Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014”

(COM(2018) 390 final – 2018/0210 (COD))

(2019/C 110/20)

Ziņotājs:

Brian CURTIS (UK-II)

Padome pieprasa atzinumu	12.7.2018.
Eiropas Parlaments pieprasa atzinumu	2.7.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 42. pants, 43. panta 2. punkts, 91. panta 1. punkts, 100. panta 2. punkts, 173. panta 3. punkts, 175. pants, 188. pants, 192. panta 1. punkts, 194. panta 2. punkts, 304. un 349. pants

Komitejas Biroja lēmums	22.5.2018. (paredzot atzinuma pieprasījumu)

Atbildīgā specializēta nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	27.11.2018.
Pieņemts plenārsesijā	12.12.2018.
Plenārsesija Nr.	539
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	214/1/3

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kas paredz dalībvalstīm elastīgāku sistēmu saskaņā ar to stratēģiskajām prioritātēm un kura mērķis ir atbalstīt zvejnieku ilgtspējīgu darījumdarbības modeli un saglabāt zivsaimniecības nozares konkurētspēju. EESK jo īpaši aicina nodrošināt ātru apstiprināšanu, pieejamāku finansēšanas mehānismu un samērīgāku un saskaņotāku sankciju sistēmu. Organizētu pilsonisko sabiedrību un reģionālo ieinteresēto personu platformas būtu jāiesaista visos procesa posmos, sākot no valstu plānu izstrādes līdz to īstenošanai un galīgajam novērtējumam.

1.2.

EESK uzskata, ka ir jāsaglabā pašreizējais EJZF budžeta apmērs (6,4 miljardi EUR). Tas nepieciešams, lai īstenotu radikālās izmaiņas un veiktu atjauninājumus, ko Eiropas Savienība noteikusi zivsaimniecības nozarei. Jo īpaši jāpiebilst, ka pašreizējais EJZF veido 0,6 % no DFS 2014.–2020. gadam, tātad jebkādam šā fonda finansējuma samazinājumam būs maznozīmīga ietekme uz ES kopējo budžetu, taču var radīt smagas sekas daudzos piekrastes reģionos.

1.3.

EESK secina, ka Komisijas priekšlikums nav balstīts uz sīki izstrādātu ekonomikas un sociālās ietekmes novērtējumu. Šo trūkumu pastiprina fakts, ka zivsaimniecības nozare jau vairāk nekā 20 gadus atrodas krīzes situācijā. Tādēļ Komiteja pieprasa nekavējoties iesaistīt Eiropas Komisiju (īpaši Nodarbinātības ģenerāldirektorātu) un uzsākt nozares sociālo dialogu, lai noteiktu piemērotākos pasākumus ekonomiskās un sociālās ietekmes kompensēšanai.

1.4.

EESK norāda, ka akvakultūra un zilā ekonomika joprojām ļoti nepietiekami kompensē uzņēmumu un darbavietu zaudēšanu. Komiteja aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt vienkāršotu mehānismu gan jauniem akvakultūras projektiem, gan pašreizējo projektu modernizācijai.

1.5.

Jaunā EJZF ietvaros prioritāte būtu jāpiešķir sociālajai dimensijai, lai stiprinātu un finansētu pasākumus, ar ko veicina un atbalsta sociālo dialogu, drošību, darba apstākļus un spēju veidošanu, uzlabojot darba ņēmēju kompetenci un sekmējot “paaudžu maiņu”.

1.6.

Komiteja aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis stingrāk rīkoties, ieviešot pilnīgu importa izsekojamību gan no NNN, gan no pārtikas drošības viedokļa. Jaunajā ES globālajā stratēģijā zivsaimniecības un okeānu pārvaldības jomā galvenā uzmanība būtu jāvelta cīņai pret visa veida verdzību un ļaunprātīgu izmantošanu gan uz kuģa, gan zivju apstrādes procesā uz sauszemes.

1.7.

EESK ierosina nodrošināt finansējumu jauniem kuģiem, lai aizstātu vecos kuģus, ja attiecīgajai flotei nav ražošanas jaudas pārpalikumu un mērķsugas tiek zvejotas atbilstoši MSY līmeņiem. Šajā pasākumā vajadzētu izmantot ilgtspējīgākus un efektīvākus dzinējus, lai samazinātu CO2 emisijas un nodrošinātu apkalpes drošību.

1.8.

Komiteja ierosina saglabāt pašreizējos kritērijus finansiālā atbalsta un kompensāciju nodrošināšanai zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas vai pilnīgas izbeigšanas gadījumā. Svarīgi, ka no minētajiem finanšu instrumentiem labumu var gūt gan zvejnieki, gan zvejas kuģu īpašnieki.

1.9.

Komiteja atbalsta to, ka ir ierosināti īpaši pasākumi mazapjoma piekrastes zvejas atbalstam, jo tas ir svarīgi daudzu piekrastes kopienu iztikai un kultūras mantojumam. Tomēr, lai atbalstītu ilgtspējīgas uzņēmējdarbības modeli mazapjoma zvejas jomā, ir svarīgi noteikt pielāgotus saglabāšanas un tehniskos pasākumus tur, kur mazapjoma zveja ir vairāk izplatīta (piemēram, Vidusjūra). Šādi pasākumi būtu jāpielāgo dažādajām zvejas metodēm un katras jūras bioloģiskajām īpatnībām. EESK uzskata, ka efektīva datu vākšana, kontrole un izpilde ir būtiski priekšnosacījumi atbildīgai zivsaimniecības pārvaldībai, kas veicina zvejnieku un vietējo kopienu sociālos un saimnieciskos ieguvumus.

2. Ievads un metodika

2.1.

Jaunais Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) ir daļa no daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2021.–2027. gadam. EJZF ir būtisks instruments, ar ko atbalstīt kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķu sasniegšanu, veicināt Eiropas Savienības jūrlietu politikas īstenošanu un stiprināt okeānu starptautisko pārvaldību, jo īpaši saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības plānu 2030. gadam.

2.2.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzskata, ka jaunais ES ilgtermiņa budžets ir izšķirošs faktors ilgtspējīgai attīstībai, izaugsmei un kohēzijai, un plašākā nozīmē arī ES nākotnei. Šā iemesla dēļ šis atzinums ir cieši saistīts ar visiem pārējiem, kuros analizēti īpašie fondi, kas ietilpst jaunajā DFS 2021.–2027. gadam (1).

3. Priekšlikuma kopsavilkums

3.1.

Jaunajā EJZF 2021.–2027. gadam uzmanība tiks pievērsta četrām prioritātēm:

—	veicināt ilgtspējīgu zivsaimniecību un jūras bioloģisko resursu saglabāšanu,

—	veicināt nodrošinātību ar pārtiku, izmantojot ilgtspējīgu un konkurētspējīgu akvakultūru un tirgus,

—	sekmēt ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi un veicināt pārtikušas piekrastes kopienas,

—	stiprināt starptautisko okeānu pārvaldību un veicināt nebīstamas, drošas, tīras un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras un okeānus.

3.2.

Jaunā EJZF budžets pašreizējās cenās būs 6,14 miljardi EUR. Resursus galvenokārt sadala starp dalītu un tiešu pārvaldību. Kopumā 5,31 miljardi EUR tiek piešķirti, īstenojot dalītu pārvaldību ar dalībvalstīm, bet 0,83 miljardi EUR – tiešā pārvaldībā, ko īsteno Eiropas Komisija.

3.3.

Komisijas priekšlikuma mērķis ir pārvarēt 2014.–2020. gada EJZF ierobežojumus un izveidot finansēšanas sistēmu, kurā var tikt galā ar jaunām problēmām saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem. EJZF galvenās īpatnības ir šādas.

3.3.1. Vienkāršošana

EJZF 2014.–2020. gada struktūras pamatā ir stingrs finansēšanas iespēju un atbilstības noteikumu apraksts, kas dalībvalstīm un saņēmējiem ir sarežģījis īstenošanu. EJZF 2021.–2027. gadam piedāvā plašākas iespējas, kas ļauj dalībvalstīm mērķtiecīgi atbalstīt savas stratēģiskās prioritātes. Proti, regula raksturo dažādas atbalsta jomas katrā prioritātē, nodrošinot elastīgu īstenošanas pamatu. Dalībvalstis izstrādās savas programmas, tajās norādot atbilstošākās metodes prioritāšu sasniegšanai. Dalībvalstīm tiks nodrošināta elastība attiecībā uz atbilstības noteikumiem.

3.3.2. Saskaņotība ar citiem ES fondiem

Noteikumi, kas attiecas uz visiem fondiem, jaunajā DFS ir noteikti kopīgo noteikumu regulā (CPR). Jo īpaši tiks izstrādāta īpaša sinerģija ar citiem fondiem (ERAF, ESF u. c.).

3.3.3. Nosacījumi

Saskaņā ar ANO Ilgtspējīgas attīstības konferenci (Rio+20) un IAM Nr. 14 par okeānu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu ES ir apņēmusies veicināt ilgtspējīgu zilo ekonomiku, bioloģisko resursu saglabāšanu un laba vides stāvokļa sasniegšanu, aizliegt konkrētus zvejniecības subsīdiju veidus, kas veicina pārmērīgu zvejas jaudu un pārzveju, likvidēt subsīdijas, kuras sekmē nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, un atturēties no jaunu šādu subsīdiju ieviešanas. Šā iemesla dēļ regula nosaka ierobežojumus un nosacījumus (“neatbilstīgas darbības”), lai novērstu negatīvu ietekmi uz zivsaimniecības saglabāšanu.

3.3.4. Koncentrēšanās uz rezultātiem

EJZF atbalsta rezultāti tiks novērtēti, pamatojoties uz rādītājiem. Dalībvalstis ziņos par progresu noteikto starpposma rādītāju un galīgo mērķrādītāju sasniegšanā. Komisija veiks gada veikuma pārskatīšanu, kas balstīta uz dalībvalstu sagatavotajiem gada veikuma ziņojumiem un ļauj savlaicīgi atklāt iespējamās īstenošanas problēmas un noteikt koriģējošus pasākumus.

3.3.5. Vides, sociālā un ekonomiskā ilgtspēja

Ilgtspējīga zveja un akvakultūra ir viens no KZP galvenajiem mērķiem. Atbilstīgi plašajam ilgtspējas jēdzienam ieguvumus ekonomikas, sociālajā un nodarbinātības jomā jācenšas sasniegt kopā ar vides mērķiem. Maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms (MSY) joprojām būs galvenā metode ilgtspējīgas zvejas nodrošināšanai. Tiks sniegts atbalsts pārejai uz ilgtspējīgākām darbībām. Kompensāciju par zvejas darbību ārkārtas pārtraukšanu piešķirs tikai tad, ja šādu apstākļu ietekme uz zvejniekiem ir būtiska (2). Saskaņā ar jauno EJZF īpašu vērību un atbalstu piešķirs tādām jomām kā mazapjoma piekrastes zveja, tālākie reģioni, paaudžu maiņa, izglītība un apmācība, kā arī darba aizsardzība. Nozvejas izkraušanas pienākums arī turpmāk varētu būt kritiskais aspekts, jo tam ir milzīga finansiālā ietekme. Tādēļ EJZF atbalstīs inovācijas un investīcijas, kas veicina nozvejas izkraušanas pienākuma īstenošanu, piemēram, investīcijas selektīvajos zvejas rīkos, ostu infrastruktūru uzlabošanā un nevēlamas nozvejas tirdzniecībā. Visbeidzot, tiks sniegts atbalsts zvejniekiem un ostām, lai nodrošinātu zudušo zvejas rīku un jūras piedrazojuma savākšanu un atkritumu apsaimniekošanu ar mūsdienīgām metodēm.

3.4.

No trešām valstīm importē vairāk nekā 60 % ES patērēto zivju (3). Lai kompensētu trūkstošo apjomu, līdztekus zvejas darbībām ir jāatbalsta arī akvakultūra, kas nodrošina zivis, kuras atbilst augstiem kvalitātes standartiem un ir pieejamas par pieņemamām cenām. Tādēļ EJZF atbalstīs akvakultūras, tostarp saldūdens akvakultūras, veicināšanu un ilgtspējīgu attīstību.

3.5.

Pašreiz 60 % okeānu ir ārpus valstu jurisdikcijas robežām. Tas nozīmē, ka ES vajadzēs aktīvāk un pārliecinošāk iesaistīties pasaules līmeņa okeāna pārvaldības problēmu risināšanā. EJZF atbalstīs šo apņemšanos, proti, nodrošināt drošus, aizsargātus, tīrus un ilgtspējīgi apsaimniekotus okeānus atbilstīgi tiešās pārvaldības principam. Visbeidzot, EJZF 2021.–2027. gada finanšu līdzekļi tiks izmantoti, lai risinātu jaunās problēmas, kas saistītas ar uzlabotu pierobežas aizsardzību (krasta apsardzes sadarbība) un jūras novērošanu.

3.6.

Šo atbalstu papildinās ar īpašu finansējumu Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai, ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem (SFPA) un Eiropas Savienības dalībai reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO) un citās starptautiskās organizācijās, kas arī veicina Eiropas Savienības politikas īstenošanu zivsaimniecības un jūrlietu nozarēs.

4. Vispārīgas piezīmes

4.1.

—	Novēlota apstiprināšana un attiecīgi novēlota īstenošana. Likumdevēji pieņēma EJZF regulu tikai 2014. gada maijā, un pēc tam dalībvalstīm bija nepieciešams papildu laiks, lai izstrādātu un apstiprinātu valstu programmas.

—

Pašreizējā sistēma ir pārāk sarežģīta un birokrātiska. Turklāt, ņemot vērā iespējamo pārmērīgo finansiālo risku, daudzi zvejnieki vilcinās, pirms pieteikties finansējumam. Ja piecu gadu laikā pēc pēdējā maksājuma atbalsta saņēmēji izdara smagu pārkāpumu (5), saskaņā ar priekšlikuma 12. panta 2. punktu (kas saglabā spēkā esošos noteikumus) viņi zaudē tiesības uz atbalstu ar atpakaļejošu spēku, un viņiem ir jāatmaksā visi saņemtie maksājumi. Šāda prasība būtu jāsvītro.

4.2.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ EESK aicina nodrošināt ātru apstiprināšanu, pieejamāku finansēšanas mehānismu un samērīgāku un saskaņotāku sankciju sistēmu. Vajadzētu panākt, ka visi zvejnieki uzskata EJZF par lietotājam draudzīgu sistēmu, kuras mērķis ir uzlabot viņu darbību ilgtspējas un kvalitātes ziņā. Šim aspektam būs izšķiroša nozīme, lai īstenotu un ievērotu jauno zivsaimniecības kontroles sistēmu, ko nesen ierosinājusi Eiropas Komisija (6). Komiteja iesaka iesaistīt organizētu pilsonisko sabiedrību un reģionālo ieinteresēto personu platformas visos procesa posmos, sākot no valstu plānu izstrādes līdz to īstenošanai un galīgajam novērtējumam.

4.3.

Jaunā EJZF budžets (6,14 miljardi EUR) tika samazināts (– 4 %) salīdzinājumā ar pašreiz īstenoto 2014.–2020. gada EJZF (6,4 miljardi EUR). EESK atzīst, ka Brexit ir pamatots iemesls šim finanšu samazinājumam. Tomēr EESK norāda, ka Eiropas Savienības prasītajām radikālajām pārmaiņām zivsaimniecības nozarē, kurā ir nodarbināti 150 000 zvejnieku un kur visā vērtības ķēdē ir vairāk nekā 730 000 darba ņēmēju, kas rada gandrīz 400 miljardus EUR gadā gan algās, gan neto peļņā, ir vajadzīgs lielāks finansējums vai vismaz pašreizējais budžets bez samazinājuma. Jāpiebilst, ka pašreizējais EJZF veido 0,6 % no DFS 2014.–2020. gadam, tātad jebkādam šā fonda finansējuma samazinājumam būs maznozīmīga ietekme uz ES kopējo budžetu, taču tas var radīt smagas sekas daudzos piekrastes reģionos.

4.4.

EESK secina, ka Komisijas priekšlikums nav balstīts uz sīki izstrādātu ekonomikas un sociālās ietekmes novērtējumu. Šo trūkumu pastiprina fakts, ka zivsaimniecības nozarē vairāk nekā 20 gadus ir valdījusi krīze, un pasākumi, kas paredzēti, lai panāktu ilgtspējīgāku zivsaimniecību un akvakultūru, nespēja mainīt šo tendenci (7). Tādēļ Komiteja pieprasa nekavējoties iesaistīt Eiropas Komisiju (īpaši Nodarbinātības ģenerāldirektorātu) un uzsākt nozares sociālo dialogu (8), lai noteiktu piemērotākos pasākumus ekonomiskās un sociālās ietekmes kompensēšanai.

4.5.

EESK norāda, ka pasākumi, kas veikti akvakultūras un zilās ekonomikas attīstībai, galvenokārt pārmērīgi birokrātiskas sistēmas dēļ joprojām ļoti nepietiekami kompensē uzņēmumu un darbavietu zaudēšanu. Komiteja aicina Komisiju un dalībvalstis gādāt par to, lai tiktu izstrādāts vienkāršots mehānisms gan jauniem akvakultūras projektiem, gan pašreizējo projektu modernizācijai reģionālā līmenī, īpašu uzmanību pievēršot akvakultūrai piešķiramo zonu noteikšanai.

4.6.

Ilgtspējīga zivsaimniecība joprojām ir galvenais mērķis, un zivsaimniecības nozarei jābūt iespējai to sasniegt. Tomēr šajā Komisijas ierosinātajā prioritātē nav precizēts, vai pasākumi, kurus finansē pašreizējā EJZF ietvaros, ir iekļauti nolūkā uzlabot darba un drošības apstākļus, piemēram, apmācības, konsultāciju pakalpojumu, cilvēkkapitāla, sociālā dialoga, jaunu zvejnieku vai arī darba aizsardzības vajadzībām. Kā norādījuši nozares un pārvalžu pārstāvji, trūkst kvalificētu profesionāļu, tāpēc “paaudžu maiņa” kavējas. EESK mudina līdztiesīgos likumdevējus piešķirt prioritāti sociālajai dimensijai, lai stiprinātu un finansētu pasākumus, ar ko veicina un atbalsta sociālo dialogu, drošību, darba apstākļus un spēju veidošanu, tādējādi uzlabojot darba ņēmēju kompetenci. Pretējā gadījumā šī nozare nebūs pievilcīga jauniem speciālistiem.

4.7.

Kuģu modernizācija, ar ko paredz palielināt drošību uz kuģa, nepalielinot zvejas jaudu, paaudžu maiņa un pienācīgi darba apstākļi, apmācība un atalgojums ir būtiski rādītāji, kas liecina par ES trūkumiem izaugsmes un spēka ziņā. Zvejnieki EJZF ietvaros būtu jāiesaista jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, lai, atbalstot novatoriskus rīkus, cita starpā veicinātu selektivitāti un ietekmes pētījumus vai mazinātu zvejas ietekmi. Šajā saistībā lejupvērstā Komisijas pieeja neļaus atrisināt visas ar ilgtspēju un konkurētspēju saistītās problēmas.

4.8.

EESK norāda, ka vairums no trešām valstīm importēto zivju ir zvejotas, salīdzinājumā ar ES nozveju mazākā mērā ievērojot ilgtspējas principu, nemaz nerunājot par darba apstākļiem uz kuģa vai par zivju apstrādi uz sauszemes. Tādēļ zemākas cenas rada negodīgu konkurenci ar ES zvejniekiem, kaitējot jebkādām izredzēm sasniegt stabilas minimālās cenas “pirmajā pārdošanā”, kas ir priekšnoteikums to izdzīvošanai. Komiteja aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis veikt stingrākus pasākumus, ieviešot pilnīgu importa izsekojamību gan no NNN, gan no pārtikas drošības viedokļa, un organizēt informētības veicināšanas kampaņas, lai patērētājus informētu par Eiropas zivju kvalitāti. Tāpat ir jānovērš apšaubāma mazumtirdzniecības prakse, piemēram, svaigo zivju stendos tiek piedāvātas atkausētas zivis bez skaidra un nepārprotama marķējuma.

5. Īpašas piezīmes

5.1.

Komiteja atbalsta Eiropas Komisijas jauno pieeju, kuras mērķis ir izveidot vispārēju satvaru, kas nesatur reglamentējošus pasākumus un dalībvalstīm, īstenošanas iestādēm un saņēmējiem piedāvā lielāku elastību. Proti, šai vienkāršotajai sistēmai būtu jāpaver iespēja izveidot pielāgotas valstu programmas. Tas, savukārt, ir jāpanāk, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus piekļuvei finansējumam visā ES. Turklāt Kopīgo noteikumu regulai, kurā ietverti visi īstenošanas noteikumi, ir jāveicina dažādu ES finansēšanas programmu kopīga izmantošana. Ir jāizveido skaidri mehānismi, lai pārbaudītu, vai valsts nauda patiešām tiek izlietota tur, kur tas ir vairāk vajadzīgs, un vai finansiālais atbalsts tiek piešķirts okeānu ilgtspējīgai pārvaldībai.

5.2.

EESK atbalsta priekšlikumu noteikt četras galvenās prioritātes. Proti, Komiteja atzinīgi vērtē to, ka, lai sasniegtu IAM un atbalstītu mazapjoma, zveju īpaša uzmanība ir pievērsta okeānu pārvaldībai un vietējai attīstībai, kā teikts tās iepriekšējos atzinumos (9). Tomēr EESK norāda, ka nesen uz Eiropas kuģiem ir atklāti verdzības un ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi (10), un diemžēl trešās valstīs šāda prakse (tostarp bērnu verdzība) ir vēl izplatītāka. Komiteja uzskata, ka jaunajā globālajā stratēģijā, ko īsteno Komisija, galvenā uzmanība būtu jāpievērš cīņai pret visa veida ļaunprātīgu cilvēka izmantošanu.

5.3.

Komiteja uzskata, ka flotes atjaunošana ir galvenā problēma, jo Eiropas zvejas kuģi vidēji ir vecāki par 30 gadiem, un bieži vien tikai ar vienkāršu modernizāciju nepietiek. Tāpēc EESK ierosina mudināt nodrošināt finansējumu jauniem kuģiem, lai aizstātu vecos kuģus, ja attiecīgajai flotei nav ražošanas jaudas pārpalikumu un mērķsugas tiek zvejotas atbilstoši MSY līmeņiem. Turklāt, ņemot vērā SJO stratēģiju par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu no kuģiem, nolūkā līdz 2050. gadam par vismaz 50 % samazināt kopējo gada emisiju apjomu, lielākiem kuģiem ir jāmaina to dzinēji, lai pielāgotos izvirzītajam starptautiskajam mērķim un īstenotu to. Tāpēc ir svarīgi paredzēt ilgtspējīgāku un efektīvāku dzinēju iepirkumu, lai samazinātu CO2 emisijas un garantētu apkalpes drošību. Būtībā saskaņā ar FAO novērtējumu zveja ir potenciāli bīstama darbība, un, lai samazinātu nāves gadījumu, traumu un ar darbu saistītu slimību skaitu, ir vajadzīga pienācīga apmācība par darba aizsardzību (11). Tādēļ zvejas flotes jauda un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība būtu jānošķir no flotes un dzinēju atjaunošanas.

5.4.

Atbalstam, ko sniedz darbības pagaidu pārtraukšanai, ir bijusi izšķiroša nozīme, lai uzlabotu krājumu stāvokli, jo īpaši lieguma laikā, un vienlaikus zvejniekiem daļēji kompensētu ienākumu zaudējumus. Komisija saglabā šo pasākumu arī jaunajā finanšu shēmā, tomēr ierosina jaunas prasības, kuras nebija izvirzītas iepriekšējā regulā. Tā kā trūkst ziņojumu par līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu darbības pagaidu pārtraukšanas nolūkos, Komisijai būtu jāņem vērā un jāsaglabā iepriekšējie kritēriji, lai šo palīdzību sniegtu lielākajam skaitam zvejnieku, kuriem tā varētu būt nepieciešama. Tas pats princips būtu jāattiecina arī uz darbības pilnīgu izbeigšanu. Abos minētajos gadījumos ir svarīgi, ka šo finansiālo atbalstu var izmantot ne tikai zvejas kuģa īpašnieks, bet arī zvejnieki, kā noteikts pašreizējā EJZF.

5.5.

Zvejniecība ir sezonāla darbība, un nozveja var būt mainīga, dažkārt pārsniedzot tirgus vajadzības. Tāpēc ir jāparedz līdzekļi, lai pienācīgi pārvaldītu ražošanas pārpalikumus, palīdzot stabilizēt produkcijas daļu, pirms tā tiek nodota pārdošanā, īpaši tad, ja nozvejas apjoms ir samazinājies. Lai to panāktu, EJZF ietvaros arī turpmāk būtu jāatbalsta ražotāju organizācijas, kurām ir nepieciešams mehānisms cilvēku patēriņam paredzētu zivsaimniecības produktu pagaidu uzglabāšanai. Lai nodrošinātu minētās palīdzības pilnīgu funkcionalitāti, tai jābūt pieejamai nekavējoties. Tāpēc EESK atbalsta to, ka tiek saglabāts mehānisms, kas ļauj kompensēt uzglabāšanas izmaksas.

5.6.

Paaudžu maiņa ir vēl viens nozīmīgs jautājums nozares nākotnei. Dažas jaunās iniciatīvas varētu būt lietderīgas lietotu kuģu iegādes, profesionālo apmācību un labāku darba apstākļu sekmēšanai, taču tās neatrisina galveno problēmu — investīciju zemo atdevi. Tas ir īpaši skaidri vērojams mazapjoma zvejā, kur kuģus ar garumu, kas mazāks par 12 m, ekspluatē ģimenes līmenī. EESK norāda, ka pastāvīgs kuģu un darbavietu zudums ir pretrunā Komisijas prognozei, proti, līdz 2030. gadam divkāršot ES zivsaimniecības nozares produkciju saskaņā ar prognozēto globālo izaugsmi (12).

5.7.

Komiteja atbalsta to, ka ir ierosināti īpaši pasākumi mazapjoma piekrastes zvejas atbalstam, jo tas ir svarīgi daudzu piekrastes kopienu iztikai un kultūras mantojumam. Mazapjoma piekrastes zvejas nozarei pieder 75 % no visiem ES reģistrētajiem zvejas kuģiem, un tajā ir gandrīz puse no visām darbvietām. Pēdējo desmitgažu laikā tradicionālā un mazapjoma zveja samaksāja augstāko cenu par krīzi, un tai ir vajadzīga īpaša stratēģija, kas tai ļautu atgūt stabilu stāvokli tirgū. Šī iniciatīva pozitīvi ietekmēs arī novājinātās vietējās kopienas.

5.8.

Komiteja uzskata, ka ir nepieciešama novatoriska pieeja, kas ļautu pārvaldīt mazapjoma zvejas tiesības, un ir nepieciešama turpmāka sadarbība, lai palīdzētu nozarei pārvaldīt savas kvotas/zvejas dienu skaitu, izveidot saikni starp ražošanu un tirdzniecību vai arī risināt izmirstošo sugu problēmu. Piekrastes kopienas un jūras vide gūs lielāko labumu, ja zvejas iespējas tiks piešķirtas, pamatojoties uz pārredzamiem vides, sociālajiem un saimnieciskajiem kritērijiem. Līdzekļi, kas sekmē ilgtspēju, un līdzdalības procesi var palīdzēt šo problēmu risināšanā, un šajā sakarā jāmin tādi pasākumi kā semināru veicināšana vai tādu līdzdalības procesu izstrāde, kas ļautu sadarboties ar zinātniekiem un citām ieinteresētajām personām.

5.9.

Sabiedrības virzīta vietējā attīstība (CLLD) 2014.–2020. gada plānošanas periodā ir bijusi ļoti lietderīgs instruments. Šai stratēģijai bija būtiska nozīme vietējās kopienas ekonomikas dažādošanas veicināšanā. Tāpēc Komiteja atbalsta priekšlikumu par tās paplašināšanu, lai aptvertu visas zilās ekonomikas nozares. Tomēr, piešķirot finansējumu ilgtspējīgai zilai ekonomikai, būtu jānodrošina pašreizējo un nākamo paaudžu sociālais un saimnieciskais ieguvums, jāatjauno un jāaizsargā jūras ekosistēmu daudzveidība, produktivitāte, noturība un raksturīgā vērtība un jāveicina tīras tehnoloģijas, atjaunojamā enerģija un materiālu aprites plūsma.

5.10.

Komiteja uzskata, ka 2017. gada Maltas deklarācija MedFish4Ever ir ES rīcības stūrakmens. Tomēr EESK norāda, ka īpašie saglabāšanas un tehniskie pasākumi būtu jāpielāgo dažādajām zvejas metodēm un Vidusjūras bioloģiskajām īpatnībām. Būtībā EESK ir norādījusi, ka veiksmīgais modelis, ko daudzgadu plāns piedāvā vienas sugas zvejniecībai (piemēram, Baltijas jūra), ir mazāk efektīvs attiecībā uz jaukto zveju (piemēram, Vidusjūra) (13). Turklāt zvejas metodes Ziemeļeiropā un Dienvideiropā ir pilnīgi atšķirīgas. Proti, Vidusjūras zvejai ir raksturīga mazapjoma un tradicionāla zveja (14). Tādēļ Komiteja iesaka veicināt pētījumus par krājumu novērtēšanu un vākt datus, lai izveidotu vairāk pielāgotas un efektīvākas bioloģiskās daudzveidības aizsardzības sistēmas. Efektīva datu vākšana, kontrole un izpilde ir būtiski priekšnosacījumi atbildīgai zivsaimniecības pārvaldībai, kas veicina zvejnieku un vietējo kopienu sociālos un saimnieciskos ieguvumus.

5.11.

Kā jau EESK ir prognozējusi (15), izkraušanas pienākums ir viena no nozares galvenajām problēmām, ar ko, ņemot vērā tās sarežģītību un lielās izmaksas, kas saistītas ar pāreju uz ilgtspējīgāku zvejniecību (t. i., izmantojot īpašus selektīvus zvejas rīkus), saskaras gan zvejas uzņēmumi, gan valsts iestādes. Ar Komisijas jauno priekšlikumu par zivsaimniecības kontroli (16) paredzēts paplašināt pašreizējos mazizmēra kuģu pienākumus un kopumā noteikt jaunus uzdevumus un pienākumus visai nozarei (t. i., uz kuģa obligāti jābūt videonovērošanas sistēmai (CCTV)). EESK uzskata, ka vajadzīga vienkāršāka, elastīgāka un pragmatiskāka kontroles sistēma, un valstu līmenī jānodrošina pienācīgs atbalsts lielam kuģu skaitam. Tādēļ veiksmīga jaunās kontroles sistēmas ieviešana ir atkarīga no ātras un pilnīgas EJZF īstenošanas 2021.–2027. gadā, lai palīdzētu visiem zvejniekiem ievērot jauno regulu (17).

5.12.

EESK norāda, ka jaunā ES direktīva par konkrētu plastmasas izstrādājumu (proti, zvejas rīku) vidiskās ietekmes samazināšanu (18) kopā ar jauno direktīvu par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām (19) paver jaunus scenārijus un iespējas ilgtspējīgai zivsaimniecībai un aprites ekonomikai. Pasākums, kas paredzēts, lai, izmantojot zvejniekiem paredzētus stimulus, veicinātu zvejas rīku atgriešanos, jāattiecina arī uz visiem citiem atkritumiem un jūras piedrazojumu, kas savākts zvejas darbībās.

5.13.

Uz šo iniciatīvu būtu jābalstās nozarei, jo saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem zvejniekiem ir jāmaksā, lai ostās no tā atbrīvotos. Tas nozīmē, ka mūsdienās zvejnieki maksā, lai attīrītu okeānu un likvidētu atkritumus, kurus viņi paši nav radījuši, bet ir savākuši. EESK uzskata, ka zvejnieki varētu sniegt nozīmīgu pievienoto vērtību, un, pateicoties pienācīgai apmācībai, tīrīšanas darbība varētu kļūt par vēl vienu ienesīgu saimniecisko darbību tādā pašā veidā kā zvejas tūrisms (zilā ekonomika) (20).

5.14.

Ņemot vērā, ka Komisija ir ierosinājusi 25 % no kopējā ES budžeta piešķirt cīņai pret klimata pārmaiņām, EESK ierosina piešķirt nozīmīgu daļu no šiem līdzekļiem ostu atjaunošanai, lai izveidotu “slēgta cikla” jūras piedrazojuma apsaimniekošanu un sekmētu aprites ekonomiku. Ņemot vērā plašāku jūras piedrazojuma novēršanas stratēģiju, īpaši līdzekļi jāpiešķir upju tīrīšanai (21). EESK uzskata, ka atvērtas pārvaldības modeļi, kuros iesaistītas publiskā sektora iestādes un organizēta pilsoniskā sabiedrība vietējā līmenī (piemēram, “upju līgumi”), varētu tikt atdarināti, izmantojot strukturētu pieeju, kas vērsta uz pārrobežu tīklu izveides veicināšanu (22).

5.15.

Daudzas ieinteresētās personas ir norādījušas, ka ir grūti panākt līdzvērtīgus konkurences apstākļus zonās, kurās ir citi jūras izmantošanas veidi, jo īpaši zonās, kuras tiek izmantotas kopīgi ar trešo valstu flotēm (23). Tāpēc lielāka ES ietekme starptautiskajā okeānu pārvaldībā varētu sniegt vairāk iespēju attiecībā uz vides ilgtspēju un godīgu konkurenci.

5.16.

EESK atbalsta ierosinājumu par trešo valstu kuģu kontrolēšanu. Turklāt Komiteja norāda, ka būtu lietderīgi ieviest labāku izsekojamības sistēmu attiecībā uz trešās valstīs nozvejotām zivīm, lai novērstu krāpšanu un nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu.

Briselē, 2018. gada 12. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) EESK atzinumi: “Daudzgadu finanšu shēma laikposmam pēc 2020. gada” (OV C 440, 6.12.2018., 106. lpp.); “Kopīgo noteikumu regula 2021.–2027. gadam” (OV C 62, 15.2.2019., 83. lpp.); “Regula par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (2021–2027)” (OV C 62, 15.2.2019., 90. lpp.); “Regula par Eiropas teritoriālo sadarbību 2021.–2027. gadā” (OV C 440, 6.12.2018., 116. lpp.); “Regula par pārrobežu mehānismu 2021.–2027. gadā” (OV C 440, 6.12.2018., 124. lpp.); “Eiropas Sociālais fonds+” (OV C 62, 15.2.2019., 165. lpp.); “Priekšlikums programmai “Apvārsnis Eiropa” (jauna 9. pamatprogramma)” (OV C 62, 15.2.2019., 33. lpp.).

(2) Ja attiecīgā kuģa komerciālās darbības ir apturētas vismaz 90 dienas pēc kārtas un ja saimnieciskie zaudējumi, kas radušies darbības izbeigšanas dēļ, pārsniedz 30 % no attiecīgā uzņēmuma gada vidējā apgrozījuma konkrētā laikposmā.

(3) COM(2018) 390, 12. lpp.

(4) Pašreizējais EJZF 2014.–2020. gadam ir īstenots ļoti nelielā apmērā. Proti, 29 % no finanšu līdzekļiem ir piešķirti izraudzītiem projektiem, un tikai 8 % no kopējā budžeta ir iztērēti šiem izraudzītajiem projektiem. Dati: Eiropas Komisija. https://cohesiondata.ec.europa.eu/funds/emff#

(5) Par smagu pārkāpumu tiek piemērotas sankcijas. Šādas sankcijas var atšķirties proporcionāli pārkāpuma smagumam. Piemēram, Spānijā tās var svārstīties no 601 līdz 60 000 EUR. Tas nozīmē, ka zvejniekam varētu noteikt sankcijas, kas ir proporcionālas pārkāpuma smagumam, tikai 601 EUR apmērā, taču saskaņā ar 10. panta 2. punktu viņš varētu zaudēt simtiem tūkstošu euro no atbalsta investīcijai, kas varētu būt pabeigta un tika izmaksāta pirms pieciem gadiem. Tas sevišķi spēcīgi ietekmē mazapjoma zveju.

(6) EESK atzinums “Zivsaimniecības kontrole” (skatīt šā Oficiālā Vēstneša118. lpp.).

(7) Piemēram, Itālijā 8 000 km krasta līnijas garumā zvejas kuģu skaits ir samazinājies par aptuveni 33 % pēdējo 30 gadu laikā. Kuģu vecums vidēji ir 34 gadi, un tie ir steidzami jāuzlabo vai jāaizstāj ar jauniem. Šajā laikposmā tika zaudētas 18 000 darba vietas (Itālijas zivsaimniecības nozarē ir nodarbināti 27 000 darba ņēmēju). Dati: Mipaaf, 2016.

(8) ES Jūras zvejniecības nozaru sociālā dialoga komiteja (EUSSDC).

(9) EESK atzinums “Daudzgadu plāns mazo pelaģisko sugu zvejniecībām Adrijas jūrā” (OV C 288, 31.8.2017., 68. lpp.).

(10) https://www.theguardian.com/world/2018/may/18/we-thought-slavery-had-gone-away-african-men-exploited-on-irish-boats

(11) FAO lēš, ka nāves gadījumu skaits zivsaimniecības nozarē pasaulē pārsniedz 32 000 (https://safety4sea.com/fishers-fatalities-give-impetus-to-fishing-vessel-safety-work/).

(12) ESAO, “The Ocean Economy in 2030” (“Okeānu ekonomika 2030. gadā”), 2016. gads.

(13) GFCM, “The State of Mediterranean and Black Sea Fisheries” (“Vidusjūras un Melnās jūras zvejniecības stāvoklis”), 2016. g., 26. lpp. Kā uzsvērts GFCM-FAO, vienas sugas jūrās ir vieglāk veikt mērķtiecīgu zveju, jo tajās līdzās ir daži zivju veidi un tāpēc ir viegli noteikt nozvejas ierobežojumus. Savukārt, vairāku sugu jūrās vienā apgabalā var atrast daudz zivju sugu.

(14) EESK atzinums “KZP reforma”, 1.3. punkts (OV C 181, 21.6.2012., 183. lpp.) un “Daudzgadu plāns mazo pelaģisko sugu zvejniecībām Adrijas jūrā” (OV C 288, 31.8.2017., 68. lpp.)

(15) EESK atzinums “Izkraušanas pienākums” (OV C 311, 12.9.2014., 68. lpp.). Atzinuma 1.2. punkts “(..) Komisijas priekšlikums ir pārāk sarežģīts un izkraušanas pienākuma ievērošana zvejniekiem radīs pārāk lielu un nesamērīgu papildu darba apjomu. Tādēļ būtu lietderīgi paredzēt pragmatiskāku, skaidrāku, vienkāršāku un elastīgāku regulējumu, kas pārejas posmā zvejniekiem dod laiku pielāgoties, nesaskaroties ar smagām sankcijām.”

(16) COM(2018) 368

(17) Skatīt 6. zemsvītras piezīmi.

(18) COM(2018) 340 final.

(19) COM(2018) 33 final.

(20) EESK atzinums “Vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi” (OV C 62, 15.2.2019., 207. lpp.).

(21) UNEP 2016. gada informatīvais ziņojums. 80 % no jūras piedrazojuma rodas no upēm.

(22) Skatīt 20. zemsvītras piezīmi.

(23) MEDAC, questions on post-2020 EU funding for fisheries and maritime sector (jautājumi par ES finansējumu zvejniecības un jūrlietu nozarei pēc 2020. gada), 2018. gada februāris.