Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par netaisnīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē”

(COM(2018) 173 final)

(2018/C 440/28)

Ziņotājs:

Peter SCHMIDT

Apspriešanās	Eiropas Savienības Padome, 30.4.2018. Eiropas Parlaments, 2.5.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts un 304. pants
Biroja lēmums	22.5.2018.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	5.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	19.9.2018.
Plenārsesija Nr.	537
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	172/1/3

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Netaisnīga tirdzniecības prakse (NTP) pārtikas piegādes ķēdē rodas ķēdes dalībnieku nevienlīdzīgā stāvokļa dēļ un rada nelabvēlīgu ekonomisko, sociālo un ekoloģisko ietekmi. EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu samazināt NTP iespējamību, kas ir nepieciešamais pirmais solis, lai aizsargātu vājākus dalībniekus, it īpaši lauksaimniekus, strādniekus un dažus piegādes ķēdes dalībniekus, un uzlabotu pārtikas piegādes ķēdes pārvaldību. Regulatīva pieeja un tiesiskais regulējums ar efektīviem un stabiliem izpildes mehānismiem ir veids, kā ES līmenī var efektīvi novērst NTP.

1.2.

Tomēr EESK pauž nožēlu, ka Komisija ir ieviesusi vienīgi kopēju minimālo aizsardzības standartu ES, aizliedzot tikai konkrētus NTP veidus. Jāaizliedz visi ļaunprātīgas prakses veidi.

1.3.

EESK uzskata, ka, aizsargāt pret NTP tikai MVU piegādātājus, ja tie pārdod produktus pircējiem, kuri nav MVU, nav pietiekami, lai efektīvi novērstu nevienlīdzīgā stāvokļa problēmu – šāda aizsardzība neradīs būtisku ietekmi. Aizsardzība būtu jāattiecina uz visiem dalībniekiem, gan lieliem, gan maziem, gan ES, gan ārpus tās. Pat ja par NTP upuriem kļūst lieli dalībnieki, ekonomiskā ietekme bieži tiek pārnesta uz vājākajiem dalībniekiem piegādes ķēdē.

1.4.

Attiecībā uz īstenošanu EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot ES līmenī saskaņotu regulējumu, kas piemērojams izpildiestādēm. Tomēr sūdzības iesniedzēja anonimitātes nodrošināšanas nolūkā vajadzētu pastiprināt arī izpildes mehānismus, piemēram, izmantojot konkrētu ombuda procedūru, kolektīvu tiesisko darbību un tiesībaizsardzību, ko nodrošina iestādes. Šādus mehānismus vajadzētu papildināt ar iespēju piemērot sankcijas. Lai atvieglotu sūdzību izskatīšanas procesu, visos gadījumos būtu obligāti jāslēdz rakstveida līgumi, kas nodrošinātu godīgākas sarunas.

1.5.

EESK iesaka Komisijai spēku līdzsvara stiprināšanas nolūkā papildus NTP novēršanai veicināt un atbalstīt tādus uzņēmējdarbības modeļus, kas piegādes ķēdi var padarīt ilgtspējīgu (piemēram, saīsināt to, uzlabot pārredzamību utt.), atjaunot tās līdzsvaru un uzlabot efektivitāti.

1.6.

Visbeidzot, EESK atkārtoti uzsver, ka ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanas nolūkā taisnīgākas tirdzniecības prakses veicināšana jāiekļauj visaptverošā ES pārtikas politikā, nodrošinot, ka pārtikas piegādes ķēde ir ekonomiski, sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgāka.

2. Ievads

2.1.

Netaisnīgu tirdzniecības praksi (NTP) definē kā “praksi, kas ievērojami atšķiras no labas komerciālas rīcības, ir pretrunā darījumu labticīgai un godīgai veikšanai un to vienpusēji ir noteicis viens tirdzniecības partneris attiecībā pret otru partneri” (1). Pārtikas piegādes ķēde ir īpaši neaizsargāta pret NTP, jo mazo un lielo ķēdes dalībnieku stāvoklis ir izteikti nevienlīdzīgs. NTP var rasties visos piegādes ķēdes posmos, un NTP, kas radusies vienā ķēdes posmā, var ietekmēt pārējos ķēdes posmus atkarībā no iesaistīto dalībnieku ietekmes tirgū (2).

2.2.

EESK atzinumā “Taisnīgāku lauksaimniecības pārtikas apgādes ķēžu veidošana”, kas pieņemts 2016. gada oktobrī (3), ir sīki izklāstīts, kā koncentrētā spēja panākt izdevīgus nosacījumus ir pavērusi iespēju dominējošā stāvokļa ļaunprātīgai izmantošanai, kuras dēļ vājāki tirgus dalībnieki kļūst arvien neaizsargātāki pret NTP. Tādējādi tirgus ekonomiskais risks pārvirzās uz agrīnākiem piegādes ķēdes posmiem, un tas īpaši negatīvi ietekmē patērētājus un dažus ķēdes dalībniekus, piemēram, lauksaimniekus, strādniekus un MVU. To, ka NTP ir problēma, atzīst visi pārtikas piegādes ķēdes dalībnieki, un ziņojumos ir ticis norādīts, ka ar NTP ir saskāries vairums ķēdes dalībnieku (4).

2.3.

Īpaši jāuzsver ietekme uz patērētājiem. Cenu spiediens liek pārtikas pārstrādātājiem ražot pēc iespējas lētāk, un tas var ietekmēt patērētājiem pieejamās pārtikas kvalitāti, kā arī tās nekaitīgumu. Lai samazinātu izmaksas, uzņēmumi dažos gadījumos izmanto lētākas izejvielas, kas ietekmē pārtikas kvalitāti un vērtību, piemēram, daudzos produktos ir izmantotas transtaukskābes, aizstājot veselīgākas, Eiropā ražotas eļļas un taukus (5).

2.4.

Palielinās spiediens uz vājākajiem pārtikas apgādes ķēdes dalībniekiem. Saskaņā ar neseniem Eurostat datiem mazumtirgotāju daļa no bruto pievienotās vērtības joprojām pieaug. Šo situāciju rada mazumtirdzniecības un pārstrādes sektora augstāka koncentrācija pārtikas piegādes ķēdē, jo tiesību akti par karteļiem tiek interpretēti kļūdaini. Tādēļ, lai nodrošinātu taisnīgu ieņēmumu sadalījumu visā piegādes ķēdē, ir jāuzlabo tās darbība. Tomēr mazumtirgotāju vērtību, ņemot vērā viņu lomu ikdienas preču piegādē, nedrīkst novērtēt pārāk zemu.

2.5.

NTP novēršana ir viens no pamatelementiem, lai nodrošinātu pārtikas piegādes ķēdes labāku darbību, kā arī mazinātu cenu svārstīgumu tirgū un stiprinātu ražotāju organizāciju nozīmi. Eiropas Parlaments 2016. gada jūnija rezolūcijā (6) aicināja Komisiju ierosināt tiesisku regulējumu attiecībā uz NTP; šo aicinājumu 2016. gada oktobrī atbalstīja EESK un 2016. gada novembrī – Lauksaimniecības tirgus darba grupa.

2.6.

NTP novēršanas jomā 20 dalībvalstīs jau ir ieviestas dažādas likumdošanas iniciatīvas. Tās kopā ar pašreizējo piegādes ķēdes iniciatīvu (PĶI) ir palielinājušas informētību par līdzsvara trūkumu pārtikas piegādes ķēdē. Tomēr tikai ļoti nedaudzās pašreizējās valstu vai brīvprātīgajās pieejās līdz šim ir atrisināta NTP problēma. Komisija nolēma 2018. gada aprīlī iesniegt īpašu leģislatīvu priekšlikumu, atzīstot, ka dažādie pret NTP vērstie noteikumi dalībvalstīs vai šādu noteikumu neesamība var traucēt sasniegt Līguma mērķi – nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem (7).

3. Komisijas priekšlikums

3.1.

Ar ierosināto direktīvu Komisija iecerējusi mazināt negodīgas tirdzniecības prakses iespējamību pārtikas piegādes ķēdē, ieviešot visā Eiropas Savienībā kopēju minimālo standartu aizsardzības nodrošināšanai – tas būtu saraksts ar konkrētiem aizliegtās NTP veidiem, proti, kavēti maksājumi ātrbojīgu pārtikas produktu gadījumā, pasūtījumu atcelšana pēdējā brīdī, vienpusējas vai retroaktīvas izmaiņas līgumos un princips, ka piegādātājiem jāmaksā par izšķērdētajiem produktiem. Pārējie prakses veidi būs pieļaujami tikai tad, ja tie balstīsies uz skaidru un nepārprotamu iepriekšēju vienošanos starp pusēm: nepārdotos pārtikas produktus pircējs atgriež piegādātājam; pircējs pieprasa piegādātājam maksu par to, ka tiek garantēta vai saglabāta vienošanās par pārtikas produktu piegādi; piegādātājs maksā pircējam par pārtikas produktu reklamēšanu vai tirgošanu.

3.2.

Aizsardzība pret NTP attiecas tikai uz pārtikas produktu pārdošanas darījumiem starp piegādātāju, kurš ir mazais vai vidējais uzņēmums (MVU), un pircēju, kurš nav MVU (8).

3.3.

Turklāt Komisijas priekšlikumā ir noteikts, ka dalībvalstis izraugās publisku iestādi, kas atbild par jauno noteikumu izpildi. Pierādīta pārkāpuma gadījumā atbildīgā iestāde būs pilnvarota noteikt samērīgas un preventīvas sankcijas. Izpildiestāde varēs sākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz sūdzību. Šajā gadījumā sūdzības iesniedzēji varēs pieprasīt ievērot konfidencialitāti un anonimitāti, lai aizsargātos pret saviem tirdzniecības partneriem. Komisija arī izveidos un atbalstīs izpildiestāžu koordinācijas mehānismu, lai nodrošinātu paraugprakses apmaiņu.

4. Vispārīgas piezīmes

4.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu kā svarīgu pirmo soli, ar ko sāk likumdošanas procesu ar mērķi reglamentēt NTP visā Eiropas Savienībā, kā tā stingri ieteica 2016. gada atzinumā. Tā ir nepieciešama norise, lai aizsargātu vājākus pārtikas piegādes ķēdes dalībniekus, proti, lauksaimniekus un strādniekus, un mazinātu viņu ienākumu svārstīgumu un tos stabilizētu. Priekšlikums it īpaši palīdz mazināt viņu nespēju panākt izdevīgus nosacījumus un tādējādi palīdz uzlabot pārtikas piegādes ķēdes pārvaldību.

4.2.

Komisija savā priekšlikumā atzīst: ir maz ticams, ka ES mēroga piegādes ķēdes iniciatīva (PĶI) izveidosies par visaptverošu pārvaldības sistēmu, kas leģislatīvus pasākumus, ieskaitot izpildi, padarītu par nevajadzīgiem (9). Šajā kontekstā EESK atkārtoti norāda, ka PĶI un citas valstu brīvprātīgās shēmas var būt noderīgas tikai kā papildinājums un tās nevar aizstāt efektīvus un stingrus izpildes mehānismus dalībvalsts līmenī (10).

4.3.

EESK atzinīgi vērtē arī saskaņota ES izpildiestāžu tīkla veicināšanu, kā ieteikts tās iepriekšējā atzinumā. Efektīvai izpildiestāžu sadarbībai ir izšķirīga nozīme, lai novērstu starptautiska mēroga NTP, jo citādi šī problēma varētu palikt neatrisināta.

4.4.

Tomēr EESK pauž nožēlu, ka Komisija ir pieņēmusi minimālas saskaņošanas pieeju, kas nav pietiekama, lai novērstu visus ļaunprātīgas prakses veidus pārtikas piegādes ķēdē. Komiteja pauž dziļu nožēlu it īpaši par to, ka vienīgie, kas var īstenot ļaunprātīgu praksi, ir pircēji, un ka šajā regulējumā ir aizliegts tikai ierobežots skaits NTP veidu, kas sīkāk aplūkoti 5. nodaļā.

4.5.

EESK arī apšauba Komisijas ierosinājumu attiecināt aizsardzību pret NTP tikai uz MVU piegādātājiem, kas pārdod produktus pircējiem, kuri nav MVU. Lai aizsardzība pret NTP būtu efektīva un sekmīga, tā jāpiemēro visiem piegādes ķēdes dalībniekiem neatkarīgi no to lieluma, tādējādi ietekmējot visas tirdzniecības attiecības. Tomēr EESK atzīst, ka MVU ir neaizsargāti. Priekšlikums nepievēršas arī jautājumam par nevienlīdzīgo spēju panākt sev izdevīgus nosacījumus un par ekonomisko atkarību, kas ne vienmēr sakrīt ar ķēdes dalībnieku ekonomisko dimensiju.

4.6.

Priekšlikuma darbības joma nav pietiekami plaša, un to vajadzētu attiecināt arī uz lauksaimniecības nepārtikas produktiem, tādiem kā dārzkopības produkti, un lopbarību.

4.7.

NTP novēršana ir būtisks elements (līdzās tirgus svārstīguma mazināšanai un ražotāju organizāciju lomas stiprināšanai), lai pārtikas piegādes ķēdi padarītu ekonomiski, sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgāku. EESK atkārtoti uzsver, ka ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanas nolūkā taisnīgākas tirdzniecības prakses veicināšana būtu jāiekļauj visaptverošā ES pārtikas politikā. Konkrētāk, šāda visaptveroša politika nodrošinātu taisnīgas cenas ražotājiem, lai saglabātu lauksaimniecības dzīvotspēju (11).

4.8.

Lai gan Komisijas priekšlikuma darbības joma uz to neattiecas, EESK atkārtoti uzsver, ka jāpalielina visas sabiedrības izpratne par pārtiku, un atbalstītu sadarbībā ar attiecīgām organizācijām rīkotu Eiropas mēroga informācijas un izpratnes veicināšanas kampaņu par pārtikas vērtību (12) un pārtikas izšķērdēšanas samazināšanu.

5. Īpašas piezīmes

Aizliegto NTP veidu saraksts

5.1.

Vispārīgi NTP var definēt kā praksi, kas ievērojami atšķiras no labas komerciālas rīcības un ir pretrunā darījumu labticīgai un godīgai veikšanai (13). Tā ietver arī visus prakses veidus, kuros notiek nepamatota vai nesamērīga riska pārnese otrai darījuma pusei.

5.2.

Komisija ir aizliegusi tikai konkrētus NTP veidus. EESK atkārtoti uzsver, ka jāaizliedz visi netaisnīgas prakses veidi, piemēram – kā ieteikts jau iepriekšējā atzinumā – šāda (bet ne tikai):

—	komercriska netaisnīga pārnese,

—	neskaidri vai nenoteikti līguma noteikumi,

—	vienpusējas izmaiņas un izmaiņas ar atpakaļejošu spēku līguma noteikumos, ieskaitot cenu,

—	sliktāka produktu kvalitāte vai patērētāju informēšana bez iepriekšējas paziņošanas, apspriešanās vai vienošanās ar pircējiem,

—	iemaksas reklāmas un tirgvedības izdevumu segšanai,

—	kavēti maksājumi,

—	maksa par iekļaušanu piegādātāju sarakstā vai klienta lojalitātes maksa,

—	maksa par atrašanās vietu plauktā,

—	prasības attiecībā uz izšķērdētiem vai nepārdotiem produktiem,

—	kosmētisku produkta specifikāciju izmantošana, lai noraidītu pārtikas preču partiju vai samazinātu cenu,

—	spiediens samazināt cenas,

—	maksas pieprasīšana par fiktīviem pakalpojumiem,

—	pasūtījumu atcelšana pēdējā brīdī un prognozēto apjomu samazināšana,

—	draudi svītrot no sarakstiem,

—	vienotas likmes maksas, ko uzņēmumi iekasē no piegādātājiem, lai viņus iekļautu piegādātāju sarakstā (maksa par palikšanu sarakstā).

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai papildināt sarakstu atbilstīgi konkrētajai situācijai valstī.

5.3.

EESK aicina reāli aizliegt mazumtirgotājiem pārdot pārtikas produktus par cenām, kas ir zemākas par pašizmaksu (14). EESK īpaši iesaka, lai piegādātājiem, piemēram, lauksaimniekiem, tiktu maksāta taisnīga un pamatota cena, kas ļauj piegādātājam gūt atbilstīgus ienākumus, ar kuriem veikt ieguldījumus, īstenot inovāciju un nodrošināt ilgtspējīgu ražošanu.

5.4.

Visi Komisijas priekšlikumā skaidri aizliegtie NTP veidi attiecas uz gadījumiem, kuros iepriekš ir noslēgts līgums. Tomēr daudz biežāki ir gadījumi, kad spiediens uz piegādes ķēdes dalībniekiem tiek izdarīts pirms līguma noslēgšanas. Tādēļ piemēros vajadzētu ietvert gadījumu, kad uzņēmums (kam ir ietekme tirgū) pieprasa, lai otrs uzņēmums tam piešķir priekšrocības bez jebkāda objektīvi pamatota iemesla (sk. arī Vācijas Likuma par konkurences ierobežojumiem (GWB) 19. panta 2. punkta 5. apakšpunktu). Šis nosacījums, kas iekļauts Vācijas pretmonopola tiesību aktā, ir izrādījies piemērots, lai novērstu pirktspējas ļaunprātīgu izmantošanu. Vācijas Federālās tiesas (BGH) lēmums lietā Hochzeitsrabatte (atlaides kāzu gadījumā) to ļoti uzskatāmi parāda saistībā ar Vācijas ietekmīga pārtikas mazumtirgotāja attiecībām ar saviem piegādātājiem (15).

MVU definīcija

5.5.

Aizsardzības pret NTP attiecināšana tikai uz MVU piegādātājiem nav pietiekama, lai efektīvi novērstu nelīdzsvarotības problēmu pārtikas piegādes ķēdē. EESK uzsver domino efektu, kas var rasties, ja par NTP upuriem kļūst lielie ķēdes dalībnieki. Neatkarīgi no tā, kurš ir atbildīgs, negodīgai tirdzniecības praksei ir nepārprotami negatīva ietekme. Ekonomiskā ietekme neizbēgami tiek pārnesta uz vājākajiem pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem, t. i., lauksaimniekiem, strādniekiem, dažiem dalībniekiem un arī patērētājiem.

5.6.

Vēl viens arguments par labu plašākai aizsardzības piemērošanai ir tāds, ka it īpaši lielie ķēdes dalībnieki var diskriminēt MVU un izslēgt tos no piegādes ķēdes sūdzību saņemšanas riska dēļ. Šajā kontekstā EESK vēlreiz norāda, ka MVU ir neaizsargāti.

Tiesībaizsardzība

5.7.

Efektīvas tiesību īstenošanas nolūkā ir jānošķir privāta tiesībaizsardzība (kas vēl nav paredzēta Komisijas priekšlikumā) un tiesībaizsardzība, ko nodrošina iestādes. Sākumā jāuzsver, ka būtu pienācīgi jāņem vērā attiecīgās puses tiesības uz anonimitāti, jo daudzi uzņēmumi var vilcināties veikt pasākumus pret ļaunprātīgām darbībām, baidoties no represijām, piemēram, izslēgšanas no sarakstiem (“baiļu faktors”).

5.7.1.

Privāta tiesībaizsardzība

Attiecībā uz privātu tiesībaizsardzību attiecīgajai pusei jābūt iespējai piekļūt prasībai par darbības aizliegšanu un izbeigšanu un prasībai par zaudējumu atlīdzināšanu. Tomēr “baiļu faktora” dēļ šādiem aizsardzības līdzekļiem nav visai liela nozīme. Turklāt visām attiecīgajām asociācijām vajadzētu būt iespējai celt prasību par darbības aizliegšanu un izbeigšanu. Tas garantētu attiecīgās puses īpašu aizsardzību, pateicoties anonimitātei, ja netaisnīga tirdzniecības prakse ir vērsta pret vairākiem uzņēmumiem (piemēram, pārtikas ķēdes dalībnieks pieprasa, lai visi tā piegādātāji/pircēji piedalās jebkuru papildizmaksu segšanā).

Attiecīgajai pusei vai asociācijai jābūt iespējai iesniegt šādas prasības vai nu tiesā, vai ombudam. Ombuda procedūras priekšrocība būtu tāda, ka strīds nav jārisina publiski. Vajadzētu ieviest īpašu ombuda procedūru. Ombudam būtu arī jāpiešķir īpašas lēmumu pieņemšanas pilnvaras. Daudzos gadījumos brīvprātīgas procedūras nebūtu efektīvas vai arī nenodrošinātu reālus tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

Papildus minētajam EESK mudina ķēdes dalībniekus izstrādāt iniciatīvas, lai veicinātu kultūras apmaiņu un uzlabotu taisnīgumu piegādes ķēdē.

5.7.2.

Tiesībaizsardzība, ko nodrošina iestādes

Ņemot vērā “baiļu faktoru”, šajā jomā īpaši svarīga nozīme ir iestāžu veiktajai tiesībaizsardzībai, tādēļ ir vajadzīgs regulējums. Šajā nolūkā iestādēm, piemēram, Komisijai un valstu konkurences iestādēm, vajadzētu piešķirt plašas izmeklēšanas un izpildes pilnvaras. Piemērs varētu būt konkurences noteikumi, kas izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. (tagad 101.) un 82. (tagad 102.) pantā. (Salīdzinājumā ar tiem direktīvas priekšlikuma 6. pants ir daudz vājāks.) Regulas 17. pantā īpaši paredzēta izmeklēšana attiecībā uz ekonomikas nozarēm un līgumu veidiem. Preventīvo ietekmi varētu palielināt vēl vairāk, ja iestādes būtu pilnvarotas piemērot nodokli peļņai.

Alternatīvas pārtikas piegādes ķēdes

5.8.

EESK atkārtoti uzsver, ka ir jāveicina un jāatbalsta alternatīvi uzņēmējdarbības modeļi, kas var palīdzēt saīsināt piegādes ķēdi starp pārtikas ražotājiem un galapatērētājiem, tai skaitā digitālas platformas, un spēku līdzsvara atjaunošanas labad jānostiprina kooperatīvu un ražotāju organizāciju nozīme un stāvoklis (16). Par to vajadzētu izstrādāt atsevišķu EESK atzinumu.

Briselē, 2018. gada 19. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) Eiropas Komisija, 2014. gads.

(2) Lauksaimniecības tirgus darba grupas ziņojums, 2016. gada novembris: https://ec.europa.eu/agriculture/sites/agriculture/files/agri-markets-task-force/improving-markets-outcomes_en.pdf

(3) OV C 34, 2.2.2017., 130. lpp.

(4) Eiropas Komisijas 2014. gada 15. jūlija paziņojums “Negodīgas tirdzniecības prakses novēršana uzņēmumu savstarpējā pārtikas apgādes ķēdē”.

(5) OV C 34, 2.2.2017., 130. lpp.

(6) EP 2016. gada 7. jūnija rezolūcija par negodīgu tirdzniecības praksi pārtikas piegādes ķēdē (2015/2065(INI)).

(7) COM(2018) 173 final.

(8) MVU definīcija saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013.

(9) COM(2018) 173 final.

(10) OV C 34, 2.2.2017., 130. lpp.

(11) OV C 129, 11.4.2018., 18. lpp.

(12) OV C 34, 2.2.2017., 130. lpp.

(13) COM(2014) 472 final.

(14) OV C 34, 2.2.2017., 130. lpp.

(15) Sk. Bundesgerichtshof (BGH), 23.01.2018, KVR 3/17, Wirtschaft und Wettbewerb (WuW) 2018, 209 – Hochzeitsrabatte.

(16) OV C 34, 2.2.2017., 130. lpp.