Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs”

(COM(2018) 324 final – 2018/0136 (COD))

(2019/C 62/28)

Ziņotājs

Jukka AHTELA

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 18.6.2018.
Juridiskais pamats	LESD 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	26.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	17.10.2018.
Plenārsesija Nr.	538
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	156/2/7

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu regulai, ar kuru izveido jaunu instrumentu, kas ļaus piemērot ekonomiskus korektīvus pasākumus dalībvalstīm, kuras nopietni un pastāvīgi pārkāpj Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā uzskaitītās vērtības. EESK norāda, ka Komisijai jau ir līdzīgas korektīvās pilnvaras, lai veicinātu atbilstību noteikumiem par pareizu ekonomikas pārvaldību (1), un atzinīgi vērtē izskatāmo priekšlikumu, kura mērķis ir ieviest korektīvus pasākumus tiesiskuma aizsardzībai. Tādēļ EESK atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar šo regulu Komisijas ierosinātie īstenošanas akti tiktu pieņemti ar apvērstā kvalificētā vairākuma balsojumu Padomē.

1.2.

EESK uzsver, ka tiesiskuma ievērošana ir svarīga Eiropas iedzīvotājiem, kā arī uzņēmējdarbības iniciatīvām, inovācijai un investīcijām. Komiteja tomēr iesaka grozīt priekšlikumu, iekļaujot tajā plašāku tiesiskuma jēdzienu, kas ietver pamattiesību aizsardzību un garantijas plurālistiskas demokrātijas aizsardzībai. LES 2. pantā noteikts, ka tiesiskums ir tikai viena no vērtībām, pamatojoties uz kurām ir dibināta Eiropas Savienība. Tiesiskums ir savstarpēji atkarīgās, nedalāmās, trīspusējās attiecībās ar pamattiesībām un demokrātiju. Vienīgi garantējot minētās trīs vērtības to savstarpējā saistībā, ir iespējams novērst valsts varas ļaunprātīgu izmantošanu.

1.3.

EESK piekrīt, ka tiesiskuma efektīva ievērošana ir priekšnosacījums sabiedrības uzticēšanās iegūšanai attiecībā uz to, ka ES izdevumi dalībvalstīs ir pietiekami aizsargāti. Komiteja atzinīgi vērtē to, ka priekšlikums palīdzēs vēl vairāk stiprināt ES finanšu interešu aizsardzību. EESK tomēr uzstāj, ka Komisijas ierosinātais mehānisms būtu jāaktivizē automātiski, ja vispārējs trūkums attiecībā uz tiesiskumu var apdraudēt ES finanšu intereses.

1.4.

EESK arī uzskata, ka priekšlikuma galvenajam mērķim, aizsargājot ES finanses, jābūt 2. pantā norādīto vērtību aizsardzībai. Līdz ar to EESK iesaka grozīt priekšlikumu, lai Komisija varētu ierosināt regulas īstenošanas aktu gadījumos, kad pastāv nopietns, pastāvīgs un sistēmisks apdraudējums tiesiskumam, pamattiesībām vai standartiem, kas garantē plurālistisku demokrātiju, jo šādi pasākumi pēc savas būtības var tieši apdraudēt ES finanšu intereses.

1.5.

EESK rosina Komisiju dalībvalstīs kā preventīvu pasākumu vēl vairāk attīstīt kanālus politiskām debatēm par 2. pantā minētajām vērtībām. Tāpēc saskaņā ar Komitejas un Eiropas Parlamenta jau agrāk paustajiem ieteikumiem EESK mudina Komisiju ierosināt izveidot sistēmu minēto vērtību īstenošanas regulārai un neatkarīgai uzraudzībai dalībvalstīs.

1.6.

EESK iesaka, lai to iekļauj starp tām struktūrām, kuras Komisija informēs par pasākumiem, kas ierosināti vai pieņemti saskaņā ar izskatāmo tiesību aktu, un lai Komiteja tiek konkrēti norādīta kā viens no attiecīgiem informācijas avotiem, uz kuru pamata Komisija nosaka, vai pastāv nopietni trūkumi attiecībā uz tiesiskumu. Tas ļautu EESK veikt jēgpilnu un efektīvu ieguldījumu 2. pantā minēto vērtību aizsardzībā un nodrošinātu organizētas pilsoniskās sabiedrības viedokļa pārstāvību.

2.   Ievads un priekšlikuma pārskats

2.1.

Izskatāmais Komisijas priekšlikums ir paredzēts Savienības budžeta aizsardzībai, ja pastāv vispārēji trūkumi saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs. Komisija savu priekšlikumu pamato, atsaucoties uz nepieciešamību aizsargāt Savienības finanses, pieprasot, lai dalībvalstis saglabā pietiekami stingrus aizsardzības pasākumus attiecībā uz to, kā tiek pārvaldīti un izlietoti ES līdzekļi. Jau tagad dalībvalstīm tiek prasīts pierādīt, ka tām ir pietiekamas institucionālās un procesuālās garantijas, lai nodrošinātu, ka ES līdzekļi tiek izlietoti efektīvi un likumīgi. Šo valstu pārbaudes mehānismu pareizu darbību tomēr nevar nodrošināt bez uzraudzības, ko īsteno neatkarīgas tiesu iestādes, prokuratūras un izmeklēšanas iestādes, kuras nodarbojas ar krāpšanas un korupcijas jautājumiem.

2.2.

Komisijas priekšlikums dotu iespēju apturēt vai koriģēt maksājumus, aizliegt jaunas juridiskas saistības, samazināt saistības vai pārtraukt maksājumu termiņus, reaģējot uz atklātu vispārēju trūkumu saistībā ar tiesiskumu. Tas attieksies uz visiem ES fondiem. Komisija var konstatēt, ka vispārējs trūkums attiecībā uz tiesiskumu ir radies it īpaši šādos gadījumos: ir apdraudēta tiesu iestāžu neatkarība; publisko iestāžu patvaļīgas vai nelikumīgas rīcības nenovēršana, nelabošana un nesodīšana; resursu atturēšana, kas ietekmē publisko iestāžu darbību; netiek veikti pasākumi, lai nepieļautu publisko iestāžu interešu konfliktu; valsts ierobežo tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamību un efektivitāti.

2.3.

Saskaņā ar priekšlikumu iepriekšminēto trūkumu gadījumā tiktu noteikti korektīvi pasākumi, ja šādi trūkumi var ietekmēt Savienības finanšu interešu pareizu pārvaldību vai aizsardzību, apdraudot: valstu iestādes, kas īsteno ES budžetu; to dienestu darbību, kuri veic izmeklēšanu un ceļ apsūdzību saistībā ar krāpšanu un korupciju; publisko iestāžu lēmumu efektīvu izskatīšanu tiesā; krāpšanas un korupcijas novēršanu un efektīvu un preventīvu sodu piemērošanu; nepamatoti izmaksāto līdzekļu atgūšanu; sadarbību ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai un Eiropas Prokuratūru izmeklēšanā un kriminālvajāšanā.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

ES pamatā ir dalībvalstu kopīgās vērtības, tostarp tiesiskums, kā noteikts LES 2. pantā. Tiesiskuma ievērošana nodrošina arī juridisko noteiktību, vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmējdarbības iniciatīvām, inovācijai, ieguldījumiem un godīgu konkurenci visā iekšējā tirgū patērētāju un iedzīvotāju labā. Tas ir priekšnoteikums, lai nodrošinātu savstarpēju uzticēšanos, kas nepieciešama ES netraucētu darbībai. Tiesiskuma neievērošana kavē līdzsvarotu ekonomikas un sociālo attīstību saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kas ir dzinējspēks, kurš ļauj ES un tās dalībvalstu valdībām īstenot Savienības vispārējo mērķi “veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību”, kā noteikts LES 3. pantā.

3.2.

EESK pauž nožēlu par to, ka ES līgumos nav nepārprotami noteikts, ka dalībvalstīm pēc pievienošanās ir jāizpilda Kopenhāgenas kritēriji (2). EESK norāda, ka ES iestāžu rīcībā nav pietiekami spēcīgu un labi pielāgotu instrumentu, kas spētu aizsargāt pret šobrīd pastāvošajiem draudiem tiesiskumam, pamattiesībām un plurālistiskai demokrātijai dalībvalstīs.

3.3.

Tiesiskuma ievērošana ir savstarpēji un nesaraujami saistīta ar plurālistiskas demokrātijas aizsardzības un pamattiesību ievērošanas garantijām. Tiesiskums nodrošina, ka valdības ievēro pamattiesību standartus, un plurālistiska demokrātija nodrošina to, ka valstu valdības īsteno politiku, kas sekmē visu valsts iedzīvotāju labklājību. Tiesiskuma ievērošana pati par sevi negarantē, ka likumā tiek ievērotas pamattiesības un ka tiesību akti ir izstrādāti saskaņā ar iekļaujošu un leģitīmu procesu, kura pamatā ir pārdomātas, plurālistiskas un līdzsvarotas publiskās debates un sabiedrības līdzdalība. Lai izvairītos no tā, ka likums ir tikai tukša čaula, līdztekus tiesiskumam ir jānodrošina pamattiesību un plurālistiskas demokrātijas standartu ievērošana.

3.4.

Komisija ierosināto regulu kvalificē kā līdzekli ES budžeta un vienlaikus tiesiskuma aizsardzībai. EESK piekrīt, ka tiesiskuma efektīva ievērošana ir priekšnosacījums sabiedrības uzticēšanās iegūšanai attiecībā uz to, ka ES izdevumi dalībvalstīs ir pietiekami aizsargāti. EESK tomēr uzskata priekšlikumu vairāk par potenciālu instrumentu visu 2. pantā noteikto vērtību aizsardzībai ar ES budžeta palīdzību.

3.5.

EESK uzsver, ka ir svarīgi parādīt Eiropas iedzīvotājiem, ka ES līdzekļi tiek pārvaldīti bez korupcijas un saskaņā ar ES tiesību aktiem. Tikpat svarīgi ir, lai ES aizsargātu vērtības, kas ir tās pamatā un kas tika radītas iedzīvotāju labā. Komisija būtu jāpilnvaro rīkoties saskaņā ar šo regulu, kad vien pastāv 2. pantā noteikto vērtību nopietns, sistēmisks un pastāvīgs apdraudējums, tā kā šāds apdraudējums pēc savas būtības var tieši apdraudēt ES finanses.

3.6.

Kā norādīts Eiropas Parlamenta jaunākajās rezolūcijās un Eiropas Komisijas un Padomes prezidentvalsts paziņojumos, tiesiskums, pamattiesības un plurālistiskas demokrātijas standarti ES tiek arvien vairāk apdraudēti. Lai gan vislielākās problēmas rada stāvoklis dažās dalībvalstīs, visās dalībvalstīs joprojām pieaug spēkā populistu autoritārisms, kas ir vērsts pret ES pamatvērtībām un bieži vien pret pašu Savienību.

3.7.

EESK norāda uz trūkumiem ES iestāžu rīcībā esošajos 2. panta vērtību aizsardzības pašreizējos instrumentos. Pārkāpuma procedūras mēdz būt pārāk koncentrētas uz tehniskiem juridiskiem jautājumiem, lai ar tām novērstu vai koriģētu saskaņotus uzbrukumus tiesiskumam. Lai gan saskaņā ar LES 7. pantu Padome var visaptveroši pievērsties pasākumiem, kas grauj tiesiskumu, izrādījies, ka ir ārkārtīgi grūti strukturēt pietiekamu politisko gribu minētās procedūras aktivizēšanai.

3.8.

Kas attiecas uz tiesiskuma mehānismu – lai gan to ir vieglāk aktivizēt nekā 7. pantu, tā ir nesaistoša procedūra, kuras efektivitāte ir apšaubāma, saskaroties ar valdību nevēlēšanos labticīgi sadarboties ar Komisiju. Turklāt tiesiskuma mehānisma aktivizēšanai nepieciešamais obligātais minimums ir tik liels, ka līdz brīdim, kad šie instrumenti tiek izmantoti, 2. pantā noteikto vērtību īstenošanas trūkumi ir kļuvuši ļoti nopietni un līdz ar to ir grūtāk atrisināmi.

3.9.

Tā kā izaicinājumi kļūst arvien lielāki un nav pienācīgu un efektīvu instrumentu, EESK aicina Eiropas Komisiju ļoti steidzami rīkot politiskas debates par to, kā ES var labāk aizsargāt 2. pantā noteiktās vērtības, un izstrādāt papildu instrumentus tiesiskuma, pamattiesību un demokrātiskā plurālisma garantiju aizsardzībai.

3.10.

EESK atgādina par savu atzinumu “Eiropas kontroles mehānisms tiesiskuma un pamattiesību jomā”, kurā Komiteja atbalsta ES līmeņa mehānisma izveidi, lai uzraudzītu tiesiskuma un pamattiesību ievērošanu, veicot regulāru neatkarīgo uzraudzību un dialogu starp dalībvalstīm un ES iestādēm (3).

3.11.

EESK saglabā savu nostāju, ka šāda preventīvā mehānisma izveide, kādu ierosinājis Eiropas Parlaments, papildinātu esošos ES instrumentus 2. pantā noteikto vērtību aizsardzībai (4). Preventīva mehānisma izveide ļautu noteikt trūkumus minēto vērtību īstenošanā, tiklīdz tie parādās attiecīgās valsts līmenī, un dotu iespēju novērst tos jau agrīnā posmā.

3.12.

Kā vēl vienu pasākumu EESK ierosina izveidot pilsoniskās sabiedrības platformu vai gadskārtēju forumu Eiropas līmenī, iesaistot EESK, lai, pirmkārt, dotu iespēju ES lēmumu pieņēmējiem tieši no vietējā līmeņa organizācijām saņemt agrīnu brīdinājumu par jaunām problēmām saistībā ar LES 2. pantā noteiktajām vērtībām, un, otrkārt, lai sekmētu savstarpēju mācīšanos un transnacionālu sadarbību starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras darbojas galvenokārt valstu līmenī.

3.13.

Ir svarīgi, ka ES apsver iespējas, kā atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un plašsaziņas līdzekļus, kas veic uzraudzību un ziņo par jaunajām problēmām saistībā ar 2. pantu. EESK uzskata, ka finansēšanas instruments to pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalstam, kas popularizē 2. pantā noteiktās vērtības dalībvalstīs, būtiski papildina pašreizējo priekšlikumu, veidojot vietējā līmeņa atbalstu minētajām vērtībām sabiedrībā. Šajā saistībā EESK atsaucas uz savu atzinumu par priekšlikumiem attiecībā uz jaunu Tiesiskuma, tiesību un vērtību fondu (5) un aicina Padomi un Eiropas Parlamentu saskaņā ar lēmumu par daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2020. gada ievērojami palielināt šī fonda līdzekļus.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK uzskata, ka neatkarīgu tiesu veiktām efektīvām pārbaudēm attiecībā uz valsts iestāžu darbību un bezdarbību ir būtiska nozīme ne tikai, lai garantētu ES finansējuma izlietojuma efektivitāti saskaņā ar ES tiesību aktiem. Tas ir arī vienīgais veids, kā nodrošināt faktisku aizsardzību visiem ES iedzīvotājiem saistībā ar tiesībām, kuras izriet no ES tiesību aktiem, kā arī Savienības tiesību vienveidīgu interpretāciju visās dalībvalstīs, no kā ir atkarīgs kopējais tirgus un brīvības, drošības un tiesiskuma telpa.

4.2.

EESK atzinīgi vērtē apvērstā kvalificētā vairākuma balsojuma izmantošanu Padomē, pieņemot īstenošanas aktu par attiecīgajiem veicamajiem pasākumiem. Tas ļaus objektīvi veikt pasākumus, tiklīdz Komisija uzskatīs, ka dalībvalstī ir vispārēji trūkumi, un līdz minimumam samazinās bezdarbības un politiskās selektivitātes risku, ko varētu radīt balsojuma pieprasījums Padomē.

4.3.

EESK apzinās, ka ir sarežģīti noteikt sīkākus kritērijus ar mērķi noteikt, vai pastāv vispārēji trūkumi. Tomēr Komiteja pauž šaubas, vai priekšlikumu varētu pastiprināt, iekļaujot šādus sīki izstrādātus kritērijus. Sīkāk izstrādāti kritēriji varētu palīdzēt nodrošināt to, ka Komisijas lēmuma leģitimitāti nemazina apgalvojumi par neobjektivitāti vai objektivitātes trūkumu. Šādus kritērijus varētu iekļaut kā vadlīnijas, ko Komisija izstrādājusi pēc priekšlikuma pieņemšanas, un tos varētu balstīt uz Komisijas pašas noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz tiesiskuma mehānismu, kā arī uz Eiropas Komisijas noteikto tiesiskuma kontrolsarakstu attiecībā uz demokrātiju caur tiesībām (Venēcijas komisija).

4.4.

Kā EESK jau ir uzsvērusi, tiesiskums, demokrātija un pamattiesības ir savstarpēji atkarīgi, kā norādīts Komisijas priekšlikuma 2. pantā. Papildus sīkāk izstrādātiem kritērijiem par tiesiskumu priekšlikumā būtu jāiekļauj arī kritēriji, kas ļauj Komisijai noteikt, vai pastāv nopietns, sistēmisks un pastāvīgs pamattiesību ievērošanas un plurālistiskas demokrātijas garantiju apdraudējums. Ja stāvoklis kādā dalībvalstī atbilst šādiem kritērijiem, Komisijai vajadzētu būt tiesīgai noteikt korektīvus pasākumus saskaņā ar šo regulu.

4.5.

EESK norāda, ka Komisijai jāņem vērā visa attiecīgā informācija, tostarp Eiropas Savienības Tiesas lēmumi, Revīzijas palātas ziņojumi un attiecīgo starptautisko organizāciju secinājumi un ieteikumi. Tiesiskuma uzraudzībā dalībvalstīs svarīga loma ir dažām Eiropas Padomes uzraudzības struktūrām, piemēram, Venēcijas komisijai un Pretkorupcijas starpvalstu grupai (GRECO). Venēcijas komisija ir sniegusi vairākus atzinumus par tiesiskuma stāvokli vairākās ES dalībvalstīs, un GRECO periodiski sniedz ieteikumus dalībvalstīm. Tāpat arī Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), valstu ombudu biroji un tiesnešu un tiesu iestāžu tīkli regulāri ziņo par attiecīgās valsts tiesu iestāžu, korupcijas apkarošanas un krāpšanas apkarošanas mehānismu darbību.

4.6.

Pamattiesību standartu un plurālistiskas demokrātijas garantiju īstenošanu dalībvalstīs periodiski uzrauga un novērtē citas starptautiskās organizācijas, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, Eiropas Padomes komisārs cilvēktiesību jautājumos, Eiropas Cilvēktiesību tiesa, ANO Cilvēktiesību padome un ANO cilvēktiesību līguma struktūras. Turklāt ticamas informācijas un analīzes avots bieži ir arī neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Skaidra atsauce uz šīm struktūrām priekšlikumā atspoguļotu īpašo lomu, kāda tām ir LES 2. pantā minēto vērtību aizsardzībā.

4.7.

EESK arī uzskata, ka Komitejas, kas ir iestāde, kura pārstāv pilsonisko sabiedrību ES, sniegtā analīze un apsvērumi ir jo īpaši svarīgi gadījumos, kad Komisija pieņem lēmumu par to, ka attiecīgajā dalībvalstī pastāv nopietni trūkumi attiecībā uz tiesiskumu gan saskaņā ar šo regulu, gan saskaņā ar citiem instrumentiem. Tādēļ EESK vērš Komisijas uzmanību uz EESK darba grupas izveidi pamattiesību un tiesiskuma jautājumos; šāda grupa pievērsīs īpašu uzmanību LES 2. pantā noteikto vērtību aizsardzībai.

4.8.

EESK iekļaušana to iestāžu skaitā, kuras Komisija informēs par pasākumiem, ko ierosina vai nosaka saskaņā ar šiem tiesību aktiem, un attiecīgo informācijas avotu skaitā, lai Komisija varētu noteikt, vai pastāv nopietni trūkumi attiecībā uz tiesiskumu, dotu Komitejai iespēju sniegt jēgpilnu un efektīvu ieguldījumu 2. pantā noteikto vērtību aizsardzībā un darīt zināmu organizētas pilsoniskās sabiedrības viedokli.

4.9.

EESK pilnībā piekrīt Komisijas mērķim, ka ierosinātā mehānisma izraisītās sekas būtu jāattiecina uz tiem, kas ir atbildīgi par nepilnībām, nevis uz atsevišķiem ES finansējuma saņēmējiem, piemēram, Erasmus studentiem, pētniekiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām (6).

4.10.

EESK norāda, ka saskaņā ar priekšlikumu gadījumā, ja tiek veikti pasākumi, dalībvalsts saglabā atbildību par attiecīgo līdzekļu sadali. EESK uzskata, ka, lai gan juridiski pamatoti, tas tomēr nebūtu pietiekami, lai praksē nepieļautu, ka dalībvalsts atsakās sadalīt attiecīgos līdzekļus un politisku apsvērumu dēļ noveļ vainu uz Komisiju. Tā kā ir maz ticams, ka sabiedrība atzinīgi novērtēs ES likumdošanas mehānismu darbības nianses, dalībvalstis varētu izveidot tiešu saikni starp finansējuma samazinājumiem un Komisijas lēmumiem. Tas radītu situāciju, kurā Komisija varētu tikt atturēta veikt pasākumus pret dalībvalsti iespējamās negatīvās sabiedriskās domas dēļ. Šāds īpaši liels risks pastāv tajās dalībvalstīs, kurās valdība kontrolē vai ietekmē sabiedriskos un privātos plašsaziņas līdzekļus, kā tas bieži ir dalībvalstīs, kurās vērojami nopietni trūkumi saistībā ar tiesiskumu.

4.11.

EESK mudina Komisiju censties rast risinājumus, lai mazinātu risku, ka negatīvu ietekmi varētu just individuāli saņēmēji un ka valdības, kuras pārkāpj 2. pantā noteiktās vērtības, politisku ieguvumu dēļ sagrauj saskaņā ar šo regulu veiktos pasākumus. Komisija varētu apsvērt alternatīvas iespējas, kā nodrošināt, ka ES līdzekļi nonāk pie tiem paredzētajiem saņēmējiem. Viena iespēja varētu būt izveidot izpildaģentūru, kas pārņemtu attiecīgo finanšu līdzekļu tiešu pārvaldību.

4.12.

Lai novērstu vispārējus trūkumus un tādējādi atceltu saskaņā ar šo regulu veiktos pasākumus, EESK uzsver, ka ir svarīgi risināt atklātu dialogu starp attiecīgajām dalībvalstīm un ES iestādēm, kā ierosināts priekšlikumā. Iestādēm un dalībvalstīm būtu jāņem vērā pilsoniskās sabiedrības organizāciju viedoklis par stāvokli attiecīgajā dalībvalstī, to pasākumu atbilstību, kas veikti, lai novērstu vispārējus trūkumus, kā arī to pasākumu atbilstību, kas veikti, lai nepieļautu šādu trūkumu turpmāku atkārtošanos.

---

(1)  OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp., 23. lpp.

(2)  Noteikusi Eiropadome Kopenhāgenā 1993. gadā.

(3)  OV C 34, 2.2.2017., 8. lpp.

(4)  2015/2254(INL).

(5)  SOC/599 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 178. lpp.) COM(2018) 383 final un COM(2018) 384 final.

(6)  COM(2018) 98 final, 16. lpp.