1)

Uzņēmumi, kas vēlas veikt pārrobežu darījumdarbību Savienībā, saskaras ar nopietniem šķēršļiem un tirgus izkropļojumiem, ko rada 28 atšķirīgu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu pastāvēšana un mijiedarbība. Turklāt nodokļu plānošanas struktūras laika gaitā ir kļuvušas arvien sarežģītākas, jo tās izveido vairākās jurisdikcijās, un tās efektīvi izmanto nodokļu sistēmas specifiskās detaļas vai neatbilstības starp divām vai vairākām nodokļu sistēmām, lai mazinātu uzņēmumu nodokļu saistības. Lai gan šīs situācijas parāda trūkumus, kuri ir pilnīgi atšķirīgi pēc būtības, abi trūkumu veidi rada šķēršļus, kas kavē pareizu iekšējā tirgus darbību. Tāpēc, lai novērstu šīs problēmas, rīcībai vajadzētu būt vērstai uz abiem tirgus nepilnību veidiem.

1)

Uzņēmumi, kas vēlas veikt pārrobežu darījumdarbību Savienībā, saskaras ar nopietniem šķēršļiem un tirgus izkropļojumiem, ko rada 28 atšķirīgu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu pastāvēšana un mijiedarbība. Globalizācijas un digitalizācijas laikmetā kļūst arvien grūtāk izsekot jo īpaši finanšu un intelektuālā kapitāla aplikšanai ar nodokli ienākumu gūšanas vietā un kļūst arvien vieglāk ar to manipulēt. Turklāt nodokļu plānošanas struktūras laika gaitā ir kļuvušas arvien sarežģītākas, jo tās izveido vairākās jurisdikcijās, un tās efektīvi izmanto nodokļu sistēmas specifiskās detaļas vai neatbilstības starp divām vai vairākām nodokļu sistēmām, lai mazinātu uzņēmumu nodokļu saistības. Daudzu ekonomikas nozaru vispārēja digitalizācija apvienojumā ar digitālās ekonomikas straujo attīstību rada šaubas par tradicionālajām rūpniecības nozarēm izstrādāto Savienības uzņēmumu ienākuma nodokļa modeļu piemērotību, tostarp attiecībā uz apmēru, kādā izvērtēšanas un aprēķināšanas kritērijus varētu izstrādāt no jauna, lai atspoguļotu 21. gadsimta komercdarbību. Lai gan šīs situācijas parāda trūkumus, kuri ir pilnīgi atšķirīgi pēc būtības, visi trūkumu veidi rada šķēršļus, kas kavē pareizu iekšējā tirgus darbību un pieļauj kropļojumus starp lieliem uzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem . Tāpēc jaunai standarta uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzei Savienībā būtu vajadzētu būt vērstai uz šiem tirgus nepilnību veidiem, vienlaikus ņemot vērā mērķus nodrošināt ilgtermiņa juridisko skaidrību un noteiktību un nodokļu neitralitātes principu . Lielāka konverģence starp valstu nodokļu sistēmām ievērojami samazinās izmaksas un administratīvo slogu uzņēmumiem, kas Savienības teritorijā darbojas pārrobežu līmenī. Nodokļu politika ir dalībvalstu kompetencē, bet Līguma par Eiropas Savienības darbību 115. pantā ir skaidri noteikts, ka Padomei saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru un pēc konsultēšanās ar Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju būtu jāpieņem direktīvas, lai tuvinātu šādus dalībvalstu tiesību aktus un normatīvos vai administratīvos aktus nodokļu jomā, jo tie tieši iespaido iekšējā tirgus izveidi vai darbību.

2)

Lai veicinātu pareizu iekšējā tirgus darbību, uzņēmumu nodokļu vidi Eiropas Savienībā būtu jāveido saskaņā ar principu, kas paredz, ka uzņēmumi taisnīgi maksā savu daļu no nodokļa jurisdikcijā(-s), kurā(-s) tie gūst peļņu. Tādēļ ir jāparedz mehānismi, kas attur uzņēmumus izmantot priekšrocības, ko sniedz neatbilstības starp valstu nodokļu sistēmām, lai samazinātu savas nodokļu saistības. Vienlīdz svarīgi ir arī sekmēt izaugsmi un ekonomisko attīstību iekšējā tirgū, veicinot pārrobežu tirdzniecību un korporatīvos ieguldījumus. Šajā nolūkā Savienībā ir jānovērš dubultas nodokļu uzlikšanas un dubultas nodokļu neuzlikšanas risks, likvidējot valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu mijiedarbībā radušās atšķirības. Tajā pašā laikā uzņēmumiem, lai tie varētu attīstīt savu komercdarbību un paplašinātu to ārpus Savienības robežām, ir nepieciešams vienkārši un praktiski pielietojams nodoklis un tiesiskais regulējums. Šajā kontekstā būtu jārisina arī citi diskriminācijas gadījumi.

2)

Lai veicinātu pareizu iekšējā tirgus darbību, uzņēmumu nodokļu vidi Eiropas Savienībā būtu jāveido saskaņā ar principu, kas paredz, ka uzņēmumi taisnīgi maksā savu daļu no nodokļa jurisdikcijā(-s), kurā(-s) tie gūst peļņu un kur uzņēmumiem ir pastāvīgā pārstāvniecība. Ņemot vērā digitālās izmaiņas saimnieciskās darbības vidē, ir nepieciešams nodrošināt, ka uzņēmumiem, kuri dalībvalstī rada ienākumus, neizveidojot tajā fizisku pastāvīgu pārstāvniecību, bet kuriem tajā ir digitāla pastāvīga pārstāvniecība, tiek piemērots tāds pats režīms kā uzņēmumiem, kuriem tajā ir fiziska pastāvīgā pārstāvniecība. Tādēļ ir jāparedz mehānismi, kas attur uzņēmumus izmantot priekšrocības, ko sniedz neatbilstības starp valstu nodokļu sistēmām, lai samazinātu savas nodokļu saistības. Vienlīdz svarīgi ir arī sekmēt izaugsmi un ekonomisko attīstību iekšējā tirgū, veicinot pārrobežu tirdzniecību un korporatīvos ieguldījumus. Šajā nolūkā Savienībā ir jānovērš dubultas nodokļu uzlikšanas un dubultas nodokļu neuzlikšanas risks, likvidējot valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu mijiedarbībā radušās atšķirības. Tajā pašā laikā uzņēmumiem, lai tie varētu attīstīt savu komercdarbību un paplašinātu to ārpus Savienības robežām, ir nepieciešams vienkārši un praktiski pielietojams nodoklis un tiesiskais regulējums. Šajā kontekstā būtu jārisina arī citi diskriminācijas gadījumi. Konsolidācija ir KKUINB sistēmas būtisks elements, jo galvenos nodokļu šķēršļus, ar ko saskaras vienas grupas uzņēmumi, kuri Savienībā darbojas pārrobežu līmenī, var novērst tikai šādā veidā. Konsolidācija novērš iekšējo cenu noteikšanas formalitātes un nodokļu dubultu uzlikšanu grupas iekšienē.

3)

Kā norādīts 2011. gada 16. marta priekšlikumā Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) (1) , uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kura uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām apskata Savienību kā vienotu tirgu, atvieglotu pārrobežu darbību uzņēmumiem, kuri ir Savienības rezidenti, un veicinātu mērķi padarīt Savienību par konkurētspējīgāku vietu starptautiskajiem ieguldījumiem. 2011. gada priekšlikums par KKUINB ir vērsts uz mērķi veicināt Savienībā esošo uzņēmumu pārrobežu komercdarbības paplašināšanos. Papildus šim mērķim būtu jāņem vērā, ka KKUINB var būt ļoti efektīva iekšējā tirgus darbības uzlabošanai, apkarojot nodokļu apiešanas shēmas. Ņemot vērā iepriekš minēto, KKUINB iniciatīva būtu jāiesniedz no jauna, lai vienādā līmenī varētu risināt jautājumus attiecībā uz darījumdarbības veicināšanas aspektu un iniciatīvas funkciju cīņā pret nodokļu apiešanu. Šāda pieeja vislabāk kalpotu mērķim izskaust iekšējā tirgus darbības traucējumus.

3)

Kā norādīts 2011. gada 16. marta priekšlikumā Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) (2), uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kura uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām apskata Savienību kā vienotu tirgu, atvieglotu pārrobežu darbību uzņēmumiem, kuri ir Savienības rezidenti, un veicinātu mērķi padarīt Savienību par konkurētspējīgāku vietu starptautiskajiem ieguldījumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem . 2011. gada priekšlikums par KKUINB ir vērsts uz mērķi veicināt Savienībā esošo uzņēmumu pārrobežu komercdarbības paplašināšanos. Papildus šim mērķim būtu jāņem vērā, ka KKUINB var būt ļoti efektīva iekšējā tirgus darbības uzlabošanai, apkarojot nodokļu apiešanas shēmas. Ņemot vērā iepriekš minēto, KKUINB iniciatīva būtu jāiesniedz no jauna, lai vienādā līmenī varētu risināt jautājumus attiecībā uz darījumdarbības veicināšanas aspektu un iniciatīvas funkciju cīņā pret nodokļu apiešanu. Pēc ieviešanas visās dalībvalstīs KKUINB iniciatīva nodrošinātu, ka nodokļi tiek maksāti tur, kur tiek radīta peļņa un uzņēmumiem ir pastāvīgā pārstāvniecība. Šāda pieeja vislabāk kalpotu mērķim izskaust iekšējā tirgus darbības traucējumus. Iekšējā tirgus darbības uzlabošana ir svarīgs izaugsmi un darbvietu izveidi veicinošs faktors. KKUINB ieviešanai vajadzētu uzlabot izaugsmi un radīt vairāk darbvietu visā Savienībā, samazinot starp uzņēmumiem nelabvēlīgu konkurenci nodokļu jomā.

3a)

Komisija 2017. gada 21. septembra paziņojumā “Taisnīga un efektīva nodokļu sistēma Eiropas Savienībā digitālajam vienotajam tirgum” uzskata, ka KKUINB nodrošina pamatu digitālās ekonomikas radīto nodokļu problēmu risināšanai.

4)

Ņemot vērā nepieciešamību ātri rīkoties, lai nodrošinātu pareizu iekšējā tirgus darbību, padarot to, no vienas puses, tirdzniecībai un ieguldījumiem labvēlīgāku un, no otras puses, noturīgāku pret nodokļu apiešanas shēmām, vērienīgo KKUINB iniciatīvu ir nepieciešams sadalīt divos atsevišķos priekšlikumos . Pirmajā posmā būtu jāīsteno noteikumi par kopēju uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KUINB), un pēc tam otrajā posmā –konsolidācija .

4)

Ņemot vērā nepieciešamību ātri rīkoties, lai nodrošinātu pareizu iekšējā tirgus darbību, padarot to, no vienas puses, tirdzniecībai un ieguldījumiem labvēlīgāku un, no otras puses, noturīgāku pret nodokļu apiešanas shēmām, ir ļoti svarīgi nodrošināt direktīvas par kopēju uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi un direktīvas par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi vienlaicīgu stāšanos spēkā. Tā kā šāda režīma maiņa ir būtiska virzība uz iekšējā tirgus izveides pabeigšanu, tai ir nepieciešama elastība, lai to varētu pienācīgi izpildīt jau no paša sākuma. Tādēļ — tā kā iekšējais tirgus aptver visas dalībvalstis — KKUINB būtu jāievieš visās dalībvalstīs. Ja Padome nepieņems vienprātīgu lēmumu par priekšlikumu izveidot KKUINB, Komisijai vajadzētu izstrādāt jaunu priekšlikumu, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 116. pantu, atbilstoši kuram Eiropas Parlaments un Padome rīkojas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un pieņem nepieciešamos tiesību aktus. Kā galējais līdzeklis dalībvalstīm saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību būtu jāierosina ciešāka sadarbība, kurai vajadzētu būt vienmēr atvērtai jebkurai dalībvalstij. Diemžēl par katru dalībvalsti atsevišķi nav veikts pietiekami detalizēts ietekmes novērtējums gan attiecībā uz KUINB, gan KKUINB priekšlikumu par ietekmi uz dalībvalstu uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem .

5)

Pārrobežu kontekstā mēdz parādīties vairākas agresīvas nodokļu plānošanas struktūras, kas nozīmē, ka iesaistītajām uzņēmumu grupām ir minimāli resursi. Pamatojoties uz šo, noteikumi par kopējo bāzi proporcionalitātes apsvērumu dēļ būtu obligāti jāpiemēro tikai tiem uzņēmumiem, kas ir lielas grupas sastāvā. Šajā nolūkā būtu jānosaka ar lielumu saistītais slieksnis, pamatojoties uz grupas, kura iesniedz konsolidētos finanšu pārskatus, kopējo konsolidēto ieņēmumu. Turklāt, ja iniciatīva materializējas pilnībā, lai nodrošinātu saskaņotību starp abiem KKUINB iniciatīvas posmiem, noteikumi par kopēju bāzi būtu obligāti jāpiemēro tiem uzņēmumiem , kas būtu uzskatāmi par grupu. Turklāt, lai labāk sasniegtu mērķi veicināt tirdzniecību un ieguldījumus iekšējā tirgū, grupām, kas neatbilst noteiktajiem kritērijiem, būtu jābūt iespējai izvēlēties piemērot noteikumus par kopējo bāzi.

5)

Pārrobežu kontekstā mēdz parādīties vairākas agresīvas nodokļu plānošanas struktūras, kas nozīmē, ka iesaistītajām uzņēmumu grupām ir minimāli resursi. Pamatojoties uz šo, noteikumi par kopējo bāzi proporcionalitātes apsvērumu dēļ sākotnēji būtu obligāti jāpiemēro tikai tiem uzņēmumiem, kas ir lielas grupas sastāvā. Šajā nolūkā būtu jānosaka ar lielumu saistītais slieksnis EUR 750 miljonu apmērā , pamatojoties uz grupas, kura iesniedz konsolidētos finanšu pārskatus, kopējo konsolidēto ieņēmumu. Tā kā šī direktīva nosaka jaunu standartu attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi visiem uzņēmumiem Savienībā, slieksnis būtu jāsamazina līdz nullei laikposmā , kas nepārsniedz septiņus gadus. Turklāt, lai labāk sasniegtu mērķi veicināt tirdzniecību un ieguldījumus iekšējā tirgū, grupām, kas neatbilst noteiktajiem kritērijiem, būtu jābūt iespējai pirmajā posmā izvēlēties piemērot noteikumus par kopējo bāzi.

6)

Ir jānosaka pastāvīgās pārstāvniecības, kas atrodas Savienībā un pieder nodokļu maksātājam, kurš ir rezidents nodokļu vajadzībām Savienībā, jēdziena definīcija. Mērķis būtu nodrošināt, lai visiem iesaistītajiem nodokļu maksātājiem būtu kopīga izpratne un lai izslēgtu iespēju, ka neatbilstība rodas atšķirīgu definīciju dēļ. Savukārt tādas pastāvīgās pārstāvniecības, kas atrodas trešā valstī, vai kas atrodas Savienībā, bet kas pieder nodokļu maksātājam, kurš ir rezidents nodokļu vajadzībām trešā valstī, jēdziena definēšana nebūtu jāuzskata par vajadzīgu . Šis aspekts būtu jāatstāj divpusējo nodokļu nolīgumu un valsts tiesību aktu ziņā , jo tam ir sarežģīta mijiedarbība ar starptautiskajiem nolīgumiem .

6)

Ir jānosaka pastāvīgās pārstāvniecības, kas atrodas Savienībā un pieder nodokļu maksātājam, kurš ir rezidents nodokļu vajadzībām Savienībā, jēdziena definīcija. Starptautiski uzņēmumi pārāk bieži panāk vienošanās savu peļņu pārvietot uz valstīm ar labvēlīgu nodokļu režīmu un līdz ar to nemaksā nekādus nodokļus vai arī maksā ļoti zemas likmes nodokļus. Jēdziens “pastāvīga pārstāvniecība” nodrošinātu precīzu un saistošu tādu kritēriju definīciju, kuri jāievēro, lai starptautisks uzņēmums pierādītu, kas tas atrodas konkrētā valstī. Tādējādi starptautiskajiem uzņēmumiem nāksies godīgi maksāt nodokļus. Mērķis būtu nodrošināt, lai visiem iesaistītajiem nodokļu maksātājiem būtu kopīga izpratne un lai izslēgtu iespēju, ka neatbilstība rodas atšķirīgu definīciju dēļ. Tāpat ir svarīgi, lai būtu vienota tādas pastāvīgās pārstāvniecības definīcija , kas atrodas trešā valstī vai kas atrodas Savienībā, bet kas pieder nodokļu maksātājam, kurš ir rezidents nodokļu vajadzībām trešā valstī. Ja transfertcenu noteikšana izraisa peļņas pārvietošanu uz zemu nodokļu jurisdikciju, priekšroka būtu dodama sistēmai, kurā peļņas piešķiršanā tiek izmantota sadalījuma formula. Savienība, pieņemot šādu sistēmu, var noteikt starptautisku standartu, lai panāktu modernu un efektīvu uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanu. Komisijai būtu jāizstrādā projekts pārejas posmā izmantojamām vadlīnijām, kurās trešām valstīm piemērojamā režīmā sadalījuma formula pastāvētu līdzās citām piešķiršanas metodēm, tomēr galu galā sadalījuma formulai vajadzētu būt standarta piešķiršanas metodei. Komisijai būtu jāsagatavo priekšlikums izveidot Savienības nodokļu nolīguma paraugu , kas galarezultātā varētu aizstāt tūkstošiem divpusējo nolīgumu, kurus noslēgušas dalībvalstis .

6a)

Digitālās preces parasti ir ļoti mobilas un nemateriālas. Pētījumi liecina, ka digitālā nozare ir lielā mērā iesaistīta agresīvas nodokļu plānošanas praksē, jo daudziem uzņēmējdarbības modeļiem nav nepieciešama fiziska infrastruktūra, lai veiktu darījumus ar klientiem un gūtu peļņu. Tas ļauj lielākajiem digitālajiem uzņēmumiem par saviem ieņēmumiem maksāt nodokļus, kas ir tuvu nullei. Dalībvalstu valsts kases zaudē miljardiem eiro lielus nodokļu ieņēmumus, jo nespēj aplikt ar nodokli digitālos starptautiskos uzņēmumus. Lai novērstu šo patieso un akūto sociālo netaisnību, pašreizējos uzņēmumu ienākuma nodokļa tiesību aktus nepieciešams paplašināti attiecināt uz jauno digitālo pastāvīgo pārstāvniecību saitēm, pamatojoties uz ievērojamu digitālo klātbūtni. Līdzīgiem uzņēmējdarbības modeļiem ir vajadzīgi vienlīdzīgi konkurences apstākļi, lai novērstu ar nodokļiem saistītās problēmas, ko rada digitalizācija, nekaitējot digitālās nozares potenciālam. Šajā sakarā īpaši būtu jāņem vērā darbs, ko ESAO ir veikusi attiecībā uz starptautiski saskaņotu noteikumu kopumu.

8)

Ar nodokli apliekamos ieņēmumus vajadzētu samazināt, atskaitot darījumdarbības izdevumus un dažus citus posteņus. Atskaitāmie darījumdarbības izdevumi parasti ietver visas izmaksas saistībā ar pārdošanu un izdevumus saistībā ar ienākumu radīšanu, uzturēšanu un nodrošināšanu. Lai atbalstītu inovācijas ekonomikā un modernizētu iekšējo tirgu, būtu jāparedz pētniecības un izstrādes izmaksu atskaitījumi, tostarp atskaitījumi lielā apmērā , un tos vajadzētu pilnībā ietvert izmaksās tajā gadā, kurā izmaksas radušās (izņemot nekustamo īpašumu). Mazus darbību uzsākušus uzņēmumus bez saistītiem uzņēmumiem, kuri ir inovatīvi (kategorija, kas jo īpaši aptver jaunuzņēmumus) arī vajadzētu atbalstīt, piešķirot lielāka plaša apmēra atskaitījuma tiesības pētniecības un izstrādes izdevumiem. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir jābūt sarakstam ar neatskaitāmiem izdevumiem.

8)

Ar nodokli apliekamos ieņēmumus vajadzētu samazināt, atskaitot darījumdarbības izdevumus un dažus citus posteņus. Atskaitāmie darījumdarbības izdevumi parasti ietver visas izmaksas saistībā ar pārdošanu un izdevumus saistībā ar ienākumu radīšanu, uzturēšanu un nodrošināšanu. Lai atbalstītu inovācijas ekonomikā un modernizētu iekšējo tirgu, būtu jāparedz patiesu pētniecības un izstrādes izmaksu atskaitījumi saistībā ar personāla , apakšuzņēmēju, aģentūras darbinieku un ārštatnieku izdevumiem un nodokļu maksātājam būtu jāsaņem nodokļu kredīts , un tos vajadzētu pilnībā ietvert izmaksās tajā gadā, kurā izmaksas radušās (izņemot nekustamo īpašumu). Ir vajadzīga skaidra pētniecības un izstrādes izdevumu definīcija, lai novērstu atskaitījumu nepareizu piemērošanu. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir jābūt sarakstam ar neatskaitāmiem izdevumiem.

9)

Nesenās norises starptautiskajā nodokļu sistēmā ir aktualizējušas faktu, ka starptautiskas uzņēmumu grupas, cenšoties samazināt savas globālās nodokļu saistības, aizvien vairāk apiet nodokļus, kā rezultātā tiek samazināta nodokļu bāze un tiek veicināta peļņas novirzīšana, izmantojot pārmērīgus procentu maksājumus. Lai novērstu šādu praksi, ir nepieciešams ierobežot procentu (un citu finanšu) izmaksu atskaitīšanas tiesības. Šajā kontekstā procentu (un citu finanšu) izmaksu atskaitīšanu vajadzētu pieļaut tikai tiktāl, ciktāl ar tām var kompensēt ar nodokli apliekamos procentu (un citus finanšu) ienākumus. Uz procentu izmaksu pārpalikumu vajadzētu attiecināt atskaitīšanas ierobežojumus, ko nosaka, atsaucoties uz nodokļu maksātāja apliekamo peļņu pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA).

9)

Nesenās norises starptautiskajā nodokļu sistēmā ir aktualizējušas faktu, ka starptautiskas uzņēmumu grupas, cenšoties samazināt savas globālās nodokļu saistības, aizvien vairāk apiet nodokļus, kā rezultātā tiek samazināta nodokļu bāze un tiek veicināta peļņas novirzīšana, izmantojot pārmērīgus procentu maksājumus. Lai novērstu šādu praksi, ir nepieciešams ierobežot procentu (un citu finanšu) izmaksu atskaitīšanas tiesības. Šajā kontekstā procentu (un citu finanšu) izmaksu atskaitīšanu vajadzētu pieļaut tikai tiktāl, ciktāl ar tām var kompensēt ar nodokli apliekamos procentu (un citus finanšu) ienākumus. Uz procentu izmaksu pārpalikumu vajadzētu attiecināt atskaitīšanas ierobežojumus, ko nosaka, atsaucoties uz nodokļu maksātāja apliekamo peļņu pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA). Dalībvalstis varētu vēl vairāk ierobežot procentu un citu finanšu izmaksu atskaitīšanas apmēru, lai nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni.

10)

Fakts, ka procentu maksājumi par aizņēmumiem ir atskaitāmi no nodokļu maksātāja kopējās bāzes, savukārt sadalītā peļņa nav atskaitāma, rada absolūtas priekšrocības par labu finansēšanai ar parādu, nevis ar pašu kapitālu. Ņemot vērā riskus, ka šāda situācija var vairot uzņēmumu parādsaistības, ir svarīgi paredzēt pasākumus, lai neitralizētu pašreizējo sistēmu, kas neveicina finansējumu ar pašu kapitālu. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir paredzēts nodokļu maksātājiem piešķirt atlaidi izaugsmei un investīcijām, un tādējādi nodokļu maksātāja kapitāla pieaugumam vajadzētu būt atskaitāmam no tā nodokļa bāzes, ja ir ievēroti konkrēti nosacījumi. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt, lai sistēmu neietekmētu lavīnveida sekas, un šajā nolūkā ir jāizslēdz nodokļu maksātāja līdzdalības saistītajos uzņēmumos vērtība nodokļu vajadzībām. Visbeidzot, lai atlaides shēma būtu pietiekami stabila, vajadzētu paredzēt noteikumus par nodokļu apiešanas novēršanu.

10)

Fakts, ka procentu maksājumi par aizņēmumiem ir atskaitāmi no nodokļu maksātāja kopējās bāzes, savukārt sadalītā peļņa nav atskaitāma, rada absolūtas priekšrocības par labu finansēšanai ar parādu, nevis ar pašu kapitālu. Ņemot vērā riskus, ka šāda situācija var vairot uzņēmumu parādsaistības, ir svarīgi paredzēt pasākumus, lai neitralizētu pašreizējo sistēmu, kas neveicina finansējumu ar pašu kapitālu, ierobežojot iespēju atskaitīt procentu maksājumus par aizņēmumiem no nodokļu maksātāja nodokļu bāzes . Šajā nolūkā procentu ierobežošanas noteikums ir piemērots un pietiekams instruments .

12)

Lai novērstu pasīvu ieņēmumu novirzīšanu (galvenokārt finanšu) prom no uzņēmumiem, kas apliekami ar lielu nodokli, jebkādus zaudējumus, kas var rasties taksācijas gada beigās, lielākoties vajadzētu uzskatīt atbilstošiem tirdzniecības darbības rezultātiem. Pamatojoties uz šo pieņēmumu, nodokļu maksātājiem ir jāatļauj pārnest zaudējumus uz nākamajiem periodiem neierobežotā laikposmā bez atskaitāmās summas ierobežojumiem gadā. Zaudējumu pārnešana uz nākamajiem periodiem ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka nodokļu maksātājs maksā nodokli par saviem reālajiem ienākumiem, tāpēc nav iemesla noteikt laika ierobežojumus zaudējumu pārnešanai uz nākamajiem periodiem. Noteikums attiecībā uz zaudējumu atpakaļpārnešanas iespēju nav jāievieš, jo dalībvalstīs tā ir samērā reta prakse, un tas var radīt pārmērīgu sarežģītību. Turklāt jāparedz noteikums par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, kas paredz novērst mēģinājumus apiet noteikumus par zaudējumu atskaitīšanas tiesībām, iegādājoties zaudējumus nesošus uzņēmumus.

12)

Lai novērstu pasīvu ieņēmumu novirzīšanu (galvenokārt finanšu) prom no uzņēmumiem, kas apliekami ar lielu nodokli, jebkādus zaudējumus, kas var rasties taksācijas gada beigās, lielākoties vajadzētu uzskatīt atbilstošiem tirdzniecības darbības rezultātiem. Pamatojoties uz šo pieņēmumu, nodokļu maksātājiem ir jāatļauj pārnest zaudējumus uz nākamajiem periodiem piecu gadu laikposmā, nosakot gadā atskaitāmās summas ierobežojumus. Noteikums attiecībā uz zaudējumu atpakaļpārnešanas iespēju nav jāievieš, jo dalībvalstīs tā ir samērā reta prakse, un tas var radīt pārmērīgu sarežģītību. Padomes Direktīva (ES Nr. 2016/1164  (3) paredz vispārēju noteikumu par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, kas paredz novērst mēģinājumus apiet noteikumus par zaudējumu atskaitīšanas tiesībām, iegādājoties zaudējumus nesošus uzņēmumus. Šis vispārējais noteikums būtu arī sistemātiski jāņem vērā šīs direktīvas piemērošanā.

13)

Lai atvieglotu uzņēmumu naudas plūsmas stāvokli, piemēram, kompensējot zaudējumus, kas saistīti ar darbības iesākšanu vienā dalībvalstī, ja peļņu gūst citā dalībvalstī, un veicinātu pārrobežu darbības paplašināšanu Savienības teritorijā, nodokļu maksātājiem vajadzētu piešķirt tiesības uz laiku ņemt vērā zaudējumus, kas radušies to tiešajos meitasuzņēmumos un pastāvīgajās pārstāvniecībās, kas atrodas citās dalībvalstīs. Šajā nolūkā mātesuzņēmumam vai galvenajam birojam, kas atrodas dalībvalstī, vajadzētu būt iespējai atskaitīt no nodokļa bāzes attiecīgajā taksācijas gadā zaudējumus, kas radušies tajā pašā taksācijas gadā tiešajos meitasuzņēmumos un pastāvīgajās pārstāvniecībās, kas atrodas citās dalībvalstīs, proporcionāli līdzdalībai. Mātesuzņēmumam vajadzētu, ņemot vērā iepriekš atskaitīto zaudējumu summu, savai nodokļu bāzei atpakaļ pievienot jebkādu tiešā meitasuzņēmuma vai pastāvīgās pārstāvniecības gūto turpmāko peļņu. Tā kā ir ļoti svarīgi aizsargāt valsts nodokļu ieņēmumus, arī atskaitītos zaudējumus vajadzētu automātiski reintegrēt, ja tas nenotiek pēc konkrēta gadu skaita vai ja vairs neizpildās tiešā meitasuzņēmuma vai pastāvīgās pārstāvniecības kritēriji.

15)

Ir svarīgi nodrošināt atbilstīgus nodokļu apiešanas novēršanas pasākumus, lai pastiprinātu kopīgās bāzes noteikumu noturību pret agresīvu nodokļu plānošanas praksi. It īpaši sistēmā vajadzētu paredzēt vispārēju noteikumu par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu (GAAR), papildinot to ar pasākumiem, kas paredzēti, lai ierobežotu konkrētus nodokļu apiešanas veidus. Tā kā vispārējus noteikumus par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu (GAAR) nodokļu sistēmās izmanto, lai vērstos pret ļaunprātīgu nodokļu praksi, kas vēl nav aptverta konkrētiem gadījumiem paredzētos noteikumos, to izmantošanas nolūks ir novērst nepilnības, neskarot konkrētu nodokļu apiešanas novēršanas noteikumu piemērojamību. Savienībā GAAR vajadzētu piemērot vienīgi veidojumiem, kuri ir neīsti. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt to, ka GAAR valstu iekšējās situācijās, pārrobežu situācijās Savienībā un pārrobežu situācijās, kur iesaistīti trešo valstu uzņēmumi, piemēro vienotā veidā, lai nebūtu atšķirību to piemērošanas tvērumā un rezultātos.

15)

Ir svarīgi nodrošināt atbilstīgus nodokļu apiešanas novēršanas pasākumus, lai pastiprinātu kopīgās bāzes noteikumu noturību pret agresīvu nodokļu plānošanas praksi. It īpaši sistēmā vajadzētu paredzēt stingru un efektīvu vispārēju noteikumu par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu (GAAR), papildinot to ar pasākumiem, kas paredzēti, lai ierobežotu konkrētus nodokļu apiešanas veidus. Tā kā vispārējus noteikumus par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu (GAAR) nodokļu sistēmās izmanto, lai vērstos pret ļaunprātīgu nodokļu praksi, kas vēl nav aptverta konkrētiem gadījumiem paredzētos noteikumos, to izmantošanas nolūks ir novērst nepilnības, neskarot konkrētu nodokļu apiešanas novēršanas noteikumu piemērojamību. Savienībā GAAR vajadzētu piemērot vienīgi veidojumiem, kuri ir neīsti. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt to, ka GAAR valstu iekšējās situācijās, pārrobežu situācijās Savienībā un pārrobežu situācijās, kur iesaistīti trešo valstu uzņēmumi, piemēro vienotā veidā, lai nebūtu atšķirību to piemērošanas tvērumā un rezultātos.

17)

Ņemot vērā to, ka parasti hibrīdneatbilstību sekas ir dubulta atskaitīšana (proti, atskaitīšana abās valstīs) vai ienākuma atskaitīšana vienā dalībvalstī un tā neiekļaušana nodokļa bāzē otrā dalībvalstī, šādas situācijas nepārprotami ietekmē iekšējo tirgu, kropļojot tā mehānismus un radot nepilnības, kuru rezultātā plaukst nodokļu apiešanas prakse. Ņemot vērā to, ka neatbilstības rodas tādēļ, ka dažādās valstīs noteikta veida vienībām vai finanšu maksājumiem ir atšķirīgs juridiskais raksturojums, parasti tās nerodas tādu uzņēmumu starpā, kuri savas nodokļu bāzes aprēķināšanai piemēro kopīgos noteikumus par nodokļa bāzi. Tomēr neatbilstības varētu saglabāties mijiedarbībā starp kopējas nodokļa bāzes sistēmu un valsts vai trešo valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmām. Lai neitralizētu hibrīdneatbilstības pasākumu ietekmi, ir nepieciešams paredzēt noteikumus , saskaņā ar kuriem vienai no divām jurisdikcijām būs jāliedz maksājuma atskaitīšana vai jānodrošina, ka attiecīgie ienākumi tiek iekļauti kopējā nodokļa bāzē .

17)

Ņemot vērā to, ka parasti filiāļu neatbilstību un hibrīdneatbilstību sekas ir dubulta atskaitīšana (proti, atskaitīšana abās valstīs) vai ienākuma atskaitīšana vienā dalībvalstī un tā neiekļaušana nodokļa bāzē otrā dalībvalstī, šādas situācijas nepārprotami ietekmē iekšējo tirgu, kropļojot tā mehānismus un radot nepilnības, kuru rezultātā plaukst nodokļu apiešanas prakse. Ņemot vērā to, ka neatbilstības rodas tādēļ, ka dažādās valstīs noteikta veida vienībām vai finanšu maksājumiem ir atšķirīgs juridiskais raksturojums, parasti tās nerodas tādu uzņēmumu starpā, kuri savas nodokļu bāzes aprēķināšanai piemēro kopīgos noteikumus par nodokļa bāzi. Tomēr neatbilstības varētu saglabāties mijiedarbībā starp kopējas nodokļa bāzes sistēmu un valsts vai trešo valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmām. Lai neitralizētu hibrīdneatbilstības pasākumu vai saistītu pasākumu ietekmi , Direktīvā (ES) 2016/1164 ir paredzēti noteikumi par hibrīdneatbilstībām un reversām hibrīdneatbilstībām. Šie noteikumi būtu sistemātiski jāņem vērā šīs direktīvas piemērošanā .

17a)

Dalībvalstīm nevajadzētu liegt ieviest papildu pasākumus nodokļu apiešanas novēršanai, lai mazinātu negatīvo ietekmi, ko rada peļņas novirzīšana uz zemāku nodokļu trešām valstīm, kuras ne vienmēr veic automātisku nodokļu informācijas apmaiņu saskaņā ar Savienības standartiem.

17b)

Dalībvalstīs vajadzētu būt ieviestai tādu sodu sistēmai, kurus piemēro par uzņēmumu izdarītiem saskaņā ar šo direktīvu pieņemtu valsts noteikumu pārkāpumiem, kā to paredz valsts tiesību akti, un par to attiecīgi būtu jāinformē Komisija.

19)

Lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus šīs direktīvas elementus, saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz i) izmaiņām dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz uzņēmumu formām un uzņēmumu nodokļiem un attiecīgi grozīt I un II pielikumu; ii) paredzot papildu definīcijas; iii) pieņemot sīki izstrādātus noteikumus par aizsardzību pret nodokļu apiešanu vairākās konkrētās jomās, kas attiecas uz atlaides piešķiršanu izaugsmei un ieguldījumiem; iv) sīkāk definējot juridisko un ekonomisko īpašumtiesību jēdzienus saistībā ar nomātiem aktīviem; v ) aprēķinot nomas maksas kapitāla un procentu elementu un nomātu aktīvu amortizācijas bāzi; un vi ) precīzāk definējot tās pamatlīdzekļu kategorijas, uz kurām attiecina amortizāciju. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, vajadzētu nodrošināt vienlaicīgu, savlaicīgu un atbilstīgu attiecīgo dokumentu nosūtīšanu Eiropas Parlamentam un Padomei.

19)

Lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus šīs direktīvas elementus, saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz i) izmaiņām dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz uzņēmumu formām un uzņēmumu nodokļiem un attiecīgi grozīt I un II pielikumu; ii) paredzot papildu definīcijas; iii ) sīkāk definējot juridisko un ekonomisko īpašumtiesību jēdzienus saistībā ar nomātiem aktīviem; iv ) aprēķinot nomas maksas kapitāla un procentu elementu un nomātu aktīvu amortizācijas bāzi; v ) precīzāk definējot tās pamatlīdzekļu kategorijas, uz kurām attiecina amortizāciju; un vi) izdodot pārejas posmā izmantojamas vadlīnijas, kurās trešām valstīm piemērojamā režīmā sadalījuma formula pastāvētu līdzās citām piešķiršanas metodēm . Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, vajadzētu nodrošināt vienlaicīgu, savlaicīgu un atbilstīgu attiecīgo dokumentu nosūtīšanu Eiropas Parlamentam un Padomei.

19a)

Komisijai būtu jāuzrauga šīs direktīvas vienota īstenošana, lai izvairītos no situācijām, kad katras dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina atšķirīgu režīmu īstenošanu. Turklāt saskaņotu grāmatvedības noteikumu trūkumam Savienībā nevajadzētu radīt jaunas nodokļu plānošanas iespējas un arbitrāžu. Tādēļ grāmatvedības noteikumu saskaņošana varētu stiprināt kopējo režīmu, jo īpaši tad, ja un kad minētais režīms attiecas uz visiem Savienības uzņēmumiem.

23)

Komisijas pienākums būtu izskatīt direktīvas piemērošanu pēc pieciem gadiem no tās stāšanās spēkā un ziņot par tās darbību Padomei. Dalībvalstu pienākums būtu darīt Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva,

23)

Tā kā ar šo direktīvu būtiski maina uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanas noteikumus , Komisijas pienākums būtu veikt rūpīgu novērtējumu par direktīvas piemērošanu pēc pieciem gadiem no tās stāšanās spēkā un ziņot par tās darbību Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumā par īstenošanu iekļauj vismaz šādus punktus: šajā direktīvā paredzētās nodokļu sistēmas ietekmi uz dalībvalstu ieņēmumiem, sistēmas radītās priekšrocības un trūkumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ietekmi uz taisnīgu nodokļu iekasēšanu starp dalībvalstīm, ietekmi uz iekšējo tirgu kopumā, it īpaši attiecībā uz iespējamu konkurences kropļošanu starp uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šajā direktīvā paredzētie jaunie noteikumi, un to uzņēmumu skaitu, uz kuriem attiecas piemērošanas joma pārejas perioda laikā. Komisijas pienākums būtu izskatīt šīs direktīvas piemērošanu pēc 10 gadiem no tās stāšanās spēkā un ziņot par tās darbību Eiropas Parlamentam un Padomei. Dalībvalstu pienākums būtu darīt Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva,

(c)

ietilpst tādā konsolidētā grupā finanšu grāmatvedības vajadzībām, kuras kopējie konsolidētās grupas ieņēmumi pārsniedz EUR 750 000 000 finanšu gadā pirms attiecīgā finanšu gada;

(c)

ietilpst tādā konsolidētā grupā finanšu grāmatvedības vajadzībām, kuras kopējie konsolidētās grupas ieņēmumi pārsniedz EUR 750 000 000 finanšu gadā pirms attiecīgā finanšu gada. Šo robežvērtību pakāpeniski pazemina līdz nullei ne ilgāk kā septiņu gadu laikposmā ;

(a)

īstenot vairāk nekā 50 % no balsstiesībām un

(a)

īstenot balsstiesības, kas pārsniedz 50 %, un

(12)

“aizņēmumu izmaksas” ir procentu izdevumi par jebkāda veida parādu, citi izdevumi, kas ir ekonomiski līdzvērtīgi procentiem un izmaksām, kas radušās saistībā ar līdzekļu iegūšanu, kā definēts valsts tiesību aktos, tostarp, maksājumi atbilstoši aizdevumiem saistībā ar līdzdalību peļņā, aprēķinātie procenti par konvertējamām obligācijām un nulles kupona obligācijas, maksājumi saskaņā ar alternatīviem finansēšanas mehānismiem, finanšu nomas maksājumu finanšu izmaksu elements, kapitalizēti procenti, kas iekļauti attiecīgā aktīva bilances vērtībā, kapitalizētu procentu amortizācija, summas, kuras aprēķina, izmantojot finansējuma atdevi saskaņā ar transfertcenu noteikšanas noteikumiem, nosacīto procentu summas saskaņā ar atvasinātiem instrumentiem vai riska ierobežošanas mehānismiem saistībā ar vienības aizņēmumiem, definētais ienesīgums no neto pašu kapitāla pieauguma, kā minēts šīs direktīvas 11. pantā , noteikti ieguvumi un zaudējumi no ārvalstu valūtas maiņas saistībā ar aizņēmumiem un instrumentiem, kas saistīti ar finansējuma piesaisti, finansēšanas mehānismu garantijas maksas, administrēšanas maksas un līdzīgas izmaksas saistībā ar naudas līdzekļu aizņēmumiem;

(12)

“aizņēmumu izmaksas” ir procentu izdevumi par jebkāda veida parādu, citi izdevumi, kas ir ekonomiski līdzvērtīgi procentiem un izmaksām, kas radušās saistībā ar līdzekļu iegūšanu, kā definēts valsts tiesību aktos, tostarp, maksājumi atbilstoši aizdevumiem saistībā ar līdzdalību peļņā, aprēķinātie procenti par konvertējamām obligācijām un nulles kupona obligācijas, maksājumi saskaņā ar alternatīviem finansēšanas mehānismiem, finanšu nomas maksājumu finanšu izmaksu elements, kapitalizēti procenti, kas iekļauti attiecīgā aktīva bilances vērtībā, kapitalizētu procentu amortizācija, summas, kuras aprēķina, izmantojot finansējuma atdevi saskaņā ar transfertcenu noteikšanas noteikumiem, nosacīto procentu summas saskaņā ar atvasinātiem instrumentiem vai riska ierobežošanas mehānismiem saistībā ar vienības aizņēmumiem, noteikti ieguvumi un zaudējumi no ārvalstu valūtas maiņas saistībā ar aizņēmumiem un instrumentiem, kas saistīti ar finansējuma piesaisti, finansēšanas mehānismu garantijas maksas, administrēšanas maksas un līdzīgas izmaksas saistībā ar naudas līdzekļu aizņēmumiem;

(30a)

“nesadarbīga nodokļu jurisdikcija” ir jurisdikcija, kam ir spēkā kāds no šādiem nosacījumiem:

(30b)

“ekonomiskā būtība” ir ar faktiem pamatoti kritēriji, tostarp digitālās ekonomikas kontekstā, ko var izmantot, lai noteiktu, vai uzņēmumam ir ar nodokli apliekama klātbūtne, piemēram, vai attiecīgai struktūrai ir cilvēkresursi un materiālie resursi, vadības autonomija, juridiskais statuss, radīti ienākumi un attiecīgā gadījumā noteikta veida aktīvi;

(30c)

“pastkastītes uzņēmums” ir jebkāda veida juridiska persona, kurai nav ekonomiskās būtības un kura ir izveidota tikai nodokļu vajadzībām;

(30d)

“autoratlīdzības izmaksas” ir izmaksas, ko rada jebkādi maksājumi, kurus veic, lai izmantotu vai iegūtu tiesības izmantot autortiesības attiecībā uz literatūras, mākslas vai zinātnes darbiem, tostarp kinematogrāfijas filmām un programmatūru, jebkādiem patentiem, prečzīmēm, dizainparaugiem vai modeļiem, plāniem, slepenām formulām vai procesiem, vai informāciju par rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku pieredzi, vai jebkādiem citiem nemateriāliem aktīviem; maksājumus par rūpnieciska, komerciāla vai zinātniska aprīkojuma izmantošanu vai tiesībām to izmantot uzskata par autoratlīdzības izmaksām;

(30e)

“transfertcenas” ir cenas, par kurām uzņēmums nodod materiālas preces vai nemateriālus aktīvus vai sniedz pakalpojumus saistītiem uzņēmumiem;

(31)

“hibrīdneatbilstība” ir situācija starp nodokļu maksātāju un saistītu uzņēmumu vai strukturēts pasākums starp pusēm dažādās nodokļu jurisdikcijās, kura rezultāts finanšu instrumenta vai vienības juridiskā raksturojuma atšķirību dēļ vai tādēļ , ka komerciālo klātbūtni uzskata vai neuzskata par pastāvīgo pārstāvniecību, ir jebkurš no turpmāk minētajiem:

(31)

“hibrīdneatbilstība” ir hibrīdneatbilstība , kā definēts Direktīvas (ES) 2016/1164 2. panta 9. punktā ;

(32)

“strukturēts pasākums” ir pasākums, kas ietver hibrīdneatbilstību, ja neatbilstības cena ir iekļauta pasākuma noteikumos, vai pasākums, kas ir izstrādāts, lai radītu hibrīdneatbilstības rezultātu, ja vien nav sagaidāms, ka nodokļu maksātājs vai saistīts uzņēmums pamatoti būtu varējis apzināties hibrīdneatbilstību un nav izmantojis nodokļu priekšrocību, kas izriet no hibrīdneatbilstības;

(33a)

“digitāla pastāvīgā pārstāvniecība” ir nodokļu maksātāja ievērojama digitālā klātbūtne, kādā jurisdikcijā sniedzot pakalpojumus, kas vērsti uz patērētājiem vai uzņēmumiem šajā jurisdikcijā, ievērojot 5. panta 2.a punktā paredzētos kritērijus;

(33b)

“Eiropas nodokļu maksātāja identifikācijas numurs” jeb “NMIN” ir numurs, kas definēts Komisijas 2012. gada 6. decembra paziņojumā “Rīcības plāns, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas”.

1.

Uzskatāms, ka nodokļu maksātājam ir pastāvīga pārstāvniecība dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts , kurā nodokļu maksātājs ir rezidents nodokļu vajadzībām, ja tam šajā citā dalībvalstī ir konkrēta vieta, kuru tas pilnībā vai daļēji izmanto savai darījumdarbībai, un tai skaitā jo īpaši:

1.

Uzskatāms, ka nodokļu maksātājam ir pastāvīga pārstāvniecība, tostarp digitāla pastāvīga pārstāvniecība , dalībvalstī, kas nav tā jurisdikcija , kurā nodokļu maksātājs ir rezidents nodokļu vajadzībām, ja tam šajā citā dalībvalstī ir konkrēta darījumdarbības vai digitālas klātbūtnes vieta, kuru tas pilnībā vai daļēji izmanto savai darījumdarbībai, un tai skaitā jo īpaši:

(fa)

digitāla platforma vai jebkāds cits digitālās uzņēmējdarbības modelis, kura pamatā ir datu vākšana un izmantošanu komerciālā nolūkā.

a)

uzņēmums nav iekļauts biržas sarakstā, tā darbinieku skaits ir mazāks par 50, un gada apgrozījuma un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz EUR 10 000 000 ;

b)

tas ir reģistrēts ne ilgāk kā piecus gadus. Ja nodokļu maksātājam nav pienākuma reģistrēties, tas var izvēlēties piemērot piecu gadu laika periodu no brīža, kurā uzņēmums vai nu sāk savu saimniecisko darbību, vai uz to sāk attiecināt nodokļu saistības;

c)

nav dibināts apvienošanas rezultātā;

d)

tam nav saistīto uzņēmumu.

(b)

50 % no reprezentācijas izmaksām līdz tādam apjomam, kas nepārsniedz [x] % no ieņēmumiem taksācijas gadā;

(b)

50 % no parastajām un vajadzīgajām reprezentācijas izmaksām, kas tieši saistītas ar nodokļu maksātāja darījumdarbību , līdz tādam apjomam, kas nepārsniedz [x] % no ieņēmumiem taksācijas gadā;

(c)

nesadalītās peļņas pārnešana uz rezervēm, kas veido daļu no uzņēmuma pašu kapitāla;

(c)

nesadalītās peļņas pārnešana uz rezervēm, kas veido daļu no uzņēmuma pašu kapitāla, izņemot kooperatīvo uzņēmumu un kooperatīvu konsorciju nesadalītās peļņas pārnešanu uz rezervi gan attiecīgā uzņēmuma pašreizējās darbības laikā, gan pēc darbības pārtraukšanas saskaņā ar valsts nodokļu noteikumiem ;

(ja)

izdevumi, kas radušies saņēmējiem tajās valstīs, kuras iekļautas ES sarakstā ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas (pazīstamas arī kā “nodokļu oāzes”);

(b)

vienības vai pastāvīgās pārstāvniecības faktiski samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis par ieņēmumiem ir zemāks nekā starpība starp uzņēmumu ienākuma nodokli , kas būtu iekasēts par vienības vai pastāvīgās pārstāvniecības ieņēmumiem atbilstīgi šīs direktīvas noteikumiem , un faktisko uzņēmumu ienākuma nodokli, ko vienība vai pastāvīgā pārstāvniecība ir samaksājusi par minētajiem ieņēmumiem .

(b)

vienības peļņai piemēro uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, kas ir mazāka nekā 15 %; šo likmi novērtē , balstoties uz peļņu pirms to darbību veikšanas, kuras attiecīgās valstis ieviesušas, lai samazinātu nodokļu bāzi , kurai piemēro šo likmi; šo likmi katru gadu pārskata saskaņā ar ekonomiskajām norisēm pasaules tirdzniecībā .