(2)

Viens no Savienības enerģētikas politikas mērķiem ir dažādu atjaunojamo energoresursu enerģijas formu popularizēšana. Intensīvāka atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana, kā arī enerģijas taupīšana un energoefektivitātes palielināšana ieņem būtisku vietu to pasākumu kopumā, kuri jāveic, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un izpildītu 2015. gada Parīzes klimata nolīguma prasības un Savienības enerģētikas un klimata politikas satvaru 2030. gadam, tostarp sasniegtu saistošo mērķrādītāju līdz 2030. gadam emisijas Savienībā samazināt par vismaz 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni . Tam ir liela nozīme arī energoapgādes drošības un tehnoloģiju attīstības un inovācijas veicināšanā , kā arī nodarbinātības iespēju un reģionālās attīstības nodrošināšanā , jo īpaši lauku apvidos un izolētos apvidos vai mazapdzīvotās teritorijās.

(2)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 194. panta 1. punktu viens no Savienības enerģētikas politikas mērķiem ir dažādu atjaunojamo energoresursu enerģijas formu popularizēšana. Intensīvāka atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana, kā arī enerģijas taupīšana un energoefektivitātes palielināšana ieņem būtisku vietu to pasākumu kopumā, kuri jāveic, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un izpildītu saistības, ko Savienība ir uzņēmusies saskaņā ar 2015. gada Parīzes klimata nolīgumu, un lai ne vēlāk kā līdz 2050 .  gadam panāktu nulles līmeņa neto emisijas apjomu Savienības teritorijā . Tam ir arī būtiska nozīme , lai veicinātu energoapgādes drošību, ilgtspējīgas enerģijas piedāvājumu par pieņemamām cenām, tehnoloģiju attīstību un inovāciju, kā arī līderpozīcijas tehnoloģiju un rūpniecības jomā , vienlaikus sniedzot labumu videi, sabiedrībai un veselībai un nodrošinot arī nodarbinātībai un reģionālajai attīstībai svarīgas iespējas , jo īpaši lauku apvidos un izolētos apvidos, mazapdzīvotās teritorijās un teritorijās, kurās notiek daļēja deindustrializācija .

(2a)

Ar Parīzes nolīgumu ir paredzēts sasniegt krietni vērienīgāku pasaules mēroga mērķi klimata pārmaiņu mazināšanas jomā, un tā parakstītāji ir apņēmušies temperatūras paaugstināšanos pasaulē ierobežot krietni zem 2 oC atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un turpināt tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5  oC salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Savienībai ir jābūt gatavai daudz vairāk un ātrāk samazināt emisiju apjomu, nekā tas bija paredzēts iepriekš, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam pārietu uz energosistēmu, kas ir ļoti energoefektīva un balstīta uz atjaunojamiem energoresursiem. Ņemot vērā attīstības gaitu un atjaunojamo energoresursu — piemēram, vēja un saules enerģijas — tehnoloģiju ieviešanu, šādu samazinājumu tomēr ir iespējams panākt ar mazākām izmaksām, nekā tika lēsts iepriekš.

(3)

Konkrēti, arvien plašāki tehnoloģiskie uzlabojumi, stimuli sabiedriskā transporta tīkla plašākai izmantošanai un paplašināšanai , energoefektivitātes tehnoloģiju izmantošana un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojuma veicināšana elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā, kā arī transporta nozarē ir ļoti efektīvi paņēmieni, kā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas Savienībā un Savienības atkarību no gāzes un naftas importa .

(3)

Konkrēti, enerģijas patēriņa samazināšana, arvien plašāki tehnoloģiskie uzlabojumi, sabiedriskā transporta tīkla paplašināšana , energoefektivitātes tehnoloģiju izmantošana un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojuma veicināšana elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā, kā arī transporta nozarē ir ļoti efektīvi paņēmieni, kā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas Savienībā un samazināt Savienības energoatkarību .

(4)

Ar Direktīvu 2009/28/EK tika izveidots regulatīvais satvars atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojuma veicināšanai, un tajā tika noteikti līdz 2020. gadam sasniedzami saistoši nacionālie mērķrādītāji attiecībā uz atjaunojamo energoresursu īpatsvaru energopatēriņā un transportā. Komisijas 2014. gada 22. janvāra paziņojumā  (12) tika noteikts gaidāmo Savienības enerģētikas un klimata rīcībpolitiku satvars un veicināta kopīga izpratne par to, kā šīs rīcībpolitikas attīstīt pēc 2020. gada. Komisija pauda viedokli, ka Savienības 2030. gada mērķrādītājam attiecībā uz Savienībā patērētās atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru vajadzētu būt vismaz 27 %.

(4)

Ar Direktīvu 2009/28/EK tika izveidots regulatīvais satvars atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojuma veicināšanai, un tajā tika noteikti līdz 2020. gadam sasniedzami saistoši nacionālie mērķrādītāji attiecībā uz atjaunojamo energoresursu īpatsvaru energopatēriņā un transportā.

(5)

2014. gada oktobra Eiropadome šo mērķrādītāju atbalstīja, norādot, ka dalībvalstis var noteikt vērienīgākus nacionālos mērķrādītājus.

(6)

Eiropas Parlaments savās rezolūcijās “Klimata un enerģētikas politikas satvars 2030. gadam ” un “Progresa ziņojums par atjaunojamo enerģiju” atzinīgi izteicies par saistošu Savienības 2030. gada mērķrādītāju, kas paredzētu vismaz 30 % kopējā enerģijas galapatēriņa nodrošināt no atjaunojamiem energoresursiem, uzsverot, ka šis mērķrādītājs būtu jāīsteno, izvirzot atsevišķus nacionālos mērķrādītājus, kuru nospraušanā tiktu ņemti vērā katras dalībvalsts apstākļi un iespējas.

(6)

Eiropas Parlaments savā 2014. gada 5. februāra rezolūcijā par klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam atzinīgi izteicies par saistošu Savienības 2030. gada mērķrādītāju, kas paredzētu vismaz 30 % kopējā enerģijas galapatēriņa nodrošināt no atjaunojamiem energoresursiem, uzsverot, ka šis mērķrādītājs būtu jāīsteno, izvirzot atsevišķus nacionālos mērķrādītājus, kuru nospraušanā tiktu ņemti vērā katras dalībvalsts apstākļi un iespējas. Savā 2016. gada 23. jūnija rezolūcijā par progresa ziņojumu par atjaunojamo enerģiju Eiropas Parlaments spēra soli tālāk, norādot uz savu iepriekšējo nostāju attiecībā uz Savienībai noteiktu vismaz 30 % īpatsvara mērķrādītāju un uzsverot, ka Parīzes nolīguma kontekstā un ņemot vērā, kā pēdējā laikā ir samazinājušās atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas izmaksas, būtu vēlams rīkoties ar krietni lielāku vērienu.

(6a)

Tāpēc būtu jāņem vērā vērienīgais Parīzes nolīgumā izklāstītais mērķis un tehnoloģiju attīstība, tostarp ņemot vērā arī izmaksu samazināšanos investīcijām atjaunojamo energoresursu enerģijā.

(7)

Tāpēc ir lietderīgi Savienībai noteikt saistošu mērķrādītāju — vismaz 27  % atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru. Dalībvalstīm savs devums šā mērķrādītāja sasniegšanā būtu jānosaka savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu ietvaros atbilstoši Regulā [par pārvaldību] noteiktajam pārvaldības procesam .

(7)

Tāpēc ir lietderīgi papildus nacionālajiem mērķrādītājiem noteikt Savienībai saistošu mērķrādītāju — vismaz 35  % atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru. Dalībvalstīm tikai izņēmuma kārtā pienācīgi pamatotos apstākļos, kas ir izmērāmi un pārbaudāmi, un pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem būtu jāļauj atkāpties no tām paredzētā mērķrādītāja, bet ne vairāk kā par 10 % .

(7a)

Dalībvalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara mērķrādītāji būtu jānosaka, ņemot vērā Parīzes nolīgumā par klimata pārmaiņām izklāstītos pienākumus, milzīgo potenciālu, kas attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju vēl aizvien nav izmantots, un investīciju apjomu, kurš ir nepieciešams, lai īstenotu enerģētikas pārkārtošanu.

(7b)

Savienībai noteiktajam 35 % īpatsvara mērķrādītājam būtu jāpārtop par individuāliem mērķrādītājiem katrai dalībvalstij, un tas būtu jāpanāk ar taisnīgu un atbilstīgu sadalījumu, ņemot vērā katras dalībvalsts IKP un atšķirīgās starta pozīcijas un potenciālu, cita starpā arī to, kāds atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars attiecīgajai dalībvalstij ir jāsasniedz līdz 2020. gadam.

(8)

Saistoša Savienības atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāja noteikšana 2030. gadam aizvien mudinātu izstrādāt tehnoloģijas, kas ražo atjaunojamo energoresursu enerģiju, un radītu noteiktību investoriem. Savienības līmenī nosprausts mērķrādītājs dalībvalstīm dotu lielāku elastību savus siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķrādītājus sasniegt pēc iespējas izmaksefektīvāk, ņemot vērā to apstākļus, energoresursu struktūru un iespējas ražot atjaunojamo energoresursu enerģiju.

(8)

Saistoša Savienības mērķrādītāja noteikšana 2030. gadam attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru aizvien mudinātu izstrādāt tehnoloģijas, kas ražo atjaunojamo energoresursu enerģiju, un radītu noteiktību investoriem.

(8a)

Dalībvalstīm būtu jāapsver, ciktāl dažādu energoresursu izmantošana ir noderīga, lai sasniegtu mērķi temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5  oC salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un lai sasniegtu mērķi izveidot nefosilu ekonomiku, kas tomēr būtu arī mazoglekļa ekonomika. Komisijai būtu jāizvērtē, pamatojoties uz atmaksāšanās periodu un rezultātiem, kas sasniegti salīdzinājumā ar fosilā kurināmā veidiem, cik lielā mērā dažādi atjaunojamie energoresursi palīdz īstenot minētos mērķus, un jāapsvēr iespēja piedāvāt maksimālo pieļaujamo atmaksāšanās periodu kā ilgtspējības kritēriju, jo īpaši attiecībā uz lignocelulozes biomasu.

(10)

Ja atjaunojamo energoresursu īpatsvars Savienības līmenī neatbilst Savienības trajektorijai virzībā uz vismaz 27 % atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju, dalībvalstīm būtu jāveic papildu pasākumi. Kā noteikts Regulā [par pārvaldību], ja Komisija, vērtējot integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus, konstatē vēriena nepietiekamību, tā var Savienības līmenī veikt pasākumus minētā mērķrādītāja garantētai sasniegšanai. Ja Komisija integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu novērtēšanas laikā konstatē progresa nepietiekamību, dalībvalstīm būtu jāveic Regulā [par pārvaldību] izklāstītie pasākumi, kas tām dod pietiekamu izvēles brīvību.

(15)

No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas atbalsta shēmas izrādījušās efektīvs līdzeklis, kā sekmēt atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas plašāku izmantošanu. Ja un kad dalībvalstis nolems ieviest atbalsta shēmas, šāds atbalsts būtu jāsniedz tādā veidā, kas pēc iespējas mazāk kropļotu elektroenerģijas tirgu darbību. Tādēļ aizvien lielāks skaits dalībvalstu atbalstu piešķir papildus tirgus ieņēmumiem.

(15)

No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas atbalsta shēmas izrādījušās efektīvs līdzeklis, kā sekmēt atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas plašāku izmantošanu. Ja un kad dalībvalstis nolems ieviest atbalsta shēmas, šāds atbalsts būtu jāsniedz tādā veidā, kas pēc iespējas mazāk kropļotu elektroenerģijas tirgu darbību. Tādēļ aizvien vairāk dalībvalstu atbalstu piešķir papildus tirgus ieņēmumiem , tomēr ņemot vērā dažādu tehnoloģiju specifiku un to, ka spēja reaģēt uz tirgus signāliem maziem un lieliem ražotājiem ir atšķirīga .

(16)

Elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem būtu jānorit , radot pēc iespējas mazākas izmaksas patērētājiem un nodokļu maksātājiem. Izstrādājot atbalsta shēmas un piešķirot atbalstu, dalībvalstīm būtu jātiecas līdz minimumam mazināt kopējās sistēmiskās ieviešanas izmaksas, pilnīgi ņemot vērā tīkla un sistēmas attīstīšanas vajadzības, tādējādi iegūto energoresursu struktūru un tehnoloģiju ilgtermiņa potenciālu.

(16)

Elektroenerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem , cita starpā arī enerģijas uzkrāšana, būtu jāievieš tā , lai ar enerģētikas pārkārtošanu saistītās ilgtermiņa izmaksas patērētājiem un nodokļu maksātājiem būtu samazinātas līdz minimumam . Izstrādājot atbalsta shēmas un piešķirot atbalstu, dalībvalstīm būtu jātiecas līdz minimumam samazināt kopējās sistēmiskās ieviešanas izmaksas, pilnīgi ņemot vērā tīkla un sistēmas attīstīšanas vajadzības, tādējādi iegūto energoresursu struktūru un tehnoloģiju ilgtermiņa potenciālu. Turklāt dalībvalstīm būtu jāsniedz atbalsts iekārtām, izmantojot piedāvājumu konkursus, kurus var rīkot par konkrētu tehnoloģiju vai kuru priekšmets var būt arī tehnoloģiski neitrāls.

(16a)

Savos 2014. gada 24. oktobra secinājumos par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam Eiropadome 2014. gada oktobrī uzsvēra, ka ir būtiski veidot savstarpēji ciešāk savienotu iekšējo enerģijas tirgu un ka ir vajadzīgs pienācīgs atbalsts, lai iekļautu aizvien lielāku dažādas atjaunojamo energoresursu enerģijas apjomu un lai Savienība šādi varētu pārkārtot savu enerģētiku ar līdera cienīgu vērienu. Tāpēc ir svarīgi nevilcinoties palielināt starpsavienojumu īpatsvaru un panākt progresu ceļā uz Eiropadomes atbalstīto mērķu sasniegšanu, lai tādējādi maksimāli izmantotu visu Enerģētikas savienības potenciālu.

(16b)

Izstrādājot atjaunojamo energoresursu enerģijas atbalsta shēmas, dalībvalstīm būtu jāņem vērā aprites ekonomikas un ES atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK  (1a) . Priekšroka būtu jādod risinājumam, ar ko novērš atkritumu rašanos un nodrošina atkritumu pārstrādi. Dalībvalstīm vajadzētu atturēties no tādu atbalsta shēmu veidošanas, kuras ir pretrunā atkritumu apsaimniekošanas mērķiem un kuru dēļ neefektīvi tiek izmantoti pārstrādājami atkritumi. Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka saskaņā ar šo direktīvu ieviestie pasākumi nav pretrunā Direktīvā 2008/98/EK noteiktajiem mērķiem.

(16c)

Attiecībā uz biotisku energoresursu izmantošanu dalībvalstīm būtu jāievieš drošības mehānismi, lai aizsargātu bioloģisko daudzveidību un nepieļautu ekosistēmu noplicināšanos un izzušanu un lai nepieļautu šo resursu izmantošanu citā nolūkā, kas atšķiras no to pašreizējā izmantošanas veida, ja šāda izmantošanas veida maiņa var tieši vai netieši nelabvēlīgi ietekmēt bioloģisko daudzveidību, augsnes sastāvu vai kopējo siltumnīcefekta gāzu bilanci.

(16d)

Ciktāl tas iespējams, dalībvalstīm būtu jāveicina vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošana un jādod tiem priekšroka, turklāt nepieļaujot, ka veidojas kropļojošas situācijas, kuru rezultātā pārāk daudz resursu tiek importēts no trešām valstīm. Šajā ziņā būtu jāizvērtē pilna aprites cikla pieeja un jāveicina šādas pieejas īstenošana.

(16e)

Būtu jānodrošina, lai atjaunojamo energoresursu energokopienas, pilsētas un vietējās pašpārvaldes iestādes atbalsta shēmās, kuras ir pieejamas, varētu piedalīties ar tādām pašām tiesībām, kādas ir citiem lieliem dalībniekiem. Tāpēc būtu jāļauj dalībvalstīm veikt attiecīgus pasākumus, tostarp arī sniegt informāciju, tehnisku un finansiālu atbalstu ar vienoto administratīvo kontaktpunktu starpniecību, samazināt administratīvās prasības, iekļaut uz kopienu vērstus solīšanas kritērijus, veidot atjaunojamo energoresursu energokopienu vajadzībām atbilstošus solīšanas periodus vai arī nodrošināt tām iespēju saņemt atlīdzību tiešā atbalsta veidā.

(16f)

Projektējot infrastruktūru, kura ir vajadzīga elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem, būtu jāņem vērā politikas nostādnes attiecībā uz to, lai nodrošinātu līdzdalību projektos cilvēkiem, tostarp pirmiedzīvotājiem, kurus ietekmē šādu projektu īstenošana, pienācīgi ievērojot viņu tiesības uz zemi.

(16 g)

Būtu jāsniedz patērētājiem vispusīga informācija, tostarp informācija par ieguvumiem, ko energoefektivitātes ziņā sniedz siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas, un par zemākām elektrotransportlīdzekļu ekspluatācijas izmaksām, tā nodrošinot katram patērētājam iespēju pašam izvēlēties atjaunojamo energoresursu enerģiju un nepieļaujot, ka patērētāji tiek tehnoloģiski norobežoti.

(16h)

Veicinot atjaunojamo energoresursu tirgus attīstību, būtu jāņem vērā nelabvēlīgā ietekme uz citiem tirgus dalībniekiem. Tāpēc ar atbalsta shēmām būtu jāsamazina tirgus izkropļojumu un konkurences izkropļojumu risks.

(17a)

Būtu jāprasa dalībvalstīm nodrošināt, lai tās savas atbalsta shēmas pakāpeniski un daļēji atvērtu citās dalībvalstīs īstenojamiem projektiem tiktāl, cik tas atspoguļo faktiskās plūsmas starp dalībvalstīm, bet atbalsta shēmu plašākai atvēršanai, pārsniedzot šo obligāto slieksni, arī turpmāk vajadzētu būt brīvprātīgai. Dalībvalstīm ir atšķirīgs atjaunojamo energoresursu potenciāls, un tās izmanto dažādas atbalsta shēmas atjaunojamo energoresursu atbalstam valsts mērogā. Lielākā daļa dalībvalstu piemēro atbalsta shēmas, ar kurām nodrošina priekšrocības vienīgi tai enerģijai, kas no atjaunojamiem energoresursiem tiek saražota attiecīgās valsts teritorijā. Valsts atbalsta shēmu pareizai darbībai ir būtiski, lai dalībvalstis varētu kontrolēt savu valsts atbalsta shēmu ietekmi un izmaksas, ņemot vērā savu atšķirīgo potenciālu. Svarīgs līdzeklis, kā panākt šajā direktīvā noteikto mērķi, ir garantēt Direktīvā 2001/77/EK un 2009/28/EK paredzēto valsts atbalsta shēmu pareizu darbību saskaņā ar prasībām, lai tādējādi nezaudētu investoru uzticēšanos un ļautu dalībvalstīm izstrādāt efektīvus pasākumus, kas mērķu sasniegšanai īstenojami valsts līmenī. Šīs direktīvas mērķis ir veicināt pārrobežu atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijai, nepieļaujot nesamērīgu ietekmi uz valsts atbalsta shēmām. Tādēļ līdz ar prasību dalībvalstīm daļēji atvērt savas atbalsta shēmas ar šo direktīvu ievieš brīvprātīgus dalībvalstu sadarbības mehānismus, kas ļauj dalībvalstīm vienoties par to, cik lielā mērā viena dalībvalsts atbalsta enerģijas ražošanu citā dalībvalstī un cik daudz no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas tiek ņemts vērā, nosakot, ciktāl viena vai otra dalībvalsts ir sasniegusi savu vispārējo mērķi. Lai nodrošinātu, ka abi mērķa sasniegšanai paredzētie pasākumi — proti, valsts atbalsta shēmas un sadarbības mehānismi — tiek efektīvi īstenoti, ir būtiski, lai dalībvalstis spētu noteikt, vai un cik lielā mērā — pārsniedzot obligāto atvēršanas minimumu, — to valsts atbalsta shēmas attiecas uz enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem citās dalībvalstīs, un lai dalībvalstis par to varētu vienoties, piemērojot šajā direktīvā noteiktos sadarbības mehānismus.

(18)

Neskarot atbalsta shēmu pielāgošanu nolūkā tās pieskaņot noteikumiem par valsts atbalstu , atjaunojamo energoresursu atbalsta rīcībpolitikām vajadzētu būt stabilām un būtu jāizvairās tās bieži mainīt. Šādas izmaiņas tieši ietekmē kapitāla finansēšanas izmaksas, projektu īstenošanas izmaksas un līdz ar to kopējās izmaksas par atjaunojamo energoresursu plašākas izmantošanas pasākumiem Savienībā. Dalībvalstīm būtu jānovērš tas , ka kāda atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu atbalsta izmaiņas varētu negatīvi ietekmēt to ekonomisko dzīvotspēju. Šādā kontekstā dalībvalstīm būtu jāveicina izmaksefektīvas atbalsta rīcībpolitikas un jānodrošina to finansiālā ilgtspēja.

(18)

Ievērojot LESD 107. un 108. pantu, būtu jānodrošina , ka atjaunojamo energoresursu atbalsta rīcībpolitikas ir prognozējamas un stabilas, un nevajadzētu pieļaut, ka tās bieži mainās vai ka izmaiņas ir ar atpakaļejošu spēku. Neprognozējama un nestabila politika tieši ietekmē kapitāla finansēšanas izmaksas, projektu īstenošanas izmaksas un līdz ar to kopējās izmaksas par atjaunojamo energoresursu plašākas izmantošanas pasākumiem Savienībā. Dalībvalstīm būtu savlaicīgi jāpaziņo par jebkādām izmaiņām atbalsta politikā pirms plānoto izmaiņu veikšanas un tām būtu pienācīgi jāapspriežas ar ieinteresētajām personām. Jebkurā gadījumā dalībvalstis nedrīkstētu pieļaut , ka kāda atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu atbalsta izmaiņas negatīvi ietekmē to ekonomisko dzīvotspēju. Šādā kontekstā dalībvalstīm būtu jāveicina izmaksefektīvas atbalsta rīcībpolitikas un jānodrošina to finansiālā ilgtspēja.

(19)

Attiecībā uz pārredzamības palielināšanu, lielāku skaidrību investoriem un patērētājiem un efektīvas pārraudzības iespējām liela nozīme ir dalībvalstu pienākumam sagatavot atjaunojamo energoresursu enerģijas rīcības plānus un progresa ziņojumus un Komisijas pienākumam ziņot par dalībvalstu progresu. Regula [par pārvaldību] šos pienākumus integrē Enerģētikas savienības pārvaldības sistēmā, kurā racionalizēti plānošanas, ziņošanas un uzraudzības pienākumi enerģētikas un klimata jomā. Plašākajā e-platformā, kas izveidota ar Regulu [par pārvaldību], integrēta arī atjaunojamo energoresursu enerģijas pārredzamības platforma.

(19)

Attiecībā uz pārredzamības palielināšanu, lielāku skaidrību investoriem un patērētājiem un efektīvas pārraudzības iespējām liela nozīme ir dalībvalstu pienākumam sagatavot atjaunojamo energoresursu enerģijas rīcības plānus un progresa ziņojumus un Komisijas pienākumam ziņot par dalībvalstu progresu. Lai nodrošinātu, ka galvenā uzmanība enerģētikas pārkārtošanas procesā ir pievērsta iedzīvotājiem, dalībvalstīm savos atjaunojamo energoresursu enerģijas rīcības plānos būtu jāiestrādā ilgtermiņa stratēģijas, ar ko rosina pilsētas, atjaunojamu energoresursu energokopienas un pašpatērētājus ražot enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem. Eiropas Parlamenta un Padomes … Regula [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD) ] šos pienākumus integrē Enerģētikas savienības pārvaldības sistēmā, kurā racionalizēti ilgtermiņa stratēģiju izstrādāšanas, plānošanas, ziņošanas un uzraudzības pienākumi enerģētikas un klimata jomā. Plašākajā e-platformā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes … Regulu [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD) ], integrēta arī atjaunojamo energoresursu enerģijas pārredzamības platforma.

(20a)

Atjaunojamie jūras energoresursi sniedz Savienībai unikālu iespēju mazināt savu atkarību no fosilā kurināmā, palīdz sasniegt mērķus, kurus tā nospraudusi attiecībā uz CO2 emisiju samazināšanu, un izveidot jaunu darījumdarbības nozari, kas rada darbvietas plašā tās teritorijā, tostarp tālākajos reģionos. Tāpēc Savienībai ir jātiecas radīt tādu ekonomisko un normatīvo vidi, kas rosina sākt šo energoresursu izmantošanu.

(24a)

Komisijas 2016. gada 20. jūlija paziņojumā “Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģija” ir uzsvērts, cik ļoti svarīgas vidējā termiņā aviācijas nozarei ir modernās biodegvielas. Komerciālā aviācija ir pilnībā atkarīga no šķidrās degvielas, jo civilās aviācijas gaisa kuģu nozarē tai nav nedz drošu, nedz sertificētu alternatīvu.

(25)

Lai nodrošinātu, ka IX pielikumā ņemti vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK (17) noteiktie atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principi, Savienības ilgtspējas kritēriji un vajadzība nodrošināt, ka pielikums, sekmējot atkritumu un atlikumu izmantošanu, nerada papildu pieprasījumu pēc zemes, Komisijai , pielikumu regulāri izvērtējot, būtu jāapsver iespēja tajā iekļaut papildu sākvielas, kas nerada ievērojamus (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgu izkropļojumus .

(25)

Lai nodrošinātu, ka IX pielikumā ir ņemti vērā aprites ekonomikas principi, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK (17) noteiktie atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principi, Savienības ilgtspējas kritēriji , emisiju aprites cikla izvērtējums un vajadzība nodrošināt, ka pielikums, sekmējot atkritumu un atlikumu izmantošanu, nerada papildu pieprasījumu pēc zemes, Komisijai būtu pielikums regulāri jāizvērtē un grozījumos, kurus tā ierosina, jāapsver ietekme uz (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgiem .

(25a)

Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. aprīļa rezolūcijā par palmu eļļu un lietus mežu izciršanu pausts aicinājums Komisijai, vēlams līdz 2020. gadam, veikt pasākumus, lai izbeigtu biodegvielu sastāvā izmantot tās augu eļļas, tostarp palmu eļļu, kuru dēļ tiek izcirsti meži.

(28)

Nosakot dalībvalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru, vajadzētu būt iespējai ņemt vērā importēto elektroenerģiju, ko iegūst no atjaunojamajiem energoresursiem ārpus Savienības. Lai garantētu tradicionālās enerģijas efektīvu aizstāšanu ar atjaunojamo energoresursu enerģiju Savienībā un trešās valstīs, jānodrošina uzticama šādas enerģijas importa izsekojamība un uzskaite. Tiks apsvērta iespēja slēgt nolīgumus ar trešām valstīm par iespējām organizēt šādu tirdzniecību ar elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem. Ja saskaņā ar lēmumu, kas šajā sakarā pieņemts, ievērojot Enerģētikas kopienas līgumu (18), attiecīgie šīs direktīvas noteikumi uzliek saistības minētā līguma līgumslēdzējām pusēm, tām būtu jāpiemēro šajā direktīvā paredzētie dalībvalstu savstarpējas sadarbības pasākumi.

(28)

Nosakot dalībvalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru, vajadzētu būt iespējai ņemt vērā importēto elektroenerģiju, ko iegūst no atjaunojamajiem energoresursiem ārpus Savienības. Lai garantētu tradicionālās enerģijas efektīvu aizstāšanu ar atjaunojamo energoresursu enerģiju Savienībā un trešās valstīs, jānodrošina uzticama šādas enerģijas importa izsekojamība un uzskaite un jāpanāk, ka šāds imports pilnībā atbilst starptautisko tiesību normām . Tiks apsvērta iespēja slēgt nolīgumus ar trešām valstīm par iespējām organizēt šādu tirdzniecību ar elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem. Ja saskaņā ar lēmumu, kas šajā sakarā pieņemts, ievērojot Enerģētikas kopienas līgumu (18), attiecīgie šīs direktīvas noteikumi uzliek saistības minētā līguma līgumslēdzējām pusēm, tām būtu jāpiemēro šajā direktīvā paredzētie dalībvalstu savstarpējas sadarbības pasākumi.

(28a)

Ja dalībvalstis apņemas īstenot kopīgus projektus ar vienu vai vairākām trešām valstīm saistībā ar elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, tad šādus kopīgus projektus ir lietderīgi attiecināt tikai uz nesen būvētām iekārtām vai iekārtām, kuru jauda ir nesen palielināta. Tas palīdzēs nodrošināt, lai no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvars trešo valstu kopējā energopatēriņa apjomā nesamazinātos tādēļ, ka no atjaunojamiem energoresursiem iegūtā enerģija tiek importēta Savienībā. Dalībvalstīm, kas šādus projektus īsteno, būtu arī jāpanāk, lai daļu no elektroenerģijas, kas saražota iekārtās, uz kurām attiecas kopīgais projekts, attiecīgā trešā valsts patērētu savām vajadzībām. Turklāt Komisijai un dalībvalstīm būtu jāmudina attiecīgā trešā valsts izstrādāt atjaunojamo energoresursu politiku, iekļaujot tajā vērienīgus mērķus.

(28b)

Ar šo direktīvu ne vien izveido Savienības sistēmu, kura veicina atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu, bet arī palielina iespējamo labvēlīgo ietekmi, ko Savienība un dalībvalstis varētu just, veicinot atjaunojamo energoresursu nozares straujāku attīstību trešās valstīs. Savienībai un dalībvalstīm būtu jāveicina pētniecība, izstrāde un investīcijas atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas nozarē jaunattīstības valstīs un citās partnervalstīs, tā stiprinot šo valstu vides un ekonomikas ilgtspēju un spēju eksportēt atjaunojamo energoresursu enerģiju. Turklāt atjaunojamo energoresursu enerģijas imports no partnervalstīm var palīdzēt Savienībai un dalībvalstīm sasniegt pašu noteiktos vērienīgos oglekļa emisiju samazināšanas mērķus.

(28c)

Aizvien vairāk jaunattīstības valstu ir pieņēmušas atjaunojamo energoresursu politiku, kas īstenojama valsts līmenī, jo vēlas ražot enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc enerģijas. Vairāk nekā 173 valstis, tostarp 117 jaunattīstības un jaunietekmes valstis, līdz 2015. gada beigām bija noteikušas sev mērķrādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju.

(28d)

Enerģijas izmantošana jaunattīstības valstīs ir cieši saistīta ar vairākiem sociāliem jautājumiem: nabadzības mazināšana, izglītība, veselība, iedzīvotāju skaita pieaugums, nodarbinātība, uzņēmējdarbība, sakari, urbanizācija un iespēju trūkums sievietēm. Atjaunojamo energoresursu enerģijai ir tas svarīgais potenciāls, kas ļauj kopīgi risināt gan attīstībai, gan videi problemātiskus jautājumus. Pēdējos gados alternatīvo energotehnoloģiju attīstība gan darbības rezultātu, gan izmaksu samazināšanās ziņā ir bijusi iespaidīga. Turklāt daudzām jaunattīstības valstīm ir īpaši izdevīgas starta pozīcijas, lai varētu izstrādāt jaunas paaudzes energotehnoloģijas. Atjaunojamo energoresursu enerģija var dot labumu ne vien attīstībai un videi, bet ar to var arī panākt lielāku drošību un ekonomisko stabilitāti. Ja biežāk tiktu izmantoti atjaunojamie energoresursi, tad samazinātos atkarība no dārga fosilā kurināmā importa un tas palīdzētu daudzām valstīm uzlabot savu maksājumu bilanci.

(31a)

Atkarībā no teritorijas ģeoloģiskajām īpatnībām ģeotermālās enerģijas ražošanas procesā no pazemes šķidrajiem iežiem un citiem dziļāku ģeoloģisku formāciju slāņiem gaisā var nonākt siltumnīcefekta gāzes un citas vielas. Investīcijas būtu jānovirza tikai uz tādiem ģeotermālās enerģijas ražošanas projektiem, kuriem ir maza ietekme uz vidi un kuru īstenošanas rezultātā tiek iegūts siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījums salīdzinājumā ar tradicionālo resursu izmantošanu. Tāpēc Komisijai līdz 2018. gada decembrim būtu jāapsver, vai ir jāizstrādā likumdošanas priekšlikums, lai reglamentētu jebkādu veselībai un videi kaitīgu vielu, tostarp CO2, emisijas no ģeotermālās enerģijas ražotnēm gan dzīļu izpētes, gan ražotņu ekspluatācijas posmā.

(33)

Valsts un reģionālajā mērogā pieņemtie noteikumi un saistības attiecībā uz minimālajām prasībām atjaunojamo energoresursu enerģijas lietošanai jaunās un atjaunotās ēkās ir būtiski sekmējuši atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu. Šie pasākumi Savienībā būtu jāsekmē plašākā mērogā, vienlaikus ar būvniecības noteikumiem un būvnormatīviem veicinot atjaunojamo energoresursu enerģijas energoefektīvāku izmantošanu.

(33)

Valsts , reģionālā un vietējā mērogā pieņemtie noteikumi un saistības attiecībā uz minimālajām prasībām atjaunojamo energoresursu enerģijas lietošanai jaunās un atjaunotās ēkās ir būtiski sekmējuši atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu. Šie pasākumi Savienībā būtu jāsekmē plašākā mērogā, vienlaikus ar būvniecības noteikumiem un būvnormatīviem veicinot atjaunojamo energoresursu enerģijas energoefektīvāku izmantošanu līdz ar energotaupības un energoefektivitātes pasākumu īstenošanu .

(35)

Lai nodrošinātu, ka nacionālie atjaunojamo energoresursu siltumapgādes un aukstumapgādes attīstīšanas pasākumi ir balstīti uz visaptverošu valsts atjaunojamo energoresursu un atkritumu enerģijas potenciāla kartēšanu un analīzi un paredz aizvien pilnvērtīgāk izmantot atjaunojamo energoresursu enerģiju un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma avotus, ir lietderīgi prasīt, lai dalībvalstis novērtē savu valsts atjaunojamo energoresursu potenciālu un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma izmantojumu siltumapgādē un aukstumapgādē, jo īpaši nolūkā veicināt atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku izmantošanu siltumapgādes un aukstumapgādes iekārtās un atbalstīt efektīvu un konkurētspējīgu centralizēto siltumapgādi un aukstumapgādi, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES (21) 2. panta 41. punktā. Lai nodrošinātu saskanību ar siltumapgādei un aukstumapgādei piemērojamajām energoefektivitātes prasībām un mazinātu administratīvo slogu, šis novērtējums būtu jāietver visaptverošajos novērtējumos, ko veic un paziņo saskaņā ar minētās direktīvas 14. pantu.

(35)

Lai nodrošinātu, ka nacionālie atjaunojamo energoresursu siltumapgādes un aukstumapgādes attīstīšanas pasākumi ir balstīti uz visaptverošu valsts atjaunojamo energoresursu un atkritumu enerģijas potenciāla kartēšanu un analīzi un paredz aizvien pilnvērtīgāk izmantot atjaunojamo energoresursu enerģiju  — šajā nolūkā jo īpaši atbalstot inovatīvas tehnoloģijas, piemēram, siltumsūkņu, ģeotermālās un saules siltumenerģijas tehnoloģijas, — un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma avotus, ir lietderīgi prasīt, lai dalībvalstis novērtē savu valsts atjaunojamo energoresursu potenciālu un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma izmantojumu siltumapgādē un aukstumapgādē, jo īpaši nolūkā veicināt atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku izmantošanu siltumapgādes un aukstumapgādes iekārtās un atbalstīt efektīvu un konkurētspējīgu centralizēto siltumapgādi un aukstumapgādi, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES (21) 2. panta 41. punktā. Lai nodrošinātu saskanību ar siltumapgādei un aukstumapgādei piemērojamām energoefektivitātes prasībām un mazinātu administratīvo slogu, šis novērtējums būtu jāietver visaptverošajos novērtējumos, ko veic un paziņo saskaņā ar minētās direktīvas 14. pantu.

(36)

Pieredze liecina, ka pārredzamu noteikumu trūkums, kā arī neefektīva dažādu atļauju piešķiršanas iestāžu koordinācija kavē atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku ieviešanos. Tāda vienota administratīvā kontaktpunkta izveidei, kas integrētu vai koordinētu visus atļauju piešķiršanas procesus, vajadzētu mazināt sarežģītību un palielināt efektivitāti un pārredzamību. Būtu jāoptimizē administratīvās apstiprināšanas procedūras, nosakot pārredzamus grafikus iekārtām, kurās izmanto atjaunojamo energoresursu enerģiju. Plānošanas noteikumi un vadlīnijas būtu jāpielāgo tā, lai ņemtu vērā rentablu un videi labvēlīgu atjaunojamo energoresursu siltumapgādes un aukstumapgādes un elektroenerģijas aprīkojumu. Šī direktīva, jo īpaši noteikumi par atļauju piešķiršanas procesa organizāciju un ilgumu, būtu jāpiemēro, neskarot starptautiskās un Savienības tiesības, tostarp noteikumus vides un cilvēka veselības aizsardzībai.

(36)

Pieredze liecina, ka pārredzamu noteikumu trūkums, kā arī neefektīva dažādu atļauju piešķiršanas iestāžu koordinācija kavē atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku ieviešanos. Tāda vienota administratīvā kontaktpunkta izveidei, kas integrētu vai koordinētu visus atļauju piešķiršanas procesus, vajadzētu mazināt sarežģītību un palielināt efektivitāti un pārredzamību , cita starpā arī atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem un atjaunojamo energoresursu energokopienām . Būtu jāoptimizē administratīvās apstiprināšanas procedūras, nosakot pārredzamus grafikus iekārtām, kurās izmanto atjaunojamo energoresursu enerģiju. Plānošanas noteikumi un vadlīnijas būtu jāpielāgo tā, lai ņemtu vērā rentablu un videi labvēlīgu atjaunojamo energoresursu siltumapgādes un aukstumapgādes un elektroenerģijas aprīkojumu. Šī direktīva, jo īpaši noteikumi par atļauju piešķiršanas procesa organizāciju un ilgumu, būtu jāpiemēro, neskarot starptautiskās un Savienības tiesības, tostarp noteikumus vides un cilvēka veselības aizsardzībai.

(43)

Vienīgā funkcija izcelsmes apliecinājumiem, kas izdoti, piemērojot šo direktīvu, ir parādīt galalietotājiem, ka dotā enerģijas daļa vai daudzums ir ražots no atjaunojamajiem energoresursiem. Izcelsmes apliecinājumu var nodot no viena turētāja citam neatkarīgi no enerģijas, uz kuru tas attiecas. Tomēr, lai nodrošinātu to , ka atjaunojamo energoresursu enerģijas vienība lietotājam tiek norādīta tikai vienreiz, būtu jānovērš divkārša izcelsmes apliecinājumu uzskaite un norādīšana. Atjaunojamo energoresursu enerģiju, kuras izcelsmes apliecinājumu ražotājs pārdevis atsevišķi, nevajadzētu galalietotājam norādīt vai pārdot kā atjaunojamo energoresursu enerģiju.

(43)

Vienīgā funkcija izcelsmes apliecinājumiem, kas izdoti, piemērojot šo direktīvu, ir parādīt galalietotājiem, ka dotā enerģijas daļa vai daudzums ir ražots no atjaunojamajiem energoresursiem. Izcelsmes apliecinājumu var nodot no viena turētāja citam neatkarīgi no enerģijas, uz kuru tas attiecas. Tomēr, lai nodrošinātu, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas vienība lietotājam tiek norādīta tikai vienreiz, būtu jānovērš divkārša izcelsmes apliecinājumu uzskaite un norādīšana. Atjaunojamo energoresursu enerģiju, kuras izcelsmes apliecinājumu ražotājs pārdevis atsevišķi, nevajadzētu galalietotājam norādīt vai pārdot kā atjaunojamo energoresursu enerģiju. “Zaļos sertifikātus”, ko izmanto atbalsta shēmām, ir svarīgi nošķirt no izcelsmes apliecinājumiem.

(45)

Svarīgi nodrošināt informāciju par to, kā atbalstāmo elektroenerģiju piešķir galalietotājiem. Lai uzlabotu šīs patērētājiem sniedzamās informācijas kvalitāti, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par visām saražotās atjaunojamo energoresursu enerģijas vienībām tiek izdoti izcelsmes apliecinājumi. Turklāt, lai nepieļautu dubultu kompensāciju, izcelsmes apliecinājumus nevajadzētu piešķirt atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotājiem, kuri jau saņem finansiālu atbalstu. Tomēr šie izcelsmes apliecinājumi būtu jāizmanto informēšanai, lai galapatērētāji varētu saņemt skaidrus, uzticamus un pietiekamus pierādījumus, ka attiecīgās enerģijas vienības ir atjaunojamas izcelsmes. Turklāt tādas elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumi, par kuru saņemts atbalsts, būtu jāizsola tirgū un ieņēmumi būtu jāizlieto publisko atjaunojamo energoresursu enerģijas subsīdiju mazināšanai.

(45)

Svarīgi nodrošināt informāciju par to, kā atbalstāmo elektroenerģiju piešķir galalietotājiem. Lai uzlabotu šīs patērētājiem sniedzamās informācijas kvalitāti, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par visām saražotās atjaunojamo energoresursu enerģijas vienībām tiek izdoti izcelsmes apliecinājumi.

(49)

Ir apzinātas iespējas nodrošināt ekonomisko izaugsmi ar inovācijām un ilgtspējīgu un konkurētspējīgu enerģētikas politiku. Bieži vien atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana ir atkarīga no vietējiem vai reģionāliem MVU. Ir svarīgas tās izaugsmes un nodarbinātības iespējas, ko dalībvalstīm un to reģioniem dod investīcijas atjaunojamo energoresursu enerģijas reģionālajā un vietējā ražošanā. Tādēļ Komisijai un dalībvalstīm būtu jāatbalsta valsts un reģionālā līmeņa attīstības pasākumi šajās jomās, jāveicina apmaiņa ar paraugpraksi atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanā starp vietējām un reģionālām iniciatīvām un šajā jomā jāsekmē kohēzijas politikas finansējuma izmantošana .

(49)

Ir apzinātas iespējas nodrošināt ekonomisko izaugsmi ar inovācijām un ilgtspējīgu un konkurētspējīgu enerģētikas politiku. Bieži vien atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana ir atkarīga no vietējiem vai reģionāliem MVU. Ir svarīgas tās vietējo uzņēmumu veidošanās, ilgtspējīgas izaugsmes un kvalitatīvas nodarbinātības iespējas, ko dalībvalstīm un to reģioniem dod investīcijas atjaunojamo energoresursu enerģijas reģionālajā un vietējā ražošanā. Tādēļ Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveicina un jāatbalsta valsts un reģionāla līmeņa attīstības pasākumi šajās jomās, jāveicina apmaiņa ar paraugpraksi atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanā starp vietējām un reģionālajām iniciatīvām un jānodrošina vairāk tehniskās palīdzības un apmācības programmu, lai vietējiem speciālistiem būtu pamatīgākas zināšanas normatīvu, tehnikas un finanšu jomā un lai palīdzētu viņiem vairāk uzzināt par finansēšanas iespējām, kas ir pieejamas, cita starpā arī par to, kā mērķtiecīgāk izmantot Savienības finansējumu, piemēram, kā šajā jomā izmantot kohēzijas politikas finansējumu .

(49a)

Vietējās un reģionālās pašpārvaldes iestādes bieži vien ir noteikušas vērienīgākus atjaunojamo energoresursu mērķrādītājus, kas pārsniedz valsts mērķrādītājus. Reģionālo un vietējo pašpārvaldes iestāžu apņemšanās stimulēt atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes attīstību pašlaik tiek atbalstīta ar dažādu tīklu starpniecību, piemēram, ar Pilsētas mēru paktu, Eiropas Viedo pilsētu vai Viedo kopienu iniciatīvu, un ar ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu izstrādāšanu. Šādi tīkli ir neaizstājami un būtu jāpaplašina, jo tie palielina informētību un veicina apmaiņu ar paraugpraksi un finansiālā atbalsta pieejamību. Minētajā kontekstā Komisijai būtu jāatbalsta arī tie reģioni un vietējās pašpārvaldes iestādes, kas ir kļuvuši par līderiem un ir ieinteresēti sadarboties pārrobežu mērogā, un tādēļ jāpalīdz tiem veidot sadarbības mehānismus, piemēram, Eiropas teritoriālās sadarbības grupu, kurā dažādu dalībvalstu valsts iestādes var apvienoties un kopīgi sniegt pakalpojumus un īstenot projektus bez prasības vispirms noslēgt starptautisku vienošanos, kas jāratificē valstu parlamentiem.

(49b)

Vietējās pašpārvaldes iestādes un pilsētas ir vadošais dzinējspēks, kas rosina īstenot enerģētikas pārkārtošanu un palielināt atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu. Vietējās pašvaldības ir iedzīvotājiem tuvākais pārvaldes līmenis, tāpēc to darbībai ir izšķiroša nozīme, lai panāktu sabiedrības atbalstu mērķiem, kurus Savienība nospraudusi enerģētikas un klimata jomā, un arī lai ieviestu decentralizētākas un integrētākas energosistēmas. Ir svarīgi nodrošināt pilsētām, mazpilsētām un reģioniem vieglāk pieejamu finansējumu, tā veicinot investīcijas vietējā atjaunojamo energoresursu enerģijas nozarē.

(49c)

Būtu jāapsver arī citi inovatīvi pasākumi, ar ko piesaistīt vairāk investīciju jaunām tehnoloģijām, piemēram, energoefektivitātes līgumi un standartizācijas procesi publiskā finansējuma jomā.

(50)

Veicinot atjaunojamo energoresursu tirgus attīstību, jāņem vērā tā labvēlīgā ietekme uz reģionu un vietējas attīstības iespējām, eksporta iespējām, sociālo kohēziju un nodarbinātības iespējām, jo īpaši attiecībā uz MVU, kā arī neatkarīgiem enerģijas ražotājiem.

(50)

Veicinot atjaunojamo energoresursu tirgus attīstību, jāņem vērā tā labvēlīgā ietekme uz reģionu un vietējas attīstības iespējām, eksporta iespējām, sociālo kohēziju un nodarbinātības iespējām, jo īpaši attiecībā uz MVU, kā arī neatkarīgiem enerģijas ražotājiem , tostarp atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem un atjaunojamo energoresursu energokopienām .

(51)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā ir atzīta tālāko reģionu īpašā situācija. Tālāko reģionu enerģētikas sektoram bieži vien raksturīga izolētība, ierobežots piedāvājums un atkarība no fosilajiem kurināmajiem, tomēr tiem ir svarīgi vietēji atjaunojamie energoresursi. Tādējādi tālākie reģioni varētu rādīt piemēru, kā Savienībā var izmantot inovatīvas energotehnoloģijas. Tāpēc ir jāveicina atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāka izmantošana , lai šie reģioni iegūtu lielāku enerģētisko neatkarību, un jāatzīst to īpašā situācija atjaunojamo energoresursu enerģijas potenciāla un publiskā atbalsta nepieciešamības ziņā.

(51)

LESD 349. pantā ir atzīta tālāko reģionu īpašā situācija. Tālāko reģionu enerģētikas sektoram bieži vien raksturīga izolētība, ierobežots un dārgāks piedāvājums un atkarība no fosilajiem kurināmajiem, tomēr tiem ir svarīgi vietēji atjaunojamie energoresursi , jo īpaši biomasa, un jūras energoresursi . Tādējādi tālākie reģioni varētu rādīt piemēru, kā Savienībā var izmantot inovatīvas energotehnoloģijas , un kļūt par teritorijām, kurās 100 % enerģijas tiek ražota no atjaunojamiem energoresursiem. Tāpēc atjaunojamo energoresursu enerģijas stratēģija ir jāpielāgo , lai šie reģioni iegūtu lielāku enerģētisko neatkarību, jānostiprina energoapgādes drošība un jāatzīst to īpašā situācija atjaunojamo energoresursu enerģijas potenciāla un publiskā atbalsta nepieciešamības ziņā. Turklāt būtu jānodrošina, ka tālākie reģioni spēj pilnībā izmantot savus resursus, ievērojot stingrus ilgtspējas kritērijus un vietējos apstākļus un vajadzības, lai palielinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu un nostiprinātu savu enerģētisko neatkarību.

(52)

Ir piemēroti dot iespēju izstrādāt decentralizētas atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģijas nediskriminējošos apstākļos un nekavējot finansiālas investīcijas infrastruktūrā. Pārejai uz decentralizētu enerģijas ražošanu ir daudz priekšrocību, tostarp tā ļauj izmantot vietējos energoresursus, palielināt vietējo energoapgādes drošību, samazināt transportēšanas attālumus un enerģijas zudumus sakarā ar enerģijas pārvadi. Šāda decentralizācija arī veicina kopienu attīstību un kohēziju, nodrošinot ienākumu avotus un radot darbvietas vietējā mērogā.

(52)

Ir piemēroti dot iespēju izstrādāt decentralizētas atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģijas un uzkrāšanas sistēmas nediskriminējošos apstākļos un nekavējot finansiālas investīcijas infrastruktūrā. Pārejai uz decentralizētu enerģijas ražošanu ir daudz priekšrocību, tostarp tā ļauj izmantot vietējos energoresursus, palielināt vietējo energoapgādes drošību, samazināt transportēšanas attālumus un enerģijas zudumus sakarā ar enerģijas pārvadi. Šāda decentralizācija arī veicina kopienu attīstību un kohēziju, nodrošinot ienākumu avotus un radot darbvietas vietējā mērogā.

(53)

Atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pašpatēriņam kļūstot aizvien nozīmīgākam, ir jādefinē, kas ir atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji, un ir vajadzīgs tiesiskais regulējums, kas ļautu pašpatērētājiem ražot, uzkrāt, patērēt un pārdot elektroenerģiju, nesaskaroties ar nesamērīgiem šķēršļiem. Dažos gadījumos būtu jāatļauj kolektīvais pašpatēriņš, lai, piemēram, daudzdzīvokļu māju iemītnieki varētu gūt labumu no patērētāju iespēcinātības tādā pašā apmērā kā savrupmājās dzīvojošas ģimenes .

(53)

Atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pašpatēriņam kļūstot aizvien nozīmīgākam, ir jādefinē, kas ir atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji, un ir vajadzīgs tiesiskais regulējums, kas ļautu pašpatērētājiem ražot, uzkrāt, patērēt un pārdot elektroenerģiju, nesaskaroties ar nesamērīgiem šķēršļiem. Ar tarifiem un atlīdzību par pašpatēriņu vajadzētu stimulēt viedāku tehnoloģiju izmantošanu atjaunojamo energoresursu integrācijai un motivēt atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājus pieņemt patērētājam un tīklam abpusēji izdevīgus lēmumus investēt. Lai rastu šādu līdzsvaru, ir jānodrošina atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem un atjaunojamo energoresursu kopienām tiesības par elektroenerģiju, ko tie paši no atjaunojamiem energoresursiem ir saražojuši un ievada tīklā, saņemt atlīdzību, kura atspoguļo vismaz ievadītās elektroenerģijas tirgus vērtību un arī vērtību, kas ilgtermiņā nodrošināta tīklam, videi un sabiedrībai. Šāda vērtība ir jānosaka, ņemot vērā gan pašpatēriņa ilgtermiņa izmaksas, gan ieguvumus, kas nodrošināti tīklam, sabiedrībai un videi, jo nav radušās izmaksas, sevišķi tad, ja klāt nāk arī citi izkliedētie energoresursi, piemēram, energoefektivitāte, enerģijas uzkrāšana, pieprasījumreakcija un kopienas tīkli. Šī atlīdzība būtu jānosaka, pamatojoties uz izkliedēto energoresursu izmaksu un ieguvumu analīzi, kas veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes … Direktīvas [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija), 2016/0380(COD)] 59. pantu .

(53a)

Dažos gadījumos būtu jāatļauj kolektīvais pašpatēriņš, lai, piemēram, daudzdzīvokļu māju iemītnieki varētu gūt labumu no patērētāju iespēcinātības tādā pašā apmērā kā savrupmājās dzīvojošas ģimenes. Ja ir iespējams kolektīvais pašpatēriņš, tad atjaunojamo energoresursu energokopienas ar mazāku patēriņu un zemākiem piegādes tarifiem var arī palielināt energoefektivitāti mājsaimniecības līmenī un palīdzēt cīnīties pret enerģētisko nabadzību. Dalībvalstīm būtu jāizmanto šī iespēja un tādēļ cita starpā jāizvērtē, cik lielā mērā ir iespējams nodrošināt, ka energokopienai var pievienoties mājsaimniecības, kas citādi to nevarētu izdarīt, tostarp neaizsargāti patērētāji un īrnieki.

(53b)

Dalībvalstīm ir jāpanāk, ka tiek ievēroti patēriņa noteikumi un ka tiek īstenoti jauni vai spēcīgāki pasākumi, ar ko apkaro piespiedu pārdošanu, negodīgu tirgošanos un maldinošus paziņojumus par atjaunojamo energoresursu enerģijas aprīkojuma uzstādīšanu, jo tas galvenokārt ietekmē pašas neaizsargātākās iedzīvotāju grupas (piem., vecos ļaudis, lauku iedzīvotājus u. c.).

(54)

Vietējo iedzīvotāju iesaistīšanās atjaunojamo energoresursu enerģijas projektos ar atjaunojamo energoresursu energokopienu starpniecību ir devusi ievērojamu pievienoto vērtību, kas izpaužas kā atjaunojamo energoresursu enerģijas noderīguma atzīšana vietējā mērogā un papildu privātā kapitāla pieejamība. Nākotnē aizvien palielinoties atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas jaudai, šāda vietējās sabiedrības iesaistīšanās kļūs vēl izšķirošāka.

(54)

Vietējo iedzīvotāju un vietējo pašpārvaldes iestāžu dalība atjaunojamo energoresursu enerģijas projektos ar atjaunojamo energoresursu energokopienu starpniecību ir devusi ievērojamu pievienoto vērtību, kas izpaužas kā atjaunojamo energoresursu enerģijas noderīguma atzīšana vietējā mērogā un papildu privātā kapitāla pieejamība , un tas savukārt nozīmē vietējas investīcijas, plašāku izvēli patērētājiem un iedzīvotāju lielāku dalību enerģētikas pārkārtošanas procesā, proti, uz līdzdalību tiek rosinātas mājsaimniecības, kuras citādi to nevarētu izdarīt, tiek palielināta energoefektivitāte mājsaimniecības līmenī, un mazāks patēriņš un zemāki piegādes tarifi palīdz cīnīties pret enerģētisko nabadzību . Nākotnē aizvien palielinoties atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas jaudai, šāda vietējās sabiedrības iesaistīšanās kļūs vēl izšķirošāka.

(55a)

Ir svarīgi, lai dalībvalstis nodrošinātu, ka tīkla izmaksas un nodevas visiem elektroenerģijas sistēmas lietotājiem ir sadalītas taisnīgi, neradot izkropļojumus. Visiem tīkla tarifiem būtu jāatspoguļo izmaksas.

(57)

Vairākas dalībvalstis siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā īstenojušas pasākumus nolūkā sasniegt savu 2020. gadam izvirzīto atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju. Tomēr, tā kā nav saistošu nacionālo mērķrādītāju laikposmam pēc 2020. gada, ar atlikušajiem valstīs nodrošinātajiem stimuliem vien var nepietikt, lai īstenotu dekarbonizācijas ilgtermiņa mērķus, kas izvirzīti 2030. gadam un 2050. gadam. Lai nodrošinātu virzību uz šiem mērķiem, stiprinātu investoriem vajadzīgo noteiktību un veicinātu to, ka Savienības mērogā tiek izveidots tirgus siltumapgādei un aukstumapgādei no atjaunojamajiem energoresursiem, vienlaikus ievērojot principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, ir lietderīgi sekmēt dalībvalstu centienus nodrošināt siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamajiem energoresursiem, tiecoties panākt atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara pakāpenisku palielināšanos. Ņemot vērā dažu siltumapgādes un aukstumapgādes tirgu sadrumstalotību, ļoti svarīgi ir šādu centienu plānošanā nodrošināt elastīgumu. Svarīgi ir arī nodrošināt, lai, iespējams, aizvien plašāk ieviešot siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamajiem energoresursiem, netiktu radīta nelabvēlīga blakusietekme uz vidi.

(57)

Vairākas dalībvalstis siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā īstenojušas pasākumus nolūkā sasniegt savu 2020. gadam izvirzīto atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju. Lai nodrošinātu virzību uz šiem mērķiem, stiprinātu investoriem vajadzīgo noteiktību un veicinātu to, ka Savienības mērogā tiek izveidots tirgus siltumapgādei un aukstumapgādei no atjaunojamiem energoresursiem, vienlaikus ievērojot principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, ir lietderīgi sekmēt dalībvalstu centienus nodrošināt siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamiem energoresursiem, tiecoties panākt atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara pakāpenisku palielināšanos. Ņemot vērā dažu siltumapgādes un aukstumapgādes tirgu sadrumstalotību, ļoti svarīgi ir šādu centienu plānošanā nodrošināt elastīgumu. Svarīgi ir arī nodrošināt, lai, iespējams, aizvien plašāk ieviešot siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamiem energoresursiem, netiktu radīta nelabvēlīga blakusietekme uz vidi un sabiedrības veselību .

(59a)

Mājsaimniecību lietotāji un kopienas, kas tirgojas ar savu elastīgumu, īsteno pašpatēriņu vai pārdod pašu saražoto elektroenerģiju, saglabā savas patērētāju tiesības, tostarp tiesības slēgt līgumu ar pašu izvēlētu piegādātāju un tiesības mainīt piegādātāju.

(60)

Būtu jāuzsver iespējamā sinerģija starp centieniem aizvien plašāk ieviest siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamajiem energoresursiem un Direktīvās 2010/31/ES un 2012/27/ES paredzētajām esošajām shēmām. Lai samazinātu administratīvo slogu, dalībvalstīm vajadzētu būt maksimāli plašām iespējām šādu centienu īstenošanai izmantot esošās administratīvās struktūras.

(60)

Lai izmantotu efektīvas, uz atjaunojamo energoresursu bāzes veidotas siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas, vienlaikus būtu jāveic arī pamatīga ēku renovācija, tā nodrošinot, ka samazinās pieprasījums pēc enerģijas un arī izmaksas, kas rodas patērētājiem, un ka samazinās enerģētiskā nabadzība, turklāt tiek radītas kvalificētas vietējās darbvietas. Tāpēc būtu jāuzsver iespējamā sinerģija starp nepieciešamību aizvien plašāk ieviest siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamiem energoresursiem un Direktīvās 2010/31/ES un 2012/27/ES paredzētajām esošajām shēmām. Lai samazinātu administratīvo slogu, dalībvalstīm vajadzētu būt maksimāli plašām iespējām šādu centienu īstenošanai izmantot esošās administratīvās struktūras.

(61a)

Intelektiska transporta jomā ir svarīgi panākt, ka tiek izstrādāts un ieviests vairāk elektromobilitātes autotransporta un ka ātrāk notiek moderno tehnoloģiju integrācija inovatīvā dzelzceļa transportā, straujāk īstenojot pārejai uz dzelzceļu (Shift2Rail) izstrādāto iniciatīvu, kas veicina videi saudzīgāku sabiedrisko transportu.

(62)

2016. gada jūlijā klajā nākušajā Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijā norādīts, ka no pārtikas kultūraugiem ražotu biodegvielu loma transporta sektora dekarbonizācijā ir ierobežota un ka šīs degvielas būtu pakāpeniski jāizņem no apgrozības un jāaizstāj ar modernajām biodegvielām. Lai sagatavotos pārejai uz modernajām biodegvielām un samazinātu kopējo netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi, ir lietderīgi samazināt no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem ražoto biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo daudzumu, ko var ieskaitīt šajā direktīvā noteiktā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai.

(62)

Ja ganības vai lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas iepriekš izmantota pārtikas un barības ražošanai, sāk izmantot biodegvielas ražošanai, pieprasījums pēc minētajiem produktiem, kas nav biodegviela, saglabājas un ir jāapmierina citādi — ar intensīvāku ražošanu vai atvēlot ražošanai iepriekš lauksaimniecībā neizmantotu zemi citā vietā. Pēdējais no minētajiem piemēriem ir netieša zemes izmantošanas maiņa, un gadījumos, kad tiek izmantota zeme ar lielu oglekļa uzkrājumu, var rasties ievērojamas siltumnīcefekta gāzu emisijas. 2016. gada jūlijā klajā nākušajā Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijā norādīts, ka no pārtikas kultūraugiem ražotu biodegvielu loma transporta sektora dekarbonizācijā ir ierobežota un ka šīs degvielas būtu pakāpeniski jāizņem no apgrozības un jāaizstāj ar modernajām biodegvielām. Lai sagatavotos pārejai uz modernajām biodegvielām un samazinātu kopējo netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi, ir lietderīgi samazināt no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem ražoto biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo daudzumu, ko var ieskaitīt šajā direktīvā noteiktā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai , tomēr nošķirot tās no kultūraugiem iegūtās biodegvielas, kurām ir augsta siltumnīcefekta gāzu efektivitāte un zems netiešas zemes izmantošanas maiņas risks . Būtu jāpanāk, ka ātrāk tiek ieviestas modernās biodegvielas un elektromobilitāte.

(63a)

Savienībai un dalībvalstīm būtu jātiecas dažādot no atjaunojamiem energoresursiem iegūtās enerģijas struktūru, samazināt kopējo transporta energopatēriņu un palielināt energoefektivitāti visās transporta nozarēs. Varētu veicināt šā mērķa sasniegšanai vajadzīgo pasākumu īstenošanu transporta plānošanā, kā arī energoefektīvāku automobiļu ražošanā.

(63b)

Autotransporta degvielas patēriņa efektivitātes standarti būtu efektīvs veids, kā veicināt alternatīvu atjaunojamo energoresursu ieviešanu transporta nozarē un ilgtermiņā panākt vēl lielākus siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumus un transporta nozares dekarbonizāciju. Degvielas patēriņa efektivitātes standarti būtu jāpilnveido, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un mērķrādītājus, kas noteikti klimata un enerģētikas jomā.

(63c)

Sagaidāms, ka modernās biodegvielas būs svarīgas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai aviācijas nozarē, un tāpēc iekļaušanas pienākums jo īpaši būtu arī jāpilda tieši attiecībā uz degvielām, ko piegādā aviācijai. Gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī būtu jāizstrādā politikas nostādnes, ar ko rosina īstenot operatīvus pasākumus degvielas taupīšanai pārvadājumos, un jāveic arī pētniecība un izstrāde, cenšoties palielināt ar vēja un saules enerģiju darbināma jūras transporta īpatsvaru.

(65a)

Lai precīzāk aprēķinātu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru transporta nozarē, būtu jāizstrādā piemērota metodika un jāizpēta dažādi šim nolūkam atbilstoši tehniski un tehnoloģiski risinājumi.

(66)

Būtu jāveicina tādu sākvielu izmantošana biodegvielu ražošanai, kuru netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekme ir neliela, jo tās veicina ekonomikas dekarbonizāciju. Šīs direktīvas pielikumā it sevišķi būtu jāiekļauj sākvielas, ko izmanto moderno biodegvielu ražošanai, kuras tehnoloģija ir inovatīvāka un mazāk pilnveidota, tāpēc tai nepieciešams lielāks atbalsts. Lai nodrošinātu, ka šis pielikums iet roku rokā ar jaunāko tehnoloģiju izstrādi, vienlaikus izvairoties no negribētas nelabvēlīgas ietekmes, pēc direktīvas pieņemšanas būtu jāveic izvērtēšana, kuras mērķis ir novērtēt iespēju paplašināt pielikumu, iekļaujot tajā jaunas sākvielas .

(66)

Būtu jāveicina tādu sākvielu izmantošana biodegvielu ražošanai, kuru netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekme ir neliela, jo tās veicina ekonomikas dekarbonizāciju. Šīs direktīvas pielikumā it sevišķi būtu jāiekļauj sākvielas, ko izmanto moderno biodegvielu ražošanai, kuras tehnoloģija ir inovatīvāka un mazāk pilnveidota, tāpēc tai nepieciešams lielāks atbalsts. Lai nodrošinātu, ka šis pielikums iet roku rokā ar jaunāko tehnoloģiju izstrādi, vienlaikus izvairoties no negribētas nelabvēlīgas ietekmes, tas būtu regulāri jāizvērtē .

(68)

Lai izmantotu visu biomasas potenciālu veicināt ekonomikas dekarbonizāciju, izmantojot biomasu materiālu un enerģijas ražošanai, Savienībai un dalībvalstīm būtu jāveicina labāka esošo koksnes un lauksaimniecības resursu ilgtspējīga mobilizācija un jaunu mežsaimniecības un lauksaimniecības ražošanas sistēmu izveide .

(68)

Lai izmantotu visu biomasas potenciālu veicināt ekonomikas dekarbonizāciju, izmantojot biomasu materiālu un enerģijas ražošanai, Savienībai un dalībvalstīm būtu jāveicina tikai tādas enerģijas patēriņš, kas iegūta, nodrošinot esošo koksnes un lauksaimniecības resursu ilgtspējīgāku mobilizāciju un jaunu mežsaimniecības un lauksaimniecības ražošanas sistēmu izveidi, ar nosacījumu, ka ir ievēroti ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma kritēriji .

(68a)

Būtu vēl vairāk jāuzsver sinerģija starp aprites ekonomiku, bioekonomiku un atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšanu, tā tiecoties panākt, ka izejvielas tiek izmantotas visvērtīgākajā veidā un ar vislabāko rezultātu attiecībā uz vidi. Politikas pasākumos, ko Savienība un dalībvalstis pieņem atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas atbalstam, vienmēr būtu jāņem vērā resursu efektīvas izmantošanas un biomasas optimālas izmantošanas princips.

(69)

Biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas vienmēr vajadzētu ražot ilgtspējīgā veidā. Tāpēc būtu jāprasa, lai biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, ko izmanto šajā direktīvā noteiktā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai un par ko saņem līdzekļus no atbalsta shēmām, atbilstu ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem.

(69)

Atjaunojamo energoresursu enerģiju vienmēr vajadzētu ražot ilgtspējīgā veidā. Tāpēc būtu jāprasa, lai biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, ko izmanto šajā direktīvā noteikto mērķrādītāju sasniegšanai, un tie atjaunojamo energoresursu enerģijas veidi, par kuriem saņem līdzekļus no atbalsta shēmām, atbilstu ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem.

(71)

Lauksaimniecisko izejvielu ražošanai biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu vajadzībām un šajā direktīvā paredzētajiem stimuliem to izmantošanai nevajadzētu veicināt bioloģiski daudzveidīgu platību iznīcināšanu . Šādi ierobežoti resursi, kas dažādos starptautiskos dokumentos ir atzīti par vērtīgiem visai cilvēcei, būtu jāsaglabā. Tāpēc ir jāparedz ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriji, kas nodrošina, ka biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām stimulus var piemērot tikai tad, ja tiek garantēts, ka lauksaimniecisko izejvielu izcelsme nav bioloģiski daudzveidīgās platībās, vai tad, ja gadījumā, kad platības ir paredzētas dabas aizsardzības mērķiem vai reti sastopamu, apdraudētu un izzūdošu ekosistēmu vai sugu aizsardzībai, attiecīgā kompetentā iestāde apliecina, ka lauksaimniecisko izejvielu ražošana netraucē šādiem mērķiem. Meži būtu jāuzskata par bioloģiski daudzveidīgiem saskaņā ar ilgtspējas kritērijiem, ja tie ir pirmatnēji meži saskaņā ar definīciju, ko izmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) vispārējā mežu resursu novērtējumā, vai ja tos aizsargā valsts tiesību akti dabas aizsardzības jomā. Platības, kurās iegūst meža nekoksnes produktus, būtu jāuzskata par bioloģiski daudzveidīgiem mežiem, ja cilvēku darbības ietekme nav liela. Citu veidu meži, ko definējusi FAO, piemēram, pārveidoti dabiskie meži, pusdabiskie meži un plantāciju meži, nebūtu jāuzskata par pirmatnējiem mežiem. Turklāt, ņemot vērā lielo bioloģisko daudzveidību dažos gan mērena, gan tropiska klimata zālājos, arī savannās, stepēs, krūmāju platībās un prērijās, kurās valda liela bioloģiskā daudzveidība, biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, kas ražoti no lauksaimnieciskajām izejvielām, kuru izcelsme ir šādās platībās, nevajadzētu piemērot šajā direktīvā paredzētos stimulus. Komisijai būtu jānosaka pienācīgi kritēriji, lai šādus zālājus, kuros valda liela bioloģiskā daudzveidība, definētu saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem un attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.

(71)

Lauksaimniecisko izejvielu ražošanai biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu vajadzībām un šajā direktīvā paredzētajiem stimuliem to izmantošanai nevajadzētu nedz radīt, nedz arī veicināt , nelabvēlīgu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību nedz Savienībā, nedz ārpus tās . Šādi ierobežoti resursi, kas dažādos starptautiskos dokumentos ir atzīti par vērtīgiem visai cilvēcei, būtu jāsaglabā. Tāpēc ir jāparedz ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriji, kas nodrošina, ka biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām stimulus var piemērot tikai tad, ja tiek garantēts, ka lauksaimniecisko izejvielu izcelsme nav bioloģiski daudzveidīgās platībās, vai tad, ja gadījumā, kad platības ir paredzētas dabas aizsardzības mērķiem vai reti sastopamu, apdraudētu un izzūdošu ekosistēmu vai sugu aizsardzībai, attiecīgā kompetentā iestāde apliecina, ka lauksaimniecisko izejvielu ražošana netraucē šādiem mērķiem. Meži būtu jāuzskata par bioloģiski daudzveidīgiem saskaņā ar ilgtspējas kritērijiem, ja tie ir pirmatnēji meži saskaņā ar definīciju, ko izmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) vispārējā mežu resursu novērtējumā, vai ja tos aizsargā valsts tiesību akti dabas aizsardzības jomā. Platības, kurās iegūst meža nekoksnes produktus, būtu jāuzskata par bioloģiski daudzveidīgiem mežiem, ja cilvēku darbības ietekme nav liela. Citu veidu meži, ko definējusi FAO, piemēram, pārveidoti dabiskie meži, pusdabiskie meži un plantāciju meži, nebūtu jāuzskata par pirmatnējiem mežiem. Tomēr būtu jāgarantē šādu mežu bioloģiskā daudzveidība, kā arī kvalitāte, veselība, dzīvotspēja un vitalitāte. Turklāt, ņemot vērā lielo bioloģisko daudzveidību dažos gan mērena, gan tropiska klimata zālājos, arī savannās, stepēs, krūmāju platībās un prērijās, kurās valda liela bioloģiskā daudzveidība, biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, kas ražoti no lauksaimnieciskajām izejvielām, kuru izcelsme ir šādās platībās, nevajadzētu piemērot šajā direktīvā paredzētos stimulus. Komisijai būtu jānosaka pienācīgi kritēriji, lai šādus zālājus, kuros valda liela bioloģiskā daudzveidība, definētu saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem un attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.

(72a)

Ar Savienības noteiktajiem biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas ilgtspējas kritērijiem būtu jānodrošina, ka pāreja uz mazoglekļa ekonomiku palīdz sasniegt mērķus, kas nosprausti Komisijas 2015. gada 2. decembra paziņojumā “Noslēgt aprites loku – ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku”, un ka šāda pāreja notiek, stingri ievērojot Savienības atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK..

(73)

Lauksaimnieciskās sākvielas biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanai nevajadzētu audzēt kūdrājā, jo sākvielu audzēšana kūdrājā radītu ievērojamus oglekļa uzkrājuma zudumus, ja zeme tiktu papildus drenēta šādam nolūkam , bet nav vienkārši pārliecināties, ka šāda drenēšana nav notikusi .

(73)

Lauksaimnieciskās sākvielas biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanai nevajadzētu audzēt kūdrājā vai mitrājā, ja tādēļ nāktos nosusināt augsni , jo sākvielu audzēšana kūdrājā vai mitrājā radītu ievērojamus oglekļa uzkrājuma zudumus, ja zeme tiktu papildus drenēta šādam nolūkam.

(74a)

Biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanai vajadzīgās lauksaimnieciskās sākvielas būtu jāražo, izmantojot tādu praksi, kas nodrošina augsnes kvalitātes un augsnes organiskā oglekļa uzkrājumu aizsardzību.

(75)

Lai arī turpmāk nodrošinātu lielu siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu salīdzinājumā ar fosilajiem kurināmajiem kā alternatīvu, izvairītos no negribētas ietekmes uz ilgtspēju un veicinātu iekšējā tirgus pilnveidi, ir lietderīgi ieviest Savienības mēroga ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma kritērijus biomasas kurināmajiem, ko izmanto elektroenerģijas, siltuma un aukstuma ražošanai.

(75)

Lai arī turpmāk nodrošinātu lielu siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu salīdzinājumā ar fosilajiem kurināmajiem kā alternatīvu, izvairītos no negribētas ietekmes uz ilgtspēju un veicinātu iekšējā tirgus pilnveidi, ir lietderīgi ieviest Savienības mēroga ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma kritērijus biomasas kurināmajiem, ko izmanto elektroenerģijas, siltuma un aukstuma ražošanai. Neskarot prasību stingri aizsargāt primāros resursus ar augstu vides vērtību, būtu jānodrošina, ka tālākie reģioni spēj pilnībā izmantot savu resursu potenciālu, lai tādējādi palielinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu un savu enerģētisko neatkarību.

(76)

Lai gādātu par to, ka, neraugoties uz aizvien lielāko pieprasījumu pēc meža biomasas, tās izstrāde tiek ilgtspējīgi veikta mežos, kur nodrošināta atjaunošana, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta bioloģiskās daudzveidības, ainavu un konkrētu dabas elementu aizsardzībai paredzētajām teritorijām, ka tiek aizsargāti bioloģiskās daudzveidības resursi un ka tiek nodrošināta oglekļa uzkrājumu izsekojamība, kokaugu izejvielas būtu jāiegūst tikai mežos, kur izstrāde notiek saskaņā ar ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principiem, kas izstrādāti starptautiskos procesos mežsaimniecības jomā, piemēram, Ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā (Forest Europe), un meža tiesiskā valdījuma līmenī īstenoti ar valstu tiesību aktu vai apsaimniekošanas paraugprakses palīdzību. Uzņēmējiem būtu jāveic attiecīgi pasākumi nolūkā līdz minimumam samazināt risku , ka bioenerģijas ražošanai tiktu izmantota meža biomasa, kas neatbilst ilgtspējas principiem . Tālab uzņēmējiem būtu jāievieš uz risku balstīta pieeja. Šajā kontekstā ir lietderīgi Komisijai pēc apspriešanās ar Enerģētikas savienības pārvaldības komiteju un Pastāvīgo mežsaimniecības komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/367/EEK24, izstrādāt darbības vadlīnijas par to, kā verificēt atbilstību uz risku balstītai pieejai.

(76)

Lai gādātu par to, ka, neraugoties uz aizvien lielāko pieprasījumu pēc meža biomasas, tās izstrāde tiek ilgtspējīgi veikta mežos, kur nodrošināta atjaunošana, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta bioloģiskās daudzveidības, ainavu un konkrētu dabas elementu aizsardzībai paredzētajām teritorijām, ka tiek aizsargāti bioloģiskās daudzveidības resursi un ka tiek nodrošināta oglekļa uzkrājumu izsekojamība, kokaugu izejvielas būtu jāiegūst tikai mežos, kur izstrāde notiek saskaņā ar ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principiem, kas izstrādāti starptautiskos procesos mežsaimniecības jomā, piemēram, Ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā (Forest Europe), un piegādes bāzes līmenī īstenoti ar valstu tiesību aktu vai apsaimniekošanas paraugprakses palīdzību. Uzņēmējiem būtu jānodrošina, ka tiek veikti pasākumi , ar ko nepieļauj vai mazina izstrādes nelabvēlīgo ietekmi uz vidi . Tālab uzņēmējiem būtu jāievieš uz risku balstīta pieeja. Šajā kontekstā ir lietderīgi Komisijai pēc apspriešanās ar Enerģētikas savienības pārvaldības komiteju un Pastāvīgo mežsaimniecības komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/367/EEK24, izstrādāt kārtību, kādā īstenojamas prasības, kuru pamatā ir dalībvalstu paraugprakse, un izstrādāt darbības vadlīnijas par to, kā verificēt atbilstību uz risku balstītai pieejai.

(76a)

Ja tiek konstatēts, ka dalībvalsts valsts līmeņa tiesību aktos vai praksē nav izpildīts kaut viens kritērijs, kas saistīts ar meža biomasas ilgtspēju, piegādes bāzes līmenī būtu jāsniedz plašāka informācija par attiecīgo kritēriju, neprasot sniegt plašāku informāciju par kritērijiem, kas dalībvalsts līmenī jau ir izpildīti.

(76b)

Uz risku balstītu pieeju vajadzētu īstenot, jau sākot ar valsts līmeni. Ja viena kritērija prasības nav noteiktas valsts tiesību aktos vai uzraudzības procesā, informācija par atbilstību attiecīgajam kritērijam būtu jāsniedz piegādes bāzes līmenī, lai samazinātu risku, ka meža biomasas ražošana nav ilgtspējīga.

(76c)

Izstrādes apjoms enerģijas ražošanas vajadzībām ir palielinājies, un sagaidāms, ka tas turpinās pieaugt, un tāpēc vairāk izejvielu tiks importēts no trešām valstīm un palielināsies arī šo izejvielu ražošana Savienībā. Uzņēmējiem būtu jānodrošina, ka izstrāde notiek saskaņā ar ilgtspējas kritērijiem.

(78)

Lai maksimāli palielinātu enerģētisko drošību un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījumu, kā arī ierobežotu gaisu piesārņojošo vielu emisijas un līdz minimumam samazinātu ietekmi uz ierobežotajiem biomasas resursiem, elektroenerģija un siltumenerģija no biomasas kurināmajiem būtu jāražo efektīvi. Šādā nolūkā atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem iekārtām, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka, ja tāds ir vajadzīgs, būtu jāsniedz tikai augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtām, kas definētas Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 34. punktā. Esošās atbalsta shēmas no biomasas ražotai elektroenerģijai tomēr būtu jāatļauj piemērot līdz to beigu termiņam attiecībā uz visām biomasas iekārtām. Turklāt elektroenerģija, kas no biomasas ražota jaunās iekārtās, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka, atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju un pienākumu izpildē būtu jāieskaita tikai tad, ja tās ir augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtas. Lai nepieļautu lielāku atkarību no fosilajiem kurināmajiem, kuri vairāk ietekmē klimatu un vidi, saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu tomēr būtu jāatļauj dalībvalstīm piešķirt iekārtām atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai un šajās iekārtās saražoto elektroenerģiju ieskaitīt enerģijas mērķrādītāju un pienākumu izpildē, ja pēc tam, kad ir izsmeltas visas tehniskās un ekonomiskās iespējas uzstādīt augstas efektivitātes koģenerācijas biomasas iekārtas, dalībvalstis saskartos ar pamatotu elektroapgādes drošības apdraudējumu.

(78)

Lai maksimāli palielinātu enerģētisko drošību un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījumu, kā arī ierobežotu gaisu piesārņojošo vielu emisijas un līdz minimumam samazinātu ietekmi uz ierobežotajiem biomasas resursiem, elektroenerģija un siltumenerģija no biomasas kurināmajiem būtu jāražo efektīvi. Šādā nolūkā atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem iekārtām, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka, ja tāds ir vajadzīgs, būtu jāsniedz tikai augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtām, kas definētas Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 34. punktā. Esošās atbalsta shēmas no biomasas ražotai elektroenerģijai tomēr būtu jāatļauj piemērot līdz to beigu termiņam attiecībā uz visām biomasas iekārtām. Turklāt elektroenerģija, kas no biomasas ražota jaunās iekārtās, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka, atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju un pienākumu izpildē būtu jāieskaita tikai tad, ja tās ir augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtas. Lai nepieļautu lielāku atkarību no fosilajiem kurināmajiem, kuri vairāk ietekmē klimatu un vidi, saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu tomēr būtu jāatļauj dalībvalstīm piešķirt iekārtām atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai un šajās iekārtās saražoto elektroenerģiju ieskaitīt enerģijas mērķrādītāju un pienākumu izpildē, ja pēc tam, kad ir izsmeltas visas tehniskās un ekonomiskās iespējas uzstādīt augstas efektivitātes koģenerācijas biomasas iekārtas, dalībvalstis saskartos ar pamatotu elektroapgādes drošības apdraudējumu. Spēcīgāks atbalsts jo īpaši būtu jāsniedz no biomasas iegūtas atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotnēm tālākajos reģionos, jo tie ir ļoti lielā mērā atkarīgi no enerģijas importa, tomēr atbalsts ir jāsniedz ar nosacījumu, ka ir ievēroti šādas atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai noteiktie ilgtspējas kritēriji, kas pielāgoti šo reģionu īpatnībām.

(80)

Pamatojoties uz Savienības mēroga ilgtspējas kritēriju praktiskajā īstenošanā gūto pieredzi, ir lietderīgi palielināt tādu brīvprātīgu starptautisku un valsts sertifikācijas shēmu nozīmi, kuras izmanto, lai saskaņoti verificētu atbilstību ilgtspējas kritērijiem.

(80)

Pamatojoties uz Savienības mēroga ilgtspējas kritēriju praktiskajā īstenošanā gūto pieredzi, ir lietderīgi ņemt vērā tādu brīvprātīgu starptautisku un valsts sertifikācijas shēmu nozīmi, kuras izmanto, lai saskaņoti verificētu atbilstību ilgtspējas kritērijiem.

(82)

Brīvprātīgām shēmām ir aizvien lielāka nozīme pierādīšanā , ka biodegvielas, bioloģiskais šķidrais kurināmais un biomasas kurināmais/degviela atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem. Tāpēc ir lietderīgi, lai Komisija prasītu brīvprātīgajām shēmām, tostarp Komisijas jau atzītajām brīvprātīgajām shēmām, regulāri ziņot par savu darbību. Šādi ziņojumi būtu jāpublisko, lai palielinātu pārredzamību un uzlabotu Komisijas veikto uzraudzību. Turklāt šādas ziņošanas rezultātā Komisijai tiktu nodrošināta informācija, kas tai nepieciešama, lai ziņotu par brīvprātīgo shēmu darbību nolūkā apzināt paraugpraksi un vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumu par šādas paraugprakses turpmāku sekmēšanu.

(82)

Brīvprātīgām shēmām var būt svarīga nozīme , lai pierādītu , ka biodegvielas, bioloģiskais šķidrais kurināmais un biomasas kurināmais/degviela atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma minimālajiem kritērijiem. Tāpēc ir lietderīgi, lai Komisija prasītu brīvprātīgajām shēmām, tostarp Komisijas jau atzītajām brīvprātīgajām shēmām, regulāri ziņot par savu darbību. Šādi ziņojumi būtu jāpublisko, lai palielinātu pārredzamību un uzlabotu Komisijas veikto uzraudzību. Turklāt šādas ziņošanas rezultātā Komisijai tiktu nodrošināta informācija, kas tai nepieciešama, lai ziņotu par brīvprātīgo shēmu darbību nolūkā apzināt paraugpraksi un vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumu par šādas paraugprakses turpmāku sekmēšanu.

(84)

Lai novērstu nesamērīgu administratīvo slogu, būtu jānosaka noklusējuma vērtību saraksts izplatītākajām biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā/degvielas ražošanas metodēm, un to vajadzētu atjaunināt un paplašināt, līdzko ir pieejama jauna droša informācija. Uzņēmējiem vienmēr vajadzētu būt tiesībām atsaukties uz minētajā sarakstā noteikto siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma līmeni attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām. Ja ražošanas metodes radītā siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma noklusējuma vērtība ir zemāka par prasīto siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma minimālo līmeni, būtu jāpieprasa ražotājiem, kuri vēlas pierādīt atbilstību minētajam minimālajam līmenim, pierādīt, ka faktiskās ražošanas procesa emisijas ir zemākas par tām, kuras izmantotas noklusējuma vērtību aprēķināšanai.

(84)

Lai novērstu nesamērīgu administratīvo slogu, būtu jānosaka noklusējuma vērtību saraksts izplatītākajām biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā/degvielas ražošanas metodēm, un to vajadzētu atjaunināt un paplašināt, līdzko ir pieejama jauna droša informācija. Uzņēmējiem vienmēr vajadzētu būt tiesībām atsaukties uz minētajā sarakstā noteikto tiešās siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma līmeni attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām. Ja ražošanas metodes radītā tiešās siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma noklusējuma vērtība ir zemāka par prasīto siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma minimālo līmeni, būtu jāpieprasa ražotājiem, kuri vēlas pierādīt atbilstību minētajam minimālajam līmenim, pierādīt, ka faktiskās ražošanas procesa emisijas ir zemākas par tām, kuras izmantotas noklusējuma vērtību aprēķināšanai.

(85)

precīzi noteikumi biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma un to fosilo kurināmo komparatoru aprēķināšanai.

(85)

Pēc objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem ir jānosaka precīzi noteikumi biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma un to fosilo kurināmo komparatoru aprēķināšanai.

(99)

Lai grozītu vai papildinātu nebūtiskus šīs direktīvas noteikumu elementus, būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus attiecībā uz sākvielu sarakstu tādu moderno biodegvielu ražošanai, kuru devums degvielas piegādātāju pienākuma izpildē transporta jomā ir ierobežots; transporta degvielu enerģijas satura pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai; metodiku, ar kuru nosaka, kāda biodegvielu daļa saražota procesā, kurā biomasu pārstrādā kopā ar fosilajiem resursiem; to, kā īstenojami nolīgumi par izcelsmes apliecinājumu savstarpēju atzīšanu; izcelsmes apliecinājumu sistēmas darbības uzraudzības noteikumu izveidi un noteikumiem, saskaņā ar kuriem aprēķina biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un to fosilo kurināmo komparatorus. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai nodrošinātu vienādu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana

(99)

Lai grozītu vai papildinātu nebūtiskus šīs direktīvas noteikumu elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz sākvielu sarakstu tādu moderno biodegvielu ražošanai, kuru devums degvielas piegādātāju pienākuma izpildē transporta jomā ir ierobežots; transporta degvielu enerģijas satura pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai; metodiku, ar kuru nosaka, kāda biodegvielu daļa saražota procesā, kurā biomasu pārstrādā kopā ar fosilajiem resursiem; to, kā īstenojami nolīgumi par izcelsmes apliecinājumu savstarpēju atzīšanu; izcelsmes apliecinājumu sistēmas darbības uzraudzības noteikumu izveidi un noteikumiem, saskaņā ar kuriem aprēķina biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un to fosilo kurināmo komparatorus; maksimālā pieļaujamā atmaksāšanās perioda kā ilgtspējības kritērija noteikšanu, jo īpaši attiecībā uz lignocelulozes biomasu; un, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību visās enerģijas ražošanas nozarēs līdz 2018. gada 31. decembrim, fosilā kurināmā un fosilās enerģijas ražošanas kritērija noteikšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

a)

“atjaunojamo energoresursu enerģija” ir enerģija no atjaunojamiem nefosilajiem energoresursiem, proti, vēja, saules (saules siltumenerģija un saules fotoelementu enerģija) un ģeotermālā enerģija, apkārtējās vides siltums , plūdmaiņu, viļņu un cita jūras enerģija, hidroenerģija, biomasas enerģija, atkritumu poligonu gāzes, notekūdeņu attīrīšanas staciju gāzes un biogāzu enerģija;

a)

“atjaunojamo energoresursu enerģija” ir enerģija no atjaunojamiem nefosilajiem energoresursiem, proti, vēja, saules (saules siltumenerģija un saules fotoelementu enerģija) un ģeotermālā enerģija, apkārtējās vides enerģija , plūdmaiņu, viļņu un cita jūras enerģija, hidroenerģija, biomasas enerģija , biometāns , atkritumu poligonu gāzes, notekūdeņu attīrīšanas staciju gāzes un biogāzu enerģija;

b)

“apkārtējās vides siltums ” ir lietderīga temperatūras līmeņa siltumnesēja siltumenerģija, ko iegūst vai uztver ar siltumsūkņiem, kuru darbībai vajadzīga elektroenerģija vai cita papildu enerģija, un ko var uzkrāt apkārtējā gaisā, zem cietās zemes virskārtas vai virszemes ūdeņos. Paziņojamās vērtības jānosaka, izmantojot to pašu metodiku, ko izmanto ar siltumsūkņiem iegūtās vai uztvertās siltumenerģijas paziņošanai;

b)

“apkārtējās vides enerģija ” ir lietderīga temperatūras līmeņa siltumenerģija, ko var uzkrāt apkārtējā gaisā, bet ne izplūdes gaisā, virszemes ūdeņos vai notekūdeņos; Paziņojamās vērtības jānosaka, izmantojot to pašu metodiku, ko izmanto ar siltumsūkņiem iegūtās vai uztvertās siltumenerģijas paziņošanai;

ba)

“ģeotermālā enerģija” ir enerģija, kas siltumenerģijas veidā atrodas zem zemes garozas;

c)

“biomasa” ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī zvejniecības un akvakultūras, produktu, bioloģiskas izcelsmes atkritumu un atlikumu bioloģiski noārdāmā frakcija, tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas, kā arī atkritumu, tostarp bioloģiskas izcelsmes rūpniecības un sadzīves atkritumu, bioloģiski noārdāmā frakcija;

c)

“biomasa” ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī zvejniecības un akvakultūras, produktu, bioloģiskas izcelsmes atkritumu un atlikumu bioloģiski noārdāmā frakcija — tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas, bet ne kūdra un ģeoloģisko veidojumu un/vai fosilizējies materiāls —, kā arī atkritumu, tostarp bioloģiskas izcelsmes rūpniecības , komerciālu un sadzīves atkritumu, bioloģiski noārdāmā frakcija un baktērijas ;

d)

“enerģijas bruto galapatēriņš” ir energopreces, ko enerģētiskām vajadzībām piegādā rūpniecības nozarei, transporta nozarei, mājsaimniecībām, pakalpojumu, arī publisko pakalpojumu, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarei, tostarp elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņš elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai enerģētikas nozarē, kā arī elektroenerģijas un siltumenerģijas zudumi sadales un pārvades laikā;

d)

“enerģijas bruto galapatēriņš” ir energopreces, ko enerģētiskām vajadzībām piegādā rūpniecības nozarei, transporta nozarei, mājsaimniecībām, pakalpojumu, arī publisko pakalpojumu, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarei, tostarp elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņš elektroenerģijas, siltumenerģijas un transporta degvielas ražošanai enerģētikas nozarē, kā arī elektroenerģijas un siltumenerģijas zudumi sadales un pārvades laikā;

e)

“centralizēta siltumapgāde” vai “centralizēta aukstumapgāde” ir siltumenerģijas sadale, izmantojot tvaika, karsta ūdens vai atdzesētu šķidrumu tīklu, kas savieno centrālo ražotni ar daudzām ēkām vai vietām, telpas vai procesu siltumapgādei vai aukstumapgādei;

e)

“centralizēta siltumapgāde” vai “centralizēta aukstumapgāde” ir siltumenerģijas sadale, izmantojot tvaika, karsta ūdens vai atdzesētu šķidrumu tīklu, kas savieno centrālo vai decentralizēto ražotni ar daudzām ēkām vai vietām, telpas vai procesu siltumapgādei vai aukstumapgādei;

f)

“bioloģiskais šķidrais kurināmais” ir no biomasas iegūts šķidrais kurināmais, ko izmanto ar transportu nesaistītām enerģētiskām vajadzībām, tostarp elektroenerģijas ražošanai un siltumapgādei un aukstumapgādei;

f)

“bioloģiskais šķidrais kurināmais” ir no biomasas iegūts šķidrais kurināmais vai pati biomasa , ko izmanto ar transportu nesaistītām enerģētiskām vajadzībām, tostarp elektroenerģijas ražošanai un siltumapgādei un aukstumapgādei;

g)

“biodegviela” ir šķidrā degviela, ko izmanto transportā un iegūst no biomasas;

g)

“biodegviela” ir šķidrā vai gāzveida degviela, ko izmanto transportā un iegūst no biomasas vai ar biomasu ;

i)

“atbalsta shēma” ir jebkāds instruments, shēma vai mehānisms, ko piemēro dalībvalsts vai dalībvalstu grupa un kas veicina atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu, samazinot šādas enerģijas izmaksas, palielinot tās pārdošanas cenu vai šādas enerģijas iegādes apjomu, izmantojot atjaunojamo energoresursu enerģijas pienākumu vai citādi. Tas ietver arī (bet ne tikai) atbalstu investīcijām, atbrīvojumu no nodokļiem vai nodokļu samazināšanu, nodokļu atmaksu, atbalsta shēmas, kas paredz atjaunojamo energoresursu enerģijas pienākumu, arī shēmas, kurās izmanto “zaļos sertifikātus”, kā arī tiešās cenu atbalsta shēmas, tostarp regulētos tarifus un piemaksas;

i)

“atbalsta shēma” ir jebkāds instruments, shēma vai mehānisms, ko piemēro dalībvalsts vai dalībvalstu grupa un kas veicina atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu, samazinot šādas enerģijas izmaksas, palielinot tās pārdošanas cenu vai šādas enerģijas iegādes apjomu, izmantojot atjaunojamo energoresursu enerģijas pienākumu vai citādi. Tas ietver arī (bet ne tikai) atbalstu pētniecībai un investīcijām, atbrīvojumu no nodokļiem vai nodokļu samazināšanu, nodokļu atmaksu, atbalsta shēmas, kas paredz atjaunojamo energoresursu enerģijas pienākumu, arī shēmas, kurās izmanto “zaļos sertifikātus”, kā arī tiešās cenu atbalsta shēmas, tostarp regulētos tarifus un piemaksas;

q)

“nepārtikas celulozes materiāls” ir sākvielas, kas galvenokārt sastāv no celulozes un hemicelulozes un kam ir zemāks lignīna saturs nekā lignocelulozes materiālam; tas ietver pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugu atlikumus (piemēram, dažādu graudaugu salmus, sēnalas un čaumalas), enerģētiskās zālaugu kultūras ar zemu cietes saturu (piemēram, aireni, klūdziņprosu, miskanti, Spānijas niedri un virsaugus pirms un pēc galvenajiem kultūraugiem), rūpniecības atlikumus (tostarp no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem pēc augu eļļu, cukuru, cietes un proteīnu ekstrakcijas) un materiālus no bioatkritumiem;

q)

“nepārtikas celulozes materiāls” ir sākvielas, kas galvenokārt sastāv no celulozes un hemicelulozes un kam ir zemāks lignīna saturs nekā lignocelulozes materiālam; tas ietver pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugu atlikumus (piemēram, dažādu graudaugu salmus, sēnalas un čaumalas), enerģētiskās zālaugu kultūras ar zemu cietes saturu (piemēram, aireni, klūdziņprosu, miskanti, Spānijas niedri un virsaugus pirms un pēc galvenajiem kultūraugiem , kā arī augsnes saglabāšanas kultūraugus, piemēram, zāli, āboliņu un sējas lucernu ), rūpniecības atlikumus (tostarp no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem pēc augu eļļu, cukuru, cietes un proteīnu ekstrakcijas) un materiālus no bioatkritumiem;

s)

“nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrā vai gāzveida transporta degviela” ir šķidrā vai gāzveida degviela, kura nav biodegviela un kuras enerģijas saturu veido atjaunojamie energoresursi, izņemot biomasu, un kuru izmanto transportā ;

s)

“nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrā vai gāzveida transporta degviela” ir šķidrā vai gāzveida degviela, kuru izmanto transportā, kura nav biodegviela un kuras enerģijas saturu veido atjaunojamie energoresursi, izņemot biomasu, un kurai katra oglekļa sākviela ir iegūta no apkārtējā gaisa ;

z)

“energoatjaunināšana” ir atjaunojamo energoresursu enerģijas elektrostaciju modernizēšana, arī iekārtu vai ekspluatācijas sistēmu un aprīkojuma pilnīga vai daļēja nomaiņa, lai nomainītu jaudu vai palielinātu efektivitāti;

z)

“energoatjaunināšana” ir atjaunojamo energoresursu enerģijas elektrostaciju modernizēšana, arī iekārtu vai ekspluatācijas sistēmu un aprīkojuma pilnīga vai daļēja nomaiņa, lai palielinātu vai nomainītu jaudu vai palielinātu efektivitāti;

y)

“atlikumsiltums vai atlikumaukstums” ir siltums vai aukstums, kas kā blakusprodukts radies rūpnieciskās iekārtās vai elektrostacijās un kas, ja nebūtu centralizētas siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas, neizmantots zustu gaisā vai ūdenī;

y)

“atlikumsiltums vai atlikumaukstums” ir nenovēršams siltums vai aukstums, kas kā blakusprodukts radies rūpnieciskās iekārtās vai elektrostacijās (augstas efektivitātes koģenerācijas procesa rezultātā vai gadījumos, kad koģenerācija nav īstenojama), vai terciārajā sektorā un kas, ja nebūtu centralizētas siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas, neizmantots zustu gaisā vai ūdenī;

aa)

“atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājs” ir Direktīvā [MDI direktīva] definētais aktīvais lietotājs, kurš patērē un var uzkrāt un pārdot atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, kas saražota tā teritorijā, tostarp daudzdzīvokļu namā, komerciālā vai koplietojuma pakalpojumu vietā vai slēgtā sadales sistēmā, ja vien — attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji, — šīs darbības nav lietotāja primārā saimnieciskā vai profesionālā darbība;

aa)

“atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājs” ir Eiropas Parlamenta un Padomes … Direktīvā [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija), 2016/0380(COD)] definētais aktīvais lietotājs vai kolektīva lietotāju grupa , kas patērē un var uzkrāt un pārdot atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, kura saražota attiecīgā lietotāja vai grupas teritorijā, tostarp daudzdzīvokļu namā, dzīvojamā rajonā, komerciālā , rūpnieciskā vai koplietojuma pakalpojumu vietā vai tajā pašā slēgtajā sadales sistēmā, ja vien — attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji, — šīs darbības nav lietotāja primārā saimnieciskā vai profesionālā darbība;

aaa)

“atjaunojamo energoresursu energokopiena” ir vietēja energokopiena, kā tā definēta Eiropas Parlamenta un Padomes … Direktīvas [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija) (2016/0380(COD))] 2. pantā un kas atbilst šīs direktīvas 22. panta 1. punkta prasībām;

bb)

“atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatēriņš” ir atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošana un patēriņš, kā arī attiecīgā gadījumā uzkrāšana, ko veic atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji;

bb)

“atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatēriņš” ir atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana un patēriņš, kā arī attiecīgā gadījumā uzkrāšana, ko veic atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji;

cc)

“elektroenerģijas pirkuma līgums” ir līgums, kurā juridiska persona vienojas atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju pirkt tieši no enerģijas ražotāja;

cc)

“ atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pirkuma līgums” ir līgums, kurā juridiska vai fiziska persona vienojas atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju pirkt tieši no enerģijas ražotāja;

ee)

“modernas biodegvielas” ir no IX pielikuma A daļā uzskaitītajām sākvielām saražotas biodegvielas;

ee)

“modernas biodegvielas” ir no IX pielikuma A daļā uzskaitītajām sākvielām saražotas biodegvielas un biodegvielas, kuras saražotas no atkritumiem un biomasas atlikuma, kas nav radušies no pārtikas un/vai barības kultūraugiem, ja šāda biomasa atbilst 26. pantā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem ;

ff)

“no atkritumiem iegūts fosilais kurināmais/degviela” ir šķidrais un gāzveida kurināmais/degviela, kas saražots no neatjaunojamas izcelsmes atkritumiem, arī atkritumu apstrādes gāzes un atgāzes;

ffa)

“no oglekļa pārstrādes iegūts kurināmais/degviela” ir šķidrais un gāzveida kurināmais/degviela, kas saražots no nenovēršamiem neatjaunojamas izcelsmes atkritumiem, arī atkritumu apstrādes gāzes un atgāzes, un kas visā savā aprites ciklā ļauj būtiski aiztaupīt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Ja šādu kurināmo/degvielu ražo no cieto atkritumu plūsmas, izmanto tikai tos atkritumus, ko vairs nevar izmantot atkārtoti, nedz arī mehāniski pārstrādāt, un pilnībā ievēro atkritumu hierarhiju, kas noteikta Direktīvā 2008/98/EK. Ja šādu kurināmo/degvielu ražo no gāzveida emisijām, kas radušās izgatavošanas procesā, tām jābūt emisijām, kuru izplūde ir izgatavošanas procesa nenovēršamas un neplānotas sekas. Gāzveida atkritumu daļu, kas izmantota no oglekļa pārstrādes iegūta kurināmā/degvielas ražošanai, nevar ņemt vērā citās emisiju samazināšanas shēmās, piemēram, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā;

jj)

“izstrādes atļauja” ir oficiāls dokuments, kas dod tiesības iegūt meža biomasu;

jj)

“izstrādes atļauja” ir juridiska atļauja vai līdzīgas valsts un/vai reģionālajos tiesību aktos paredzētas tiesības iegūt meža biomasu;

mm)

“meža tiesiskais valdījums” ir viens vai vairāki meža un citu kokaugiem klātu zemju gabali, kas no apsaimniekošanas vai izmantošanas viedokļa veido vienu vienību ;

mm)

“piegādes bāze” ir no biomasas iegūto sākvielu izcelsmes ģeogrāfiskais reģions ;

nn)

“bioatkritumi” ir bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, restorānu, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un veikalu pārtikas un virtuves atkritumi un tiem pielīdzināmi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi ;

nn)

“bioatkritumi” ir bioloģiski atkritumi, kā tie definēti Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 4. punktā ;

a)

konkrētās tehnoloģijas ilgtermiņa potenciāls;

b)

nepieciešamība tehnoloģiski vai ģeogrāfiski dažādot energoresursu struktūru;

c)

efektīva sistēmas plānošana un tīkla integrācija;

d)

tīkla ierobežojumi un tīkla stabilitāte;

e)

ar vidi saistīti ierobežojumi.

a)

nosaka un publicē nediskriminējošus un pārredzamus priekškvalifikācijas kritērijus un noteikumus par projekta izpildes ilgumu;

b)

apspriežas ar ieinteresētajām personām, lai izskatītu konkursa specifikāciju projektu;

c)

publicē informāciju par iepriekšējiem konkursiem, cita starpā norādot arī attiecīgo projektu izpildes rādītājus.

a)

panākt izmaksu samazināšanos;

b)

panākt tehnoloģiskus uzlabojumus;

c)

sasniegt augstus izpildes rādītājus;

d)

nodrošināt mazu dalībnieku un vietējo pārvaldes iestāžu nediskriminējošu līdzdalību.

a)

nepietiekama starpsavienojumu jauda;

b)

dabas resursu nepietiekamība;

c)

nelabvēlīga ietekme uz tās dalībvalsts energoapgādes drošību, kura pieprasa atbrīvojumu, vai nelabvēlīga ietekme uz šīs dalībvalsts enerģijas tirgus netraucētu darbību.

ba)

lai sasniegtu 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto mērķrādītāju, aviācijas un jūrniecības nozarēs piegādāto degvielu daļu nosaka, degvielu enerģijas saturu reizinot attiecīgi ar 2 (aviācijai) un 1,2 (jūrniecībai), un autotransporta līdzekļiem piegādātās atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas daļu nosaka, tās enerģijas saturu reizinot ar 2,5 .

ca)

elektroenerģija ir ražota saskaņā ar starptautisko tiesību normām, īpašu uzmanību pievēršot cilvēktiesību normām.

e)

pieteikums attiecas uz kopprojektu, kurš atbilst 2. punkta b) un c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem un kurā starpsavienotāju izmantos pēc tā nodošanas ekspluatācijā, kā arī uz elektroenerģijas apjomu, kas nav lielāks par to apjomu, kuru eksportēs uz Savienību pēc starpsavienotāja nodošanas ekspluatācijā.

e)

pieteikums attiecas uz kopprojektu, kurš atbilst 2. punkta b), c) un ca)  apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem un kurā starpsavienotāju izmantos pēc tā nodošanas ekspluatācijā, kā arī uz elektroenerģijas apjomu, kas nav lielāks par to apjomu, kuru eksportēs uz Savienību pēc starpsavienotāja nodošanas ekspluatācijā.

d)

iekļauj rakstisku tās trešās valsts izdotu apliecinājumu par b) un c) apakšpunktu, kuras teritorijā iekārtu ir paredzēts nodot ekspluatācijā, un norāda to iekārtas saražotās elektroenerģijas daļu vai daudzumu, ko šī trešā valsts lietos iekšzemē.

d)

iekļauj rakstisku tās trešās valsts izdotu apliecinājumu par 2. punkta b), c) un ca)  apakšpunktu, kuras teritorijā iekārtu ir paredzēts nodot ekspluatācijā, un norāda to iekārtas saražotās elektroenerģijas daļu vai daudzumu, ko šī trešā valsts lietos iekšzemē.

a)

administratīvās procedūras vienkāršo un paātrina attiecīgajā administratīvajā līmenī;

a)

administratīvās procedūras vienkāršo un paātrina attiecīgajā administratīvajā līmenī , un tajās paredz prognozējamus termiņus vajadzīgo atļauju un licenču izsniegšanai ;

d)

decentralizētām atjaunojamo energoresursu enerģiju ražojošām iekārtām nosaka vienkāršotas un mazāk apgrūtinošas atļauju izsniegšanas procedūras, tostarp vienkāršu paziņošanu , ja to atļauj attiecīgais tiesiskais regulējums .

d)

maziem projektiem un decentralizētām atjaunojamo energoresursu enerģiju ražojošām un uzkrājošām iekārtām , cita starpā arī atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem un atjaunojamo energoresursu energokopienām, nosaka vienkāršotas un mazāk apgrūtinošas atļauju izsniegšanas procedūras, tostarp vienkāršu paziņošanu.

a)

finansiālu atbalstu piešķir, īstenojot attiecīgu konkursa procedūru vai ar tirgojamu “zaļo sertifikātu” sistēmas starpniecību;

b)

izcelsmes apliecinājumu tirgus vērtība ir administratīvi ņemta vērā, nosakot finansiālā atbalsta līmeni; vai

c)

izcelsmes apliecinājumus neizsniedz pašam ražotājam, bet gan piegādātājam, kurš atjaunojamo energoresursu enerģiju iegādājas vai nu konkurences apstākļos, vai saskaņā ar ilgtermiņa korporatīviem atjaunojamo energoresursu enerģijas pirkuma līgumiem.

aa)

vai energoresurss, no kāda enerģija tika ražota, bija atbilstīgs 26. pantā minētajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma kritērijiem;

ii)

gāzi, vai

ii)

gāzi, arī ūdeņradi, vai

a)

ir tiesīgi no atjaunojamajiem energoresursiem ražot elektroenerģiju pašpatēriņam un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pārprodukciju pārdot, tostarp slēdzot elektroenerģijas pirkuma līgumus, un tiem netiek piemērotas nesamērīgas procedūras un maksas, kas neatspoguļo izmaksas;

a)

ir tiesīgi no atjaunojamiem energoresursiem ražot elektroenerģiju pašpatēriņam un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pārprodukciju pārdot, tādēļ cita starpā slēdzot elektroenerģijas pirkuma līgumus un izmantojot pašpatērētāju savstarpējas tirdzniecības mehānismus , un tiem netiek piemērotas diskriminējošas vai nesamērīgas procedūras un maksas, kas neatspoguļo izmaksas;

aa)

ir tiesīgi patērēt no atjaunojamiem energoresursiem pašu saražoto elektroenerģiju, kas netiek izvadīta no viņu objekta, un no viņiem par to netiek iekasētas nekādas maksas, nodevas vai nodokļi;

ab)

ir tiesīgi uzstādīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmas, kas ir savienotas ar iekārtām, kuras no atjaunojamiem energoresursiem ražo elektroenerģiju pašpatēriņam, un no viņiem par to netiek iekasēta nekāda maksa, nedz arī nodokļi un dubulta maksa par tīkla izmantošanu, ja uzkrātā elektroenerģija netiek izvadīta no viņu objekta;

c)

netiek uzskatīti par enerģijas piegādātājiem saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, ja tie nodod tīklā atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, nepārsniedzot 10 MWh gadā mājsaimniecībām un 500 MWh gadā juridiskām personām ; un

c)

netiek uzskatīti par enerģijas piegādātājiem saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, ja tie nodod tīklā atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, nepārsniedzot 10 MWh gadā mājsaimniecībām un 500 MWh gadā juridiskām personām , un tas neskar sadales sistēmu operatoru noteikto kārtību, kādā notiek uzraudzība pār ražošanas jaudas pieslēgumu un šāda pieslēguma apstiprināšana, ievērojot 15. līdz 18. pantu;

d)

par tīklā nodoto pašražoto atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju saņem atlīdzību , kas atspoguļo tīklā nodotās elektroenerģijas tirgus vērtību .

d)

par tīklā nodoto pašražoto atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju saņem vismaz tirgus cenai līdzvērtīgu atlīdzību un var ņemt vērā vērtību, kas ilgtermiņā nodrošināta tīklam, videi un sabiedrībai, pamatojoties uz izkliedēto energoresursu izmaksu un ieguvumu analīzi, kura veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes … Direktīvas [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija), 2016/0380(COD)] 59 .  pantu;

a)

konkrēti pasākumi, ar ko nodrošina, ka pašpatēriņš ir pieejams visiem lietotājiem, tostarp mazturīgām vai neaizsargātām mājsaimniecībām un arī sociālo vai īrēto mājokļu iemītniekiem;

b)

instrumenti, kas finansējumu padara pieejamāku;

c)

stimuli ēku īpašniekiem, ar ko tos rosina piedāvāt māju iedzīvotājiem pašpatēriņa iespējas;

d)

nepamatotu normatīvo šķēršļu atcelšana no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas pašpatēriņam, cita starpā arī īrniekiem.

a)

tās kapitāldaļu turētāji vai biedri ir fiziskas personas, vietējās iestādes, tostarp pašvaldības, vai MVU , kas darbojas atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā ;

a)

tās kapitāldaļu turētāji vai biedri ir fiziskas personas, vietējās iestādes, tostarp pašvaldības, vai MVU;

b)

vismaz 51 % subjekta kapitāldaļu turētāju vai biedru ar balsstiesībām ir fiziskas personas;

b)

vismaz 51 % subjekta kapitāldaļu turētāju vai biedru ar balsstiesībām ir fiziskas personas vai publiskā sektora struktūras ;

c)

vismaz 51 % subjekta kapitāldaļu vai līdzdalības tiesību pieder vietējiem dalībniekiem, proti, vietējo sabiedrisko un vietējo privāto sociālekonomisko interešu pārstāvjiem vai iedzīvotājiem , kuri ir nepastarpināti ieinteresēti kopienas darbībā un tās ietekmē ;

c)

vismaz 51 % subjekta kapitāldaļu vai līdzdalības tiesību pieder vietējiem dalībniekiem, proti, vietējo sabiedrisko un vietējo privāto sociālekonomisko interešu pārstāvjiem vai pašiem iedzīvotājiem;