28.6.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 227/76

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko Padomes Lēmumu 2003/17/EK groza attiecībā uz tādu lauka apskašu atbilstību, ko veic attiecībā uz lopbarības augu sēklu ražošanai paredzētiem augiem un graudaugu sēklu ražošanai paredzētiem augiem Brazīlijā, un attiecībā uz Brazīlijā ražotu lopbarības augu sēklu un graudaugu sēklu līdzvērtīgumu, un attiecībā uz tādu lauka apskašu atbilstību, ko veic attiecībā uz graudaugu sēklu ražošanai paredzētiem augiem, dārzeņu sēklu ražošanai paredzētiem augiem un eļļas augu un šķiedraugu sēklu ražošanai paredzētiem augiem Moldovā, un attiecībā uz Moldovā ražotu graudaugu sēklu, dārzeņu sēklu un eļļas augu un šķiedraugu sēklu līdzvērtīgumu”

(COM(2017) 643 final – 2017/0297 (COD))

(2018/C 227/11)

Ziņotājs:

Emilio FATOVIC

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 16.11.2017.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts, 114. panta 1. punkts un 304. pants
Komitejas Biroja lēmums	5.12.2018.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	6.2.2018.
Pieņemts plenārsesijā	14.2.2018.
Plenārsesija Nr.	532
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	140/0/8

1. Konteksts un Komisijas priekšlikums

1.1.

Ar Padomes Lēmumu 2003/17/EK ir noteikta atsevišķu trešo valstu noteikumu līdzvērtība attiecībā uz lauka apskatēm un konkrētu sugu sēklu audzēšanu (1).

1.2.

Šādi noteikumi, kas attiecas uz minētajās valstīs novāktajām un kontrolētajām sēklām, sniedz tādas pašas garantijas attiecībā uz sēklu īpašībām un pasākumiem, kuri veikti to pārbaudei, identifikācijas nodrošināšanai, marķēšanai un kontrolei, kā noteikumi, ko piemēro Eiropas Savienībā novāktajām un kontrolētajām sēklām.

1.3.

Brazīlija un Moldova nav to trešo valstu vidū, uz kurām attiecas Lēmums 2003/17/EK, tādēļ minētajās valstīs novāktās sēklas nedrīkst importēt Eiropas Savienībā. Ņemot to vērā, abas valstis ir strādājušas pie tā, lai pieprasītu Komisijai regulēt konkrētu sēklu audzēšanu (Brazīlijā: lopbarības augi un graudaugi; Moldovā: graudaugi, eļļas augi, šķiedraugi un dārzeņu stādi) saskaņā ar iepriekš minēto lēmumu ar mērķi nodrošināt šo augu sēklu līdzvērtīgumu un iegūt iespēju tās eksportēt uz Eiropu.

1.4.

Reaģējot uz šiem pieprasījumiem, Komisija pārbaudīja Brazīlijas un Moldovas attiecīgās jomas tiesību aktus. Pēc tam Komisija izpētīja lauka apskašu un sēklu sertifikācijas sistēmas Brazīlijā un Moldovā. Komisija secināja, ka šajās valstīs spēkā esošās prasības un sistēmas ir līdzvērtīgas tām, ko noteikusi ES, un sniedz tādas pašas garantijas (2).

1.5.

Tādējādi abos gadījumos Komisija uzskatīja par lietderīgu atzīt, ka Brazīlijas un Moldovas sēklas ir līdzvērtīgas tāda paša veida sēklām, ko novāc, ražo un kontrolē ES. Atzīšana var notikt ar Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemto lēmumu.

2. Secinājumi un ieteikumi

2.1.

EESK pieņem zināšanai pozitīvos rezultātus, ko Brazīlijā un Moldovā Komisija ieguvusi, saskaņā ar Lēmuma 2003/17/EK II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem veicot pārbaudes, kuru mērķis bija atzīt ar sēklu sertifikāciju saistīto tiesību aktu prasību un oficiālo kontroļu līdzvērtīgumu.

2.2.

Saskaņā ar saviem iepriekšējiem atzinumiem (3) šajā jautājumā un atbilstoši secinājumiem, kas gūti Komisijas, dalībvalstu un ieinteresēto personu diskusijās, EESK atbalsta izskatāmo likumdošanas pasākumu. Turklāt Komiteja piekrīt tam, ka līdzvērtīguma atzīšana var sniegt priekšrocības ES sēklu uzņēmumiem, kuri darbojas Brazīlijā un Moldovā, potenciālajiem ES sēklu importētājiem, kas importē sēklas no šīm valstīm, un ES lauksaimniekiem, kuriem turpmāk būs pieejams plašāks sēklu klāsts.

2.3.

Komiteja vienīgi atturīgi vērtē priekšlikumu par Moldovas dārzeņu sēklu līdzvērtīguma atzīšanu. Šīs sēklas, uz kurām attiecas Direktīva 2002/55/EK, tiek pārdotas tikai kā “standarta” kategorija, kurai tirgū laišanas nolūkā nav vajadzīga oficiāla sertificēšana, bet gan paša ražotāja sniegta atbilstības deklarācija, un tikai pēc laišanas tirgū ir nepieciešamas eventuālas produkta raksturlielumu un kvalitātes a posteriori kontroles. Sistēmas pamatā ir tāda ražotāja atbildība, kurš ir skaidri identificējama un izsekojama persona, jo veic uzņēmējdarbību ES teritorijā. Izsekojamība un kontrole neapšaubāmi nebūs viegla, ja produkti nenāk no ES. Līdz šim ES lēmums neatzīt, ka dārzeņu sēklas no jebkuras trešās valsts ir līdzvērtīgas, balstījās uz šo objektīvo problēmjautājumu. Tāpēc Komiteja uzsver nepilnības un cer, ka Komisija veiks rūpīgāku pārskatīšanu.

2.4.

EESK, tāpat kā Komisija, atzīst, ka izskatāmo produktu sertifikācijas metožu atzīšanai ir tehnisks raksturs. Tomēr, tā kā Eiropas tirgus atvēršana trešo valstu produktiem jebkurā gadījumā rada ekonomisku un sociālu ietekmi, Komiteja iesaka veikt ietekmes novērtējumu, lai pārbaudītu, ka no šī pasākuma necietīs Eiropas ražotāji, jo īpaši mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi.

2.5.

EESK atgādina Komisijai, ka šobrīd vairāk nekā 60 % no sēklu tirgus pieder dažiem lieliem starptautiskajiem uzņēmumiem. Tirgus piekļuves nodrošināšana trešām valstīm, kurās produkciju kontrolē šie paši uzņēmumi, varētu vēl vairāk pasliktināt mazo ražotāju un konsorciju apstākļus un ievērojami ietekmēt arī to daudzo vietējo kopienu ekonomikas un sociālo kohēziju, kuru darbība ir vērsta uz konkrēto produkciju. Vissliktākajos gadījumos tas varētu veicināt lauku kopienu iedzīvotāju skaita samazināšanos, negatīvi ietekmējot bioloģisko daudzveidību un Eiropas lauksaimniecības pārtikas ražošanu, jo bieži vien tie ir mazie uzņēmumi, kas pasargā no izmiršanas dažus senos un tradicionālos sēklu veidus (4).

2.6.

EESK arī atkārtoti aicina Komisiju vispusīgi izvērtēt trešās valstīs īstenotos ražošanas procesus un atgādina, ka produkti par konkurētspējīgākām cenām var nozīmēt ekspluatāciju (arī bērnu ekspluatāciju) darba vietā. Šāda pieeja šķiet būtiska un nepieciešama laikā, kad ES ir aktīvi iesaistījusies līdz 2030. gadam izvirzīto ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Faktiski ES ir pirmā lauksaimniecības pārtikas produktu importētāja un eksportētāja pasaulē, un tai ir jāapsver savas lomas nozīme divpusējos un daudzpusējos tirdzniecības nolīgumos, lai sekmētu trešo valstu iedzīvotāju un darba ņēmēju dzīves un darba apstākļu uzlabošanos, kā arī apkarotu negodīgu konkurenci (5).

2.7.

Visbeidzot, EESK cer, ka minētais lēmums stāsies spēkā tikai tad, ja tiks nodrošināta pilnīga savstarpējība attiecībā uz tādu pašu Eiropas produktu līdzvērtīgumu un atzīšanu tā, ka nozares uzņēmumiem būs lielākas izaugsmes un attīstības iespējas. Tas atbilstu konkrētajām prasībām, ko ieinteresētās personas izvirzīja apspriešanas posmā.

Briselē, 2018. gada 14. februārī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Georges DASSIS

(1) Atbilstīgi Direktīvai 66/401/EEK, 66/402/EEK, 2002/54/EK un 2002/57/EK.

(2) Jau atbilst noteikumiem, kurus paredzējusi Starptautiskā sēklu kontroles asociācija (International Seed Testing Association – ISTA).

(3) OV C 74, 23.3.2005., 55. lpp., OV C 351, 15.11.2012., 92. lpp.

(4) Šo apsvērumu apstiprina fakts, ka Komisijas veiktajā tiešsaistes sabiedriskajā apspriešanā, tika saņemtas tikai trīs atbildes, no kurām divas – no privātpersonām. Tas liecina, ka lēmumu pieņemšanas procesā piedalījās vienīgi nozīmīgākās Eiropas ieinteresētās personas.

(5) OV C 173, 31.5.2017., 20. lpp., 1.6. punkts.