Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par valsts tiesību aktiem, kas piemērojami vērtspapīru darījumu sekām īpašuma tiesību ziņā”

(COM(2018) 89 final)

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanu”

(COM(2018) 92 final – 2018/0041 (COD))

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tiesību aktiem, kas piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām”

(COM(2018) 96 final – 2018/0044 (COD))

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kolektīvo ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanas atvieglošanu un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 345/2013 un Regulu (ES) Nr. 346/2013”

(COM(2018) 110 final – 2018/0045 (COD))

(2018/C 367/10)

Ziņotājs:

Petr ZAHRADNÍK

Apspriešanās	Eiropas Savienības Padome, 12.4.2018. Eiropas Parlaments, 16.4.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 53. panta 1. punkts, 114. un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa:	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	27.6.2018.
Pieņemts plenārsesijā	11.7.2018.
Plenārsesija Nr.	536
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	152/0/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atbalsta sistemātiskos mēģinājumus līdz 2019. gadam ieviest visus būtiskos kapitāla tirgu savienības pamatelementus un sagaida, ka iespējamie ieguvumi izpaudīsies kā lielākas ieguldījumu iespējas, efektīvāks finanšu starpniecības process, ieguldījumu diversifikācija un uzlabotas risku novēršanas spējas.

1.2.

EESK uzskata: lai sniegtu jaunas iespējas ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanai, ir svarīgi izveidot līdzsvaru starp ieguldītāju aizsardzības prasībām – kas ir svarīgas šajā ziņā – un pietiekamām radošas darbības iespējām ieguldījumu produktu izstrādātājiem un izplatītājiem.

1.3.

Tāpat kā Eiropas Komisija arī EESK uzskata, ka galvenie regulatīvie šķēršļi, kas kavē ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanu, šobrīd ir tirdzniecības prasības, regulatīvās maksas, paziņošanas procedūras un administratīvās prasības valsts līmenī. Tajā pašā laikā EESK apzinās, ka pastāv arī citi šķēršļi, uz kuriem ierosinātie pasākumi neattiecas, piemēram, nodokļu noteikumi, kuru saskaņošana reāli ir vairāk iespējama ilgākā laika posmā.

1.4.

Tomēr EESK arī uzskata, ka galvenie iemesli pašreizējiem šķēršļiem, kas kavē ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanu, nav pirmkārt saistīti ar spēkā esošajām regulām un direktīvām, bet galvenokārt ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) sīki izstrādātu ieteikumu un norādījumu trūkumu, kā rezultātā katras valsts jurisdikcijai ir atšķirīgi noteikumi. Tāpēc vairumam priekšlikumu būtu jāpievieno sīki izstrādāti un paskaidrojoši EVTI norādījumi, un priekšlikums jaunai regulai būtu jāizmanto tikai kā vispārējs satvars, kas nodrošina vienotu pieeju regulējumam.

1.5.

EESK uzskata: lai panāktu apjomradītu ietaupījumu efektu, būtu jāierobežo valstu radošuma izpausmes maksu iekasēšanas struktūru veidošanā, tā vietā pieņemot skaidri definētus un nepārprotamus valsts noteikumus, kas ir saskaņoti visā ES.

1.6.

EESK atzinīgi vērtē un atbalsta nodomu uzlabot regulatīvo maksu pārredzamību, jo tas var palīdzēt paātrināt ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanu. Šeit būtiski svarīga loma ir EVTI.

1.7.

EESK aicina pieņemt noteikumus attiecībā uz sistemātisku ziņošanu par tirgvedības paziņojumiem – šiem noteikumiem jābūt pietiekoši stingriem, lai novērstu tādas prakses turpināšanos, kas var sadrumstalot ES tirgu.

1.8.

EESK atzinīgi vērtē EVTI datubāzes izveidi, tomēr norāda, ka tas nedrīkst nozīmēt papildu paziņošanas prasību noteikšanu aktīvu pārvaldītājiem un ka šīs prasības būtu jāpiemēro tikai valstu kompetentajām iestādēm.

1.9.

Attiecībā uz ierosinātajiem noteikumiem par ieguldījumu fondu veicināšanas vai tirdzniecības pārtraukšanu EESK sliecas uzskatīt, ka lēmumam par izbeigšanu vajadzētu būt fakultatīvam un atkarīgam no aktīvu pārvaldītāja lēmuma.

1.10.

EESK iesaka pieņemt sīkāk izstrādātus noteikumus, lai nodrošinātu to personu kvalifikācijas un kompetences pārbaudi, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus.

2.   Pamatinformācija un plašāks konteksts: visu kapitāla tirgu savienības elementu ieviešana līdz 2019. gadam

2.1.

Kapitāla tirgu savienība ir ES ilgtermiņa projekts, kura mērķis ir panākt efektīvāku un iedarbīgāku finanšu starpniecību. Tās ietekmei vajadzētu būt vērojamai pēc 2019. gada, kad sagaidāms, ka būs ieviesti visi pašlaik paredzētie tās pamatelementi, izveidojot ieguldījumiem ilgtermiņā labvēlīgu vidi, kas palīdzēs nodrošināt spēcīgu ekonomikas izaugsmi, konkurētspēju un nodarbinātību.

2.2.

Mijiedarbībā ar banku savienību funkcionējoša kapitāla tirgu savienība atbalstīs vienotā tirgus darbības vidi un stiprinās ekonomisko un monetāro savienību. Tā arī palīdzēs uzlabot ES pievilcību ieguldījumiem no visas pasaules. Ļoti svarīgs elements ir diversifikācijas aspekta kā pārrobežu privātā riska dalīšanas līdzekļa stiprināšana. Lai šis priekšnosacījums darbotos, ir jānovērš zemas kvalitātes aktīvu izplatīšanās. Pretējā gadījumā risks pieaugtu vēl vairāk.

2.3.

Eiropas Komisijas priekšlikumi turpina pasākumus, kas tiek veikti, lai veidotu kapitāla tirgu savienību kopš šā procesa uzsākšanas 2015. gadā ar mērķi efektīvi piesaistīt kapitālu un atkarībā no rentabilitātes to ieguldīt tā, lai tas būtu pieejams visu veidu uzņēmumiem, tostarp MVU.

2.4.

Eiropas Komisijas pašreizējie priekšlikumi īpaši attiecas uz atbalstu ieguldījumu fondu pārrobežu tirgum, un to uzmanības centrā ir segto obligāciju tirgus Eiropas Savienībā kā ilgtermiņa finansējuma avots un lielākas juridiskās noteiktības nodrošināšana attiecībā uz pārrobežu darījumiem ar vērtspapīriem un prasījumiem. Šie priekšlikumi ir jāskata no to savstarpējās saistības perspektīvas. Tajā pašā laikā ir jāievēro arī finanšu tehnoloģijas rīcības plāns un rīcības plāns par ilgtspējīgu finansējumu, jo arī tie ir ļoti svarīgi pilnībā funkcionējošas kapitāla tirgu savienības izveidei.

2.5.

Mērķis ir līdz 2019. gadam panākt lielāku progresu kapitāla tirgu savienības izveidē vismaz trijās jomās: stiprinot finanšu produktiem paredzēto Eiropas marķējumu un pasu lomu, saskaņojot un vienkāršojot noteikumus, lai padziļinātu un padarītu viendabīgus pārrobežu kapitāla tirgus, un nodrošinot to saskaņotāku un efektīvāku uzraudzību.

2.6.

Ierosināto pasākumu paredzētais mērķis ir panākt augstāku integrācijas un viendabīguma līmeni ieguldījumu fondu tirgū, samazināt pārrobežu darbības izmaksas, būtiski palielināt piedāvājumu ieguldītājiem un nodrošināt labāku ieguldītāju aizsardzību, pamatojoties uz kopīgiem noteikumiem. Šajā saistībā tirgu atvēršana ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanai ir iespēja, kaut arī tāda, kas saistīta ar valsts likumdošanas un citu šķēršļu novēršanu.

3.   Kolektīvo ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanas atvieglošanas mērķis

3.1.

Kolektīvo ieguldījumu fondi ir svarīgs instruments finanšu starpniecības procesā, kas ļauj gan privātos, gan arī valsts finanšu aktīvus ieguldīt reālos uzņēmējdarbības projektos un ienesīgos publisko ieguldījumu projektos. ES ieguldījumu fondu tirgus kopējā vērtība ir 14,3 triljoni EUR, kas ir ļoti tuvu ES IKP.

3.2.

Tomēr tā potenciāls pārrobežu kontekstā vēl nav pilnībā izmantots, jo vairāk nekā trīs dalībvalstīs pārdošanai ir reģistrēti aptuveni 37 % no pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un aptuveni 3 % no alternatīvo ieguldījumu fondiem.

3.3.

Iemesli šai situācijai papildus atlikušajiem dabiskajiem šķēršļiem ir regulatīvie ierobežojumi, kas kavē ieguldījumu fondu plašāku pārrobežu izplatīšanu. Komisijas priekšlikumu nolūks ir samazināt šo ierobežojumu skaitu attiecībā uz visu veidu ieguldījumu fondiem un atvieglot to pārrobežu izplatīšanu, kas šo procesu varētu paātrināt un, pateicoties apjomradītiem ietaupījumiem, izplatītos produktus varētu padarīt lētākus. Regulatīvie ierobežojumi ir galvenokārt atrodami tirdzniecības prasībās, regulatīvajās maksās, paziņošanas procedūrās un administratīvajās prasībās valsts līmenī. Šos šķēršļus var novērst, nodrošinot pārredzamību un saskaņošanu. Ierosinātajiem pasākumiem ir galvenokārt tehnisks raksturs.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1.

EESK uzskata, ka galvenie iemesli pašreizējiem šķēršļiem, kas kavē ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanu, nav pirmkārt saistīti ar attiecīgajām spēkā esošajām regulām un direktīvām, bet drīzāk ar EVTI sīki izstrādātu ieteikumu vai norādījumu trūkumu un tādējādi atšķirīgajiem noteikumiem dažādās Eiropas jurisdikcijās. Tāpēc jaunā regula būtu jāpieņem attiecībā uz minimālu skaitu gadījumu, bet vairumam priekšlikumu būtu jākoncentrējas uz sīki izstrādātiem un paskaidrojošiem EVTI norādījumiem, kas labi izskaidrotu spēkā esošos noteikumus, nevis uz jaunu standartu pieņemšanu; tādējādi varētu izmantot EVTI līdzšinējo pozitīvo ieguldījumu noteikumu saskaņošanā.

4.2.

EESK uzskata, ka šajā atzinumā ierosinātie pasākumi, protams, ir būtiski, lai arī daudzas no tām ir galvenokārt tehniska rakstura atbalstošas procedūras. Tomēr kopumā tās arī sniedz nozīmīgu ieguldījumu EMS darbībā. Vienlaikus EESK iesaka iekļaut visu četru attiecīgo dokumentu saturu jaunā visaptverošā regulas priekšlikumā.

4.3.

EESK uzskata, ka, ieviešot jaunus spēles noteikumus, ir jāievēro līdzsvars starp ieguldītāju aizsardzības prasībām un pietiekamu radošās darbības iespēju sniegšanu ieguldījumu produktu autoriem un pārdevējiem. Ietekmi uz ieguldītāju aizsardzību palielina sistemātiska finanšu izglītība.

4.4.

Augsta līmeņa ES tiesību aktiem, piemēram, noteikumiem par pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) un direktīvai par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (AIFP), ir prioritāte salīdzinājumā ar vispārīgiem noteikumiem, kas paredzēti, piemēram, Finanšu instrumentu tirgu direktīvā (FITD). Tas ir tāpēc, ka, ņemot vērā faktisko pieredzi, PVKIU un AIFP tiesību akti nodrošina ļoti stabilu pamatu ieguldījumu fondiem, kamēr FITD, kā uzskata EESK, līdztekus vairākiem ieguvumiem ietver arī zināmu nenoteiktību, kā rezultātā šī direktīva paradoksālā kārtā vēl vairāk ir sadrumstalojusi vienoto tirgu un radījusi vēl lielākas atšķirības starp valstīm Eiropas Savienībā.

4.5.

EESK ņem vērā faktu, ka ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanai ir vajadzīga stabila nodokļu sistēma, kas nodrošina to, kas ir vajadzīgs ilgtspējīgai uzņēmējdarbības videi. Šajā posmā netiek apsvērta nodokļu noteikumu, ieskaitot tarifus, pilnīga saskaņošana. Tomēr ir jāparedz, ka nākotnē centieni saskaņot nodokļus varētu palīdzēt radīt visā ES vienotus nodokļu nosacījumus šajā segmentā. Taču pašreizējie centieni saskaņot nodokļu parametrus ir vērsti uz citiem nodokļu instrumentiem.

4.6.

EESK uzskata: lai panāktu vēlamos apjomradītos ietaupījumus, ir jāierobežo valstu radošuma izpausmes maksājumu iekasēšanas struktūru veidošanā (daudzos gadījumos pārsniedzot ES regulējumu, lai kompensētu vajadzīgās izmaksas), un jāpieņem skaidri definēti, nepārprotami un saskaņoti valsts noteikumi.

4.7.   Komisijas paziņojums par tiesību aktiem, kas piemērojami vērtspapīru darījumu sekām īpašuma tiesību ziņā

4.7.1.

EESK atbalsta paziņojuma mērķi ieviest pasākumus, lai samazinātu juridisko nenoteiktību pārrobežu vērtspapīru un prasījumu darījumos. Tā uzskata, ka ir jānodrošina skaidrība un paredzamība par valsts tiesību aktiem, kas jāizmanto, lai noteiktu darījuma pamatā esošo aktīvu īpašnieku, jo no nenoteiktības izrietošie juridiskie riski var radīt papildu zaudējumus. Tāpēc ir būtiski un svarīgi izskaidrot juridisko terminoloģiju, ko izmanto, lai noteiktu īpašumtiesību un līgumu elementus.

4.8.   Regula par tiesību aktiem, kas piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām

4.8.1.

Papildus iepriekš minētajam paziņojumam EESK atzinīgi vērtē ideju likvidēt iepriekš minēto juridisko nenoteiktību, ierosinot vienotus noteikumus, lai noteiktu, kurš valsts tiesību akts regulē īpašumtiesības uz prasījumiem, kas cedēti starp valstīm. Prasījuma pārrobežu cesija ir process, kurā uzņēmumi var iegūt likviditāti un piekļūt kredītam, izmantojot specializētus uzņēmumus. EESK atzīst, ka juridiskā noteiktība šajā jomā stiprinās pārrobežu ieguldījumus, arī iesaistot mazos un vidējos uzņēmumus (MVU); tas ietver faktoringu, nodrošināšanu un vērtspapīrošanu.

4.9.   Direktīva par kolektīvo ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanu

4.9.1.

EESK atbalsta mērķi radīt vidi ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanas potenciāla labākai izmantošanai, uzlabojot valsts tirdzniecības prasību pārredzamību valstu un ES līmenī, padarot regulatīvo maksu struktūru pārredzamāku ES līmenī un nodrošinot šo maksu noteikšanu atbilstoši zināmiem kopīgiem principiem.

4.9.2.

EESK uzskata, ka vietējo ieguldītāju atbalsta instrumentu izvēle būtu jāatstāj ieguldījumu fondu pārvaldnieku ziņā.

4.9.3.

EESK atzinīgi vērtē tādu procedūru saskaņošanu, kas attiecas uz pasu izmantošanu ieguldījumu fondu izplatīšanai pārrobežu kontekstā.

4.9.4.

EESK atbalsta saskaņotu noteikumu attiecībā uz tirgvedības paziņojumiem izveidi.

4.9.5.

EESK atbalsta tādas sistēmas izveidi, ar ko dalībvalstis nodrošinās vieglu piekļuvi tiesību aktiem, kas reglamentē ieguldījumu fondu pārrobežu tirdzniecību to teritorijā (izmantojot elektroniskus līdzekļus un valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā).

4.10.   Regula par kolektīvo ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanas atvieglošanu

4.10.1.

EESK atzinīgi vērtē šīs regulas galveno mērķi, proti, panākt kopīgu izpratni par tirgvedības paziņojumiem piemērojamo prasību noteikšanu un pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt pārredzamus valsts noteikumus par prasībām attiecībā uz fondu tirdzniecību.

4.10.2.

EESK atbalsta ierosināto praksi, saskaņā ar kuru maksas ir proporcionālas veiktajiem uzraudzības uzdevumiem. EESK uzskata, ka tiešsaistes datubāzes par maksām un attiecīgajām aprēķina metodikām uzturēšana sniegs reālus ieguvumus un tā ir patiesa iespēja. Tā tomēr iesaka šos ieguvumus izvērtēt attiecībā pret izmaksām, kas rodas, un noteikt iespējamos riskus, kas saistīti ar datubāzes darbību. EESK gaida, kad tiks izstrādāti īstenošanas tehniskie standarti attiecībā uz informāciju par maksām un kad EVTI publicēs un uzturēs tiešsaistes datubāzi par maksām.

4.10.3.

EESK atzinīgi vērtē konkrētās prasības par informācijas plūsmām un to standartizāciju un vienkāršošanu, kā arī pirmstirdzniecības procesa regulējumu, kurā pārbauda ieguldītāju interesi par paredzamajām investīciju iespējām vai stratēģijām.

5.   Īpašas piezīmes

5.1.

Attiecībā uz maksām un nodevām, ko iekasē valstu kompetentās iestādes, un to pārredzamību EESK atbalsta priekšlikumā pausto nodomu palielināt regulatīvo maksu pārredzamību, tostarp nosakot EVTI lomu vajadzīgās informācijas vākšanā. EESK uzskata, ka šim pasākumam ir potenciāls vēl vairāk atvieglot ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanu.

5.2.

Tiek ierosināts ieviest noteikumus valstu kompetento iestāžu līmenī attiecībā uz sistemātisku ziņošanu par tirgvedības paziņojumiem, lai varētu veikt šādu materiālu ex ante pārbaudi. Tomēr EESK uzskata, ka atšķirīgi noteikumi valstu kompetentajām iestādēm varētu sadrumstalot ES tirgu, bet vienotajā tirgū nevajadzētu būt nekādām atšķirībām. EESK iesaka noteikt, ka dažādās valstu kompetentās iestādes šajā jautājumā nevar izmantot atšķirīgas pieejas.

5.3.

Lai gan EESK atzinīgi vērtē EVTI datubāzes izveidi, kurā uzskaitīti alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki (AIFP), PVKIU pārvaldības sabiedrības, alternatīvo ieguldījumu fondi (AIF) un PVKIU, tā tomēr piebilst, ka nav vēlams aktīvu pārvaldītājiem noteikt papildu paziņošanas prasības. EESK uzskata, ka tāpēc vajadzētu būt skaidram, ka paziņošanas prasībām, kas balstītas uz regulas priekšlikuma 10. un 11. pantu, ir jābūt paziņošanas prasībām, kuras noteiktas valstu kompetentajām iestādēm, un šīs iestādes nedrīkst noteikt šādas papildu prasības tirgus dalībniekiem.

5.4.

EESK norāda, ka ierosināto pirmstirdzniecības definīciju nevajadzētu pārņemt no definīcijas, kas ietverta direktīvā par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem; ir vajadzīga vēl lielāka juridiskā skaidrība un saskaņotība, un praktiskā pieredze rāda, ka labākais (vai vienīgais) veids, kā to panākt, varētu būt neleģislatīvi līdzekļi un instrumenti. EESK pauž bažas, ka pašreizējais priekšlikums varētu vēl vairāk sadrumstalot vienoto tirgu, veicinot valstu interpretācijas.

5.5.

Attiecībā uz noteikumiem par ieguldījumu fondu veicināšanas vai tirdzniecības pārtraukšanu EESK uzskata, ka ierosinātie noteikumi varētu kropļot ieguldījumu fondu vienoto tirgu. Lēmumam par jebkādu ieguldījumu fonda vienību vai daļu tirdzniecības izbeigšanu jebkurā jurisdikcijā ir jābūt ar uzņēmējdarbību saistītam lēmumam, ko var pieņemt tikai uzņēmums, kas pārvalda aktīvus. Ieguldītāju aizsardzība tiek pienācīgi nodrošināta turpmāk minētajos veidos (kā rāda praktiskā pieredze): — publicējot lēmumus, — sniedzot ieguldītājiem informāciju, — dodot ieguldītājiem iespēju noteiktā laikposmā izstāties no fonda.

5.6.   Citi šķēršļi, kas kavē ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanu

5.6.1.

Viens no pārējiem pašreizējiem šķēršļiem, kas kavē pārrobežu izplatīšanu, ir noteikumi par to personu kvalifikācijas pārbaudi, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus. EESK uzskata, ka būtu jāpieņem sīkāk izstrādāti noteikumi, piemēram: — par to, kuriem pakalpojumiem piemēro spēkā esošos noteikumus, — par to, kāda veida darbībām šo pakalpojumu sniegšanā piemēro šos noteikumus, — par to, kā būtu jāveic kvalifikācijas pārbaude, ja vietējie (valsts) regulatori nespēj ieviest valsts procedūras, — par dažādu kvalifikācijas pārbaudes veidu atzīšanu ES līmenī, izmantojot Eiropas vai pasaules mēroga procedūras, piemēram, CFA testus.

5.6.2.

EESK atbalsta sīki izstrādātus un skaidrus noteikumus par to, kuri tiesību akti attiecas uz ieguldījumu fondu izplatīšanu: pašlaik nav skaidrs, kuri noteikumi (FITD vai PVKIU/direktīva par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem) ir piemērojami fondu izplatīšanai. EESK uzskata, ka viens no galvenajiem šķēršļiem pārrobežu izplatīšanai ir tas, ka katrs likumdevējs izmanto atšķirīgu pieeju. Ir skaidri jānorāda, ka uz fondu izplatīšanu attiecas tikai PVKIU/direktīvas par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem noteikumi (attiecībā uz pašu kapitālu, pārvaldītajiem fondiem un trešo pušu fondiem), saskaņā ar kuriem pārvaldības sabiedrībai nav vajadzīga ne FITD licence, ne arī licence FITD paredzēto pakalpojumu sniegšanai.

5.6.3.

EESK ir pārliecināta, ka paziņošana vietējā (valsts) līmenī nebūtu jāpieprasa. Regulatoriem nevajadzētu būt iespējai ieviest ziņošanu par vietējiem (valsts) fondiem, vai nu izmantojot regulatīvos ziņojumus attiecībā uz regulatoriem, vai nosakot pienākumu publicēt datus, piemēram, presē.

5.6.4.

EESK uzskata, ka EVTI interaktīvā datubāze par maksām un nodevām nākotnē būtu jāpaplašina, ietverot: — prasību attiecībā uz laiku, kas vajadzīgs jebkura veida licencei/reģistrācijai, — prasību attiecībā uz detalizētu informāciju, kas vajadzīga vietējo (valsts) ziņojumu sagatavošanai, — prasību attiecībā uz vietējiem (valsts) izplatīšanas noteikumiem.