Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Sociālās ekonomikas uzņēmumu ieguldījums saliedētākas un demokrātiskākas Eiropas veidošanā”

(izpētes atzinums pēc Padomes prezidentvalsts Rumānijas pieprasījuma)

(2019/C 240/05)

Ziņotājs: Alain COHEUR

Apspriešanās	Vēstule, 20.9.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	2.4.2019.
Pieņemts plenārsesijā	15.5.2019.
Plenārsesija Nr.	543
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	118/1/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Sociālās ekonomikas uzņēmumi visā to darbības jomu daudzveidībā piedāvā daudz risinājumu virzībā uz saliedētāku sabiedrību, kurā uzmanība ir pievērsta vispārējām interesēm. Sociālā ekonomika ir galvenais ekonomikas un sociālās attīstības vektors Eiropā. Tajā darbojas 2,8 miljoni uzņēmumu ar 13,6 miljoniem darbvietu, kas veido 8 % no Eiropas Savienības IKP. Sociālās ekonomikas uzņēmumiem ir būtiska nozīme kvalitatīvu darbvietu saglabāšanā, Eiropas sociālo tiesību pīlāra un Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam veiksmīgā īstenošanā.

1.2.

Sociālās ekonomikas pašreizējais stāvoklis Eiropā nav viendabīgs. Dažās dalībvalstīs vēsturiski un ar jaunām valsts politikām tiek atbalstīta šā sektora attīstība, savukārt citās tā tiek kavēta. Šāda situācija līdztekus finanšu līdzekļu neatbilstībai liedz sociālajai ekonomikai sniegt ieguldījumu ekonomikas atveseļošanā un uzņēmumu dinamikas atjaunošanā, nevienlīdzības un nabadzības pieauguma radītās sociālās spriedzes mazināšanā, bezdarba mazināšanā atsevišķos reģionos un cīņā pret nestabiliem darba apstākļiem; visas minētās parādības sekmē populisma pieaugumu.

1.3.

EESK aicina dalībvalstis un Eiropas Komisiju (EK) atzīt sociālās ekonomikas uzņēmumu ieguldījumu aktīva pilsoniskuma attīstīšanā un kopējā labuma radīšanā, Eiropas sociālā modeļa popularizēšanā un Eiropas identitātes veidošanā. Šāda atzīšana būs jēgpilna tikai tad, ja tiks piešķirti pienācīgi resursi, taču ir arī jārosina izplatīt un veicināt inovācijas un zināšanu izmantošanu.

1.4.

EESK konstatē, ka sociālās ekonomikas uzņēmumu modeļi parasti nav iekļauti izglītības programmās, kā arī uzņēmumu dibināšanas un attīstības shēmās. Ir jāpanāk, ka ar sociālo ekonomiku saistītā apmācība un izglītība tiek iekļauta izglītības sistēmu programmās, jo tas ir pirmais solis ceļā uz zinātību un iniciatīvas garu uzņemējdarbības jomā. Šajā nolūkā būtu jāveicina sociālās ekonomikas uzņēmumu piekļuve programmai Erasmus+.

1.5.

EESK atgādina, ka sociālās ekonomikas uzņēmumi ir jāveicina, paredzot tālejošu transversālu publisko politiku un ES rīcības plānu sociālās ekonomikas jomā.

1.6.

Tāpat kā iepriekš, arī šajā atzinumā EESK aicina ES iestādes un dalībvalstis sniegt īpašu atbalstu sociālajai inovācijai, t. i., atzīt un politiski atbalstīt sociālās ekonomikas uzņēmumus un pilsonisko sabiedrību, kas ir nozīmīga sabiedrības ieinteresētā puse, kā arī radīt labvēlīgu vidi šajā jomā.

1.7.

EESK prasa EK precizēt sociālās ekonomikas koncepciju, pamatojoties uz tās pašreizējo dažādo tipoloģiju iezīmēm.

1.8.

EESK atgādina Eiropas Komisijai, dalībvalstīm un Eurostat, ka ir jāīsteno priekšlikumi, kas ietverti rokasgrāmatā par satelītkontiem, lai sagatavotu sociālās ekonomikas uzņēmumu statistikas reģistru.

1.9.

EESK arī atgādina par nepieciešamību veikt vairāk pētījumu, lai izprastu sociālās ekonomikas ietekmi un mehānismus, ar kuriem sociālās ekonomikas uzņēmumi palīdz stiprināt sociālo kohēziju un demokrātiju un stimulēt ekonomiku. Šāda pieeja ļautu mazināt atšķirības starp jaunajām dalībvalstīm un pārējām ES dalībvalstīm.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Sociālās ekonomikas uzņēmumiem ir raksturīgs tas, ka tie kalpo vispārējām vai kopienas interesēm un to mērķis nav maksimāla peļņa. Šiem uzņēmumiem ir nepārprotami sociāls mērķis, proti, uzlabot individuālo un kolektīvo labjutību, mazinot nevienlīdzību un palielinot sociālo kohēziju. To mērķis ir arī veicināt kvalitatīvas darbvietas sociāli atbildīgos uzņēmumos.

2.2.

Sociālā ekonomika ir cilvēku darbības organizatoriska forma, kuras pamatā ir kolektīvais īpašums, solidaritāte un līdzdalības demokrātija un kura balstīta uz pieejamo resursu ekonomisko rentabilitāti, un kura nodrošina preču un pakalpojumu ražošanu, izplatīšanu, tirdzniecību un patēriņu. Sociālā ekonomika palīdz īstenot aktīvu pilsoniskumu un veicina individuālo un kolektīvo labklājību. Tā darbojas visās jomās: ekonomikas, sociālajā, sabiedriskajā un vides jomā.

2.3.

Jākonstatē, ka ir daudz faktoru, kas pakāpeniski grauj mūsu sabiedrības pamatus, kuri balstās uz demokrātiju un sociālo kohēziju, piemēram: publisko izdevumu un to sniegtā drošības tīkla samazināšanās, īstermiņa peļņa un rentabilitāte, pēc kuras dzenas finanšu un spekulatīvie tirgi, populisma izplatīšanās, nevienlīdzības palielināšanās.

2.4.

Lai reaģētu uz šīm pārmaiņām sabiedrībā un pieaugošo nenoteiktību un lai saglabātu ekonomikas attīstības tālejošos mērķus, ES ir jāsekmē demokrātiskas sabiedrības izveide, kurai raksturīga kohēzija – sinonīms ekonomiskajam un sociālajam progresam, cīņai pret diskrimināciju un sociālo atstumtību. ES var sasniegt savus tālejošos mērķus un vienlaikus aizstāvēt kopējās vērtības, vērienīgi īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru un sasniedzot ilgtspējīgas attīstības mērķus.

3.   Sociālā kohēzija un pilsoniskā sabiedrība

3.1.

Eiropas Padome definējusi, ka sociālā kohēzija ir sabiedrības spēja nodrošināt visu sabiedrības locekļu labjutību, mazinot atšķirības un novēršot marginalizāciju. ES ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas tālejošais mērķis ir samazināt labklājības un attīstības atšķirības starp ES reģioniem. Apdraudējumi sociālajai kohēzijai palielina frustrāciju, nacionālu norobežošanos un veido antidemokrātiskām teorijām labvēlīgu augsni. Demokrātija un sociālā kohēzija, brīva un neatkarīga pilsoniskās sabiedrības veidošana ir Eiropas projekta balsts, pat ja šodien varētu par to diskutēt. Sociālā ekonomika ar tās sociālajiem mērķiem vai ar sociālu ietekmi pragmatiski reaģē uz kohēzijas un attīstības mērķiem, vienlaikus īstenojot demokrātisku modeli.

3.2.

Vēsturisku un kontekstuālu apsvērumu dēļ pilsoniskajai sabiedrībai ir ļoti atšķirīgas definīcijas un tā var izpausties dažādos veidos atkarībā no dalībvalsts. Tās veidošanās ir atkarīga no kultūras un politikas tradīcijām. Dažas pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir stabilas (arodbiedrības, grupas, labdarības organizācijas utt.), bet citas izveidojas laika gaitā. Tā kā sociālās ekonomikas uzņēmumi ir personu, nevis kapitāla ekonomika, tos var uzskatīt par vienu no pilsoniskās sabiedrības sastāvdaļām.

3.3.

Pilsoniskā sabiedrība zināmā mērā ir sociālās ekonomikas uzņēmumu attīstības inkubators un līdz ar to kohēzijas veicinātāja. Ar sociālās ekonomikas uzņēmumu izveidi pilsoniskā sabiedrība var dot iespēju atsevišķām minoritātēm tikt uzklausītām vai attīstīt mazāk rentablas darbības, kuras ne vienmēr tiek ņemtas vērā tradicionālajos uzņēmumos. Laikā, kad vēršas plašumā ksenofobas kustības un pavājinās demokrātija, sociālās ekonomikas uzņēmumi var veicināt demokrātiju un kohēziju (Līguma 2. pants), piemēram, migrantu integrācijas (1) jautājumā.

3.4.

Izglītības jomā sociālā ekonomika, kā arī tās devums un pievienotā vērtība sabiedrībai parasti nav iekļauta skolu un augstskolu programmās; to pašu var teikt par uzņēmumu veidošanas programmām. Dalībvalstīm un ES iestādēm būtu jānodrošina iespēja mācīties sociālo ekonomiku, nevis nosakot to par obligātu, bet gan nodrošinot iedzīvotājiem rīkus, ar kuriem sociālo ekonomiku īstenot.

4.   Sociālā ekonomika – atšķirīgs ekonomikas modelis

4.1.

Tā kā sociālās ekonomikas pamatā ir iedzīvotāju organizēšanās ar mērķi reaģēt uz viņu ekonomiskajām, sociālajām un kultūras vajadzībām sabiedrisko pārmaiņu apstākļos, sociālās ekonomikas uzņēmumus sākotnēji definēja to juridiskais statuss, pamatlīgumi, kas saista līgumslēdzējas puses, un brīvi noteica to darbības iekšējos noteikumus. Tādā veidā tika izveidotas savstarpējās palīdzības sabiedrības, kooperatīvi un apvienības, bet vēlāk nodibinājumi. Arī mūsdienās sociālās ekonomikas uzņēmumu izveidē visbiežāk tiek izmantoti šie juridiskie instrumenti (2).

4.2.

Līdz ar sabiedrības attīstību ir radušās arī citas struktūras: darbā iekārtošanas sociālie uzņēmumi (WISE) sociālās un profesionālās integrācijas un invaliditātes jomā vai sociālā labuma uzņēmumi atkritumu reģenerācijas un pārstrādes, personalizētas aprūpes, vides aizsardzības jomās.

4.3.

EK dažādos dokumentos (iniciatīvā, regulā (3)) ir devusi stimulu atbalstīt sociālo uzņēmumu attīstību, kas lielākoties darbojas sociālās ekonomikas jomā. Patlaban ir sāktas debates par sociālās uzņēmējdarbības, kuras definīcija nav viennozīmīga, faktisku integrāciju.

4.4.

EESK jau sen prasa izstrādāt sociālās ekonomikas uzņēmumiem paredzētu rīcības plānu, kas garantētu šā sektora attīstību un izaugsmi Eiropā un ļautu pilnībā izmantot tā potenciālu. Komitejas skatījumā šie uzņēmumi ir tradicionālās ekonomikas neatņemama sastāvdaļa un nav pretrunā citiem uzņēmējdarbības modeļiem. Taču lielākā daļa pašreizējo programmu, kurās paredzēta palīdzība uzņēmumiem, to attīstības veicināšana vai atbalsts jaunizveidotajiem uzņēmumiem, kā arī citas šim nolūkam paredzētās komponentes, piemēram, tiesību akti vai finanšu instrumenti, bieži vien nespēj palīdzēt sociālās ekonomikas uzņēmumiem galvenokārt tādēļ, ka tās izstrādātas tradicionālākiem uzņēmumiem, kuri darbojas saskaņā ar plaši izplatītu loģiku un modeli. Svarīgi ir arī pilnībā atzīt un iesaistīt sociālās ekonomikas uzņēmumus sociālajā dialogā.

5.   Sadarbības un sociālās ekonomikas ieguldījums sociālās kohēzijas un demokrātijas mērķu sasniegšanā

5.1.

Demokrātija ir centrālais elements sociālās ekonomikas definēšanā un sociālās ekonomikas uzņēmumu dinamikā. “Iekšējā” demokrātija nozīmē principu “vienai personai viena balss” lēmumu pieņemšanas struktūrās, dažādu kategoriju dalībnieku, piemēram, darba ņēmēju, lietotāju vai labuma guvēju, līdzdalība uzņēmuma pārvaldībā. Tomēr sociālās ekonomikas uzņēmumu loma ekonomikas demokratizācijā ir plašāka nekā to iekšējās pārvaldības modeļi. Tiem piemīt demokrātiska dimensija, kas dod iedzīvotājiem iespēju iesaistīties kolektīvajās darbībās un sniegt ieguldījumu sabiedriskās debatēs. Tādā ziņā sociālās ekonomikas uzņēmumi ir īstas līdzdalības demokrātijas skolas.

5.2.

Šī sociālās ekonomikas uzņēmumu demokrātiskā funkcija tiek īstenota vairākos līmeņos: ar to piedāvātajām precēm un pakalpojumiem, piedāvātajām alternatīvām, vajadzību apmierināšanai paredzētiem risinājumiem, ja nav citu risinājumu, ar to palīdzību izveidoto viedokļu paušanas un debašu telpu, ar īstenotajiem lobēšanas un izpratnes veidošanas pasākumiem. Turklāt sociālās ekonomikas uzņēmumiem jābūt par modeli uzņēmumiem, kuros tiek labāk ievēroti ar vidi saistītie jautājumi, sociālās attiecības un algoto darbinieku darba apstākļi.

5.3.

Kad runa ir par sociālās ekonomikas ieguldījumu kohēzijā, galvenokārt tiek minēta atsauce uz tās “kompensējošo” spēju, palīdzību grūtībās nonākušiem iedzīvotājiem, tās īpatsvaru sociālajā un medicīniski sociālajā sektorā. Šī tendence piedēvēt sociālajai ekonomikai kompensējošu funkciju ir neapstrīdama un nesaraujami saistīta ar apvienību darbību. Tomēr, lai izvērtētu sociālās ekonomikas uzņēmumu sociālo ietekmi, kohēzija un demokrātija ir jāskata arī no minēto uzņēmumu īstenotās politikas un procedūru skatupunkta.

6.   Sociālā un teritoriālā kohēzija – integrētas Eiropas telpas stiprināšana ar sociālās ekonomikas palīdzību

6.1.

Globalizācija, ES vienotā tirgus izveide, vērienīgas rūpnieciskās revolūcijas ir radījušas būtiskas pārmaiņas reģionos. Reģioni nonāca grūtībās vai vēl joprojām saskaras ar grūtībām saistībā, piemēram, ar deindustrializāciju un bezdarbu.

6.2.

Jauno dalībvalstu ekonomikā ir īstenots ilgs un dažkārt grūts process pārejai no komunistiskas plānošanas sistēmas uz regulētu tirgus ekonomiku. Institucionālie un politiskie pielāgošanās pasākumi ietekmēja minēto valstu sabiedrību un ekonomiku, kā arī migrācijas plūsmas. Šīs pārmaiņas skāra arī mazos un vidējos uzņēmumus, īpaši katras šīs valsts kooperatīvu sektoru, kurš tika instrumentalizēts vairākus gadu desmitus un pat laikā, kad tika īstenota pāreja uz tirgus ekonomiku. Sociālās ekonomikas attīstība šajās valstīs varētu palīdzēt sasniegt ES mērķi, proti, nostiprināt integrētu Eiropas telpu, kurā tiktu mazināta un izskausta sociālā un ekonomiskā nevienlīdzība starp ES-15 dalībvalstīm un 12 jaunajām dalībvalstīm Austrumeiropā un Dienvideiropā.

6.3.

Daudzās šā reģiona valstīs sociālā ekonomika ir būtiski zaudējusi prestižu. Tomēr šis sektors nav izzudis. Pēc piecdesmit gadu gandrīz pilnīgas neesamības savstarpējās sabiedrības, apvienības un nodibinājumi pamazām atsāk un izvērš savu darbību līdztekus pilsoniskās sabiedrības, sociālās un arodbiedrību kustības attīstībai šajās valstīs. Šā “trešā pīlāra” attīstība jaunajās dalībvalstīs būtu jāuzskata par neatņemamu sastāvdaļu to pienācīgai integrācijai Eiropas sociālajā modelī.

6.4.

Izglītošanas un informēšanas kampaņas par sociālās ekonomikas un kooperatīvu kustības vēsturi, tradīcijām un izcelsmi attiecīgajā valstī varētu mazināt negatīvo priekšstatu, ko radījuši piespiedu kooperatīvi komunistisko režīmu laikā, un jaunas sociālo uzņēmumu formas sasaistīt ar sociālās ekonomikas tradīcijām.

6.5.

Tajā pašā laikā valstīs ar spēcīgu sociālās ekonomikas tradīciju vēlētie pārstāvji, uzņēmēji un iedzīvotāji mēģināja veidot jaunu dinamiku savās teritorijās un pārvarēt ekonomisko un sociālo nelīdzsvarotību, kas skāra šīs teritorijas. Tradicionālās un jaunās sociālās ekonomikas formas tika izvirzītas par daudzu vietējā līmeņa politiku centrālo elementu un ir sekmējušas kohēziju un demokrātiju.

7.   Sociālās ekonomikas uzņēmumi – sociālās un ekonomiskās inovācijas virzītāji

7.1.

Iepriekšējos atzinumos EESK ir pievērsusies inovācijai, ko bieži vien dēvē par sociālo inovāciju vai sabiedrības inovāciju, kas ne tikai rada labumu sabiedrībai, bet arī stiprina tās rīcībspēju. Sociālā inovācija ir balstīta uz ētisku un filozofisku perspektīvu vai virzīta uz vispārējām interesēm, kā to apliecina pilsoniskās sabiedrības īstenotā loma sociālās aizsardzības sistēmu veidošanā. Sociālās ekonomikas uzņēmumi ir sociālās inovācijas virzītājspēks, jo to darbība vērsta uz konkrētām lietotāju grupām, vienu vai otru sabiedrībā neapmierinātu vajadzību vai nepilnību novēršanu.

7.2.

Līdz ar to veidojas jauni uzņēmējdarbības modeļi, kuri pārveido attiecības starp ražotājiem, izplatītājiem un patērētājiem, piemēram, funkcionalitātes, dalīšanās vai atbildīga finansējuma ekonomika. Sociālās ekonomikas uzņēmumi nav jaunums, tie iekļaujas alternatīvo uzņēmējdarbības modeļu kategorijā, jo visu minēto uzņēmumu darbība ir virzīta uz iedzīvotājiem un planētai būtiski svarīgiem un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai svarīgiem uzdevumiem, piemēram, saistībā ar sociālo taisnīgumu, līdzdalīgu pārvaldību, dabas resursu un dabas kapitāla aizsardzību. Eiropas Savienībai ir iespēja kļūt par līderi novatorisku uzņēmējdarbības modeļu veidošanā, kur ekonomiskās labklājības jēdziens būs nesaraujami saistīts ar kvalitatīvu sociālo aizsardzību un vides ilgtspēju, tādējādi definējot “Eiropas zīmolu”. Tādēļ Eiropas Savienībai šajā jomā ir jāizvirza tālejoši mērķi.

7.3.

Beļģijā kooperatīvu apvienība SMART ļauj tās dalībniekiem – pašnodarbinātam personām – attīstīt savu darbību drošos apstākļos. Pašlaik SMART atrodas deviņās Eiropas valstīs un tajā strādā 120 000 darbinieku.

7.4.

Spānijā kooperatīvu grupa Mondragon jau vairāk nekā 70 gadus sniedz nozīmīgu ieguldījumu Basku zemes ekonomiskajā un sociālajā attīstībā. Patlaban Mondragon Corporation nodarbina vairāk nekā 90 000 cilvēku.

7.5.

Francijā bija daudz sabiedriskā labuma kooperatīvo sabiedrību (SCIC), kas darbojās, lai palīdzētu un reintegrētu grūtībās nonākušās personas. Minētās kooperatīvās sabiedrības ir kļuvušas par teritoriālās attīstības dalībniecēm un īsteno vietējās attīstības projektus.

7.6.

Arvien vairāk profesionāļu un pētnieku digitālajā jomā darbojas kooperatīvos un uzņēmumos, kas balstīti uz “nemateriālā sabiedriskā labuma” principu.

7.7.

Tas attiecas arī uz godīgu tirdzniecību, kvalitatīvu bioloģiskas vai ilgtspējīgas lauksaimniecības produktu ražošanu un izplatīšanu. Arvien vairāk sociālās ekonomikas uzņēmumu iniciatīvu tiek īstenots jomās, kas saistītas ar vidi.

7.8.

Sociālās ekonomikas uzņēmumi nav tikai mazi uzņēmumi. Banku un apdrošināšanas jomā daži no šiem uzņēmumiem (piemēram, Crédit coopératif Francijā, grupa P&V Beļģijā) ir līderi attiecīgās valsts tirgos. Eiropas mazumtirdzniecības nozarē svarīga nozīme ir arī patērētāju un izplatīšanas kooperatīviem.

---

(1)  OV C 283, 10.8.2018, 1. lpp.

(2)  EESK 2017. gada pētījums “Jaunākās norises Eiropas Savienības sociālajā ekonomikā”.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1296/2013 par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI) un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai (OV L 347, 20.12.2013., 238. lpp.).