a)

iedzīvotāju fiziskā aktivitāte samazinās (1), un īpašas bažas rada tas, ka bērnu un pusaudžu fiziskā aktivitāte nav pietiekama viņu attīstībai (2);

b)

mazkustīgs un aptaukošanos veicinošs dzīvesveids, kā arī veselības problēmas, kas saistītas ar lielāku paredzamā mūža ilgumu, rada arvien pieaugošu slogu veselības aprūpes sistēmai, ekonomikai un sabiedrībai (3)  (4);

c)

dažās ES dalībvalstīs pieaug bezdarbs, jo īpaši jauniešu vidū (5);

d)

Eiropas sabiedrība saskaras ar izaicinājumiem saglabāt saliedētību un iekļautību un to, kā pievērsties marginalizācijas riskam pakļautām grupām: migrantiem un bēgļiem (6), vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar invaliditāti un sociāli neaizsargātiem jauniešiem (7);

e)

pastiprināta mobilitāte ietekmē sociālās jomas, piemēram, darba tirgu, kultūras kohēziju, sociālos pakalpojumus un vidi;

f)

pieaug ētiskas problēmas sportā;

a)

kā joma, kas ietver darbības, kurām ir pozitīva ietekme uz visu vecumu cilvēku labsajūtu, veselību un dzīves kvalitāti;

b)

kā sociāla parādība, kas apvieno cilvēkus, radot sabiedrības kohēziju vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī, palielinot iedzīvotāju aktivitāti, veicinot godīgu rīcību un aizstāvot visiem cilvēkiem kopīgas vērtības (9) neatkarīgi no viņu reliģijas, valstspiederības, sociālā stāvokļa vai kultūras piederības;

c)

papildinot brīvo laiku ar darbībām, kas veicina personisko izaugsmi, un visiem dalībniekiem atvieglojot sociālo, kā arī citu būtisku prasmju apguvi un attīstot cilvēkkapitālu;

d)

stimulējot brīvprātīgas darbības izmantošanu, kas veicina sabiedrības līdzdalību;

e)

attīstot sekmīgam sniegumam nepieciešamās tehnoloģijas, materiālus un zināšanas, sākot no valkājamām ierīcēm, apģērba un uztura un beidzot ar treniņu procedūru; tas ir nesis labumu dažādiem iedzīvotāju segmentiem, tostarp veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti, pateicoties efektivitātei, drošībai un rehabilitācijai darbā un brīvā laika pavadīšanā;

f)

veicinot tādu pilsētattīstību, kas apmierina iedzīvotāju kultūras un sociālās vajadzības, kā arī izpratni par vidi;

g)

ar savu nozīmīgo un arvien pieaugošo ekonomisko ietekmi (10);

a)

ir sievietes un vīrieši, kam ir kompetences, kuras balstītas uz formālu, neformālu un ikdienēju mācīšanos par sporta trenera darbu;

b)

vada un virza uz sekmīgu sniegumu orientētus sportistus, kā arī dalībniekus, kas piedalās atpūtas nolūkos;

c)

ir nodarbināti šajā profesijā, kā arī veic brīvprātīgo darbu;

a)

ietekmēt personas sākotnējo pieredzi sporta un fiziskās aktivitātes jomā, atbalstot ar sportu saistītu paradumu izveidošanos un piedaloties sociālu un ekonomisku labumu radīšanā, kuri izriet no sporta kultūras;

b)

uzņemties arvien lielāku sociālo lomu sporta dalībnieku, jo īpaši jauno sportistu, personiskajā izaugsmē – kalpojot par pozitīvu piemēru, iedvešot motivāciju un pašpaļāvību un ietekmējot viņu vērtības, uzvedības paradumus un sociālās prasmes;

c)

ieņemt unikālu stāvokli sociālās iekļautības un dzimumu līdztiesības sekmēšanā, mācot cieņu pret kopīgām vērtībām (12) un daudzveidību un veicinot fizisko aktivitāti visās sabiedrības grupās;

d)

aizstāvēt un attīstīt godprātīgumu sportā un godīgas spēles noteikumu ievērošanu, kā arī būt starp pirmajiem, kas spēj iejaukties, izrādot rūpības pienākumu, ja rodas problēmas, piemēram, saistībā ar sacensību rezultātu sarunāšanu, dopingu, vardarbību, nepilngadīgo izmantošanu u. c.;

e)

vadīt brīvā laika pavadīšanas pakalpojumus, kas saistīti ar sportu un fizisko aktivitāti, un piedalīties ar sportu saistītā inovācijā, tostarp attiecībā uz precēm, pakalpojumiem un mācību metodēm;

f)

veidot sporta pieredzi citām svarīgām ieinteresētajām pusēm, piemēram, sportistu ģimenes locekļiem, skatītājiem un līdzjutējiem, kā arī citām sabiedrības ieinteresētajām personām, šādi paplašinot savu ietekmi citās svarīgās jomās ārpus sporta;

a)

no sabiedrības puses atzīt, ka treneru loma ir arvien nozīmīgāka;

b)

vairot pašu treneru informētību par savas lomas svarīgumu, ar to saistītajām iespējām un pienākumiem un mudināt šo lomu vēl vairāk izvērst;

c)

attiecīgā gadījumā paplašināt treneru mūžizglītības un izglītības iespējas ar mērķi pielāgoties sociālām pārmaiņām, galvenokārt saistībā ar veselības aprūpi, rūpības pienākumu un ekonomiskās un sociālās iekļaušanas jomā;

d)

sekmēt dzimumu līdztiesību un dažādību trenera darbā, vajadzības gadījumā palielinot nodarbināto un brīvprātīgo treneru sieviešu un cilvēku ar dažādu sociālo un etnisko izcelsmi skaitu dažādos sporta veidos un visos līmeņos;

e)

atbalstīt sportistu dubultkarjeras attīstību un popularizēt trenera darbu kā profesiju jauniešu vidū;

f)

vajadzības gadījumā sekmēt trenera darba atzīšanu par profesiju ES dalībvalstīs, veicinot trenera darba kvalifikāciju standartus un dalībvalstu un sporta organizāciju noteikto kvalifikāciju pārredzamību, šajā nolūkā tās iekļaujot NKI, uz kurām ir atsauces EKI;

g)

atzīt brīvprātīgo treneru lomu un sniegt viņiem attiecīgo atbalstu;

h)

pilnveidot treneru apmācību, treneru izglītībā ietvert starptautisku un starpnozaru dimensiju, integrējot labus piemērus un noderīgas darba metodes no darba ar jaunatni, piemēram, neformālo un ikdienējo mācīšanos ar sporta palīdzību, darbu ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un uzņēmējdarbību;

a)

palīdzēt veicināt plašāku treneru lomu, tiem attiecīgos gadījumos risinot sociālas problēmas, ar kurām saskaras sabiedrība kopumā;

b)

atbalstīt izglītojošas programmas un reklāmas kampaņas, kuru mērķis ir palielināt kompetentu treneru skaitu un ļaut viņiem uzlabot piekļuvi darba tirgum un savas pozīcijas tajā;

c)

apmainīties ar labāko praksi, kas saistīta ar treneru apmācību;

d)

veicināt sadarbību starp izglītības iestādēm, jaunatnes organizācijām, sporta federācijām un sporta jumta organizācijām attiecībā uz treneru izglītību un apmācību;

e)

atbalstīt to, ka tiek izvērsta treneru iepriekšējās mācīšanās un mūžizglītības sistēma, kurā ietvertas formālās, neformālās un ikdienējās mācīšanās iespējas dažādos trenera darba līmeņos;

f)

atzīt un veicināt treneru jumta organizāciju un tīklu darbības;

g)

sporta izglītības sistēmas ietvaros veicināt uz mācību rezultātiem balstītu pieeju, kuras pamatā ir gan NKI un EKI mērķi, gan, vajadzības gadījumā, treneru darba kvalifikācijas iekļaušana NKI ar atsauci uz EKI;

a)

veicināt apmaiņu ar paraugpraksi un pamatnostādnēm treneru izglītības un kvalifikāciju izstrādes jomās starp ES dalībvalstīm un sporta organizācijām;

b)

apsvērt iespēju Komisijas ekspertu grupas par prasmēm un cilvēkresursu attīstību darbā iekļaut pamatnostādņu izstrādi attiecībā uz pamatprasībām par treneru prasmēm un kompetencēm;

c)

turpināt EKI ietvaros veicināt dalībvalstu un sporta organizāciju noteikto trenera darba kvalifikāciju salīdzināmību;

d)

veikt pētījumu saistībā ar treneru lomu, jo īpaši koncentrējoties uz problēmām un šķēršļiem, kas saistīti ar izglītību, mobilitāti un darba tirgu, kā arī izvērtēt sporta treneru darba ietekmi uz lielāko sabiedrības problēmu risināšanu gan sportā, gan ārpus sporta;

e)

izmantot Eiropas Sociālā fonda, programmas “Erasmus+” un Eiropas Sporta nedēļas sniegtās iespējas, lai uzsvērtu un veicinātu trenera darba priekšrocības un veicinātu treneru mobilitāti;

a)

attiecīgā gadījumā ciešā sadarbībā ar izglītības iestādēm izstrādāt tādu treneru apmācības saturu, kas ir aktuāls un atbilst pašreizējām norisēm sabiedrībā, ietverot zināšanas, kas saistītas ar sociālajām prasmēm, dopinga apkarošanu, sportistu dubultkarjeru, jaunatnes darbu, veselības aprūpi, uzņēmējdarbību, rūpības pienākumu, dzimumu līdztiesību u. c.;

b)

sadarboties ar treneriem nolūkā izstrādāt drošus un efektīvus brīvā laika pavadīšanas pakalpojumus, lai sports tādējādi joprojām būtu pievilcīgs un spētu konkurēt ar jaunām datorizētām atpūtas alternatīvām;

c)

padarīt trenera profesiju pieejamāku – ar apmācības palīdzību un veicinot trenera darba kvalifikāciju izstrādi, un cita starpā izmantojot iespējas, ko sniedz mūsdienu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;

d)

veicināt dažādību trenera darbā, tostarp nodrošinot labāku piekļuvi sievietēm, jauniešiem un personām ar invaliditāti;

e)

palīdzēt mudināt uz to, lai cilvēkiem, kas strādā par treneriem, būtu nepieciešamā apmācība;

f)

veicināt treneru mūžizglītību, tostarp validējot kompetences, un veicināt apmaiņu ar viedokļiem, prasmēm un zināšanām vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī;

g)

izmantot Eiropas Sociālo fondu un programmu “Erasmus+”, lai atbalstītu treneru mūžizglītības procesu;

h)

atbalstīt treneru mobilitāti, kuras mērķis ir mācīties un iegūt kultūras zināšanas, starpnozaru zināšanas, valodu prasmes un citas attiecīgas jaunas prasmes;

i)

strādāt ar dažādiem darba devējiem nolūkā pētīt to vajadzības, lai izvērstu tādas sporta aktivitātes, kurās varētu būt iesaistīti sporta treneri, ar mērķi veicināt dažādību trenera darbā, tostarp nodrošināt labāku piekļuvi sievietēm un jauniešiem.