Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “2019. gada izaugsmes pētījums: stiprāka Eiropa globālas nenoteiktības apstākļos””

(COM(2018) 770 final)

(2019/C 190/04)

Ziņotāja: Anne DEMELENNE

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 18.2.2019.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārā savienība, ekonomiskā un sociālā kohēzija
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	1.2.2019.
Pieņemts plenārsesijā	20.2.2019.
Plenārsesija Nr.	541
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	124/1/0

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Gada izaugsmes pētījumā (GIP) kopumā sniegts pozitīvs novērtējums par līdzšinējo ekonomikas un sociālo progresu saistībā ar ekonomikas izaugsmes, ieguldījumu un darba tirgus attīstību. Neraugoties uz atzinīgi vērtētajiem uzlabojumiem kopš 2014. gada, iesniegtie dati liecina, ka salīdzinājumā ar citām attīstītajām ekonomikām rezultāti nav bijuši iespaidīgi.

1.2.

Gada izaugsmes pētījumā norādīts uz ārēju notikumu radītajiem apdraudējumiem, bet nav ierosināti atbilstīgi pretpasākumi. Ārējiem draudiem būtu jānorāda uz nepieciešamību izstrādāt stimulu politiku izaugsmes un nodarbinātības līmeņa saglabāšanai. Tas ietekmē ES un dalībvalstu budžetus.

1.3.

Ir izšķiroši svarīgi uzlabot ražīgumu, lai saglabātu ES konkurētspēju un uzlabotu labklājību. Atzinīgi ir jāvērtē reformas, kas var sekmēt lielāku ražīgumu. Tomēr ir rūpīgi jāizvērtē iepriekš īstenotā politika, ņemot vērā dažādos līdzšinējos rezultātus, tostarp ekonomikas atlabšanas lēno tempu, nepārtrauktas bažas par ražīgumu salīdzinājumā ar konkurentiem un nestabilas nodarbinātības pieaugumu.

1.4.

GIP uzsvērts, ka augstāks ražīgums ir atkarīgs no labākas izglītības un apmācības. Tas būtu jāatbalsta sociālajiem partneriem, pilsoniskajai sabiedrībai un ar publiskā un privātā sektora ieguldījumiem, tostarp ieguldījumiem, ko atbalsta ES struktūrfondi.

1.5.

Sociālais pīlārs tiek vērtēts ļoti atzinīgi. Ir jāprecizē, kā tas tiks īstenots praksē, kā ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību un citiem Eiropas instrumentiem var nodrošināt piekļuvi līdzekļiem un kā to finansēs ES un dalībvalstu līmenī.

1.6.

Ir atsauces uz jomām, kurās ierosinātas jaunas rīcībpolitikas, tostarp taisnīga nodokļu sistēma, banku savienība un eurozonas darbība. Progress ir ļoti lēns, un priekšlikumi bieži ir visai pieticīgi. Būtu lietderīgi pilnībā iesaistīt sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību.

1.7.

Ir īsi minēta ar klimata pārmaiņām saistīto problēmu risināšanas nozīme, bet tām ir veltīta tikai ļoti neliela uzmanība, ņemot vērā ar klimata pārmaiņām saistītos riskus ekonomikai, kā aprakstīts Pasaules Ekonomikas foruma ziņojumā par riskiem (1). Turklāt trūkst analīzes par ekonomikas, kas balstīta uz oglekļa risinājumiem, ārējām izmaksām. Līdz šim veiktie pasākumi klimata aizsardzības jomā joprojām ir nepietiekami. Svarīgs solis būtu gada izaugsmes pētījuma pārdēvēšana par gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumu. Līdztekus klimata pārmaiņu nozīmīguma atzīšanai tādējādi vienlaikus tiktu atzīta arī ierobežoto resursu ilgtspējas, vides aizsardzības un tādējādi arī ekonomikas jomas un nākamo paaudžu interešu aizsardzības nozīme.

1.8.

Daudzās jomās politikas īstenošana ir atkarīga no privātā un arī publiskā sektora finansējuma. Tas būtu jāveicina gan ar reformām, ar ko rada labvēlīgu vidi privātā sektora ieguldījumiem, gan ar atbilstīgu ES budžetu un apņemšanos īstenot “zelta likumu”(golden rule), kas ļauj no dalībvalstu budžetiem finansēt sociāli un ekonomiski produktīvus ieguldījumus, kuri neapdraud turpmāko budžeta ilgtspēju.

2.   Eiropas Komisijas vispārējās prioritātes 2019. gada izaugsmes pētījumā (GIP)

2.1.

2019. gada izaugsmes pētījums ir iestrādāts plašākā kontekstā, kas aptver 22 secīgus ekonomikas izaugsmes ceturkšņus, tādējādi paverot iespēju īstenot reformas, kas nepieciešamas, lai novērstu pieaugošo globālo nenoteiktību un iespējamos iekšējos riskus, citiem vārdiem sakot: — palielinot privātā un publiskā sektora ieguldījumus, lai sekmētu kopējās ražošanas faktoru produktivitātes pieaugumu, — nodrošinot augstas kvalitātes ieguldījumus pētniecībā un izstrādē, inovācijā, izglītībā, prasmēs un infrastruktūrā, — uzlabojot ražīgumu, sociālo iekļautību un institucionālās spējas, — izmantojot labi funkcionējošus un integrētus kapitāla tirgus, — nodrošinot makrofinansiālo stabilitāti un stabilu publisko finanšu sistēmu.

3.   Vispārīgas piezīmes par Eiropas Komisijas ieteikumiem

3.1.

EESK atzinīgi vērtē apņemšanos arī turpmāk atbalstīt reformas, kuru mērķis ir palielināt augstas kvalitātes investīcijas un sekmēt ražīguma izaugsmi, iekļautību un institucionālo kvalitāti, kā arī turpināt nodrošināt makrofinansiālu stabilitāti un stabilu publisko finanšu sistēmu. Tā atzinīgi vērtē to, ka ir atzīta nepieciešamība pēc ieguldījumiem izglītībā un apmācībā un vairāk ņemta vērā arī vajadzība stiprināt ES sociālo dimensiju, reaģēt uz nevienlīdzību reģionu iekšienē un to starpā, arī attiecībā uz piekļuvi izglītībai, un panākt politikas instrumentu koordināciju. Tomēr vēl jāprecizē, kā šos mērķus sasniegt, un ekonomikas snieguma novērtējums nesakrīt ar pievienotajiem datiem visās jomās; dažos punktos tajā vērojama pašapmierinātība, pārspīlējot pozitīvos elementus, un, dažos gadījumos, izsakot nepamatotus apgalvojumus par līdzšinējās politikas labvēlīgo ietekmi.

3.2.

Ir norādīts uz apdraudējumiem un neskaidrībām, tostarp izmaiņām pasaules ekonomikā, ASV tirdzniecības politikā un nenoteiktību turpmākajās attiecībās ar Apvienoto Karalisti. Lejupslīdes risks laikposmā no tuvākā līdz vidējam termiņam norāda uz nepieciešamību sagatavot stimulējošus pasākumus izaugsmes un nodarbinātības līmeņa saglabāšanai, kā to iesaka ESAO (2). Šajā nolūkā būtu jāapsver iespēja ES budžeta ietvaros izveidot makroekonomikas stabilizācijas funkciju, kas ļautu palielināt eurozonas ekonomikas noturību. Tā varētu aizsargāt pret satricinājumiem un ļaut eurozonai īstenot pozitīvu fiskālo nostāju, ko pieprasījusi EESK (3), pat ja atsevišķas dalībvalstis savu pieejamo fiskālo telpu neizmanto atbilstīgi Eiropas mērķiem.

3.3.

Pastāv arī riski, ko rada iekšpolitikas norises pēc nosacīti neapmierinošiem rezultātiem ekonomikā un sociālajā jomā kopš 2008. gada. Tas arī norāda uz to, cik svarīgi ir veikt gan šādas reformas, gan politikas pasākumus, kas veicinātu ražīguma uzlabošanos un ekonomikas izaugsmi, kā arī kohēzijas un sociālās dimensijas politikas stiprināšanu.

3.4.   Izaugsme

3.4.1.

Eiropas Savienība kopš 2014. gada ir piedzīvojusi piecus gadus ilgu ekonomikas izaugsmi, vairākām valstīm ar zemākiem ienākumiem pārsniedzot ES vidējo rādītāju. Tas zināmā mērā ir mazinājis atšķirību starp visaugstākajiem un viszemākajiem ienākumiem ES kopumā, lai gan dažas citas valstis ir atpalikušas, radot jaunas atšķirību dimensijas.

3.4.2.

Kopš 2017. gada pirmo reizi kopš krīzes sākuma visās ES dalībvalstīs ir vērojama neliela izaugsme. Tomēr izaugsme Eiropas Savienībā joprojām ir lēnāka nekā pirmskrīzes laikā un nav iespaidīga salīdzinājumā ar neseno izaugsmi citās attīstītajās ekonomikās. Eiropas Savienībai ir jāizveido arī stabilāks pamats pēc ārkārtīgi ilgās depresijas kopš 2008. gada.

3.5.   Sociālie aspekti

3.5.1.

Nodarbinātības līmenis un īpatsvars liecina par būtisku atlabšanu no pagrimuma posma pēc 2008. gada. Lai gan GIP pievienotie dati liecina, ka jaunu darbvietu radīšanas tendence ir vērsta uz augstāku prasmju līmeni, līdztekus notiek daudzu jaunizveidotu darbvietu kvalitātes pazemināšanās.

3.5.2.

Arvien biežāk darbinieki darbā tiek pieņemti ar pagaidu un nepilna darba laika līgumiem, lai gan lielākā daļa darbinieku vēlētos standarta, pilna laika līgumus (4). Laikposmā no 2008. līdz 2017. gadam nepilna darba laika darba ņēmēju īpatsvars palielinājās no 16,8 % līdz 18,7 % no kopējā nodarbināto skaita, un lielāks skaits un pieaugums bija vērojams jaunāku darba ņēmēju kategorijā. Lai gan patlaban strādā vairāk cilvēku, kopējais nostrādāto stundu skaits 2017. gadā joprojām bija nedaudz zemāks par 2008. gada līmeni (5).

3.5.3.

Kā atzīts gada izaugsmes pētījumā, to strādājošo skaits, kas pakļauti nabadzības riskam, ir augsts un vairākās dalībvalstīs vēl pieaug (2008. gadā 8,6 %, 2017. gadā – 9,6 % no strādājošajiem (6)). Augstāks kopējais nodarbinātības līmenis nav pierādījums iekļaujošai izaugsmei, lai gan nodarbinātībai būtu jābūt vēlamākai par bezdarbu.

3.5.4.

Bezdarbnieku skaitā bieži netiek ieskaitītas tādas grupas, kā piemēram, personas, kas saņem invaliditātes pabalstu (7). Tas būtu jāņem vērā ieteikumos, it īpaši saistībā ar elastīguma un drošības piedāvāšanu šādām grupām, lai atvieglotu to piekļuvi atvērtajam darba tirgum, nezaudējot tiesības uz pabalstiem.

3.5.5.

Uzmanība būtu jāpievērš arī tam, lai nodrošinātu, ka personām ar nepastāvīgiem un nestandarta darba līgumiem, piemēram, pašnodarbinātajiem, nepilna laika darba ņēmējiem un personām, kas iesaistītas platformu darbā, ir pieejama atbilstīga sociālā aizsardzība. Bažas rada arī ir personas, kuru izdevumi veselības stāvokļa vai invaliditātes dēļ iztiku var padarīt neiespējamu un kuras, uzsākot algotu darbu, dažkārt zaudē atbilstošu finansiālo pabalstu par saistītajiem izdevumiem.

3.5.6.

Komisija ierosina pielāgot sociālo aizsardzību, pamatojoties uz jaunajiem nodarbinātības veidiem. Jāatzīst, ka būs jāatrod jauni finansējuma avoti, tomēr virzību uz priekšu nodrošinās atgriešanās pie kvalitatīvām darbvietām, kas atbilst darba tirgus vajadzībām, un ilgtspējīgiem darba līgumiem, kas cilvēkiem dod tiesības uz pienācīgu sociālo aizsardzību. Tāpat nāksies cīnīties pret dažu grupu – vecāka gadagājuma un ārvalstu izcelsmes cilvēku, personu ar invaliditāti, jauniešu un sieviešu – diskrimināciju darba tirgū; daudzi no šiem cilvēkiem bieži ir augsti kvalificēti.

3.5.7.

Atsauces uz plašākas piekļuves nodrošināšanu augstas kvalitātes pakalpojumiem un vecāku (jo īpaši sieviešu) piekļuves darba tirgum uzlabošanu ir jāvērtē atzinīgi, ņemot vērā to pozitīvo ietekmi sociālās atstumtības mazināšanā, kā arī darbaspēka piedāvājuma uzlabošanā. Tāpat ir jāveicina imigrantu sociālās integrācijas atbalsta politika kā daļa no migrācijas politikas, kas atspoguļo Eiropas solidaritātes un iecietības vērtības un cilvēktiesību ievērošanu.

3.6.   Algas un ražīgums

3.6.1.

Algu pieaugums ir bijis ļoti mērens, un atšķirības starp valstīm, pat par to pašu darbu, joprojām ir būtiskas. Algu pieaugums ES kopumā ir zemāks par ražīguma pieauguma līmeni.

3.6.2.

Tas nozīmē, ka ir samazinājies algu īpatsvars nacionālajā ienākumā. Tas, cik lielā mērā ieguvumi no lielāka ražīguma ir vienmērīgi sadalīti, dažādās dalībvalstīs atšķiras atkarībā no veiksmīgu kolektīvo sarunu īstenošanas jomas un politikas, kas veicina algu pieaugumu. Lai gan lielāks ražīgums parasti būtu uzskatāms par nepieciešamo, lai gan ne vienīgo, priekšnoteikumu lielākām algām, sistemātiskā saikne starp ražīgumu (kas ir atkarīgs arī no ieguldījumiem) un algām nedrīkst novest pie tā, ka, nosakot algas, netiek ņemts vērā dzīves dārdzības pieaugums; pretējā gadījumā tas var izraisīt lielu sociālo spriedzi.

3.6.3.

Zemas algas ir arī šķērslis lielākam ražīgumam valstīs ar zemāku atalgojuma līmeni, un visaugstāk kvalificētajiem cilvēkiem tas ir stimuls meklēt darbu citur. Darbaspēka mobilitāte būtu vērtējama atzinīgi, ja tā atspoguļo indivīdu pirmo izvēli. Tā ļauj iegūt prasmes un pieredzi, ko var izmantot, atgriežoties izcelsmes valstī. Tomēr visaugstāk kvalificēto personu emigrācija ir arī atturējusi no investīcijām darbībās, kuru veikšanai vajadzīgas augsta līmeņa prasmes, un tādējādi valstis ar zemāku atalgojuma līmeni nespēj attīstīt sarežģītāku saimniecisko darbību.

3.6.4.

Vairākās dalībvalstīs (lielākoties Austrumeiropā un Centrāleiropā) atalgojuma līmenis paaugstinājās pēc minimālās algas palielināšanas un algu paaugstinājuma publiskajā sektorā. Lielāks patēriņš ir veicinājis IKP pieaugumu. Tāpat arī minimālās algas un minimālo ienākumu nodrošināšanas pasākumi kā daļa no sociālās konverģences procesa Eiropas Savienībā var būt svarīgs sociālās aizsardzības elements un palīdzēt sasniegt pienācīgu dzīves līmeni visās valstīs, vienlaikus arī sekmējot izaugsmi.

3.7.   Ražīgums un prasmes

3.7.1.

Kā parādīts 3. diagrammā, ilgstošajai depresijai pēc 2008. gada sekoja ražošanas pieauguma atpalicība no lielākajiem konkurentiem pasaules mērogā (8). Šī atpalicība ir īpaši jūtama eurozonā. Minētās atšķirības samazināšanai būs vajadzīga tādas vides attīstība, kas veicina lielākus privātos ieguldījumus, kā arī pētniecības un inovāciju izmantošanu. Šajā nolūkā būs jāizmanto arī viss ES iedzīvotāju potenciāls, līdz minimumam jāsamazina atstumtība no darba tirgus un sociālā atstumtība un jāiegulda līdzekļos, ar kuriem veicina ilgtermiņa bezdarbnieku iekļaušanu darba tirgū.

3.7.2.

Zināšanu, prasmju, kvalifikācijas, attieksmes un radošuma uzlabošana joprojām ir absolūts priekšnoteikums ražīguma paaugstināšanai. Tas veicina arī demokrātiju un ilgtspējīgu attīstību. Gada izaugsmes pētījumā ir pareizi uzsvērta ieguldījumu nozīme prasmju, izglītības un mūžizglītības attīstībā. 40 % darba devēju ziņo par grūtībām pieņemt darbā pienācīgi kvalificētu personālu. Daudziem perspektīviem darba ņēmējiem arī ir grūti izmantot kvalifikāciju savā mītnes valstī.

3.7.3.

Ir būtiski izstrādāt stratēģijas, lai paredzētu nākotnē vajadzīgās prasmes, kā arī izstrādāt pienācīgas prasmju atzīšanas sistēmas un nodrošināt, ka izglītība un apmācība atbilst nodarbinātības vajadzībām. Atbalsts darba devējiem tādu pieejamo darbinieku atlasē, kuriem ir atbilstošas prasmes un kvalifikācija, būtu jānodrošina arī ar ieguldījumiem atbalsta dienestos, lai novērstu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, jo īpaši diskriminētajās grupās, piemēram, personu ar invaliditāti vai migrantu izcelsmes cilvēku vidū, un lai sniegtu atbalstu augstākas izglītības ieguves turpināšanai (9). Uz darba devējiem gulstas būtiska atbildība nodrošināt un veicināt prasmju un kvalifikācijas paaugstināšanu – dažādās dalībvalstīs tas ļoti atšķiras –, un veiksmīgu stratēģiju izstrāde un īstenošana nav iedomājama bez sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības, izglītības iestāžu un mācību uzņēmumu pilnīgas līdzdalības. GIP arī norādīts – lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, ir vajadzīgi atbilstoši ieguldījumi, kuros būtu jāiekļauj publiskie ieguldījumi, ko atbalsta Eiropas Savienība, gan izmantojot konkrētai valstij adresētus ieteikumus, gan ar pienācīgu struktūrfondu līdzdalību un to investīciju plānu.

3.8.   Klimata pārmaiņas

3.8.1.

GIP ir ļoti neskaidri un pārāk vāji ir atspoguļots klimata pārmaiņu radītais apdraudējums un ES progress Parīzes mērķu īstenošanā. Salīdzinājumā ar “Ziņojumu par globālajiem riskiem” (10), kas 2019. gada janvārī tika iesniegts Pasaules Ekonomikas foruma dalībniekiem, klimata pārmaiņu ietekmei uz izaugsmi un ekonomiku ir veltīta samērā neliela uzmanība. Pretēji tam, “Ziņojumā par globālajiem riskiem”norādīts, ka trīs (!) galvenie draudi pasaules ekonomikai ir saistīti ar klimata pārmaiņām un pārāk piesardzīgo politikas rīcību ekonomikas dekarbonizācijas jomā. Tāpēc klimata aizsardzība vairs nav jautājums par vides aizsardzību, bet gan eksistenciāls priekšnoteikums ekonomikas izdzīvošanai. Bloomberg NEF izstrādātie regulārie ziņojumi liecina, ka ieguldījumi tīrā enerģijā kopš 2011. gada ir samazinājušies (11). ES nevar pretendēt uz vadošo lomu pasaulē ne šajā jomā, ne inovācijās, kuru rezultātā tiek samazinātas siltumnīcefekta gāzu emisijas.

3.8.2.

Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumā uzsvērts, ka ir steidzami jārīkojas, lai ierobežotu klimata pārmaiņas, kuras pēc trim gadiem var kļūt neatgriezeniskas. Arī visos pārvaldības līmeņos jābūt pieejamam budžetam (gan valsts, gan privātajiem ieguldījumiem), lai modernizētu un dekarbonizētu rūpniecību, transportu un enerģētikas jomu.

3.8.3.

Tas ir ieteicams, raugoties arī no fiskālās politikas viedokļa, ņemot vērā mūsdienu ekonomikas ārkārtīgi augstās ārējās izmaksas. Tomēr gada izaugsmes pētījumā šis jautājums principā nav izskatīts, lai arī Komisija gandrīz vienlaicīgi ar gada izaugsmes pētījumu ir publicējusi datus, kas liecina, ka tieši ar klimatu saistītas katastrofas 2017. gadā radīja zaudējumus 283 miljardu EUR apmērā (12). EESK ir vairākkārt norādījusi: Starptautiskais Valūtas fonds lēš, ka tiešās un netiešās subsīdijas uz oglekli balstītai enerģijas ražošanai Eiropas Savienībā sasniedz 330 miljardus ASV dolāru gadā. Tāpēc tā ir gada izaugsmes pētījuma nepilnība, ka netiek risināts jautājums par ārējo izmaksu internalizāciju un nav veltīta uzmanība diskusijai par konceptu “ne tikai IKP”.

3.9.   Ieguldījumi

3.9.1.

Ieguldījumiem ir izšķiroša nozīme darba ražīguma pieauguma nodrošināšanā. Šī problēma Eiropas Savienībai jārisina steidzami, ņemot vērā, ka tā atpaliek no galvenajiem konkurentiem svarīgākajās modernāko tehnoloģiju nozarēs un zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju izstrādē. Ekonomika, kas nemitīgi uzlabojas, ir neatņemams pamats, lai finansētu sociālā nodrošinājuma un veselības aprūpes pakalpojumus tādā līmenī, kā to vēlas Eiropas iedzīvotāji. Labklājības, sociālās kohēzijas un sociālā taisnīguma veicināšana ir pilnībā saderīga ar ekonomikas izaugsmi un ražīguma pieaugumu (13).

3.9.2.

EESK atkārtoti pauž nostāju, ka Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu pielikt lielākas pūles, lai novērstu šķēršļus, kas kavē ieguldījumus, un radītu ieguldījumiem labvēlīgu vidi. Ieguldījumu iespējas varētu pavērt Enerģētikas savienības izveides pabeigšana, digitālā vienotā tirgus stratēģija un rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku. Būtu jāapsver arī jaunas iespējas vidi saudzējošiem ieguldījumiem, kas veicinātu klimata pārmaiņu ierobežošanu.

3.9.3.

Arī starptautiskie tirdzniecības nolīgumi varētu nodrošināt ekonomikas izaugsmes stimulēšanas iespējas. Šā jautājuma risināšana ir īpaši steidzama, ņemot vērā apdraudējumu, ko rada Apvienotās Karalistes iespējamā izstāšanās no ES un tirdzniecības konflikti, kuros iesaistīta ASV. Eiropas Savienībai būtu jāatbalsta uz noteikumiem balstīta starptautisko ekonomisko attiecību sistēma, ko papildina sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumiem. Tiem būtu jātiecas uz minimāliem tarifu līmeņiem, pienācīgi ņemot vērā cilvēktiesības, Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) standartus, kā arī valstu tiesības pildīt regulatīvo funkciju sabiedrības interesēs.

3.9.4.

GIP nav paustas bažas par ieguldījumu līmeni, apgalvojot, ka pēc 2008. gada konstatētais trūkums ir gandrīz novērsts. Ieguldījumi (ar to domājot bruto pamatkapitāla veidošanu) 2018. gadā bija plānoti 20,6 % apmērā no IKP salīdzinājumā ar 22,5 % 2007. gadā un 19,4 % 2014. gadā (14). Tāpēc šis skaitliski izmērītais ieguldījumu trūkums ir nedaudz samazinājies, bet nav novērsts.

3.9.5.

Ieguldījumu līmenis joprojām ir zems, salīdzinot ar ASV un Dienvidkoreju – dažām ES dabiskajām konkurentēm inovāciju jomā. Līmenis joprojām ir īpaši zems daudzās valstīs ar zemākiem ienākumiem un valstīs, kuras pēc 2008. gada ir saskārušās ar vislielāko lejupslīdi.

3.9.6.

Gada izaugsmes pētījumā atbalstītas vairākas sociālo ieguldījumu jomas, tostarp veselības aprūpe, ilgtermiņa aprūpes sistēmas un valsts mājokļi. EESK jau ir norādījusi uz daudzējādo pozitīvo ietekmi, ko rada pārdomāti plānoti, efektīvi un lietderīgi uz nākotni vērsti sociālie ieguldījumi, kuri būtu jāuzskata nevis par izdevumiem, bet gan par ieguldījumiem Eiropas izaugsmē un nodarbinātības potenciālā (15). Šo mērķu īstenošanai jāatvēl vieta publiskajiem izdevumiem.

3.9.7.

Investīciju plāns Eiropai ir atzinīgi novērtēts kā līdzeklis, ar ko atbalstīt ieguldījumus, kas orientēti uz ES politikas prioritātēm. Taču piešķirtie resursi ir bijuši ierobežoti, un kopumā ar tiem ir pieticis tikai tam, lai saglabātu, nevis palielinātu kopējo EIB kredītu apjomu (16). Tas 2017. gadā faktiski bija par 7 % zemāks nekā vidējais līmenis 2013.–2016. gadā (17).

3.9.8.

Ir vajadzīga pieeja, kas nodrošinās pienācīgi finansētu ieguldījumu programmu, ietverot arī līdzekļus no ES budžeta un izmantojot dalībvalstu budžetu atbalstu. Šādi Eiropas Savienībai būs labākas iespējas īstenot pasludinātos mērķus, proti, atbalstīt MVU attīstību, ieguldījumus jaunās tehnoloģijās, lai veicinātu vēlamo zaļo pārveidi, un ieguldījumus izglītības un prasmju līmeņa paaugstināšanā un sociālo apstākļu uzlabošanā. EESK jau iepriekš ir norādījusi, ka ar elastību, kas pašlaik ir atļauta stabilitātes un izaugsmes paktā (SIP), nepietiek, un, lai nodrošinātu parādu ilgtspēju, ES līmenī būtu jāuzsāk debates par pilnvērtīgu noteikumu, kuru parasti dēvē par “līdzsvarota budžeta normu”un ar kuru no SIP piemērošanas jomas izslēdz publiskos ieguldījumus, kas sniedz pievienoto vērtību (18).

3.10.   Parāds

3.10.1.

Kā teikts iepriekšējā atzinumā (19), EESK piekrīt gada ietekmes novērtējumā paustajām bažām, ka augsts valsts un privātā sektora parāda līmenis ir pastāvīgas neaizsargātības avots, it īpaši eurozonā. Valsts kopējais parāds ir samazinājies no maksimālā līmeņa 88,1 % apmērā no IKP 2014. gadā līdz 81,4 % no IKP 2018. gadā, un tas joprojām ir krietni virs 2008. gada līmeņa un krietni pārsniedz mērķa 60 % no IKP. Tomēr starptautiski salīdzinājumi liecina, ka valsts parāda līmenis, kas pārsniedz 60 % no IKP, ne vienmēr ir saistīts ar lēnāku ekonomikas izaugsmi. Samazināt valsts parādu šķiet vieglāk straujas ekonomikas izaugsmes apstākļos. Tāpēc vislabākā aizsardzība pret apdraudējumu, kas saistīts ar augstu parāda līmeni, ir pilnīga ekonomikas izaugsmes atjaunošana, īstenojot anticiklisku makroekonomikas politiku. Turklāt izaugsmei labvēlīga fiskāla konsolidācija uzplaukuma periodā var palīdzēt novērst negatīvu tirgus reakciju sliktos laikos.

3.10.2.

Privātā sektora parāds pēdējos gados ir samazinājies, tomēr lielākajā daļā ES dalībvalstu tas joprojām ir augstāks par līmeni pirms euro ieviešanas. Mājsaimniecību un uzņēmumu aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšana ir mazāk ilgstoša un sāpīga, kad ekonomikas izaugsme ir strauja. Lai novērstu ekonomikas krīzes, ir cieši jāuzrauga un ar normatīviem līdzekļiem jānovērš eurozonas ekonomikas destabilizācija ar prociklisku mājokļu tirgu.

3.10.3.

Līdzvērtīgi vissekmīgākajai ekonomikai samazināt parādus palīdz augstas kvalitātes iestādes. Tās nodrošina produktu, pakalpojumu, finanšu un darba tirgu, efektivitāti, palīdz panākt atbilstīgu valsts pārvaldes kvalitāti, un atbalsta pienācīgas pensijas, konkurenci un nodokļu politiku.

3.11.   Banku savienība

3.11.1.

Ja pašreizējie priekšlikumi par banku savienību tiktu īstenoti, tie nebūtu pietiekami, ja tos salīdzinātu ar iepriekšējo finanšu krīžu pieredzi. Būtu jāveic pasākumi, ar ko nodrošina, ka aizvien plašākie kapitāla tirgi tiek pienācīgi uzraudzīti, lai nepieļautu tādus toksiskus vērtspapīros pārvērstus produktus Eiropas kapitāla tirgos, kuri var veicināt nākamo finanšu krīzi. Eiropas Savienības uzraudzības iestādēm ir jānodrošina, ka kapitāla tirgu savienība nepaātrina kapitāla aizplūšanu no atsevišķām dalībvalstīm finanšu tirgus stresa apstākļos. Lai nodrošinātu labvēlīgākus finansēšanas nosacījumus reālajai ekonomikai, ir jāvājina negatīvais apburtais loks starp bankām un valsts procentu likmēm. Šajā sakarā divas neatņemamas sastāvdaļas ir Eiropas noguldījumu apdrošināšana un pienācīga atbalsta nodrošināšana ar Eiropas Stabilizācijas mehānismu vienotajam noregulējuma fondam. Pirms ieviest Eiropas noguldījumu apdrošināšanu, iesaistīto banku bilances vislielākā iespējamā un īstenojamā mērā ir jāatbrīvo no ieņēmumus nenesošiem aizdevumiem.

3.12.   Eurozonas reformas

3.12.1.

Ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) padziļināšana būtu jāīsteno ar lielāku iztēli un sparu. Ar priekšlikumiem par EMS reformu un tās pārvaldību pašlaik nepietiek, lai aizsargātos pret asimetrisku satricinājumu riskiem. Iepriekšējā vienpusējā (tikai parādnieka veiktā) tekošā konta līdzsvarošana ir kaitējusi eurozonas kopējam IKP, palēninot tās atveseļošanos pēc 2008. gada. Lai dotu bijušajām tekošā konta deficīta valstīm vairāk iespēju paplašināt savu ekonomiku (fiskālās un ārējās bilances ziņā), tekošā konta pārpalikuma valstīm vajadzētu būt motivētām ne tikai veikt vairāk ieguldījumu, bet arī palielināt algas un sociālos pabalstus, lai atbalstītu privāto patēriņu.

3.12.2.

EESK mudina Eiropas valstu vadītājus paātrināt reformu īstenošanu attiecībā uz EMS, banku savienību un kapitāla tirgu savienību. Tomēr, kamēr eurozonai nav kopīga budžeta, kas var radīt pozitīvu fiskālo nostāju attiecībā uz eurozonu kopumā, jebkuras turpmākās lejupslīdes laikā joprojām būs nepieciešama monetāra stimulēšana. Ņemot vērā ECB aktīvu iegādes programmu paredzamo beigšanos 2018. gada beigās, mēs iesakām ECB apsvērt tādu aktīvu iegādes programmu, kuru var nekavējoties aktivizēt recesijas laikā, ja fiskālo stimulu plāns neizdodas. Programmai vajadzētu būt orientētai uz reālo ekonomiku un klimatam labvēlīgiem ieguldījumiem.

3.13.   Taisnīga nodokļu sistēma

3.13.1.

Ņemot vērā Eiropas Komisijā notiekošās diskusijas par to, ka nodokļi varētu kļūt par jautājumu, ko izlemj ar kvalificētu balsu vairākumu, EESK turpina atbalstīt uzsvaru uz taisnīgu nodokļu politiku, ņemot vērā katra indivīda spēju sniegt ieguldījumu. Saskaņā ar iepriekšējiem atzinumiem EESK atbalsta plaši atzītas kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes izstrādi, jo tas ir līdzeklis, ar ko stiprināt vienoto tirgu, vienkāršojot lielāko uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem, un cīnīties pret nodokļu agresīvu plānošanu (20). Tā arī atzinīgi vērtē nodokļu iniciatīvas digitālās ekonomikas jomā, uzskatot, ka ir ļoti svarīgi izstrādāt jaunus globāli pieņemamus principus par to, kā piesaistīt uzņēmumu peļņu ES dalībvalstij atbilstoši vērtības radīšanai un attiecīgi aplikt to ar nodokļiem (21). Atbilstoši saviem iepriekšējiem atzinumiem (22) EESK atzinīgi vērtē arī to, ka gada izaugsmes pētījumā ir uzsvērta cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu agresīvu plānošanu.

3.14.   Strukturālās reformas

3.14.1.

Gada izaugsmes pētījumā vēlreiz uzsvērts, cik nozīmīgas ir strukturālās reformas, kas tiek uzskatītas par noderīgām, lai radītu darbvietas un samazinātu parāda līmeni. Tomēr joprojām nav skaidrs, ko īsti nozīmē “strukturālā reforma”, tāpēc ir grūti interpretēt apgalvojumus, ka iepriekšējām reformām ir bijusi acīmredzami pozitīva ietekme. EESK iepriekšējos atzinumos ir atbalstījusi strukturālas reformas, kas vērstas uz sociālo un ekonomikas attīstību: vairāk un labākām darbavietām, uzlabotu piekļuvi darba tirgum, izglītību, apmācību un prasmju apguvi, ilgtspējīgu izaugsmi, pārvaldes un iestāžu kvalitāti un vides ilgtspēja (23). Tā ir norādījusi, ka šādām reformām būtu jāatbilst konkrētās valsts vajadzībām, tām būtu jāsaskan ar valsts reformu programmām, kas paredzētas labklājības uzlabošanai, un tām būtu nepieciešams demokrātisks atbalsts, nevis vienāda pieeja visām dalībvalstīm (24).

3.14.2.

Nesenie pieticīgās izaugsmes rādītāji un norises darba tirgū liek uzdot jautājumus par ieguvumiem no dažām iepriekšējām rīcībpolitikām, ko ieviesa kā “strukturālas reformas”. Nodarbināto skaits ir pieaudzis atbilstīgi pieaugošajam pieprasījumam, bet bieži vien pasliktinās darba kvalitāte un palielinās darba tirgus segmentācija.

3.14.3.

Iepriekšējo “strukturālo reformu”rezultāti joprojām ir pretrunu pilna joma. Daži novērtējumi ir bijuši pozitīvi, un darba devēji ziņoja, ka viņi ir zināmā mērā apmierināti ar reformām darba tirgū (25). Tomēr ir arī daudz publikāciju, kas liek nopietni šaubīties par Eiropas Komisijas iepriekšējiem ieteikumiem attiecībā uz darba tirgus politiku (26). Piemēram, ESAO Jaunajā nodarbinātības stratēģijā tagad, pamatojoties uz “jauniem pierādījumiem”, apgalvots, ka valstīm, kurām ir politika un iestādes, kas veicina darba kvalitāti, darba kvantitāti un lielāku iekļautību, ir labāki rezultāti nekā tām, kurās uzmanība galvenokārt koncentrējas uz tirgus elastības palielināšanu (vai saglabāšanu) (27).

3.14.4.

EESK atkārtoti norāda uz savu novērojumu, ka konkrēta reformas pasākuma veiksme vai neveiksme bieži izpaužas vairāk nekā pēc pieciem gadiem (28). Būtu jānovērtē iepriekšējo rīcībpolitiku, kas tika ieviestas kā “strukturālas reformas”, ietekme, pamatojoties uz pierādījumiem un visaptveroši iesaistot sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību. Tas būtu pamats turpmākiem ieteikumiem politikas jomā (29).

3.15.   Eiropas sociālo tiesību pīlārs

3.15.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka ir atzīta sociālā pīlāra svarīgā nozīme, un atkārto, ka tas ir steidzami jāīsteno, ņemot vērā slikto ekonomikas un sociālo sniegumu daudzās valstīs kopš 2008. gada.

3.15.2.

Sociālais pīlārs būtu pilnībā jāiekļauj Eiropas pusgadā. Tam nevajadzētu būt tikai pielikumam. Pievienotajā rezultātu tabulā norādīts turpmākā uzdevuma mērogs, ja ES vēlas sasniegt “sociālo triju A reitingu”. Skaidri redzams, ka pieņemams ienākumu, dzīves standartu, sociālā nodrošinājuma, labklājības nodrošināšanas, iegūtās izglītības un digitālās piekļuves līmenis nav pilnībā sasniegts visās dalībvalstīs (30).

3.15.3.

Sociālo tiesību pīlārs būtu jāizmanto kā līdzeklis, lai mērītu ieteikumus dalībvalstīm. Pīlāra 20 principi jāizmanto kā rādītāji, ar ko novērtē, cik sekmīgi valstis savu apņemšanos īstenot sociālo pīlāru ir integrējušas savā ekonomikas politikā.

3.15.4.

Tas arī norāda uz vajadzību pēc atbilstīga finansējuma, tostarp ES līmeņa iemaksām. Ieguldījumu var dot gan ES ieguldījumu plāns, ja tas ir pienācīgi finansēts, gan ES kohēzijas politika, saskaņojot tos ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem. Tas nozīmē, ka stabilitātes un izaugsmes paktā ir jāpieļauj pienācīgs elastīgums. Kā norādīts vienā no iepriekšējiem atzinumiem, tas nozīmē arī nepārtrauktu pienācīgu kohēzijas politikas finansēšanu no ES budžeta (31).

3.15.5.

Būtu arī rūpīgi jāapsver Komisijas priekšsēdētāja Jean-Claude Juncker 2017. gada runā par stāvokli Eiropas Savienībā paustais priekšlikums par Eiropas Darba iestādi. Tas palīdzētu nodrošināt ES darba un sociālā nodrošinājuma tiesību efektīvu īstenošanu un cīnīties pret negodīgu konkurenci.

3.15.6.

Sociālajam pīlāram pievienotā rezultātu tabula būtu jāizmanto gan kā vadlīnijas politikas ieteikumiem, gan arī kā paraugs līdzīgai analīzei par atsevišķu valstu sniegumu vides un klimata pārmaiņu politikas īstenošanā, lai arī šo politiku varētu izvērtēt tikpat nopietnā līmenī.

3.15.7.

Ņemot vērā ilgtspējīgas, tas ir, ekonomiski, ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgas, izaugsmes svarīgumu, gada izaugsmes pētījums būtu jāpārdēvē par gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumu.

3.16.   Sociālo partneru loma Eiropas pusgadā

3.16.1.

Dalībvalstu valdībām, sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir jāvienojas par būtiskām nacionālām reformām, kas ir vislabāk piemērotas tam, lai šo valstu ekonomika varētu saglabāt vai paaugstināt valsts iedzīvotāju dzīves līmeni. Tādēļ būtu jāiekļauj arī par ES pusgadu atbildīgo vietējo amatpersonu, valstu fiskālo jautājumu padomju, valstu produktivitātes padomju un valstu sociālo un ekonomikas lietu komiteju ieguldījums. Nozīmīga loma šajā jomā var būt arī EESK locekļiem.

---

(1)  Pasaules Ekonomikas foruma ziņojums par globālajiem riskiem, 2019.

(2)  ESAO ekonomikas perspektīva, 2018. gada novembris: galvenā ekonomista “Ievadraksts” un “Makroekonomiskās situācijas vispārējs novērtējums”, 43.–46. lpp.

(3)  EESK atzinums par eurozonas ekonomikas politiku (2018) (OV C 62, 8.6.2018., 312. lpp.).

(4)  COM(2018) 761 final, 14. lpp.

(5)  COM(2018) 761 final, 14. lpp.

(6)  COM(2018) 761 final, 41. lpp.

(7)  Eiropas Komisijas vienotajā nodarbinātības ziņojumā par 2018. gadu norādīts, ka Eiropas Savienībā ir nodarbināti tikai 47,4 % darbspējīga vecuma personu ar invaliditāti.

(8)  COM(2018) 770 final, 6. lpp.

(9)  Eiropas Komisijas 2018. gada vienotajā nodarbinātības ziņojumā norādīts, ka priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas iespēja personu ar invaliditāti vidū ir par 10,3 procentpunktiem lielāka nekā personu bez invaliditātes vidū (pamatojoties uz 2015. gada rādītājiem), un iespēja, ka personas ar invaliditāti iegūst terciāro izglītību, ir par 13,6 procentpunktiem mazāka salīdzinājumā ar personām bez invaliditātes (pamatojoties uz 2015. gada rādītājiem).

(10)  Pasaules Ekonomikas foruma ziņojums par globālajiem riskiem, 2019.

(11)  BloombergNEF – Ieguldījumu tendences tīras enerģijas jomā (Clean Energy Investment Trends), 2018. gada 3. ceturksnis.

(12)  COM(2018) 773 final.

(13)  EESK atzinums par eurozonas ekonomikas politiku (2017) (OV C 173, 31.5.2017., 33. lpp.).

(14)  AMECO datubāze.

(15)  EESK atzinums par tematu “Eiropas sociālo tiesību pīlāra finansējums”(OV C 262, 25.7.2018., 1. lpp.).

(16)  ECA atzinums “ESIF: priekšlaicīgs priekšlikums pagarināt darbības termiņu un izvērst” (EFSI: an early proposal to extend and expand), 21. lpp.

(17)  EIB, 2017. gada statistikas pārskats (Statistical Report 2017).

(18)  EESK atzinums “Eurozonas ekonomikas politika (2017)”, 3.4. punkts (OV C 81, 2.3.2018., 216. lpp.).

(19)  EESK atzinums par eurozonas ekonomikas politiku (2018) (OV C 197, 8.6.2018., 33. lpp.).

(20)  EESK atzinums “Priekšlikums Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB)”(OV C 434, 15.12.2017, 58. lpp.).

(21)  EESK atzinums “Digitālās ekonomikas jomā starptautisku uzņēmumu gūtās peļņas aplikšana ar nodokli”(OV C 367, 10.10.2018., 73. lpp.).

(22)  EESK atzinums “Godīgai konkurencei un ekonomikas izaugsmei labvēlīga nodokļu sistēma”(OV C 434, 15.12.2017., 18. lpp.).

(23)  Piemēram, darījumdarbības vides uzlabošana, finansējums uzņēmumiem un pētniecības un izstrādes izdevumiem; uzņēmumu, nozaru un tautsaimniecības produktivitātes paaugstināšana; atbalsts labas kvalitātes un augstāk atalgotu darbvietu izveidei un vienlaicīgi centieni samazināt pagaidu un nestabilu, zemāk atalgotu darbvietu skaitu; koplīgumu slēgšanas un tajā nodrošināmās sociālo partneru autonomijas, kā arī vietējā, reģionālā un Eiropas līmeņa sociālā dialoga stiprināšana; publiskās pārvaldes iestāžu reformas ar mērķi paaugstināt to efektivitāti, lai tās spētu labāk veicināt ekonomisko un sociālo attīstību un kļūtu sabiedrībai pārredzamākas; atbalsts kvalitatīvām darba ņēmēju izglītības un apmācības sistēmām ar mērķi visām sociālajām grupām nodrošināt vienlīdzīgas iespējas un pozitīvus rezultātus.

(24)  EESK atzinums par tematu “Eiropas sociālo tiesību pīlāra finansējums”(OV C 262, 25.7.2018., 1. lpp.), 2.5. punkts.

(25)  ECB, struktūrpolitika eurozonā (Structural policies in the euro area).

(26)  A. Piasna & M. Myant (eds) Myths of Employment Deregulation: How it neither creates jobs nor reduces labour market segmentation, Brisele, EAI, 2017.

(27)  Labas darbavietas visiem mainīgā nodarbinātības vidē, ESAO nodarbinātības stratēģija (Good Jobs for All in a Changing World of Work, The OECD Jobs Strategy), 8. lpp.

(28)  EESK atzinums par tematu “REFIT programma”(OV C 62, 14.7.2019., 121. lpp.).

(29)  EESK atzinums par tematu “Reformu atbalsta programma”(OV C 62, 15.2.2019., 121. lpp.).

(30)  EESK atzinums “Eiropas sociālo tiesību pīlāra finansējums”(OV C 262, 25.7.2018., 1. lpp.).

(31)  EESK atzinums par daudzgadu finanšu shēmu pēc 2020. gada (OV C 440, 6.12.2018., 106. lpp.).