Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Vienotais tirgus mainīgajā pasaulē – unikāls instruments, kam vajadzīgas atjaunotas politiskas saistības” ”

(COM(2018) 772 final)

(2019/C 240/11)

Ziņotājs: Gonçalo LOBO XAVIER

Līdzziņotājs: Juan MENDOZA CASTRO

Atzinuma pieprasījums	Komisija, 18.2.2019.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	2.4.2019.
Pieņemts plenārsesijā	15.5.2019.
Plenārsesija Nr.	543
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	153/1/1

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas stingro vēstījumu par vienotā tirgus stiprināšanu un nepieciešamību visām dalībvalstīm un iedzīvotājiem uzņemties saistības. vienotajam tirgum ir vajadzīgs līdzsvars starp cilvēku vēlmēm un saskaņotu politiku, lai pielāgotu Eiropu dažādiem globalizācijas radītiem izaicinājumiem, jaunām tendencēm un tehnikas progresam.

1.2.

Lai panāktu progresu un labklājību visās dalībvalstīs un attiecībā uz visiem iedzīvotājiem, EESK aicina veidot tādu vienoto tirgu, kas būtu visām ES dalībvalstīm vienāds un kas jāuztver kā iespēja atkārtoti apliecināt Eiropas vērtības, pamattiesības un pienākumus.

1.3.

Vienmērīgs, bet konkrēts integrācijas process ir ļoti svarīgs iemesls novērst un apkarot protekcionisma, individuālisma un ekstrēmistisku sabiedrību draudus. Iedzīvotāju un dalībvalstu vidū ir labāk jākomunicē būtiskākie vienotā tirgus sasniegumi.

1.4.

Ir labi piemēri tam, kā Eiropas iedzīvotāji, pateicoties dažādu dalībnieku centieniem un apņēmībai, gūst labumu no vienotā tirgus. Jāliek iedzīvotājiem saprast, ka tādas vērtības kā brīvība, ekonomikas izaugsme, demokrātija, miers, zinātne un inovācija, politiskā stabilitāte, patērētāju tiesības un sociālās tiesības ir pirms 60 gadiem uzsākta procesa vainagojums. Grūtības, ar kādām nācās saskarties šo vērtību īstenošanā, nedrīkst aizmirst, un no tām būtu jāgūst mācība nākotnei.

1.5.

EESK atkārtoti pauž atbalstu valsts atbalsta ierobežošanai un cīņai pret dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un uzsver grūtības, ar kurām saskaras Eiropas uzņēmumi, pasaules tirgos konkurējot ar oligopoliem vai monopoliem, kas dažos gadījumos ir valsts īpašumā.

1.6.

EESK arī uzsver, ka vienotajam tirgum ir izšķiroša nozīme kā instrumentam, kas veicina vērienīgāku Eiropas rūpniecības stratēģiju ar skaidriem mērķiem 2030. gadam. Iekļaujošākai un plašākai vienotā tirgus integrācijai, kas notiek, pamatojoties uz patiesu Eiropas rūpniecības stratēģiju, būtu jākļūst arī par nākamās Eiropas Komisijas prioritāti, kura ļautu uzmanību pievērst lielākiem ieguldījumiem inovācijā un tehnoloģijās, elastīgākam un lietotājiem draudzīgākam tiesiskajam regulējumam, taču arī neaizmirst, ka, lai konkurētu pasaules mērogā, jāievēro noteikumi un jāizmanto ilgtspējīgas procedūras veselīgas globālās konkurences kontekstā.

1.7.

EESK atkārtoti aicina izstrādāt Eiropas Savienības sociālo dimensiju, lai sekmētu kvalitatīvu darbvietu izveidi, pilnveidotu prasmes un kompetences, palielinātu sociālos ieguldījumus un attīstītu sociālo ekonomiku, īpašu uzmanību pievēršot sociāli atbildīgiem uzņēmumiem, kā arī novērstu nabadzību, nevienlīdzību, diskrimināciju un sociālo atstumtību, īpašu uzsvaru liekot uz jauniešu iekļaušanu sabiedrībā. EESK uzskata, ka ir jāīsteno sociālās politikas pasākumi, lai risinātu šo situāciju, kas izraisa neapmierinātību ar ES, kā arī populisma pieaugumu un ksenofobijas izplatīšanos atsevišķās iedzīvotāju grupās.

1.8.

EESK norāda, ka, neraugoties uz lielajiem centieniem, kas ieguldīti vienotā tirgus noteikumu īstenošanā un piemērošanā, fakti liecina (1), ka valstu pasākumi var radīt nesamērīgu slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. EESK uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi aicināt dalībvalstis izvairīties no šādas prakses.

1.9.

Gadu gaitā EESK ir atbalstījusi digitālo ekonomiku, apzinoties, ka ar to ir saistīta vienotā tirgus nākotne. EESK piekrīt Komisijai, ka Vispārīgā datu aizsardzības regula (2) ir būtiska, lai nodrošinātu uzticēšanos vienotajam tirgum personas datu aspektā, bet ir jāīsteno papildu pasākumi, kas ļautu izveidot labāku, skaidru un lietotājiem draudzīgu satvaru, lai izvairītos no nevajadzīga sloga un pārpratumiem. Tas ir arī ļoti svarīgi, lai palielinātu mobilitāti un tādējādi uzlabotu pakalpojumu nozari, kurā ir vērojama izaugsme un kam ir būtiska nozīme ekonomikas izaugsmē un jaunu darbvietu radīšanā. Izaugsme pakalpojumu nozarē un aizvien lielāks prasmju trūkums prasa labāku vienotā tirgus darbību.

1.10.

EESK atbalsta to, ka paredzēts izveidot veicinošu satvaru pārejai uz aprites modeli, un atgādina, ka stabila ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanas sistēma ar ilgtermiņa pieeju ir svarīgs dzinējspēks, kas ļauj atjaunot uzticēšanos tirgiem un nodrošināt uzkrājumu piesaisti ilgtspējīgiem ieguldījumiem.

1.11.

EESK atzinīgi vērtē acīmredzamo progresu Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) pārveidē par Eiropas Monetāro fondu, kas varētu piedāvāt likviditāti piesardzīgā veidā, tādējādi samazinot ar nosacījumiem saistītu programmu skaitu. Tomēr, lai nākotnē novērstu draudus finanšu sistēmā, EESK atbalsta centienus, kuru mērķis ir panākt dalībvalstu vienprātību jautājumā par banku savienības izveides pabeigšanu. Vienam no svarīgākajiem darba kārtības punktiem arī turpmāk vajadzētu būt pilnībā integrētu finanšu tirgu un kapitāla tirgu savienības izveidei.

2. Vispārīga informācija

2.1.

Pēdējo četru gadu laikā Komisija, pieņemot vienotā tirgus stratēģiju (3), kapitāla tirgu savienību (4) un digitālā vienotā tirgus stratēģiju (5), ir nākusi klajā ar tādu vērienīgu un izsvērtu pasākumu kopumu, kuri palīdzēs veidot dziļāk integrētu un taisnīgāku vienoto tirgu.

2.2.

Vairāki priekšlikumi jau ir pieņemti, tomēr Eiropas Parlamentam un Padomei vēl jāvienojas par 20 no 67 minētajās stratēģijās iekļautajiem priekšlikumiem.

2.3.

Eiropadome 2018. gada martā aicināja Komisiju izvērtēt spēkā esošo vienotā tirgus tiesību aktu īstenošanas, piemērošanas un izpildes aktuālo stāvokli, kā arī atlikušos šķēršļus un iespējas pilnīgai vienotā tirgus darbībai.

2.4.

Minētais paziņojums ir pieņemts saistībā ar gada izaugsmes pētījumu (6) un paziņojumu, kas novērtē Investīciju plānu (7).

2.5.

Digitālā vienotā tirgus stratēģijas kontekstā Komisija ir ierosinājusi vairākas iniciatīvas, lai novērstu lielākos šķēršļus e-komercijai. Vairākas no tām jau pieņemtas attiecībā uz ģeogrāfisko bloķēšanu (8), pārrobežu paku piegādes pakalpojumiem (9), pievienotās vērtības nodokli e-komercijai (10) un sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā (11).

2.6.

Tiešsaistes platformas ir kļuvušas par nozīmīgiem vienotā tirgus dalībniekiem, kas ļauj vairāk nekā vienam miljonam uzņēmumu sasniegt klientus visā Savienībā. Eiropas Parlaments un Padome 2019. gada februārī politiskajā līmenī apstiprināja Komisijas ierosināto priekšlikumu par jauniem saskaņotiem noteikumiem par platformu un uzņēmumu attiecībām (12).

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atbalsta Komisijas stingro vēstījumu par vienotā tirgus stiprināšanu, jo tas ir būtisks sasniegums un viens no galvenajiem Eiropas integrācijas procesa elementiem. vienotajam tirgum vajadzētu būt Eiropas labklājības stūrakmenim.

3.2.

Euro un Šengenas nolīguma ieviešanai bija būtiska nozīme virzībā uz vienotā tirgus izveides pabeigšanu. Taču starp dalībvalstīm joprojām ir daudz atšķirību, kas ir jānovērš. Ir vajadzīga stingra visu dalībvalstu apņemšanās mainīt šo situāciju un saglabāt saliedētību.

3.3.

vienotajam tirgum ir vajadzīgs līdzsvars starp cilvēku vēlmēm un saskaņotu politiku, lai apmierinātu pastāvīgo vajadzību pielāgot Eiropu dažādiem globalizācijas radītiem izaicinājumiem, jaunām tendencēm, tehnikas progresam un digitalizācijai.

3.4.

vienotais tirgus, kas dod iespēju piekļūt vairāk nekā 512 miljoniem patērētāju, ir nepārprotams panākums: normatīvie šķēršļi kopīgu noteikumu pieņemšanas rezultātā atcelti attiecībā uz vairāk nekā 80 % rūpniecisko izstrādājumu, tomēr šo procesu nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Atšķirīgie dalībvalstu centieni un nepieciešamība labāk īstenot attiecīgos tiesību aktus ir jānosaka par politisku prioritāti. vienotajam tirgum ir jāattiecas arī uz tiešsaistes mazumtirgotājiem.

3.5.

Tas, ka Komisija atzīst nepieciešamību vienoties par tiesību aktu priekšlikumiem un novērst plaisu starp retoriku un īstenošanu, ir laba zīme. Dalībvalstīm tas jāuzskata par “ikdienas pienākumu”.

3.6.

vienotā tirgus pilnīga integrācija nekad netiks pabeigta, ja dalībvalstis nespēs pienācīgi novērtēt procesa patieso vērtību un par to komunicēt ar saviem iedzīvotājiem. Politiskajiem vadītājiem šie sasniegumi ir jāuzsver, sniedzot pozitīvu vēstījumu par iedzīvotāju labklājību.

3.7.

Eiropas projekta pamatā ir miers, labklājība un sociālā attīstība. Tiem, kas šaubās, jāatceras par izmaksām, kas rastos, ja “nebūtu Eiropas”. Eiropas iedzīvotājiem ir jānovērtē sasniegtais un aktīvi jāiesaistās procesā, lai novērstu pārpratumus un radikālismu. vienotā tirgus process ir veicinājis Eiropas attīstību, un to varētu izmantot kā labu piemēru, lai popularizētu Eiropas vērtības.

3.8.

vienotais tirgus nevar pastāvēt, ja šai tirgū tiek pārdoti divu kvalitātes līmeņu produkti, respektīvi, produkti, kuri ar vienādu zīmolu tiek tirgoti nesen Eiropas Savienībai pievienojušajās valstīs un kuru kvalitāte (mazāk augstas kvalitātes sastāvdaļu) atšķiras no produktiem, kas tiek pārdoti dalībvalstīs, kas Eiropas Savienībā ir jau sen. EESK šādu praksi uzskata par nepieņemamu.

4. Īpašas piezīmes

4.1. vienotais tirgus kā komunikācijas instruments Eiropas vērtību un sasniegumu popularizēšanai

4.1.1.

EESK uzskata, ka ir jāizmanto kopīga valoda, lai labāk informētu par vienotā tirgus sasniegumiem. Būtu jānovērtē tādi fakti kā iedzīvotāju mobilitāte atpūtas un nodarbinātības nolūkiem, finanšu pakalpojumi vai pat sociālie aspekti saistībā ar drošību un nodarbinātības iespējām, kā arī patērētāju aizsardzība.

4.1.2.

EESK uzskata, ka tos dažus, kas apdraud Eiropas attīstības procesu, vieno vēstījums. Šis vēstījums ir balstīts uz to, ka tiek izceltas atšķirības starp dalībvalstīm un atsevišķi fakti, kas neatspoguļo vienotā tirgus pilnīgu realitāti. Ir ļoti svarīgi izvairīties no šāda veida runām iedzīvotāju vidū un cīnīties pret tām vienkārši tāpēc, ka integrācijas politika ir ļoti dinamiska un norit dažādā tempā. Ir jāizceļ kopējais rezultāts, un nepieciešamībai novērst nevienlīdzību dažādos līmeņos (ekonomiskajā, sociālajā, izglītības jomā u. c.) jābūt prioritātei.

4.2. Paplašināt iedzīvotāju iespējas un priekšrocības

4.2.1.

ES konkurences politikai un ES patērētāju aizsardzības politikai ir bijusi liela nozīme vienotā tirgus pilnveidošanā. Lai patērētāji varētu gūt labumu, vienotajam tirgum būtu jādarbojas efektīvi, un patērētājiem jābūt iespējai uzticēties precēm un pakalpojumiem gan tiešsaistē, gan bezsaistē un neatkarīgi no tā, vai to sniedz uz vietas vai kāds no citas dalībvalsts. Dalībvalstīm ir jāgādā par to, lai uzņēmumi ievērotu konkurences un patērētāju aizsardzības noteikumus un lai nebūtu konkurentu diskriminācijas, kas kaitē patērētāju labklājībai.

4.2.2.

ES konkurences politikai, kurai ir pasaules mēroga prestižs, ir bijusi svarīga loma vienotā tirgus pilnveidošanā. Gadu gaitā EESK ir uzsvērusi, ka valsts atbalsta ierobežošana un cīņa pret dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu ir radījusi ES tirgus dinamismu un devusi labumu patērētājiem un uzņēmumiem.

4.2.3.

Saskaņā ar konkurences noteikumiem vienotais tirgus ir jārespektē arī tiešsaistes mazumtirgotājiem, un ir jānosaka starptautisko uzņēmumu vieta šajā tirgū.

4.3. Uzņēmumu priekšrocības

4.3.1.

vienotais tirgus piedāvā uzņēmējiem uz noteikumiem balstītu, atvērtu un daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, kas nodrošina piekļuvi starptautiskajām vērtības ķēdēm.

4.3.2.

Kapitāla tirgu savienības mērķis ir piesaistīt kapitālu Eiropā un to novirzīt visiem uzņēmumiem, infrastruktūrai un ilgtspējīgiem ilgtermiņa projektiem, kuri pozitīvi ietekmē nodarbinātību (13).

4.3.3.

Tomēr vēl ir tāls ceļš ejams: Eiropas uzņēmumi daudz vairāk paļaujas uz banku aizdevumiem nekā ASV uzņēmumi.

4.3.4.

vienotā tirgus mērogs nozīmē to, ka Savienība spēj veidot tādu tirdzniecības sistēmu, kas balstīta uz noteikumiem, ir atvērta un daudzpusēja. Lai vienotajam tirgum varētu piekļūt, uzņēmumiem no trešām valstīm ir jāievēro Savienības tiesību akti, ieskaitot tiesību aktus veselības, vides, pārtikas un produktu drošuma un patērētāju aizsardzības jomā.

4.3.5.

EESK norāda uz grūtībām, ar kurām saskaras Eiropas uzņēmumi, pasaules tirgos konkurējot ar oligopoliem vai monopoliem, kas dažos gadījumos ir valsts īpašumā. Kā piemēru var minēt dzelzceļa nozari, gaisa transportu, vēja elektrostacijas un citas nozares, kurās Eiropas uzņēmumi saskaras ar nežēlīgu konkurenci (no trešo valstu, jo īpaši Ķīnas, uzņēmumu puses).

4.4. Sociālā dimensija

4.4.1.

EESK jau ir aicinājusi Komisiju izstrādāt ES sociālo dimensiju, lai sekmētu kvalitatīvu darbvietu izveidi, pilnveidotu prasmes un kompetences, palielinātu sociālos ieguldījumus un attīstītu sociālo ekonomiku, kā arī novērstu nabadzību, nevienlīdzību, diskrimināciju un sociālo atstumtību, īpašu uzsvaru liekot uz jauniešu iekļaušanu sabiedrībā.

4.4.2.

Pastāv zināma izpratne par to, ka darba ņēmēji ir bijuši lielākie zaudētāji ekonomikas krīzē, kas izraisīja bezdarba un nabadzības pieaugumu, reālās algas stagnāciju vai samazināšanos un sociālo pabalstu samazināšanu. EESK uzskata, ka ir jāīsteno sociālās politikas pasākumi, lai risinātu šo situāciju, kas izraisa neapmierinātību ar ES, kā arī populisma pieaugumu un ksenofobijas izplatīšanos atsevišķās iedzīvotāju grupās. Minētās krīzes sekas vēl ne tuvu nav pārvarētas, un Eiropas Arodbiedrību institūta (ETUI) (14) pētījums liecina, ka darba ņēmēji deviņās ES dalībvalstīs 2017. gadā nopelnīja mazāk nekā 2010. gadā. EESK atgādina, ka sešās ES dalībvalstīs nav obligātu minimālo algu, savukārt citās dalībvalstīs tās ir ļoti zemas (15).

4.4.3.

EESK atzinīgi vērtē panākumus, kuri gūti, īstenojot Eiropas Pieejamības aktu, kas veicina personu ar invaliditāti tiesības, un mudina dalībvalstis transponēšanas posmā izmantot tālejošu un pārdomātu pieeju. EESK aicina arī nākamo Komisiju nākt klajā ar Eiropas rīcības plānu sociālās ekonomikas jomā, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus sociālās ekonomikas uzņēmumiem un veicinātu nozares attīstību.

4.5. Efektīvāk īstenot un piemērot vienotā tirgus noteikumus

4.5.1.

EESK norāda, ka, neraugoties uz lielajiem centieniem, kas ieguldīti vienotā tirgus noteikumu īstenošanā, fakti liecina (16), ka valstu pasākumi var radīt nesamērīgu slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem (17). Tas ir jautājums, kas pirmām kārtām jārisina dalībvalstīm, un jauni instrumenti tā novēršanai jānosaka par prioritāti.

4.5.2.

EESK uzsver, ka nesenie signāli, kas saistīti ar ES tiesību aktu īstenošanu, “ne vienmēr bijuši iepriecinoši”, tāpēc ir vajadzīga lielāka dalībvalstu apņēmība.

4.6. Izsmelt visu vienotā tirgus potenciālu

4.6.1. Digitālais vienotais tirgus un pakalpojumu ekonomika

4.6.1.1.

Gadu gaitā EESK ir atbalstījusi digitālo ekonomiku, apzinoties, ka ar to ir saistīta vienotā tirgus nākotne (18).

4.6.1.2.

Tāpēc EESK ļoti atzinīgi vērtē politisko vienošanos (19) par pirmo Digitālās Eiropas programmu (2021–2027) (20), kuras kopējais budžets ir 9,2 miljardu EUR, lai, nodrošinot digitālo tehnoloģiju plašu izmantošanu un izvēršanu ekonomikā un sabiedrībā, veidotu un atbalstītu Eiropas sabiedrības un ekonomikas digitālo pārveidi un tādējādi stiprinātu Eiropas rūpnieciski tehnoloģisko līderību.

4.6.1.3.

Tā kā pakalpojumu nozare arvien vairāk veicina globālās ekonomikas attīstību (21) un darbvietu radīšanu Eiropas Savienībā, vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešams pilnībā izmantot šīs nozares potenciālu, jo īpaši tāpēc, ka šajā nozarē aprēķinātais ieguvums ir ievērojams (22).

4.6.2. Eiropas datu ekonomika

4.6.2.1.

Galvenais vienotā tirgus jautājums ir izveidot Eiropā bāzētu datu ekosistēmu, kas ir pilnīgi nepieciešams ekonomikas un sociālās izaugsmes, kā arī stabilas konkurētspējas faktors pasaulē, kurā notiek radikālas pārmaiņas un kurā valda spēcīga konkurence ar ASV un Āzijas uzņēmumiem. Lai veicinātu savienojamību un uzglabāšanas iespējas, visā kontinentā ir ļoti vajadzīgi publiskā un privātā sektora ieguldījumi infrastruktūrā (23).

4.6.2.2.

EESK ir vienisprātis ar Komisiju par to, ka Vispārīgā datu aizsardzības regula (24) ir būtiska, lai nodrošinātu uzticēšanos vienotajam tirgum personas datu aspektā (25), bet ir jāprecizē ierosinātā Privātuma un elektronisko sakaru regula (26) tā, lai nodrošinātu Eiropas Savienības Pamattiesību hartas un cilvēktiesību piemērošanu (5., 8. un 11. pants), kā arī iespējas ar valstu tiesību aktiem noteikt ierobežojumus (27).

4.6.3. Aprites ekonomika un ilgtspējīgs finansējums

4.6.3.1.

Komiteja atbalsta to, ka paredzēts izveidot veicinošu satvaru pārejai uz aprites modeli, kas aptver visu ražojuma aprites ciklu (28).

4.6.3.2.

Ilgtspējīgai izaugsmei paredzēta stabila finansējuma sistēma, kuras pamatā ir ilgtermiņa pieeja, ir svarīgs faktors, kas ļauj atjaunot uzticēšanos tirgiem un sasaistīt uzkrājumus ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem. ES rīcības plānam (29) šajā jomā jāveicina noturīgas, iekļaujošas un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsme, pilnīga un produktīva nodarbinātība, kā arī cilvēka cienīga nodarbinātība visiem (8. ilgtspējīgas attīstības mērķis) (30).

4.6.4. Preču un pakalpojumu tirgi

4.6.4.1.

Pateicoties standartizācijas modelim, ES ir kļuvusi par vienu no pasaules līderēm. EESK vēlas izcelt Komisijas darbu šajā jomā. Par visu Eiropas standartu vienveidīgumu un konsekvenci gādā to pamatā esošais princips “viens standarts, viens tests – atzīts visā Eiropā”. Tas nodrošina uzņēmumiem ieguldījumu drošību, kā arī juridisko un finansiālo drošību (31).

4.6.4.2.

Pakete “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”ir virzīta uz to, lai paātrinātu, pārveidotu un konsolidētu ES ekonomikas pāreju uz tīru enerģiju, vienlaikus saglabājot svarīgos ekonomikas izaugsmes un darbvietu radīšanas mērķus (32).

4.6.4.3.

Pēc Ceturtās dzelzceļa tiesību aktu paketes (2013) (33) Sestais dzelzceļa tirgus uzraudzības ziņojums (RMMS) (34) liecina, ka ES dzelzceļa tīkla kopējais garums ir palielinājies.

4.6.4.4.

Dokumentā “5G Eiropai. Rīcības plāns” (35) uzmanība pievērsta vienam no svarīgākajiem digitālās ekonomikas un sabiedrības elementiem; komerciālie pakalpojumi tiks sniegti 2020. gadā. EESK uzskata, ka noteicošie faktori būs šādi: pētniecības posmā publiskā un privātā sektora partnerības ietvaros veiksmīgi īstenoti 5G infrastruktūru projekti (PPP-5G), kā arī datu pārsūtīšanas nolūkā īstenota fronthaul tīklu un datu pārraides atvilces maršrutēšanas (backhaul) tīklu integrācija, izmantojot lielas jaudas komutatorus, heterogēnus pārvada posmus un mākonī novietotus procesorus, kuri var izmantot vairākus interneta piekļuves sniedzējus (36).

4.6.5. Integrētāki kapitāla tirgi un pilnvērtīga banku savienība

4.6.5.1.

Pēc pasākumiem, kas pieņemti finanšu krīzes rezultātā, Eiropas bankām tagad ir labākas spējas pārvarēt satricinājumus nākotnē. EESK atzinīgi vērtē acīmredzamo progresu ESM pārveidē par Eiropas Monetāro fondu, kas varētu piedāvāt likviditāti piesardzīgā veidā, tādējādi samazinot nosacījumu programmas.

Tomēr, lai nākotnē novērstu draudus finanšu sistēmā, EESK atbalsta centienus panākt dalībvalstu vienprātību jautājumā par spēcīgas banku savienības izveidi un šajā sakarā uzmanību pievērst pasākumiem, kas palielina iedzīvotāju un uzņēmumu uzticēšanos.

4.6.6. Mazāks administratīvais slogs un vienkāršāka nodokļu saistību izpilde

4.6.6.1.

Mūsdienīgiem uzņēmējdarbības tiesību aktiem Eiropas Savienībā ir būtiska nozīme saistībā ar vienoto tirgu. Šajā ziņā Eiropas uzņēmējdarbības tiesību aktu kopums nodrošina visaptverošu pieeju, kuras mērķis ir līdzsvarot un aizsargāt visu ieinteresēto personu, MVU, mazākuma akcionāru, kreditoru un darbinieku leģitīmās intereses un vajadzības (37).

4.6.6.2.

Vienprātības prasības dēļ Padomē ir grūtāk pieņemt kopīgus noteikumus par dažiem nodokļu aspektiem, jo īpaši attiecībā uz kopējo (konsolidēto) uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, (KKUINB) un vienotu ES pievienotās vērtības nodokli (PVN). EESK atbalsta arī PVN reformas paketi (38).

4.6.7. Ilgtspējīga mobilitāte

4.6.7.1.

Četri no katriem desmit aptaujātajiem Eiropas transportlīdzekļu vadītājiem (39) sagaida, ka nākamais automobilis, ko viņi iegādāsies, būs elektromobilis. “Tīro”automobiļu standarti un elektrotransportlīdzekļu (EV) stimuli palīdzēs Eiropas autoražotājiem saglabāt konkurētspēju pasaules tirgū, kurā notiek strauja elektrifikācija.

4.6.7.2.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Akumulatoru aliansi kā labu stratēģiskās vērtības ķēdes piemēru Eiropā. Tomēr ir vajadzīgi daudz lielāki centieni, jo Eiropas zīmoli lielā mērā atpaliek no Āzijas un ASV ražotājiem sacensībā par uzlādējamu transportlīdzekļu masveida ražošanu.

4.7. Turpmākā virzība

4.7.1.

Attiecīgos gadījumos Eiropas pusgada process ir jāizmanto kā viens no instrumentiem, lai efektīvāk un ātrāk virzītos uz labāku vienoto tirgu.

4.7.2.

Dalībvalstis var gūt labumu no iekļaujošāka dialoga, kura pamatā ir pilsoniskās sabiedrības vēlmes. Eiropas pusgads ir šā dialoga sastāvdaļa, un tas, ka dalībvalstis saņem konkrētai valstij adresētus ieteikumus, kas var uzlabot – nevis uzspiest – valsts līmeņa reformas, ir visnotaļ izšķirošs solis virzībā uz panākumiem un sabiedrības iesaistīšanu.

4.7.3.

Centieniem, kas vērsti uz vienotā tirgus sasniegumu atbalstīšanu, jāatspoguļojas visu dalībvalstu politikā un saistībās, un jāparedz iedzīvotāju līdzdalība un sabiedrības iesaiste. Ir ārkārtīgi svarīgi gādāt par to, lai efektīva komunikācija starp iedzīvotājiem un “Eiropas projektu, kura pamatā ir vienotais tirgus”būtu dalībvalstu prioritātes. Tādā veidā Eiropas vadītāji palīdzēs izvairīties no ekstrēmisma un radikālām darbībām pret vienoto tirgu.

4.7.4.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas aicinājumus un rosinājumus Eiropadomei, jo īpaši aicinājumu nodrošināt, ka Padome raiti sadarbojas ar Eiropas Parlamentu, lai pēc iespējas ātrāk pieņemtu tiesību aktu iniciatīvas attiecībā uz vienotā tirgus stratēģiju, digitālo vienoto tirgu, kā arī kapitāla tirgu un banku savienību (40).

Briselē, 2019. gada 15. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) COM(2018) 772 final, 2.1. nodaļa.

(2) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.

(3) COM(2015) 550 final, OV C 177, 18.5.2016., 1. lpp.

(4) COM(2015) 468 final, OV C 133, 14.4.2016., 17. lpp.

(5) COM(2015) 192 final, OV C 71, 24.2.2016., 65. lpp.

(6) COM(2018) 770 final.

(7) COM(2018) 771 final.

(8) Regula (ES) 2018/302.