Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par aprites ekonomikas paketes īstenošanu – iespējas novērst ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu saskarē konstatētās problēmas”

(COM(2018) 32 final)

(2018/C 283/08)

Ziņotājs:

Brian CURTIS

Komisija pieprasa atzinumu	12.2.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

Biroja lēmums	19.9.2017. (paredzot atzinuma pieprasījumu)

Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	3.5.2018.
Pieņemts plenārsesijā	23.5.2018.
Plenārsesija Nr.	535
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	185/01/01

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas izvēlēto pieeju – sistemātiski meklēt dažādus piemērotus risinājumus, kas varētu palīdzēt novērst virkni problēmu, kuras konstatētas ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu saskarē.

1.2.

Proaktīvais ilgtermiņa redzējums, ko Komisija izvēlējusies šajā jomā, ir pelnījis uzslavu. Pārejas process noteikti būs samērā garš, taču tam būs nepieciešams pastāvīgs stimuls, turklāt būs jāņem vērā pašreizējās tendences identifikācijas un apstrādes tehnoloģijās.

1.3.

Lai stiprinātu uzticēšanos aprites ekonomikas principiem, ļoti svarīgi ir nodrošināt gan vispārējo sabiedrības veselību, gan konkrēti galapatērētāju veselību.

1.4.

Ja nav veikti visaptveroši pasākumi, īpaši attiecībā uz darbu ar mantotajām vielām, tiek apdraudēta arī atkritumu reciklēšanas rūpnīcu darbinieku arodveselība un drošība. Tādēļ ļoti svarīgi ir vispusīgi informēt arodbiedrības.

1.5.

REACH regulas un citu tiesību aktu par ķīmiskām vielām pilnīga piemērošana būtu jānosaka par prioritāti. Joprojām netiek pilnībā izmantoti spēkā esošie tiesību akti, kas vērsti pret bīstamu ķīmisko vielu sākotnēju nokļūšanu materiālu apritē, it sevišķi saistībā ar trešo valstu produkcijas nonākšanu Eiropas Savienībā.

1.6.

Komiteja apzinās un atbalsta nepieciešamību turpināt ieguldījumus piemērotās reciklēšanas uzņēmumu šķirošanas iekārtās un apsvērt ekonomiskus un tehniskus atbalsta pasākumus šajā jomā.

1.7.

Komiteja stingri atbalsta viedokli, ka labāka informācija par bīstamu ķīmisku vielu klātbūtni, atrašanās vietu un koncentrāciju produktos un materiālos, kuri ir atgūti no atkritumiem, var mazināt problēmas, ar kurām sastopas atgūšanas ķēžu operatori.

1.8.

Apzinot gan iespējamos vērtību avotus, gan nepieciešamos aizsargpasākumus pret bīstamu ķīmisko vielu klātbūtni atkritumu plūsmā, būs vieglāk veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, kas būs vajadzīga likumdošanas pasākumu un praktiskas rīcības pamatojumam.

1.9.

Ir ļoti svarīgi uzlabot un nepieciešamības gadījumā pastiprināt identifikācijas un izsekošanas prasības tām importa precēm, kuras varētu saturēt vielas, kas rada ļoti lielas bažas; tā mērķis ir vajadzības gadījumā panākt aizlieguma ievērošanu un visā produkta dzīves ciklā nodrošināt piemērotus izsekošanas mehānismus.

1.10.

Tiesiskajam regulējumam būtu jānodrošina vienāda aizsardzība neatkarīgi no tā, vai produkts ir ražots no jaunmateriāliem vai no reciklētiem materiāliem.

2. Ievads

2.1.

Atzinumā par aprites ekonomikas tiesību aktu kopumu (1) (2) Komiteja konstatēja nepieciešamību vēl vairāk atvieglot materiālu atgūšanu no atkritumu plūsmas un norādīja, ka ir jānovērš virkne juridisku, tehnisku un finansiālu šķēršļu. Viens no šiem šķēršļiem ir bīstamu vielu klātbūtne atkritumu materiālos, un aplūkojamais paziņojums ir daļa no procesa, kura mērķis ir noteikt politikas uzdevumus, problēmas un risinājumus aprites uzlabošanai ekonomikā. Dažās jomās problēmas būs jārisina ar neleģislatīviem līdzekļiem, taču vispārējais mērķis ir ietekmēt turpmāko politiku.

3. Komisijas priekšlikuma kopsavilkums

3.1.

Paziņojumā ir noteikti vairāki politiskie mērķi un saistītie jautājumi, savukārt ieinteresētās personas tiek aicinātas paust viedokli par konstatētajām problēmām, lai palīdzētu iezīmēt ceļu virzībai uz īstu aprites ekonomiku. Izklāsts veidots četrās plašās sadaļās; paziņojumā izmantota izzinoša, nevis norādoša pieeja. Šajā atzinumā, ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu un EESK locekļu un pilsoniskās sabiedrības ieinteresēto organizāciju ieguldījumu, ir sniegta atbilde uz lūgumu norādīt vēlamākos veidus galveno problēmu risināšanai. Šā iemesla dēļ atzinuma būtiskākais saturs ir izklāstīts pēdējā nodaļā “Īpašas piezīmes”.

3.2.

Komisija pašlaik uzsāk sabiedrisko apspriešanu un stimulē diskusiju ar Eiropas Parlamentu, Padomi un ieinteresētajām personām ar mērķi izdarīt izvēli un izstrādāt īpašus vispārēja vai nozaru līmeņa pasākumus ilgtspējīgu otrreizējo izejvielu tirgus veidošanai. Tālākie pasākumi tiks veikti atbilstoši labāka regulējuma principiem, un, pirms tiks pausti konkrēti priekšlikumi, kuriem varētu būt būtiskas sekas, tiks veikts ietekmes novērtējums.

4. Vispārīgas piezīmes

4.1.

Uz šo tematu attiecas tiesību akti, kas regulē ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomu (3). Ar pašreizējo tiesisko regulējumu neizdodas panākt, lai informācija par bīstamām ķīmiskām vielām sekotu cauri visam materiāla ciklam un iespējamam tālākajam dzīves ciklam.

4.2.

Palielinās mūsu arvien komplicētākās sabiedrības atkarība no ķīmisko vielu izmantošanas (4). ES ķīmisko vielu tiesību aktu pīlāri ir CLP regula (5), REACH regula (6) un NOP regula (7), kuras ir savstarpēji papildinošas un ir jāpiemēro neatkarīgi no izmantošanas jomas.

4.3.

Tiesību aktos par produktiem uzmanību var vērst uz produktu drošību un arī uz to ilgtspēju. Produktu vispārējās drošības direktīvā (8) ir noteiktas vispārējās drošības prasības nepārtikas patēriņa precēm. Ar šo jautājumu saistīti ir arī vairāki tiesību akti, kas attiecas uz konkrētiem produktiem, piemēram, rotaļlietu direktīva, regula par pārtikas iepakojumu, RoHS direktīva (9) un ekodizaina direktīva. EESK atzinumā (10) pausts atbalsts integrētai pieejai ekodizainam, kas būtu jāpiemēro plašāk nekā pašlaik. Šādā integrētā pieejā būtu jāņem vērā gan energoefektivitāte, gan produktu lietderība, kā arī efektivitāte un rezultāti no resursu un materiālu izmantošanas viedokļa.

4.4.

Radniecīgi ir arī vairāki atkritumu jomas tiesību aktu elementi. Atkritumu pamatdirektīva ir izskatīta vairākos Komitejas atzinumos, un EESK vienmēr ir atbalstījusi dalībvalstu prasību atkritumu jomā noteikt prioritāšu hierarhiju, kurā pirmā būtu atkritumu rašanās novēršana, tad atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pēc tam reciklēšana vai cita veida atgūšana un tikai pēdējā – likvidēšana sadedzinot vai apglabāšana poligonā. EESK ir arī aicinājusi noteikt, ka dalībvalstīm obligāti jāpieņem paplašinātas ražotāja atbildības shēmas. Turklāt Komiteja ir mudinājusi nostiprināt noteikumu par dalītu savākšanu (11).

4.5.

Dažas vispārīgas piezīmes turpmāko pasākumu virzīšanai:

—	Labāka informācija par bīstamu ķīmisku vielu klātbūtni, atrašanās vietu un koncentrāciju produktos un materiālos, kuri ir reciklēti no atkritumiem, var mazināt problēmas, ar kurām sastopas atgūšanas ķēžu operatori, un uzlabot cilvēku veselības un vides aizsardzību.

—	Ir svarīgi, lai tiktu novērsta pirmreizēja ķīmisku vielu nonākšana materiālu apritē. Pastāvošie tiesību akti, kas to sekmē, joprojām netiek pilnībā izmantoti.

—	Tiesiskajam regulējumam būtu jānodrošina vienāda aizsardzība neatkarīgi no tā, vai produkts ir ražots no jaunmateriāliem vai no atgūtiem materiāliem.

4.6.

Jānorāda, ka atbalsta darbs jau notiek. Piemēram, elektriskajās un elektroniskajās iekārtās esošo bīstamo vielu problēma tiek risināta ar RoHS direktīvu, ar kuras palīdzību tiek stimulēta noteiktu bīstamo vielu aizstāšana elektriskajās un elektroniskajās iekārtās, tādējādi uzlabojot iespēju reciklēt šādu iekārtu atkritumus un palielināt šādu atkritumu pārstrādes ekonomisko lietderību. Turklāt četri attiecīgie tiesību aktu priekšlikumi (12) (13) (14) (15) tiek apspriesti arī Eiropas Parlamentā un Padomē. EESK pieņem zināšanai šai jomā nesen panākto politisko vienošanos (16).

4.7.

Daži no paziņojumā risinātajiem jautājumiem ir konceptuāli sarežģīti, īpaši tie, kas saistīti ar noteikumu nesaskaņotību un nesalāgotību. Komitejas skatījumā prioritāri būtu jārisina konkrētākie, ar informāciju un “mantotajām vielām” saistītie jautājumi.

4.8.

Tomēr no paziņojumā apkopotajām problēmām un plašā to iniciatīvu klāsta, kas ir jau ieviestas vai tiek izstrādātas, lai ekonomiku vēl vairāk orientētu uz apriti, kļūst skaidrs, ka pārejas process, kas ir saistīts ar bīstamu vielu izskaušanu no atkritumiem, tostarp to atgūšanas vai reciklēšanas gaitā, netiks pabeigts ātri. Komisijas izvēlētais proaktīvais ilgtermiņa redzējums tāpēc ir piemērots.

5. Īpašas piezīmes

Nepieciešamība pēc informācijas

5.1.

Mērķis ir nodrošināt, lai atbilstoša informācija par produktos esošajām vielām, kas rada bažas, būtu pieejama visiem piegādes ķēdes dalībniekiem un, visbeidzot, arī atkritumu apsaimniekotājiem. Vislabākais cilvēku veselības un vides aizsardzības veids pilnīgi noteikti ir rūpēšanās par to, lai bīstamās ķīmiskās vielas nenonāktu ekonomikas ciklā. Tādējādi būtu arī iespējams veicināt materiālu atgūšanu no atkritumiem un stiprināt aprites ekonomiku.

5.2.

Darbinieku veselības aizsardzībā būtiska nozīme var būt vispusīgai arodbiedrību informēšanai, tāpēc tā ir ārkārtīgi svarīga.

5.3.

REACH regulē ķīmisko vielu ražošanu, izmantošanu un laišanu tirgū Eiropas Savienībā. Tās primārais mērķis ir nodrošināt augstu aizsardzības līmeni cilvēkiem un videi. Dažas patērētāju apvienības un Komisija norāda, ka REACH noteiktie ierobežotie paziņošanas pienākumi piegādes ķēdē netiek pienācīgi izpildīti.

5.4.

Komisija uzsāk priekšizpēti par to, kā tiek izmantotas dažādas informācijas sistēmas, novatoriskas izsekošanas tehnoloģijas un stratēģijas, kas varētu nodrošināt relevantas informācijas plūsmu visā preču piegādes ķēdē un sasniegt reciklētājus. Jautājums ir šāds: vai obligāta informēšanas sistēma dotu pievienoto vērtību, un kā būtu jārīkojas ar ES importētām precēm, kas varētu saturēt aizliegtas vielas?

5.5.

Komiteja norāda, ka lielā mērā jau eksistē juridiski instrumenti, ar kuriem būtu iespējams ierobežot SVHC (tādu vielu, kas rada ļoti lielas bažas) nonākšanu materiālu aprites ciklā. Īpaši piemēroti ir tiesību aktu noteikumi, ar kuriem prioritāte tiek dota šo vielu aizstāšanai ar nekaitīgām ķīmiskām vielām un kuri to stimulē. Komiteja atbalsta pilnīgu REACH regulas piemērošanu un norāda, ka tā ir jāatjaunina, ņemot vērā jaunākās zinātnes atziņas par ķīmisko vielu, tostarp otrreizējo izejvielu, bīstamajām īpašībām. Tādējādi tiks aizsargāta strādājošo arodveselība un drošība, kā arī galapatērētāju veselība. Tas palielinās arī paļāvību uz aprites ekonomiku.

5.6.

Runājot par importa precēm, importētājiem jau ir prasība identificēt vielas, kas rada ļoti lielas bažas. Varētu palielināt uzsvaru uz REACH noteikto pienākumu, ka ražotājiem un importētājiem reģistrācijas dokumentācijā un drošības datu lapā ir jānorāda iedarbības scenāriji atkritumu posmam. Papildus varētu pieprasīt detalizētāku informāciju, piemēram, dažādus aprites cikla beigu scenārijus attiecībā uz reciklēšanu un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai vai apglabāšanai. Tas būtu jādara, vienlaikus nostiprinot produktu ražotāju un importētāju pienākumu informēt piegādes ķēdes ekonomiskos dalībniekus par vielu, kas rada ļoti lielas bažas, esamību izstrādājumos, kā arī norādīt, kurā vietā produktā šī viela atrodas.

5.7.

5.8.

Komitejai ir aizdomas, ka pilnīgi identificēt vielas, kas rada ļoti lielas bažas, īpaši problemātiski varētu būt saistībā ar brīvās tirdzniecības nolīgumiem un ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem.

5.9.

Reciklēšanas uzņēmumiem būs jāveic papildu ieguldījumi šķirošanas iekārtu pielāgošanā, un būs jāapsver ekonomiski un tehniski atbalsta pasākumi.

Atkritumi, kas satur vielas, kuras vairs nav atļauts izmantot jaunos produktos

5.10.

Dalībvalstīs kopš deviņpadsmitā gadsimta eksistē tiesību akti par bīstamām ķīmiskām vielām, un jaunas ķīmiskas vielas tiek rūpīgi analizētas no bīstamības viedokļa. Tomēr risku izvērtēšanas process ir nepārtraukts, tāpēc agrāk likumīgi ražotie produkti var saturēt vielas, kas rada ļoti lielas bažas, savukārt šodien ražotās preces var saturēt vielas, kas vēlāk tiks aizliegtas. Atkritumu pārstrādes un atgūšanas posmā tādējādi var rasties bīstamas “mantotās vielas”.

5.11.

Mērķis ir atvieglot reciklēšanu un vienlaikus sekmēt otrreizējo izejvielu izmantošanu, veicinot netoksisku materiālu apriti. Turklāt, apsverot iespējamos ķīmisko vielu lietošanas ierobežojumus un atbrīvojumus no tiem, lielāka uzmanība jāpievērš to ietekmei uz reciklēšanu un atkalizmantošanu.

5.12.

Komisija norāda, ka “mantoto vielu” jautājums joprojām rada šķēršļus aprites ekonomikai, tāpēc būtu jāizstrādā īpaša lēmumu pieņemšanas metodika, kas lieti noderētu, lai atbalstītu lēmumus par to atkritumu reciklējamību, kuri satur vielas, kas rada bažas. Šis darbs jau tiek veikts un būtu jāpabeidz līdz 2019. gada vidum. Saistībā ar to ir jāgatavo vadlīnijas, kas nodrošinātu, ka jautājums par tādu vielu klātbūtni atgūtajos materiālos, kas rada bažas, tiek rūpīgāk izsvērts jau agrīnos priekšlikuma sagatavošanas posmos nolūkā pārvaldīt risku un tiek apsvērta iespēja īstenot tiesību aktus, kas ļautu faktiski kontrolēt to, kā attiecībā uz atgūtām vielām tiek izmantots pašreizējais atbrīvojums no REACH reģistrācijas.

5.13.

Mantoto vielu saistībā rodas jautājums, vai ideju, ka atkritumi ir resurss, kas būtu jāreciklē, iespējams savienot ar prasību nodrošināt, lai no atkritumiem, kuri satur SVHC, tiktu atgūti tikai droši lietojami materiāli. Vai būtu pieļaujams, ka reciklētie materiāli satur ķīmiskas vielas, kuras primārajās izejvielās vairs nav atļautas? Ja jā, tad ar kādiem nosacījumiem?

5.14.

Mērķis ir panākt, lai reciklētie materiāli īpašību un ķīmiskā sastāva ziņā pēc iespējas vairāk atbilstu salīdzināmām primārajām izejvielām. Ekonomiskie un tehniskie faktori būtiski nosaka to, vai vielas, kas rada bažas, būs iespējams atdalīt, un tie lielā mērā ir atkarīgi no katra konkrētā gadījuma. Politiskā izvēle ir šāda: prasīt, lai visas primārās un otrreizējās izejvielas atbilstu vieniem un tiem pašiem noteikumiem, vai arī otrreizējām izejvielām noteikt konkrētas atkāpes uz ierobežotu laiku.

5.15.

EESK norāda, ka jebkuriem šajā kontekstā piemērotajiem kritērijiem ir jānovērš bīstamo vielu klātbūtne atgūtajos materiālos tādā koncentrācijā, kas pārsniedz jaunmateriālos pieļauto līmeni.

Saskanības trūkums noteikumos par to, kādi atkritumi un kuras ķīmiskās vielas ir bīstamas

5.16.

Šis temats ir cieši saistīts ar iepriekšminētajiem saskaņošanas jautājumiem, un abi tie ir konceptuāli sarežģīti. Kā minēts iepriekš, bīstamo ķīmisko vielu un produktu ražošanai un izmantošanai piemēro stingrus ES noteikumus, kas pieņemti, lai darba ņēmējus, iedzīvotājus un vidi pasargātu no kaitējuma. Arī atkritumu apsaimniekošanu reglamentē ES noteikumi, kas paredzēti tādu pašu rezultātu panākšanai. Tomēr pētījumi ir apliecinājuši, ka abi noteikumu kopumi nav pilnībā salāgoti (17).

5.17.

Ir jānodrošina saskanīgāka pieeja noteikumos par ķīmisko vielu klasifikāciju un par atkritumu klasifikāciju. Piemēram, jāpieņem EEIA direktīvai (18) līdzīgi noteikumi arī attiecībā uz citām specifiskām produktu grupām vai materiālu plūsmām (piemēram, mēbelēm vai tekstilizstrādājumiem), kas uzliktu par pienākumu atbilstīgi apstrādāt atkritumus, kuru sastāvā ir bīstamas ķīmiskās vielas, pirms tās iespējams atgūt un izmantot jaunos izstrādājumos. Komisija ir plānojusi publicēt vadlīniju dokumentu par atkritumu klasifikāciju, kas atkritumu apsaimniekotājiem un kompetentajām iestādēm palīdzētu izveidot vienotu pieeju atkritumu raksturošanā un klasifikācijā. Tiks arī turpināta paraugprakses apmaiņa par testēšanas metodēm. Ieinteresētās personas tiek aicinātas apsvērt, vai bīstamības klasifikācijas noteikumus vajadzētu salāgot tā, lai atkritumu bīstamības noteikšanā tiktu izmantoti tādi paši noteikumi kā produktiem.

Briselē, 2018. gada 23. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) Atzinums par tematu “Dokumentu kopums attiecībā uz aprites ekonomiku” (OV C 264, 20.7.2016., 98. lpp.).

(2) Aprites ekonomikas tiesību aktu kopumu Komisija ir pieņēmusi 2015. gada 2. decembrī.

(3) Bīstamo atkritumu definīcija atrodama vadlīnijās “Bīstamo atkritumu definīcija un klasifikācija”, 2015. gada jūnijs.

(4) EVA ziņojums Nr. 2/2016, 33.–34. lpp.

(5) Regula par klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (EK) Nr. 1272/2008.

(6) Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH).

(7) Regula par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem; sk. http://ec.europa.eu/environment/chemicals/international_conventions/index_en.htm.

(8) Produktu vispārējās drošības direktīva (GPSD) 2001/95/EK.

(9) Direktīva 2011/65/ES par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās.

(10) Atzinums “Ekodizaina darba plāns 2016.–2019. gadam” (OV C 345, 13.10.2017., 97. lpp.).

(11) Atzinums par tematu “Dokumentu kopums attiecībā uz aprites ekonomiku” (OV C 264, 20.7.2016., 98. lpp.).

(12) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu.

(13) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem.

(14) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem.

(15) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem.

(16) Komisāra Karmenu Vella paziņojums par politisko vienošanos, kas panākta par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu modernizēšanu.

(17) Sk., piem., Keeping it Clean: How to protect the circular economy from hazardous substances (Kā aprites ekonomiku aizsargāt no bīstamām vielām). Eiropas Vides birojs.

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīva 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem.