Dažās dalībvalstīs kompetence nodarbinātības politikas jomā ir dalīta starp valsti un reģioniem: Valdē būtu jāiekļauj viens reģionālo pašvaldību pārstāvis, lai nodrošinātu interešu līdzsvarotu pārstāvību.

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgi apsvērumi un priekšlikuma vispārējs novērtējums

atzinīgi vērtē priekšlikuma mērķi panākt darbaspēka pārrobežu mobilitātes un sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanas jomā spēkā esošo Savienības tiesību aktu efektīvāku piemērošanu, lai stiprinātu taisnīgumu vienotajā tirgū un uzticēšanos tam;

atbalsta ieceri izveidot Eiropas Darba iestādi, kuras mērķis ir atbalstīt dalībvalstu centienus cīnīties pret pārkāpumiem tādās jomās kā darba ņēmēju pārvietošanās brīvība, brīvība veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība un tādā veidā paaugstināt mobilitātes kvalitāti;

uzsver, ka šo brīvību ļaunprātīga izmantošana ne tikai vājina ES kohēziju, bet arī nodara būtisku sociālu, ekonomisku un fiskālu kaitējumu gan reģioniem, pilsētām un vietējām pašvaldībām, gan pašiem to iedzīvotājiem;

šajā saistībā vēlreiz atzīmē, ka šāda ļaunprātīga izmantošana mazina nodokļu ieņēmumus un sociālās apdrošināšanas iemaksas un negatīvi ietekmē nodarbinātību, darba apstākļus, konkurenci, teritoriālo un reģionālo attīstību, labklājību un sociālo nodrošinājumu;

tāpēc atbalsta centienus palielināt konsekvenci un atvieglot valstu iestāžu sadarbību, jo teritoriālās pilnvaras pašlaik ierobežo to spēju efektīvi piemērot spēkā esošos noteikumus, kas attiecas uz pārrobežu gadījumiem;

uzsver, ka labāka sankciju koordinācija ES līmenī par darbaspēka mobilitātes tiesību aktu pārkāpumiem varētu atturēt no regulējuma neievērošanas un dot nozīmīgu ieguldījumu efektīvākas izpildes sistēmas izveidē, arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. un 82. panta izpratnē. Turklāt tādējādi tiktu stiprināta uzticēšanās un taisnīgums iekšējā tirgū, cita starpā nodrošinot skaidru uzņēmējdarbības vidi un vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Lai efektīvi panāktu šādu koordināciju, jāizmanto visi šim nolūkam nepieciešamie līdzekļi (piemēram, saites starp IT platformām vai telemātikas sistēmas, vai citi saziņas līdzekļi);

atbalsta darbības uzdevumus, kas uzticēti Eiropas Darba iestādei, kura no pašreizējām struktūrām pārņems tehniskos uzdevumus un tos integrēs un papildinās, lai novērstu apzinātos sistēmas trūkumus un radītu sinerģiju;

norāda, ka uzdevumi un pilnvaras būtu skaidri jānosaka, lai visos publiskās pārvaldes līmeņos varētu mērķtiecīgi un efektīvi veidot atbalstošu sadarbību un nepieļaut pastāvošo struktūru dubultošanos;

norāda, ka ierosinātajā Eiropas Darba iestādes darbības jomā jau pastāv daudzveidīga valstu, reģionu un vietējo pašvaldību prakse un regulējums, un uzsver, ka Eiropas Darba iestādes pilnvarām vajadzētu būt saskaņotām ar šo daudzveidību un ka uzkrātās zināšanas būtu jāņem vērā;

Mērķi un uzdevumi – kritisks reģionu skatījums

10.

uzsver, ka it īpaši darba ņēmēji, kas dodas darbā uz citām valstīm, Eiropā ir apdraudēta grupa, kuras tiesības ir vieglāk pārkāpt šo darba ņēmēju mobilitātes dēļ (pārvietošanās starp izcelsmes un uzņemošajiem reģioniem);

11.

vēlreiz norāda, ka pārkāpumi darba ņēmēju pārrobežu mobilitātes jomā tieši skar reģionālo un vietējo līmeni, ka tam ir visciešākā saikne ar iedzīvotājiem un, tātad, darba meklētājiem un darba devējiem un ka darba tirgus mobilitāte pēc būtības lielā mērā ir reģionāla un ir jānodrošina reģionos (1);

12.

vēlreiz norāda, ka šīs būtiskās nozīmes dēļ obligāti ir jāparedz atbilstoša vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvība Eiropas Darba iestādes valdē (2);

13.

atgādina, ka Eiropas Darba iestādei būtu jāaptver visas tautsaimniecības nozares un ka jānodrošina sociālo partneru – nozaru un reģionu pārstāvju – cieša iesaiste Ieinteresēto personu grupā, lai pietiekami tiktu ņemta vērā problēmsituāciju dažādība;

14.

uzsver: lai mērķi varētu sasniegt, svarīgi ir pieprasīt, ka Eiropas Darba iestādes darbībai ir jābalstās uz izpildāmu pieeju un pārskatatbildību, vienlaikus tikpat lielā mērā saglabājot valstu sistēmu autonomiju;

Subsidiaritāte un proporcionalitāte

15.

uzsver, ka visos Eiropas Darba iestādes attīstības posmos pilnībā jārespektē subsidiaritātes princips un visas valstu pilnvaras nodarbinātības un sociālās politikas jomā;

16.

uzsver, ka pilnībā jārespektē proporcionalitātes princips, lai netiktu radīts papildu finanšu un administratīvais slogs;

17.

norāda, ka Eiropas Darba iestāde būtu jāveido ar mērķi stiprināt iekšējā tirgus pamatbrīvības un ka tai būtu jāatbalsta valstu iestādes, ja dalībvalstu centienus efektīvi piemērot Savienības tiesību normas kavē valstu robežas un/vai ja dalībvalstis nevar pietiekamā mērā mazināt reģionālās atšķirības;

18.

norāda, ka Eiropas Darba iestādei būtu jādod rīcības brīvība dalībvalstīm izmantot dažādus iespējamos darba tirgus modeļus un prioritātes. Eiropas Darba iestāde nekādā gadījumā nedrīkst ierobežot sociālo partneru autonomiju un to svarīgo lomu;

19.

atzīmē, ka tādā veidā, ievērojot pašlaik spēkā esošās pilnvaras un tiesību normas, būtu jāsekmē mobilitātes kvalitātes uzlabošana;

20.

norāda, ka pozitīvu ietekmi gan uz izcelsmes, gan uz uzņemošajiem reģioniem varētu panākt, jo valstu iestādes centīsies efektīvāk nodrošināt noteikumu pārrobežu izpildi, paredzams, ka palielināsies nodokļu ieņēmumi un sociālā nodrošinājuma iemaksas, un lielāka juridiskā noteiktība un tiesību normu vienveidīga piemērošana sāks ietekmēt taisnīgus darba un konkurences apstākļus attiecīgajās vietās (3);

Papildu priekšlikumi un cita regulējuma nepieciešamība

21.

iesaka paredzēt Eiropas darba iestādes attīstības iespējas, ņemot vērā Eiropas darba tirgus dinamismu, kas izskaidrojams ar demogrāfiskām pārmaiņām un tehnoloģiju radītām problēmām, un ievērojot subsidiaritātes principu un proporcionalitātes principu;

22.

uzskata: lai panāktu pozitīvu ietekmi uz reģionālo un vietējo līmeni, pārrobežu jautājumu risināšanas jomā ir jāpastiprina visu iesaistīto dalībnieku apņēmība veikt ātrus, efektīvus un konsekventus turpmākus pasākumus.

23.

ierosina, ka Iestādei attiecībās ar trešām valstīm attiecīgos gadījumos būtu jābalstās uz Savienības makroreģionālām stratēģijām, kuras, izmantojot ciešāku sadarbību, palīdz risināt kopīgas problēmas konkrētā ģeogrāfiskā apgabalā, kas aptver dalībvalstis un trešās valstis, un kuras dod ieguldījumu sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas mērķu sasniegšanā.

Briselē, 2018. gada 9. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ

(1) Reģionu komitejas atzinums “Darbaspēka mobilitāte un EURES tīkla stiprināšana” (COR-2014-1315).).

(2) RK atzinums “Eiropas sociālo tiesību pīlārs” (CDR 2868/2016)

(3) https://cor.europa.eu/en/our-work/Documents/Territorial-impact-assessment/TIA-ELA-Labour-Authority-20180704.pdf