Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss” un atceļ [Eiropas Solidaritātes korpusa regulu] un Regulu (ES) Nr. 375/2014”

(COM(2018) 440 final – 2018/0230 (COD))

(2019/C 62/33)

Ziņotājs:

Michael McLOUGHLIN

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 2.7.2018. Eiropas Savienības Padome, 10.7.2018.
Juridiskais pamats	LESD 165. panta 4. punkts, 166. panta 4. punkts, 214. panta 5. punkts un 294. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	26.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	17.10.2018.
Plenārsesija Nr.	538
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	184/1/3

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē apņemšanos atjaunot Eiropas Solidaritātes korpusu (ESK) ar lielāku budžetu un mērķi attiecībā uz dalību.

1.2.

Komiteja pauž gandarījumu par ESK pilnīgo un jauno juridisko pamatu, īpašo budžetu un apvienošanu ar iniciatīvu “ES palīdzības brīvprātīgie” (1).

1.3.

Ir vajadzīga jauna visaptveroša ES brīvprātīgā darba politika, kas risinās visus attiecīgos jautājumus un sadarbosies ar dalībvalstīm papildus Eiropas Solidaritātes korpusa koncepcijai.

1.4.

Komiteja atzinīgi vērtē budžeta sadalījumu, kurā par prioritāti noteikts brīvprātīgo virziens, un sagaida, ka šim jautājumam tiks pievērsta pastāvīga uzmanība.

1.5.

Nākotnē ES ir jāizstrādā divas neatkarīgas atbalsta programmas, proti, viena jaunatnei un otra – brīvprātīgo darbam, akceptējot to, ka būs zināma pārklāšanās.

1.6.

Uzmanība jāvelta tam, lai nodrošinātu, ka ES ārpolitikas prioritātes, īpaši steidzamākās, neietekmē ESK pēc apvienošanās ar iniciatīvu “ES palīdzības brīvprātīgie”.

1.7.

Lai sekmētu novērtēšanu un lēmumu pieņemšanu attiecībā uz ESK, laikus jāapkopo un jāiesniedz uzticami statistikas dati, tostarp dati par ESK ietvaros veikto pasākumu ietekmi uz sabiedrību, un jāpublisko tie, pat ja šādi dati ir negatīvi.

1.8.

Nodarbinātības sadaļai jāpiemēro stingrs regulējums, un tā regulāri jāpārskata, lai nodrošinātu ar to saistīto saistību izpildi.

1.9.

Saskaņā ar mūžizglītības pieeju nevajadzētu būt vecuma ierobežojumam attiecībā uz ESK, jo tam vajadzētu būt par atbalstu brīvprātīgajam darbam.

1.10.

Komiteja atkārtoti uzsver savu nostāju, ka ESK būtu jāattiecina tikai uz bezpeļņas sektoru un ka šī vērtība būtu jāsaglabā neatkarīgi no tā, kurš īsteno projektus.

1.11.

Paraugprakses piemēru apmaiņa par brīvprātīgo darbu ir jāatvieglo un jānosaka par prioritāti, un tajā būtu jāiesaista ES dalībvalstis, lai apkopotu visu būtisko informāciju un veicinātu labāku politikas izstrādi šajā jomā.

1.12.

Valstu aģentūrām būtu jāsaņem lielāks atbalsts, lai risinātu nodarbinātības sadaļas un darba tirgus jautājumus.

1.13.

Veicot ESK uzraudzību, būtu jāizmanto galvenie dokumenti par to, lai nodrošinātu godīgu attieksmi pret stažieriem, un praktikantiem, kā arī citi šajā atzinumā izklāstītie pasākumi, un par tiem jāziņo.

1.14.

ESK reglamentēšanā un pārraudzībā centralizēti būtu jāiesaista šajā jomā svarīgākās pilsoniskās sabiedrības platformas (Eiropas Jaunatnes forums (EJF) un Eiropas Brīvprātīgo centrs (CEV)).

1.15.

Atzinīgi vērtējama ir programmas vienkāršošana un racionalizēšana.

1.16.

ES jāapliecina sava vēlme papildus ESK ieguldīt arī citās brīvprātīgā darba formās un veidos.

2. Pamatojums

2.1.

Eiropas Komisija ierosina noteikt Eiropas Solidaritātes korpusa (ESK) kopējo budžetu laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim1,26 miljardu EUR apmērā faktiskajās cenās. Tas ļautu aptuveni 350 000 jauniešu piedalīties programmā laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam papildus tiem 100 000 dalībniekiem, kurus Komisija paredzējusi atbalstīt līdz 2020. gada beigām.

2.2.

Ņemot vērā potenciālu palielināt solidaritāti ar krīzēs un katastrofās cietušajiem trešo valstu iedzīvotājiem, izskatāmajā priekšlikumā paredzēts paplašināt Eiropas Solidaritātes korpusa darbības jomu, iekļaujot tajā atbalstu humānās palīdzības operācijām trešās valstīs, ieskaitot ES tālāko reģionu kaimiņvalstis.

2.3.

Eiropas Solidaritātes korpusa mērķis ir stiprināt jauniešu un organizāciju iesaistīšanos pieejamās un kvalitatīvās solidaritātes darbībās. Korpuss ir kohēzijas, solidaritātes un demokrātijas stiprināšanas līdzeklis Eiropā un ārpus tās, tas risinās sabiedrības un humāna rakstura problēmas uz vietas, īpašu uzmanību pievēršot sociālās iekļaušanas veicināšanai.

2.4.

ESK dos iespēju dalībniekiem stiprināt un validēt viņu prasmes un veicinās viņu integrāciju darba tirgū.

2.5.

Programma piedāvās gan ārpus dalībnieku dzīvesvietas valsts īstenojamas darbības (pārrobežu darbības un brīvprātīgo darbu humānās palīdzības jomā), gan dalībnieku dzīvesvietas valstī īstenojamas darbības (iekšzemes darbības). Programmu īsteno šādās divās darbību sadaļās:

—	1. sadaļa. Jauniešu dalība solidaritātes darbībās, kas risina sabiedrības problēmas. Darbības sekmē kohēzijas, solidaritātes un demokrātijas stiprināšanu Savienībā un ārpus tās, vienlaikus arī risinot sabiedrības problēmas, it īpaši cenšoties veicināt sociālo iekļaušanu,

—

2. sadaļa. Jauniešu dalība solidaritātes darbībās, kas saistītas ar humāno palīdzību (Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss). Darbības palīdz nodrošināt vajadzībām atbilstīgu humāno palīdzību, kuras mērķis ir nosargāt dzīvību, novērst un atvieglot cilvēku ciešanas un saglabāt cilvēka cieņu, kā arī stiprināt apdraudētu un katastrofu skartu kopienu spējas un noturību.

2.6.

Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma saņemšanai var pieteikties jebkura publiska vai privāta struktūra, kas ir reģistrēta valstī, kura ir ESK dalībniece, kā arī starptautiskas organizācijas. Lai saņemtu Eiropas Solidaritātes korpusa finansējumu vai tā ietvaros īstenotu pašfinansētus pasākumus, dalīborganizācijai jāiegūst kvalitātes zīme.

2.7.

Īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai Eiropas Solidaritātes korpusa atbalstītās darbības būtu pieejamas visiem jauniešiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem. Jāīsteno īpaši pasākumi, lai veicinātu sociālo iekļaušanu un nelabvēlīgā situācijā esošo jauniešu iesaistīšanos, kā arī lai ņemtu vērā ierobežojumus, ko rada vairāku Savienības lauku teritoriju, kā arī tālāko reģionu un aizjūras zemju un teritoriju nošķirtība.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē apņemšanos atjaunot Eiropas Solidaritātes korpusu (ESK) ar lielāku budžetu un mērķi attiecībā uz dalību. Komiteja tomēr uzskata, ka joprojām ir jautājumi, kas jārisina, un daudzi no tiem tika izvirzīti EESK iepriekšējā atzinumā (2) par šo tematu. Pastāv arī dažas citas attīstības tendences, kā arī iespējamas problēmas saistībā ar apvienošanos ar iniciatīvu “ES palīdzības brīvprātīgie”, kas ietver brīvprātīgo virziena paplašināšanu uz kaimiņvalstīm, pirmspievienošanās valstīm un Eiropas Savienības tālākajiem reģioniem.

3.2.

Šajā atzinumā īpaša uzmanība vērsta uz to, kas jaunākajā priekšlikumā ir jauns vai novatorisks. Jaunākajā paziņojumā faktiski ir paredzēts pilnīgs un jauns ESK juridiskais pamats, īpašs budžets un faktiska apvienošana ar iniciatīvu “ES palīdzības brīvprātīgie.” Saskaņā ar priekšlikumiem Eiropas Solidaritātes korpuss kļūst par vienu struktūru pretstatā līdz šim esošajām astoņām dažādajām struktūrām, un tas ir apsveicami.

3.3.

Komitejas iepriekšējā atzinumā par Eiropas Solidaritātes korpusu (3) bija vairāki pieprasījumi, kas, mūsuprāt, paliek spēkā. Tā kā attiecībā uz daudziem minētajiem pieprasījumiem nesekoja attiecīga rīcība, daži no tiem ir jāatkārto, bet attiecībā uz citiem ir vajadzīgas sistēmas un struktūras, lai nodrošinātos pret rezultātiem, par kuriem Komiteja pauda bažas tajā laikā. Daži no minētajiem pieprasījumiem attiecas uz šādiem jautājumiem:

—	kvalitātes kontroles nodrošināšana attiecībā uz dalībniekiem, kas pievienojas ESK,

—	kvalitātes kontroles nodrošināšana attiecībā uz projektiem un cilvēkiem vietējās kopienās,

—	tiešsaistes resursu loma brīvprātīgo atbalstā,

—	jautājums par jauniem līdzekļiem,

—	to organizāciju loma, kas nav bezpeļņas organizācijas,

—	brīvprātīgā darba definīcija,

—	jaunatnes organizāciju loma,

—	nepieciešamība atbalstīt dalībniekus, kas gatavojas dalībai Eiropas Solidaritātes korpusā,

—	atbalsts un uzraudzības pasākumi, kas palīdz nodrošināt to, ka iesaistīšanās Eiropas Solidaritātes korpusā rada lielāku iespējamību, ka brīvprātīgais darbs un citas solidaritāti apliecinošas darbības tiks veiktas mūža garumā.

3.4.

Komitejai ir svarīgi, ka attiecīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju platformas, piemēram, Eiropas Jaunatnes forums un Eiropas Brīvprātīgo centrs, ir oficiāli iekļautas ESK uzraudzības struktūrā, lai nodrošinātu, ka tiek ņemts vērā pilsoniskās sabiedrības viedoklis un ka programmu pārvaldībā tiek iekļautas atsauksmes no vietējā līmeņa dalībniekiem un programmas lietotājiem.

3.5.

Ir svarīgi izvērtēt apvienošanos ar iniciatīvu “ES palīdzības brīvprātīgie.” Tas ir ļoti atšķirīgs darbības veids. Lai gan būtu daudz kas sakāms par procesa vienkāršošanu un racionalizēšanu, ir dažādi un konkrēti jautājumi attiecībā uz norisēm saistībā ar kultūru, pilnvarām un projekta veidu. Šī problēma ir atzīta priekšlikumā. Ir svarīgi nesteidzināt minēto jautājumu risināšanu tikai administratīvas ērtības labad.

3.6.

“ES palīdzības brīvprātīgie” ir salīdzinoši maza programma, tomēr tā nav paredzēta tikai jauniešiem, bet priekšlikumā par to nekas nav minēts. Kā tika konstatēts ES palīdzības brīvprātīgo ārējā novērtējumā, programmā tika izmantots brīvprātīgo pārvaldības Eiropas standarts, tādēļ, apvienojoties ar ESK, nedrīkstētu zaudēt šādu pieredzi vai sistēmas.

3.7.

Dati no Eiropas Solidaritātes korpusa portāla (4) ir jāanalizē, lai sāktu izskatīt pat tā agrīnās darbības ietekmi. Izšķiroša nozīme būs novērtēšanas un atsauksmju sistēmām. Papildus jau minētajam gan dalībnieku, gan citu ieinteresēto personu vajadzībām būtu jānodrošina oficiālas atbilstības sistēmas, piemēram, piekļuve Eiropas ombudam.

3.8. Atbalsts brīvprātīgajam darbam

3.8.1.

Atbalsts brīvprātīgajam darbam var izpausties dažādos veidos, un tas lielā mērā joprojām būs dalībvalstu kompetencē. Komisija norāda, ka Eiropas Solidaritātes korpuss ir tikai viena programma un viens aspekts. Tomēr tas ir jāskata kā reprezentatīvs pasākums, kam pievienots liels politiskais kapitāls. Tas var samazināt potenciālu mērķtiecīgākai pieejai brīvprātīgo atbalstam.

3.8.2.

Protams, pastāv bažas, ka ESK var piesaistīt cilvēkus, novirzot viņus no citiem brīvprātīgā darba veidiem. Tāpat arī, lai gan Komiteja vienmēr atzinīgi vērtē atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, varētu būt arī lielāka vēlme izvēlēties nevis publiskā sektora struktūru vai varbūt individuālu brīvprātīgo darbu, bet gan pilsoniskās sabiedrības organizāciju, vai arī dot priekšroku nevis vietējā līmeņa brīvprātīgajam darbam, bet gan starptautiskā līmeņa brīvprātīgajam darbam.

3.8.3.

Brīvprātīgais darbs ir ļoti daudzveidīga koncepcija. Tas var būt ļoti ierobežots laikā vai arī gluži pretēji – ilgtermiņa. Tas var prasīt dažādas pakāpes altruismu, entuziasmu un it īpaši laika patēriņu. Brīvprātīgais darbs neapšaubāmi ir sabiedrisks labums un tajā pašā laikā var kalpot būtiskām sociālajām un saimnieciskajām interesēm, mazinot spiedienu uz valsti un bieži vien nodrošinot vitāli svarīgu uzdevumu izpildi vietējā kontekstā. Šādā gadījumā valstij jāatbalsta brīvprātīgais darbs, kā to dara ES. Lai gan Eiropas Solidaritātes korpuss ir tikai viena programma, tās pievēršanās patiesi pilna laika brīvprātīgajam darbam starptautiskā kontekstā uzsver šo pieeju. Līdz ar to citi brīvprātīgā darba veidi pat pēc labākās gribas var negūt tādu pašu uzmanību.

3.8.4.

Valsts atbalstam brīvprātīgajam darbam jābūt daudzveidīgam, tam ir jāaptver darba vide, elastīgi sociālā nodrošinājuma noteikumi, sertifikācija, piekļuve valsts iestādēm veselības aprūpes un izglītības jomā, attiecīgā gadījumā jautājums par kompensāciju, mācības un daudz kas cits. Eiropas Savienībai noteikti ir jādod signāls, ka runa ir par visiem šiem jautājumiem, un, lai gan ES, iespējams, nav kompetences visās jomās, tai ir jābūt piesardzīgai, nosakot prioritātes tās sniegtajā finansējumā. Attiecībā uz brīvprātīgo darbu ir vajadzīga nevis viena programma, lai cik vēlama vai labi finansēta tā nebūtu, bet gan plaša un visaptveroša politika.

3.8.5.

Pat saistībā ar jaunajiem priekšlikumiem un pēc zināmas to sākotnējas ieviešanas joprojām ir daži vispārēji jautājumi par pamatojumu un mērķiem. Tas, vai Eiropas Solidaritātes korpuss ir brīvprātīgā darba programma vai atbalsts jauniešu prasmju attīstībai, ir jānosaka visaugstākajā līmenī. Cenšanās aptvert abus mērķus var radīt grūtības.

3.8.6.

Tādā gadījumā var būt vēlams nodalīt brīvprātīgā darba atbalsta, kas var izpausties dažādos veidos, būtību un pamatojumu no jaunatnes programmu, kuras var atbalstīt ar Jaunatnes stratēģiju, atbalsta būtības un pamatojuma. To sajaukšanas vai pārklāšanās varētu notikt koncepcijas un principu, nevis to vēstures un pieejamā finansējuma dēļ. Attiecībā uz nākotni šķiet, ka lietderīgāk būtu izveidot atsevišķas programmas jauniešu un brīvprātīgā darba atbalstam, pat ja būtu zināma pārklāšanās. Tā varētu būt pieeja, ja mums būtu jāsāk, piemēram, no “baltas lapas”.

3.8.7.

Eiropas Solidaritātes korpusam ir noteikts liels skaits mērķu. Mums ir pastāvīgi jāuzdod jautājums, kāds ir programmas pamatojums un vai tas ir labākais veids, lai sasniegtu attiecīgo mērķi. Kopumā Komiteja joprojām uzskata, ka ESK vajadzētu būt pieejamam tikai bezpeļņas organizācijām. Tas var ietvert partnerības ar peļņu gūstošām organizācijām, bet darbība nepārprotami jāveic ar bezpeļņas organizācijas starpniecību un vajadzības gadījumā jāregulē ar tiesiski īstenojamu vienošanos šajā jomā.

3.9. Nodarbinātības sadaļa

3.9.1.

Liela uzmanība tiek pievērsta Eiropas Solidaritātes korpusa nodarbinātības sadaļai. Komiteja ir pārliecināta, ka minētajai sadaļai vajadzīgs ārkārtīgi stingrs regulējums un tā pavisam noteikti būtu jāpiedāvā tikai bezpeļņas organizācijām. Šķiet, ka šādas sadaļas izveidei salīdzinājumā ar ļoti nelielo darbvietu skaitu vajadzēs daudz darba un pūļu, un tā būs pastāvīgi jāpārskata. Pat pēc vislabākās gribas nevar gaidīt, ka valstu aģentūrām (tāpat kā Erasmus+) būs pietiekamas zināšanas par nodarbinātības un darba tirgus jautājumiem.

3.9.2.

Lai nodarbinātības sadaļa turpinātu darboties, tai ir jāatbilst visaugstākajiem standartiem šajā jomā. Šeit joprojām svarīgi ir dažādi standarti un ārējie dokumenti brīvprātīgā darba, darba un jaunatnes jomā, un Komiteja tos turpinās atbalstīt un ieteikt tos Komisijai, izpildaģentūrai un valsts aģentūrām, proti:

a)	Eiropas Brīvprātīgā darba politikas programma (PAVE) (5);

b)	Eiropas Jaunatnes foruma Eiropas Harta par brīvprātīgo tiesībām un pienākumiem (6);

c)	Eiropas Jaunatnes foruma Eiropas Stažēšanās un māceklības kvalitātes harta (7);

d)	Eiropas Parlamenta Biroja lēmumus par stažēšanos bez atlīdzības (8).

3.10. Jaunatnes programma?

3.10.1.

Saprotamu iemeslu dēļ liela uzmanība tiek pievērsta jauno dalībnieku pieredzei, labklājībai un izaugsmei, un Komiteja to pilnībā atbalsta. Līdzvērtīga uzmanība jāpievērš arī intervences pasākumu kvalitātei, vai tie sasniedz savus mērķus, vai tiek ievērotas vajadzības un standarti attiecīgajās jomās. Nevar būt kompromiss starp projekta kvalitāti un rezultātu kvalitāti attiecībā uz dalībnieku; abas ir vienlīdz svarīgas.

3.10.2.

Lai gan brīvprātīgais darbs jauniešiem ir īpašs mērķis un prioritāte šajā brīdī, mūžizglītības kontekstā varbūt ir laiks arī sākt apspriest, vai attiecībā uz ESK un ar to saistītām darbībām būtu jānosaka vecuma ierobežojumi. Sabiedrībā ir daudz cilvēku, kuriem ir ko piedāvāt un patiešām arī ko mācīties, un tikpat svarīga var būt paaudžu solidaritāte.

4. Īpašas piezīmes

4.1.

Nav skaidrs, vai dati par līdzšinējo progresu ir bijuši pietiekami, lai pieņemtu turpmākus lēmumus par konsolidāciju un apvienošanu ar jaunām jomām. Eiropas Brīvprātīgo dienestam (EVS) (9) kā jaunatnes programmai bija skaidrs pamatojums. Komiteja nav pārliecināta, ka pirms Eiropas Solidaritātes korpusa ieviešanas tika veikts pietiekams EVS ietekmes novērtējums. Lai gan daudz kas no EVS tagad ir kļuvis par Eiropas Solidaritātes korpusu, varētu būt, ka šo procesu ir virzījis pieejamais budžets nevis redzējums par brīvprātīgo darbu. Komitejai nav skaidra arī jaunatnes līdzdalības pakāpe lēmumu pieņemšanā par minētajām izmaiņām.

4.2.

ES humānās palīdzības un brīvprātīgo dienesta programmu apvienošanai ir vajadzīgs skaidrs un nepārprotams pamatojums. Dažu ES dalībvalstu ārpolitikā aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta drošībai, un bēgļu krīze arī radījusi savu ietekmi. Tas arī var veicināt pārmaiņas Eiropas Solidaritātes korpusa būtībā, ja minēto korpusu izmantos ES ārējās darbības jomā. Šāda apvienošana rada arī iepriekš nebijušus vecuma ierobežojumus humanitārajā aspektā.

4.3.

Priekšlikumā lielāku uzmanību varēja pievērst jaunās ES jaunatnes stratēģijas (10) mērķiem attiecībā uz aizvien lielāko iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā dalībvalstīs, kas nav saistīta ar ESK. ES jaunatnes stratēģijai 2019.–2027. gadam, šķiet, ir tālejošāki mērķi attiecībā dalībvalstu rosināšanu stiprināt brīvprātīgā darba politiku un stratēģijas, lai mudinātu iesaistīties lielāku skaitu jauniešu. Svarīgi būtu paredzēt arī īpašu finansējumu nolūkā piedāvāt dalībvalstīm telpas, kur apmainīties ar paraugprakses piemēriem saistībā ar brīvprātīgā darba politiku un stratēģijām, lai, piemēram, atjaunotu ekspertu grupu brīvprātīgo jauniešu mobilitātes jautājumos. Komiteja jo īpaši cer, ka ESK mācību rezultātu atzīšanas instrumentu varētu izmantot visu veidu brīvprātīgajā darbā, kas nav iekļauts ESK programmā. Priekšlikuma juridiskais pamats to neizslēdz, bet būtu lietderīgi izvirzīt plašāku mērķi šajā jomā.

4.4.

Jaunajā priekšlikumā izteikts solījumus vienkāršot procedūras, un tas ir vērtējams atzinīgi. Tāpēc ieinteresētajām personām būtu lietderīgi šajā saistībā saņemt sīkāku informāciju. Vietējā līmeņa solidaritātes projekti ir vērtējami ļoti atzinīgi, un tie būtu jānosaka par prioritāriem.

4.5.

Dažos reklāmas materiālos par Eiropas Solidaritātes korpusu ļoti uzsvērtas individuālās iespējas un attīstība. Lai gan tā ir daļa no piedāvājuma, protams, ir ārkārtīgi svarīgi, ka vienlīdz tiek uzsvērti un popularizēti brīvprātīgā darba galaprodukts un rezultāts. Ņemot vērā iniciatīvu DiscoverEU (11), mums būtu jāuzmanās, lai nerastos priekšstats, ka ES atbalsts prioritāri ir paredzēts “pārtraukuma gadiem” (gap years) un turīgākiem jauniešiem.

4.6.

Komiteja stingri atbalsta programmas budžeta indikatīvo sadalījumu 90 % apmērā brīvprātīgajam darbam, kā arī iespēju pastiprināt mentorēšanu nelabvēlīgākā situācijā esošiem cilvēkiem. Budžeta sadalījums iepriekš minētajām abām sadaļām būtu jāsaglabā, izņemot gadījumus, kad pieprasījuma trūkums nozīmē to, ka valstu aģentūrām ir jāpārdala līdzekļi starp budžeta pozīcijām. Kopumā piešķīrumi būtu jāveic, pamatojoties uz iesaistīto organizāciju pieprasījumu.

4.7.

Pietiekami līdzekļi būs jāpiešķir valstu aģentūrām, lai tās varētu risināt radušās problēmas un jo īpaši saistībā ar jauniem pasākumiem attiecībā uz Eiropas Solidaritātes korpusa nodarbinātības aspektu, kā arī sadarbībai ar darba tirgus aģentūrām un citām attiecīgajām valstu struktūrām.

4.8.

Eiropas Brīvprātīgo dienestam (EVS) bija stingrs regulējums attiecībā uz formālo un neformālo apmācību. Ir izstrādāta Erasmus koncepcija kultūras darbiniekiem, un tā varētu būt noderīga Eiropas Solidaritātes korpusam. Būtiska joma ir neformālā mācīšanās. Būtu jāapsver PISA (Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma) pieeja, kas dod iespēju skolēniem saņemt kredītpunktus par konkrētu Erasmus tipa darbu.

4.9.

Eiropas Solidaritātes korpusa koncepcijā ir iekļauta arī pārraudzības dimensija, taču tā ir paredzēta tikai attiecībā uz zināšanu apmaiņu. Papildus brīvprātīgā darba iespējai, ko piedāvā ESK, jācenšas panākt dalībnieku ilgāka termiņa iesaistīšanos solidaritātes pasākumos, tostarp (visizplatītākajā) nepilna laika brīvprātīgajā darbā, ko veic brīvajā laikā.

4.10.

Ir svarīgi analizēt nodarbinātības aspekta līdzšinējo īstenošanu un reaģēt uz esošo situāciju. Daži no efektivitātes mērījumiem ex ante novērtējumā ir vairāk vērsti uz kvantitāti, nevis rezultātiem, un šim jautājumam būtu jāpievēršas turpmākajos novērtējumos.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) https://webgate.ec.europa.eu/echo/eu-aid-volunteers_en/

(2) OV C 81, 2.3.2018., 160. lpp.

(3) OV C 81, 2.3.2018., 160. lpp.

(4) https://europa.eu/youth/solidarity_lv

(5) http://www.kansalaisareena.fi/EYV2011Alliance_PAVE_copyfriendly.pdf

(6) https://www.youthforum.org/charter-rights-and-responsibilities-volunteers

(7) https://www.youthforum.org/european-quality-charter-internships-and-apprenticeships

(8) https://www.socialistsanddemocrats.eu/newsroom/unpaid-internships-european-parliament-and-elsewhere-must-be-banned-say-sds

(9) https://europeanvoluntaryservice.org/

(10) https://ec.europa.eu/youth/policy/youth-strategy_en

(11) https://europa.eu/youth/discovereu_lv