Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI,

ar ko Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza attiecībā uz tīrvērtes pienākumu, tīrvērtes pienākuma piemērošanas apturēšanu, pārskatu iesniegšanas prasībām, risku mazināšanas paņēmieniem attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti nav veicis neviens centrālais darījumu partneris, darījumu reģistru reģistrēšanu un uzraudzību un darījumu reģistru pienākumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (4) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēta 2012. gada 27. jūlijā un stājās spēkā 2012. gada 16. augustā. Tajā ietvertās prasības, proti, standartizētu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu centralizēta tīrvērte; drošības rezerves izveides prasības; prasības par darbības riska mazināšanu attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērte netiek veikta centralizēti; pārskatu sniegšanas pienākums attiecībā uz atvasināto instrumentu līgumiem; centrālajiem darījumu partneriem (CDP) un darījumu reģistriem (DR) piemērojamās prasības, veicina sistēmiskā riska mazināšanu, palielinot ārpusbiržas atvasināto instrumentu tirgus pārredzamību un mazinot darījumu partneru kredītrisku un darbības risku, kas saistīts ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem.

(2)

Vienkāršošana dažās jomās, uz kurām attiecas Regula (ES) Nr. 648/2012, un samērīgāka pieeja šīm jomām atbilst Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes programmai (REFIT), kurā uzsvērta nepieciešamība mazināt izmaksas un veikt vienkāršošanu tā, lai Savienības politikas mērķi tiktu sasniegti visefektīvākajā veidā, un, kuras mērķis ir jo īpaši mazināt regulatīvo un administratīvo slogu, neskarot vispārējo mērķi, proti, saglabāt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus .

(3)	Efektīvas un noturīgas pēctirdzniecības sistēmas un nodrošinājuma tirgi ir labi funkcionējošas kapitāla tirgu savienības būtiskas sastāvdaļas, un tie padziļina centienus atbalstīt ieguldījumus, izaugsmi un darbvietu radīšanu atbilstīgi Komisijas politiskajām prioritātēm.

(4)

Komisija 2015. un 2016. gadā rīkoja divas sabiedriskās apspriešanās par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 piemērošanu. Komisija saņēma arī Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI), Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) un Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) ieguldījumu attiecībā uz minētās regulas piemērošanu. Minētās sabiedriskās apspriešanās parādīja, ka ieinteresētās personas atbalsta Regulas (ES) Nr. 648/2012 mērķus un ka regulas pamatīga pārskatīšana un pārstrādāšana nav nepieciešama. Komisija 2016. gada 23. novembrī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 85. panta 1. punktu pieņēma pārskatīšanas ziņojumu. Lai gan ne visas Regulas (ES) Nr. 648/2012 normas jau ir piemērojamas pilnā apmērā un līdz ar to minētās regulas vispusīga izvērtēšana vēl nav iespējama, ziņojumā ir apzinātas jomas, kurās ir nepieciešami uz konkrētu mērķu sasniegšanu orientēti pasākumi, lai nodrošinātu, ka Regulas (ES) Nr. 648/2012 mērķi tiek sasniegti samērīgākā, efektīvākā un iedarbīgākā veidā.

(5)	Regulai (ES) Nr. 648/2012 būtu jāaptver visi finanšu darījumu partneri, kuri var radīt svarīgu sistēmisku risku finanšu sistēmai. Tādēļ būtu jāgroza finanšu darījumu partnera definīcija.

(6)

Atsevišķu finanšu darījumu partneru darbības apjoms ārpusbiržas atvasināto instrumentu tirgos ir pārāk mazs, lai tas radītu svarīgu sistēmisku risku finanšu sistēmai, un ▌ pārāk mazs, lai centralizēta tīrvērte būtu ekonomiski īstenojama. Šādi darījumu partneri, ko vispārīgi sauc par maziem finanšu darījumu partneriem (MFDP) , būtu jāatbrīvo no tīrvērtes pienākuma, vienlaikus saglabājot tiem piemērojamo prasību apmainīties ar nodrošinājumu, lai mazinātu jebkādu sistēmisku risku. Tomēr, ja MFDP tīrvērtes robežvērtība tiek pārsniegta vismaz attiecībā uz vienu ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategoriju, būtu jāpiemēro pienākums veikt tīrvērti attiecībā uz visām ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijām, ņemot vērā finanšu darījumu partneru savstarpējo saistību un iespējamo sistēmisku risku finanšu sistēmai, kurš var rasties tad, ja minētajiem atvasināto instrumentu līgumiem netiek veikta centralizēta tīrvērte.

(7)

Nefinanšu darījumu partneri ir mazākā mērā savstarpēji saistīti nekā finanšu darījumu partneri. Tie arī bieži vien aktīvi darbojas tikai ar vienas kategorijas ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem. Tādēļ to darbība finanšu sistēmai rada mazāku sistēmisko risku nekā finanšu darījumu partneru darbība. Tādēļ būtu jāsašaurina nefinanšu darījumu partneriem paredzētā tīrvērtes pienākuma piemērošanas joma tā, lai šiem nefinanšu darījumu partneriem tīrvērtes pienākums tiktu piemērots tikai attiecībā uz to aktīvu kategoriju vai aktīvu kategorijām, attiecībā uz kuru(-ām) ir pārsniegta tīrvērtes robežvērtība ▌.

(7a)	Tā kā finanšu darījumu partneri un nefinanšu darījumu partneri rada atšķirīgu risku, būtu jānosaka divas dažādas tīrvērtes robežvērtības. Lai ņemtu vērā jebkādas norises finanšu tirgos, šīs robežvērtības regulāri būtu jāatjaunina.

(8)

Prasība veikt tīrvērti attiecībā uz atsevišķiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas noslēgti pirms tīrvērtes pienākuma stāšanās spēkā, rada juridisko nenoteiktību un operacionālus sarežģījumus, savukārt ieguvums no tās ir ierobežots. Šī prasība jo īpaši rada papildu izmaksas un piepūli šādus līgumus noslēgušajiem darījumu partneriem, un tā arī var negatīvi ietekmēt vienmērīgu tirgus darbību, vienlaikus nesniedzot ievērojamus uzlabojumus Regulas (ES) Nr. 648/2012 vienveidīgas un saskanīgas piemērošanas ziņā vai vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanā tirgus dalībniekiem. Tādēļ šī prasība būtu jāizņem.

(9)

Darījumu partneri, kuri tikai ierobežotā apmērā darbojas ārpusbiržas atvasināto instrumentu tirgos, saskaras ar grūtībām centralizētas tīrvērtes pieejamības ziņā — gan kā tīrvērtes dalībnieka klienti, gan izmantojot netiešas tīrvērtes mehānismus. Tādēļ tīrvērtes dalībniekiem noteiktā prasība atvieglot netiešas tīrvērtes pakalpojumus ar saprātīgiem komerciāliem noteikumiem nav lietderīga. Tādēļ būtu jāparedz skaidra prasība, ka tīrvērtes dalībnieki un to tīrvērtes dalībnieku klienti, kuri tīrvērtes pakalpojumus sniedz tiešā veidā citiem darījumu partneriem vai to dara netieši, dodot saviem klientiem iespēju sniegt šos pakalpojumus citiem darījumu partneriem, to dara ar taisnīgiem, saprātīgiem, nediskriminējošiem un pārredzamiem komerciāliem noteikumiem.

(10)

Būtu jāparedz iespēja atsevišķos gadījumos apturēt tīrvērtes pienākuma piemērošanu. Pirmkārt, šādai apturēšanai vajadzētu būt iespējamai gadījumos, kad vairs netiek nodrošināta atbilstība kritērijiem, balstoties uz kuriem tīrvērtes pienākums tika attiecināts uz konkrētu ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategoriju. Tas varētu būt gadījums, kad kāda ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorija kļūst nepiemērota obligātai centralizētai tīrvērtei vai kad kāds no šiem kritērijiem ir būtiski mainīts attiecībā uz konkrētu ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategoriju. Tīrvērtes pienākuma piemērošanas apturēšanai vajadzētu būt iespējamai arī gadījumos, kad CDP pārtrauc piedāvāt tīrvērtes pakalpojumu attiecībā uz konkrētu ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategoriju vai konkrētu darījumu partneru veidu un kad neviens cits CDP nevar pietiekami ātri iesaistīties un pārņemt šos tīrvērtes pakalpojumus. Visbeidzot, tīrvērtes pienākuma apturēšanai vajadzētu būt iespējamai arī gadījumos, kad tas tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai nepieļautu nopietnu apdraudējumu Savienības finanšu stabilitātei.

(11)

Pārskatu sniegšana par pagātnē veiktiem darījumiem ir izrādījusies sarežģīta tāpēc, ka trūkst atsevišķas šai procedūrai nepieciešamās detalizētās informācijas, kuras sniegšana pirms Regulas (ES) Nr. 648/2012 stāšanās spēkā netika prasīta, bet kura tagad tiek prasīta. Tas ir izraisījis augstu pārskatu nesniegšanas līmeni un zemu iesniegto datu kvalitāti, savukārt slogs, kas saistīts ar pārskatu sniegšanu par šiem darījumiem, ir ievērojams. Tādēļ pastāv liela iespēja, ka šie agrāk iesniegtie dati paliks neizmantoti. Turklāt līdz brīdim, kad stāsies spēkā termiņš pārskatu sniegšanai par pagātnē veiktiem darījumiem, daudzi šādi darījumi un līdz ar tiem arī atbilstošā pakļautība riskam un riski vairs nebūs aktuāli. Lai to novērstu, prasība sniegt pārskatus par pagātnē veiktiem darījumiem būtu jāizņem.

(12)

Grupas iekšējie darījumi, kuros iesaistīti nefinanšu darījumu partneri, veido salīdzinoši nelielu daļu no visiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumiem, un tie galvenokārt tiek izmantoti iekšējai riska ierobežošanai grupā. Līdz ar to šie darījumi būtiski neveicina sistēmisku risku un savstarpējo saistību; tajā pašā laikā pienākums sniegt pārskatus par šiem darījumiem rada ievērojamas izmaksas un slogu nefinanšu darījumu partneriem. Tādēļ visi tie darījumi starp vienas grupas locekļiem , kuros vismaz viens no darījumu partneriem ir nefinanšu darījumu partneris, būtu jāatbrīvo no pārskatu sniegšanas pienākuma neatkarīgi no vietas, kur attiecīgais nefinanšu darījumu partneris veic uzņēmējdarbību .

(13)

Prasība sniegt pārskatus par biržā tirgotu atvasināto instrumentu līgumiem (BTAI) rada ievērojamu slogu darījumu partneriem, jo ik dienas noslēgto BTAI apjoms ir liels. 2017. gada 1. decembrī publicētās Komisijas sabiedriskās apspriešanās par uzraudzības pārskatu sniegšanas atbilstības pārbaudi mērķis ir savākt pierādījumus par izmaksām, ko rada atbilstības nodrošināšana pašreizējām uzraudzības pārskatu sniegšanas prasībām Savienības līmenī, kā arī par šo prasību konsekvenci, saskaņotību, efektivitāti, lietderību un Savienības līmeņa pievienoto vērtību. Šī apspriešanās iestādēm sniedz iespēju vispusīgi izvērtēt pārskatu par BTAI sniegšanu līdz ar visiem pašreizējiem un turpmākiem regulatīvajiem pārskatu sniegšanas režīmiem, ļauj iestādēm ņemt vērā jauno pārskatu sniegšanas vidi pēc Regulas (ES) Nr. 600/2014 (5) īstenošanas un nodrošina iespēju iesniegt priekšlikumus, lai efektīvi mazinātu slogu tiem tirgus dalībniekiem, kuriem tiek prasīts sniegt pārskatus par BTAI darījumiem . Komisijai būtu jāņem vērā attiecīgie secinājumi, lai ierosinātu turpmākas izmaiņas 9. panta 1. punktā noteiktajās pārskatu sniegšanas prasībās attiecībā uz pārskatu par BTAI sniegšanu ▌.

(14)

Lai mazinātu slogu, ko pārskatu sniegšana rada maziem nefinanšu darījumu partneriem, kuriem nepiemēro tīrvērtes pienākumu , attiecīgajam finanšu darījumu partnerim vajadzētu būt atbildīgam (arī juridiski) tikai par viena kopīga datu kopuma iesniegšanu par ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumu līgumiem, kas noslēgti ar nefinanšu darījumu partneri , kuram nepiemēro tīrvērtes pienākumu ▌, kā arī par sniegtās detalizētās informācijas precizitātes nodrošināšanu. Lai nodrošinātu, ka finanšu darījumu partnera rīcībā ir dati, kas nepieciešami tā pārskatu sniegšanas pienākuma izpildei, nefinanšu darījumu partnerim būtu jāiesniedz tāda detalizēta informācija par ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumiem, attiecībā uz kuru nav iespējams pamatoti sagaidīt, ka tā ir finanšu darījumu partnera rīcībā. Tomēr būtu jāparedz iespēja, ka nefinanšu darījumu partneris var izvēlēties pats sniegt pārskatus par saviem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem. Šādā gadījumā nefinanšu darījumu partnerim atbilstoši būtu jāinformē finanšu darījumu partneris un jābūt atbildīgam (arī juridiski) par minēto datu iesniegšanu un to precizitātes nodrošināšanu.

(15)

Būtu jāparedz arī atbildība par pārskatu sniegšanu par citiem atvasināto instrumentu līgumiem. Tādēļ būtu jāprecizē, ka pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma (PVKIU) pārvaldības sabiedrība ir atbildīga (arī juridiski) par pārskatu sniegšanu šā PVKIU vārdā par šā PVKIU noslēgtajiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kā arī par sniegtās detalizētās informācijas precizitātes nodrošināšanu. Līdzīgi alternatīvo ieguldījumu fonda (AIF) pārvaldītājam vajadzētu būt atbildīgam (arī juridiski) par pārskatu sniegšanu šā AIF vārdā par šā AIF noslēgtajiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kā arī par sniegtās detalizētās informācijas precizitātes nodrošināšanu.

(16)

Lai izvairītos no nekonsekvences riska mazināšanas paņēmienu piemērošanā Savienībā, uzraudzības iestādēm būtu jāapstiprina riska pārvaldības procedūras, kuru īstenošanai nepieciešama savlaicīga, precīza un atbilstoši nošķirta nodrošinājuma apmaiņa, ko veic darījumu partneri, vai jebkādas būtiskas izmaiņas šajās procedūrās, pirms tās tiek piemērotas.

(16a)

Lai nepieļautu starptautisku regulatīvo diverģenci un paturot prātā šādu atvasināto instrumentu tirdzniecības īpašo raksturu, obligātā mainīgās drošības rezerves apmaiņa attiecībā uz regulētā tirgū netirgotiem ārvalstu valūtas nākotnes darījumiem, par kuriem norēķinās ar fizisku piegādi, un ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumu atvasinātajiem instrumentiem, par kuriem norēķinās ar fizisku piegādi, būtu jāpiemēro tikai darījumiem starp sistēmiski nozīmīgākajiem darījumu partneriem, proti, kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

(16b)

Pēctirdzniecības riska mazināšanas pakalpojumi, tādi kā portfeļa sablīvēšana, var mazināt sistēmisko risku. Mazinot risku pastāvošajos atvasināto instrumentu portfeļos un vienlaikus nemainot attiecīgā portfeļa vispārējo tirgus pozīciju, minētie pakalpojumi var mazināt darījumu partnera pakļautību riskam un darījuma partnera risku, kas saistīts ar bruto atklāto pozīciju uzkrāšanos. Portfeļa sablīvēšana ir definēta Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punktā, un tā neietilpst Regulas (ES) Nr. 600/2014 28. pantā noteiktā pienākuma veikt tirdzniecību piemērošanas jomā. Lai šo regulu nepieciešamības gadījumā saskaņotu ar Regulu (ES) Nr. 600/2014, ņemot vērā abu regulu atšķirības un tīrvērtes pienākuma apiešanas iespējas, Komisijai sadarbībā ar EVTI un ESRK būtu jāizvērtē, kuriem pēctirdzniecības riska mazināšanas pakalpojumiem varētu piemērot atbrīvojumu no tīrvērtes pienākuma.

(17)

Lai palielinātu sākotnējo drošības rezervju pārredzamību un paredzamību un atturētu CDP no savu sākotnējo drošības rezervju modeļu pārveidošanas veidos, kas varētu šķist procikliski, CDP būtu jānodrošina savi tīrvērtes dalībnieki ar instrumentiem to sākotnējo drošības rezervju prasību simulēšanai un ar detalizētu pārskatu par to izmantotajiem sākotnējo drošības rezervju modeļiem. Tas atbilst Maksājumu un tirgus infrastruktūru komitejas un Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas padomes publicētajiem starptautiskajiem standartiem un jo īpaši 2012. gada decembrī publicētajam informācijas atklāšanas satvaram (6) un 2015. gadā publicētajiem centrālajiem darījumu partneriem paredzētajiem publiskajiem kvantitatīvajiem informācijas atklāšanas standartiem (7), kas ir svarīgi, lai veicinātu precīzu izpratni par riskiem un izmaksām, kuri saistīti ar tīrvērtes dalībnieku jebkādu dalību CDP un lai tirgus dalībniekiem uzlabotu CDP pārredzamību.

(18)

Joprojām pastāv nenoteiktība par to, cik lielā mērā omnibus kontos vai atsevišķos nošķirtos kontos turēti aktīvi ir pasargāti no maksātnespējas. Līdz ar to nav skaidrs, kādos gadījumos CDP var ar pietiekamu juridisko noteiktību nodot klientu pozīcijas, kad tīrvērtes dalībniekam iestājusies saistību neizpilde, un kādos gadījumos CDP ar pietiekamu juridisko noteiktību var izmaksāt likvidācijas rezultātā iegūtos līdzekļus tieši klientiem. Lai stimulētu tīrvērtes veikšanu un uzlabotu tās pieejamību, būtu jāprecizē noteikumi par šo aktīvu un pozīciju aizsardzību pret maksātnespēju.

(19)

Naudas sodam, ko EVTI var uzlikt darījumu reģistriem tiešās uzraudzības ietvaros, vajadzētu būt pietiekami iedarbīgam, samērīgam un atturošam, lai nodrošinātu EVTI uzraudzības pilnvaru efektivitāti un palielinātu ārpusbiržas atvasināto instrumentu pozīciju un riska darījumu pārredzamību. Ņemot vērā darījumu reģistru pašreizējo apgrozījumu, Regulā (ES) Nr. 648/2012 sākotnēji paredzētās naudas soda summas ir izrādījušās nepietiekami atturošas, un tas var ierobežot minētajā regulā noteikto EVTI uzraudzības pilnvaru efektivitāti attiecībā uz darījumu reģistriem. Tādēļ būtu jāpalielina naudas soda pamatsummu augšējā robežvērtība.

(20)

Trešo valstu iestādēm vajadzētu būt piekļuvei Savienības darījumu reģistriem iesniegtajiem datiem, ja attiecīgā trešā valsts atbilst atsevišķiem nosacījumiem, kas garantē to, ka šī trešā valsts veic šo datu apstrādi, un ja šī trešā valsts paredz juridiski saistošu pienākumu, kurš Savienības iestādēm piešķir tiešu piekļuvi šajā trešā valstī darījumu reģistriem iesniegtiem datiem un kura izpildi ir iespējams nodrošināt.

(21)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2365 (8) pieļauj vienkāršotu reģistrācijas procedūru attiecībā uz darījumu reģistriem, kuri jau ir reģistrēti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 un kuri vēlas paplašināt šīs reģistrācijas tvērumu, lai varētu sniegt pakalpojumus attiecībā uz vērtspapīru finansēšanas darījumiem. Līdzīga vienkāršota reģistrācijas procedūra būtu jāievieš attiecībā uz tādu darījumu reģistru reģistrēšanu, kuri jau ir reģistrēti saskaņā ar Regulu (ES) 2015/2365 un kuri vēlas paplašināt šīs reģistrācijas tvērumu, lai varētu sniegt pakalpojumus attiecībā uz atvasināto instrumentu līgumiem.

(22)

Darījumu reģistru iesniegto datu nepietiekama kvalitāte un pārredzamība rada grūtības vienībām, kurām piešķirta piekļuve šiem datiem, tos izmantot atvasināto instrumentu tirgus uzraudzīšanā un liedz regulatīvajām un uzraudzības iestādēm iespēju laikus konstatēt risku finanšu stabilitātei. Lai uzlabotu datu kvalitāti un pārredzamību un lai Regulā (ES) Nr. 648/2012 ietvertās pārskatu sniegšanas prasības saskaņotu ar attiecīgajām Regulas (ES)2015/2365 un Regulas (ES) Nr. 600/2014 prasībām, ir nepieciešama pārskatu sniegšanas noteikumu un prasību turpmāka saskaņošana un jo īpaši datu standartu, metožu un pārskatu sniegšanas kārtību, kā arī to procedūru turpmāka saskaņošana, kuras darījumu reģistriem jāizmanto attiecībā uz iesniegto datu pilnīguma un precizitātes validēšanu un datu saskaņošanu ar citiem darījumu reģistriem. Turklāt darījumu reģistriem pēc pieprasījuma būtu jāpiešķir darījumu partneriem piekļuve visiem to vārdā iesniegtajiem datiem, lai darījumu partneriem dotu iespēju pārbaudīt šo datu precizitāti.

(22a)

Lai mazinātu administratīvo slogu un veicinātu tirdzniecības darījumu saskaņošanu, EVTI būtu jāievieš vienots Savienības standarts pārskatu sniegšanai darījumu reģistriem. Tā kā CDP un citi finanšu darījumu partneri uzņemas deleģētus pārskatu sniegšanas pienākumus, vienots formāts palielinātu efektivitāti visiem dalībniekiem.

(23)

Ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 ir izveidota konkurējoša vide attiecībā uz darījumu reģistru sniegtajiem pakalpojumiem. Tādēļ būtu jāparedz iespēja, ka darījumu partneri var izvēlēties darījumu reģistru, kuram tie vēlas sniegt pārskatus, un pēc izvēles mainīt savu darījumu reģistru. Lai atvieglotu šādu maiņu un nodrošinātu datu pastāvīgu pieejamību bez dublēšanās, darījumu reģistriem būtu jāievieš atbilstoša politika nolūkā nodrošināt iesniegto datu sakārtotu nodošanu citiem darījumu reģistriem, ja to prasa uzņēmums, kuram piemēro pārskatu sniegšanas pienākumu.

(24)

Regulā (ES) Nr. 648/2012 ir noteikts, ka tīrvērtes pienākums neattiecas uz pensiju shēmu mehānismiem (PSM), līdz CDP ir izstrādājis piemērotu tehnisku risinājumu bezskaidras naudas nodrošinājuma nodošanai mainīgās drošības rezerves vajadzībām. Tā kā līdz šim nav izstrādāts risinājums, kas atvieglotu PSM centralizētas tīrvērtes veikšanu, šā pagaidu izņēmuma piemērošanas periods attiecībā uz lielāko PSM daļu būtu jāpagarina vēl par diviem gadiem. Tomēr centralizēta tīrvērte būtu jāsaglabā kā galīgais mērķis, ņemot vērā to, ka pašreizējā regulējuma un tirgus attīstība tirgus dalībniekiem dod iespēju minētajā laikposmā izstrādāt atbilstošus tehniskos risinājumus. Komisijai ar EVTI, EBI, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EAAPI) un ESRK palīdzību būtu jāuzrauga CDP, tīrvērtes dalībnieku un PSM gūtie panākumi virzībā uz īstenojamiem tehniskiem risinājumiem, kas PSM atvieglo dalību centralizētā tīrvērtē, un par minētajiem panākumiem jāsagatavo ziņojums. Šajā ziņojumā būtu jāaplūko arī attiecīgie risinājumi un ar tiem saistītās izmaksas PSM, ņemot vērā regulējuma un tirgus attīstību, piemēram, izmaiņas to finanšu darījumu partneru definīcijā, kuriem piemēro tīrvērtes pienākumu. ▌ Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pagarināt šā izņēmuma piemērošanas periodu par vēl vienu gadu, ja tā uzskata, ka ieinteresētās personas ir radušās kopīgu risinājumu un ka tā īstenošanai ir nepieciešams papildu laiks .

(24a)

Mazie PSM līdzās tiem PSM, kas klasificēti kā mazie finanšu darījumu partneri, nerada tādus pašus riskus kā lielāki PSM, un tāpēc būtu jāparedz iespēja tiem piemērot garāku periodu, kurā tie ir atbrīvoti no tīrvērtes pienākuma. Attiecībā uz šādiem PSM Komisijai periods, kurā tos atbrīvo no minētā pienākuma, būtu jāpagarina līdz trim gadiem. Ja minētā perioda beigās Komisija uzskata, ka mazie PSM ir īstenojuši nepieciešamos centienus, lai izstrādātu atbilstīgus tehniskus risinājumus attiecībā uz piedalīšanos centralizētā tīrvērtē, un ka atvasināto instrumentu līgumu, kuriem veikta centralizēta tīrvērte, negatīvā ietekme uz pensionāru pensiju maksājumiem ir nemainīga, Komisijai vajadzētu būt iespējai minēto atbrīvojumu pagarināt vēl par diviem gadiem. Pēc tam, kad ir beidzies atbrīvojuma periods, šī regula būtu jāpiemēro PSM tādā pašā veidā kā visām citām vienībām, kas ietilpst tās piemērošanas jomā. Tā kā mazi PSM slēdz mazāka apjoma atvasināto instrumentu līgumus, ir sagaidāms, ka tie nepārsniegs robežvērtību, kuru pārsniedzot, tiek piemērots tīrvērtes pienākums. Līdz ar to pat pēc atbrīvojuma perioda beigām uz lielāko daļu mazo PSM joprojām neattiektos tīrvērtes pienākums.

(24b)

PSM paredzēto atbrīvojumu būtu jāturpina piemērot no dienas, kad stājas spēkā šī regula, un — ja šī regula stājas spēkā pēc 2018. gada 16. augusta — tas būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku visiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas izpildīti pēc minētā datuma. Šā noteikuma piemērošana ar atpakaļejošu spēku ir nepieciešama, lai izvairītos no pārtraukuma starp pastāvošā atbrīvojuma un jaunā atbrīvojuma piemērošanu, jo abi atbrīvojumi kalpo vienam mērķim.

(25)

Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai varētu precizēt nosacījumus, ar kādiem komerciāli noteikumi par tīrvērtes pakalpojumu sniegšanu ir uzskatāmi par taisnīgiem, saprātīgiem, pārredzamiem un nediskriminējošiem, un lai varētu pagarināt periodu, kurā tīrvērtes pienākumu nevajadzētu piemērot PSM.

(26)

Lai nodrošinātu vienveidīgus apstākļus šīs regulas īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz Savienībā darījumu reģistros glabātās informācijas pieejamību attiecīgajām trešo valstu iestādēm, Komisija būtu jāpilnvaro veikt īstenošanu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (9).

(27)

Lai nodrošinātu, ka konsekventi tiek saskaņoti noteikumi par riska mazināšanas procedūrām, darījumu reģistru reģistrāciju un pārskatu sniegšanas prasībām, Komisijai būtu jāpieņem EBI, EAAPI un EVTI izstrādātu regulatīvu tehnisko standartu projekti attiecībā uz uzraudzības procedūrām, ar kurām paredzēts nodrošināt tādu riska pārvaldības procedūru sākotnējo un pastāvīgo validēšanu, kuru īstenošanai nepieciešams laikus sniegts, precīzs un pienācīgi nošķirts nodrošinājums, detalizēta informācija par vienkāršotu pieteikumu saskaņā ar Regulu (ES) 2015/2365 jau reģistrēta darījumu reģistra reģistrācijas tvēruma paplašināšanai, detalizēta informācija par procedūrām, kas darījumu reģistriem jāpiemēro, lai pārbaudītu, vai pārskatus sniedzošais darījumu partneris vai iesniedzošā vienība ievēro pārskatu sniegšanas prasības, pārskatos sniegtās informācijas pilnīgums un precizitāte, kā arī detalizēta informācija par procedūrām darījumu reģistru savstarpējai datu saskaņošanai. Minētie regulatīvu tehnisko standartu projekti Komisijai būtu jāpieņem ar deleģētiem aktiem, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu un saskaņā ar attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (10), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1094/2010 (11) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (12) 10.–14. pantu.

(28)

Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai arī, izmantojot īstenošanas aktus, kurus pieņem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 291. pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu, pieņemt EVTI izstrādātus īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz datu standartiem informācijai, kas iesniedzama par dažādajām atvasināto instrumentu kategorijām un pārskatu sniegšanas metodēm un kārtību.

(29)

Tā kā šīs regulas mērķus, proti, nodrošināt tādu noteikumu samērīgumu, kuri rada lieku administratīvo slogu un atbilstības nodrošināšanas izmaksas, — vienlaikus nepieļaujot finanšu stabilitātes pakļaušanu riskam — un palielināt ārpusbiržas atvasināto instrumentu pozīciju un riska darījumu pārredzamību, dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt, bet to mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā izklāstīto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai.

(30)	Atsevišķu šīs regulas normu piemērošana būtu jāatliek, lai noteiktu visus būtiskos īstenošanas pasākumus un dotu tirgus dalībniekiem iespēju veikt atbilstības nodrošināšanai nepieciešamos pasākumus.

(31)	Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (13) 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas […] sniedza savu atzinumu.

(32)	Tādēļ Regula (ES) Nr. 648/2012 būtu attiecīgi jāgroza.

(32a)

Attiecīgā gadījumā būtu jāsaskaņo Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktais pienākums veikt atvasināto instrumentu tīrvērti un Regulā (ES) Nr. 600/2014 noteiktais pienākums veikt atvasināto instrumentu tirdzniecību. Tādēļ Komisijai būtu jāsagatavo ziņojums par izmaiņām, kas šajā regulā veiktas attiecībā uz pienākumu veikt atvasināto instrumentu tīrvērti un jo īpaši attiecībā uz to vienību loku, kurām piemēro šo tīrvērtes pienākumu, kā arī uz apturēšanas mehānismu, un šīs izmaiņas būtu jāizdara arī Regulā (ES) Nr. 600/2014 noteiktajā pienākumā veikt atvasināto instrumentu tirdzniecību,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza šādi:

(-1)

regulas 1. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Šo regulu nepiemēro:

a)	centrālajām bankām un citām publiskām institūcijām, kurām uzticēts pārvaldīt valsts parādu vai kuras piedalās tā pārvaldīšanā;

b)	Starptautisko norēķinu bankai;

c)	Regulas (ES) Nr. 575/2013 117. panta 2. punktā uzskaitītajām daudzpusējām attīstības bankām.”;

(-1a)

regulas 1. panta 5. punkta a) apakšpunktu svītro;

(1)

regulas 2. panta pirmās daļas 8) punktu aizstāj ar šādu:

“8)

“finanšu darījumu partneris”ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai atļauja piešķirta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ ES (14), kredītiestāde, kurai atļauja piešķirta saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES , apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kurai atļauja piešķirta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK (15), PVKIU, kam atļauja piešķirta saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK — izņemot gadījumus, kad šāds PVKIU ir saistīts ar darbinieku akciju iegādes plānu —, arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija Direktīvas 2003/41/EK 6. panta a) punkta nozīmē, Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā definēts AIF, kas vai nu veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai arī to pārvalda alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldnieks (AIFP), kuram ir piešķirta atļauja vai kurš ir reģistrēts saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES, — izņemot gadījumus, kad šāds AIF ir saistīts ar darbinieku akciju iegādes plānu — un attiecīgā gadījumā tā AIFP veic uzņēmējdarbību Savienībā, un centrālais vērtspapīru depozitārijs, kam atļauja piešķirta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 909/2014 (16) ▌;”;

(2)

regulas 4. pantu groza šādi:

regulas 1. punkta a) apakšpunktu groza šādi:

i) līdz iv) punktu aizstāj ar šādiem:

“i)	starp diviem finanšu darījumu partneriem, uz kuriem attiecas 4.a panta 1. punkta otrās daļas nosacījumi;

ii)	starp finanšu darījumu partneri, uz ko attiecas 4.a panta 1. punkta otrās daļas nosacījumi, un nefinanšu darījumu partneri, uz kuru attiecas 10. panta 1. punkta otrās daļas nosacījumi;

iii)	starp diviem nefinanšu darījumu partneriem, uz kuriem attiecas 10. panta 1. punkta otrās daļas nosacījumi;

iv)

starp finanšu darījumu partneri, uz ko attiecas 4.a panta 1. punkta otrās daļas nosacījumi, vai nefinanšu darījumu partneri, uz kuru attiecas 10. panta 1. punkta otrās daļas nosacījumi, no vienas puses, un vienību, kura uzņēmējdarbību veic trešā valstī un uz kuru attiektos tīrvērtes pienākums, ja tā uzņēmējdarbību veiktu Savienībā, no otras puses;”;

(b)

regulas 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

tie tiek noslēgti vai pārjaunoti vai nu:

i)	dienā, kurā stājas spēkā tīrvērtes pienākums, vai pēc tās, vai arī

ii)	dienā, sākot ar kuru abi darījumu partneri ir izpildījuši a) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus;”;

(c)

iekļauj šādus punktus :

“3.a Tīrvērtes dalībnieki un klienti, kuri tieši vai netieši sniedz tīrvērtes pakalpojumus, šos pakalpojumus sniedz ar taisnīgiem, saprātīgiem, nediskriminējošiem un pārredzamiem komerciāliem noteikumiem. Šādi tīrvērtes dalībnieki un klienti veic visus saprātīgos pasākumus, kas paredzēti, lai noteiktu, nepieļautu, pārvaldītu un uzraudzītu interešu konfliktus saistītu vienību grupā, jo īpaši starp tirdzniecības vienību un tīrvērtes vienību, jo šie konflikti var negatīvi ietekmēt taisnīgu, saprātīgu, nediskriminējošu un pārredzamu tīrvērtes pakalpojumu sniegšanu.

Tīrvērtes dalībniekiem un klientiem ir atļauts kontrolēt riskus, kas saistīti ar piedāvātajiem tīrvērtes pakalpojumiem.

3.b Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros precizē nosacījumus, ar kādiem 3.a pantā minētie komerciālie noteikumi par tīrvērtes pakalpojumu sniegšanu ir uzskatāmi par taisnīgiem, saprātīgiem, nediskriminējošiem un pārredzamiem.

EVTI panta pirmajā daļā minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz … [seši mēneši pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā].

Komisija ir pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu .”;

(3)

pievieno šādu 4.a pantu:

“4.a pants

Finanšu darījumu partneri, kuriem piemēro tīrvērtes pienākumu

1. Finanšu darījumu partneris, kas izveido ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu pozīcijas, var ik gadu saskaņā ar 3. punktu aprēķināt savu vidējo summāro mēneša beigu pozīciju par iepriekšējiem 12 mēnešiem .

Ja finanšu darījumu partneris savu pozīciju neaprēķina vai ja šā aprēķina rezultāts pārsniedz tīrvērtes robežvērtības, kas noteiktas saskaņā ar 10. panta 4. punkta b) apakšpunktu, tiek veikti šādi pasākumi:

a)	finanšu darījumu partenris par to nekavējoties informē EVTI un attiecīgo kompetento iestādi;

b)	finanšu darījumu partnerim attiecībā uz turpmākiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem neatkarīgi no aktīvu kategorijas vai aktīvu kategorijām, attiecībā uz kuru(-ām) pārsniegta tīrvērtes robežvērtība, piemēro 4. pantā minēto tīrvērtes pienākumu; un

c)	finanšu darījumu partneris b) apakšpunktā minēto līgumu tīrvērti veic četru mēnešu laikā no dienas, kad tām sāk piemērot tīrvērtes pienākumu.

2. Finanšu darījumu partnerim, kuram saskaņā ar 1. punktu sāk piemērot tīrvērtes pienākumu un kurš pēc tam attiecīgajai kompetentajai iestādei pierāda, ka tā vidējā summārā mēneša beigu pozīcija par iepriekšējiem 12 mēnešiem vairs nepārsniedz 1. punktā minēto tīrvērtes robežvērtību, 4. pantā izklāstīto tīrvērtes pienākumu vairs nepiemēro.

2.a Ja iepriekš no tīrvērtes pienākuma pildīšanas atbrīvotam finanšu darījumu partnerim saskaņā ar 1. punktu sāk piemērot tīrvērtes pienākumu, tas veic savu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērti četru mēnešu laikā no dienas, kad tam sāk piemērot šo tīrvērtes pienākumu.

3. Aprēķinot 1. punktā minētās pozīcijas, finanšu darījumu partneris aprēķinā iekļauj visus ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, ko noslēdzis šis finanšu darījumu partneris vai citas tās grupas vienības, kurā ietilpst šis finanšu darījumu partneris.”;

(4)	regulas 5. panta 2. punkta c) apakšpunktu svītro;

(4a)

regulas 6. panta 2. punktu pēc d) apakšpunkta papildina ar šādu:

“da)	ikvienā d) apakšpunktā minētajā ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijā — detalizētu informāciju par to līgumu veidiem, attiecībā uz kuriem attiecīgie CDP ir pilnvaroti veikt tīrvērti, un datumu, kurā šie CDP tikuši pilnvaroti veikt minēto līgumu tīrvērti;”;

(5)	regulas 6. panta 2. punkta e) apakšpunktu svītro;

(6)

pievieno šādu 6.b pantu:

“6.b pants

Tīrvērtes pienākuma piemērošanas apturēšana ar noregulējumu nesaistītos gadījumos

1. Apstākļos, kas nav 6.a panta 1. punktā minētie apstākļi, EVTI var iesniegt Komisijai pieprasījumu uz laiku apturēt 4. panta 1. punktā minētā tīrvērtes pienākuma piemērošanu attiecībā uz konkrētu ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategoriju vai konkrēta veida darījumu partneriem, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a)	ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorija vairs nav piemērota centralizētai tīrvērtei, pamatojoties uz kritērijiem, kas minēti 4. punkta pirmajā daļā un 5. panta 5. punktā;

b)	ir ļoti iespējams, ka CDP pārtrauks veikt šīs konkrētās ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijas tīrvērti un neviens cits CDP nespēs bez pārtraukuma veikt šīs konkrētās kategorijas ārpusbiržas atvasināto instrumentu tīrvērti;

tīrvērtes pienākuma piemērošanas apturēšana attiecībā uz konkrētas kategorijas ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem vai konkrēta veida darījumu partneriem ir nepieciešama, lai nepieļautu vai risinātu nopietnu apdraudējumu finanšu stabilitātei Savienībā, un šāda apturēšana ir samērīga ar šo mērķi.

Pirmās daļas c) punkta piemērošanas nolūkā EVTI pirms tajā minētā pieprasījuma iesniegšanas apspriežas ar ESRK.

Ja EVTI lūdz Komisiju uz laiku apturēt 4. panta 1. punktā minētā tīrvērtes pienākuma piemērošanu, tā uzrāda iemeslus un iesniedz pierādījumus par to, ka ir izpildīts vismaz viens no pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem. Komisija par EVTI prasību nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

1.a To, lai EVTI iesniedz šā panta 1. punktā minēto tīrvērtes pienākuma apturēšanas pieprasījumu, var prasīt kompetentā iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar 22. pantu. Ja kompetentā iestāde prasa, lai EVTI iesniedz apturēšanas pieprasījumu, tā uzrāda iemeslus un iesniedz pierādījumus par to, ka ir izpildīts vismaz viens no 1. punkta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

EVTI 48 stundu laikā pēc kompetentās iestādes pieprasījuma saņemšanas un pamatojoties uz kompetentās iestādes sniegtajiem iemesliem un pierādījumiem, vai nu pieprasa, lai Komisija aptur tīrvērtes pienākuma piemērošanu attiecībā uz 1. punktā minētajiem konkrētas kategorijas ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem vai konkrēta veida darījumu partneriem, vai arī noraida kompetentās iestādes pieprasījumu. EVTI par savu lēmumu informē attiecīgo kompetento iestādi un sniedz detalizētu pamatojumu, lai paskaidrotu šo lēmumu.

2. Panta 1. punktā minēto pieprasījumu nepublisko.

3. Komisija 48 stundu laikā pēc 1. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas un pamatojoties uz EVTI sniegtajiem iemesliem un pierādījumiem, aptur tīrvērtes pienākuma piemērošanu attiecībā uz 1. punktā minētajiem konkrētas kategorijas ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem vai konkrēta veida darījumu partneriem vai noraida attiecīgo apturēšanas pieprasījumu. Komisija par savu lēmumu informē EVTI un sniedz detalizētu pamatojumu, lai paskaidrotu šo lēmumu. Pēc tam Komisija minēto informāciju nekavējoties nodod Eiropas Parlamentam un Padomei.

4. Komisijas lēmums apturēt tīrvērtes pienākuma piemērošanu ▌ tiek publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisijas tīmekļa vietnē un 6. pantā minētajā publiskajā reģistrā.

5. Tīrvērtes pienākuma piemērošanas apturēšana saskaņā ar šo pantu ir spēkā uz laiku, kas nepārsniedz vienu mēnesi , sākot ar dienu, kad informācija par šādu apturēšanu publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6. Gadījumos, kad joprojām ir aktuāli apturēšanas pamatā esošie iemesli , Komisija pēc apspriešanās ar EVTI un ESRK 5. punktā minēto apturēšanu var ▌ pagarināt uz vienu vai vairākiem viena mēneša laikposmiem, kas kopā nepārsniedz 12 mēnešus no sākotnējā apturēšanas laikposma beigām . Apturēšanas laikposma pagarinājumu publicē saskaņā ar 4. pantu.

Panta pirmās daļas piemērošanas nolūkā Komisija par savu nodomu pagarināt tīrvērtes pienākuma piemērošanas apturēšanu paziņo EVTI un par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi . EVTI 48 stundu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas izdod atzinumu par attiecīgo apturēšanas pagarināšanu.”;

(7)

Regulas 9. pantu groza šādi:

(a)

regulas 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Finanšu darījumu partneri, nefinanšu darījumu partneri, kuri atbilst 10. panta 1. punkta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem , un CDP nodrošina, ka detalizētā informācija par ikvienu to noslēgto atvasināto instrumentu līgumu un par jebkādiem līguma grozījumiem vai tā izbeigšanu saskaņā ar 1.a punktu tiek paziņoti darījumu reģistram, kas reģistrēts saskaņā ar 55. pantu vai atzīts saskaņā ar 77. pantu. Detalizēto informāciju iesniedz ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc līguma noslēgšanas, grozīšanas vai izbeigšanas.

Pārskatu sniegšanas pienākums attiecas uz atvasināto instrumentu līgumiem, kas ▌ tika noslēgti 2014. gada 12. februārī vai pēc tam.

Neatkarīgi no 3. panta pārskatu sniegšanas pienākumu nepiemēro ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem tās pašas grupas ietvaros , ja vismaz viens no darījumu partneriem ir nefinanšu darījumu partneris vai arī tas tiktu atzīts par nefinanšu darījumu partneri, ja tas uzņēmējdarbību veiktu Savienībā, ar nosacījumu, ka:

a)	abi darījumu partneri ir pilnībā iekļauti tajā pašā konsolidācijā;

b)	uz abiem darījumu partneriem attiecas atbilstošas centralizētas riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras; un

c)	attiecīgais mātesuzņēmums nav finanšu darījumu partneris. ”;

(b)

iekļauj šādus 1.a un 1.b punktu:

“1.a Detalizēto informāciju par 1. punktā minētajiem atvasināto instrumentu līgumiem sniedz šādi:

▌

detalizēto informāciju par ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas noslēgti starp finanšu darījumu partneri un nefinanšu darījumu partneri, kas neatbilst 10. panta 1. punkta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem, iesniedz šādi:

finanšu darījumu partneri ir atbildīgi (arī juridiski) tikai par viena kopīga datu kopuma iesniegšanu , kā arī par sniegtās detalizētās informācijas precizitātes nodrošināšanu. Lai nodrošinātu, ka finanšu darījumu partnera rīcībā ir visi dati, kas nepieciešami pārskatu sniegšanas pienākuma izpildei, nefinanšu darījumu partneris finanšu darījumu partnerim par ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas starp tiem noslēgti, sniedz tādu detalizētu informāciju, attiecībā uz kuru nav iespējams pamatoti sagaidīt, ka tā ir finanšu darījumu partnera rīcībā. Nefinanšu darījumu partneris ir atbildīgs par to, lai tiktu nodrošināta minētās detalizētās informācijas precizitāte ;

ii)

neatkarīgi no i) punkta nefinanšu darījumu partneri, kuri jau ir ieguldījuši līdzekļus, lai ieviestu pārskatu sniegšanas sistēmu, var izvēlēties detalizēto informāciju par saviem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas noslēgti ar finanšu darījumu partneriem, sniegt darījumu reģistram. Šādos gadījumos nefinanšu darījumu partneri par savu lēmumu iepriekš informē finanšu darījumu partnerus, ar kuriem tie ir noslēguši ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus. Šajā situācijā par minētās detalizētās informācijas sniegšanu un par sniegtās informācijas precizitātes nodrošināšanu atbildīgi (arī juridiski) joprojām ir nefinanšu darījumu partneri;

ba)

gadījumos, kad ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu ir noslēdzis nefinanšu darījumu partneris, kam nepiemēro 10. panta 1. punkta otrajā daļā minētos nosacījumus, un vienība, kura uzņēmējdarbību veic trešā valstī un kura būtu finanšu darījumu partneris, ja tā uzņēmējdarbību veiktu Savienībā, šādam nefinanšu darījumu partnerim netiek prasīts sniegt pārskatus saskaņā ar 9. pantu, un tas nav juridiski atbildīgs par pārskatu sniegšanu vai par detalizētās informācijas, ko sniedz par šādiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, precizitātes nodrošināšanu, ja:

i)	attiecīgās trešās valsts tiesiskais regulējums pārskatu sniegšanas jomā ir atzīts par līdzvērtīgu saskaņā ar 13. pantu un ja trešās valsts finanšu darījumu partneris ir iesniedzis šādu informāciju saskaņā ar savas valsts tiesisko regulējumu pārskatu sniegšanas jomā;

ii)

attiecīgās trešās valsts tiesiskais regulējums pārskatu sniegšanas jomā nav atzīsts par līdzvērtīgu saskaņā ar 13. pantu un ja trešās valsts nefinanšu darījumu partneris izvēlas, lai tam piemērotu šā panta prasības un pats reģistrējas EVTI tā, it kā tas būtu finanšu darījumu partneris, kas uzņēmējdarbību veic Savienībā.

EVTI izveido un savā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu Savienības mēroga reģistru, kurā tā iekļauj tos trešo valstu finanšu darījumus partnerus, kuri vēlas, lai tiem piemērotu minēto pantu saskaņā ar ii) apakšpunktu;

c)	PVKIU pārvaldības sabiedrība ir atbildīga par tādas detalizētas informācijas sniegšanu, kura raksturo ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, kurus ir noslēdzis attiecīgais PVKIU, kā arī par sniegtās detalizētās informācijas precizitātes nodrošināšanu;

d)	AIF pārvaldītājs ir atbildīgs par tādas detalizētas informācijas sniegšanu, kura raksturo ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, kurus ir noslēdzis attiecīgais AIF, kā arī par sniegtās detalizētās informācijas precizitātes nodrošināšanu;

darījumu partneri un CDP, kas darījumu reģistram sniedz informāciju par ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem , nodrošina, ka detalizētā informācija par to atvasināto instrumentu līgumiem tiek sniegta precīzi un bez dublēšanas.

Darījumu partneri un CDP, kuriem piemēro 1. punktā minēto pārskatu sniegšanas pienākumu, šo pārskatu sniegšanas pienākumu var deleģēt.

1.b EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros precizē, kāda detalizēta informācija trešās valsts finanšu darījumu partnerim ir jāsniedz, lai tas varētu reģistrēties EVTI saskaņā ar 1.a punkta pirmās daļas ba) punkta ii) apakšpunktu.

EVTI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz … [seši mēneši pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā].

Komisija ir pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu. ”;

(c)

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Lai nodrošinātu vienotus 1. un 3. punkta piemērošanas nosacījumus, EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros precizē:

datu standartus un formātu attiecībā uz sniedzamo informāciju, kuri ietver vismaz šādas ziņas:

i)	globālie juridiskās personas identifikatori (LEI);

ii)	starptautiskie vērtspapīru identifikācijas numuri (ISIN);

iii)	unikālie tirdzniecības identifikatori (UTI);

b)	pārskatu sniegšanas metodes un kārtību;

c)	pārskatu sniegšanas biežumu;

d)	datumu, līdz kuram jāsniedz pārskats par atvasināto instrumentu līgumiem, tostarp par pakāpenisku šī pienākuma piemērošanu attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti pirms pārskatu sniegšanas pienākuma piemērošanas.

Izstrādājot minētos tehnisko standartu projektus, EVTI ņem vērā starptautiskās norises un standartus, par kuriem panākta vienošanās Savienības vai pasaules mērogā, un to atbilstību pārskatu sniegšanas prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) 2015/2365 (*1) 4. pantā un Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. pantā.

EVTI šos īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz [12 mēneši pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā].

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.;

(8)

regulas 10. panta 1. līdz 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Nefinanšu darījumu partneris, kas izveido ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu pozīcijas, var ik gadu saskaņā ar 3. punktu aprēķināt savu vidējo summāro mēneša beigu pozīciju par iepriekšējiem 12 mēnešiem .

Ja nefinanšu darījumu partneris savu pozīciju neaprēķina vai ja pirmajā daļā minētā aprēķina rezultāts pārsniedz tīrvērtes robežvērtības, kas noteiktas saskaņā ar 10. panta 4. punkta b) apakšpunktu, attiecīgais nefinanšu darījumu partneris:

a)	nekavējoties par to paziņo EVTI un iestādei, kas izraudzīta saskaņā ar 5. punktu;

b)	ja nefinanšu darījumu partneris nav aprēķinājis savu pozīciju, tam piemēro 4. pantā minēto tīrvērtes pienākumu — attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu nākotnes līgumiem visās aktīvu kategorijās — un 11. panta 3. punktā izklāstītās prasības;

ba)

ja pirmajā daļā minētā aprēķina rezultāts pārsniedz tīrvērtes robežvērtības, kas noteiktas saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunktu, nefinanšu darījumu partnerim piemēro 4. pantā minēto tīrvērtes pienākumu — attiecībā uz turpmākiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem aktīvu kategorijā vai aktīvu kategorijās, attiecībā uz kurām ir pārsniegta tīrvērtes robežvērtība, — un to atbrīvo no 11. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām pārējās aktīvu kategorijās, attiecībā uz kurām tīrvērtes robežvērtība nav pārsniegta ;

c)	veic b) punktā minēto līgumu tīrvērti četru mēnešu laikā no dienas, kad tam sāk piemērot tīrvērtes pienākumu.

2. Nefinanšu darījumu partnerim, kuram saskaņā ar 1. punkta otro daļu sāk piemērot tīrvērtes pienākumu un kurš pēc tam saskaņā ar 5. punktu izraudzītajai iestādei pierāda, ka tā vidējā summārā mēneša beigu pozīcija par iepriekšējiem 12 mēnešiem vairs nepārsniedz 1. punktā minēto tīrvērtes robežvērtību, vairs nepiemēro 4. pantā noteikto tīrvērtes pienākumu.

3. Aprēķinot 1. punktā minētās pozīcijas, nefinanšu darījumu partneris ietver visus ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, kurus noslēdzis nefinanšu darījumu partneris vai citas tās pašas grupas nefinanšu vienības un attiecībā uz kuriem nav iespējams objektīvi izmērīt tādu risku mazināšanas spēju, kuri ir tieši saistīti ar nefinanšu darījumu partnera vai attiecīgās grupas komercdarbību vai ieņēmumu finansēšanas darbību.

4. Lai nodrošinātu šā panta saskaņotu piemērošanu, EVTI pēc apspriešanās ar ESRK un citām attiecīgām iestādēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē:

a)	kritērijus tam, lai noteiktu, attiecībā uz kuriem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem ir iespējams objektīvi izmērīt tādu risku mazināšanas spēju, kuri ir tieši saistīti ar 3. punktā minēto komercdarbību vai ieņēmumu finansēšanu; un

b)	tīrvērtes robežvērtības, kuras nosaka, ņemot vērā tīro pozīciju un riska darījumu summas sistēmisko nozīmīgumu pēc darījumu partnera un pēc ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijas.

EVTI var noteikt tīrvērtes robežvērtības atsevišķi finanšu un nefinanšu darījumu partneriem, ņemot vērā finanšu darījumu partneru savstarpējo saikni un to augstāko sistēmisko risku.

Pēc atklātas publiskas apspriešanās noturēšanas EVTI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2012. gada 30. septembrim un regulāri atjaunina šos standartus .

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

Pēc apspriešanās ar ESRK un citām attiecīgām iestādēm EVTI periodiski pārskata minētās robežvērtības un nepieciešamības gadījumā, jo īpaši lai nodrošinātu lielāku līdzdalību centralizētā tīrvērtē , ierosina regulatīvus tehniskos standartus šo vērtību grozīšanai.”;

(8a)	regulas 11. pantā iekļauj šādu punktu: “1.a Panta 1. punktā minētās prasības nepiemēro 3. pantā minētajiem grupas iekšējiem darījumiem, ja viens no darījumu partneriem ir nefinanšu darījumu partneris, kuram saskaņā ar 10. panta 1. punkta otro daļu nepiemēro tīrvērtes pienākumu.”.

(8b)

regulas 11. panta 3. punktu groza šādi:

“3. Finanšu darījumu partneris ir ieviesis riska pārvaldības procedūras, kas paredz savlaicīgu, precīzu un pienācīgi nošķirtu nodrošinājuma apmaiņu attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuri noslēgti 2012. gada 16. augustā vai pēc tam. Regulas 10. pantā minētie nefinanšu darījumu partneri ir ieviesuši riska pārvaldības procedūras, kas paredz savlaicīgu, precīzu un pienācīgi nošķirtu nodrošinājuma apmaiņu attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuri ietilpst tādā aktīvu kategorijā, attiecībā uz kuru nav pārsniegta tīrvērtes robežvērtība.”;

(9)

regulas 11. panta 15. punktu groza šādi:

(a)

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)	riska pārvaldības procedūras, tostarp nodrošinājuma apmērs un veids un 3. punktā minētā nošķiršanas kārtība, kā arī saistītās uzraudzības procedūras, ar kurām paredzēts nodrošināt šo risku pārvaldības procedūru sākotnēju un pastāvīgu validēšanu;”;

(b)	otrās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “EVTI šo kopīgo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz [ 12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].”;

(10)

regulas 38. pantā pievieno šādus 6. un 7. punktu:

“6. CDP nodrošina saviem tīrvērtes dalībniekiem simulācijas instrumentu, kas tiem dod iespēju aprēķināt bruto izteiksmē papildu sākotnējās drošības rezerves summu, kuru CDP var pieprasīt tad, kad tiek veikta jauna darījuma tīrvērte. Šis instruments ir pieejams tikai, izmantojot drošu piekļuvi, un simulācijas rezultāti nav saistoši.

7. CDP sniedz saviem tīrvērtes dalībniekiem informāciju par tā izmantotajiem sākotnējās drošības rezerves modeļiem. Minētā informācija atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a)	tā nepārprotami izskaidro sākotnējās drošības rezerves modeļa konstrukciju un to, kā tas darbojas;

b)	tā sniedz skaidru priekšstatu par sākotnējās drošības rezerves modeļa galvenajiem pieņēmumiem un ierobežojumiem un apstākļiem, kādos šie pieņēmumi vairs nav spēkā;

c)	tā ir dokumentēta.”;

(11)	regulas 39. pantā pievieno šādu 11. punktu: “11. Dalībvalstu tiesību akti maksātnespējas jomā neattur CDP no rīkošanās saskaņā ar 48. panta 5. līdz 7. punktu attiecībā uz aktīviem un pozīcijām, kas uzskaitīti šā panta 2. līdz 5. punktā minētajos kontos. ”;

(12)

regulas 56. pantu groza šādi:

(a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Regulas 55. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā darījumu reģistrs iesniedz EVTI jebkuru no šādiem dokumentiem:

a)	reģistrācijas pieteikums;

b)	reģistrācijas tvēruma paplašināšanas pieteikums, ja darījumu reģistrs jau ir reģistrēts saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2365 III nodaļu.”;

(b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē:

a)	detalizētu informāciju par 1. punkta a) apakšpunktā minēto reģistrācijas pieteikumu;

b)	detalizētu informāciju par 1. punkta b) apakšpunktā minēto vienkāršoto reģistrācijas tvēruma paplašināšanas pieteikumu.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz [12 mēneši pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā].

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.”;

(c)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Lai nodrošinātu vienādus 1. punkta piemērošanas nosacījumus, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā precizē:

a)	1. punkta a) apakšpunktā minētā reģistrācijas pieteikuma formātu;

b)	1. punkta b) apakšpunktā minētā vienkāršotā reģistrācijas tvēruma paplašināšanas pieteikuma formātu.

EVTI izstrādā vienkāršotu formātu attiecībā uz pirmās daļas b) punktu.

EVTI šo īstenošanas tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz [9 mēneši pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā].

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.”;

(12a)

regulas 62. pantā svītro 5. punktu;

(12b)

regulas 63. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var veikt visas nepieciešamās pārbaudes uz vietas jebkurās 61. panta 1. punktā minēto juridisko personu saimnieciskās darbības telpās un īpašumā. Ja tas ir nepieciešams pārbaudes pienācīgai un efektīvai veikšanai, EVTI var veikt pārbaudi uz vietas bez iepriekšējas paziņošanas.”;

(12c)

regulas 63. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Amatpersonas un citas personas, kuras EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudi uz vietas, drīkst iekļūt jebkurās to juridisko personu saimnieciskās darbības telpās un īpašumā, uz kurām attiecas EVTI pieņemts lēmums par izmeklēšanu, un šīm amatpersonām un citām personām ir visas 62. panta 1. punktā minētās pilnvaras. Turklāt tās ir pilnvarotas uz pārbaudes laiku un, ciktāl tas ir nepieciešams pārbaudes veikšanai, aizzīmogot jebkuras saimnieciskās darbības telpas un uzskaites grāmatas vai reģistrus.”;

(12d)

regulas 63. pantā svītro 8. punktu;

(12e)

regulas 64. panta 4. punktu groza šādi:

“4. Iesniedzot EVTI lietu ar konstatējumiem, izmeklēšanas amatpersona par to informē personas, attiecībā uz kurām šī izmeklēšana tiek veikta. Šīm personām ir tiesības piekļūt minētajai lietai ar nosacījumu, ka tiek ievērotas citu personu leģitīmās intereses saistībā ar viņu komercnoslēpuma aizsardzību. Tiesības piekļūt lietai neattiecas uz konfidenciālu informāciju un EVTI iekšējiem sagatavošanās darba dokumentiem.”;

(12f)

regulas 64. panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8. Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas aizdomas par iespējamiem faktiem, kas saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju varētu būt noziedzīgi nodarījumi saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, EVTI kriminālvajāšanas materiālus nodod attiecīgajām iestādēm izmeklēšanas veikšanai un iespējamai kriminālvajāšanai. Turklāt EVTI atturas no naudas soda vai periodisku soda naudas maksājumu piemērošanas, ja tai ir zināms, ka saskaņā ar valsts tiesībām veiktās kriminālvajāšanas rezultātā jau ir stājies spēkā res judicata attaisnojošs vai notiesājošs spriedums, kas izriet no identiska fakta vai faktiem, kuri būtībā ir tādi paši.”;

(12g)

regulas 65. panta 1. punktā svītro otro daļu;

(13)

regulas 65. panta 2. punktu groza šādi:

a)	apakšpunktā “EUR 20 000”aizstāj ar “200 000 EUR”;

b)	apakšpunktā “EUR 10 000”aizstāj ar “100 000 EUR”;

(c)

pievieno šādu c) apakšpunktu:

“c)	naudas sods par I pielikuma IV iedaļā minētajiem pārkāpumiem ir vismaz 5 000 EUR, taču nepārsniedz 10 000 EUR.”;

(13a)

regulas 67. panta 1. punktā pievieno šādu daļu:

“Pirmo daļu nepiemēro, ja ir nepieciešama steidzama rīcība, lai novērstu būtiska kaitējuma draudus finanšu sistēmai vai finanšu tirgu integritātei, pārredzamībai, efektivitātei un sakārtotai darbībai, tostarp tirdzniecības repozitorijam iesniegtu datu stabilitātei vai precizitātei. Šādos gadījumos EVTI var pieņemt pagaidu lēmumu, un tā dod attiecīgajām personām iespēju tikt uzklausītām pēc iespējas drīzāk pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas.”;

(14)

regulas 72. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Darījumu reģistram prasītās maksas summa sedz visas pieņemamās administratīvās izmaksas, kas EVTI radušās saistībā ar tā reģistrēšanu un uzraudzību, un ir samērīga ar attiecīgā darījumu reģistra apgrozījumu un veiktās reģistrēšanas un uzraudzības veidu.”;

(15)

iekļauj šādu 76.a pantu:

“76.a pants

Savstarpēja tieša piekļuve datiem

1. Ja tas ir nepieciešams to trešo valstu attiecīgo iestāžu pienākumu veikšanai, kurās uzņēmējdarbību veic viens vai vairāki darījumu reģistri, šīm iestādēm ir tieša piekļuve informācijai darījumu reģistros, kas uzņēmējdarbību veic Savienībā, ar nosacījumu, ka Komisija šajā nolūkā saskaņā ar 2. punktu ir pieņēmusi īstenošanas aktu.

2. Panta 1. punktā minētajām iestādēm iesniedzot pieprasījumu, Komisija var saskaņā ar 86. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru pieņemt īstenošanas aktus, kuros konstatē, vai pieprasījumu iesniegušās iestādes trešās valsts tiesiskais regulējums atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a)	darījumu reģistriem, kas uzņēmējdarbību veic attiecīgajā trešā valstī, ir pienācīgi piešķirta atļauja;

b)	attiecīgajā trešā valstī pastāvīgi tiek veikta efektīva darījumu reģistru uzraudzība un efektīva to pienākumu izpildes nodrošināšana;

c)	pastāv dienesta noslēpuma garantija, un tā ir vismaz līdzvērtīga šajā regulā minētajai garantijai, tostarp tādu komercnoslēpumu aizsardzība, par kuriem iestādes informē trešās personas;

d)	darījumu reģistriem, kas saņēmuši atļauju veikt darbību attiecīgajā trešā valstī, ir juridiski saistošs un izpildāms pienākums 81. panta 3. punktā minētajām vienībām piešķirt tiešu un tūlītēju piekļuvi datiem.”;

(16)

regulas 78. pantā pievieno šādus 9. un 10. punktu:

“(9) Darījumu reģistrs izstrādā šādas procedūras un politikas:

a)	procedūras efektīvai darījumu reģistru datu savstarpējai saskaņošanai;

b)	procedūras iesniegto datu pilnīguma un precizitātes nodrošināšanai;

c)	politikas datu sakārtotai nosūtīšanai citiem darījumu reģistriem pēc 9. pantā minēto darījumu partneru vai CDP pieprasījuma vai ja tas nepieciešams citiem nolūkiem.

(10) Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē:

a)	procedūras darījumu reģistru datu savstarpējai saskaņošanai;

b)	procedūras, kas darījumu reģistram jāpiemēro, lai pārbaudītu, vai darījumu partneris, kurš iesniedz pārskatu, vai iesniedzošā vienība nodrošina atbilstību pārskatu sniegšanas prasībām, un lai pārbaudītu saskaņā ar 9. pantu iesniegtās informācijas pilnīgumu un precizitāti.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz … [12 mēneši pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā].

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.”;

(17)

regulas 81. pantu groza šādi:

(a)

panta 3. punktam pievieno šādu q) apakšpunktu:

“q)	attiecīgās iestādes trešā valstī, attiecībā uz kuru saskaņā ar 76.a pantu ir pieņemts īstenošanas akts;”;

(b)	iekļauj šādu 3.a punktu: “3.a Darījumu reģistrs 9. panta 1.a punkta otrajā daļā minētajiem darījumu partneriem un CDP sniedz informāciju, kas ir iesniegta to vārdā.”;

(c)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI pēc apspriešanās ar ECBS dalībniekiem izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē:

a)	informāciju, kas publicējama vai darāma pieejama saskaņā ar 1. un 3. punktu;

b)	1. punktā minētās informācijas publicēšanas biežumu;

c)	operacionālos standartus, kas nepieciešami, lai apkopotu un salīdzinātu dažādu reģistru datus un lai 3. punktā minētās vienības varētu piekļūt minētajai informācijai;

d)	noteikumus un nosacījumus, kārtību un nepieciešamo dokumentāciju, saskaņā ar kuriem darījumu reģistri 3. punktā minētajām vienībām piešķir piekļuvi.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz [12 mēneši pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā].

Izstrādājot šo tehnisko standartu projektu, EVTI nodrošina, ka 1. punktā minētās informācijas publicēšana neatklāj nevienas līgumslēdzējas puses identitāti.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.”;

(18)	regulas 82. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Regulas 1. panta 6. punktā, 4. panta 3. punktā, 64. panta 7. punktā, 70. pantā, 72. panta 3. punktā, 76.a pantā un 85. panta 2. punktā minētās pilnvaras Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.”;

(19)

regulas 85. pantu groza šādi:

(a)	panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Līdz … [trīs gadi pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija novērtē šīs regulas piemērošanu un sagatavo vispārīgu ziņojumu. Komisija minēto ziņojumu kopā ar atbilstošiem priekšlikumiem iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.”

(aa)

pantā iekļauj šādu punktu:

“1.a Līdz … [trīs gadi pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] EVTI iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai, kurā ir analizēta ar Regulu (ES) 2018/… [šī grozošā regula] pārskatu sniegšanas režīmā ieviesto izmaiņu ietekme uz tirgus dalībniekiem. Ziņojumā jo īpaši tiek novērtēta to attiecīgo noteikumu ieviešana un īstenošana, kuri pārskatu sniegšanu ļauj deleģēt finanšu darījumu partneriem un kuri paredz, ka CDP sniedz pārskatus par līgumiem, un izpētīts, vai šiem jaunajiem noteikumiem ir bijusi cerētā ietekme uz pārskatu sniegšanas sloga mazināšanu mazajiem darījumu partneriem. Tajā arī izpēta, kā šie jaunie noteikumi ir ietekmējuši konkurenci starp darījumu reģistriem, un to, vai un cik lielā mērā tie ir radījuši mazāk konkurējošu vidi un mazāku izvēles brīvību tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem.”;

(b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Līdz [viens gads pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanas dienas] un pēc tam katru gadu līdz … [divi gadi pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija sagatavo ziņojumu, kurā novērtēts tas, vai ir izstrādāti īstenojami tehniski risinājumi attiecībā uz PSM veiktu skaidras naudas un bezskaidras naudas nodrošinājuma kā mainīgas drošības rezerves nodošanu un vai ir nepieciešams veikt pasākumus, lai atvieglotu šādus tehniskos risinājumus.

EVTI līdz [seši mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanas dienas] un pēc tam katru gadu līdz … [divi gadi pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanas dienas] sadarbībā ar EAAPI, EBI un ESRK iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā novērtēts:

tas, vai CDP, tīrvērtes dalībnieki un PSM ir īstenojuši atbilstošus centienus un izstrādājuši tehniski īstenojamus risinājumus, kas atvieglo PSM piedalīšanos centralizētā tīrvērtē, kā mainīgu drošības rezervi nododot skaidras naudas un bezskaidras naudas nodrošinājumu, tostarp novērtēta šo risinājumu ietekme uz tirgus likviditāti un procikliskumu un to iespējamā juridiskā un cita veida ietekme ;

b)	ārpusbiržas atvasināto instrumentu (neatkarīgi no tā, vai tiem tiek veikta tīrvērte) tirgos veiktās PSM darbības apmērs un raksturs pēc aktīvu kategorijas un jebkāds saistīts sistēmiskais risks, kam pakļauta finanšu sistēma;

c)	kā tas, ka PSM izpilda tīrvērtes prasību, ietekmē šo PSM ieguldīšanas stratēģijas, tostarp jebkādas izmaiņas to skaidras naudas un bezskaidras naudas aktīvu izvietojumā;

d)	10. panta 4. punktā minēto tīrvērtes robežvērtību ietekme uz PSM;

tas, kā citas juridiskas prasības, tostarp drošības rezerves prasības attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem, kuriem tīrvērte netiek veikta, un sviras rādītāja aprēķināšana saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, ietekmē izmaksu atšķirības starp ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumiem, kuriem tiek veikta tīrvērte, un ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumiem, kuriem tīrvērte netiek veikta;

f)	tas, vai ir nepieciešami turpmāki pasākumi, kas atvieglo tīrvērtes risinājuma rašanu attiecībā uz PSM.

Ja Komisija secina, ka nav izstrādāts īstenojams tehnisks risinājums un ka atvasināto instrumentu līgumu, kuriem tiek veikta centralizēta tīrvērte, negatīvā ietekme uz nākotnes pensionāru pensijas maksājumiem ir nemainīga, tā saskaņā ar 82. pantu pieņem deleģēto aktu, lai vienu reizi par diviem gadiem pagarinātu 89. panta 1. punktā minēto trīs gadu laikposmu.”;

(c)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Līdz … [divi gadi pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija vai nu :

a)	iesniedz priekšlikumu saistošam risinājumam, kas nav PSM pastāvīga vai turpmāka pagaidu atbrīvošana no tīrvērtes pienākuma veikšanas — ja tā uzskata, ka ieinteresētās personas nav atradušas risinājumu, vai

b)	saskaņā ar 82. pantu pieņem deleģēto aktu, lai vienu reizi par vienu gadu pagarinātu 89. panta 1. punktā minēto divu gadu laikposmu tikai tad, ja tā uzskata, ka ieinteresētās personas ir vienojušās par risinājumu un ka šā risinājuma īstenošanai ir nepieciešams papildu laiks, vai arī

c)	ļauj atbrīvojumam zaudēt spēku, vienlaikus mudinot ieinteresētās personas iepriekš īstenot savu risinājumu, ja tā uzskata, ka tāds ir atrasts. ”

▌

(ca)

iekļauj šādus punktus:

“3.a Līdz … [trīs gadi pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija saskaņā ar 82. pantu pieņem deleģēto aktu, lai vienu reizi par diviem gadiem pagarinātu 89. panta 1.a punktā minēto trīs gadu laikposmu tikai tad, ja tā uzskata, ka 89. panta 1.a punktā minētie mazie PSM ir īstenojuši nepieciešamos centienus, lai izstrādātu atbilstošus tehniskus risinājumus un ka atvasināto instrumentu līgumu, kuriem tiek veikta centralizēta tīrvērte, negatīvā ietekme uz pensionāru pensijas maksājumiem ir nemainīga.

3.b EVTI līdz … [12 mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā novērtē, vai to finanšu instrumentu sarakstu, kuri saskaņā ar 47. pantu tiek uzskatīti par augsti likvīdiem un ar minimālu kredītrisku un tirgus risku, varētu paplašināt un vai šajā sarakstā varētu iekļaut vienu vai vairākus naudas tirgus fondus, kuriem piešķirta atļauja saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1131.”;

(e)

pievieno šādus punktus:

“6. Līdz … [seši mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija pēc apspriešanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par Regulā (ES) Nr. 600/2014 paredzētā atvasināto instrumentu tīrvērtes pienākuma saskaņošanu ar izmaiņām, kas atbilstoši Regulai (ES) 2018/… [šai grozošajai regulai] veiktas atvasināto instrumentu tīrvērtes pienākumā, jo īpaši attiecībā uz to vienību loku, kurām piemēro tīrvērtes pienākumu, kā arī attiecībā uz apturēšanas mehānismu. Ja šāda saskaņošana tiek uzskatīta par nepieciešamu un atbilstošu, kopā ar ziņojumu iesniedz tiesību akta priekšlikumu, ar kuru ievieš nepieciešamās izmaiņas.

7. EVTI sadarbībā ar EAAPI un EBI līdz … [18 mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā izvērtē to, vai 4. panta 3.a punktā minētā taisnīgu, saprātīgu, nediskriminējošu un pārredzamu komerciālo noteikumu principa piemērošana ir bijusi efektīva tīrvērtes pieejamības atvieglošanā.

Komisija līdz … [divi gadi pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā izvērtē to, vai taisnīgu, saprātīgu, nediskriminējošu un pārredzamu komerciālo noteikumu principa piemērošana ir bijusi efektīva tīrvērtes pieejamības atvieglošanā, un attiecīgā gadījumā ierosina šā principa uzlabojumus. Šajā ziņojumā ņem vērā pirmajā daļā minētajā ziņojumā iekļautos konstatējumus un attiecīgā gadījumā tam pievieno tiesību akta priekšlikumu.

8. Līdz … [12 mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija sagatavo ziņojumu, kurā izvērtē to, vai tirdzniecības darījumi, kas tieši izriet no pēctirdzniecības riska mazināšanas pakalpojumiem, tostarp portfeļa sablīvēšanas, būtu atbrīvojami no 4. panta 1. punktā minētā tīrvērtes pienākuma. Šajā ziņojumā Komisija jo īpaši ņem vērā to, cik lielā mērā minētie pakalpojumi mazina risku, jo īpaši darījumu partnera kredītrisku un darbības risku, kā arī ņem vērā iespējas apiet tīrvērtes pienākumu un kavēt centralizētu tīrvērti. Komisija šo ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā tam pievienojot atbilstošus tiesību aktu priekšlikumus.

Lai palīdzētu Komisijai sagatavot pirmajā daļā minēto ziņojumu, EVTI sadarbībā ar ESRK līdz … [seši mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā izvērtē to, vai tirdzniecības darījumi, kas tieši izriet no pēctirdzniecības riska mazināšanas pakalpojumiem, tostarp portfeļa sablīvēšanas, būtu atbrīvojami no tīrvērtes pienākuma. Šajā ziņojumā izpēta portfeļa sablīvēšanu un citus pieejamos cenu neveidojošos pēctirdzniecības riska mazināšanas pakalpojumus, kas mazina ar tirgu nesaistītus riskus atvasināto instrumentu portfeļos, nemainot portfeļu tirgus risku, tādus kā pārlīdzsvarošanas darījumi. Sistēmiskā riska pārvaldības nolūkā tajā arī paskaidro šādu pēctirdzniecības riska mazināšanas pakalpojumu mērķus un darbību, apmēru, kādā tie mazina risku, jo īpaši darījumu partnera kredītrisku un darbības risku, un izvērtē nepieciešamību veikt šādu tirdzniecības darījumu tīrvērti vai atbrīvot tos no tīrvērtes pienākuma. Tāpat arī šajā ziņojumā izvērtē to, cik lielā mērā jebkāds šādu pakalpojumu atbrīvojums no tīrvērtes pienākuma attur no centralizētas tīrvērtes veikšanas, un iespējamību, ka darījumu partneri var apiet tīrvērtes pienākumu.

9. Pamatojoties uz 2017. gada 1. decembrī publicētajiem Komisijas sabiedriskās apspriešanās par uzraudzības pārskatu sniegšanas atbilstības pārbaudi rezultātiem, Komisija līdz … [12 mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] pārskata 9. panta 1.a punkta piemērošanu un iesniedz par to ziņojumu. Komisija šo ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā tam pievienojot atbilstošu tiesību akta priekšlikumu. Lai visiem darījumu partneriem, jo īpaši nefinanšu darījumu partneriem, kuriem nepiemēro 10. panta 1. punkta otrajā daļā minēto tīrvērtes pienākumu, vienkāršotu pārskatu iesniegšanas ķēdi attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kas nav ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, Komisija, pārskatot 9. panta 1.a punkta piemērošanu, izvērtē to, vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. pantā minētais darījumu pārskatu sniegšanas pienākums nerada nevajadzīgu tādu darījumu pārskatu sniegšanas dublēšanos, kurus sniedz par atvasinātajiem instrumentiem, kas nav ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, un to, vai 9. panta 1.a punktā noteikto prasību sniegt darījumu pārskatus par atvasinātajiem instrumentiem, kas nav ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, varētu sašaurināt, vienlaikus nevajadzīgi nezaudējot informāciju.

EVTI sadarbībā ar ESRK līdz … [seši mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā izvērtē:

konsekvenci starp Regulā (ES) Nr. 600/2014 un šīs regulas 9. pantā noteiktajām pārskatu sniegšanas prasībām attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kuri nav ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, — gan par atvasināto instrumentu līgumiem sniegtās detalizētās informācijas, gan datu pieejamības attiecīgajām vienībām ziņā;

to, vai ir iespējams saskaņot Regulā (ES) Nr. 600/2014 un šīs regulas 9. pantā noteiktās pārskatu sniegšanas prasības attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kuri nav ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, — gan par atvasināto instrumentu līgumiem sniegtās detalizētās informācijas, gan datu pieejamības attiecīgajām vienībām ziņā; un

iespēju visiem darījumu partneriem, tostarp visiem netiešajiem klientiem, vienkāršot pārskatu sniegšanas ķēdi, ņemot vērā nepieciešamību savlaicīgi sniegt pārskatus un ievērojot tiesību aktus un pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar šīs regulas 4. panta 4. punktu un Regulas (ES) Nr. 600/2014 30. panta 2. punktu.”;

(20)

regulas 89. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“1. Līdz … [divi gadi pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] 4. pantā noteikto tīrvērtes pienākumu nepiemēro ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuri, balstoties uz objektīviem mērījumiem, ir uzskatāmi par tādiem, kas mazina ieguldījumu riskus, kuri ir tieši saistīti ar pensiju shēmu mehānismu finansiālo maksātspēju, un vienībām, kas izveidotas, lai pensiju shēmu mehānisma saistību neizpildes gadījumā izmaksātu kompensāciju pensiju shēmu mehānisma dalībniekiem.

PSM, CDP un tīrvērtes dalībnieki dara visu iespējamo, lai veicinātu tādu tehnisku risinājumu izstrādi, kuri PSM atvieglo šādu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērti.

Komisija izveido ekspertu grupu, kuras sastāvā ietilpst PSM, CDP, tīrvērtes dalībnieku un citu attiecīgo personu, kas piedalās šādu tehnisko risinājumu izstrādē, pārstāvji, lai uzraudzītu to īstenotos centienus un izvērtētu progresu, kas panākts tādu tehnisko risinājumu rašanā, kuri PSM atvieglo šādu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērti. Šī ekspertu grupa tiekas vismaz reizi sešos mēnešos. Komisija ņem vērā PSM, CDP un tīrvērtes dalībnieku īstenotos centienus, kad tā sagatavo ziņojumus saskaņā ar 85. panta 2. punkta pirmo daļu.”;

(20a)

regulas 89. pantā iekļauj šādu punktu:

“1.a Neatkarīgi no 1. punkta līdz … [trīs gadi pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] 4. pantā noteikto tīrvērtes pienākumu nepiemēro ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas, balstoties uz objektīviem mērījumiem, ir uzskatāmi par tādiem, kas mazina ieguldījumu riskus, kuri ir tieši saistīti ar PSM finansiālo maksātspēju, un vienībām, kas izveidotas, laiPSM saistību neizpildes gadījumā izmaksātu kompensāciju PSM dalībniekiem.

Komisija saskaņā ar 82. pantu pieņem deleģēto aktu, lai papildinātu šo regulu, nosakot, kurus PSM atbilstoši šā punkta pirmajai daļai var uzskatīt par maziem PSM, ņemot vērā to, ka mazo PSM kategorija neveido vairāk kā 5 % no PSM noslēgtajiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem. ”;

(21)	I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no … [pieci mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas].

Neatkarīgi no šā panta otrā punkta regulas 1. panta 7. punkta d) apakšpunktu un 1. panta 8., 10., un 11. punktu piemēro no … [▌ seši mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktu, 1. panta 7. punkta e) apakšpunktu, 1. panta 9. punktu, 1. panta 12. punkta b) un c) apakšpunktu un 1. panta 16. punktu piemēro no … [▌ 18 mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas].

Ja šī regula stājas spēkā pēc 2018. gada 16. augusta, 89. panta 1. punktu piemēro ar atpakaļejošu spēku visiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kurus PSM izpildījuši pēc 2018. gada 16. augusta un pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

(1) OV C […], […], […]. lpp.

(2) OV C […], […], […]. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta … nostāja (OV…) un Padomes … lēmums.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

(6) http://www.bis.org/cpmi/publ/d106.pdf.

(7) http://www.bis.org/cpmi/publ/d125.pdf.

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2365 (2015. gada 25. novembris) par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 337, 23.12.2015., 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar kuru groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.).

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2365 (2015. gada 25. novembris) par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 337, 23.12.2015., 1. lpp.).”.