Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz riska darījumiem segto obligāciju veidā groza Regulu (ES) Nr. 575/2013”

(COM(2018) 93 final – 2018/0042 (COD))

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES”

(COM(2018) 94 final – 2018/0043 (COD))

(2018/C 367/11)

Ziņotājs:

Daniel MAREELS

Apspriešanās	Eiropas Savienības Padome, 28.3.2018. Eiropas Parlaments, 16.4.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 53., 114. un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	27.6.2018.
Pieņemts plenārsesijā	11.7.2018.
Plenārsesija Nr.	536
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	165/0/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ EESK ļoti atzinīgi vērtē priekšlikumus par segtajām obligācijām (sk. 1.2. un turpmākos punktus). Komiteja aicina darīt visu iespējamo, lai panāktu strauju progresu un sasniegtu veiksmīgus rezultātus. Šajā saistībā tā arī sniedz vairākus ieteikumus (sk. 1.7. un turpmākos punktus).

1.2.

Pirmkārt, šie priekšlikumi iekļaujas plašākā kontekstā un palīdz sasniegt Komitejai īpaši svarīgus mērķus, piemēram, kapitāla tirgu savienības (KTS) ātru izveidi un ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) pabeigšanu. Turklāt segtās obligācijas sekmē pārrobežu finansēšanas darījumus un attiecīgi arī privātāku riska dalīšanu.

1.3.

Bez tam vairākas ES dalībvalstis tradicionāli ir ieņēmušas ļoti spēcīgu pozīciju starptautiskos un pasaules tirgos. Eiropas pieeja segtajām obligācijām piemērojamam prudenciālajam režīmam kalpo kā ceļvedis visā pasaulē. Pašreizējie priekšlikumi būtu jāizmanto ne tikai šīs vadošās pozīcijas konsolidācijai, bet arī, ja iespējams, tās stiprināšanai. Jo īpaši, tā kā starp Austrumiem un Rietumiem notiek dažādas pasaules mēroga varas pārvirzes, ir svarīgi, ka ES ieņem izšķirošu un efektīvu pozīciju.

1.4.

Minētajos priekšlikumos norādītās iespējas būtu jāizmanto, lai veicinātu segto obligāciju plašu izmantošanu un attīstītu tām paredzētos tirgus visā ES. Šajā ziņā būtu jādara viss iespējamais, lai gūtu panākumus, jo īpaši dalībvalstīs, kurās šie instrumenti un tirgi vēl nav pazīstami.

1.5.

Komiteja arī kopumā atzinīgi vērtē izvēlēto minimālās saskaņošanas pieeju, kas balstīta uz dalībvalstu regulējumiem, un priekšlikumu saturu, kuram Eiropas Parlaments, uzraudzības iestādes un citas ieinteresētās personas ir izveidojušas stabilu pamatu. Tas viss ir ļāvis sasniegt kvalitatīvu rezultātu, neizkropļojot esošos tirgus un par saprātīgām izmaksām.

1.6.

Ir ļoti svarīgi, lai segtās obligācijas ļautu bankām radīt papildu resursus ekonomikas ilgtermiņa finansēšanai. Tad šie jaunie līdzekļi jāizmanto, lai nodrošinātu papildu finansējumu valdībām, uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Šādā gadījumā šis priekšlikums varētu palīdzēt atjaunot uzticību banku un finanšu vidē.

1.7.

Komiteja īpaši atzinīgi vērtē to, ka priekšlikumā ir arī paredzēts nodrošināt segto obligāciju pieejamību mazākām bankām. Tomēr Komiteja aicina rūpīgāk apsvērt, kā šo iespēju varētu pilnībā izmantot. Nenovirzoties no vispārēji piemērojamiem noteikumiem, varētu apsvērt, piemēram, kādas administratīvās prasības un citus pienākumus varētu pielāgot mazākām bankām.

1.8.

EESK arī stingri iesaka, ka segtajām obligācijām paredzētā Eiropas marķējuma lietošanai jābūt obligātai, nevis fakultatīvai, kā paredzēts pašlaik. Šeit ir vajadzīgs globāls, uz nākotni vērsts redzējums. Eiropas marķējuma vispārēja obligāta lietošana neizbēgami pastiprinās Eiropas vadošo pozīciju pasaules mērogā un radīs iespējas (galvenokārt mazākām) dalībvalstīm, kas vēlēsies pilnībā izmantot jaunās sistēmas piedāvātās iespējas. Tas nodrošinātu garantiju, ka to produktus var izplatīt tirgū, un marķējuma obligāta lietošana varētu arī palielināt ieguldītāju uzticību.

1.9.

Ņemot vērā segto obligāciju vispārpieņemto drošību un likviditāti, kā arī papildu aizsardzību, ko tās sniedz, jo uz tām neattiecas iekšējā rekapitalizācija, Komiteja aicina apsvērt, kādi papildu pasākumi jāveic, lai šādām obligācijām piesaistītu privātos noguldītājus un patērētājus. Segtās obligācijas kā ilgtermiņa instrumenti būtu īpaši piemērotas pensiju veidošanai, un šajā sakarā varētu apsvērt Viseiropas privāto pensiju produktu (PEPP) priekšlikumus.

1.10.

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka ir paredzēts jaunās sistēmas novērtējums, taču tā veikšanai ierosinātais termiņš – pēc trim gadiem – šķiet pārāk īss. Tā kā tas ir tirgus jautājums un ir jāatvēl pietiekams laiks, lai gūtu noderīgu pieredzi saistībā ar jaunajiem noteikumiem, Komiteja aicina pagarināt šo periodu, piemēram, līdz 5 gadiem. Protams, arī dalībvalstis varētu cieši uzraudzīt situāciju valsts līmenī.

2.   Vispārīga informācija

2.1.

Stājoties amatā 2014. gadā, Jean-Claude Juncker vadītā Komisija sagatavoja Investīciju plānu Eiropai, lai sasniegtu savas galvenās prioritātes – izaugsmi, darbvietas un ieguldījumus (1). Viens no plāna galvenajiem mērķiem ir pakāpeniski tiekties uz kapitāla tirgu savienību, kā arī uz digitālo vienoto tirgu un enerģētikas savienību. Nolūks ir izveidot labi funkcionējošu un integrētu kapitāla tirgu savienību, kas aptver visas dalībvalstis.

2.2.

Ar Rīcības plānu kapitāla tirgu savienības izveidei (2) Komisija apņēmās līdz 2019. gadam radīt nepieciešamos pamatus šādai savienībai. Kopumā bija plānotas vairāk nekā 33 iniciatīvas un darbības.

2.3.

Pēc aicinājumiem nodrošināt strauju progresu (3), (4) 2017. gadā tika veikts rīcības plāna vidusposma pārskats. Tā rezultāts bija vairākas jaunas prioritārās darbības ar mērķi ņemt vērā jaunos izaicinājumus un mainīgos apstākļus, tostarp Brexit.

2.4.

Turklāt Komisija toreiz arī norādīja, ka “jānosaka augstāki mērķi un jānovērš šķēršļi, taču vēl svarīgāk ir izmantot šīs jaunās iespējas” (5). Šajā kontekstā 2018. gada 8. martā Komisija publicēja paziņojumu “Pabeidzot kapitāla tirgu savienības izveidi līdz 2019. gadam – laiks paātrināt īstenošanu” un paziņoja pasākumu paketi.

2.5.

Pašreizējie priekšlikumi par segtajām obligācijām, kas ietilps šajā paketē (6), ietver divus tekstus, proti:

2.5.1.

Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES (7);

2.5.2.

Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz riska darījumiem segto obligāciju veidā groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 (8).

2.6.

Šo priekšlikumu mērķis ir izveidot labvēlīgu regulējumu attiecībā uz segtajām obligācijām ES līmenī. Tas ietver minēto obligāciju definīciju, Eiropas marķējuma lietošanu tirgū, prudenciālās prasības preferenciāla kapitāla režīma iegūšanai un noteiktus pienākumus kompetentajām iestādēm.

3.   Piezīmes un komentāri

3.1.

EESK ļoti atzinīgi vērtē minētos priekšlikumus, kas ir daļa no pasākumiem, kuri paredzēti, lai veidotu kapitāla tirgu savienību (KTS), un aicina darīt visu iespējamo, lai šajā jomā panāktu ātru virzību un sasniegtu veiksmīgus rezultātus.

3.2.

Pirmkārt un galvenokārt, minētie priekšlikumi palīdz sasniegt vairākus plašākus mērķus, kuri ir īpaši nozīmīgi EESK un kurus tā iepriekš ir atbalstījusi (9). Tie cita starpā ir šādi.

3.2.1.

Kapitāla tirgu savienības veidošana, kam būtu jāiet roku rokā ar labāku ekonomikas un sociālo konverģenci un ar finansiālo un ekonomisko integrāciju un jāpalielina finanšu un ekonomikas sistēmas drošība, stabilitāte un noturība, paplašinot un dažādojot ekonomikas finansēšanas avotus. Straujai kapitāla tirgu savienības īstenošanai arī turpmāk jāpaliek vienai no galvenajām prioritātēm.

3.2.2.

Ierosinātie noteikumi par segtajām obligācijām sekmē pārrobežu finansēšanas darbības un attiecīgi arī privātāku riska dalīšanu. Dalībvalstīm tas ir ļoti svarīgi asimetrisku šoku novēršanā krīzes gadījumā vai to ietekmes mazināšanā. Turklāt KTS sniedz būtisku ieguldījumu ES dalībvalstu izaugsmes konverģencē, kam būtu jānodrošina, ka mazāk attīstītās ekonomikas varēs ātrāk panākt tās, kuru rezultāti ir labāki.

3.2.3.

Kapitāla tirgu savienība ir arī būtiski svarīga ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) pabeigšanai, un ir svarīgi to veiksmīgi īstenot. Kapitāla tirgu savienībai apvienojumā ar pilnībā izveidotu banku savienību ir jārada reāla finanšu savienība, kas ir viens no četriem EMS pīlāriem.

3.2.4.

Eiropa tradicionāli ir ļoti stipra segto obligāciju jomā (10). Šie priekšlikumi būtu jāizmanto kā iespēja turpmāk stiprināt Eiropas vadošo pozīciju pasaules mērogā. Plašākā nozīmē un no starptautiskās perspektīvas ir svarīgi, ka ES rīkojas efektīvi un ieņem stipru pozīciju, jo īpaši tāpēc, ka patlaban notiek vairākas globālas varas pārvirzes starp Austrumiem un Rietumiem.

3.3.

Šie priekšlikumi palīdzēs radīt papildu resursus ekonomikas ilgtermiņa finansēšanai. Patiešām, segto obligāciju emisija ļauj bankām iegūt izmaksu ziņā lietderīgu ilgtermiņa finansējumu. Patlaban segto obligāciju neizmantotā tirgus potenciāla kopējais apjoms emisijas ziņā varētu būt līdz pat 342 miljardiem EUR, un tas varētu radīt potenciālus ikgadējus ietaupījumus ES aizņēmējiem no 1,5 līdz 1,9 miljardu EUR apmērā (11).

3.4.

Jebkurā gadījumā ir svarīgi, lai jaunie resursi dotu labumu ekonomikai. Šis papildu finansējums bankām būtu jāizmanto, lai nodrošinātu papildu aizdevumus valdībām, mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Šādā gadījumā šis priekšlikums varētu palīdzēt atjaunot uzticību banku un finanšu vidē.

3.5.

Finanšu sistēmas stabilitātes un drošības interesēs ir svarīgi, lai šis jaunais finansējums tiktu iegūts, izmantojot instrumentus, kas ir droši un likvīdi visos apstākļos, un šajā saistībā minētajos priekšlikumos ir ietverti vairāki aizsardzības pasākumi. Stabilam segto obligāciju režīmam arī būtu jāsniedz labums ieguldītājiem, nodrošinot vairāk un labākas izvēles iespējas tirgos. Divējāda regresa tiesību (12) mehānisms ir ļoti nozīmīgs šiem ieguldītājiem, un tādēļ ir svarīgi, lai iestādes pieprasītu, ka emitenti pienācīgi novērtē bāzes aktīvus.

3.6.

Tādēļ Komiteja pilnībā atbalsta priekšlikumu izveidot labvēlīgu regulējumu, kas veicinātu segto obligāciju un šo instrumentu tirgu attīstību visā ES. Šajā ziņā būtu jādara viss iespējamais, lai gūtu panākumus, jo īpaši dalībvalstīs (13), kurās šie instrumenti un tirgi vēl nav pazīstami. Ir svarīgi likvidēt pēdējās tukšās vietas kartē un nodrošināt, ka visās dalībvalstīs ir ieviests regulējums segtajām obligācijām.

3.7.

Līdz ar to Komiteja vēlas izteikt atzinību un atbalstīt agrākos centienus, ko Komisija, Eiropas Parlaments, Eiropas Banku iestāde (EBI) u. c. ir veikuši vairāku gadu laikā, lai ES līmenī izveidotu segto obligāciju režīmu. Lielākā daļa dalībvalstu un citas ieinteresētās personas, piemēram, tirdzniecības asociācija, Eiropas Segto obligāciju padome, arī ir paudušas atbalstu šim priekšlikumam (14).

3.8.

Komiteja arī pilnībā atbalsta izvēlēto ar minimālo saskaņošanu Eiropas mērogā saistīto politikas risinājumu, kas balstīts uz dalībvalstu regulējumiem, jo tas ļauj sasniegt vairākus mērķus par saprātīgām izmaksām. Tas arī nepieļaus izkropļojumus esošajos tirgos un nodrošinās zemākas pārejas izmaksas. Tomēr ir svarīgi, ka spēkā esošie dalībvalstu regulējumi atbalsta Eiropas priekšlikuma mērķi, lai stimulētu segto obligāciju tirgu. Tādēļ nav vēlami arī iespējami valstu līmeņa šķēršļi vai ierobežojumi, kuri ir pretrunā ar šo priekšlikumu.

3.9.

Kā minēts iepriekš, vairākas dalībvalstis šajā tirgū ir ļoti spēcīgas, taču vienlaikus jaunākās attīstības tendences liecina, ka interese par segtām obligācijām citur pasaulē pieaug. Šajā saistībā Komiteja arī uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt, lai Eiropas pašreizējā vadošā pozīcija šajā jomā starptautiskā kontekstā tiktu vēl vairāk nostiprināta un tiktu veikti pasākumi, kas veicina Eiropas pieejas noteikšanu par pasaules mēroga etalonu.

3.10.

Komiteja arī atzinīgi vērtē to, ka ir paredzēts šo jauno noteikumu rezultātu un panākumu novērtējums. Tā kā tas ir tirgus jautājums, un ir jāatvēl pietiekams laiks, lai gūtu noderīgu pieredzi, jo īpaši dalībvalstīs, kurās šī sistēma ir jauna, Komiteja uzskata, ka ierosinātais trīs gadu periods ir pārāk īss, un aicina pagarināt šo periodu, piemēram, līdz pieciem gadiem. Dalībvalstis, protams, var cieši uzraudzīt situāciju jebkurā laikā.

4.   Papildu piezīmes un komentāri

4.1.

Tāpēc kopumā var atbalstīt Komisijas pieeju segtajām obligācijām, kura paredz skaidrus un visaptverošus noteikumus, tostarp definīciju, to strukturālo iezīmju aprakstu, publisko uzraudzību un segtajām obligācijām paredzētu Eiropas marķējumu, kā arī šā instrumenta prudenciālo režīmu.

4.2.

Ir svarīgi, lai šī shēma būtu pieejama visām bankām un lai tās varētu to efektīvi izmantot. Šajā saistībā Komiteja atzinīgi vērtē to, ka īpaša uzmanība ir pievērsta grūtībām un problēmām, ar kurām var saskarties mazākās bankas, kad tās vēlēsies emitēt segtās obligācijas. Komiteja uzskata, ka ir svarīgi, lai šī iespēja tiktu pilnībā izmantota. Nenovirzoties no vispārēji piemērojamiem noteikumiem, varētu apsvērt, piemēram, kādas administratīvās prasības un citus pienākumus varētu pielāgot mazākām bankām.

4.3.

Segtajām obligācijām paredzētā Eiropas marķējuma izmantošanai jābūt tikai fakultatīvai, lai dalībvalstis varētu saglabāt savu valsts līmeņa nosaukumu un marķējuma sistēmu (15). Komiteja nepiekrīt šim uzskatam un stingri iestājas par Eiropas marķējuma obligātu izmantošanu. Šeit ir vajadzīgs globāls, uz nākotni vērsts redzējums. Eiropas marķējuma obligāta izmantošana neapšaubāmi pastiprinās Eiropas vadošo pozīciju pasaules mērogā un radīs iespējas (galvenokārt mazākām) dalībvalstīm, kas vēlēsies pilnībā izmantot jaunās sistēmas piedāvātās iespējas. Tām ES marķējums būs garantija, ka to segtās obligācijas var tikt izplatītas tirgos. Šī obligātā lietošana varētu arī palielināt ieguldītāju uzticību.

4.4.

Segto obligāciju tirgū pašlaik dominē profesionālie un institucionālie ieguldītāji (16). Komiteja aicina apsvērt, kādi papildu pasākumi jāveic, lai aktīvāk piesaistītu privātos noguldītājus un patērētājus šādām obligācijām. To labā pastāv vairāki faktori. Segtās obligācijas parasti un pat krīzes laikā tika uzskatītas par drošiem un likvīdiem aktīviem; papildus būtu jāņem vērā ieguldījums, ko sniegtu pašreizējie priekšlikumi. Turklāt tās nav iekšēji rekapitalizējamas, kas nav mazsvarīgi privāto noguldītāju aizsardzības kontekstā. Tāpēc tās šķiet piemērotākas nekā daži citi produkti (17). Segtās obligācijas kā ilgtermiņa instrumenti noteikti būtu noderīgas pensiju veidošanā, un šeit varētu atsaukties uz Viseiropas privāto pensiju produktu (PEPP) priekšlikumiem.

---

(1)  Sk. Eiropas Komisijas tīmekļa vietni.

(2)  2015. gada septembra Rīcības plāns. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei”. Sk. COM(2015) 468 final.

(3)  Piemēram, Eiropadome aicināja panākt “ātru un pārliecinošu progresu” plāna īstenošanā, “lai uzņēmumiem nodrošinātu vieglāku piekļuvi finansējumam un atbalstītu investīcijas reālajā ekonomikā”.

(4)  Komisija arī pieņēma paziņojumu, aicinot pastiprināt reformas. Sk. COM(2016) 601 final.

(5)  Sk. Komisijas paziņojumu “Pabeidzot kapitāla tirgu savienības izveidi līdz 2019. gadam – laiks paātrināt īstenošanu”. Sk. COM(2018) 114 final.

(6)  Papildus minētajiem priekšlikumiem pakete ietver arī priekšlikumu par kolektīvo ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanas veicināšanu, priekšlikumu par regulējumu attiecībā uz Eiropas uzņēmumiem paredzētu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, priekšlikumu par valsts tiesību aktiem, kas piemērojami prasību cesijas sekām attiecībā uz trešām personām, un paziņojumu par valsts tiesību aktiem, kas piemērojami vērtspapīru darījumu sekām īpašuma tiesību ziņā.

(7)  Sk. Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES.

(8)  Sk. Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz riska darījumiem segto obligāciju veidā groza Regulu (ES) Nr. 575/2013.

(9)  Cita starpā skatīt ECO/437 – “Kapitāla tirgu savienības rīcības plāna vidusposma pārskatīšana” (OV C 81, 2.3.2018., 117. lpp.).

(10)  Aptuveni 90 % no visām segtajām obligācijām pasaulē tiek emitētas deviņās Eiropas valstīs. Sk. arī rādītājus, kurus Eiropas Segto obligāciju padome (ECBC) publicējusi savā grāmatā European Covered Bond Fact Book, 12. izdevums (2017). Pasaules mērogā nedzēsto segto obligāciju apjoms ir 2,5 triljoni EUR, no kuriem 2,1 triljoni EUR attiecas uz ES rezidentu iestādēm (sk. Komisijas dienestu darba dokumentu Impact Assessment (Ietekmes novērtējums), SWD(2018) 50 final).

(11)  Sk. Komisijas dienestu darba dokumentu Impact Assessment (Ietekmes novērtējums), SWD(2018) 50 final, kas pievienots apspriežamajiem priekšlikumiem.

(12)  Divējāda regresa tiesības segto obligāciju turētājiem ir divkāršs prasījums pret seguma portfeli un emitentu.

(13)  Pašlaik ES joprojām ir aptuveni divpadsmit dalībvalstis, kurās nav ieviests tiesiskais regulējums attiecībā uz segtajām obligācijām.

(14)  Pārskatu skatīt 3. nodaļā gan direktīvas priekšlikumā, gan regulas priekšlikumā.

(15)  Sk. Direktīvas priekšlikuma 33. apsvērumu.

(16)  Saskaņā ar informāciju, ko Komisijas pārstāvji sniedza mutiski, bankas veido vienu trešdaļu no tirgus, Eiropas Centrālā banka (ECB) – vienu trešdaļu, un citas personas, piemēram, ieguldījumu fondi un pensiju fondi – atlikušo trešdaļu.

(17)  Varētu atsaukties arī uz priekšlikumiem par kolektīvo finansēšanu un vienādranga aizdevumiem. Šajā sistēmā piedāvātie finanšu instrumenti galvenokārt ir apgrozāmi finanšu instrumenti, kas kalpo kā pašu kapitāls (piem., akcijas) vai parāds (piem., obligācijas). Šajā kontekstā noguldītājiem un ieguldītājiem sniegto aizsardzību var uzskatīt par ļoti ierobežotu.