14.11.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 383/7


Komisijas lēmuma kopsavilkums

(2017. gada 2. oktobris)

par procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantu

(Lieta AT.39813 – Baltic Rail (Baltijas dzelzceļš))

(izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 6544)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(2017/C 383/08)

Komisija 2017. gada 2. oktobrī pieņēma lēmumu par procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantu. Atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003  (1) 30. panta noteikumiem Komisija ar šo publicē pušu nosaukumus un lēmuma galveno saturu, tostarp visus uzliktos sodus, ņemot vērā uzņēmumu likumīgās intereses savu komercnoslēpumu aizsargāšanā. Lēmuma nekonfidenciālā versija tiks publicēta angļu valodā Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē šādā adresē: http://ec.europa.eu/competition/index_en.html

1.   Ievads

1.

Komisija konstatēja, ka valstij piederošais Lietuvas dzelzceļa uzņēmums AB Lietuvos geležinkeliai (“LG”) ļaunprātīgi izmantoja savu dominējošo stāvokli kā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs Lietuvā un demontēja sliežu ceļu, kas ved no Lietuvas uz robežu ar Latviju, šādi neļaujot konkurējošam Latvijas dzelzceļa uzņēmumam ienākt Lietuvas tirgū. Komisija uzlika LG naudas sodu un deva rīkojumu izbeigt pārkāpumu.

2.   Procedūra

2.

Komisija 2010. gada 14. jūlijā saņēma sūdzību par LG, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 7. pantu iesniedza AB ORLEN Lietuva (“OL”).

3.

Komisija no 2011. gada 8. līdz 10. martam veica pārbaudes LG telpās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 20. panta 4. punktu.

4.

Komisija 2013. gada 6. martā nolēma sākt lietas izskatīšanu par LG Komisijas Regulas (EK) Nr. 773/2004 (2) 2. panta 1. punkta un Regulas (EK) Nr. 1/2003 11. panta 6. punkta nozīmē.

5.

Komisija 2015. gada 5. janvārī pieņēma iebildumu paziņojumu par LG. Mutiskā uzklausīšana notika 2015. gada 27. maijā.

6.

Komisija 2015. gada 23. oktobrī nosūtīja faktu vēstuli LG, uz ko tas atbildēja 2015. gada 2. decembrī.

3.   Faktu izklāsts

7.

LG ir likumīgas monopoltiesības pārvaldīt dzelzceļa infrastruktūru Lietuvā.

8.

Sūdzības iesniedzējam OL pieder naftas pārstrādes uzņēmums Lietuvā, kas atrodas pie robežas ar Latviju. OL ir atkarīgs no dzelzceļa, lai varētu transportēt savus produktus no naftas pārstrādes uzņēmuma. Lielākā produktu daļa tiek transportēta uz Lietuvas jūras ostu Klaipēdā un eksportēta pa jūru. OL ir svarīgs LG klients.

9.

OL 2008. gadā izskatīja iespēju pārorientēties uz Latvijas jūras ostām un izmantot Latvijas dzelzceļa (“LDZ”) pakalpojumus. Šādā gadījumā OL kravas būtu jātransportē uz Latviju pa 34 km garu maršruta posmu no naftas pārstrādes uzņēmuma līdz robežai. LG 2008. gada septembrī apturēja satiksmi 19 km garā posmā (“sliežu ceļš”), jo 40 m esot bijuši deformēti (“deformācija”). LG 2008. gada oktobrī pilnībā demontēja 19 km garu sliežu ceļa posmu, kas vairs netika atjaunots.

4.   Juridiskais novērtējums

10.

Komisija uzskatīja, ka, pilnībā demontējot sliežu ceļu, LG ir izmantojis metodes, kas atšķiras no parastām konkurences metodēm, jo: LG zināja par OL plāniem pārorientēties uz Latvijas jūras ostām un izmantot LDZ pakalpojumus; LG likvidēja sliežu ceļu lielā steigā, nesagādājot vajadzīgos līdzekļus un neveicot nekādus parastos sagatavošanas pasākumus tā atjaunošanai; sliežu ceļa likvidēšana bija pretrunā ar parasto praksi; LG veica pasākumus, lai pārliecinātu Lietuvas valdību, ka nevajag atjaunot sliežu ceļu.

11.

Komisija konstatēja, ka sliežu ceļš nodrošināja īsāko un lētāko maršrutu no naftas pārstrādes uzņēmuma līdz jūras ostai. Ņemot vērā to, ka šis posms bija tuvu Latvijai un LDZ loģistikas bāzei, tas nodrošināja ļoti vēlamu iespēju LDZ ienākt Lietuvas tirgū.

12.

Sliežu ceļa likvidēšana ietekmēja LDZ konkurences stāvokli attiecībā pret LG un padarīja ievērojami grūtāku tā ienākšanu Lietuvas tirgū. Pēc sliežu ceļa likvidēšanas dzelzceļa transportam no naftas pārstrādes uzņēmuma līdz jūras ostai (Lietuvā vai Latvijā) jābrauc pa daudz garākiem maršrutiem Lietuvas teritorijā. Tas liktu LDZ darboties tālu prom no tā loģistikas bāzes Latvijā un padarītu to atkarīgu no konkurenta LG infrastruktūras pakalpojumiem. Šajos apstākļos LDZ saskaras ar ievērojamiem komercriskiem, kurus tas, iespējams, nevēlas uzņemties.

13.

LG pamatoja savas darbības ar to, ka pēc tam, kad tika konstatēta deformācija, bija nepieciešams visa sliežu ceļa remonts, lai varētu atsākt satiksmi. LG apgalvoja, ka remonta vajadzībām vispirms vajadzējis pilnībā likvidēt sliežu ceļu. Tomēr Komisija uzskatīja, ka šie paskaidrojumi nebija saskanīgi, dažkārt vienkārši pretrunīgi un nepārliecinoši. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka LG nav spējis sniegt objektīvu pamatojumu sliežu ceļa likvidēšanai.

5.   Naudas sodi

14.

Ņemot vērā šā joprojām nenovērstā pārkāpuma smaguma pakāpi un tā ilgumu, Komisija uzlika LG naudas sodu EUR 27 873 000 apmērā.

6.   Novēršanas pasākumi

15.

Komisija uzskatīja, ka var būt vairāki iespējami strukturāli un rīcību koriģējoši pasākumi, kas atjaunotu to konkurences situāciju, kāda tā bija pirms sliežu ceļa likvidēšanas, vai novērstu trūkumus, ar kuriem saskaras iespējamie konkurenti alternatīvos maršrutos uz jūras ostām.

16.

Komisija deva rīkojumu LG izbeigt pārkāpumu un trīs mēnešu laikā no lēmuma paziņošanas datuma iesniegt tai priekšlikumu par šim nolūkam veicamajiem pasākumiem.


(1)  Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.). No 2009. gada 1. decembra EK līguma 81. un 82. pants kļuva attiecīgi par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. pantu.

(2)  Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regula (EK) Nr. 773/2004 par lietas izskatīšanu saskaņā ar EK Līguma 81. un 82. pantu, ko vada Komisija (OV L 123, 27.4.2004., 18. lpp.).