—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūciju par FinTech — tehnoloģijas ietekme uz finanšu sektora nākotni,

(4)

Saskaņā ar [atsauce atbilstīgi jāatjaunina saskaņā ar jauno lēmumu par aizjūras zemēm un teritorijām: Padomes Lēmuma ../../ES (53) 88. pantu] fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(4)

Saskaņā ar [atsauce atbilstīgi jāatjaunina saskaņā ar jauno lēmumu par aizjūras zemēm un teritorijām: Padomes Lēmuma ../../ES53 (53) 88. pantu] fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Programmas īstenošanā jāņem vērā ierobežojumi, kas saistīti ar aizjūras zemju un teritoriju līdzdalību, un to reālajai dalībai programmā ir jāpiemēro uzraudzība un regulārs novērtējums.

(5)

Saskaņā ar 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (54) šo programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas savākta atbilstīgi īpašām uzraudzības prasībām, taču vienlaikus jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīm. Šajās prasības vajadzības gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmantot, izvērtējot programmas ietekmi uz vietas.

(5)

Saskaņā ar 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (54) šo programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas savākta atbilstīgi īpašām uzraudzības prasībām, ņemot vērā pašreizējās vajadzības un ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679  (54a) , taču vienlaikus jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga visiem saņēmējiem , jo īpaši dalībvalstīm un MVU . Šajās prasībās vajadzības gadījumā vajadzētu iekļaut izmērāmus kvantitatīvus un kvalitatīvus rādītājus, ko izmantot, izvērtējot programmas ietekmi uz vietas.

(5a)

Programmai būtu jānodrošina to inovatīvo finanšu instrumentu un mehānismu pilnīga pārredzamība, pārskatatbildība un demokrātiska kontrole, kas saistīti ar Savienības budžetu, it īpaši attiecībā uz to ieguldījumu gan saistībā ar sākotnējām gaidām, gan galarezultātiem virzībā uz Savienības mērķu sasniegšanu.

(6)

Tallinas digitālajā samitā (55), kas norisinājās 2017. gada septembrī, un Eiropadomes 2017. gada 19. oktobra secinājumos (56) tika norādīts, ka Eiropai ir jāinvestē savu tautsaimniecību digitalizācijā un prasmju deficīta novēršanā, lai uzturētu un uzlabotu Eiropas konkurētspēju, mūsu dzīves kvalitāti un sociālo struktūru. Eiropadome secināja, ka digitālā pārveide paver lielas inovācijas, izaugsmes un nodarbinātības iespējas, un tā sekmēs mūsu globālo konkurētspēju un uzlabos radošo un kultūras daudzveidību. Lai šīs iespējas varētu izmantot, ir kopīgi jārisina daži digitālās pārveides radīti problēmjautājumi un jāpārskata digitālās pārveides skartās rīcībpolitikas.

(6)

Tallinas digitālajā samitā (55), kas norisinājās 2017. gada septembrī, un Eiropadomes (56)2017. gada 19. oktobra secinājumos tika norādīts, ka Eiropai ir jāinvestē efektīvā savu tautsaimniecību digitalizācijā un prasmju deficīta novēršanā, lai uzturētu un uzlabotu Eiropas konkurētspēju un inovāciju , mūsu dzīves kvalitāti un sociālo struktūru. Eiropadome secināja, ka digitālā pārveide paver lielas inovācijas, izaugsmes un nodarbinātības iespējas, un tā sekmēs mūsu globālo konkurētspēju un uzlabos radošo un kultūras daudzveidību. Lai šīs iespējas varētu izmantot, ir dažādos veidos kopīgi jārisina digitālās pārveides radīti problēmjautājumi , tostarp jānodrošina, ka tiek ieviesti būtiski pamatelementi, uz kuriem balstās jaunās tehnoloģijas, jāizveido efektīvi un viegli izpildāmi juridiskie noteikumi, jāpārskata digitālās pārveides skartās rīcībpolitikas un jārada inovācijai labvēlīga vide, kurā tiek pilnībā aizsargātas lietotāju intereses. Optimāli šai programmai, kas ir Eiropas līmeņa pasākums, paredzētais finansējums ir jāpalielina ar būtiskiem līdzekļiem no privātā sektora un ar dalībvalstu maksājumiem.

(6a)

Eiropas sabiedrības un Eiropas ekonomikas nākotne lielā mērā balstīsies uz saskaņotu un konsekventu spektra politiku, 5G infrastruktūru, kam būs vajadzīgs infrastruktūras mērķis attiecībā uz ļoti augstas veiktspējas (VHC) tīkliem, lai nodrošinātu kvalitatīvus un ātrākus komunikācijas pakalpojumus; tas ir priekšnoteikums programmas labai īstenošanai. Šajā sakarībā programmai būtu jāgūst labums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta labas īstenošanas un jo īpaši no Wif4EU iniciatīvas, kuras mērķis ir veicināt savienojamību iedzīvotājiem Savienības sabiedriskās vietās; abu minēto programmu kombinācija kāpinās rezultātus un sasniegs Savienības mērķi, proti, visā Savienībā nodrošināt ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla uzticamu un stabilu pārklājumu.

(7)

Eiropadome secināja, ka Savienībai būtu steidzami jāpievēršas jaunajām tendencēm: tas ietver tādus jautājumus kā mākslīgais intelekts un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (piem., blokķēdes) , taču vienlaikus ir jānodrošina augsta līmeņa datu aizsardzība, digitālās tiesības un ētikas standarti. Eiropadome aicināja Komisiju līdz 2018. gada sākumam izstrādāt Eiropas pieeju mākslīgajam intelektam un nākt klajā ar pamatnosacījumu nostiprināšanas iniciatīvām, lai ES varētu apgūt jaunus tirgus ar radikālām, riskos balstītām inovācijām un no jauna apliecināt, ka tās rūpniecība ir līderpozīcijās.

(7)

Eiropadome secināja, ka Savienībai būtu steidzami jāpievēršas jaunajām tendencēm: tas ietver tādus jautājumus kā digitālā plaisa, mākslīgais intelekts, taču vienlaikus ir jānodrošina augsta līmeņa datu aizsardzība, pilnīgā saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, tiesības , pamattiesības un ētikas standarti. Eiropadome aicināja Komisiju līdz 2018. gada sākumam izstrādāt Eiropas pieeju mākslīgajam intelektam un nākt klajā ar pamatnosacījumu nostiprināšanas iniciatīvām, lai ES varētu apgūt jaunus tirgus ar radikālām, riskos balstītām inovācijām un no jauna apliecināt, ka tās rūpniecība ir līderpozīcijās.

(7a)

2018. gada 10. aprīlī dalībvalstis, parakstot sadarbības nolīgumus, pauda atbalstu un kopīgu gribu sadarboties iniciatīvās, kas saistītas ar mākslīgo intelektu un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju (piemēram, blokķēžu) infrastruktūras pakalpojumiem.

(7b)

Šīs programmas sekmīgas īstenošanas nolūkā ir jādara vairāk, nevis tikai jāseko tendencēm. Savienībai ir jāuzņemas saistības attiecībā uz privātumu veicinošām tehnoloģijām (t. i., kriptogrāfiju un decentralizētām lietotnēm (DApps)), kā arī jāpalielina investīcijas nākotnē izmantojamā infrastruktūrā (optiskās šķiedras tīklos), lai veidotu patstāvīgu digitālo sabiedrību.

(7c)

Eiropai ir jāveic izšķiroši ieguldījumi tās nākotnē, veidojot stratēģiski nozīmīgas digitālās spējas, lai izmantotu digitālās revolūcijas radītās priekšrocības. Šim nolūkam ir jānodrošina ievērojams budžets ES līmenī (vismaz 9,2  miljardi EUR), kas jāpapildina ar būtiskām investīcijām valstu un reģionālā līmenī, proti, ar konsekventu un savstarpēji papildinošu saikni ar struktūrfondiem un Kohēzijas fondu.

(8)

Komisijas paziņojumā “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada” (57) kā viens no nākamās finanšu shēmas iespējamiem elementiem ir minēta Eiropas digitālās pārveides programma, ar ko tiktu panākts “ievērojams progress virzībā uz gudru izaugsmi tādās jomās kā augstas kvalitātes datu infrastruktūra, savienojamība un kiberdrošība”. Tas palīdzētu nodrošināt Eiropas vadošo lomu attiecībā uz superdatošanu, nākamās paaudzes internetu, mākslīgo intelektu, robotiku un lielajiem datiem. Tas nostiprinātu Eiropas rūpniecības un uzņēmumu konkurētspēju digitālajā ekonomikā, un tam būtu ievērojama ietekme uz prasmju deficīta novēršanu Savienībā.

(8)

Komisijas paziņojumā “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada” (57) kā viens no nākamās finanšu shēmas iespējamiem elementiem ir minēta Eiropas digitālās pārveides programma, ar ko tiktu panākts “ievērojams progress virzībā uz gudru izaugsmi tādās jomās kā augstas kvalitātes datu infrastruktūra, savienojamība un kiberdrošība” , kā arī publiskās pārvaldes iestāžu digitalizācija . Tas palīdzētu nodrošināt Eiropas vadošo lomu attiecībā uz superdatošanu, nākamās paaudzes internetu, mākslīgo intelektu, robotiku un lielajiem datiem. Tas nostiprinātu Eiropas rūpniecības un uzņēmumu konkurētspēju digitālajā ekonomikā, un tam būtu ievērojama ietekme uz prasmju deficīta jautājuma risināšanu un novēršanu Savienībā , nodrošinot, ka Eiropas iedzīvotājiem ir nepieciešamās prasmes, kompetences un zināšanas digitālajai pārveidei .

(8a)

Ņemot vērā gan aizkavēšanos Savienības stratēģisko digitālo spēju attīstībā, gan centienus šo problēmu risināt, ir jāgarantē šīs programmas vērienīgajiem mērķiem atbilstošs budžets, proti, vismaz 9,2  miljardi EUR.

(9)

Paziņojumā “Ceļā uz vienotas datu telpas izveidi Eiropā” (57) ir apskatīti jaunie pasākumi, kurus ir svarīgi veikt, lai ES izveidotu vienotu datu telpu – vienotu digitālo telpu, kurai ir tāds mērogs, kas ļautu attīstīt jaunus datos balstītus produktus un pakalpojumus .

(9)

Paziņojumā “Ceļā uz vienotas datu telpas izveidi Eiropā” (57) ir apskatīti jaunie pasākumi, kurus ir svarīgi veikt, lai ES izveidotu vienotu datu telpu — vienotu digitālo telpu, kurai ir tāds mērogs, kas veicinātu jaunu datos balstītu produktu un pakalpojumu izstrādi un inovāciju .

(9a)

Eiropas Komisijas 2017. gadā sāktajai nākamās paaudzes interneta iniciatīvai arī būtu jānodrošina pamats programmas īstenošanai, jo tās mērķis ir izveidot atvērtāku internetu, kas piedāvātu labākus pakalpojumus, būtu viedāks un nodrošinātu lielāku iesaistīšanos un līdzdalību, un pievērsties tehnoloģiskajām iespējām, kas izriet no progresa dažādās pētniecības jomās, sākot ar jaunām tīkla arhitektūrām un programmatūras definētām infrastruktūrām un beidzot ar jaunām pakalpojumu un lietojumu koncepcijām.

(10)

Programmas vispārīgais mērķis būtu atbalstīt rūpniecības digitālo pārveidi un veicināt inovācijas, pētniecības un tehnoloģiskās attīstības rīcībpolitiku rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu, lai ieguvēji būtu uzņēmumi un iedzīvotāji visā Savienībā. Programma būtu jāstrukturē, par pamatu izmantojot piecus konkrētus mērķus, kas atspoguļo galvenās rīcībpolitikas jomas, proti: augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība, mākslīgais intelekts, padziļinātas digitālās prasmes un izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja. Tāpat visās šajās jomās ar programmu būtu jācenšas labāk saskaņot Savienības , dalībvalstu un reģionālās rīcībpolitikas un sakopot privātos un rūpniecības nozares resursus, lai vairotu investīcijas un radītu spēcīgākas sinerģijas .

(10)

Programmas vispārīgais mērķis būtu atbalstīt rūpniecības digitālo pārveidi un veicināt inovācijas, pētniecības un tehnoloģiskās attīstības rīcībpolitiku rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu, kā arī modernizēt konkrētas nozares sabiedrības interešu jomās , lai ieguvēji būtu uzņēmumi , sevišķi MVU , un iedzīvotāji visā Savienībā . Turklāt programmai būtu jāstiprina Savienības konkurētspēja un tās tautsaimniecības izturētspēja .

(10a)

Prioritārā veidā ir jāatbalsta tie MVU, kas plāno izmantot digitālo pārveidi ražošanas procesos. Pētniecība un inovācija digitālajā jomā ļaus MVU, efektīvi izmantojot resursus, dot ieguldījumu Eiropas ekonomikas izaugsmē.

(10b)

Programma būtu jāstrukturē, par pamatu izmantojot piecus konkrētus mērķus, kas atspoguļo galvenās rīcībpolitikas jomas, proti: a) augstas veiktspējas datošana, b) mākslīgais intelekts un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas, c) kiberdrošība, d) augsta līmeņa digitālās prasmes un e) izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja. Tāpat visās šajās jomās ar programmu būtu jācenšas labāk saskaņot Savienības, dalībvalstu un reģionālās rīcībpolitikas un sakopot privātos un rūpniecības nozares resursus, lai vairotu investīcijas un radītu spēcīgākas sinerģijas.

(10c)

Papildus vispārējā digitalizācijas mērķa īstenošanai programmai būtu jāveicina ilgtermiņa stratēģisko drošības mērķu sasniegšana, veidojot Savienības kapacitāti un spējas, prioritāti piešķirot darbībām, kas palielina stratēģisko potenciālu un samazina atkarību no trešo valstu piegādātājiem un produktiem, tādējādi nodrošinot Savienības ekonomikas un inovācijas konkurētspēju.

(11)

Programmas īstenošanā centrāla loma būs digitālās inovācijas centriem, kuriem būtu jāsekmē progresīvu digitālo tehnoloģiju plaša ieviešana rūpniecībā, publiskā sektora organizācijās un akadēmiskajās iestādēs. Digitālās inovācijas centru tīklam būtu jānodrošina pēc iespējas plašāks Eiropas ģeogrāfiskais aptvērums (59). Pirmie digitālās inovācijas centri tiks atlasīti, pamatojoties uz dalībvalstu priekšlikumiem, un pēc tam tīklu paplašinās, izmantojot atklātu konkursa procedūru. Digitālās inovācijas centri būs piekļuves punkti jaunākajām digitālajām spējām, tai skaitā augstas veiktspējas datošanai, mākslīgajam intelektam, kiberdrošībai, kā arī citām esošām inovatīvām tehnoloģijām, piemēram, svarīgām pamattehnoloģijām, kas pieejamas arī ražojošās laboratorijās (fablabs) vai pilsētlaboratorijās (citylabs). Tie darbosies kā vienas pieturas aģentūra, kurā varēs piekļūt pārbaudītām un validētām tehnoloģijām, un tie sekmēs atvērtu inovāciju. Tie arī atbalstīs padziļinātas digitālās prasmes. Digitālās inovācijas centru tīklam būtu arī jāveicina tālāko reģionu dalība digitālajā vienotajā tirgū.

(11)

Programmas īstenošanā centrāla loma būs Eiropas digitālās inovācijas centriem, kuriem būtu jāsekmē progresīvu digitālo tehnoloģiju plaša ieviešana rūpniecībā, tostarp MVU, publiskā sektora organizācijās un akadēmiskajās iestādēs. Eiropas digitālās inovācijas centru tīklam būtu jānodrošina pēc iespējas plašāks Eiropas ģeogrāfiskais aptvērums (59). Pirmie Eiropas digitālās inovācijas centri tiks atlasīti, pamatojoties uz dalībvalstu priekšlikumiem, un pēc tam tīklu paplašinās, izmantojot atklātu un pārredzamu konkursa procedūru. Eiropas digitālās inovācijas centri būs piekļuves punkti jaunākajām digitālajām spējām, tai skaitā augstas veiktspējas datošanai, mākslīgajam intelektam, kiberdrošībai, kā arī citām esošām inovatīvām tehnoloģijām, piemēram, svarīgām pamattehnoloģijām, kas pieejamas arī ražojošās laboratorijās (fablabs) vai pilsētlaboratorijās (citylabs). Tie darbosies kā vienas pieturas aģentūra, kurā varēs piekļūt pārbaudītām un validētām tehnoloģijām, un tie sekmēs atvērtu inovāciju. Tie arī atbalstīs padziļinātas digitālās prasmes. Eiropas digitālās inovācijas centru tīklam būtu arī jāveicina tālāko reģionu dalība digitālajā vienotajā tirgū un jāatbalsta digitālā pāreja aizjūras zemēs un teritorijās .

(11a)

Lai izveidotu sinerģijas starp šīs Programmas investīcijām un Savienības investīcijām pētniecībā un attīstībā, sevišķi no programmas “Apvārsnis Eiropa” fondiem, Eiropas digitālās inovācijas centriem būtu jākļūst par platformu, kas apvienotu industriju, uzņēmējus un publisko pārvaldi, kuriem vajadzīgi jauni tehnoloģiju risinājumi, no vienas puses, un uzņēmumus, it īpaši jaunuzņēmumus un MVU, kuri var piedāvāt tirgū laižamus risinājumus, no otras puses.

(11b)

Programmas plānošana, izstrāde un iepirkumi būtu jāveic ar mērķi veicināt Savienības spējas un konkurētspēju vidējā termiņā un ilgtermiņā. Prioritāte būtu jāpiešķir darbībām, kas palielina Savienības stratēģisko potenciālu un konkurētspēju un ir vērstas uz to, lai samazinātu atkarību no trešo valstu piegādātājiem un produktiem. Tādēļ trešo valstu līdzdalībai programmas īpašajos mērķos vajadzētu būt atkarīgai no ieguldījuma, kādu šīs valstis sniegtu Savienībai.

(12)

Programma būtu jāīsteno ar tādu projektu palīdzību, kuri nostiprina digitālās pamatspējas un to plašāku izmantojumu. Dalībvalstīm un vajadzības gadījumā arī privātajam sektoram šajos projektos būtu jāpiedalās ar līdzinvestīcijām. Tam būtu vajadzīgs sasniegt kritisko masu iepirkumos, lai iegūtu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un nodrošinātu, ka piegādātāji Eiropā paliek tehnoloģisko sasniegumu priekšgalā.

(12)

Programma būtu jāīsteno ar tādu projektu palīdzību, kuri nostiprina digitālās pamatspējas un to plašāku izmantojumu , kā arī Savienības stratēģisko autonomiju . Šajā nolūkā būtu jānodrošina, lai programmai no ES budžeta tiktu piešķirti vismaz 9,2  miljardi EUR, un dalībvalstīm un privātajam sektoram šajos projektos būtu jāpiedalās ar papildu līdzinvestīcijām. Tam būtu vajadzīgs sasniegt kritisko masu iepirkumos, lai iegūtu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un nodrošinātu, ka piegādātāji Eiropā nonāk tehnoloģisko sasniegumu priekšgalā.

(14)

Programmas darbības būtu jāizmanto, lai samērīgā veidā novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju problēmu, nedublējot vai neizstumjot privāto finansējumu, un tām ir jābūt skaidrai Eiropas pievienotajai vērtībai.

(14)

Programmas darbības būtu jāizmanto, lai stiprinātu un paplašinātu Savienības digitālo bāzi, risinātu svarīgas sabiedrības problēmas, turpinātu uzlabot Savienības digitālās industrijas kompetences, kā arī samērīgā veidā novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju problēmu, nedublējot vai neizstumjot privāto finansējumu, un tām ir jābūt skaidrai Eiropas pievienotajai vērtībai.

(15)

Lai panāktu maksimālu elastīgumu visā programmas dzīves ciklā un radītu sinerģijas starp tās komponentiem, katru konkrēto mērķi var īstenot ar jebkuru no Finanšu regulā paredzētajiem instrumentiem. Izmantojamie izpildes mehānismi ir tieša pārvaldība un netieša pārvaldība, ja Savienības finansējumu vajadzētu kombinēt ar citiem finansējuma avotiem vai ja izpildes vajadzībām ir vajadzīgs izveidot kopīgi pārvaldītas struktūras.

(15)

Lai panāktu maksimālu elastīgumu visā programmas dzīves ciklā un radītu sinerģijas starp tās komponentiem, katru konkrēto mērķi var īstenot ar jebkuru no Finanšu regulā paredzētajiem instrumentiem. Izmantojamie izpildes mehānismi ir tieša pārvaldība un netieša pārvaldība, ja Savienības finansējumu vajadzētu kombinēt ar citiem finansējuma avotiem vai ja izpildes vajadzībām ir vajadzīgs izveidot kopīgi pārvaldītas struktūras. Netiešas pārvaldības gadījumā Komisija nodrošina, ka tiek uzturēti un ievēroti tādi paši kvalitātes un drošības standarti, kas noteikti programmas tiešai pārvaldībai.

(16)

Augstas veiktspējas datošanai un saistītajām datu apstrādes jaudām Savienībā būtu jānodrošina plašāks augstas veiktspējas datošanas izmantojums rūpniecībā un vispārīgi sabiedrības interešu jomās, lai izmantotu unikālās iespējas, ko superdatošana paver sabiedrībai veselības, vides un drošības jomā, kā arī attiecībā uz rūpniecības, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēju.

(16)

Augstas veiktspējas datošanai un saistītajām datu apstrādes un glabāšanas jaudām Savienībā būtu jānodrošina plašāks augstas veiktspējas datošanas izmantojums rūpniecībā un vispārīgi sabiedrības interešu jomās, lai izmantotu unikālās iespējas, ko superdatošana paver sabiedrībai veselības, vides un drošības jomā, kā arī attiecībā uz rūpniecības, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēju. Savienībai jāiegādājas pasaules klases superdatori, jānodrošina sava datu piegādes sistēma un jāievieš simulācijas, vizualizācijas un prototipēšanas pakalpojumi, vienlaikus nodrošinot augstas veiktspējas datošanas sistēmu atbilstīgi Savienības vērtībām un principiem.

(17)

Atbalstu Savienības intervencei šajā jomā ir pauduši Padome (60) un Eiropas Parlaments (61). Turklāt 2017. gadā deviņas dalībvalstis parakstīja EuroHPC deklarāciju (62), kas ir vairāku valdību vienošanās, ar kuru tās apņemas sadarboties ar Komisiju, lai Eiropā izveidotu un izvērstu modernas augstas veiktspējas datošanas un datu infrastruktūras, kuras būtu pieejamas zinātnieku aprindām un publiskajiem un privātajiem partneriem visā Savienībā.

(17)

Atbalstu Savienības intervencei šajā jomā ir pauduši Padome (60) un Eiropas Parlaments (61). Turklāt 2017. gadā deviņas dalībvalstis parakstīja EuroHPC deklarāciju (62), kas ir vairāku valdību vienošanās, ar kuru tās apņemas sadarboties ar Komisiju, lai Eiropā izveidotu un izvērstu modernas augstas veiktspējas datošanas un datu infrastruktūras, kuras būtu pieejamas zinātnieku aprindām un publiskajiem un privātajiem partneriem visā Savienībā un vairotu ES pievienoto vērtību .

(18)

Uzskata, ka vispiemērotākais konkrētā augstas veiktspējas datošanas mērķa īstenošanas mehānisms ir kopuzņēmums: tam būs jākoordinē valstu un Savienības stratēģijas un investīcijas augstas veiktspējas datošanas infrastruktūrā un pētniecībā un izstrādē, jāsakopo resursi no publiskajiem un privātajiem fondiem un jāaizsargā Savienības ekonomiskās un stratēģiskās intereses (63). Turklāt augstas veiktspējas datošanas kompetenču centri dalībvalstīs nodrošinās augstas veiktspējas datošanas pakalpojumus uzņēmumiem, akadēmiskajām iestādēm un publiskās pārvaldes iestādēm.

(18)

Uzskata, ka vispiemērotākais konkrētā augstas veiktspējas datošanas mērķa īstenošanas mehānisms ir kopuzņēmums: tam būs jākoordinē valstu un Savienības stratēģijas un investīcijas augstas veiktspējas datošanas infrastruktūrā un pētniecībā un izstrādē, jāsakopo resursi no publiskajiem un privātajiem fondiem un jāaizsargā Savienības ekonomiskās un stratēģiskās intereses (63). Turklāt augstas veiktspējas datošanas kompetenču centri dalībvalstīs nodrošinās augstas veiktspējas datošanas pakalpojumus uzņēmumiem, tostarp MVU un jaunuzņēmumiem, akadēmiskajām iestādēm un publiskās pārvaldes iestādēm , kas darbojas Savienībā .

(19)

Ļoti svarīgs dzinējspēks, kas virza rūpniecības un arī publiskā sektora digitālo pārveidi, ir ar mākslīgo intelektu saistīto spēju pilnveidošana. Roboti kļūst arvien autonomāki, un tos izmanto rūpnīcās, dziļūdens izpētē, mājokļos, pilsētās un slimnīcās. Komerciālas mākslīgā intelekta platformas no testēšanas ir pārgājušas uz reālu lietojumu vides un veselības jomā; visi lielie automobiļu ražotāji izstrādā pašbraucošus automobiļus, un visu galveno tīmekļa vietņu platformu un lielo datu lietojumprogrammu pamatā ir mašīnmācīšanās paņēmieni.

(19)

Ļoti svarīgs dzinējspēks, kas virza rūpniecības un arī publiskā sektora digitālo pārveidi, ir ar mākslīgo intelektu saistīto spēju pilnveidošana. Roboti kļūst arvien autonomāki, un tos izmanto rūpnīcās, dziļūdens izpētē, mājokļos, pilsētās un slimnīcās. Komerciālas mākslīgā intelekta platformas no testēšanas ir pārgājušas uz reālu lietojumu vides un veselības jomā; visi lielie automobiļu ražotāji izstrādā pašbraucošus automobiļus, un visu galveno tīmekļa vietņu platformu un lielo datu lietojumprogrammu pamatā ir mašīnmācīšanās paņēmieni. Lai radītu vislabākos pamatnosacījumus šo jauno tehnoloģiju attīstībai Eiropā, Savienībai savā politikas veidošanas procesā ir jāiekļauj inovācijas princips.

(19a)

Eiropas Parlaments 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju norādīja uz valodas barjeru ietekmi uz rūpniecību un tās digitalizāciju. Šajā kontekstā tādu mākslīgajā intelektā balstītu lielapjoma valodu tehnoloģiju kā automātiskā tulkošana, runas atpazīšana, lielo datu teksta analīze, dialoga un jautājumu un atbilžu sistēmu izstrādei ir būtiska nozīme, lai saglabātu valodu daudzveidību, nodrošinātu iekļaušanu un veicinātu cilvēku savstarpējo saziņu un cilvēka-mašīnas komunikāciju.

(19b)

Arvien straujāka mācīties spējīgu robotu un mākslīgā intelekta attīstība, kā arī to spēja vairot zināšanas un mācību saturu vien dažās sekundēs apgrūtina attīstības posmu prognozēšanu līdz Programmas darbības beigām 2027. gadā. Tādēļ Komisijai būtu jāpievērš īpaša uzmanība šai straujās digitālās pārveides tendencei un, ja iespējams, ātri un atbilstīgi jāpielāgo darba programmas mērķi.

(19c)

Ņemot vērā to, ka Eiropas rūpniecībā palielinās pieprasījums pēc mākslīgā intelekta robotikas risinājumiem, un, lai izvairītos no būtiskas ieguldījumu nepietiekamības šajā jomā, programmas mērķiem attiecībā uz mākslīgo intelektu būtu jāaptver mākslīgā intelekta robotika.

(19d)

Produktiem un pakalpojumiem, kas balstīti uz mākslīgo intelektu, vajadzētu būt lietotājdraudzīgiem un pēc noklusējuma atbilstīgiem tiesību aktiem un jānodrošina patērētājiem lielākas izvēles iespējas un plašāka informācija, īpaši par produktu un pakalpojumu kvalitāti.

(20)

Mākslīgā intelekta attīstīšanai ir ļoti svarīgi, lai būtu pieejamas liela mēroga datu kopas un testēšanas un eksperimentālās iekārtas.

(20)

Mākslīgā intelekta , tostarp valodu tehnoloģiju attīstīšanai ir ļoti svarīgi, lai būtu pieejamas liela mēroga datu kopas un testēšanas un eksperimentālās iekārtas , ar ko tiktu nodrošināts iekšējais tirgus un tekstizraces un datizraces iespējas jomās, kurās tiek izmantots mākslīgais intelekts .

(20a)

2018. gada 25. aprīlī Komisija apņēmās ierosināt Eiropas pieeju, sadarbībā ar ieinteresētajām personām, kas apvienojušās mākslīgā intelekta aliansē (mākslīgā intelekta ekspertu grupa) izstrādājot mākslīgā intelekta vadlīniju projektu, lai Eiropā stimulētu mākslīgajā intelektā balstītu lietojumprogrammu izstrādi un mākslīgajā intelektā balstītu uzņēmējdarbību.

(21)

Savā 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju (64) Eiropas Parlaments uzsvēra, ka ir svarīgi izstrādāt kopīgu Eiropas kiberdrošības pieeju, atzīstot nepieciešamību vairot informētību, un pauda uzskatu, ka ir kritiski svarīgi, lai atbildību par kibernoturību uzņemtos uzņēmumu vadītāji un valstu un Eiropas rūpnieciskās drošības politikas veidotāji.

(21)

Savā 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju (64) Eiropas Parlaments uzsvēra, ka ir svarīgi izstrādāt kopīgu Eiropas kiberdrošības pieeju, atzīstot nepieciešamību vairot informētību, un pauda uzskatu, ka ir kritiski svarīgi, lai atbildību par kibernoturību uzņemtos uzņēmumu vadītāji un valstu un Eiropas rūpnieciskās drošības politikas veidotāji , šai nolūkā īstenojot integrētu un automātisku drošību un privātuma aizsardzību .

(22)

Kiberdrošība ir problēma, kas jārisina visai Savienībai, un to nevar turpināt risināt ar sadrumstalotām valstu iniciatīvām. Būtu jānostiprina Eiropas kiberdrošības spēja, lai Eiropa iegūtu vajadzīgo spēju aizsargāt savus iedzīvotājus un uzņēmumus pret kiberdraudiem. Turklāt ir jāaizsargā patērētāji, kuri izmanto tīklā savienotus produktus, jo tos var uzlauzt un tas var apdraudēt viņu drošību. Tas būtu jāpanāk kopā ar dalībvalstīm un privāto sektoru, izstrādājot un koordinējot projektus, kas stiprina Eiropas kiberdrošības spējas un kas nodrošina jaunāko kiberdrošības risinājumu plašu izvēršanu visā ekonomikā, kā arī apkopojot kompetences šajā jomā, lai panāktu kritisko masu un izcilību.

(22)

Kiberdrošība ir problēma, kas jārisina visai Savienībai, un to nevar turpināt risināt ar sadrumstalotām valstu iniciatīvām. Būtu jānostiprina Eiropas kiberdrošības spēja, lai Eiropa iegūtu vajadzīgo spēju aizsargāt iedzīvotājus, publiskās pārvaldes iestādes un uzņēmumus pret kiberdraudiem. Turklāt ir jāaizsargā patērētāji, kuri izmanto tīklā savienotus produktus, jo tos var uzlauzt un tas var apdraudēt viņu drošību. Tas būtu jāpanāk kopā ar dalībvalstīm un privāto sektoru, izstrādājot un koordinējot projektus, kas stiprina Eiropas kiberdrošības spējas un kas nodrošina jaunāko kiberdrošības risinājumu plašu izvēršanu visā ekonomikā, kā arī apkopojot kompetences šajā jomā, lai panāktu kritisko masu un izcilību.

(23)

Komisija 2017. gada septembrī nāca klajā ar vairākām iniciatīvām (65), ar kurām izklāstīja vispusīgu Savienības pieeju kiberdrošībai nolūkā nostiprināt Eiropas spējas tikt galā ar kiberuzbrukumiem un kiberdraudiem un stiprināt tehnoloģiskās un rūpnieciskās spējas šajā jomā.

(23)

Komisija 2017. gada septembrī nāca klajā ar vairākām iniciatīvām (65), ar kurām izklāstīja vispusīgu Savienības pieeju kiberdrošībai nolūkā nostiprināt Eiropas spējas tikt galā ar kiberuzbrukumiem , palielināt noturību pret kiberdraudiem un stiprināt tehnoloģiskās un rūpnieciskās spējas šajā jomā.

(23.a)

Principā kiberdrošības risinājumiem drošības un drošuma standarti jāietver kā galvenie izstrādes parametri atbilstīgi pieejamajām progresīvām tehnoloģijām un ievērojot principus “integrētā drošība” un “drošība pēc noklusējuma”.

(24)

Lai digitālais vienotais tirgus būtu darbotiesspējīgs, ir vajadzīga uzticēšanās. Lai varētu garantēt drošību un panāktu, ka iedzīvotāji, publiskās pārvaldes iestādes un uzņēmumi uzticas tiešsaistes darbībām un darījumiem, ļoti svarīga loma ir tādām kiberdrošības tehnoloģijām kā digitālā identitāte, kriptogrāfija un neatļautas iekļūšanas konstatēšana, kā arī to izmantojumam tādās jomās kā finanses, 4.0 rūpniecība, enerģētika, transports, veselības aprūpe un e-pārvaldība.

(24)

Lai digitālais vienotais tirgus būtu darbotiesspējīgs, ir vajadzīga uzticēšanās. Lai varētu garantēt drošību un pārredzamību un panāktu, ka iedzīvotāji, publiskās pārvaldes iestādes un uzņēmumi uzticas tiešsaistes darbībām , tostarp 5G platformām, un darījumiem, ļoti svarīga loma ir tādām kiberdrošības tehnoloģijām kā sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas, digitālā identitāte, kriptogrāfija , kodēšana un neatļautas iekļūšanas konstatēšana, kā arī to izmantojumam tādās jomās kā finanses, 4.0 rūpniecība, loģistika, enerģētika, transports , tūrisms , veselības aprūpe un e-pārvaldība.

(25)

Eiropadome savos 2017. gada 19. oktobra secinājumos uzsvēra – lai sekmīgi panāktu Eiropas digitalizāciju, Savienībai vajadzīgi digitalizācijas laikmetam pielāgoti darba tirgi un apmācības un izglītības sistēmas un ka ir jāinvestē digitālajās prasmēs , lai sniegtu iespējas visiem eiropiešiem.

(25)

Eiropadome savos 2017. gada 19. oktobra secinājumos uzsvēra – lai sekmīgi panāktu Eiropas digitalizāciju, Savienībai vajadzīgi digitalizācijas laikmetam pielāgoti darba tirgi un apmācības un izglītības sistēmas un ka ir jāinvestē digitālo prasmju attīstībā un jāuzlabo digitālā pratība , lai ar integrētu pieeju sniegtu iespējas visiem eiropiešiem.

(26a)

Ņemot vērā vajadzību pēc holistiskas pieejas, programmā būtu jāņem vērā arī tādi aspekti kā iekļaušana, kvalifikācija, apmācība un specializācija, kas papildus padziļinātām digitālajām prasmēm ir noteicoši, lai zināšanu sabiedrībā radītu pievienoto vērtību.

(27)

Savā 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju (67) Eiropas Parlaments norādīja, ka digitālajā sabiedrībā izglītība, apmācība un mūžizglītība ir sociālās kohēzijas pamats.

(27)

Savā 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju (67) Eiropas Parlaments norādīja, ka digitālajā sabiedrībā izglītība, apmācība un mūžizglītība ir sociālās kohēzijas pamats. Tas arī prasīja visās digitālajās iniciatīvās ietvert dzimumu līdztiesības aspektu, uzsverot, ka ir jāizskauž ievērojamā dzimumu nevienlīdzība IKT nozarē, jo tas ir būtiski Eiropas ilgtermiņa izaugsmei un labklājībai.

(27a)

Eiropas Parlaments 2016. gada 28. aprīļa rezolūcijā par dzimumu līdztiesību un sieviešu iespēju palielināšanu digitālajā laikmetā uzsvēra, ka ir jāvāc pēc dzimuma iedalīti dati par IKT lietojumu, jāizstrādā mērķi, rādītāji un etaloni nolūkā sekot tam, kā attīstās IKT pieejamība sievietēm, un jāveicina paraugprakses piemēru apmaiņa starp IKT uzņēmumiem.

(27b)

Eiropas Parlaments 2016. gada 19. janvāra rezolūcijā par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu pilnībā atbalstīja un mudināja attīstīt digitālās uzņēmējdarbības kultūru sievietēm, kā arī viņu integrāciju un līdzdalību informācijas sabiedrībā.

(28)

Šajā programmā atbalstītās progresīvās digitālās tehnoloģijas, piemēram, augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība un mākslīgais intelekts, ir sasniegušas pietiekamu brieduma pakāpi, lai no pētniecības varētu pāriet uz izvēršanu, īstenošanu un mēroga paplašināšanu Savienības līmenī. Savienības līmeņa rīcība vajadzīga ne tikai minēto tehnoloģiju izvēršanai, bet arī prasmju jomā. Ir jāpaplašina, jāvairo un visā ES jādara pieejamas padziļinātu digitālo prasmju apguves iespējas. Ja tas netiks izdarīts, varētu aizkavēties progresīvu digitālo tehnoloģiju sekmīga izvēršana un tādējādi mazināsies Savienības ekonomikas vispārējā konkurētspēja. Šajā programmā atbalstītās darbības papildina ESF, ERAF un Apvārsnis Eiropa programmas.

(28)

Šajā programmā atbalstītās progresīvās digitālās tehnoloģijas, piemēram, augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība , mākoņdatošana, datu aizsardzība, informācijas pārvaldība un mākslīgais intelekts, ir sasniegušas pietiekamu brieduma pakāpi, lai no pētniecības varētu pāriet uz izvēršanu, īstenošanu un mēroga paplašināšanu Savienības līmenī. Savienības līmeņa rīcība vajadzīga ne tikai minēto tehnoloģiju izvēršanai, bet arī prasmju jomā. Ir jāpaplašina, jāvairo un visā ES jādara pieejamas padziļinātu digitālo prasmju mācīšanās un apguves iespējas. Ja tas netiks izdarīts, varētu aizkavēties progresīvu digitālo tehnoloģiju sekmīga izvēršana un tādējādi mazināsies Savienības ekonomikas vispārējā konkurētspēja. Šajā programmā atbalstītās darbības papildina ESF, ERAF , ERASMUS un “Apvārsnis Eiropa” programmas.

(29)

Lai iedzīvotājiem un rūpniecībai samazinātu administratīvo slogu, paātrinot to saziņu ar publiskā sektora iestādēm un padarot to ērtāku un lētāku, un lai palielinātu iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti, ir ļoti svarīgi, ka publiskās pārvaldes iestādes un pakalpojumi tiktu modernizēti ar digitalizācijas palīdzību. Tā kā vairākiem sabiedriskas nozīmes pakalpojumiem jau ir Savienības dimensija, ar atbalstu to īstenošanai un izvēršanai Savienības līmenī būtu jānodrošinās, ka iedzīvotāji un uzņēmumi visā Eiropā varēs piekļūt augstas kvalitātes digitālajiem pakalpojumiem.

(29)

Lai iedzīvotājiem un rūpniecībai samazinātu administratīvo slogu, paātrinot to saziņu ar publiskā sektora iestādēm un padarot to ērtāku un lētāku, un lai palielinātu iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto pakalpojumu efektivitāti , pārredzamību un kvalitāti, ir ļoti svarīgi, ka publiskās pārvaldes iestādes un pakalpojumi tiktu modernizēti ar digitalizācijas palīdzību , vienlaikus palielinot publisko izdevumu efektivitāti . Tā kā vairākiem sabiedriskas nozīmes pakalpojumiem jau ir Savienības dimensija, ar atbalstu to īstenošanai un izvēršanai Savienības līmenī būtu jānodrošinās, ka iedzīvotāji un uzņēmumi visā Eiropā varēs piekļūt augstas kvalitātes daudzvalodu digitālajiem pakalpojumiem. Turklāt ir svarīgi, lai šie pakalpojumi ir pieejami personām ar invaliditāti.

(29a)

Digitalizācija var vienkāršot un uzlabot piekļuvi bez šķēršļiem ikvienam, tostarp vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām vai invaliditāti un tiem, kuri dzīvo attālos vai lauku apvidos.

(30)

Lai varētu īstenot digitālo pārveidi tādās sabiedrības interešu jomās kā veselības aprūpe (68), mobilitāte, tiesiskums, zemes novērošana, vides monitorings, kultūra un izglītība , ir jāturpina izstrādāt un jāpaplašina digitālo pakalpojumu infrastruktūras, kas ļauj pāri robežām droši apmainīties ar datiem un sekmē valstu attīstību. Šādu infrastruktūru koordinācija ar šīs regulas palīdzību sniedz vislabākās iespējas izmantot sinerģiju potenciālu.

(30)

Lai varētu īstenot digitālo pārveidi tādās sabiedrības interešu jomās kā veselības aprūpe (68), mobilitāte, tiesiskums, zemes novērošana, vides monitorings, drošība, oglekļa emisiju samazināšana, energoinfrastruktūra, kultūra , izglītība un apmācība , ir jāturpina izstrādāt , jāuzlabo un jāpaplašina digitālo pakalpojumu infrastruktūras, kas ļauj pāri robežām un vairākās valodās droši apmainīties ar datiem un informāciju un sekmē valstu attīstību. Šādu infrastruktūru koordinācija ar šīs regulas palīdzību sniedz vislabākās iespējas izmantot sinerģiju potenciālu un nodrošināt papildināmību. Digitālajā pārveidē tomēr jāņem vērā, ka dažādu iemeslu dēļ daļa iedzīvotāju tajā nepiedalās, tāpēc ir jāatbalsta tīkli, kas turpinātu informēt šos iedzīvotājus un palīdzētu viņiem pilnībā saglabāt savas tiesības un piedalīties visu savu sabiedrisko un pilsonisko pienākumu izpildē.

(30a)

Tomēr digitālajai pārveidei šajā sektorā ir jānodrošina Eiropas iedzīvotājiem iespējas piekļūt saviem datiem, tos drošā veidā izmantot un pārvaldīt pārrobežu līmenī neatkarīgi no savas un datu fiziskās atrašanās vietas.

(30b)

Lai būtu iespējama modernu tehnoloģiju izvietošana un pieejamības nodrošināšana sabiedrības interešu jomās, piemēram, izglītībā, ir arī jānodrošina apmācības, kas vajadzīgas, lai izmantotu šīs tehnoloģijas. Tāpēc 8. konkrētajā mērķī paredzētajos mērķos ir jāietver arī mācību programmas personām, kuras lietos minētās modernās tehnoloģijas.

(32)

Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu modernizācija ir viena no galvenajām prioritātēm, lai varētu sekmīgi īstenot digitālā vienotā tirgus stratēģiju. Stratēģijas vidusposma izvērtējumā tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt publiskās pārvaldes iestāžu pārveidi un nodrošināt, ka iedzīvotājiem ir viegla, uzticama un ērta piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem.

(32)

Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu modernizācija ir viena no galvenajām prioritātēm, lai varētu sekmīgi īstenot digitālā vienotā tirgus stratēģiju. Stratēģijas vidusposma izvērtējumā tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt publiskās pārvaldes iestāžu pārveidi un nodrošināt, ka iedzīvotājiem ir viegla, uzticama , droša, ērta un iekļaujoša piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem.

(33)

Komisijas 2017. gadā publicētais gada izaugsmes pētījums (69) rāda, ka Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu kvalitāte tiešā mērā ietekmē ekonomikas vidi, tāpēc tai ir izšķiroša nozīme produktivitātes, konkurētspējas, ekonomiskās sadarbības, izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgas efektīvas un pārredzamas publiskās pārvaldes iestādes un iedarbīga tiesu sistēma, lai tiktu atbalstīta ekonomikas izaugsme un uzņēmumi un iedzīvotāji saņemtu augstas kvalitātes pakalpojumus.

(33)

Komisijas 2017. gadā publicētais gada izaugsmes pētījums (69) rāda, ka Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu kvalitāte tiešā mērā ietekmē ekonomikas vidi, tāpēc tai ir izšķiroša nozīme produktivitātes, konkurētspējas, ekonomiskās sadarbības, ilgtspējīgas izaugsmes , nodarbinātības un augstas kvalitātes darbvietu radīšanas veicināšanā. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgas efektīvas un pārredzamas publiskās pārvaldes iestādes un iedarbīga tiesu sistēma, lai tiktu atbalstīta ekonomikas izaugsme un uzņēmumi un iedzīvotāji saņemtu augstas kvalitātes pakalpojumus.

(34)

Eiropas sabiedrisko pakalpojumu sadarbspēja ir aktuāls jautājums visos pārvaldes līmeņos: Savienības, valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Sadarbspēja ne tikai likvidē šķēršļus vienotā tirgus darbībai, bet arī sekmē rīcībpolitiku veiksmīgu īstenošanu un sniedz lielisku iespēju novērst pārrobežu elektroniskos šķēršļus, vēl vairāk sekmējot pilnīgi jaunu kopīgu sabiedrisko pakalpojumu rašanos vai izstrādes stadijā esošo pakalpojumu konsolidāciju Savienības līmenī. Lai novērstu Eiropas pakalpojumu sadrumstalotību , lai atbalstītu pamatbrīvības un funkcionējošu savstarpējo atzīšanu ES, būtu jāveicina holistiska starpnozaru un pārrobežu pieeja sadarbspējai veidā, kas galalietotājiem sniegtu vislabākos rezultātus un būtu visatbilstošākais . Tas nozīmē, ka sadarbspēja ir jāsaprot plašā nozīmē, kas ietver tehniskos un juridiskos aspektus un rīcībpolitiskos elementus šajā jomā. Tādējādi darbību tvērums pārsniegs risinājumu ierasto dzīves ciklu, jo tikai tā varēs aptvert visus intervences elementus, kas palīdzētu veicināt nepieciešamos pamatnosacījumus ilgtspējīgai sadarbspējai plašā mērogā.

(34)

Eiropas sabiedrisko pakalpojumu sadarbspēja ir aktuāls jautājums visos pārvaldes līmeņos: Savienības, valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Sadarbspēja ne tikai likvidē šķēršļus vienotā tirgus darbībai, bet arī sekmē pārrobežu sadarbību, kopīgu standartu pieņemšanu, rīcībpolitiku veiksmīgu īstenošanu un sniedz lielisku iespēju novērst pārrobežu elektroniskos un ar valodu saistītos šķēršļus , kā arī samazināt birokrātiju , vēl vairāk sekmējot pilnīgi jaunu kopīgu sabiedrisko pakalpojumu rašanos vai izstrādes stadijā esošo pakalpojumu konsolidāciju Savienības līmenī , kā arī novēršot nevajadzīgu dubulto glabāšanu . Lai novērstu Eiropas pakalpojumu sadrumstalotību un atbalstītu pamatbrīvības un funkcionējošu savstarpējo atzīšanu ES, būtu jāveicina holistiska , tehnoloģiski neitrāla starpnozaru un pārrobežu pieeja sadarbspējai veidā, kas galalietotājiem sniegtu vislabākos rezultātus , būtu visatbilstošākais un nodrošinātu augsta līmeņa datu aizsardzību . Tas nozīmē, ka sadarbspēja ir jāsaprot plašā nozīmē, kas ietver tehniskos un juridiskos aspektus un rīcībpolitiskos elementus šajā jomā. Tādējādi darbību tvērums pārsniegs risinājumu ierasto dzīves ciklu, jo tikai tā varēs aptvert visus intervences elementus, kas palīdzētu veicināt nepieciešamos pamatnosacījumus ilgtspējīgai sadarbspējai plašā mērogā.

(34a)

ES ministri 2017. gada 6. oktobrī Tallinā paziņoja, ka Eiropas digitālās stratēģijas pamatā jābūt sadarbībai un sadarbspējai, ietverot arī atvērtas licencēšanas politikas un atvērtu standartu izmantošanu. Tādēļ šajā programmā būtu jāveicina atklātā pirmkoda risinājumi, lai nodrošinātu atkārtotu izmantošanu, palielinātu uzticēšanos un nodrošinātu pārredzamību. Tas pozitīvi ietekmēs finansēto projektu ilgtspēju.

(37)

Komisija 2016. gada aprīlī pieņēma Eiropas rūpniecības digitalizācijas iniciatīvu, lai nodrošinātu, ka “visa Eiropas rūpniecība neatkarīgi no nozares, atrašanās vietas un lieluma var pilnībā gūt labumu no digitālās inovācijas” (71).

(37)

Komisija 2016. gada aprīlī pieņēma Eiropas rūpniecības digitalizācijas iniciatīvu, lai nodrošinātu, ka “visa Eiropas rūpniecība neatkarīgi no nozares, atrašanās vietas un lieluma var pilnībā gūt labumu no digitālās inovācijas” . Tas ir īpaši būtiski maziem un vidējiem uzņēmumiem kultūras un radošajās nozarēs.

(39)

Izvirzīto mērķu sasniegšanai var būt nepieciešama papildinošu tehnoloģiju potenciāla veicināšana tīklošanas un datošanas jomās, kā norādīts paziņojumā “Eiropas rūpniecības digitalizācija” (73), kur atzīts, ka “augstākā līmeņa tīklošanai un mākoņa infrastruktūrai” ir būtiska nozīme rūpniecības digitalizācijā .

(39)

Izvirzīto mērķu sasniegšanai var būt nepieciešama papildinošu tehnoloģiju potenciāla veicināšana tīklošanas un datošanas jomās, kā norādīts paziņojumā “Eiropas rūpniecības digitalizācija” (73), kur atzīts, ka “augstākā līmeņa tīklošanai un mākoņa infrastruktūrai” ir būtisks rūpniecības digitalizācijas elements .

(40)

Vispārīgā datu aizsardzības regula ( VDAR ) , kas piemērojama no 2018. gada maija , nodrošina vienotu noteikumu kopumu, kas ir tieši piemērojams dalībvalstu tiesību sistēmās, un tā garantē personas datu brīvu plūsmu starp ES dalībvalstīm un nostiprina personu uzticību un drošību, kas ir divi neaizstājami patiesa digitālā vienotā tirgus elementi. Tāpēc , ja darbības , ko veic saskaņā ar šo programmu, ietver personas datu apstrādi, tām būtu jāatbalsta VDAR piemērošana, piemēram, mākslīgā intelekta un blokķēdes tehnoloģijas jomā.

(40)

Regula ( ES ) 2016/679 , nodrošinot vienotu noteikumu kopumu, kas ir tieši piemērojams dalībvalstu tiesību sistēmās, garantē personas datu brīvu plūsmu starp ES dalībvalstīm un nostiprina personu uzticību un drošību, kas ir divi neaizstājami patiesa digitālā vienotā tirgus elementi. Tāpēc visām darbībām , ko veic saskaņā ar šo programmu un kas ietver personas datu apstrādi, būtu pilnībā jāatbilst minētajai regulai. Tām jo īpaši būtu jāatbalsta tādu digitālo tehnoloģiju attīstība, kas atbilst “integrētas datu aizsardzības” saistībām, kuras ir saistošas saskaņā ar minēto regulu tādā mērā, ka apstrāde ietver elektronisko sakaru datus, pienācīgi ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK (1a).

(41)

Programma būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot starptautisko un ES regulējumu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un izpildes jomā. Intelektuālā īpašuma sekmīgai aizsardzībai ir būtiska loma inovācijā, un tā ir vajadzīga, lai šo programmu varētu sekmīgi īstenot.

(41)

Programma būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot starptautisko un ES regulējumu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un izpildes jomā. Intelektuālā īpašuma sekmīgai aizsardzībai ir būtiska loma inovācijā un Eiropas pievienotās vērtības saglabāšanā , un tā ir vajadzīga, lai šo programmu varētu sekmīgi īstenot.

(42)

Struktūrām , kuras īsteno šo programmu, būtu jāievēro Savienības iestādēm piemērojamie noteikumi un valstu tiesību akti, kas attiecas uz rīkošanos ar datiem , jo īpaši sensitīvu, bet neklasificētu informāciju un ES klasificētu informāciju .

(42)

Kamēr struktūras , kas īsteno šo programmu, apstrādā sensitīvu neklasificētu informāciju vai Savienības klasificētu informāciju, tām attiecīgā gadījumā būtu jāievēro atbilstošie noteikumi , kas paredzēti Savienības vai valstu tiesību aktos attiecībā uz informācijas apstrādi .

(43)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs integrēt klimata darbības un sasniegt vispārējo mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem novirzīt klimata mērķu veicināšanai (74). Attiecīgās darbības tiks apzinātas programmu sagatavošanā un īstenošanā un tiks atkārtoti novērtētas attiecīgajos izvērtēšanas un pārskatīšanas procesos.

(43)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības pienākumiem īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs integrēt klimata darbības un palīdzēs sasniegt vispārējo mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem novirzīt klimata mērķu veicināšanai (74). Lai šie pienākumi tiktu ievēroti pilnībā, attiecīgās darbības būtu jāapzina programmu sagatavošanā un īstenošanā un atkārtoti jānovērtē attiecīgajos izvērtēšanas un pārskatīšanas procesos.

(44)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu Komisijai jādeleģē īstenošanas pilnvaras darba programmu pieņemšanai, lai programmas mērķi tiktu sasniegti saskaņā ar Savienības un dalībvalstu prioritātēm, vienlaikus nodrošinot Savienības un dalībvalstu kopīgās rīcības konsekvenci, pārredzamību un nepārtrauktību. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kura minēta 4. pantā Regulā (ES) Nr. 182/2011  (75) , ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.

(45)

Darba programmas principā būtu jāpieņem kā daudzgadu darba programmas (parasti ik pēc diviem gadiem) vai, ja to prasa ar programmas īstenošanu saistītas vajadzības, — kā gada darba programmas . Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes regulā būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un dot rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(45)

Būtu jāpieņem tādas darba programmas, kas ļauj nodrošināt, ka programmas mērķi tiek sasniegti saskaņā ar Savienības un dalībvalstu prioritātēm, vienlaikus nodrošinot Savienības un dalībvalstu kopīgās rīcības konsekvenci, pārredzamību un nepārtrauktību. Darba programmas principā būtu jāpieņem ik pēc diviem gadiem vai, ja to prasa ar programmas īstenošanu saistītas vajadzības, reizi gadā . Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes regulā būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un dot rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(46)

Lai pārskatītu un/vai papildinātu rādītājus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz grozījumu izdarīšanu II pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(46)

Lai pārskatītu un/vai papildinātu rādītājus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz grozījumu izdarīšanu I un II pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(46a)

Digitālās Eiropas programmas ilgtermiņa finansējuma nodrošināšanai, uzturēšanai un palielināšanai ir vajadzīgi skaidri, kopīgi ES noteikumi, kas būtu orientēti uz nākotni un veicinātu konkurētspēju, lai sekmētu investīcijas un inovāciju un saglabātu pieejamību.

(47)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un jo īpaši tās [8.], [11.], [16.], [21.], [35.], [38.] un [47.] pantā un kas attiecas uz personas datu aizsardzību, vārda un informācijas brīvību, darījumdarbības brīvību, diskriminācijas aizliegumu, veselības aprūpi, patērētāju tiesību aizsardzību un tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu. Dalībvalstīm šī regula jāpiemēro , ievērojot minētās tiesības un principus .

(47)

Darbībās, kuras ir programmas piemērošanas jomā, jāievēro pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un jo īpaši tās [8.], [11.], [16.], [21.], [ 22.], [ 35.], [38.] , [41] un [47.] pantā un kas attiecas uz personas datu aizsardzību, vārda un informācijas brīvību, darījumdarbības brīvību, diskriminācijas aizliegumu, valodu daudzveidību un tiesībām sazināties jebkurā ES valodā, veselības aprūpi, patērētāju tiesību aizsardzību un tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu. Šādām darbībām jābūt saderīgām ar visām juridiskajām saistībām , tostarp starptautiskajām tiesībām un visiem attiecīgajiem Komisijas lēmumiem, kā arī ētikas principiem, nepieļaujot nekādus pētniecības integritātes pārkāpumus .

(47a)

Komisija 2018. gada aprīlī apņēmās  (1 bis) izveidot satvaru ieinteresētajām personām un ekspertiem, lai sadarbībā ar Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupu līdz gada beigām izstrādātu mākslīgā intelekta ētikas vadlīniju projektu; Komisija sniegs atbalstu valsts un ES līmeņa patērētāju organizācijām un datu aizsardzības uzraudzības iestādēm, lai kopīgi ar Eiropas Patērētāju padomdevēju grupu un Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju veidotu sapratni par MI iespējotām lietojumprogrammām.

(48)

Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties tādas sadarbības ietvaros, kura izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kas paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(e)

“digitālās inovācijas centrs” ir tiesību subjekts, kas izraudzīts vai atlasīts atklātā konkursa procedūrā, lai izpildītu programmā paredzētus uzdevumus, proti, nodrošināt piekļuvi speciālām tehnoloģiskajām zināšanām un eksperimentālām iekārtām, piemēram, aprīkojumam un programmatūras rīkiem, kas ļautu īstenot rūpniecības digitālo pārveidi;

(e)

“Eiropas digitālās inovācijas centrs” ir jau esošs vai jauns tiesību subjekts vai tiesību subjektu konsorcijs , kas izraudzīts vai atlasīts atklātā un pārredzamā konkursa procedūrā, lai izpildītu programmā paredzētus uzdevumus, proti, nodrošināt piekļuvi speciālām tehnoloģiskajām zināšanām un eksperimentālām iekārtām, piemēram, aprīkojumam un programmatūras rīkiem, kas ļautu īstenot rūpniecības digitālo pārveidi , kā arī lai atvieglotu to piekļuvi finansējumam. Eiropas digitālās inovācijas centrs ir pieejams visu veidu un lielumu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, augošiem uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm visā Savienībā.

(fa)

“medijpratība” ir analīzes prasmes, kas vajadzīgas, lai spētu orientēties digitālajā pasaulē.

(fb)

“Eiropas partnerība” ir iniciatīva, kurā Savienība kopā ar privātā un/vai publiskā sektora partneriem (piemēram, rūpniecības, pētniecības organizācijām, vietējā, reģionālā, valsts vai starptautiska līmeņa struktūrām, kurām uzticēti sabiedriskie pakalpojumi, vai pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp fondiem, MVU organizācijām) ir apņēmusies kopīgi atbalstīt digitālās inovācijas un tehnoloģiju izvēršanas darbību izstrādi un īstenošanu, ietverot darbības, kas saistītas ar tirgu, regulējuma vai politikas īstenošanu;

(fc)

“mazie un vidējie uzņēmumi” jeb “MVU” ir mazie un vidējie uzņēmumi, kā tie definēti Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. pantā;

(fd)

“konsorcijs” ir sadarbīga uzņēmumu grupa, kas izveidota, lai veiktu darbību saskaņā ar programmu.

(b)

paplašinās šādu tehnoloģiju izplatīšanu un apguvi sabiedrības interešu jomās un privātajā sektorā.

(b)

paplašinās šādu tehnoloģiju izplatīšanu un apguvi privātajā sektorā un sabiedrības interešu jomās , atbalstot to digitālo pārveidi un nodrošinot piekļuvi digitālajām tehnoloģijām;

(a)

Savienībā izvērst un ekspluatēt, kā arī Savienības līmenī koordinēt tādu integrētu pasaules klases eksalīmeņa (77) superdatošanas un datu infrastruktūru, kura ir nekomerciāli pieejama publiskā un privātā sektora lietotājiem un publiskā sektora finansētas pētniecības vajadzībām;

(a)

Savienībā izvērst un ekspluatēt, kā arī Savienības līmenī koordinēt tādu sadarbspējīgu pasaules klases eksalīmeņa (77) superdatošanas un datu infrastruktūru, kura ir pieejama publiskā un privātā sektora lietotājiem un publiskā sektora finansētas pētniecības vajadzībām;

(b)

izvērst izmantošanai gatavas/strādājošas tehnoloģijas, kuras iegūtas pētījumu un inovāciju rezultātā, lai izveidotu integrētu Savienības augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu, kas aptvertu visus zinātniskās un rūpnieciskās vērtību ķēdes segmentus, ietverot aparatūru, programmatūru, lietotnes, pakalpojumus, starpsavienojumus un digitālās prasmes;

(b)

izvērst izmantošanai gatavas/strādājošas tehnoloģijas, kuras iegūtas pētījumu un inovāciju rezultātā, lai izveidotu integrētu Savienības augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu, kas aptvertu visus zinātniskās un rūpnieciskās vērtību ķēdes segmentus, ietverot aparatūru, programmatūru, lietotnes, pakalpojumus, starpsavienojumus un digitālās prasmes , nodrošinot augstu drošības un datu aizsardzības līmeni ;

(c)

izvērst un ekspluatēt pēceksalīmeņa (78) infrastruktūru, tai skaitā integrēt kvantu datošanas tehnoloģijas un attīstīt jaunas pētniecības infrastruktūras informātikas zinātnei.

(c)

izvērst un ekspluatēt pēceksalīmeņa (78) infrastruktūru, tai skaitā integrēt kvantu datošanas tehnoloģijas un attīstīt jaunas pētniecības infrastruktūras ; sekmēt šādai izvēršanai nepieciešamās aparatūras un programmatūras ražošanu Savienībā informātikas zinātnei.

(a)

ievērojot datu aizsardzības tiesību aktus, Savienībā veidot un stiprināt mākslīgā intelekta pamatspējas, tai skaitā datu resursus un algoritmu krātuves;

(a)

Savienībā veidot un stiprināt mākslīgā intelekta pamatspējas, tai skaitā datu resursus un algoritmu krātuves . Saskaņā ar datu aizsardzības tiesību aktiem MI tehnoloģijas un resursi, kas darīti pieejami, atbilst privātuma un integrētās drošības principam un nodrošina, ka cilvēki joprojām ir mākslīgā intelekta izstrādes un ieviešanas centrā;

(b)

darīt šīs spējas pieejamas visiem uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm;

(b)

darīt šīs spējas pieejamas visiem uzņēmumiem , jo īpaši MVU un jaunuzņēmumiem, un publiskās pārvaldes iestādēm , tostarp bezpeļņas organizācijām, pētniecības institūtiem un universitātēm ;

(ca)

izstrādāt un pastiprināt rūpnieciski izmantojamas un ražošanas sistēmas, veicināt tehnoloģiju integrāciju vērtību ķēdēs, izstrādāt inovatīvus uzņēmējdarbības modeļus un saīsināt laiku no inovācijas līdz rūpnieciskai ražošanai; veicināt MI tehnoloģiju izvēršanu sabiedrības interešu jomās un sabiedrībā;

(a)

pilnībā ievērojot datu aizsardzības tiesības aktus, kopā ar dalībvalstīm atbalstīt progresīva kiberdrošības aprīkojuma, rīku un datu infrastruktūru iepirkšanu;

(a)

pilnībā ievērojot datu aizsardzības tiesību aktus un pamattiesības , kopā ar dalībvalstīm atbalstīt progresīva kiberdrošības aprīkojuma, rīku un datu infrastruktūru iepirkšanu , lai Eiropas mērogā panāktu augstu kopējo kiberdrošības līmeni, vienlaikus nodrošinot ES stratēģisko autonomiju ;

(b)

atbalstīt ar kiberdrošību saistīto Eiropas zināšanu, spēju un prasmju optimālu izmantojumu;

(b)

atbalstīt ar kiberdrošību saistīto Eiropas zināšanu, spēju un prasmju labāko iespējamo izmantojumu un uzlabošanu un kopīgot un integrēt paraugpraksi;

(c)

nodrošināt jaunāko kiberdrošības risinājumu plašu izvēršanu visā ekonomikā;

(c)

nodrošināt jaunāko kiberdrošības risinājumu plašu izvēršanu visā ekonomikā; īpašu uzmanību pievērst sabiedriskajiem pakalpojumiem un būtiskiem ekonomikas dalībniekiem, piemēram, MVU;

(d)

nostiprināt spējas dalībvalstīs un privātajā sektorā, lai tiem palīdzētu izpildīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīvu (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (79).

(d)

nostiprināt spējas dalībvalstīs un privātajā sektorā, lai tiem palīdzētu izpildīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīvu (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (79) , tostarp izmantojot pasākumus, kuru mērķis ir attīstīt kiberdrošības kultūru organizācijās .

(da)

uzlabot noturību pret kiberuzbrukumiem, vairot lietotāju, jo īpaši sabiedrisko pakalpojumu, MVU un jaunuzņēmumu, izpratni par risku un paplašināt zināšanas par drošības pamatprocesiem, nodrošināt, lai uzņēmumi veiktu pamatlīmeņa drošības pasākumus, piemēram, datu galšifrēšanu, sakaru un programmatūras atjaunināšanu, un mudināt izmantot integrētas un automātiskas drošības pasākumus.

(a)

atbalstīt ilgtermiņa apmācību un kursu izstrādi un pasniegšanu studentiem, IT profesionāļiem un darbaspēkam;

(a)

sadarbībā ar skolām, universitātēm un pētniecības centriem atbalstīt augstas kvalitātes ilgtermiņa apmācības kursu , tostarp jaukta tipa mācīšanās iespēju, izstrādi un pasniegšanu studentiem, skolotājiem, pasniedzējiem, IT profesionāļiem , pētniekiem un darbaspēkam , tostarp valsts ierēdņiem ;

(b)

atbalstīt īstermiņa apmācību un kursu izstrādi un pasniegšanu uzņēmējiem, mazo uzņēmumu vadītājiem un darbaspēkam ;

(b)

atbalstīt īstermiņa apmācību un kvalitatīvu kursu , tostarp jaukta tipa mācīšanās iespēju izstrādi un pasniegšanu uzņēmējiem, mazo uzņēmumu un jaunuzņēmumu vadītājiem un strādājošajiem, tostarp valsts ierēdņiem un pašnodarbinātām personām ;

(c)

atbalstīt apmācības darbavietā un stažēšanos studentiem, jaunajiem uzņēmējiem un absolventiem.

(c)

atbalstīt kvalitatīvas apmācības darbavietā , tostarp jaukta tipa mācīšanās iespēju, un stažēšanos studentiem, jaunajiem uzņēmējiem un absolventiem.

(a)

nodrošināt, ka publiskais sektors un tādas sabiedrības interešu jomas kā veselība un aprūpe, izglītība, tiesu sistēma, transports, enerģētika, vide un kultūras un radošās nozares var izvērst modernas digitālās tehnoloģijas, it sevišķi augstas veiktspējas datošanu, mākslīgo intelektu un kiberdrošību, un piekļūt tām ;

(a)

nodrošināt, ka publiskais sektors un tādas sabiedrības interešu jomas kā veselība un aprūpe, izglītība, tiesu sistēma, transports un komunikācijas , enerģētika, vide un kultūras un radošās nozares , kā arī uzņēmumi, kas izveidoti Savienībā, var efektīvi izvērst modernas digitālās tehnoloģijas, it sevišķi augstas veiktspējas datošanu, valodu tehnoloģijas, mākslīgo intelektu un kiberdrošību, un mācībās apgūt to lietošanai nepieciešamās prasmes ;

(b)

izvērst, ekspluatēt un uzturēt Eiropas mēroga sadarbspējīgas digitālo pakalpojumu infrastruktūras (ietverot saistītos pakalpojumus), papildinot valstu un reģionu darbības;

(b)

izvērst, ekspluatēt un uzturēt modernas un sadarbspējīgas Eiropas mēroga digitālo pakalpojumu infrastruktūras visā Savienībā (ietverot saistītos pakalpojumus), papildinot valstu un reģionu darbības;

(c)

sekmēt, ka Eiropas publiskās pārvaldes iestādes, uzņēmumi un iedzīvotāji izstrādā, atjaunina un izmanto risinājumus un satvarus, ietverot sadarbspējas risinājumu un satvaru atkārtotu izmantošanu;

(c)

sekmēt, ka Eiropas publiskās pārvaldes iestādes, uzņēmumi un iedzīvotāji izstrādā, atjaunina un izmanto risinājumus un satvarus, ietverot atklāto pirmkodu un sadarbspējas risinājumu un satvaru atkārtotu izmantošanu;

(d)

piedāvāt publiskās pārvaldes iestādēm piekļuvi digitālo tehnoloģiju testēšanai un pilotēšanai , ietverot to pārrobežu izmantošanu;

(d)

piedāvāt publiskās pārvaldes iestādēm piekļuvi digitālo tehnoloģiju testēšanai , pilotēšanai un paplašināšanai , ietverot to pārrobežu izmantošanu;

(e)

atbalstīt progresīvu digitālo un saistīto tehnoloģiju — it sevišķi augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, kiberdrošības un nākotnes jauno tehnoloģiju — apguvi Savienības rūpniecības uzņēmumos, it sevišķi MVU;

(e)

atbalstīt progresīvu digitālo un saistīto tehnoloģiju , jo īpaši augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas, kiberdrošības , datu aizsardzības, mākoņdatošanas un informācijas pārvaldības, un nākotnes jauno tehnoloģiju apguvi Savienības rūpniecības uzņēmumos, it sevišķi MVU un jaunuzņēmumos ;

(f)

atbalstīt sadarbspējīgu digitālo risinājumu izstrādi, testēšanu, ieviešanu un izvēršanu ES līmenī sniegtiem sabiedriskiem pakalpojumiem, kurus realizē ar datos balstītu atkārtoti izmantojamu risinājumu platformas palīdzību, veicinot inovāciju un izveidojot kopīgus satvarus, lai pilnībā atraisītu Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto publiskās pārvaldes iestāžu pakalpojumu potenciālu;

(f)

atbalstīt sadarbspējīgu digitālo risinājumu izstrādi, uzturēšanu, testēšanu, ieviešanu un izvēršanu ES līmenī sniegtiem sabiedriskiem pakalpojumiem, kurus realizē ar datos balstītu atkārtoti izmantojamu risinājumu platformas palīdzību, veicinot inovāciju un izveidojot kopīgus satvarus, lai pilnībā atraisītu Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto publiskās pārvaldes iestāžu pakalpojumu potenciālu;

(g)

Savienības līmenī nodrošināt nepārtrauktu spēju novērot un analizēt strauji mainīgās digitālās tendences, un pielāgoties tām, kā arī paraugprakses kopīgošanu un integrēšanu;

(g)

Savienības līmenī nodrošināt nepārtrauktu spēju virzīt digitālo attīstību, papildus tam novērot un analizēt strauji mainīgās digitālās tendences, un pielāgoties tām, kā arī paraugprakses kopīgošanu un integrēšanu , un atvieglot dažādu valstu iniciatīvu savstarpējo bagātināšanos, lai izstrādātu digitālo sabiedrību, balstoties uz visu iesaistīto dalībnieku pastāvīgu sadarbību ES līmenī ;

(h)

atbalstīt sadarbību nolūkā ar sadalītās virsgrāmatas pakalpojumiem un lietotnēm izveidot Eiropas ekosistēmu uzticamām infrastruktūrām, ietverot atbalstu sadarbspējai un standartizācijai un ES pārrobežu lietotņu izvēršanas veicināšanu;

(h)

atbalstīt sadarbību nolūkā cita starpā ar sadalītās virsgrāmatas pakalpojumiem un lietotnēm izveidot Eiropas ekosistēmu uzticamām infrastruktūrām, ietverot atbalstu sadarbspējai un standartizācijai un ES pārrobežu lietotņu izvēršanas veicināšanu , pamatojoties uz integrētu drošību un privātuma aizsardzību, kas garantē datu aizsardzību un patērētāju drošību ;

(a)

līdz 2 698 240 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 1 “Augstas veiktspējas datošana”,

(a)

līdz 2 404 289 438 EUR 2018. gada cenās ( 2 698 240 000 EUR pašreizējās cenās) konkrētajam mērķim Nr. 1 “Augstas veiktspējas datošana”,

(b)

līdz 2 498 369 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 2 “Mākslīgais intelekts”,

(b)

līdz 2 226 192 703   EUR 2018. gada cenās ( 2 498 369 000  EUR pašreizējās cenās) konkrētajam mērķim Nr. 2 “Mākslīgais intelekts”,

(c)

līdz 1 998 696 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 3 “Kiberdrošība un uzticēšanās”,

(c)

līdz 1 780 954 875   EUR 2018. gada cenās ( 1 998 696 000   EUR pašreizējās cenās) konkrētajam mērķim Nr. 3 “Kiberdrošība un uzticēšanās”,

(d)

līdz 699 543 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes”,

(d)

līdz 623 333 672  EUR 2018. gada cenās (699 543 000  EUR pašreizējās cenās) konkrētajam mērķim Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes”,

(e)

līdz 1 299 152 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 5 “Izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja”

(e)

līdz 1 157 620 312   EUR 2018. gada cenās (1 299 152 000  EUR pašreizējās cenās) konkrētajam mērķim Nr. 5 “Izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja”,

1.

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstis , kas ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Eiropas Ekonomikas zonas līgumā;

1.

Programma ir pieejama Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm , kas ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Eiropas Ekonomikas zonas līgumā;

2.

valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem , kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

2.

Pilnīga vai daļēja to trešo valstu iesaistīšanās programmā, kuras nav minētas 1. punktā, ir balstīta uz konkrēto mērķu izvērtēšanu katrā atsevišķā gadījumā saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti īpašā nolīgumā, kurš attiecas uz trešās valsts dalību jebkurā Savienības programmā , ja vien šis konkrētais nolīgums pilnībā atbilst šādiem kritērijiem:

2.a

3.

4.

(a)

ir izveidotas gadījumos, kad Digitālās Eiropas programmas mērķus efektīvāk sasniegs partnerība, nevis Savienība viena pati;

(b)

ievēro principus attiecībā uz Savienības pievienoto vērtību, pārredzamību, atklātību, ietekmi, sviras efektu, visu iesaistīto pušu ilgtermiņa finansiālajām saistībām, elastīgumu, saskanīgumu un komplementaritāti ar Savienības, vietējām, reģionālām, valsts un starptautiskām iniciatīvām;

(c)

paredz noteiktu termiņu ievērošanu un ietver nosacījumus Programmas finansējuma pakāpeniskai izbeigšanai.

(a)

digitālās inovācijas centru funkcijām atbilstošas kompetences;

(a)

Eiropas digitālās inovācijas centru funkcijām atbilstošas kompetences,

(b)

atbilstoša pārvaldības spēja, darbinieki un infrastruktūra ;

(b)

atbilstoša pārvaldības spēja, darbinieki , infrastruktūra un prasmju kopums ;

(da)

pierādīta sadarbība ar privāto sektoru, lai nodrošinātu intervenču atbilstību tirgus prasībām saskaņā ar konkrētajiem mērķiem Nr. 1 – Nr. 5;

(db)

saikne ar esošajiem digitālās inovācijas centriem, kas izveidoti iniciatīvas “Apvārsnis 2020”, EUinvest Hub un Eiropas uzņēmumu tīkla ietvaros;

(b)

vajadzība nodrošināt, ka sākotnējais tīkls aptver vajadzības rūpniecības nozarēs un sabiedrības interešu jomās un nodrošina visaptverošu un līdzsvarotu ģeogrāfisko aptvērumu.

(b)

vajadzība nodrošināt, ka sākotnējais tīkls aptver vajadzības rūpniecības nozarēs un sabiedrības interešu jomās un nodrošina visaptverošu un līdzsvarotu ģeogrāfisko aptvērumu , uzlabojot konverģenci un sniedzot ieguldījumu plaisas mazināšanā starp kohēzijas valstīm un citām dalībvalstīm, un ka ģeogrāfiskā ziņā tiek samazināta digitālā plaisa .

(a)

sniedz digitālās pārveides pakalpojumus (tai skaitā nodrošina testēšanas un eksperimentālās iekārtas), kuri orientēti uz MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, arī nozarēs, kurās ir lēna digitālo un saistīto tehnoloģiju apguve;

(a)

sniedz digitālās pārveides pakalpojumus un speciālās tehnoloģiskās zināšanas (tai skaitā nodrošina testēšanas un eksperimentālās iekārtas), kuri orientēti uz jaunuzņēmumiem, MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, arī nozarēs, kurās ir lēna digitālo un saistīto tehnoloģiju apguve;

(aa)

sniedz atbalstu uzņēmumiem, īpaši MVU un jaunuzņēmumiem, organizācijām un publiskās pārvaldes iestādēm, lai tie kļūtu konkurētspējīgāki un uzlabotu savus uzņēmējdarbības modeļus, izmantojot jaunās tehnoloģijas, uz kurām attiecas programma;

(b)

nodod speciālās zināšanas un zinātību starp reģioniem, it sevišķi savienojot tīklā MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumus, kas veic uzņēmējdarbību kādā reģionā, ar tādiem citos reģionos izveidotiem digitālās inovācijas centriem, kuri ir vispiemērotākie attiecīgo pakalpojumu sniegšanai;

(b)

nodod speciālās zināšanas un zinātību starp reģioniem, it sevišķi savienojot tīklā MVU , jaunuzņēmumus un vidējas kapitalizācijas uzņēmumus, kas veic uzņēmējdarbību kādā reģionā, ar tādiem citos reģionos izveidotiem Eiropas digitālās inovācijas centriem, kuri ir vispiemērotākie attiecīgo pakalpojumu sniegšanai; veicina prasmju, kopīgu iniciatīvu un labas prakses apmaiņu;

(c)

sniedz tematiskus pakalpojumus (tai skaitā ar mākslīgo intelektu, augstas veiktspējas datošanu un kiberdrošību un uzticēšanos saistītus pakalpojumus) pārvaldes iestādēm, publiskā sektora organizācijām, MVU un vidēji liela kapitāla uzņēmumiem. Atsevišķi digitālās inovācijas centri var specializēties specifisku tematisko pakalpojumu sniegšanā un nesniegt visus šajā punktā minētos tematiskos pakalpojumus;

(c)

sniedz tematiskus pakalpojumus (tai skaitā ar mākslīgo intelektu, augstas veiktspējas datošanu un kiberdrošību un uzticēšanos saistītus pakalpojumus) pārvaldes iestādēm, publiskā sektora organizācijām, MVU , jaunuzņēmumiem un vidēji liela kapitāla uzņēmumiem. Atsevišķi Eiropas digitālās inovācijas centri var specializēties specifisku tematisko pakalpojumu sniegšanā un nesniegt visus šajā punktā minētos tematiskos pakalpojumus;

ii)

programmas asociētajās trešās valstīs;

ii)

programmas asociētajās trešās valstīs saskaņā ar 10. un 12. pantu ;

(e)

attiecīgā gadījumā – ekonomiskā, sociālā, klimatiskā un vidiskā ietekme un pieejamība ;

(e)

attiecīgā gadījumā ekonomiskā, sociālā, klimatiskā , vidiskā un sociālā ietekme , jo īpaši pieejamības un vienlīdzīgu iespēju veicināšana izglītībā un profesionālajā darbībā ;

(g)

attiecīgā gadījumā – līdzsvarots Savienības ģeogrāfiskais aptvērums, ietverot tālākos reģionus;

(g)

attiecīgā gadījumā – līdzsvarots Savienības ģeogrāfiskais aptvērums, ietverot tālākos reģionus , tostarp aizjūras zemes un teritorijas ;

(ha)

vajadzības gadījumā projekta rezultātu atkārtotas izmantošanas un pielāgošanas iespējas.

(hb)

attiecīgā gadījumā — sabiedriska nozīme;

(hc)

attiecīgā gadījumā — digitālās plaisas starp reģioniem, pilsoņiem vai uzņēmumiem samazināšana;

1.

kopīga iepirkuma satvaru integrētam pasaules klases augstas veiktspējas datošanas tīklam, ietverot eksalīmeņa superdatošanas un datu infrastruktūru Tas būs nekomerciāli pieejams publiskā un privātā sektora lietotājiem un publiskā sektora finansētas pētniecības vajadzībām;

1.

kopīga iepirkuma satvaru integrētam pasaules klases augstas veiktspējas datošanas tīklam, ietverot eksalīmeņa superdatošanas un datu infrastruktūru . Tā būs pieejama uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm, un nekomerciāli pieejams — publiskā un privātā sektora lietotājiem un publiskā sektora finansētas pētniecības vajadzībām;

6.

izmantošanai gatavu / strādājošu tehnoloģiju izvēršanu: pētniecības un inovācijas ceļā radīto superdatošanas pakalpojumu izvēršanu nolūkā izveidot integrētu Eiropas augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu, kas aptvertu visus zinātniskās un rūpnieciskās vērtību ķēdes segmentus (aparatūra, programmatūra, lietotnes, pakalpojumi, starpsavienojumi un padziļinātas digitālās prasmes).

6.

izmantošanai gatavu / strādājošu tehnoloģiju izvēršanu: pētniecības un inovācijas ceļā radīto superdatošanas pakalpojumu , it īpaši jauno tehnoloģiju, kurām iepriekš piešķirts vai patlaban tiek izmantots Savienības finansējums, izvēršanu nolūkā izveidot integrētu Eiropas augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu, kas aptvertu visus zinātniskās un rūpnieciskās vērtību ķēdes segmentus (aparatūra, programmatūra, lietotnes, pakalpojumi, starpsavienojumi un padziļinātas digitālās prasmes).

1.

piekļuvi apmācībai uz vietas darbā, stažējoties kompetences centros un uzņēmumos, kas plaši ievieš progresīvās tehnoloģijas;

1.

piekļuvi apmācībai uz vietas darbā un jaukta tipa mācīšanās iespējām , stažējoties kompetences centros un uzņēmumos, kas plaši ievieš progresīvās tehnoloģijas;

1.2.

atbalstīt saskanīgas pārrobežu digitālo pakalpojumu infrastruktūras ekosistēmas izstrādi, pilotēšanu, izvēršanu, uzturēšanu un veicināšanu un sekmēt gludus pilncikla, drošus, sadarbspējīgus un daudzvalodīgus pārrobežu vai starpnozaru risinājumus un kopīgus satvarus publiskajā pārvaldē. Te ietilpst arī ietekmes un ieguvumu novērtēšanas metodika;

1.2.

atbalstīt saskanīgas pārrobežu digitālo pakalpojumu infrastruktūras ekosistēmas izstrādi, pilotēšanu, izvēršanu, uzturēšanu , paplašināšanu un veicināšanu un sekmēt gludus pilncikla, drošus, sadarbspējīgus un daudzvalodīgus pārrobežu vai starpnozaru risinājumus un kopīgus satvarus publiskajā pārvaldē. Te ietilpst arī ietekmes un ieguvumu novērtēšanas metodika;

2.1.

nodrošināt, ka visi ES iedzīvotāji var kopīgot, izmantot un pārvaldīt savus personīgos medicīniskos datus un piekļūt tiem droši pāri robežām neatkarīgi no atrašanās vietas vai datu atrašanās vietas; pabeigt e-veselības digitālo pakalpojumu infrastruktūras izveidi un to papildināt ar jauniem digitālajiem pakalpojumiem, atbalstīt elektroniskiem medicīniskajiem datiem domāta Eiropas apmaiņas formāta izvēršanu;

2.1.

nodrošināt, ka visi ES iedzīvotāji var kopīgot, izmantot un pārvaldīt savus personīgos medicīniskos datus un piekļūt tiem droši un tādā veidā, kas nodrošina viņu privātumu, pāri robežām neatkarīgi no atrašanās vietas vai datu atrašanās vietas; pabeigt e-veselības digitālo pakalpojumu infrastruktūras izveidi un to papildināt ar jauniem digitālajiem pakalpojumiem, atbalstīt elektroniskiem medicīniskajiem datiem domāta Eiropas apmaiņas formāta izvēršanu;

3.

Tiesu sistēma: nodrošināt gludu un drošu pārrobežu elektronisko saziņu tiesu sistēmā un starp tiesu iestādēm un citām kompetentām struktūrām civiltiesiskajās un krimināltiesiskajās procedūrās; uzlabot iedzīvotāju, uzņēmumu, praktizējošo juristu un tiesu iestāžu darbinieku piekļuvi tiesai un juridiskai informācijai un procedūrām, izmantojot semantiski savietojamus starpsavienojumus ar valstu datubāzēm un reģistriem, kā arī sekmējot ārpustiesas strīdu izšķiršanu tiešsaistē; veicināt tādu inovatīvu, tiesām un praktizējošiem juristiem domātu mākslīgā intelekta risinājumos balstītu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, kuras palīdzētu racionalizēt un paātrināt procedūras (piemēram, juridisko tehnoloģiju lietotnes).

3.

Tiesu sistēma: nodrošināt gludu un drošu pārrobežu elektronisko saziņu tiesu sistēmā un starp tiesu iestādēm un citām kompetentām struktūrām civiltiesiskajās un krimināltiesiskajās procedūrās; uzlabot iedzīvotāju, uzņēmumu, praktizējošo juristu un tiesu iestāžu darbinieku piekļuvi tiesai un juridiskai informācijai un procedūrām, izmantojot semantiski savietojamus starpsavienojumus ar datubāzēm un reģistriem, kā arī sekmējot ārpustiesas strīdu izšķiršanu tiešsaistē; veicināt tādu inovatīvu, tiesām un praktizējošiem juristiem domātu mākslīgā intelekta risinājumos balstītu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, kuras palīdzētu racionalizēt un paātrināt procedūras (piemēram, juridisko tehnoloģiju lietotnes).

4.

Transports, enerģētika un vide: izvērst decentralizētus risinājumus un infrastruktūras, kas vajadzīgi plaša mēroga digitālajām lietotnēm (piemēram, viedās pilsētas vai viedie lauku apvidi), lai atbalstītu transporta, enerģētikas un vides rīcībpolitikas.

4.

Transports, enerģētika un vide: izvērst decentralizētus risinājumus un infrastruktūras, kas vajadzīgi plaša mēroga digitālajām lietotnēm (piemēram, viedās pilsētas, viedie lauku apvidi vai tālākie reģioni ), lai atbalstītu transporta, enerģētikas un vides rīcībpolitikas.

II

Sākotnējās darbības, kas saistītas ar rūpniecības digitalizāciju

II

2.2.

To uzņēmumu un organizāciju skaits, kuri izmanto mākslīgo intelektu

2.2.

To uzņēmumu un organizāciju skaits, kuri testē un izmēģina mākslīgo intelektu sadarbībā ar digitālās inovācijas centriem

2.2.a

4.1.

Apmācīto un strādājošo IKT speciālistu skaits

4.1.

Ik gadu apmācīto un strādājošo IKT speciālistu skaits Savienībā