Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu”

(COM(2017) 772 final – 2017/0309 (COD))

(2019/C 62/37)

Ziņotājs:

Dimitris DIMITRIADIS

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 18.6.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 196. un 304. pants

Biroja lēmums	26.6.2018.

Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	5.10.2018.
Datums, kad pieņemts plenārsesijā	18.10.2018.
Plenārsesija Nr.	538
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	205/2/1

1. Secinājumi un ieteikumi

Secinājumi

1.1.

Ņemot vērā jaunos un arvien mainīgos apstākļus, ko rada klimata pārmaiņu problēmas un kas ievērojami ietekmē cilvēku dzīvi un darbu, EESK aicina Eiropas iestādes uzsākt jaunu kopīgu darbību un kopīgas politikas īstenošanu.

1.2.

Lai risinātu šīs problēmas, ir jāpalielina modrība un solidāri jāizstrādā ne tikai plāni, bet arī konkrēti risinājumi. Šādai pieejai atbilst priekšlikums pārskatīt ES civilās aizsardzības mehānismu rescEU, kurā pirmo reizi tiks iekļauti tādi līdzekļi kā spējas dzēst meža ugunsgrēkus no gaisa, meklēšanas un glābšanas spējas pilsētvidē, lauka hospitāļi un neatliekamās medicīniskās palīdzības vienības.

1.3.

EESK uzskata par svarīgu priekšlikumā paredzēt, ka papildus četrām jau aprakstītajām spējām Komisija ar deleģēto pilnvaru palīdzību var noteikt, kādas spējas vēl būtu jānodrošina rescEU, un ka tādējādi tai tiks nodrošināts nepieciešamais elastīgums.

1.4.

EESK uzskata, ka Komisija ar savu priekšlikumu stiprina izpratni pa Eiropas solidaritāti, bet nekādā veidā neatbrīvo dalībvalstis no atbildības un no uzdevumiem, kas tām jāpilda.

1.5.

Pateicoties jaunajam civilās aizsardzības mehānismam, ES kopumā un katra dalībvalsts atsevišķi kolektīvi gūs labumu no spējām, ko nodrošinās struktūrvienība, kurai būs savi līdzekļi, un citiem resursiem, kuros savu ieguldījumu sniegs arī Savienības dalībvalstis.

1.6.

EESK uzskata, ka Komisija, ierosinot priekšlikumu izskatīšanai, ir izpratusi ne vien to, ka ir svarīgi pareizi izplatīt informāciju, bet arī to, ka, ja vēlamies, lai tā būtu lietderīga, šī informācija ieinteresētajām personām ir jāsniedz strukturētā veidā.

1.7.

Kopīgas civilās aizsardzības obligāts priekšnosacījums ir iedzīvotāju izglītošana un viņu sagatavošana rīcībai katastrofas gadījumā, un tā jāīsteno gan kopā ar dalībvalstīm, gan ar trešām valstīm, kuras piedalās kopīgos pasākumos, un jānotiek aktīvai sadarbībai ar reģionālajām un vietējām pašvaldībām.

1.8.

Civilā aizsardzība ir visu kopēja un katra personiska atbildība, tomēr individuālā atbildība nav vienīgais faktors, kas spēj uzlabot reaģēšanu uz problēmām: šajā ziņā lielāka nozīme ir kolektīvam darbam un kopējai izpratnei. Šādā saistībā ir būtiski, lai, izstrādājot ārkārtas reaģēšanas plānus dabas katastrofu gadījumiem un tos īstenojot, atbildību uzņemtos un piedalītos pilsoniskā sabiedrība, nevalstiskās organizācijas, brīvprātīgie un neatkarīgie dalībnieki.

1.9.

Rīkojoties kolektīvi, uzņēmējdarbības nozare un cilvēki, kas tajā strādā, var palīdzēt sabiedrībai pielāgoties klimata pārmaiņu negatīvajām sekām, vai pat tās ierobežot, kā arī iespēju robežās mazināt to dabas katastrofu sekas vai cēloņus, kuras vienlaikus rada cilvēks. Viens no to piemēriem ir gāzu un daļiņu emisijas.

1.10.

To struktūru rīcībā, kas pārvalda civilās aizsardzības darbību ciklu katrā no tā posmiem, ir jābūt mūsdienīgām inovatīvām tehnoloģijām un digitālajiem rīkiem (lietu internetam). Neatkarīgi no tā, vai tie izstrādāti katastrofas prevencijas posmam vai lai kontrolētu, vadītu vai informētu uz vietas esošos resursus, šie rīki, ja tos atbilstoši izmanto, ir piemēroti briesmu novēršanai.

1.11.

EESK uzskata, ka ierosinātais Komisijas rescEU mehānisms spēj:

a)	sūtīt spēcīgu Eiropas solidaritātes vēstījumu tās iedzīvotājiem laikā, kad ES tas ir īpaši vajadzīgs;

b)	veicināt sadarbību ar valstīm, kas gatavojas pievienoties ES, kā arī stimulēt atbilstošu solidaritātes kultūras veidošanos, kurai būtu jāvalda dalībvalstu vidū;

c)	panākt, lai valstis, kas sadarbojas Eiropas iestāžu satvarā, iepazīst jutīgas un svarīgas jomas un gūst apziņu par to, cik spēcīgi tāda valstu savienība kā ES var ietekmēt ne tikai parasti apspriestos jautājumus, bet arī citus;

d)	veicināt reģionālo sadarbību ar divpusēju līgumu palīdzību un palīdzēt mazināt spriedzi politiski jutīgās jomās, kā liecina daudzi pagātnes piemēri, kad cīņa pret lielām dabas katastrofām veikta kopīgiem spēkiem.

1.12.

EESK norāda, ka papildus Komisijas sniegtajiem faktiem par dabas parādībām un katastrofām līdz 2017. gadam šā gada vasara apliecina nepieciešamību pārskatīt pašreizējo regulējumu ES civilās aizsardzības mehānisma jomā un to papildināt. Ugunsgrēki, karstuma viļņi vai plūdi, kas visā Eiropas teritorijā sasnieguši iepriekš nepieredzētu intensitāti pat tādos reģionos, kurus līdz šim šādi postījumi nebija skāruši, un kas ir saistīti ar klimata pārmaiņām, kā arī ar spēcīgām un biežām zemestrīcēm, kuras, būdamas neparedzamas, ir iznīcinošas un rada lielus zaudējumus, liecina, ka ir jāīsteno tāda veida iniciatīvas, kādas Komisija ir ierosinājusi ar rescEU.

1.13.

EESK ir pārliecināta, ka turpmākajos gados civilās aizsardzības jautājumi būs jārisina, ņemot vērā arvien visaptverošāku pasaules mēroga pieeju, un intervences politika būs jāizmanto visos cilvēku darbības līmeņos. EESK konstatē, ka civilās aizsardzības jomā Eiropas Savienībā nekavējoties ir jāpieņem plašāks politisks un tiesisks regulējums.

Ieteikumi

1.14.

Apzinoties problēmas un Komisijas pienākumus, kas izriet no spēkā esošajiem, galvenokārt primārajiem Eiropas tiesību aktiem, Komiteja uzskata, ka ir jādara viss iespējamais, lai dalībvalstis atbalstītu ideju par vienotu pieeju civilās aizsardzības jautājumiem, jo īpaši prevencijas, reaģēšanas un seku pārvarēšanas jomā.

1.15.

Valsts riska novērtēšanas pētījumu veikšana un vietējo, reģionālo un valsts līmeņa rīcības plānu izstrāde novēršanas un reaģēšanas jomā gan ir brīvprātīga, taču tai var saņemt finansējumu, tāpēc tai vajadzētu mudināt ES dalībvalstis maksimāli palielināt ieguvumus, ko sniedz rescEU.

1.16.

Sadarbībā ar dalībvalstīm Komisijai būtu jāizstrādā vispārēji principi un pamatnostādnes valstu tiesību aktu izmaiņām, kas tām nodrošinātu kopēju, mūsdienīgu un saderīgu tiesisko regulējumu tādos jautājumos kā agrīnā brīdināšana, brīvprātīgais darbs un institucionalizēta līdzdalība visos civilās aizsardzības darbības cikla līmeņos, vai arī paredzētu tām pienākumu zināmu procentuālo daļu no budžeta veltīt katastrofu novēršanas darbībām, bet šie ir tikai daži no piemēriem.

1.17.

EESK uzskata, ka dalībvalstu kopīgu administratīvo procedūru izveide palīdzētu radītu kopīgu izpratni šajā jomā, kas maksimāli palielinātu rescEU mehānisma sniegtās priekšrocības un nodrošinātu tā pēc iespējas optimālākai izmantošanai vēlamo elastīgumu un efektivitāti, jo īpaši ārkārtas operācijās.

1.18.

EESK uzskata, ka būtu lietderīgi izmantot tādus resursus kā Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG), lai pārrobežu līmenī nodrošinātu dalībvalstu kopīgu darbību civilās aizsardzības jomā.

1.19.

EESK uzskata, ka ir jāīsteno iniciatīva, lai rosinātu inovējošus uzņēmumus un jaunuzņēmumus uzlabot, izstrādāt vai radīt jaunus augsto tehnoloģiju instrumentus novēršanas un reaģēšanas jomās, piemēram, tādus kā prognozēšanas, brīdināšanas vai reaģēšanas ierīces, kas ir tikai daži no piemēriem.

1.20.

Meža ugunsgrēki ir viens no piemēriem, kas ilustrē nepieciešamību izstrādāt šādas sistēmas, vienlaikus izmantojot Eiropas rūpniecības stiprās puses aeronautikas, informātikas, automobiļu, ugunsdzēsības ierīču ražošanas u. c. jomās.

1.21.

EESK ir pārliecināta, ka Komisijai savā iniciatīvā būs aktīvi jāiesaista zinātnes un pētniecības aprindu pārstāvji, lai veidotu dialogu par darbībām, kas būtu jāveic dažādos civilās aizsardzības cikla posmos.

1.22.

Lai veicinātu apmaiņu ar paraugprakses piemēriem, ar informāciju par jaunākajām tehnoloģiskajām iespējām vai citiem aspektiem, būtu lietderīgi uzņemties iniciatīvu un EESK paspārnē izveidot ikgadēju Eiropas forumu, kurā piedalītos zinātnes aprindu pārstāvji un par civilo aizsardzību atbildīgi vadošie darbinieki.

1.23.

Komisijai jāiesaka dalībvalstīm virkne paraugprakses piemēru, jo īpaši novēršanas un seku pārvarēšanas jomā, un tās jāiepazīstina ar modeļiem, kas nodrošinātu dzīvotspēju un ilgtspējību.

1.24.

EESK uzskata, ka brīvprātīgo kustība un līdz ar to arī pilsoniskā sabiedrība ir viens no svarīgākajiem civilās aizsardzības mehānismu virzītājspēkiem. Tāpēc ir būtiski paredzēt, lai tai tiktu nodrošināts atbalsts ar resursiem un aprīkojumu Eiropas līmenī un lai vienlaikus tā tiktu institucionāli iekļauta jaunajā rescEU mehānismā.

1.25.

Viens no jautājumiem, kas noteikti būs jāapspriež Eiropas Savienības iestādēs, lai būtu iespējams izveidot vienotu pārvaldības sistēmu, būs saistīts ar to, kā nodrošināt darba ņēmēju, kuri to vēlas, iekļaušanu brīvprātīgo vienībās, veicot atbilstošus pasākumus viņu pamattiesību nodrošināšanai, piemēram, apdrošināšanu un tiesības uz brīvdienām, kuras nebūtu iespējams atteikt, vismaz tajos gadījumos, kad brīvprātīgais piedalās civilās aizsardzības operācijās notikuma vietā.

1.26.

Attiecībā uz brīvprātīgām civilās aizsardzības vienībām un to izmantotajiem līdzekļiem būtu lietderīgi izveidot vienotu Eiropas sertifikācijas sistēmu, ko papildinātu ad hoc apmācība vietējā, reģionālā, valsts vai Eiropas līmenī.

1.27.

EESK atgādina Komisijai, ka Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem vajadzētu tiešā veidā nodrošināt nepieciešamo elastīgumu katastrofu radīto seku pārvarēšanas un atjaunošanas pasākumu finansēšanai, un uzsver, ka papildus tam ir jāveic pētījumi, kas stimulētu ilgtspējīgu attīstību, jāpalīdz uzlabot skarto reģionu iedzīvotāju ikdienas dzīvi, lai novērstu iedzīvotāju aizplūšanu no šiem reģioniem.

1.28.

Būtu lietderīgi, ja “spējas”, kuras varētu iegādāties vai iznomāt, kā paredzēts jaunā rescEU mehānisma ietvaros, vajadzības gadījumā apvienotu vairākas izmantošanas iespējas, lai maksimāli rentabilizētu investīcijas. Piemēram, aviācijas līdzekļus varētu izmantot, lai dzēstu meža ugunsgrēkus, veiktu meklēšanas un glābšanas operācijas, uzraudzītu robežas pārrobežu katastrofu gadījumos un, protams, lai veiktu preventīvās darbības.

1.29.

Ja tiktu paredzēta jaukta spēju izmantošana, kas vienlaikus aptvertu gan drošības (safety), gan aizsardzības (security) jomu, būtu iespējams ne vien ietaupīt resursus, bet arī veicināt integrētu intervences pasākumu izvēršanu ES vadībā un pietuvināties darbību komplementaritātes mērķa īstenošanai.

1.30.

Spēju izkliedēts sadalījums, ko paredzēts ieviest rescEU ietvaros, ir jāapskata atsevišķā pētījumā, kurā būtu jāņem vērā ne tikai ģeogrāfiskie, ģeoloģiskie un finanšu faktori, bet kuru īstenojot, atkarībā no draudošā riska, noteikti jāņem vērā ES reģionu tūlītējās reaģēšanas iespējas un to segums attiecībā uz katru apdraudējuma veidu.

1.31.

EESK ierosina, lai parasti un vismaz tad, kad tiek iedarbināts un darbībā iesaistās Eiropas mehānisms, kompetentā dalībvalsts vai reģions sagatavo katastrofas dokumentāciju, kuras modeli varētu izstrādāt Komisija, ar mērķi veidot zinātību un uzlabot tālāko intervences praksi un tādējādi veidot visu Eiropu aptverošu datu bāzi. Būtu ieteicams arī izveidot rādītājus, pēc kuriem varētu noteikt laiku, kas nepieciešams, lai iesaistītos rescEU, un tās konkrēto ietekmi.

1.32.

EESK atzinīgi vērtē pieņēmumu, ka plānošanas noteikumu īstenošana riska novērtēšanas un tā pārvaldības saistībā ir ex ante nosacījums kohēzijas politikas un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai ietvaros. Tomēr ir jāatzīst, ka pirms šādu darbību uzsākšanas būtu īstenojama plaša informācijas kampaņa, lai netiktu kavēts ražošanas process.

1.33.

EESK uzskata, ka ir nepieciešams palielināt dalībvalstu līdzdalību Eiropas civilās aizsardzības rezervē. Tomēr sagatavošanās pasākumi, kurus tās veiks, lai varētu tajā piedalīties, ietver arī to investīcijas papildu aprīkojumā, no vienas puses, lai novērstu savu resursu pavājināšanos, un, no otras puses, lai stiprinātu visas Savienības operatīvās spējas.

1.34.

EESK uzskata, ka ir jāatceras, ka atjaunošanas posmā, kas seko jebkura veida katastrofai, īpaša vērība ir jāvelta mazo un vidējo uzņēmumu sektoram, jo tas ir galvenais ekonomiskās un sociālās dzīves dzinējspēks ikdienā.

2. Vispārīgas piezīmes (vēsturisks pārskats)

2.1.

ES civilās aizsardzības mehānisms nodrošina pamatu sadarbībai un palīdzībai nopietnu un ārkārtēju vajadzību gadījumos gan ES teritorijā, gan ārpus tās robežām. Tā tiesiskā regulējuma pamati tika likti ar Padomes Lēmumu 2001/792/EK, Euratom, ar ko izveido Kopienas mehānismu pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā.

2.2.

Turpmākajos gados sākotnējais lēmums tika grozīts ar Padomes Lēmumu 2007/779/EK, Euratom, ar ko izveido Kopienas Civilās aizsardzības mehānismu (pārstrādāta versija), un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu.

2.3.

Šobrīd tajā ir 28 ES dalībvalstis, Eiropas Ekonomikas zonas valstis (EEZ), konkrēti Islande un Norvēģija, kā arī Melnkalne, Serbija, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika un Turcija. EESK uzskata, ka ļoti noderīgi būtu arī citām valstīm tajā piedalīties, jo tādējādi būtu iespējams palielināt tā elastību un tā iesaistīšanās ātrumu, kā arī labu tā resursu izmantošanu.

2.4.

Komisija 2017. gada 23. novembrī pieņēma priekšlikumu, kam pievienots paziņojums, kura mērķis ir grozīt Savienības civilās aizsardzības mehānisma tiesisko regulējumu. Balstoties uz zināšanām, kas izveidojušās, uzkrājot pieredzi, ierosinātajam dokumentam ir šādi mērķi:

a)	izveidot īpašu ES civilās aizsardzības spēju (resursu) rezervi;

b)	nodrošināt ātrāku atbalsta sniegšanu un samazināt birokrātiju;

c)	veikt papildu pasākumus novēršanas un sagatavotības jomā.

2.5.

Līdz šim galvenais finansēšanas līdzeklis ir bijis Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF), kas izveidots 2002. gadā ar Regulu (EK) Nr. 2012/2002.

2.6.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja savos atzinumos NAT/314 (2006) (1), ΝΑΤ/375 (2008) (2), ΝΑΤ/438 (2009) (3), ECO/355 (2013) (4) un ECO/426 (2017) (5) jau ir paudusi savu nostāju par jautājumiem, kas saistīti ar civilo aizsardzību, dabas katastrofām un Solidaritātes fondu.

2.7.

Pašreizējās darbības pamatelementi, uz kuriem balstās ES civilās aizsardzības mehānisms, ir Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centrs (ERCC) Briselē, kopīgā ārkārtējo situāciju sakaru un informācijas sistēma (CECIS), ārkārtas reaģēšanas vienības, civilās aizsardzības moduļi un tehniskās palīdzības komandas ar to rīcībā esošajiem resursiem, kā arī mācību programmu un ekspertu apmaiņas programma.

3. Mehānisma pašreizējā konfigurācija

3.1.

Ar Lisabonas līgumu ir noteiktas jaunas kompetenču jomas, kurās Eiropas Savienība var iejaukties. Eiropas Savienībai piešķirtās jaunās kompetences civilās aizsardzības jomā galvenokārt ir saistītas ar atbalsta sniegšanu.

3.2.

Lisabonas līgumā ir paredzēts būtiski uzlabot ES spējas reaģēt dabas un cilvēku izraisītu katastrofu gadījumā. Tā 196. pantā ES ir dota iespēja veikt pasākumus saistībā ar riska novēršanu, civilās aizsardzības dalībnieku sagatavošanu, reaģēšanu dabas vai cilvēku izraisītu katastrofu gadījumā, operatīvo sadarbību starp valstu civilās aizsardzības dienestiem, kā arī starptautiskā līmenī veicamo darbību saskaņošanu.

3.3.

Turklāt šie noteikumi par civilo aizsardzību ir jāsaista ar Līguma 222. pantā minēto solidaritātes pienākumu, kas pilnvaro ES sniegt palīdzību dalībvalstij, kas ir piedzīvojusi teroristu uzbrukumu vai cietusi no dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas.

3.4.

Tagad ir kļuvis skaidrs, ka klimata pārmaiņu izraisītie ekstremālie laika apstākļi ir sasnieguši arī Eiropu. EESK pievienojas Komisijas un Eiropas Parlamenta viedoklim, ka dabas katastrofu ziņā 2017. un 2018. gadā Eiropas kontinentā ir nācies izturēt smagus pārbaudījumus, kas maksājuši daudzas dzīvības un iznīcinājuši milzīgas meža platības, daudzus īpašumus un infrastruktūras. Smagi skartas ir lauksaimniecības, mežsaimniecības, tirdzniecības un rūpniecības nozares, bet tāda parādība kā mežu ugunsgrēki satraucošus apmērus sasniedza ES ziemeļos, kas līdz šim tika uzskatīti par tādiem, kas ir no tiem bija pasargāti.

3.5.

EESK uzskata, ka jaunajā vidē, kas pašlaik veidojas, Eiropas Civilās aizsardzības mehānisms tā pašreizējā veidolā ir savu laiku nokalpojis, jo tas tiek slikti nodrošināts, ir lēns un neefektīvs, īpaši tajos gadījumos, kad vairākas dabas katastrofas notiek vienlaikus atšķirīgos reģionos. Vēl tā neefektivitātes cēlonis ir pārāk mazie tā rīcībā esošie resursi, kas sedz tikai transporta izdevumus, bet ne operatīvos vai citus izdevumus, kas bieži vien ir daudz augstāki.

3.6.

Tajā pašā laikā ir noskaidrojies, ka patlaban dalībvalstis, ja tām jāpaļaujas tikai uz saviem resursiem, nespēj stāties pretim lielām katastrofām, jo izmaksas, kas tām būs jāsedz, ja pašām būs jāiegādājas vai jānomā viss intervences aprīkojums, ir ārkārtīgi augstas un līdz ar to tām nav citas izvēles, kā paļauties uz Eiropas līmeņa intervenci.

3.7.

To spilgti ilustrē šāds piemērs: modernas un efektīvas Canadair tipa ugunsdzēsības lidmašīnas, kas plaši tiek izmantota dalībvalstīs, pirkšanas cena ir aptuveni 30 miljoni EUR, lai gan šo lidaparātu ražošana ir pārtraukta, un, pat ja attiecīgais uzņēmums saņem jaunus pasūtījumus, tas gadā var piegādāt tikai vienu vai divus jaunus eksemplārus.

3.8.

No otras puses, lai gan pašlaik ir plānots dot iespēju aktivizēt resursu nodrošināšanas mehānismu, ja kādu no valstīm apdraud liela katastrofa, visbiežāk notiek tā, ka citas ES valstis nespēj sniegt nekādu palīdzību vai nu tāpēc, ka tām nepietiek resursu, vai arī tāpēc, ka mainīgie apstākļi neļauj tām iesaistīties jebkādā operatīvā darbībā citā dalībvalstī, pat ja tam vajadzīgie resursi dažos gadījumos būtu pietiekami.

3.9.

Ņemot vērā resursus, kas pašlaik pieejami civilās aizsardzības mehānismam, iepriekš minētā Lisabonas līguma 222. panta klauzula bieži vien zaudē spēju darboties, jo resursi ir ierobežoti, birokrātija traucē nekavējoties reaģēt un ātri uzsākt pasākumus un savstarpējās saiknes zinātības jomā un paraugprakses apmaiņā paliek tikai teorētiskā līmenī.

4. Vispārīgas piezīmes par Komisijas priekšlikumu

4.1.

EESK atkārtoti norāda, ka ir jāuzlabo, jāgroza un jāattīsta ES civilās aizsardzības mehānisms tā, lai tas kļūtu par integrētu Eiropas mehānismu, kura galvenais uzdevums būtu katastrofu pārvaldība un par mērķi noteikt, ka tam ir jāaptver viss civilās aizsardzības darbības cikls – no novēršanas un līdz seku pārvarēšanai.

4.2.

Ierosinot stiprināt savas pārvaldības spējas minēto katastrofu pārvarēšanā ar rescEU mehānismu, Eiropas Savienība un tās dalībvalstis var parādīt ne tikai cilvēcisku attieksmi no principu un prakses viedokļa, bet arī to, ka šajos laikos, kad ir jāatgriežas pie Eiropas saknēm, tā apliecina vienotību un solidaritāti – pamatprincipus, kas noteikti gan dibināšanas līgumos, gan no tiem izrietošajos nolīgumos.

4.3.

Jāuzsver, ka praksē līdz šim nav bijuši ieviesti būtiski Eiropas noteikumi, kas rosinātu apsvērt aktīvus priekšlikumus un veidot spēcīgas alianses, lai stātos pretim šādām katastrofām, un ka regulāri pierādās, ka spontāna darbība šādos gadījumos ir lieka un neefektīva. Ir jūtama nepieciešamība steidzami palielināt praktisko mācību biežumu valstīs, kuras ir pakļautas kopīgam apdraudējumam un kurām ir kopējas robežas, un iesaistīt un apmācīt brīvprātīgos, kā arī vienlaikus veikt pašvaldībām veltītus stimulējošus pasākumus, lai palielinātu brīvprātīgo skaitu (atbrīvojot no tādiem uzdevumiem kā rezerves nodrošināšana vai mazinot tās slogu).

4.4.

EESK piekrīt novēršanas un sagatavotības mehānismu stiprināšanai, vienlaikus palielinot infrastruktūras un ekosistēmu izturētspēju. Neraugoties uz bojāgājušo skaita pazemināšanos, sabiedrības labā nodrošināto aizsardzību un tiešajiem finansiālajiem ieguvumiem reaģēšanas vajadzību samazināšanās rezultātā, šī pieeja uzlabos lauksaimnieciskās ražošanas darbību aizsardzību, jo tā samazinās ugunsgrēku vai plūdu izraisītu katastrofu risku, kas rada milzu zaudējumus primārajā sektorā.

4.5.

Komisija, atzīdama, ka, neraugoties uz cēloni, vai tas būtu dabisks (plūdi, ugunsgrēki vai zemestrīces), vai antropogēns (tehnoloģiski negadījumi, teroristu uzbrukumi u. c.), apdraudējums šajos laikos ir ļoti mainīgs un izpaužas vienmēr jaunos veidos, izdara secinājumu, kas pilnībā atbilst veidam, kādā šis apdraudējums mūsdienās izpaužas, un klimata pārmaiņu pastiprinošajai ietekmei, par kuru viedoklis ir vienots. Katastrofu riska pārvaldības jomā ieviestais “izturētspējas” jēdziens atspoguļo veidu, kā vispār būtu jāveic jebkāda veida saimnieciskā darbība, bet jo īpaši darbība infrastruktūras jomā. Lai novērtētu un stiprinātu infrastruktūras izturētspēju, būtu jāizmanto vismodernākie digitālie rīki un tehnoloģijas, ko nodrošina visjaunākās inovācijas.

4.6.

Pirmo reizi koncepcija, kas izstrādāta, lai stiprinātu katastrofu novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas, kā arī to radīto seku pārvarēšanas spējas, balstās uz būtiskiem pīlāriem, kuri ietver atbalstu ilgtspējīgas attīstības principam. EESK pilnībā atbalsta visaptverošu civilās aizsardzības jēdziena skaidrojumu visā tās darbības ciklā, jo tādējādi ir izcelta nepieciešamība pēc pastiprinātas uzmanības sociālajā, ekonomikas un vides jomā. Šī visaptverošā pieeja nodrošina visu atbildīgo personu iesaisti visā cikla laikā, kā arī zinātības un prakses izplatīšanā un informēšanā par tām. Lai šajā procesā gūtu labus rezultātus, valstu grupām ar kopējām riska pazīmēm būtu jāizmanto kopīgi īstenotas programmas un treniņi vai apmācība.

4.7.

Šis mehānisms darbojas ANO programmas 20/20 ietvaros un atbilstoši globālajai katastrofu riska pārvaldības stratēģijai, kas definēta Sendai ietvarprogrammā katastrofu riska mazināšanai (UNISDR), un precīzāk – kas noteikta tās pirmajā prioritātē “izprast katastrofas riskus”.

4.8.

EESK piekrīt arī vispārējam zināšanu un apmācības tīkla izveidošanas principam, kā to aprakstījusi Komisija. Tomēr tā norāda, ka zinātnes un akadēmiskajām aprindām ir jābūt institucionāli saistītām ar to un pilnvarotām veikt pētniecības darbības zinātnisku darbu un pētījumu veidā ar mērķi aprakstīt un novērtēt iespējamos riskus, ar tiem saistītās vājās vietas un sabiedrības pakļautību apdraudējumam. Tāpēc ir nepieciešams nodrošināt privāto iniciatīvu un uzņēmumu, kā arī pilsoniskās sabiedrības atbalstu, ņemot vērā visu šo dalībnieku uzkrāto pieredzi un zināšanas, bet tā nolūks, protams, ir arī panākt, lai pašvaldības struktūras katastrofas gadījumā būtu iespējams vieglāk un tiešākā veidā mobilizēt vietējā līmenī. Turklāt ir ļoti svarīgi informēt un izglītot iedzīvotājus par dažādiem apdraudējumiem, ar kuriem viņi var saskarties.

4.9.

EESK atbalsta īpašās spējas, kuras Komisija ierosina attīstīt saistībā ar rescEU: izveidot rezervi, kas ietvertu ugunsdzēsības lidmašīnas, lieljaudas sūkņus, meklēšanas un glābšanas aprīkojumu darbam pilsētvidē, kā arī operatīvo spēju attīstīšanu sabiedrības veselības jomā, šajā nolūkā iegādājoties lauka hospitāļu un neatliekamās medicīniskās palīdzības vienības, kā aprakstīts paziņojuma 3.1. sadaļas 2. punktā. EESK uzskata, ka ir jānodrošina, lai šie resursi būtu sadarbspējīgi un tos varētu elastīgi izmantot tā, lai ilgtspējīgas attīstības perspektīvā būtu iespējams panākt apjomradītus ietaupījumus. Piemēram, vajadzētu pastāvēt iespējai izskatīt tādu lidaparātu pirkumu, kas vienlaikus kalpotu a) ugunsgrēku dzēšanai no gaisa, b) uzraudzībai un gaisa patrulēšanai ar mērķi nekavējoties brīdināt, c) īstenot meklēšanu un glābšanu, d) pārvest cietušos no grūti pieejamām zonām vai tālām salām. Tādējādi būtu iespējams visu gadu lietderīgi izmantot lidaparātu spējas un to izmaksas amortizēt ātrāk un finansiālā ziņā izdevīgāk.

4.10.

EESK ierosina izveidot reģionālās struktūras tajos reģionos, kuros, visticamāk, būs nepieciešama tūlītēja intervence. Papildus ir jāstiprina vietējās pašvaldības, nodrošinot tām nepieciešamos līdzekļus sākotnējai reaģēšanai, kā arī šajā līmenī jāizveido labi apmācītas komandas, kuru rīcībā būtu agrīnās brīdināšanas sistēmas. Turklāt pilnīgi noteikti ir nepieciešams izstrādāt un izplatīt sertificētas rokasgrāmatas, kurās būtu sniegtas vadlīnijas.

4.11.

EESK ir gandarīta, ka ir paplašinātas civilās aizsardzības pasākumu finansēšanas jomas dalībvalstu labā un tas noticis, piemēram, pielāgojot, atjaunojot, kā arī palielinot transporta līdzfinansējuma procentuālo daļu. Piemēram, ja zemestrīce rada plaša mēroga postījumus, ir pamatoti izmantot ES un attiecīgās dalībvalsts līdzfinansējumu, lai transportētu un izvietotu nelielas izmitināšanas vienības un lai iekārtotu piemērotu teritoriju: veiktu būvdarbus infrastruktūras izveides un sabiedrisko pakalpojumu (elektrība, ūdensapgāde, sakari, notekūdeņi) nodrošināšanas nolūkā. Tā mērķis ir paātrināt sociāli ekonomiskās darbības atsākšanos un nodrošināt sociālo kohēziju.

4.12.

EESK neiebilst, ja līdzfinansējuma saistībā tiktu ņemti vērā darbības izdevumi, un vienlaikus norāda, ka ar mērķi panākt, lai resursi tiktu tērēti atbilstīgi, ir jāparedz objektīvs aprēķināšanas mehānisms, īpaši to izmaksu novērtēšanai. Turklāt tā uzskata, ka ir svarīgi izmantot visus alternatīvos finansējuma avotus, piemēram, struktūrfondus vai Eiropas Investīciju bankas līdzfinansējumu.

4.13.

Daudzos atzinumos EESK ir atbalstījusi nepieciešamību mazināt birokrātiskās procedūras un nodrošināt Eiropas līdzekļu izmantošanas elastību, vienlaikus neskarot procesa pārredzamību un tā neatkarīgu kontroli – tie ir obligāti priekšnosacījumi, kuru mērķis ir nodrošināt, lai Eiropas iedzīvotāju ieguldījums tiktu izmantots likumīgi un efektīvi.

4.14.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija atsaucas uz cīņu pret terorisma sekām, un uzskata, ka novēršanas, reaģēšanas (seku līmenī) un seku pārvarēšanas darbībām ir nepieciešams skaidrs satvars. Vistuvākajā nākotnē Komisija varētu šajā saistībā izstrādāt plānu, lai izveidotu arī rezerves resursu kopumu tādām dabas katastrofām, kuru cēlonis ir ķīmiskas, bioloģiskas, radioloģiskas avārijas un kodolavārijas (CBRN), taču uzņēmumi, kas aktīvi darbojas šajās nozarēs, nedrīkst vienlaikus tikt atbrīvoti no atbildības un pienākumiem. Komiteja norāda, ka, nenodrošinot savlaicīgu reaģēšanu uz šādām avārijām, var tikt neatgriezeniski skarta ražošana primārajā sektorā, ilgtermiņā radot ārkārtīgi lielas negatīvas sekas uz visu iedzīvotāju apgādi un veselību.

4.15.

EESK uzskata, ka rescEU ietvaros ir būtiski mobilizēt pilsonisko sabiedrību, to atzīstot institucionāli, šajā nolūkā katru reizi, kad vien iespējams, to iesaistot politikas izstrādē un preventīvajā darbā, kā arī reaģējot uz katastrofām. Arī Eiropas Solidaritātes korpuss būtu jāiesaista šajā procesā.

5. Īpašas piezīmes

5.1.

EESK arī uzskata, ka ir jāstiprina vietējo un reģionālo pašvaldību loma civilajā aizsardzībā un jaunajā Savienības mehānismā, un šajā nolūkā:

a)	reģionālās un vietējās pašvaldības jāiesaista riska pārvaldības preventīvajā posmā, plānošanā un īstenošanā, neatkarīgi no tā, vai šie riski ir dabiskas izcelsmes vai cilvēku darbības izraisīti;

b)	jāatbalsta un jāintegrē vietējo un reģionālo pašvaldību specifiskās spējas, jo katastrofas gadījumā tām ir jāreaģē pirmajām;

c)	koordinācijas un operatīvajā nolūkā jāizmanto jebkuras vietējo un reģionālo pašvaldību rīcībā esošās spējas, lai pēc iespējas novērstu dublēšanos un veicinātu sadarbspēju;

d)	jāstiprina vietējo un reģionālo pašvaldību loma pārrobežu sadarbībā, īstenojot kopīgus plānus, programmas un apmācību.

Briselē, 2018. gada 18. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) OV C 139, 11.5.2001., 27. lpp.

(2) EESK atzinums “Kopienas civilās aizsardzības mehānisma pilnveidošana, reaģējot uz dabas katastrofām” (OV C 204, 9.8.2008., 66. lpp.).

(3) EESK atzinums “Kopienas pieeja dabas un cilvēka izraisīto katastrofu novēršanai” (OV C 318, 23.12.2009., 97. lpp.).

(4) EESK atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu” (OV C 170, 5.6.2014., 45. lpp.).

(5) EESK atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1303/2013 attiecībā uz īpašiem pasākumiem, lai sniegtu papildu palīdzību dabas katastrofu skartajām dalībvalstīm” (OV C 173, 31.5.2017., 38. lpp.).