(1)

Plastmasas daudzveidīgās izmantošanas iespējas un salīdzinoši zemā cena nozīmē, ka šīs materiāls ikdienas dzīvē ir visuresošs. Tā kā aizvien vairāk to izmanto īslaicīgi lietojamos izstrādājumos, ko nav paredzēts ne atkalizmantot, ne izmaksefektīvi reciklēt, attiecīgās ražošanas un patēriņa tendences kļūst aizvien neefektīvākas un lineārākas. Tāpēc Aprites ekonomikas rīcības plāna (32) kontekstā Komisija pieņēma Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu (33), kur secināts: ja vēlamies sasniegt patiesi noslēgtu plastmasas aprites ciklu, ir jānovērš arvien pieaugošā plastmasas atkritumu rašanās un to nonākšana vidē, jo īpaši jūras vidē.

(1)

Plastmasas daudzveidīgās izmantošanas iespējas un salīdzinoši zemā cena nozīmē, ka šīs materiāls ikdienas dzīvē ir visuresošs. Plastmasas ražošana pasaules mērogā ir strauji pieaugusi un 2017. gadā sasniedza 348 miljonus tonnu. Eiropas daļa šajā ražošanā bija 18,5  % (64,4  miljoni tonnu, kas ir par 3,4  % vairāk nekā saražots iepriekšējā gadā). Tā kā aizvien vairāk to izmanto īslaicīgi lietojamos izstrādājumos, ko nav paredzēts ne atkalizmantot, ne izmaksefektīvi reciklēt, attiecīgās ražošanas un patēriņa tendences kļūst aizvien neefektīvākas un lineārākas. Tāpēc Aprites ekonomikas rīcības plāna (32) kontekstā Komisija pieņēma Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu (33), kur secināts: ja vēlamies sasniegt patiesu aprites ekonomikas principiem atbilstošu plastmasas aprites ciklu un samazināt kopējo tās plastmasas apjomu, kas nonāk vidē , ir jānovērš arvien pieaugošā plastmasas atkritumu rašanās un to nonākšana vidē, jo īpaši jūras vidē. Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu ir mazs pirmais solis tādas aprites ekonomikas izveidē, kuras pamatā ir visu plastmasas izstrādājumu samazināšana, atkārtota izmantošana un reciklēšana.

(1a)

Plastmasai ir nozīmīga loma ekonomikā, un tā nodrošina svarīgus lietojumus daudzās nozarēs. Plastmasu izmanto iepakojuma ražošanai (40 %) un būvniecības un celtniecības nozarē (20 %). Svarīga ir arī plastmasas izmantošana automobiļu, elektrisko un elektronisko iekārtu ražošanā, pārtikas ražošanā un lauksaimniecības nozarē. Tomēr, ņemot vērā konkrētu plastmasas izstrādājumu būtiski negatīvo ietekmi uz vidi, veselību un ekonomiku, ir jāizveido tiesiskais regulējums, lai efektīvi mazinātu šo negatīvo ietekmi, tostarp paredzot ierobežojumus tādu konkrētu vienreizlietojamu izstrādājumu laišanai tirgū, kuriem ir viegli pieejamas aprites ekonomikai vairāk atbilstīgas alternatīvas.

(2)

Aprites principiem atbilstīga pieeja, kas priekšroku dod atkalizmantojamiem produktiem un atkalizmantošanas sistēmām , ļaus samazināt radušos atkritumu daudzumu, un šāda atkritumu rašanās novēršana ir ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK 4. pantu iedibinātās atkritumu hierarhijas pašā augšgalā (34). Šāda pieeja saskan arī ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 12 (35) — nodrošināt ilgtspējīgus patēriņa un ražošanas modeļus.

(2)

Šajā direktīvā noteiktajiem pasākumiem būtu pilnībā jāīsteno aprites principiem atbilstīga pieeja, kas salīdzinājumā ar jebkuru vienreizlietojamu izstrādājumu priekšroku dod drošiem, netoksiskiem un atkalizmantojamiem izstrādājumiem, kuri nesatur nekādas kaitīgas vielas, un atkalizmantošanas sistēmām . Ar visiem pasākumiem pirmām kārtām vajadzētu censties samazināt radušos atkritumu daudzumu un sekmēt atkritumu rašanās novēršanu, jo šis princips ir ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK 4. pantu iedibinātās atkritumu hierarhijas pašā augšgalā (34). Tā kā jebkuram vienreizlietojamam izstrādājumam tā īsā dzīves cikla dēļ ir negatīva ietekme uz klimatu vai vidi, par prioritāti ir jāizvirza profilakse un izstrādājumu atkalizmantošana, kas var nodrošināt lielus CO2 un vērtīgu izejmateriālu ietaupījumus. Šī direktīva palīdzēs sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 12 (35) — nodrošināt ilgtspējīgus patēriņa un ražošanas modeļus.

(3)

Jūras piedrazojums nepazīst valstu robežas — tā ir globāla problēma. Jūras piedrazojuma samazināšana ir sevišķi nozīmīga, ja vēlamies sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 14 — saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus par labu ilgtspējīgai attīstībai (36). Savienībai ir jāiesaistās cīņā ar jūras piedrazojuma apkarošanu un jātiecas rādīt priekšzīmi visai pasaulei. Šajā sakarā Savienība sadarbojas ar partneriem daudzos starptautiskos forumos, piemēram, G20, G7 un ANO, lai veicinātu šādu centienu saskaņotību. Šī ierosme ir daļa no Savienības pūliņiem šajā jomā.

(3)

Jūras piedrazojums nepazīst valstu robežas — tā ir atzīta globāla problēma. Aizvien lielāki atkritumu apjomi sasniedz pasaules okeānus un ietekmē ekosistēmu veselību, nogalinot dzīvniekus. Jūras piedrazojuma samazināšana ir sevišķi nozīmīga, ja vēlamies sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 14 — saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus par labu ilgtspējīgai attīstībai (36). Savienībai ir jāiesaistās cīņā ar jūras piedrazojuma apkarošanu , jāveicina piedrazojuma rašanās novēršana un efektīvāka jūras piedrazojuma pārvaldība un jātiecas rādīt priekšzīmi visai pasaulei. Šajā sakarā Savienība sadarbojas ar partneriem daudzos starptautiskos forumos, piemēram, G20, G7 un ANO, lai veicinātu šādu centienu saskaņotību. Šī ierosme ir daļa no Savienības pūliņiem šajā jomā.

(5)

Savienībā 80–85 % no jūras piedrazojuma (ko mēra, skaitot piedrazojuma vienības pludmalēs) ir plastmasa, no kā 50 % ir vienreizlietojami plastmasas priekšmeti, bet 27 % — ar zveju saistīti priekšmeti. Vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi ir visdažādākās ātras aprites dienišķās preces, ko pēc tam, kad tās vienreiz izmantotas paredzētajai vajadzībai, izmet, bet reciklē ļoti reti, un ar ko bieži vien piedrazo apkārtni. Ievērojamu daļu no tirgū laistajiem zvejas rīkiem nesavāc apstrādei. Tāpēc vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi un plastmasu saturoši zvejas rīki ir sevišķi nopietna problēma no jūras piedrazojuma viedokļa, un tie smagi apdraud jūras ekosistēmas, bioloģisko daudzveidību un, galu galā, arī cilvēka veselību , kā arī kaitē tādām nodarbēm kā tūrisms, zivsaimniecība un kuģniecība.

(5)

Savienībā 80–85 % no jūras piedrazojuma (ko mēra, skaitot piedrazojuma vienības pludmalēs) ir plastmasa, no kā 50 % ir vienreizlietojami plastmasas priekšmeti, bet 27 % — ar zveju saistīti priekšmeti.Vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi ir visdažādākās ātras aprites dienišķās preces, ko pēc tam, kad tās vienreiz izmantotas paredzētajai vajadzībai, izmet, bet reciklē ļoti reti, un ar ko bieži vien piedrazo apkārtni. Ievērojamu daļu no tirgū laistajiem zvejas un akvakultūras rīkiem nesavāc apstrādei. Tāpēc vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi un plastmasu saturoši zvejas un akvakultūras rīki , piemēram, zvejas murdi, lamatas, pludiņi un bojas, tīkli, virves, auklas, vadi un jedas, ir sevišķi nopietna problēma no jūras piedrazojuma viedokļa, un tie smagi apdraud jūras ekosistēmas, bioloģisko daudzveidību , kā arī cilvēku un dzīvnieku veselību un kaitē tādām nodarbēm kā tūrisms, zivsaimniecība un kuģniecība.

(5a)

Padome 2018. gada 25. jūnija sanāksmē pieņēma secinājumus “ES rīcības plāna pārejai uz aprites ekonomiku īstenošana”, ar ko pauda skaidru atbalstu Eiropas un pasaules mēroga pasākumiem, kuru mērķis ir ierobežot izstrādājumiem ar nolūku pievienotās mikroplastmasas izmantošanu un oksonoārdāmās plastmasas izmantošanu Savienībā, un stratēģijā attiecībā uz plastmasu paredzētajiem pasākumiem, kas attiecas uz mikroplastmasas samazināšanu tekstilizstrādājumu un riepu sastāvā un uz pirmsražošanas granulu noplūdi. Savienība jau rīkojas saskaņā ar REACH regulā paredzētajiem pasākumiem, un šajā sakarībā Komisija ir lūgusi Eiropas Ķimikāliju aģentūru izstrādāt XV pielikumā paredzēto ierobežojumu dokumentāciju attiecībā uz mikroplastmasas daļiņām, ko ar nolūku iekļauj jebkāda veida patēriņa vai profesionālās lietošanas ražojumu sastāvā.

(5b)

Savienībai būtu jāpieņem visaptveroša pieeja mikroplastmasas problēmai un būtu jāmudina visi ražotāji stingri ierobežot mikroplastmasu to ražojumu sastāvā, īpašu uzmanību pievēršot tekstilizstrādājumu un riepu ražotājiem, jo sintētisko apģērbu un riepu ražošanā izmanto 63 % no kopējā mikroplastmasas daudzuma, kas tieši nonāk ūdens vidē.

(6)

Pašlaik spēkā esošie Savienības tiesību akti (40) un politikas instrumenti jau paredz zināmu regulējumu, kas skar jūras piedrazojumu. Konkrētāk, uz plastmasas atkritumiem attiecas vispārējie Savienības atkritumu apsaimniekošanas pasākumi un mērķrādītāji, piemēram, ir noteikts izlietotā plastmasas iepakojuma reciklēšanas mērķrādītājs (41) un nesen pieņemtajā Plastmasas stratēģijā (42) ir izvirzīts mērķis līdz 2030. gadam panākt, ka viss plastmasas iepakojums ir reciklējams. Tomēr ar šiem tiesību aktiem nav izdevies pietiekami iespaidot jūras piedrazojumu, savukārt valstu pasākumi, ar ko novērš un samazina jūras piedrazojumu, atšķiras gan tvēruma, gan stingrības ziņā. Turklāt daži no šiem pasākumiem, jo īpaši vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu tirgošanas ierobežojumi, var radīt šķēršļus tirdzniecībai un kropļot konkurenci Savienībā.

(6)

Pienācīga atkritumu apsaimniekošana joprojām ir būtisks faktors (jūras) piedrazojuma novēršanā. Pašlaik spēkā esošie Savienības tiesību akti (40) un politikas instrumenti jau paredz zināmu regulējumu, kas skar jūras piedrazojumu. Konkrētāk, uz plastmasas atkritumiem attiecas vispārējie Savienības atkritumu apsaimniekošanas pasākumi un mērķrādītāji, piemēram, ir noteikts izlietotā plastmasas iepakojuma reciklēšanas mērķrādītājs (41) un nesen pieņemtajā Plastmasas stratēģijā (42) ir izvirzīts mērķis līdz 2030. gadam panākt, ka viss plastmasas iepakojums ir reciklējams. Tomēr ar šiem tiesību aktiem nav izdevies pietiekami iespaidot jūras piedrazojumu, savukārt valstu pasākumi, ar ko novērš un samazina jūras piedrazojumu, atšķiras gan tvēruma, gan stingrības ziņā. Turklāt daži no šiem pasākumiem, jo īpaši vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu tirgošanas ierobežojumi, var radīt šķēršļus tirdzniecībai un kropļot konkurenci Savienībā.

(6a)

Pētniecības un inovācijas sekmēšana iepakojuma ražošanas nozarē ir svarīgs faktors ilgtspējīgākas vērtību ķēdes veicināšanai. Šajā nolūkā ir jāstiprina attiecīgie finansēšanas mehānismi saistībā ar Eiropas pētniecības un inovācijas plānošanas instrumentiem, piemēram, ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammām (t. i., programmu “Apvārsnis 2020”), ņemot vērā paredzamo stratēģiskās pētniecības inovācijas programmu attiecībā uz plastmasu.

(7)

Lai pūliņus koncentrētu tur, kur tie visvairāk vajadzīgi, šai direktīvai vajadzētu aptvert tikai visizplatītākos vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus, kas pēc aplēsēm ir 86 % no visiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kas skaitīšanās konstatēti Savienības pludmalēs.

(7)

Lai pūliņus koncentrētu tur, kur tie visvairāk vajadzīgi, šai direktīvai vajadzētu aptvert tikai visizplatītākos vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus, kā arī zvejas rīkus. Vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, uz kuriem attiecas šajā direktīvā paredzētie pasākumi, pēc aplēsēm veido aptuveni 86 % no visiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kas skaitīšanās konstatēti Savienības pludmalēs.

(7a)

Šī direktīva neskar noteikumus, kas paredzēti Direktīvā 94/62/EK attiecībā uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kuri saskaņā ar Direktīvas 94/62/EK 3. panta 1. punktu uzskatāmi par iepakojuma vienībām.

(7b)

Komisijas pārskatīšanas ziņojumā būtu jānorāda, vai darbības jomu var paplašināt, to attiecinot uz visiem vienreizlietojamiem izstrādājumiem.

(7c)

Vietējā vai reģionālā mērogā ievērojamu zemes un augsnes piesārņojumu rada lielāki plastmasas priekšmeti un to sadalīšanās rezultātā radušās daļiņas vai mikroplastmasa. Vietējā mērogā būtisku piesārņojumu var radīt plastmasas plašā izmantošana lauksaimniecībā. Tādēļ, lai mazinātu plastmasas atkritumu ietekmi uz vidi un cilvēku un dzīvnieku veselību, būtu padziļināti jāpēta plastmasas piesārņojums no lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

(8a)

Plastmasas izstrādājumi būtu jāražo, ņemot vērā visu to dzīves ciklu. Plastmasas izstrādājumu ekodizainā vienmēr būtu jāņem vērā attiecīgā izstrādājuma ražošanas posms, reciklējamība un potenciāli arī atkārtotas izmantošanas iespējas. Ražotāji būtu attiecīgā gadījumā jāmudina izstrādājumu ražošanā izmantot vienus un tos pašus vai saderīgus polimērus, lai vienkāršotu šķirošanu un uzlabotu reciklējamību, jo īpaši attiecībā uz plastmasas iepakojumu.

(9a)

Iespējami ilgāk saglabājot izstrādājumu un materiālu vērtību un radot mazāk atkritumu, Savienības ekonomika var kļūt konkurētspējīgāka un noturīgāka, vienlaikus mazinot spiedienu uz vērtīgiem resursiem un vidi.

(10)

Vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem vajadzētu piemērot vienu vai vairākus pasākumus atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, tā, vai ir pieejamas piemērotas un ilgtspējīgākas alternatīvas, tā, cik reāli ir mainīt patēriņa modeļus, un tā, kādā mērā uz tiem attiecas pašreizējie Savienības tiesību akti.

(10)

Vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem vajadzētu piemērot vienu vai vairākus pasākumus atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, tā, vai atbilstīgi aprites cikla principiem ir pieejamas piemērotas un ilgtspējīgākas alternatīvas, tā, cik reāli ir mainīt patēriņa modeļus, un tā, kādā mērā uz tiem attiecas pašreizējie Savienības tiesību akti.

(11)

Dažiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem vēl nav viegli pieejamu, piemērotu un ilgtspējīgāku alternatīvu, un paredzams, ka šādu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu patēriņš lielākoties pieaugs. Lai šo tendenci apvērstu un veicinātu ilgtspējīgāku risinājumu meklējumus, dalībvalstīm vajadzētu uzlikt par pienākumu veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai ievērojami samazinātu šādu izstrādājumu patēriņu , tajā pašā laikā nekaitējot to pārtikas higiēnas vai pārtikas nekaitīguma, labas higiēnas prakses, labas ražošanas prakses, patērētāju informēšanas vai pārtikas izsekojamības prasību ievērošanai, kas noteiktas Savienības tiesību aktos par pārtiku (44).

(11)

Dažiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem vēl nav viegli pieejamu, piemērotu un ilgtspējīgāku alternatīvu, un paredzams, ka šādu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu patēriņš lielākoties pieaugs. Lai šo tendenci apvērstu un veicinātu drošu un ilgtspējīgu risinājumu meklējumus, dalībvalstīm vajadzētu uzlikt par pienākumu veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu šādu izstrādājumu patēriņa vērienīgu un pastāvīgu samazinājumu, kā attiecībā uz plastmasas maisiņiem paredzēts Direktīvā 94/62/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/720  (43a), nekaitējot to pārtikas higiēnas vai pārtikas nekaitīguma, labas higiēnas prakses, labas ražošanas prakses, patērētāju informēšanas vai pārtikas izsekojamības prasību ievērošanai, kas noteiktas Savienības tiesību aktos par pārtiku (44). Šie pasākumi būtu jāattiecina uz pārtikas iepakojumu, kas atbilst visiem šādiem kritērijiem: attiecīgais pārtikas produkts ir paredzēts tūlītējam patēriņam bez turpmākas sagatavošanas un patēriņam no iepakojuma trauka. Dalībvalstīm šajos pasākumos būtu jāizvirza pēc iespējas vērienīgāki mērķi, kuriem vajadzētu būt samērīgiem ar to, cik nopietns ir risks, ka dažādi izstrādājumi un izmantošanas veidi var radīt piedrazojumu. Dalībvalstīm būtu jāpieņem valsts mērķi, lai noteiktu to pasākumu ietekmi, kas veikti ar mērķi panākt vērienīgu un pastāvīgu samazinājumu. Dalībvalstīm būtu jāveicina tādu izstrādājumu izmantošana, kuri ir piemēroti vairākkārtējai izmantošanai un kurus pēc tam, kad tie kļuvuši par atkritumiem, var sagatavot atkārtotai izmantošanai un reciklēšanai, neliekot šķēršļus brīvai preču apritei iekšējā tirgū. Šajos pasākumos būtu jāņem vērā izstrādājumu radītā ietekme visā to aprites ciklā, tostarp uz jūras vidi, un atkritumu apsaimniekošanas hierarhija.

(11a)

Tabakas izstrādājumu filtri ir otrais lielākais vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu atkritumu avots. Lai gan tabakas izstrādājumiem paredzēto augu izcelsmes celulozes filtru tirgus daļa šķietami pieaug, pieejamo alternatīvu pieņemamība nav skaidra. Turklāt nevar ignorēt tabakas izstrādājumu ar filtriem milzīgo ietekmi uz vidi, jo to filtrs var sadalīties mazākās plastmasas daļiņās. Izmantotie tabakas filtri arī satur vairākas ķīmiskās vielas, kuras ir kaitīgas videi un no kurām vismaz 50 ir zināmas kā cilvēkam kancerogēnas, kā arī smagos metālus, kas var izskaloties no filtra un kaitēt zemes, gaisa un jūras videi. Lai novērstu pēcpatēriņa atkritumu radīto ietekmi uz vidi, ir jāparedz dažādi pasākumi attiecībā uz tabakas izstrādājumiem ar filtriem, sākot no plastmasu saturošu vienreizlietojamu filtru izmantošanas samazināšanas līdz ražotāja paplašinātai atbildībai, lai nodrošinātu atkritumu atbildīgu izmešanu un segtu izdevumus par atkritumu savākšanu. Lai risinātu būtiskās atkritumu savākšanas un šķirošanas izmaksas, ko patlaban sedz nodokļu maksātāji, ražotāja paplašinātas atbildības shēmām būtu jāsedz izmaksas par atkritumu savākšanu un izmaksas saistībā ar atbilstošu atkritumu savākšanas infrastruktūru. Kā daļu no šiem pasākumiem dalībvalstis varētu arī radīt stimulus cigarešu izsmēķu reģenerācijas ķēdei nolūkā attīrīt celulozes acetātu, proti, plastmasas materiālu, kas veido 60 % no cigarešu filtru sastāva, un pēc tam izmantot to jaunu plastmasas priekšmetu ieguvei.

(12)

Savukārt citiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem ir pieejamas piemērotas, ilgtspējīgas un nedārgas alternatīvas. Lai samazinātu šādu izstrādājumu negatīvo ietekmi uz vidi, no dalībvalstīm vajadzētu prasīt, lai tās aizliedz to laišanu Savienības tirgū. Tādā veidā tiks veicināta viegli pieejamo un ilgtspējīgāko alternatīvu izmantošana, kā arī inovatīvi risinājumi, kas vērsti uz ilgtspējīgākiem darījumdarbības modeļiem, atkalizmantojamām alternatīvām un materiālu aizstāšanu.

(12)

Savukārt citiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem ir pieejamas piemērotas, ilgtspējīgas un nedārgas alternatīvas. Lai samazinātu šādu izstrādājumu negatīvo ietekmi uz vidi, no dalībvalstīm vajadzētu prasīt, lai tās aizliedz to laišanu Savienības tirgū. Tādā veidā tiks veicināta tādu viegli pieejamu un ilgtspējīgāku alternatīvu izmantošana , kuras atbilst pašreizējiem standartiem un Savienības tiesību aktiem , kā arī inovatīvi risinājumi, kas vērsti uz ilgtspējīgākiem darījumdarbības modeļiem, atkalizmantojamām alternatīvām un materiālu aizstāšanu saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, kas paredzēta Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā . Ar šo direktīvu ieviestie tirdzniecības ierobežojumi būtu jāattiecina arī uz izstrādājumiem, kas izgatavoti no oksonoārdāmas plastmasas, jo šī veida plastmasa nav pienācīgi bionoārdāma un tādējādi veicina mikroplastmasas piesārņojumu vidē, nav kompostējama, negatīvi ietekmē tradicionālās plastmasas reciklēšanu un nenodrošina pierādītu ieguvumu attiecībā uz vidi. Ņemot vērā polistirola piedrazojuma lielo izplatību jūras vidē un tā alternatīvu pieejamību, būtu jāierobežo arī tādas vienreizlietojamas pārtikas produktu un dzērienu taras izmantošana, kas izgatavota no putu polistirola.

(12a)

Plastmasas plātnēm un galda piederumiem, pat ja ir viegli pieejamas to piemērotas un ilgtspējīgākas alternatīvas, pienācīgi pamatotos gadījumos un nolūkā izvairīties no sarežģījumiem noteiktu sociālo pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktībā, piemēram, ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā izglītības iestādēs un veselības aprūpes jomā, ir lietderīgi noteikt ierobežotu termiņa pagarinājumu attiecībā uz to laišanas Savienības tirgū aizlieguma piemērošanu.

(12c)

Šajā direktīvā noteiktajiem pasākumiem, ar kuriem veicina plastmasu nesaturošu alternatīvu izmantošanu, nekādā gadījumā nebūtu jārada kaitīgas ietekmes uz vidi un klimatu palielināšanās, piemēram, papildu CO2 emisijas vai vērtīgu resursu izmantošana. Lai gan daudzas no alternatīvām, kas nesatur plastmasu, tiek ražotas no dabas resursiem un ir sagaidāms, ka to izcelsme būs bioekonomika, ir īpaši svarīgi nodrošināt šo materiālu ilgtspējību. Attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju šajā direktīvā noteiktajos pasākumos un to īstenošanā prioritāte vienmēr būtu jāpiešķir profilaksei vai pārejai uz atkārtoti izmantojamiem izstrādājumiem, nevis uz citām vienreizlietojamām alternatīvām, pat ja tās ir izgatavotas no plastmasu nesaturošiem materiāliem.

(13)

Dzērienu taras korķīši un vāciņi, kas satur būtisku daļu plastmasas, ir Savienības pludmalēs visbiežāk konstatētie vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi. Tāpēc tādu dzērienu taru, kas ir vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, vajadzētu atļaut laist tirgū tikai tad, ja tā atbilst īpašām prasībām par izstrādājuma konstrukciju, ar ko tiek ievērojami samazināta dzērienu taras korķīšu un vāciņu nonākšana apkārtējā vidē. Uz dzērienu taru, kas ir vienreizlietojams plastmasas izstrādājums un iepakojums, šo prasību attiecina papildus Direktīvas 94/62/EK II pielikumā noteiktajām pamatprasībām par iepakojuma sastāvu un atkalizmantojamību, atgūstamību un reciklējamību. Lai būtu vieglāk izpildīt prasību par izstrādājuma konstrukciju un lai nodrošinātu iekšējā tirgus netraucētu darbību, ir jāizstrādā saskaņotais standarts, ko pieņem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (45); tas ļautu pieņemt, ka tas, ka ir ievērots standarts, nozīmē, ka ir izpildītas arī minētās prasības. Būtu jāatvēl pietiekams laiks gan saskaņotā standarta izstrādei, gan ražotājiem ražošanas ķēžu pielāgošanai tālab, lai tie varētu izpildīt prasību par izstrādājuma konstrukciju.

(13)

Dzērienu taras korķīši un vāciņi, kas izgatavoti no plastmasas, ir Savienības pludmalēs visbiežāk konstatētie vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi. Tāpēc tādu dzērienu taru, kas ir vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, vajadzētu atļaut laist tirgū tikai tad, ja tā atbilst īpašām prasībām par izstrādājuma konstrukciju, ar ko tiek ievērojami samazināta dzērienu taras korķīšu un vāciņu nonākšana apkārtējā vidē un palielināts to reciklēšanas apjoms . Uz dzērienu taru, kas ir vienreizlietojams plastmasas izstrādājums un iepakojums, šo prasību attiecina papildus Direktīvas 94/62/EK II pielikumā noteiktajām pamatprasībām par iepakojuma sastāvu un atkalizmantojamību, atgūstamību un reciklējamību. Lai būtu vieglāk izpildīt prasību par izstrādājuma konstrukciju un lai nodrošinātu iekšējā tirgus netraucētu darbību, ir jāizstrādā saskaņotais standarts, ko pieņem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (45); tas ļautu pieņemt, ka tas, ka ir ievērots standarts, nozīmē, ka ir izpildītas arī minētās prasības. Būtu jāatvēl pietiekams laiks gan saskaņotā standarta izstrādei, gan ražotājiem ražošanas ķēžu pielāgošanai tālab, lai tie varētu izpildīt prasību par izstrādājuma konstrukciju. Lai nodrošinātu plastmasas izmantošanu atbilstīgi aprites cikla principiem, ir jānodrošina reciklētu materiālu iekļūšana tirgū. Tādēļ ir lietderīgi ieviest prasību par obligātu minimālo reciklētas plastmasas saturu konkrētos izstrādājumos.

(13a)

Saistībā ar pārskatīšanu, ko veiks saskaņā ar Direktīvas 94/62/EK 9. panta 5. punktu, Komisijai būtu jāņem vērā dažādu iepakojuma materiālu, tostarp kompozītmateriālu, relatīvās īpašības, pamatojoties uz aprites cikla novērtējumiem, jo īpaši profilaksi un dizainu attiecībā uz aprites principu.

(13b)

Sieviešu veselības interesēs būtu jāizvairās no bīstamu ķīmisko vielu klātbūtnes higiēniskajās paketēs, tamponos un tamponu aplikatoros. Tāpat ļoti svarīga ir vairākkārt izmantojamu un ekonomiski ilgtspējīgāku risinājumu pieejamība, jo tie nodrošina sievietēm iespēju pilnībā piedalīties sociālajā dzīvē.

(14)

Ir vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, kas nonāk vidē tāpēc, ka tos nepareizi izmet kanalizācijā vai tiek kā citādi nepareizi izmesti vidē. Tāpēc uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kurus bieži vien izmet kanalizācijā vai no kuriem atbrīvojas citā nepareizā veidā, vajadzētu attiecināt marķēšanas prasības. Marķējums informētu patērētājus par piemērotiem veidiem, kā no šādiem atkritumiem atbrīvoties, un/vai par to, kā tos izmest nevajadzētu, un/vai par to, kā nepareiza atbrīvošanās no atkritumiem rada piedrazojumu, kam ir negatīva ietekme uz vidi. Komisija vajadzētu būt pilnvarām noteikt saskaņotu marķējuma formātu; lai nodrošinātu, ka tas ir efektīvs un viegli saprotams, Komisijai, formātu nosakot, vajadzības gadījumā būtu jānoskaidro, kā šo ierosināto marķējumu uztver reprezentatīvas patērētāju grupas.

(14)

Ir vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, kas nonāk vidē tāpēc, ka tos nepareizi izmet kanalizācijā vai tie tiek kā citādi nepareizi izmesti vidē. Turklāt izmešana kanalizācijā var radīt būtisku ekonomisku kaitējumu kanalizācijas tīkliem, nosprostojot sūkņus un bloķējot caurules. Attiecībā uz šiem izstrādājumiem bieži vien ir ļoti maz informācijas par to sastāvā esošo materiālu raksturlielumiem un pienācīgu atkritumu likvidēšanu. Tāpēc uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kurus bieži vien izmet kanalizācijā vai no kuriem atbrīvojas citā nepareizā veidā, vajadzētu attiecināt marķēšanas prasības un veikt informētības vairošanas pasākumus . Marķējums informētu patērētājus par piemērotiem veidiem, kā no šādiem atkritumiem atbrīvoties, un/vai par to, kā tos izmest nevajadzētu, par to, kā nepareiza atbrīvošanās no atkritumiem rada piedrazojumu, kam ir negatīva ietekme uz vidi , par plastmasas saturu attiecīgajā izstrādājumā un izstrādājuma reciklējamību . Komisijai vajadzētu būt pilnvarām noteikt saskaņotu marķējuma formātu; lai nodrošinātu, ka tas ir efektīvs, viegli saprotams un nav maldinošs , Komisijai, formātu nosakot, vajadzības gadījumā būtu jānoskaidro, kā šo ierosināto marķējumu uztver reprezentatīvas patērētāju grupas , un būtu arī jāizvērtē pastāvošās nozaru brīvprātīgās vienošanās .

(15)

Kas attiecas uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kam nav viegli pieejamu un ilgtspējīgu alternatīvu, dalībvalstīm saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” būtu jāievieš arī ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, kas segs atkritumu apsaimniekošanas un piedrazojuma satīrīšanas izmaksas, kā arī izmaksas par informētības vairošanas pasākumiem, kuru mērķis ir šādu piedrazojumu novērst un samazināt.

(15)

Kas attiecas uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kam nav viegli pieejamu un ilgtspējīgu alternatīvu, dalībvalstīm saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” būtu jāievieš arī ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, kas segs nepieciešamās atkritumu apsaimniekošanas un piedrazojuma satīrīšanas izmaksas, kā arī izmaksas par informētības vairošanas pasākumiem, kuru mērķis ir šādu piedrazojumu novērst un samazināt , kā arī vērsties pret patērētāju nepareizu rīcību. Minētajām izmaksām nebūtu jāpārsniedz izmaksas, kas vajadzīgas, lai minētos pakalpojumus sniegtu rentablā veidā, un attiecīgajiem dalībniekiem tās būtu jānosaka pārredzamā veidā. Izmaksām, kas saistītas ar piedrazojuma satīrīšanu, vajadzētu būt samērīgām un balstīties uz skaidriem mērķiem, kas noteikti saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 8.a panta 1. punktu. Šiem mērķiem būtu jānosaka to attīrīšanas darbību joma un apmērs, uz kurām attiecas ražotāja paplašinātas atbildības shēma saskaņā ar Savienības tiesību aktos paredzētajiem attiecīgajiem pienākumiem, kas saistīti ar atkritumu rašanās novēršanu un jūras piedrazojumu. Šādām darbībām būtu jāietver, piemēram, atkritumu rašanās novēršana un atkritumu savākšana ielās, tirgos un citās sabiedriskās vietās, kā arī publisku pasākumu laikā, taču nebūtu jāietver tādi pasākumi kā jūras un okeānu attīrīšana, par ko publiskā sektora iestādes nav atbildīgas.

(15a)

Ekonomiski stimuli var ietekmēt patērētāju izvēli, veicināt kādus patērētāju ieradumus vai atradināt no tiem, tāpēc tos var izmantot kā efektīvu augšupvērstu instrumentu atsevišķu plastmasas veidu ietekmes uz vidi samazināšanai.

(16)

Tas, ka lielu daļu no jūras piedrazojuma ar plastmasu veido pamesti, pazaudēti vai izmesti plastmasu saturoši zvejas rīki, liecina, ka spēkā esošās juridiskās prasības (46) pietiekami nestimulē šādu zvejas rīku atgādāšanu krastā savākšanai un apstrādei. No Savienības tiesību aktiem par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām izrietošā sistēma, kas paredz netiešu maksu par kuģu atkritumu nodošanu, attur kuģus no atkritumu izgāšanas jūrā un nodrošina tiesības uz atkritumu nodošanu. Tomēr šo sistēmu vajadzētu papildināt ar finansiāliem stimuliem, kas rosinātu zvejniekus nogādāt par atkritumiem kļuvušus zvejas rīkus krastā un tā izvairīties no iespējama netiešās maksas paaugstinājuma. Tā kā zvejas rīku plastmasas komponentiem ir liels reciklēšanas potenciāls, dalībvalstīs saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” būtu jāievieš ražotāja paplašināta atbildība attiecībā uz plastmasu saturošiem zvejas rīkiem, lai tādējādi atvieglotu par atkritumiem kļuvušu zvejas rīku dalītu vākšanu un finansētu to pareizu apsaimniekošanu, jo īpaši reciklēšanu.

(16)

Tas, ka lielu daļu no jūras piedrazojuma ar plastmasu veido pamesti, pazaudēti vai izmesti plastmasu saturoši zvejas rīki, liecina, ka spēkā esošās juridiskās prasības (46) pietiekami nestimulē šādu zvejas rīku atgādāšanu krastā savākšanai un apstrādei. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ja nozaudētu zvejas rīku nevar izgūt, kuģa kapteinim ir jāinformē karoga dalībvalsts kompetentā iestāde. Lai nodrošinātu saskaņotu uzraudzību, dalībvalstīm būtu jāvāc un jāreģistrē dati par pazaudētiem zvejas rīkiem un tie katru gadu jāpaziņo Komisijai. No Savienības tiesību aktiem par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām izrietošā sistēma, kas paredz netiešu maksu par kuģu atkritumu nodošanu, attur kuģus no atkritumu izgāšanas jūrā un nodrošina tiesības uz atkritumu nodošanu. Tomēr šo sistēmu vajadzētu papildināt ar finansiāliem stimuliem, kas rosinātu zvejniekus nogādāt par atkritumiem kļuvušus zvejas rīkus krastā un tā izvairīties no iespējama netiešās maksas paaugstinājuma. Tā kā zvejas rīku plastmasas komponentiem ir liels reciklēšanas potenciāls, dalībvalstīs saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” būtu jāievieš ražotāja paplašināta atbildība attiecībā uz plastmasu saturošiem zvejas rīkiem, lai tādējādi atvieglotu par atkritumiem kļuvušu zvejas rīku dalītu vākšanu un finansētu to pareizu apsaimniekošanu, jo īpaši reciklēšanu. Dalībvalstīm būtu jāpieņem vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka plastmasu saturošu zvejas rīku ražotāju veiktās finanšu iemaksas, pildot no ražotāja atbildības izrietošos pienākumus, tiek pielāgotas, jo īpaši ņemot vērā šādu zvejas rīku ilglietojamību, remontējamību, atkalizmantojamību un reciklējamību.

(16a)

Saskaņā ar ražotāju paplašinātu atbildību par zvejas rīkiem, kas satur plastmasu, dalībvalstīm būtu jāuzrauga, jānovērtē, jāsavāc un jāreciklē zvejas rīki, lai izpildītu šajā direktīvā noteiktos kvantitatīvos mērķrādītājus attiecībā uz plastmasu saturošu zvejas rīku savākšanu un reciklēšanu.

(17a)

Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskajos plānos būtu jārisina lauksaimniecības plastmasas atkritumu problēma, un Komisijai attiecīgā gadījumā būtu vidējā termiņā līdz 2023. gadam jāievieš standarts attiecībā uz labu zemes stāvokli lauksaimniecības un vides kontekstā, ņemot vērā plastmasas atkritumus, un tas būtu jauns plašāku nosacījumu sistēmas elements. Saskaņā ar jauno savstarpējās atbilstības prasību lauksaimniekiem būtu pienākums plastmasas savākšanas un reciklēšanas organizēšanai izmantot sertificēta atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma pakalpojumus, kā arī glabāt pierādījumus, ka plastmasas atkritumi ir apstrādāti pareizi.

(18)

Nolūkā novērst piedrazošanu un cita veida nepiemērotu atbrīvošanos no atkritumiem, kas rada plastmasu saturošu jūras piegružojumu, patērētāji ir pienācīgi jāinformē par to, kādas ir piemērotākie pieejamie paņēmieni, kā no šādiem atkritumiem atbrīvoties, un/vai par to, kā tos izmest nevajadzētu, un par to, kāda ir atkritumu likvidēšanas paraugprakse un kāda negatīva vidiska ietekme ir nepareizai atkritumu likvidēšanai, un par konkrētu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un zvejas rīku plastmasas saturu. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāīsteno informētības vairošanas pasākumi, kas nodrošina, ka šādu informāciju patērētāji saņem . Informācija nedrīkstētu saturēt nekādu reklāmu, kas veicinātu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu izmantošanu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izvēlēties tos pasākumus, kas ir vispiemērotākie atkarībā no izstrādājuma rakstura vai izmantojuma. Informētības vairošanas pasākumu izmaksas būtu jāsedz vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku ražotājiem savas ražotāja paplašinātas atbildības ietvaros.

(18)

Nolūkā novērst piedrazošanu un cita veida nepiemērotu atbrīvošanos no atkritumiem, kas rada plastmasu saturošu jūras piegružojumu, patērētāji ir pienācīgi jāinformē par to, kādi ir piemērotākie pieejamie paņēmieni, kā no šādiem atkritumiem atbrīvoties, un/vai par to, kā tos izmest nevajadzētu, un par to, kāda ir atkritumu likvidēšanas paraugprakse un kāda negatīva vidiska ietekme ir nepareizai atkritumu likvidēšanai, un par konkrētu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un zvejas rīku plastmasas saturu , lai sekmētu patērētāju atbildīgu rīcību, pareizi izmetot atkritumus . Tāpēc dalībvalstīm būtu jāīsteno informētības vairošanas pasākumi, kas nodrošina, ka patērētāji saņem šādu informāciju . Šajā informācijā būtu jāiekļauj skaidrojums par to, kā nepareizi izmesti atkritumi ietekmē kanalizācijas tīklu. Informācija nedrīkstētu saturēt nekādu reklāmu, kas veicinātu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu izmantošanu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izvēlēties tos pasākumus, kas ir vispiemērotākie atkarībā no izstrādājuma rakstura vai izmantojuma. Piedrazošanas apkarošana kopīgiem spēkiem jāveic kompetentajām iestādēm, ražotājiem un patērētājiem. Informētības vairošanas pasākumu izmaksas būtu jāsedz vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku ražotājiem savas ražotāja paplašinātas atbildības ietvaros. Ražotāji būtu jāmudina izmantot tirgvedības iespējas, lai veicinātu un virzītu izstrādājumu ilgtspējīgu un aprites principiem atbilstīgu patēriņu un izmantošanu.

(18a)

Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem Komisijai, cita starpā izmantojot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) subsīdijas, ir jāpalīdz dalībvalstīm izstrādāt stratēģijas un plānus, lai samazinātu jūras piedrazojumu ar zvejas rīkiem. Šie centieni var ietvert informētības vairošanas kampaņas un programmas attiecībā uz šādu atkritumu ietekmi uz jūras ekosistēmām, pētījumus par bionoārdāmu/kompostējamu zvejas rīku izmantošanas iespējām, zvejnieku izglītošanas projektus un īpašas publiskas programmas plastmasas un citu priekšmetu izzvejošanai no jūras vides.

(20)

Pie Eiropas pludmalēs visbiežāk sastopamā jūras piedrazojuma pieder dzērienu pudeles, kas ir vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi. Tā iemesls ir neefektīvas dalītās vākšanas sistēmas un patērētāju nepietiekama iesaistīšanās šajās sistēmās. Ir jāveicina efektīvākas dalītās vākšanas sistēmas, tāpēc attiecībā uz tādām dzērienu pudelēm, kas ir vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, būtu jānosaka minimālais dalītās vākšanas mērķrādītājs. Dalībvalstis varētu sasniegt šo minimālo mērķrādītāju ar šādiem paņēmieniem: vai nu nospraust dzērienu pudeļu — vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu — dalītās vākšanas mērķrādītāju ražotāja paplašinātās atbildības shēmu ietvaros, vai izveidot depozīta sistēmas, vai izmantot jebkādus citus pasākumus, ko tās uzskata par lietderīgiem. Tam būs tieša, pozitīva ietekme uz atkritumu savākšanas rādītājiem, savāktā materiāla un reciklētā materiāla kvalitāti, un tas pavērs izdevības reciklēšanas uzņēmumiem un reciklētā materiāla tirgum.

(20)

Pie Eiropas pludmalēs visbiežāk sastopamā jūras piedrazojuma pieder dzērienu pudeles (ar korķīšiem un vāciņiem) , kas ir vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi. Tā iemesls ir neefektīvas dalītās vākšanas sistēmas un patērētāju nepietiekama iesaistīšanās šajās sistēmās. Ir jāveicina efektīvākas dalītās vākšanas sistēmas un jāpalielina ražošana no reciklētiem materiāliem , tāpēc attiecībā uz tādām dzērienu pudelēm, kas ir vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, būtu jānosaka minimālais dalītās vākšanas mērķrādītājs. Dalībvalstis varētu sasniegt šo minimālo mērķrādītāju ar šādiem paņēmieniem: vai nu nospraust dzērienu pudeļu — vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu — dalītās vākšanas mērķrādītāju ražotāja paplašinātās atbildības shēmu ietvaros, vai izveidot depozīta sistēmas, vai izmantot jebkādus citus pasākumus, ko tās uzskata par lietderīgiem. Šis minimālais savākšanas mērķis būtu jāpapildina ar prasību par konkrētu reciklēto materiālu saturu plastmasas pudelēs, lai nodrošinātu, ka pieaugošais savāktās plastmasas daudzums tiek atkārtoti izmantots vai reciklēts un tādējādi no jauna nonāk aprites ekonomikā. Šiem pasākumiem būs tieša, pozitīva ietekme uz atkritumu savākšanas un reciklēšanas rādītājiem, savāktā materiāla un reciklētā materiāla kvalitāti, un tas pavērs jaunas iespējas reciklēšanas uzņēmumiem un reciklētā materiāla tirgum. Īstenojot pasākumus, kuru mērķis ir sasniegt minimālo dalītās savākšanas mērķrādītāju, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka spēkā esošās ražotāja paplašinātas atbildības shēmas joprojām darbojas pareizi. Komisijai būtu jānosaka pamatnostādnes depozīta sistēmu darbībai tām dalībvalstīm, kuras izvēlas izveidot šādas sistēmas.

(20a)

Direktīvā 2008/98/EK “dalīta savākšana” ir definēta kā savākšana, nošķirot atkritumu plūsmu pēc atkritumu veida un īpašībām, lai tos varētu vieglāk apstrādāt. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/851  (1a) , ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK, ir noteikts, ka dalītu savākšanu varētu nodrošināt, savācot atkritumus tieši no to rašanās vietām, ar atvešanas un saņemšanas sistēmām vai citām savākšanas darbībām. Direktīvas 2008/98/EK 10. panta 3. punkta a) apakšpunktā ir noteikta atkāpe, kura paredz iespēju savākt vienkopus konkrētus atkritumu veidus, ja vien tas netraucē veikt atkritumu kvalitatīvu reciklēšanu vai cita veida reģenerāciju saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un ja šo darbību rezultāta kvalitāte ir salīdzināma ar to, ko panāk ar dalītās savākšanas sistēmu. Minētā atkāpe būtu jāparedz arī attiecībā uz šīs direktīvas īstenošanu.

(22)

Saskaņā ar 22. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (48) Komisijai šī direktīva būtu jāizvērtē. Izvērtējuma pamatā būtu jāliek šīs direktīvas īstenošanas laikā gūtā pieredze un savāktie dati un saskaņā ar Direktīvu 2008/56/EK vai Direktīvu 2008/98/EK savāktie dati. Balstoties uz izvērtējumu, varētu noskaidrot, vai ir vajadzīgi vēl citi pasākumu un vai, ņemot vērā datus no jūras piedrazojuma monitoringa Savienībā, ir jāpārskata pielikums, kurā uzskaitīti vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi. Izvērtējumā būtu arī jāapsver, vai tikām ir panākts tāds zinātnes un tehnikas progress — tostarp vai ir izstrādāti bionoārdāmi materiāli vai sagatavoti kritēriji vai standarti attiecībā uz plastmasas bionoārdāmību jūras vidē, kā to paredz Eiropas Plastmasas stratēģija —, ka ir iespējams noteikt standartu attiecībā uz konkrētu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu bionoārdāmību jūras vidē. Tas ietver arī standartu, kā testēt, vai fiziska un bioloģiska sadalīšanās jūras vidē nozīmē, ka plastmasa pilnībā sadalās oglekļa dioksīdā (CO2), biomasā un ūdenī tik īsā periodā, ka plastmasa nekaitē jūras organismiem un nenotiek tās uzkrāšanās vidē. Ja tā tiešām ir, tad šādam standartam atbilstošus vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus varētu atbrīvot no tirgū laišanas aizlieguma. Lai gan Eiropas Plastmasas stratēģijā jau ieskicēti pasākumi šajā jomā, tajā atzīts, ka ir sarežģīti paredzēt tiesisko regulējumu bionoārdāmai plastmasai, jo dažādās jūrās valda dažādi apstākļi.

(22)

Saskaņā ar 22. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (48) Komisijai šī direktīva būtu jāizvērtē. Izvērtējuma pamatā būtu jāliek šīs direktīvas īstenošanas laikā gūtā pieredze un savāktie dati un saskaņā ar Direktīvu 2008/56/EK vai Direktīvu 2008/98/EK savāktie dati. Balstoties uz izvērtējumu, varētu noskaidrot, vai ir vajadzīgi vēl citi pasākumi, tostarp Savienības mēroga samazināšanas mērķrādītāju noteikšana 2030. gadam un pēc tam, un vai, ņemot vērā datus no jūras piedrazojuma monitoringa Savienībā, ir jāpārskata pielikums, kurā uzskaitīti vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi.

(23)

Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sodiem, kas ir piemērojami par šīs direktīvas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina to īstenošana. Sodiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem.

(23)

Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sodiem, kas ir piemērojami par šīs direktīvas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina to īstenošana. Sodiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem. Būtu arī jāparedz attiecīgā gadījumā stimuli vai sodi patērētājiem saistībā ar viņu rīcību.

(25)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus — proti, novērst un samazināt konkrētu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku vidisko ietekmi, veicināt pāreju uz aprites ekonomiku, tostarp attīstīt inovatīvus darījumdarbības modeļus, produktus un materiālus, tādējādi sekmējot arī iekšējā tirgus efektīvu darbību —, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(25)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus — proti, novērst un samazināt konkrētu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas un akvakultūras rīku ietekmi uz vidi un cilvēka veselību , veicināt pāreju uz aprites ekonomiku, tostarp attīstīt inovatīvus darījumdarbības modeļus, produktus un materiālus, tādējādi sekmējot arī iekšējā tirgus efektīvu darbību —, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(25a)

Tā kā jūras piedrazojums ar plastmasas atkritumiem neattiecas tikai uz Savienības jūras vidi un tā kā citās pasaules daļās var konstatēt milzīgu plastmasas piedrazojuma daudzumu jūrā, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka atkritumu eksports uz trešām valstīm nepalielina jūras piedrazojumu ar plastmasas atkritumiem citviet.

(25b)

Dalībvalstīm arī var būt svarīga loma jūras piedrazojuma samazināšanā, daloties ar trešām valstīm savās zināšanās un pieredzē attiecībā uz ilgtspējīgu materiālu apsaimniekošanu.

(25c)

Publiskā sektora iestādēm, tostarp Savienības iestādēm, vajadzētu rādīt piemēru.

(1)

“plastmasa” ir materiāls, kas sastāv no polimēra Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 5. punkta nozīmē, kuram var būt pievienotas piedevas vai citas vielas, un kas spēj funkcionēt kā galaprodukta galvenā strukturālā sastāvdaļa, izņemot ķīmiski nemodificētus dabiskos polimērus;

(1)

“plastmasa” ir materiāls, kas sastāv no polimēra Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 5. punkta nozīmē, kuram var būt pievienotas piedevas vai citas vielas, un kas funkcionē vai spēj funkcionēt kā galaprodukta galvenā strukturālā sastāvdaļa, izņemot ķīmiski nemodificētus dabiskos polimērus;

(2a)

(3)

“zvejas rīks” ir jebkurš priekšmets vai aprīkojuma daļa, ko zvejā un akvakultūrā izmanto jūras bioloģisko resursu zvejošanai vai ķeršanai vai kas peld pa jūras ūdens virsmu un tiek izmantots šādu jūras bioloģisko resursu pievilināšanai un ķeršanai ;

(3)

“zvejas rīks” ir jebkurš priekšmets vai aprīkojuma daļa, ko zvejā un akvakultūrā izmanto jūras bioloģisko resursu zvejošanai , ķeršanai vai paturēšanai zivjaudzētavās vai kas peld pa jūras ūdens virsmu un tiek izmantots šādu jūras bioloģisko resursu pievilināšanai , ķeršanai vai paturēšanai ;

(4)

“par atkritumiem kļuvis zvejas rīks” ir jebkurš zvejas rīks, ko aptver Direktīvas 2008/98/EK atkritumu definīcija, tostarp visas atsevišķās sastāvdaļas, vielas vai materiāli, kas zvejas rīka izmešanas brīdī bija tā daļa vai tam piestiprināti;

(4)

“par atkritumiem kļuvis zvejas rīks” ir jebkurš zvejas rīks, ko aptver Direktīvas 2008/98/EK atkritumu definīcija, tostarp visas atsevišķās sastāvdaļas, vielas vai materiāli, kas zvejas rīka izmešanas vai pazaudēšanas brīdī bija tā daļa vai tam piestiprināti;

(10)

“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas neatkarīgi no izmantotajiem tirdzniecības paņēmieniem — tostarp distances līgumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvas 2011/83/ES (50) nozīmē — tirgū laiž vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus un plastmasu saturošus zvejas rīkus, izņemot personas, kas veic Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 28. punktā definētās zvejas darbības (51);

(10)

“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas neatkarīgi no izmantotajiem tirdzniecības paņēmieniem — tostarp distances līgumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvas 2011/83/ES (50) nozīmē — profesionāli izstrādā, ražo, apstrādā, pārstrādā, pārdod vai importē un tādējādi laiž tirgū vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus un plastmasu saturošus zvejas rīkus, izņemot personas, kas veic Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 25. un 28. punktā definētās zvejas vai akvakultūras darbības (51);

(11a)

(13a)

(14a)

(a)

veidi, kā pienācīgi nodot šo izstrādājumu atkritumos, vai veidi, kā šo izstrādājumu nevajag izmest atkritumos;

(a)

veidi, kā pienācīgi nodot šo izstrādājumu atkritumos, un/ vai veidi, kā šo izstrādājumu nevajag izmest atkritumos;

(b)

negatīvā vidiskā ietekme, ko rada piedrazošana vai citi nepienācīgi veidi, kā izstrādājumus izmet atkritumos;

(b)

negatīvā vidiskā ietekme, ko rada piedrazošana vai citi nepienācīgi veidi, kā izstrādājumus izmet atkritumos , un

(c)

plastmasu klātesamība izstrādājumā.

(c)

plastmasu klātesamība izstrādājumā.

(ca)

tādu ķīmisku vielu klātbūtne izstrādājumā, kuras rada bažas, piemēram, bīstami metāli, ftalāti, PFAS, bisfenoli, kā arī vielas, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus, un citas vielas, kas rada ļoti lielas bažas (SVHC) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006.

(a)

koriģētu finanšu iemaksas saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 8.a panta 4. punktu ar mērķi veicināt atkārtotai izmantošanai un reciklēšanai paredzētu zvejas rīku laišanu tirgū;

(b)

izveidotu depozīta sistēmas ar mērķi sekmēt vecu, novecojušu vai neizmantojamu zvejas rīku atpakaļnodošanu;

(c)

iekļautu uzraudzības, izsekošanas un ziņošanas programmas.

(a)

par to, kādas ir šiem izstrādājumiem un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem pieejamās atkalizmantošanas sistēmas un atkritumu apsaimniekošanas iespējas, kā arī pareizas atkritumu apsaimniekošanas paraugprakse, ko īsteno saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 13. pantu;

(a)

par to, kādas ir šiem izstrādājumiem un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem pieejamās atkārtoti izmantojamās alternatīvas, atkalizmantošanas sistēmas un atkritumu apsaimniekošanas iespējas, kā arī pareizas atkritumu apsaimniekošanas paraugprakse, ko īsteno saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 13. pantu;

(b)

to, kā vidi, īpaši jūras vidi, ietekmē piedrazošana vai citi nepienācīgi veidi, kā no šiem izstrādājumiem vai plastmasu saturošiem zvejas rīkus atbrīvojas.

(b)

to, kā vidi, īpaši jūras vidi, ietekmē piedrazošana vai citi nepienācīgi veidi, kā no šiem izstrādājumiem vai plastmasu saturošiem zvejas rīkus atbrīvojas.

(ba)

par šo izstrādājumu atkritumu nepareizas izmešanas ietekmi uz kanalizācijas tīklu.

(a)

datus par pielikuma A daļā uzskaitītajiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kas katru gadu laisti Savienības tirgū; tas parāda patēriņa samazinājumu, ko paredz 4. panta 1. punkts;

(a)

datus par pielikuma A daļā uzskaitītajiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kas katru gadu laisti Savienības tirgū; tas parāda patēriņa samazinājumu, ko paredz 4. panta 1. punkts;

(aa)

datus par pielikuma F daļā uzskaitīto izstrādājumu laišanu tirgū un dalītu savākšanu, lai apliecinātu paveikto 9. pantā noteiktā mērķrādītāja sasniegšanā;

(ab)

datus par pielikuma G daļā uzskaitītajiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kas katru gadu tiek laisti Savienības tirgū, nolūkā uzraudzīt to patēriņu Savienībā;

(ac)

datus par plastmasu saturošiem zvejas rīkiem, kas laisti tirgū, un par atkritumiem kļuvušiem zvejas rīkiem, kas savākti un apstrādāti;

(b)

informāciju par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem 4. panta 1. punkta izpildes nolūkā.

(b)

informāciju par dalībvalstu plāniem un veiktajiem pasākumiem 4. panta 1. punkta izpildes nolūkā.

(ba)

datus par jūras piedrazojumu, jo īpaši ar izstrādājumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, nolūkā uzraudzīt veikto pasākumu ietekmi.

(a)

ir jāpārskata pielikums, kurā uzskaitīti vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi;

(a)

izvērtējumu par to, vai ir jāpārskata pielikums, kurā uzskaitīti vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi;

(b)

ir iespējams noteikt saistošus, kvantitatīvus Savienības mērķrādītājus pielikuma A daļā uzskaitīto vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu patēriņa samazināšanai;

(b)

pētījumu par iespēju noteikt saistošus, kvantitatīvus Savienības mērķrādītājus pielikuma A daļā uzskaitīto vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu patēriņa samazināšanai; šajā sakarībā ziņojumā izvērtē absolūtos skaitļos izteiktu mērķrādītāju noteikšanu, ņemot vērā patēriņa apjomus un dalībvalstīs jau sasniegtos samazinājumus;

(ba)

izvērtējumu par pārmaiņām materiālu izmantošanā jaunajās piegādes sistēmās attiecībā uz to izstrādājumu atkārtoti izmantojamām alternatīvām, uz kuriem attiecas šī direktīva, un par inovāciju šajās jaunajās piegādes sistēmās; tam būtu jāietver vispārēja šo materiālu dzīves cikla analīze no vides viedokļa un no tās izrietošās alternatīvas.

(c)

vai ir panākts pietiekams zinātnes un tehnikas progress un ir izstrādāti kritēriji vai standarts par bionoārdāmību jūras vidē, kas piemērojami vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kuri ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, un to vienreizlietojamiem aizstājējiem, lai vajadzības gadījumā varētu noskaidrot, uz kādiem izstrādājumiem vairs nav vajadzīgs attiecināt ierobežojumus laišanai tirgū.

—

Dzērienu glāzes/krūzes, ieskaitot to vākus un vāciņus

—

Pārtikas tara, t.i., trauki, piemēram, kārbas, ar vāciņu vai bez tā, kur ievieto ēdienu, kas paredzēts tūlītējam patēriņam bez tālākas sagatavošanas tieši no trauka vai nu uz vietas, vai līdzņemšanai, piemēram, ātrajām uzkodām domāta pārtikas tara, izņemot dzērienu taru, šķīvjus un pārtiku saturošas paciņas un iesaiņojumus

—

Pārtikas tara, t.i., trauki, piemēram, kārbas, ar vāciņu vai bez tā, kur ievieto ēdienu, kas paredzēts tūlītējam patēriņam bez tālākas sagatavošanas tieši no trauka vai nu uz vietas, vai līdzņemšanai, piemēram, ātrajām uzkodām domāta pārtikas tara, izņemot dzērienu taru, šķīvjus un pārtiku saturošas paciņas un iesaiņojumus

—

ātro uzkodu tara, piemēram, ēdienu kārbas un salātu kārbas ar pārtiku, ko paredzēts patērēt aukstu;

—

ātro uzkodu tara, piemēram, ēdienu kārbas un salātu kārbas ar pārtiku, ko paredzēts patērēt siltu, izņemot gadījumus, kad patērētājam pēc produkta iegādes tas ir jāuzsilda;

—

burgeru kārbas, sviestmaižu kārbas, vrapu (tīto sviestmaižu) kārbas;

—

vienas personas porcijas tara svaigai vai pārstrādātai pārtikai, kam nav vajadzīga turpmāka sagatavošana, piemēram, augļi, dārzeņi, deserti vai saldējums, ko pārdod kā atsevišķas vienības.

—

pārtikas tara žāvētai pārtikai vai pārtikai, ko pārdod aukstu un kam vajadzīga turpmāka sagatavošana;

—

pārtikas tara, kas paredzēta lielākam pārtikas daudzumam nekā vienas personas porcija;

—

vienas personas porcijas pārtikas tara, ko pārdod vairāk nekā vienas vienības daudzumā.

—

Dzērienu glāzes

—

Galda piederumi (dakšas, naži, karotes, irbulīši)

—

Galda piederumi (dakšas, naži, karotes, irbulīši) , izņemot līdz 2023. gadam galda piederumus, ko piegādā izglītības iestādēm vai veselības aprūpes iestādēm saskaņā ar publiskiem piegādes līgumiem  (1a) , kas definēti Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 8. punktā un kas noslēgti pirms 2018. gada 31. decembra.

—

Šķīvji

—

Šķīvji , izņemot līdz 2023. gadam galda piederumus, ko piegādā izglītības iestādēm vai veselības aprūpes iestādēm saskaņā ar publiskiem piegādes līgumiem  (1a) , kas definēti Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 8. punktā un kas noslēgti pirms 2018. gada 31. decembra.

—

Baloniem piestiprināmi un to turēšanai domāti kociņi — ieskaitot šādu kociņu mehānismus —, izņemot rūpnieciskiem vai citiem profesionāliem lietojumiem un izmantojumiem paredzētus balonus, kas netiek izplatīti patērētājiem

—

Baloniem piestiprināmi un to turēšanai domāti kociņi — izņemot šādu kociņu mehānismus —, izņemot rūpnieciskiem vai citiem profesionāliem lietojumiem un izmantojumiem paredzētus balonus, kas netiek izplatīti patērētājiem

—

Produkti, kas izgatavoti no oksonoārdāmas plastmasas

—

Pārtikas un dzērienu tara, kas izgatavota no putu polistirola un ko izmanto tādai pārtikai, kura paredzēta tūlītējam patēriņam no trauka vai nu uz vietas, vai līdzņemšanai bez turpmākas sagatavošanas.

—

Dzērienu tara, t.i., trauki šķidrumiem, piemēram, dzērienu pudeles, tai skaitā to korķīši un vāciņi.

—

Dzērienu tara, t. i., trauki šķidrumiem, piemēram, dzērienu pudeles, tai skaitā to korķīši un vāciņi , izņemot taru, kas paredzēta un tiek izmantota īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētai šķidrai pārtikai, kā definēts Regulas (ES) Nr .  609/2013 2. panta g) punktā

—

Baloni, izņemot rūpnieciskiem vai citiem profesionāliem lietojumiem un izmantojumiem paredzētus balonus, kas netiek izplatīti patērētājiem

—

Tabakas izstrādājumi ar filtriem un filtri, ko tirgo lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem

—

Paciņas un iesaiņojumi no elastīga materiāla, kuri satur pārtiku, kas paredzēta tūlītējam patēriņam no paciņas vai iesaiņojuma bez turpmākas sagatavošanas

—

Dzērienu glāzes/krūzes

—

Dzērienu glāzītes

—

Dzērienu glāzes/krūzes, ieskaitot to vākus un vāciņus

—

Dzērienu pudeles

—

Dzērienu pudeles , ieskaitot to korķīšus un vāciņus