Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido daudzgadu plānu zivju krājumiem rietumu ūdeņos un blakusesošajos ūdeņos un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un groza Regulu (ES) 2016/1139, ar ko izveido daudzgadu plānu attiecībā uz Baltijas jūru, un atceļ Regulas (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007 un (EK) Nr. 1300/2008”

(COM(2018) 149 final – 2018/0074 (COD))

(2018/C 440/29)

Vienīgais ziņotājs:

Gabriel SARRÓ IPARRAGUIRRE

Apspriešanās ar Padomi	12.4.2018.
Apspriešanās ar Eiropas Parlamentu	16.4.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts un 304. pants
Komitejas Biroja lēmums	17.4.2018.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	5.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.9.2018.
Plenārsesija Nr.	537
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	182/1/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK uzskata, ka daudzgadu plāna izstrāde ir piemērots pasākums rietumu ūdeņu apsaimniekošanai, lai gan jāņem vērā zivsaimniecības īpatnības ziemeļrietumu un dienvidrietumu ūdeņos.

1.2.

Komiteja uzskata, ka šī regula ir jāsaskaņo ar kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem, tāpēc, piešķirot zvejas iespējas, būtu jāuzsver sociālekonomiskais aspekts.

1.3.

EESK prasa rast iespēju ar reģionalizāciju atjaunināt to sugu sarakstus, uz kurām attiecas šī regula, jo dažas sugas apgrūtina jauktu sugu zvejniecību pārvaldību tāpēc, ka šo sugu nozveja ir maza, to uzskata par piezveju vai pat tāpēc, ka dažās dalībvalstīs nav kvotu, jo īpaši ņemot vērā tūlītēju izkraušanas pienākuma stāšanos spēkā un to, ka ir parādījies “kritisko sugu” (choke species) fenomens, kas dažos gadījumos varētu novest pie zvejas pārtraukšanas.

1.4.

Komiteja uzstāj, ka ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) starpniecību ir jāpastiprina centieni, kas vērsti uz zinātniskiem pētījumiem, lai uzlabotu zināšanas par zivju krājumu patieso stāvokli, tādējādi pēc iespējas novēršot piesardzīgās pieejas piemērošanu un laika gaitā īstenojot šo resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

2.   Komisijas priekšlikuma kopsavilkums

2.1.

Izskatāmā regulas priekšlikuma mērķis ir izveidot vienotu pārvaldības plānu attiecībā uz bentiskajiem krājumiem, tostarp dziļūdens zivju krājumiem, kuru zvejniecības attīstās rietumu ūdeņos.

2.2.

Šāds plāns nodrošinās, ka šie krājumi tiek izmantoti saskaņā ar maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma (MSY) principiem, piemērojot ekosistēmas pieeju un ievērojot piesardzīgo pieeju. Tā mērķis ir nodrošināt stabilas zvejas iespējas, pamatojoties uz jaunāko zinātnisko informāciju, un atvieglot izkraušanas pienākuma ieviešanu.

2.3.

Krājumi ir jāpārvalda saskaņā ar Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) ieteiktajiem FMSY diapazoniem (kur F ir zvejas izraisīta zivju mirstība), lai konkrētas sugas zvejas iespējas tiktu noteiktas zemākajā pieļaujamajā FMSY diapazonā, taču zvejas iespējas var noteikt arī zemāk par šiem diapazoniem vai noteiktos apstākļos arī saskaņā ar tajā laikā pieļaujamo augstāko FMSY, ja vien konkrētā krājuma apjoms ir lielāks par MSY Btrigger (nārsta bara biomasas references rādītājs).

2.4.

Zvejas iespējas jebkurā gadījumā nosaka tā, lai varbūtība, ka nārsta bara biomasa kļūst mazāka par nārsta bara biomasas limita references rādītāju (Blim), būtu mazāka par 5 %.

2.5.

Piešķirot šādas zvejas iespējas, dalībvalstis ņem vērā zvejniecībās iesaistīto kuģu iespējamo nozvejas sastāvu.

2.6.

Komisija ir pilnvarota ar deleģētiem aktiem pieņemt tehniskus pasākumus, kas saistīti ar zvejas rīku raksturlielumiem vai ierobežojumiem, lai uzlabotu zvejas selektivitāti, samazinātu nevēlamu nozveju vai samazinātu tās ietekmi uz ekosistēmu, pasākumus, lai noteiktu minimālo saglabāšanas references izmēru, kā arī attiecībā uz izkraušanas pienākumu.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK uzskata, ka daudzgadu plāna izstrāde ir piemērots pasākums, lai vidējā termiņā un ilgtermiņā nodrošinātu zvejas resursu izmantošanu rietumu ūdeņos.

3.2.

Tomēr Komiteja uzskata, ka, izstrādājot plānu, jāņem vērā ziemeļrietumu un dienvidrietumu ūdeņu zvejas apgabalu īpatnības un atšķirības, ievērojot flotu dažādās īpašības, to zvejas darbības (modalitātes) un zvejas reisu ilgumu.

3.3.

EESK uzsver, ka šim plānam ir jāpalīdz īstenot visus KZP mērķus, jo, lai noteiktu zvejas iespējas, ir jāņem vērā arī sociālekonomiskās ietekmes pētījumi un ekonomiskās dzīvotspējas robežvērtības katrai regulā ietvertajai modalitātei, taču šajā regulas priekšlikuma formulējumā šis elements nav ietverts.

3.4.

Komiteja pauž bažas par piesardzīgās pieejas piemērošanas sekām gadījumos, kad trūkst zinātnisku datu par dažām zvejniecībām, un ar to saistīto ietekmi uz zvejas iespēju tiešu samazināšanu. Tāpēc EESK aicina dalībvalstis un Eiropas Komisiju pastiprināt pētniecisko darbību, lai uzlabotu zināšanas par šiem krājumiem. Tāpat Komiteja uzskata, ka gadījumā, ja zinātniskie novērtējumi attiecībā uz zivju krājumiem nav analītiski, KPN nedrīkst būtiski samazināt, līdz novērtējumi tiek uzlaboti.

3.5.

EESK uzskata, ka, jauktu sugu zvejniecībā konstatējot tādas plānā iekļauto kritisko sugu problēmas, kas var pārtraukt galveno mērķa sugu nozveju, ir jāapsver iespēja šādas sugas svītrot no kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) sistēmas, piedāvājot ar reģionalizāciju noteikt alternatīvus pārvaldības pasākumus, kas nodrošina krājumu labvēlīgu stāvokli.

3.6.

Ar konkrētām sugām un zonām saistīto īpatnību dēļ ir vajadzīga tāda zvejniecības pārvaldība, kas efektīvas īstenošanas labad veicinātu pārvaldības apakšapgabalu izveidošanu tajā pašā ICES rajonā. Komiteja mudina Komisiju iekļaut šo iespēju regulā.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

1. pantā ir izveidots sugu saraksts, kas apgrūtina jauktu sugu zvejniecību pārvaldību, tostarp attiecībā uz dziļūdens sugām, kurām ir savs diferencētais KPN un kvotu regulējums, kas turklāt ir spēkā divus gadus, tāpēc Komiteja uzskata, ka saraksta iekļaušana rada neskaidrības. Dažās dalībvalstīs šīs sugas nozvejo mazos apjomos vai nenozvejo nemaz, ņemot vērā piezveju, kā tas ir beriksu (Beryx spp.) gadījumā. Turklāt attiecībā uz sarkanspuru pageli (Pagellus bogaraveo) 9. apgabalā ir vairākas īpatnības, kas saistītas ar trešo valstu flotu zvejas apgabaliem (Atlantijas un Vidusjūras baseina apgabaliem, kuros nav KPN un kvotu) un šo valstu flotu dalību zvejniecībā, tāpēc EESK uzskata, ka ir lieki šo sugu iekļaut sarakstā, ja nav zināms, cik lielā mērā šīs valstis vēlas saskaņot savu pārvaldību ar ES principiem un interesēm.

4.2.

9. apgabalā ir arī tādas sugas kā jūrasasaris (labraks) (Dicentrarchus labrax) un merlangs (Merlangius merlangus), uz kurām neattiecas KPN un kvotu režīms, tādēļ Komiteja uzskata, ka atsauce uz tām ir jāsvītro. Dažās dalībvalstīs ir ļoti mazas kvotas tādām sugām 7. apgabalā kā menca (Gadus morhua), merlangs (Merlangius merlangus) vai pikša (Melanogrammus aeglefinus), tāpēc attiecībā uz tām var būt noteikti skaidri ierobežojumi noteiktām flotēm, jo tās tiek uzskatītas par kritiskām sugām. Komiteja uzskata, ka arī šīs sugas ir jāsvītro no saraksta.

4.3.

Tāpat EESK ir pamanījusi vairākas kļūdas Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) funkcionālo vienību definīcijā un apjomā, tādēļ tie ir jāpārskata.

4.4.

Komiteja uzskata, ka zvejas iespēju novērtējums saskaņā ar MSY, kā noteikts 3., 4. un 5. pantā, paredz ņemt vērā vienīgi mainīgos lielumus, kas saistīti ar krājumu saglabāšanu. Plānam jāpalīdz sasniegt visus KZP mērķus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantu, koncentrējoties ne tikai uz vides mainīgajiem lielumiem, bet ņemot vērā arī sociālos un ekonomiskos mainīgos lielumus, lai turpmākajos gados izvairītos no straujām izmaiņām zvejas iespējās.

4.5.

Lai novērstu to, ka gadskārtējā zvejas iespēju pārvaldība kavē daudzgadu pārvaldības īstenošanu, un lai veicinātu ieinteresēto personu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, likumdevējiem ir jāgroza ierosinātā pārvaldības plāna 4. pants, lai, izmantojot reģionalizāciju, tajā iekļautu izmantošanas noteikumu apstiprināšanas juridisko pamatu saskaņā ar KZP principiem.

4.6.

Priekšlikuma 5. panta 2. punktā noteikts, ka piesardzīgo pieeju zvejniecības pārvaldībā piemēro gadījumos, kad nav pieejama pietiekama zinātniskā informācija. EESK iesaka, izmantojot EJZF, plānā noteikt efektīvus mehānismus, kas varētu uzlabot zinātniskās informācijas ieguvi un vajadzības gadījumā novērstu zvejniecības pārtraukšanu.

4.7.

Priekšlikuma 9. pantā noteikts, ka dalībvalstis iedala tām pieejamās zvejas iespējas, ņemot vērā jauktu sugu zvejniecībās iesaistīto kuģu iespējamo nozvejas sastāvu. Komiteja uzskata, ka šis princips ir daudz plašāks nekā Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. panta noteikumi par kritērijiem zvejas iespēju piešķiršanai dalībvalstīm.