Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+)”

(COM(2018) 382 final – 2018/0206 (COD))

(2019/C 62/27)

Ziņotājs:	Krzysztof BALON
Līdzziņotāja:	Cinzia DEL RIO

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 11.6.2018. Eiropas Savienības Padome, 19.6.2018.
Juridiskais pamats	LESD 46. panta d) punkts, 149. pants, 153. panta 2. punkta a) apakšpunkts, 164. pants, 168. panta 5. punkts, 175. panta 3. punkts un 349. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	26.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	17.10.2018.
Plenārsesija Nr.	538
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	183/2/2

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), kura mērķis ir uzlabot ES instrumentu saskaņotību un to radīto sinerģiju, apvienot dažus ES fondus un vienkāršot noteiktas procedūras. EESK norāda uz dažiem kritiski vērtējamiem priekšlikuma aspektiem, taču aicina vēl pirms nākamajā gadā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām pieņemt ātru, atbildīgu un līdzsvarotu lēmumu par priekšlikumu.

1.2.

Lai saglabātu konkurētspēju pasaules ekonomikā, nodrošinātu gan kvalitatīvu nodarbinātību un kvalitatīvu, visiem piekļūstamu un izmaksu ziņā pieejamu izglītību un apmācību, gan vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem, sociālo iekļautību un aktīvu līdzdalību sabiedrībā, Eiropai ir jāīsteno pārdomāts ekonomikas, ieguldījumu un sociālās politikas pasākumu kopums. Vajadzīgs ES budžets, ar ko var risināt tādas būtiskas problēmas kā jauniešu bezdarbs, prasmju neatbilstība, ilgtermiņa bezdarbs, strauji mainīgais darba tirgus un jaunu nodarbinātības veidu ietekme uz cilvēkiem, proti, problēmas, kuras izraisa marginalizētu grupu jaunu sociālo atstumtību un pastāvīgi augstu nabadzības līmeni dažās valstīs. Turklāt digitalizācija rada jaunas problēmas, kuru dēļ ir vajadzīgas novatoriskas pieejas ES finansējumam (1).

1.3.

EESK ļoti kritiski vērtē priekšlikumu, jo tas paredz samazināt ES kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu. Īpaši jāatzīmē, ka ESF+ faktiskais samazinājums ir 6 %. Turklāt EESK nepiekrīt tam, ka vairs netiek paredzēta Kohēzijas politikas finansējuma minimālā daļa (pašlaik 23,1 %), kas jāatvēl ESF+. Tā kā ESF+ ir galvenais finansēšanas instruments Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai, EESK aicina 30 % no visiem ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas politikas līdzekļiem piešķirt ESF+ un 30 % no šim fondam atvēlētajiem līdzekļiem paredzēt sociālās iekļautības pasākumiem.

1.4.

Dažādu fondu un programmu apvienošana jaunā ESF+ “paspārnē” būtu jāveic piesardzīgi, ņemot vērā iespējamo to efektivitātes un lietderības pieaugumu salīdzinājumā ar citām īstenošanas sistēmām. EESK aicina Komisiju vēl vairāk vienkāršot ESF+ noteikumus gan attiecībā uz vadošajām iestādēm, gan uz saņēmējiem, vienlaikus nodrošinot projektu atbilstību ES vērtībām. Nākamajā finanšu periodā būtu jāturpina visām dalībvalstīm piemērot veicinošo nosacījumu par aktīvo iekļaušanu. Saskaņā ar šo nosacījumu dalībvalstīm, lai tās varētu pretendēt uz ESF+ finansējumu, ir jāizstrādā valsts stratēģijas cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību.

1.5.

ESF+ būtu jāizmanto atbilstīgi Pamattiesību hartai, ANO Bērna tiesību konvencijai (UNCRC) un ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD). Eiropas rīcības kodeksa attiecībā uz partnerību (ECCP) noteikumu ievērošana ir jāuzskata par veicinošu nosacījumu, un partnerības nolīgumi un darbības programmas būtu jāpārskata un jāpiemēro sankcijas, ja tajās netiek pilnībā respektēti minētajā rīcības kodeksā noteiktie pienākumi.

1.6.

Eiropas Savienībai pilnībā jāizmanto vietējā, valstu un Eiropas līmeņa sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pieredze un spējas, iesaistot tās līdztekus pakalpojumu lietotājiem un atbilstīgi šo organizāciju dažādajiem uzdevumiem ES finansējuma plānošanas, īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas pasākumos. Sociālie partneri un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir nozīmīgi partneri Eiropas demokrātiskā projekta īstenošanā. Saistībā ar ESF+ tas nozīmē, ka publiskajām iestādēm vajadzētu atvieglot to piekļuvi pieejamiem finanšu līdzekļiem. EESK atbalsta regulas 40. panta 2. punktā paredzēto ESF+ komitejas sastāva pārskatīšanu saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu un Eiropas rīcības kodeksa attiecībā uz partnerību (ECCP) principiem.

1.7.

Pienācīga daļa no pieejamajiem finanšu līdzekļiem būtu jāparedz gan projektiem, kurus virza mazas vietējās organizācijas, gan arī atkārtotai dotēšanai, lai atbalstītu vietējā līmenī aktīvo organizāciju darbību. Būtu jāuzskata, ka iemaksas natūrā ir līdzvērtīgas finanšu iemaksām.

1.8.

Starpvalstu aspekts (vai pārrobežu pasākumi) būtu parasti jāparedz visu dalībvalstu darbības programmās. Tas ir jādara, lai dažādo dalībvalstu iedzīvotājos stiprinātu Eiropas identitātes izjūtu.

1.9.

EESK uzskata, ka ir svarīgi paredzēt ievērojamu finansējumu galvenajām rīcības jomām, kas saistītas ar Eiropas un tās iedzīvotāju nākotni. Šīs jomas varētu būt: kvalitatīva jauniešu nodarbinātību, dzimumu līdztiesības iniciatīvas, neaizsargāto grupu iekļaušana un nodarbinātība, mūžizglītība un kvalifikācijas paaugstināšana strauji mainīgajā, digitalizētajā darba tirgū, vispārējas nozīmes sabiedrisko pakalpojumu stiprināšana, kā arī publiskās pārvaldes un sociālo partneru – ar īpašu pieeju sociālā dialoga stiprināšanai un kopīgu pasākumu īstenošanai – un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošana, tostarp to iesaistīšana fonda vadībā, lai nodrošinātu labāku pārvaldību.

1.10.

Tā kā pieaug sociālās ekonomikas nozīme ES sociālajā dimensijā, EESK arī uzskata, ka būtu jāizvirza īpašs, konkrēts ESF+ mērķis atbalstīt darbības sociālās ekonomikas jomā.

1.11.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu noteikt jaunus rādītājus finansējuma piešķiršanai. Tomēr pašreizējā sistēma joprojām ir balstīta galvenokārt uz tādu rādītāju kā iekšzemes kopprodukts (IKP). EESK arī uzskata, ka ir jāuzlabo ESF+ un Eiropas pusgadā konkrētām valstīm adresēto ieteikumu saskanība. EESK pauž bažas par to, ka varētu tikt piemēroti stingri nosacījumi. Tādēļ tā uzsver, ka par šādu saikni būtu jāvienojas valstu un Eiropas iestāžu sarunās, visaptveroši un aktīvi iesaistot sociālos partnerus un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

1.12.

Būtu jāuzskata, ka sociālie partneri un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir līdztiesīgi uzraudzības komiteju dalībnieki, kam ir balsstiesības un kas var uzņemties noteiktas vadības funkcijas. Uzraudzības procesā būtu jānovērtē arī sociālās iekļautības pasākumu rezultāti, nevis jāaprobežojas tikai ar kvantitatīvo rādītāju kopuma piemērošanu.

1.13.

EESK uzsver, Eiropas Sociālajam fondam Plus ir noteikti jāpaliek ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas politikas darbības jomā.

1.14.

EESK neatbalsta priekšlikumā paredzēto Eiropas līdzfinansējuma likmes samazināšanu Eiropas Sociālajam fondam Plus. Šāda samazinājuma segšanu nekādā gadījumā nedrīkst uzvelt projektu virzītājiem.

2. Ievads: Komisijas priekšlikumi par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2020. gadam un pašreizējais sociālais stāvoklis Eiropas Savienībā

2.1.

Eiropas Komisija 2018. gada 2. maijā publicēja paziņojumu par saviem priekšlikumiem par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, un 2018. gada 29.–31. maijā un 1. jūnijā tika publicētas regulas par DFS un Eiropas Sociālo fondu Plus.

2.2.

Kā to pieprasīja Eiropas Parlaments, ES budžets būtu jāpalielina līdz 1,3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) (priekšlikums paredz pieaugumu 1,08 % apmērā), un būtu jāreformē pašu resursu sistēma, lai varētu stabilizēt jaunu pasākumu finansēšanu un risināt jaunās iekšējās problēmas. Vienīgi lielāks budžets var sniegt ES iespēju, pat pēc Brexit, pildīt savu apņemšanos sasniegt ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus, īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kas Eiropas līmenī nosaka jaunas sociālās un nodarbinātības politikas mērķus un principus, un veicināt gan kvalitatīvu nodarbinātību un iespēju vienlīdzību, gan kvalitatīvu un visiem piekļūstamu un izmaksu ziņā pieejamu izglītību un apmācību, lai varētu reaģēt uz straujām pārmaiņām darba tirgū un nodrošināt taisnīgus darba apstākļus, kā arī plašāku sociālo integrāciju un aizsardzību, tādā veidā paverot iespēju aktīvi iesaistīties visiem sabiedrības locekļiem.

2.3.

Eiropai jāsaglabā konkurētspēja pasaules ekonomikā un jānodrošina augsti nodarbinātības un sociālie standarti. EESK aicina vēl pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām pieņemt ātru, atbildīgu un līdzsvarotu lēmumu par priekšlikumiem, kas attiecas uz DFS un EFS+.

2.4.

Pašlaik Savienība saskaras ar jaunām problēmām, kas saistītas ar nepieciešamību pārvarēt ilgstošu ekonomiskās un sociālās krīzes periodu, un tai ir jārisina tādi jautājumi kā strauji mainīgā darba tirgus un ar to saistīto jauno nodarbinātības veidu ietekme, prasmju trūkums, zema darbaspēka mobilitāte, aktīvas darba tirgus politikas pasākumu un izglītības un apmācības sistēmu nepietiekamā rezultativitāte, kā arī marginalizēto grupu, tostarp romu un migrantu, “jauna” sociālā atstumtība.

2.5.

Eiropas Savienībā joprojām saglabājas augsts jauniešu bezdarba līmenis. Turklāt jānorāda, ka arvien vairāk tiek izmantoti nestandarta darba līgumi (atkal jāatzīmē, ka tas īpaši skar jauniešus) un joprojām liels ir to jauniešu skaits, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET). Vairākos EESK atzinumos norādīts uz nodrošināto prasmju un darba devēju vajadzību neatbilstību. Tādēļ šodien svarīgākais uzdevums ir veicināt kvalitatīvu nodarbinātību un noteikt jauniešu nodarbinātību par prioritāti. Tomēr dažās dalībvalstīs citu grupu, piemēram, sieviešu, gados vecāku cilvēku un migrantu bezdarbs ievērojami pieaug un tādēļ ir vajadzīgi konkrēti risinājumi.

2.6.

Jaunu tehnoloģiju ieviešana, digitalizācija un mākslīgais intelekts būtiski ietekmē nodarbinātību – kvalitatīva pamatizglītība, augsta līmeņa un efektīva apmācība, mūžizglītība, kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšana, kā arī ES tautsaimniecību mainīgo vajadzību saskaņošana ar mērķtiecīgām prasmēm un kompetencēm būs instrumenti, kas vajadzīgi, lai pēc iespējas labāk izmantotu turpmākās darba iespējas un stiprinātu uzņēmumu konkurētspēju (2). Šādi instrumenti ir jāpapildina ar pārdomātiem ekonomikas, ieguldījumu un sociālās politikas pasākumiem, kas nodrošinātu iekļaujošu un ilgtspējīgu, uz inovāciju balstītu izaugsmi.

2.7.

Cits svarīgs aspekts ir iedzīvotāju nabadzības līmenis – 118 miljoni ES iedzīvotāju (jeb 23,7 % no kopējā ES iedzīvotāju skaita) joprojām dzīvo nabadzībā un sociālās atstumtības apstākļos vai ir pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam (3). Vienlaikus dažās valstīs joprojām saglabājas augsts nodarbinātu personu nabadzības līmenis, ko papildina ievērojams nepietiekamas nodarbinātības pieaugums (4).

3. Ierosinātās regulas par Eiropas Sociālo fondu Plus galvenie aspekti

3.1.

Lai uzlabotu saskaņotību un sinerģiju starp papildinošiem ES instrumentiem, palielinātu elastību, ļautu fondiem labāk reaģēt uz problēmām un vienkāršotu fondu plānošanu un pārvaldību, jaunajā Eiropas Sociālajā fondā Plus (ESF+) tiek apvienoti šādi 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas fondi un programmas:

—	Eiropas Sociālais fonds (ESF) un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva,

—	Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD),

—	Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma (EaSI) un

—	Savienības rīcības programma veselības jomā (Veselības programma).

3.2.

Kopējais budžets, kas laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam piešķirts ESF+, ir 101 miljards EUR (pašreizējās cenās), no kuriem 100 miljardi EUR paredzēti dalītā pārvaldībā īstenotai ESF+ sadaļai (iepriekšējais ESF un iepriekšējais FEAD). Tiešā pārvaldībā īstenotās ESF+ sadaļas finansējums ir 1 174 miljoni EUR pašreizējās cenās, no kuriem 761 miljons EUR paredzēts Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai, bet 413 miljoni EUR – Veselības sadaļai. ESF+ ietver arī Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, saskaņā ar kuru 10 % no finanšu piešķīruma ir paredzēti jauniešiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Vismaz 25 % no valstu ESF+ finanšu līdzekļiem tiks novirzīti sociālās iekļautības veicināšanai un nabadzības apkarošanai. Turklāt dalībvalstīm vismaz 2 % no ESF+ finanšu līdzekļiem būs jāpiešķir pasākumiem vistrūcīgāko personu atbalstam.

3.3.

Lai vienkāršotu ESF+ darbību, samazinātu administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem un koncentrētos uz rezultātu sasniegšanu, Kopīgo noteikumu regulā ir ieviesti vairāki noteikumi. ESF+ regula paredz arī materiālās nenodrošinātības mazināšanas pasākumus, tādā veidā ņemot vērā ieinteresēto personu lūgumu šāda veida palīdzībai piemērot mazāk stingras prasības un vienkāršojot datu vākšanas, uzraudzības un ziņošanas prasības.

4. Vispārīgas piezīmes par ierosināto regulu

4.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par ESF+, it īpaši:

—	tā saskaņošanu ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru,

—	tā pamatnostādnes kvalitatīvu rezultātu sasniegšanai, izmantojot uzlabotus rādītājus,

—	vienkāršošanas un lielāka elastīguma nepieciešamības atzīšanu,

—	koncentrēšanos uz trim politikas jomām: nodarbinātību, izglītību un sociālo iekļautību,

—	prioritātes “inovatīvas darbības” ieviešanu ar mērķi atbalstīt sociālo inovāciju un sociālās politikas eksperimentus, tādējādi stiprinot augšupējas pieejas, kas balstītas uz partnerattiecībām,

—	tā konsekvenci un savietojamību ar citām finansēšanas programmām, piemēram, Erasmus (5) un Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) saskaņā ar DFS politikas sadaļu “Ieguldījumi cilvēkos”,

—	faktu, ka tas apvieno atsevišķos fondus un programmas, lai uzlabotu cīņu pret nabadzību, sociālo atstumtību, bezdarbu un nepietiekamu nodarbinātību Eiropas Savienībā.

4.2.

EESK kritiski vērtē to, ka ierosinātais nākamās DFS kopējais līdzekļu apmērs ir aptuveni 1,1 triljons EUR, kas reāli ir mazāks nekā pašreizējā DFS paredzētais. EESK arī ļoti kritiski vērtē ierosināto ES kohēzijas politikas finansējuma samazinājumu, kas 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmā sasniedz aptuveni 7 %. Tieši Eiropas Sociālajam fondam Plus priekšlikums paredz atvēlēt 27 % no visiem kohēzijas politikai piešķirtajiem līdzekļiem. Tas nozīmē, ka ESF+ faktiski tiks atvēlēts par 6 % mazāk līdzekļu. EESK arī nepiekrīt ESF+ atvēlamo kohēzijas politikas līdzekļu minimālās daļas (pašreiz noteikta 23,1 % apmērā) samazināšanai. Tā kā ESF+ ir galvenais finansēšanas instruments Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai, EESK arī aicina piešķirt ESF+ 30 % no finanšu līdzekļiem, kas paredzēti ekonomikas, sociālās un teritoriālās kohēzijas politikas īstenošanai, un iesaka 30 % no ESF+ finanšu līdzekļiem novirzīt sociālās iekļautības pasākumiem. EESK neatbalsta priekšlikumā paredzēto Eiropas līdzfinansējuma likmes samazināšanu Eiropas Sociālajam fondam Plus. Šāda samazinājuma segšanu nekādā gadījumā nedrīkst uzvelt projektu virzītājiem.

4.3.

Šajā kontekstā EESK stingri uzsver, ka finansējums gan ES, gan valstu līmenī jāizmanto šādiem mērķiem:

—	risināt ar dzīves kvalitāti un darba un privātās dzīves līdzsvaru saistītas problēmas,

—	ieguldīt līdzekļus iekļaujošā un augstas kvalitātes izglītībā un apmācībā, kam vajadzētu būt visiem piekļūstamai un izmaksu ziņā pieejamai un orientētai uz pašreizējām un turpmākajām darba tirgus vajadzībām,

—	mazināt bezdarbu – it īpaši ilgtermiņa un jauniešu bezdarbu – un nepietiekamu nodarbinātību, kā arī paplašināt apmācības iespējas un nodrošināt taisnīgus darba apstākļus jaunos (nestandarta) nodarbinātības veidos nodarbinātiem darba ņēmējiem;

—	risināt demogrāfiskās problēmas un nodrošināt atbilstīgu un ilgtspējīgu sociālo aizsardzību dzīves cikla laikā visiem iedzīvotājiem,

—	veicināt cilvēku ar invaliditāti integrāciju un uzlabot viņiem vajadzīgo pieejamību,

—

novatorisku risinājumu izstrādāšana, pārbaudīšana, novērtēšana un izvēršana, kā arī augšupēju pieeju un tādu sociālās politikas eksperimentu stiprināšana, kas balstās uz partnerattiecībām, kurās iesaistītas publiskās pārvaldes iestādes, privātais sektors, sociālie partneri un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas,

—	veicināt vienlīdzīgas iespējas un apkarot visus diskriminācijas veidus,

—	uzlabot sociāli atstumto grupu, tostarp bezpajumtnieku nodarbināmību un sociāli ekonomisko integrāciju,

—	atbalstīt migrantu integrāciju,

—	nodrošināt individuālu ģimenē un dzīvesvietā sniegtu atbalstu, uzlabojot piekļuvi pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem sociālajiem pakalpojumiem, kā arī veselības aprūpei un mājokļiem,

—	veicināt sociālo partneru kopīgu rīcību,

—	atbalstīt pārvaldes/iestāžu, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanu.

4.4.

Tā kā ES struktūrfondi ir galvenie virzītājspēki centienos veidot konkurētspējīgāku, saskaņotāku, elastīgāku un sociāli atbildīgāku Eiropu, dalībvalstīm ir īpaša atbildība ieguldīt ESF+ līdzekļus sociālajos pakalpojumos, kurus sniedz publiskas struktūras, sociālās ekonomikas struktūras un citas bezpeļņas organizācijas.

4.5.

4.6.

Komisija ierosina Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu un ESF+ apvienot, lai nodrošinātu uz jauniešu atbalstu vērsto pasākumu konsekvenci un efektivitāti. Priekšlikuma mērķis ir stiprināt nodarbinātības politiku dalībvalstīs. Būtu jāvienkāršo procedūras, kas nodrošina piekļuvi Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas finansējumam, un tām būtu jānodrošina skaidrs finanšu līdzekļu sadalījums. Ja tas neizdosies, būtu lietderīgāk, ja Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva arī turpmāk būtu atsevišķa finanšu iniciatīva. Turklāt ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka aprēķini, saskaņā ar kuriem dalībvalstīm jāizmanto vismaz 10 % no ESF+ budžeta Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai, ir efektīvi un pamatoti. Jānovērš risks, ka Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva varētu tikt marginalizēta un tai laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam piešķirtais budžets varētu tikt samazināts (7).

4.7.

Svarīgi ir arī atzīt, ka sociālie partneri un – un vienlīdzīgā statusā – citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir nozīmīgi partneri Eiropas demokrātiskā projekta īstenošanā. Tāpēc publiskajām iestādēm vajadzētu atvieglot to piekļuvi pieejamiem finanšu līdzekļiem.

4.8.

Eiropas Savienībai pilnībā jāizmanto vietējā, valstu un Eiropas līmeņa sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pieredze un spējas, iesaistot tās līdztekus pakalpojumu lietotājiem un atbilstīgi šo organizāciju dažādajiem uzdevumiem ES finansējuma plānošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā (8). Tāpēc būs nepieciešams skaidri norādīt uz Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību. Atbilstība minētajam kodeksam ir jāuzskata par veicinošu nosacījumu. Sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām – pēc pienācīga atbalsta saņemšanas – būtu jāizstrādā atbilstoši novērtēšanas instrumenti un, ja iespējams, jāizmanto tiešo saņēmēju pieredze (9). To var panākt tikai tad, ja tiek samazināts birokrātiskais slogs un vienkāršoti finansēšanas noteikumi, kas attiecas uz sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalstu.

4.9.

Pienācīga daļa no pieejamajiem finanšu līdzekļiem būtu jāparedz gan projektiem, kurus virza mazas vietējās organizācijas, gan arī atkārtotai dotēšanai. Tas pavērtu iespēju atbalstīt vietējās organizācijas un pašpalīdzības grupas, kā arī novērstu vai mazinātu ar līdzfinansēšanu saistītās pārmērīgās birokrātijas radīto atturošo ietekmi, ar ko saskaras pilsoniskās sabiedriskās organizācijas. Būtu jāuzskata, ka iemaksas natūrā ir līdzvērtīgas finanšu iemaksām.

4.10.

Jānorāda, ka vairumā gadījumu finanšu instrumenti, piemēram, aizdevumi, garantijas vai pašu kapitāls, nenodrošina pietiekamu finansējumu sociālajiem projektiem. Tāpēc, ja nav citu efektīvāku finanšu instrumentu, būtu jāparedz, ka dotācijas ir galvenais īstenošanas mehānisms.

4.11.

EESK aicina Eiropas Komisiju vēl vairāk vienkāršot ESF+ noteikumus gan attiecībā uz vadošajām iestādēm, gan uz saņēmējiem. Tomēr Komisijai un vadošajām iestādēm būtu jāveic īpaši pasākumi, lai vienkāršošana nepakļautu finanšu riskam pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas strādā nabadzības un sociālās atstumtības skarto iedzīvotāju labā un kopā ar tiem. Šāds risks ir īpaši saistīts ar plašajām prasībām attiecībā uz personas datu vākšanu.

4.12.

Jāraugās, lai fondu noteikumu vienkāršošanas dēļ netiktu likvidēti mehānismi (piemēram, vecinošie nosacījumi), kas ir izveidoti, lai nodrošinātu, ka no ES fondiem finansētie projekti atbilst ES vērtībām, it īpaši pienākumam ievērot cilvēktiesības. Nākamajā finanšu periodā būtu jāturpina visām dalībvalstīm piemērot veicinošo nosacījumu par aktīvo iekļaušanu. Saskaņā ar šo nosacījumu dalībvalstīm, lai tās varētu pretendēt uz ESF+ finansējumu, ir jāizstrādā valsts stratēģijas cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību.

4.13.

Tā kā ESF+ ir Eiropas fonds, starpvalstu aspekts (vai pārrobežu pasākumi) būtu parasti jāparedz visu dalībvalstu darbības programmās. Tas ir jādara, lai dažādo dalībvalstu iedzīvotājos stiprinātu Eiropas identitātes izjūtu un ievērojami palielinātu iedzīvotājiem sniegtā ES finansiālā atbalsta redzamību. Lai palīdzētu īstenot pārrobežu projektus, būtu jāsaglabā pašreizējā finansēšanas perioda (2014.–2020. gads) labā prakse un lietderīgie formāti un būtu jānodrošina to apmaiņa starp dalībvalstīm.

5. Īpašas piezīmes un prasības attiecībā uz ierosināto regulu

5.1.

EESK uzskata, ka ir svarīgi noteikt konkrētus ESF+ mērķus (10), nodrošinot ievērojamu finansējumu galvenajām rīcības jomām, kas saistītas ar Eiropas un tās iedzīvotāju nākotni, piemēram, tādām kā:

—	kvalitatīva jauniešu nodarbinātība,

—	dzimumu līdztiesības iniciatīvas,

—	neaizsargāto grupu, piemēram, personu ar invaliditāti un migrantu iekļaušana un nodarbinātība,

—	piekļuve mūžizglītībai saistībā ar strauji mainīgo, digitalizēto darba tirgu,

—	vispārējas nozīmes sabiedrisko pakalpojumu stiprināšana, jo tie veicina centienus paaugstināt dzīves kvalitāti un uzlabot darba un privātās dzīves līdzsvaru,

—	publiskās pārvaldes, sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošana, lai nodrošinātu labāku pārvaldību, tostarp fonda pārvaldību.

5.2.

Tā kā pieaug sociālās ekonomikas nozīme ES sociālajā dimensijā, EESK arī uzskata, ka būtu jāizvirza īpašs ESF+ mērķis atbalstīt darbības sociālās ekonomikas jomā (11). Paredzētajiem pasākumiem vajadzētu būt vērstiem uz sociālo ekonomiku kopumā visā tās daudzveidībā, kas vērojama dalībvalstīs. Komiteja aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai veicinātu centienus radīt labvēlīgu ekosistēmu sociālajai ekonomikai.

5.3.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu noteikt jaunus rādītājus finansējuma piešķiršanai tādās jomās kā jauniešu bezdarbs, zems izglītības līmenis, klimata pārmaiņas un migrantu uzņemšana/integrācija, lai labāk atspoguļotu Eiropas reģionu un teritoriju sociālo un ekonomisko stāvokli un saskaņotu tos ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra sociālo rezultātu pārskatu. Tomēr pašreizējā līdzekļu piešķiršanas sistēma joprojām galvenokārt balstās uz tādu rādītāju kā IKP (12).

5.4.

EESK uzskata, ka ļoti nozīmīga ir ESF+ un Eiropas pusgadā konkrētām valstīm adresēto ieteikumu saskanība. Vienlaikus EESK pauž bažas par to, ka varētu tikt piemēroti stingri nosacījumi. Tādēļ tā uzsver, ka par šādu saikni būtu jāvienojas valstu un Eiropas iestāžu sarunās, visaptveroši un aktīvi iesaistot sociālos partnerus un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas (13), jo ir svarīgi nodrošināt vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģiju.

5.5.

Ņemot vērā izaugsmes, nodarbinātības mērķu un sociālās iekļaušanas spēcīgo savstarpējo papildināmību, EESK uzsver, Eiropas Sociālajam fondam Plus ir noteikti jāpaliek ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas politikas darbības jomā. ESF+ pievienotā vērtība salīdzinājumā ar dalībvalstu pasākumiem ir saistīta ar teritoriālajām vajadzībām un integrāciju ar citiem struktūrfondiem, lai īstenotu saskaņotas un visaptverošas iniciatīvas vietējā līmenī. Šajā saistībā reģionālajai/vietējai dimensijai ir izšķiroša nozīme pielāgotu pasākumu plānošanā un īstenošanā.

5.6.

EESK atzinīgi vērtē dalībvalstīm noteikto pienākumu nodrošināt sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pienācīgu līdzdalību ESF atbalstīto politikas pasākumu īstenošanā un piešķirt spēju veidošanai un kopīgai rīcībai atbilstošu ESF+ finanšu līdzekļu apmēru. Šajā saistībā un saskaņā ar 2016. gada četrpusējo paziņojumu par jaunu sociālā dialoga posmu būtu jāparedz īpaša pieeja sociālo partneru spēju veidošanai un jānodrošina, ka vadošās iestādes atkarībā no vajadzībām piešķir atbilstošus līdzekļus gan apmācībai, sadarbības tīklu veidošanas pasākumiem un sociālā dialoga stiprināšanai, gan pasākumiem, kurus kopā veic sociālie partneri (14).

5.7.

Lai veicinātu citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pienācīgu līdzdalību ESF+ atbalstītās darbībās, it īpaši sociālās iekļautības, dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju jomā, vadošajām iestādēm jānodrošina atbilstošu ESF+ līdzekļu piešķiršana šīm organizācijām spēju veidošanas pasākumiem.

5.8.

Dalībvalstīm pilnībā jāizmanto Eiropas rīcības kodeksa attiecībā uz partnerību (ECCP) 17. pantā paredzētās iespējas. Tā kā partnerattiecību nolīgumi un darbības programmas ir Komisijas un valstu iestāžu sarunu rezultāts, apstiprinot šos nolīgumus, Komisija varētu būt daudz stingrāka un pieprasīt to pārskatīšanu, ja tajos netiek pilnībā respektētas saistības, kas izriet no partnerības principa (15). Turklāt pirms jaunā perioda no 2021. līdz 2020. gadam Eiropas rīcības kodekss attiecībā uz partnerību būtu jāpārskata un skaidri jānosaka sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju loma. EESK atbalsta regulas 40. panta 2. punktā paredzēto ESF+ komitejas sastāva pārskatīšanu saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu un Eiropas rīcības kodeksa attiecībā uz partnerību (ECCP) principiem. Tāpēc 40. panta 2. punktā būtu jānosaka, ka katra dalībvalsts ESF+ komitejā ieceļ vienu valdības pārstāvi, vienu darba ņēmēju organizāciju pārstāvi, vienu darba devēju organizācijas pārstāvi un vienu pilsoniskās sabiedrības pārstāvi.

5.9.

Komisijai būtu jāsniedz skaidrojums par minimālajām prasībām, kuras dalībvalstu iestādēm būs jāpilda partnerību veidošanas jomā, tostarp par sankcijām neatbilstīgas partnerību veidošanas gadījumā. Ja dalībvalstis neievēro kādu no Eiropas rīcības kodeksa attiecībā uz partnerību prasībām, jāpiemēro sankcijas, veicot dažādus pasākumus, nopietnos neatbilstības gadījumos apturot maksājumus, kā to paredz Eiropas strukturālie un investīciju fondi (16).

5.10.

Uzraudzības komitejām būtu jādarbojas pārredzamāk un jēgpilnāk, un tām būtu jāuzņemas arī noteiktas vadības funkcijas. Būtu jāuzskata, ka sociālie partneri un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir līdztiesīgi uzraudzības komiteju dalībnieki, un tāpēc sociālie partneri un minētās organizācijas ir obligāti jāiekļauj šajās komitejās, kurās tiem ir jābūt tiesīgiem balsot. Ar uzraudzību arī būtu jānodrošina visu finanšu līdzekļu izmantošana atbilstīgi Pamattiesību hartai un starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, tostarp ANO Konvencijai par bērna tiesībām (UNCRC) un ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD), ko ratificējusi ES un tās 27 dalībvalstis. Uzraudzības procesā būtu jānovērtē arī sociālās iekļautības pasākumu rezultāti, nevis jāaprobežojas tikai ar kvantitatīvo rādītāju kopuma piemērošanu. (17).

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) Skatīt, piemēram, EESK atzinumu par tematu “Daudzgadu finanšu shēma laikposmam pēc 2020. gada” (OV C 440, 6.12.2018., 106. lpp.).

(2) Skatīt OV C 237, 6.7.2018., 8. lpp.

(3) Eiropas Komisija, Vienotais nodarbinātības ziņojums (2017).

(4) Eurostat un ES-SILC dati. Šajā un dažos citos punktos dokuments atkārtoti pauž viedokļus, kas izteikti EESK informatīvajā ziņojumā “Turpmākais darbs pēc SOC/537”, kas tika nosūtīts Eiropas Komisijai pēc tam, kad tas 2018. gada 18. un 19. aprīlī tika vienbalsīgi pieņemts EESK 534. plenārsesijā. Minētajā informatīvajā ziņojumā bieži citēts atzinums (OV C 173, 31.5.2017., 15. lpp.).

(5) EESK atzinumā par tematu “Erasmus” (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 194. lpp.) ieteikts saglabāt nosaukumu “Erasmus+”.

(6) Skatīt pētījumu par uzraudzību, nobeiguma ziņojums, Līgums Nr. VC/2017/0131, Īstenošanas pamatlīgums Nr. VC/2013/0017, 50. lpp.

(7) Skatīt Eiropas Jaunatnes foruma analīzi šajā tīmekļa vietnē: https://www.youthforum.org/sites/default/files/2018-07/_ESF%2B%20data%20analysis_website.pdf.

(8) Skatīt OV C 173, 31.5.2017., 15. lpp.

(9) Turpat un “Turpmākais darbs pēc SOC/537”.

(10) Skatīt ierosinātās regulas 3. un 4. pantu.

(11) Skatīt ierosinātās regulas 4. pantu.

(12) Skatīt ierosinātās regulas 4. pantu.

(13) Skatīt ierosinātās regulas 7. pantu.

(14) Skatīt ierosinātās regulas 8. pantu.

(15) Skatīt ierosinātās regulas 4. pantu.

(16) Skatīt ierosinātās regulas 34. pantu.

(17) Skatīt ierosinātās regulas 38. un 39. pantu.