17.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 194/1

1.

2.

2.1.

2.2.

3.

3.1.

3.2.

3.2.1.

3.2.2.

3.2.3.

3.2.4.

3.2.5.

3.3.

3.3.1.

3.3.2.

3.3.3.

3.3.4.

3.4.

3.5.

3.6.

4.

4.1.

5.

6.

6.1.

6.2.

6.3.

6.4.

6.5.

6.6.

7.

8.

8.1.

8.2.

8.2.1.

8.2.2.

9.

10.

11.

I PIELIKUMS.

II PIELIKUMS.

1.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (1) (turpmāk “Regula Nr. 1008/2008” vai “Regula”) paredzēto sabiedrisko pakalpojumu saistību (turpmāk “SPS”) mērķis ir izvirzīt noteiktus nepārtrauktības, regularitātes, cenu veidošanas vai minimālās kapacitātes standartus, lai nodrošinātu piekļuvi izolētiem vai jaunattīstības reģioniem gadījumos, kad dalībvalsts konstatē, ka reģionālās attīstības politikas mērķi netiks pienācīgi sasniegti, ja to izpilde tiks atstāta tikai brīvas tirgus spēku darbības ziņā, jo tirgus pats šiem reģioniem nenodrošinās gaisa pārvadājumu pakalpojumus pieņemamā līmenī. Tādējādi SPS ir izņēmums no Regulas 15. panta 1. punktā noteiktā vispārīgā principa, kas ļauj brīvi nodrošināt gaisa pārvadājumu pakalpojumus Eiropas Savienībā.

2.

Komisija paziņojumā “Aviācijas stratēģija Eiropai” (2) noteica dažādas ES iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzības, piemēram, vajadzību pēc piekļuves augstas kvalitātes gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, un pauda uzskatu, ka tad, ja tirgus pats noteiktiem Eiropas reģioniem nenodrošina gaisa pārvadājumu pakalpojumus pieņemamā līmenī, dalībvalstis var apsvērt iespēju izmantot SPS, lai nodrošinātu pārvadājumus uz nepietiekami apkalpotiem reģioniem un no tiem, t. i., lai nodrošinātu savienojamību tur, kur tā nepieciešama. SPS var būt liela pozitīva ietekme uz savienojamību, kura, kā liecina daži pētījumi, ES reģioniem ir ļoti svarīga – šajos pētījumos novērtēts, ka, savienojamībai palielinoties par 10 %, IKP (uz vienu iedzīvotāju) pieaug par 0,5 %, IKP izaugsmes temps palielinās par 1 % un tā rezultātā pieaug vispārējais darba ražīgums (3). Savienojamība ir ļoti svarīga izaugsmei, darbvietām un sociālajai kohēzijai.

3.

Pašlaik ES ir 179 SPS maršruti, kas izveidoti saskaņā ar Regulu Nr. 1008/2008, un tie visi atrodas 13 dalībvalstīs (Apvienotajā Karalistē, Čehijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Kiprā, Portugālē, Somijā, Spānijā un Zviedrijā) (4). Francijā ir visvairāk maršrutu (40), un tajos ik gadu tiek pārvadāti aptuveni 5,7 miljoni pasažieru, proti, piektā daļa iekšzemes pārvadājumu pasažieru izmanto kādu SPS maršrutu. Īrijā SPS daļa iekšzemes pārvadājumos ir aptuveni 70 %. Praksē SPS maršruti lielākoties ir iekšzemes maršruti – tikai septiņi maršruti savieno divu dažādu dalībvalstu lidostas. 136 no pašreizējiem SPS maršrutiem subsidē valsts varas iestādes, un, kā liecina Komisijas rīcībā esošā informācija, to darbības nodrošināšanai paredzētajās subsīdijās ik gadu tiek iztērēti vismaz 300 miljoni EUR.

4.

Komisija 2011.–2013. gadā veica Regulas Nr. 1008/2008 atbilstības pārbaudi, kurā konstatēja, ka tajā izklāstītie SPS noteikumi ir piemēroti mērķim, t. i., savienojamības nodrošināšanai gadījumos, kad tirgus to nenodrošina. Ieinteresētās personas un dalībvalstis sniedza ieteikumus par to, kā uzlabot valstu varas iestāžu un Komisijas sadarbību un nodrošināt ES valsts atbalsta noteikumu un Regulā iekļauto SPS noteikumu labu kopdarbību (cita starpā tika ieteikts šajā nolūkā izdot norādījumus) (5).

5.

Lai izpildītu šos ieteikumus, tika īstenoti praktiski pasākumi. Komisija izveidoja atjauninātu SPS kontaktu tīklu un organizēja saskaņā ar Regulu Nr. 1008/2008 izveidotās Tirgus piekļuves komitejas (6) sanāksmes, kurās Komisijas dienesti sniedza kopīgu prezentāciju par SPS un dalībvalstis dalījās savā praktiskajā pieredzē. Tika sagatavota vienkārša anketa, ko valstu varas iestādes var izmantot, lai viegli iesniegtu informāciju par savu nolūku ieviest SPS, un minētās iestādes pašlaik šo anketu sistemātiski izmanto. Komisijas dienesti brīdina dalībvalstis ex ante, ja tie konstatē problēmas. Komisijas dienestiem ir pieejama jauna datubāze, no kuras tie var iegūt konsolidētus datus par SPS visā Eiropā.

6.

SPS prasības un nosacījumi ir izklāstīti Regulas Nr. 1008/2008 16.–18. pantā (sk. izvilkumu šo pamatnostādņu II pielikumā). Regulas 16. pantā ir izklāstīti SPS vispārīgie principi. Tajā ir minēti SPS uzlikšanas kritēriji un nepārtrauktības prasības, dalībvalstu izmantojamie novērtēšanas kritēriji, noteikumi par publicēšanas procedūru un darbības sākšanu SPS maršrutos, nosacījumi un procedūra maršruta pieejamības ierobežošanai un procedūra, kas jāīsteno ārkārtas apstākļos. Regulas 17. pantā ir noteikts, kā veicama procedūra atklātajam konkursam. Tajā ir iekļauti noteikumi par uzaicinājuma piedalīties konkursā un turpmākā līguma saturu, publicēšanas procedūru, pretendentiem sniedzamo informāciju, pretendentiem piemērojamajiem atlases kritērijiem, kompensāciju un informāciju, kas konkursa procedūras beigās sniedzama Komisijai. Visbeidzot, 18. pantā ir noteikumi par to lēmumu pārbaudi un pārskatīšanu, kas pieņemti saskaņā ar iepriekš minētajiem pantiem.

7.

ES tiesiskais regulējums, kas izveidots ar Regulu Nr. 1008/2008, garantē SPS uzlikšanas procedūras atklātību, publiskumu un pārredzamību. Ir svarīgi uzraudzīt SPS noteikumu piemērošanas pareizumu, lai izvairītos no iespējas, ka sistēma tiek ļaunprātīgi izmantota, nosakot tādus konkurences ierobežojumus, kas nav proporcionāli noteiktajiem sociālajiem un ekonomiskajiem mērķiem. Komisijas mērķis ir sniegt padomus un risināt pēc iespējas vairāk potenciālo problēmu vēl pirms informatīvā paziņojuma par SPS publicēšanas.

8.

Šajā saistībā tiek uzskatīts par noderīgu plaši izplatīt informāciju par agrāk veiktajiem novērtējumiem, atsevišķiem gadījumiem, kas līdz šim lielākoties zināmi tikai attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai.

9.

Šīs pamatnostādnes tiek pieņemtas arī tāpēc, ka joprojām nav Tiesas judikatūras par SPS, kas noteiktas saskaņā ar Regulu Nr. 1008/2008.

10.

2015. gada septembra sanāksmē, kurā Padomdevēja komiteja jautājumos par tiesību aktu par Kopienas gaisa pārvadātāju piekļuvi Kopienas iekšējiem gaisa ceļiem piemērošanu tikās ar valstu ekspertiem (7), Komisijas dienesti minēja iespēju izdot norādījumus par SPS. Dalībvalstis šo domu novērtēja atzinīgi un piekrita, ka šādi norādījumi varētu ES aviosabiedrībām, dalībvalstīm un reģionālajām varas un pārvaldes iestādēm nodrošināt pārredzamību, konsekvenci un skaidrību. Šī nostāja atbilda viedokļiem, kas tika pausti iepriekš notikušajās divpusējās diskusijās ar valstu varas iestādēm un pašvaldībām. Tāpēc Komisija paziņojumā par aviācijas stratēģiju apņēmās publicēt pamatnostādnes, kurās Komisijas dienesti skaidrotu, kā interpretējami un piemērojami Regulā Nr. 1008/2008 izklāstītie noteikumi un procedūras, kas reglamentē SPS. Šīs pamatnostādnes ir sagatavotas, izpildot minēto apņemšanos. Gatavojoties šo pamatnostādņu veidošanai, 2016. gada vasarā tika organizēta neformālamērķtiecīga apspriešanās, lai apzinātu galveno ieinteresēto personu viedokli.

11.

Šo pamatnostādņu nolūks ir paskaidrot, kā Komisija interpretē Regulā minētos kritērijus, un aprakstīt, kādas piemērojamās procedūras jāievēro. Visā tekstā ir arī sniegtas atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem, uz kuriem Regula nesniedz skaidru atbildi. Ir skaidrs, ka dažas no dažādajām dalībvalstīm ļoti labi pārzina noteikumus un to piemērošanu, bet citām ir ļoti maza pieredze SPS noteikumu piemērošanā vai tādas vispār nav. Noteikumu skaidrojumam un to interpretācijai vajadzētu padarīt piemērojamo noteikumu ievērošanu vieglāku, jo īpaši tām dalībvalstīm, kas SPS izmanto pirmoreiz.

12.

Šajās pamatnostādnēs ņemta vērā ne vien pieredze, ko Komisija guvusi Regulā izklāstīto SPS noteikumu piemērošanā, bet arī valsts atbalsta noteikumi, kas paredzēti ES tiesību aktos (jo īpaši LESD 107.–109. pantā) (8). Komisija kopumā saņem daudz jautājumu par SPS – gandrīz katru dienu un galvenokārt no dalībvalstīm –, tomēr oficiālu sūdzību skaits (tās visas iesniegušas aviosabiedrības un lidostas) ir ļoti mazs. Šo pamatnostādņu mērķis ir aplūkot problēmjautājumus, ko visbiežāk uzdevušas valstu varas iestādes, aviosabiedrības un lidostas. To mērķis nav izsmeļoši aplūkot pilnīgi visus noteikumus.

13.

Šajās pamatnostādnēs sniegtas norādes, kas noderīgas vairumā gadījumu, tomēr jāuzsver, ka katrs gadījums jānovērtē atsevišķi, ņemot vērā visus tā konkrētos apstākļus.

14.

Jebkurā gadījumā šo pamatnostādņu mērķis nav radīt jaunas juridiskas saistības, un tās neskar interpretāciju, ko par SPS nākotnē varētu sniegt Tiesa.

15.

No Regulas Nr. 1008/2008 16. panta 1. un 4. punkta izriet, ka dalībvalstīm jāinformē Komisija par savu nodomu uzlikt SPS. Informatīvu paziņojumu publicēšana nerada juridisku noteiktību par konkrētu iznākumu; tās mērķis ir informēt tirgus dalībniekus par dalībvalsts nodomiem attiecībā uz jaunām SPS (9). Komisijas dienesti ir izstrādājuši anketu, kas izmantojama paziņošanai par SPS un to aprakstīšanai un aptver arī vissvarīgākos jautājumus, kuri saistīti gan ar Regulu Nr. 1008/2008, gan ar valsts atbalsta noteikumiem, kas ir jebkuru SPS novērtējuma neatņemama un tomēr neatkarīga daļa (sk. I pielikumu) (10). Lai gan Komisija nepieņem oficiālu lēmumu par SPS kā tādām, ir ļoti svarīgi novērst problēmas, kas var tikt atklātas pirms SPS ieviešanas vai izmainīšanas un var radīt bažas nākotnē. Komisija iesaka dalībvalstīm sazināties ar tās dienestiem pēc iespējas ātrāk, kad tās sāk apsvērt jaunu SPS uzlikšanu vai izmaiņu ieviešanu esošās SPS. Tādā veidā tiek nodrošināts, ka Komisijas dienesti ir informēti par plāniem un var palīdzēt jau no sākuma, tādējādi uzlabojot arī visa procesa gaitu.

16.

Gaisa pārvadājumu nozares SPS svarīga iezīme ir skaidrais nošķīrums starp SPS režīmu, kurā ir izklāstīti nosacījumi darbībai konkrētā maršrutā, un līgumu, ar kuru pārvadātājam tiek piešķirtas ekskluzīvas tiesības (ar kompensāciju vai bez tās). SPS uzlikšana gaisa pārvadājumu nozarē ne vienmēr automātiski dod attiecīgajai dalībvalstij tiesības atļaut piekļuvi gaisa ceļam tikai vienam pārvadātājam vai piešķirt kompensācijas par SPS izpildi (tā sauktās “ierobežotās SPS”). Ja gaisa pārvadātājs apliecina gatavību darboties maršrutā bez ekskluzīvām tiesībām un kompensācijas, šim maršrutam jābūt brīvi pieejamam jebkuram gaisa pārvadātājam, kas ievēro SPS nosacījumus (tā sauktās “atvērtās SPS”).

17.

Saskaņā ar Regulu SPS var jo īpaši izmantot, lai nodrošinātu piekļuvi attāliem un izolētiem reģioniem vai – noteiktos apstākļos – gadījumos, ja tirgus spēki paši nespēj nodrošināt noteiktiem standartiem atbilstošu gaisa pārvadājumu pakalpojumu minimumu.

18.

Tā kā SPS ir izņēmums no vispārīgā principa, kas ļauj brīvi nodrošināt gaisa pārvadājumu pakalpojumus (11), tām piemēro stingras prasības un ierobežojumus. SPS būtu jāatbilst pārredzamības, nediskriminēšanas un proporcionalitātes principiem, konkrētāk, tajās nedrīkst diskriminēt gaisa pārvadātājus to valstspiederības vai identitātes dēļ, un to tvērums nedrīkst pārsniegt to, kas vajadzīgs politikas mērķu sasniegšanai (12).

19.

SPS var uzlikt tikai attiecībā uz regulāriem gaisa pārvadājumu pakalpojumiem (13). Neregulārus pakalpojumus SPS neskar. Ja gaisa pārvadātājs maršrutā piedāvā tikai pasažieru vietu pārdošanu (14) atbilstoši attiecībā uz šo maršrutu uzlikto SPS prasībām, arī šis gaisa pārvadājumu pakalpojums tiek uzskatīts par regulāru gaisa pārvadājumu pakalpojumu (15).

20.

Regulā Nr. 1008/2008 ir atļauts uzlikt SPS attiecībā uz divu veidu maršrutiem (16).

21.

Regula Nr. 1008/2008 nenosaka, ka SPS drīkstētu piemērot tikai tādiem maršrutiem, kas atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī. Tās tikpat labi var piemērot jebkuram iekšējam ES maršrutam, kas atbilst Regulas nosacījumiem. Regula neattiecas uz SPS maršrutiem uz trešām valstīm, jo tās darbības jomā ietilpst tikai ES iekšējie gaisa pārvadājumu pakalpojumi (19).

22.

No Regulas 16. panta 1. punkta izriet, ka par SPS maršruta galapunktiem vienmēr nosaka divas lidostas, nevis divas pilsētas vai reģionus. SPS vajadzībām veiktā lidostas izvēle būtu pienācīgi jāpamato. Turpmākā savienojamība, t. i., galamērķi un lidojumu biežums, ko piedāvā mērķa pilsētas lidostas, ir viens no šā novērtējuma elementiem, bet tas nevar būt vienīgais pamatojums, kādēļ konkrētai lidostai dota priekšroka pār citām. Vai arī, ja valsts varas iestāde uzskata, ka vairākas mērķa lidostas varētu vienādā mērā apmierināt kāda reģiona vajadzības, tā varētu uzlikt SPS lidojumiem no kādas šā reģiona lidostas uz šīm vairākām mērķa lidostām, tādējādi uzliekot SPS attiecībā uz šiem atsevišķajiem maršrutiem. Ja kādā no šiem maršrutiem sāk darboties gaisa pārvadātājs vai ja gaisa pārvadātāju izvēlas vienam maršrutam pēc atklāta konkursa, kas attiecas uz visiem šiem maršrutiem, pārējās SPS jāatceļ, lai tirgus nebūtu nevajadzīgi slēgts (20). Lai gan šāda sistēma 16. panta 1. punktā nav skaidri aplūkota, šīs normas noteikumi neliedz tādu īstenot, un tā arī atbilst normas mērķiem. Tomēr, lai izvairītos no nevienlīdzīgas attieksmes un konkurences kropļojumiem, ir svarīgi jau no sākuma nodrošināt iestādes nolūku pārredzamību, ko var jo īpaši panākt ar Regulas 16. panta 4. punktā minēto paziņošanu.

23.

SPS noteikšana maršrutiem no kāda reģiona uz vairākām lidostām, kas apkalpo vienu un to pašu pilsētu, un no tām parasti nebūtu proporcionāla mobilitātes un teritoriālās kohēzijas nodrošināšanas mērķiem. Šāda pasākuma rezultātā tiktu izslēgti neregulāru gaisa pārvadājumu nodrošinātāji, jo tie nevarētu nodrošināt lidojumus no attiecīgā reģiona uz jebkuru mērķa pilsētas lidostu, un tādējādi tiktu veicināta galīga tirgus slēgšana jauniem pārvadātājiem konkurētspējīgos maršrutos. Tāpēc SPS principā nevajadzētu skart citas lidostas, kas nav izvēlētā lidosta, bet apkalpo to pašu pilsētu.

24.

SPS parasti var piemērot maršrutiem, kuros ir viena vai vairākas pieturvietas (21). Tomēr SPS piemērotība jānovērtē katram lidojuma posmam atsevišķi. SPS nevajadzētu piemērot lidojuma posmiem, kas nekvalificējas šādām saistībām. Piemēram, ja SPS uzliek maršrutā A–C, kurā ir pieturvieta punktā B, atsevišķi jānovērtē maršrutu A–C, A–B un B–C atbilstība. Ja, piemēram, posms B–C pats par sevi nekvalificējas SPS, gaisa pārvadātājiem, kas pārvadā pasažierus un/vai kravu šajā posmā, nevajadzētu piemērot SPS. Saistības, kas uzliktas maršrutā A–C, nedrīkstētu kavēt gaisa pārvadājumu pakalpojumu brīvu nodrošināšanu posmā B–C.

25.

SPS var uzlikt tikai attiecībā uz tādu maršrutu, ko uzskata “par vitāli svarīgu ekonomikas un sociālajai attīstībai reģionā, kurā attiecīgā lidosta sniedz pakalpojumus” (22). Šis ir obligāts priekšnosacījums visiem iepriekš minēto veidu maršrutiem, un novērtējumā vienmēr jāņem vērā konkrētā gadījuma apstākļi. Dalībvalstīm ir zināma rīcības brīvība maršruta vitālā svarīguma pakāpes noteikšanā. Tomēr šajā brīvajā rīcībā ir jāpamatojas uz objektīviem faktoriem, kas attiecas uz savienojamības vajadzībām un atbilst Regulai un ES tiesību aktiem kopumā.

26.

Reģionam, piemēram, nelielai salai vai attālam reģionam, noteikti nepieciešams maršruts nepārprotami ir vitāli svarīgs maršruts. Tomēr arī gaisa pārvadājumu pakalpojumus, kas savieno nelielas un vidējas pilsētas ar svarīgiem ekonomiskiem vai administratīviem centriem, noteiktos apstākļos varētu uzskatīt par vitāli svarīgiem attiecīgo reģionu ekonomiskajai un sociālajai attīstībai. Piemēram, SPS režīms ir uzlikts attiecībā uz maršrutu, kas savieno salu dalībvalsts galvaspilsētu ar Briseli – pilsētu, kurā atrodas dažādu ES iestāžu un struktūru biroji.

27.

Tomēr Regulas 16. panta 1. punktā ir noteiktas dalībvalstu rīcības brīvības robežas. Piemēram, SPS var būt paredzētas, lai novērstu reģionu vai pilsētu ekonomiskās un sociālās attīstības šķēršļus, bet tās nedrīkst radīt ar mērķi tieši vai netieši popularizēt vai atbalstīt konkrētu gaisa pārvadātāju vai attīstīt konkrētu lidostu.

28.

Dalībvalstis nedrīkst piekļuvi kādam konkrētam maršrutam padarīt atkarīgu no pakalpojumu sniegšanas citos maršrutos. Šāda komplektēšana nebūtu saderīga ar Regulu Nr. 1008/2008 (23). Regulas 16. panta 1., 2. un 3. punktā minētajos atbilstības un piemērotības kritērijos ir minēts “maršruts”, kam nevar pielīdzināt maršrutu komplektus. Tas nozīmē, ka ikviens no šiem kritērijiem attiecībā uz katru atsevišķo maršrutu būtu jānovērtē individuāli. Maršrutu komplekta uzskatīšana par atsevišķu maršrutu varētu tikt uztverta kā piekļuves maršrutiem pārlieka ierobežošana, jo pakalpojumus visos šajos maršrutos, visticamāk, spēs nodrošināt tikai tie gaisa pārvadātāji, kam ir bāzes attiecīgajā reģionā.

29.

Šis aizliegums komplektēt maršrutus SPS uzlikšanas posmā nenozīmē, ka nedrīkstētu rīkot konkursu par piekļuves tiesībām maršrutu grupai, kā minēts Regulas 16. panta 10. punktā. Šī iespēja ir sīkāk paskaidrota šo pamatnostādņu 6.6. apakšnodaļā; tā attiecas tikai uz tiem maršrutiem, kuros neviens gaisa pārvadātājs nav sācis un negatavojas sākt regulārus gaisa pārvadājumu pakalpojumus atbilstoši SPS.

30.

Regulā (EEK) Nr. 95/93 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Kopienas lidostās (24) (turpmāk “Regula Nr. 95/93”) ir atļauts rezervēt laika nišas sabiedrisko pakalpojumu saistībām. Tās 9. panta 1. punktā ir noteikts: “dalībvalsts koordinētajā lidostā var rezervēt laika nišas, kas vajadzīgas to lidojumu veikšanai, kas paredzēti minētajā maršrutā. Ja rezervētās laika nišas attiecīgajā maršrutā netiek lietotas, tās dara pieejamas jebkurai citai aviosabiedrībai, kas ir ieinteresēta maršruta apkalpošanā atbilstīgi sabiedrisko pakalpojumu saistībām (..). Ja neviena aviosabiedrība nav ieinteresēta maršruta apkalpošanā un attiecīgā dalībvalsts neizsludina uzaicinājumu uz izsoli [saskaņā ar 16. panta 10. punktu Regulā (EK) Nr. 1008/2008], laika nišas vai nu rezervē citam maršrutam, uz ko attiecas sabiedrisko pakalpojumu saistības, vai arī tās ievieto atpakaļ kopējā fondā.” Šīs saistības stājas spēkā vēlākais laikā, kas norādīts Regulas Nr. 1008/2008 16. panta 11. punktā, kurā teikts: uzskata, ka SPS vairs nav spēkā, ja vairāk nekā 12 mēnešus nav veikti regulāri gaisa pārvadājumi maršrutā, attiecībā uz kuru uzliktas šādas saistības. Lai atkal rezervētu laika nišas tam pašam maršrutam, SPS būtu jāuzliek no jauna.

31.

Regulas Nr. 95/93 9. panta 2. punktā ir paskaidrots, ka SPS konkursa procedūra būtu jāpiemēro tad, “ja vairākas Kopienas [ES] aviosabiedrības ir ieinteresētas maršruta apkalpošanā un nav spējušas iegūt laika nišas vienu stundu pirms vai pēc tā laika, kas pieprasīts koordinatoram”.

32.

Regulas Nr. 1008/2008 noteikumi par SPS neskar kompetences sadalījumu starp dalībvalstīm Regulas Nr. 95/93 9. panta piemērošanā (25).

33.

Šī laika nišu rezervēšana neskar tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, kas ieviesti ar Regulu Nr. 95/93. Tāpēc laika nišas ir iespējams rezervēt tikai no vēl nesadalīto laika nišu kopējā fonda, kas izveidots ar Regulas Nr. 95/93 10. pantu un kas ietver arī laika nišas, kuras nodotas atpakaļ saskaņā ar minētās regulas 9. panta 1. punktu.

34.

Jāuzsver, ka laika nišas nevajadzētu rezervēt citiem mērķiem, kā vien SPS. Šis jautājums ir īpaši būtisks gadījumos, kad maršrutā ir pieturvietas. Piemēram, maršrutā A–B–C, kurā punkti B un C ir lidostas ar lielu laika nišu noslogojumu, laika nišas varētu rezervēt tikai lidojumiem maršrutā B–C, ja uz šo atsevišķo posmu ir attiecinātas SPS. Konkrētāk, SPS, kas attiecas uz maršrutu A–C (t. i., uz pārvadājumiem starp šiem diviem punktiem), pašas par sevi nav pietiekams pamatojums, lai rezervētu laika nišas punktā B.

35.

Tāpēc SPS maršrutos, kuros tiek rezervētas laika nišas:

36.

Paredzēto SPS nepieciešamība un piemērotība jānosaka pēc četriem kritērijiem (26), kas aplūkoti nākamajos punktos. Komisija nav pilnvarota pieprasīt dalībvalstij, lai tā uzliktu konkrētas SPS attiecībā uz kādu maršrutu, taču tā novērtē kritērijus, uz kuru pamata uzliek (paredzētās) SPS, lai pārliecinātos, ka SPS ir noteiktas saskaņā ar Regulu. Vajadzības gadījumā Komisijas dienesti lūdz attiecīgajai dalībvalstij skaidrojumus. Pieredze liecina, ka vairumā gadījumu SPS maršruti uz salām var būt vajadzīgi un pamatoti, ja tūristu pieprasījums nav pietiekams, lai visu gadu tiktu veikti komerciāli lidojumi. Šādi maršruti ir, piemēram, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Grieķijā, Portugālē un Apvienotajā Karalistē. Retāk apdzīvotās dalībvalstīs, kā Somijā un Zviedrijā, SPS parasti ir atbilstoši uzlikt maršrutiem, kas savieno reģionus, kuri atrodas īpaši tālu viens no otra un kurus nesavieno citu pārvadājumu veidu maršruti.

37.

Šajā kritērijā skaidri atspoguļots vispārīgais proporcionalitātes princips. Tas ir cieši saistīts ar 16. panta 1. punkta noteikumiem, saskaņā ar kuriem SPS var uzlikt tikai attiecībā uz tiem maršrutiem, kas ir vitāli svarīgi ekonomiskajai un sociālajai attīstībai reģionā, kuru apkalpo attiecīgā lidosta (28). No 16. panta 3. punkta a) apakšpunkta izriet, ka saistībām pašām par sevi jābūt proporcionālām attiecīgā reģiona ekonomiskās attīstības vajadzībām. SPS nedrīkst ierobežot gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu vairāk, nekā tas ir nepieciešams attiecīgo vajadzību apmierināšanai.

38.

SPS būtu jāuzliek tikai tad, ja citi pārvadājumu veidi nespēj apmierināt attiecīgā reģiona pārvadājumu vajadzības. Galvenokārt būtu jāņem vērā dzelzceļa, prāmju un tālsatiksmes autobusu pārvadājumu pakalpojumi. Šo pakalpojumu piemērotības novērtējumā īpaši būtu jāņem vērā to biežums, brauciena ilgums, izbraukšanas laiks un iespējamie savienojumi ar citiem nozīmīgiem galamērķiem, jo īpaši tālu (30) braucienu iespējas. Būtu jāizpēta arī individuālu pārvadājumu (ar automobili) iespējas, ņemot vērā jo īpaši brauciena pa autoceļiem ilgumu.

39.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš plānotajā maršrutā nodrošinātajiem dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, kuru ietvaros veikto braucienu laiks ir īsāks nekā trīs stundas (31). Tas attiecas gan uz ātrgaitas, gan citiem dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem. Ja šādi dzelzceļa pārvadājumi ir pietiekami bieži, lai apmierinātu attiecīgā reģiona mobilitātes vajadzības, principā nevajadzētu uzlikt SPS gaisa pārvadājumu pakalpojumiem. Izņēmuma gadījumā tomēr varētu apsvērt šādu SPS uzlikšanu, jo īpaši tad, ja dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumi nenodrošina piemērotus savienojumus ar vidēji tāliem un tāliem gaisa pārvadājumiem (piem., nav piemērota savienojuma starp dzelzceļa staciju attiecīgajā reģionā un lidostu, kas piedāvā vidēji tālus un tālus lidojumus, vai nav citu transporta iespēju, kas ļautu nokļūt tālos galamērķos, tostarp netiešu lidojumu iespēju). Katrs gadījums jānovērtē atsevišķi.

40.

Regulā prasītā SPS nepieciešamība un piemērotība būtu jānovērtē, ņemot vērā arī gaisa pārvadājumu maksas un nosacījumus, ko piedāvā klientiem. SPS var iekļaut prasības par tarifu maksimumu, ja to uzskata par nepieciešamu tāpēc, ka citādi attiecīgā reģiona ekonomisko vajadzību kontekstā tarifi būtu pārāk augsti. Īpašos gadījumos varētu paredzēt SPS, ar kurām tikai nosaka maksimālo cenu. Īsā laikā noticis krass cenu kāpums un pasažieru skaita kritums atkarībā no apstākļiem var liecināt par to, ka ir nepieciešami cenu griesti.

41.

SPS nepieciešamība galu galā būs atkarīga no visu to gaisa pārvadātāju kopējās ietekmes, kas darbojas vai plāno darboties attiecīgajā maršrutā. Ja pastāvošais gaisa pārvadājumu nodrošinājums jau apmierina attiecīgā reģiona mobilitātes vajadzības, nav “tirgus nepilnības”, kas būtu jānovērš, un SPS nebūtu nepieciešamas. Komisija uzskata, ka SPS attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem parasti nebūtu uzskatāmas par pamatotām maršrutos, kuros ir kritiskais pasažieru skaits (pieredze liecina, ka šāds kritiskais skaits parasti sākas no 100 000 pasažieriem gadā) un kuros visu gadu darbojas vairāki gaisa pārvadātāji. Principā gadījumos, kad attiecīgajā maršrutā jau darbojas gaisa pārvadātāji, saistību ietekme jānovērtē īpaši piesardzīgi, jo pārmērīgas saistības (piem., cenu griestu, grafiku vai biežuma noteikšana) var samazināt gaisa pārvadājumu pakalpojumu piedāvājumu un tādējādi kavēt mērķa sasniegšanu. Jānorāda, ka ir arī iespējams uzlikt SPS, tikai lai nodrošinātu kravas un pasta sūtījumu pārvadājumus. Katrā gadījumā jānovērtē, kā izpaužas iepriekš minētie faktori un attiecīgā gadījumā to kombinācija.

42.

Pastāvošā gaisa pārvadājumu piedāvājuma novērtējumā būtu jāņem vērā arī netiešie gaisa pārvadājumi un citas tuvējas lidostas. Lai uzliktu SPS attiecībā uz maršrutu uz konkrētu lidostu, ja jau ir pieejams netiešs savienojums ar saprātīgu pārsēšanās laiku (piem., stundu vai mazāk) vai piemēroti pakalpojumi nokļūšanai uz tuvēju lidostu (piem., lidostām, kas apkalpo to pašu pilsētu vai reģionu, tostarp lidostām kaimiņdalībvalstī), būtu nepieciešams īpaši spēcīgs pamatojums. Šajā saistībā nozīme var būt tam, kā ir sadalīti iekšzemes un starptautiskie pārvadājumi starp šīm lidostām. Ja otra lidosta atrodas tālāk par 100 km un/vai ar sabiedrisko transportu jābrauc ilgāk par stundu, parasti ir pamatoti šaubīties par to, vai abas lidostas var uzskatīt par alternatīvām. Tomēr katrs gadījums šajā aspektā jāanalizē atsevišķi, ņemot vērā konkrētos apstākļus. Vispārēji runājot, SPS ir lielāka iespēja tikt atzītām par pamatotām tādos gadījumos, kad nav pārvadājumu pakalpojumu nokļūšanai uz citām lidostām, kas atrodas attiecīgās lidostas tuvumā.

43.

SPS mērķis ir nodrošināt, ka tiek ievēroti noteikti nepārtrauktības, regularitātes, cenu veidošanas vai minimālās kapacitātes standarti (34).

44.

Noteiktos apstākļos gaisa pārvadājumu pakalpojumu nepārtrauktību var nodrošināt, uzliekot nepārtrauktības saistības (35) (sīkāku izklāstu sk. 3.5. apakšnodaļā turpmāk tekstā).

45.

Ar regularitātes un kapacitātes saistībām lielākoties nosaka minimālo kapacitāti, proti, piedāvāto sēdvietu skaitu, vai minimālo biežumu, kas jānodrošina noteiktā laikposmā. Šīs saistības var atšķirties atkarībā no izlidošanas laika, nedēļas dienām, sezonām utt. Piemēram, vairumā gadījumu par pietiekamu biežumu var uzskatīt vienu vai divus lidojumus dienā, bet ir arī tādas SPS, kas pieprasa tikai vienu lidojumu nedēļā. Dalībvalstīm ir zināma rīcības brīvība lēmumu pieņemšanā par šiem elementiem, bet saistībām jābūt nediskriminējošām un proporcionālām un jāatbilst nepieciešamības un piemērotības prasībām, kas noteiktas 16. panta 3. punktā (sk. 3.3. apakšnodaļu iepriekš tekstā).

46.

Ir arī iespēja noteikt prasības par izmantojamo gaisakuģi, bet tām jābūt objektīvi pamatotām un jāatbilst proporcionalitātes principam, t. i., nedrīkst noteikt nevajadzīgus ierobežojumus šajā saistībā, un tāpēc tām vajadzētu būt pēc iespējas vispārīgākām, ņemot vērā attiecīgos apstākļus (piem., turbopropelleru vai reaktīvais dzinējs atkarībā no nolidotā attāluma, gaisakuģa spējas piezemēties konkrētos apstākļos utt.). Konkrētāk, šīs prasības nedrīkstētu radīt situāciju, kad atsevišķiem gaisa pārvadātājiem de facto tiek patvaļīgi liegts darboties attiecīgajos maršrutos. Ņemot to vērā, prasība par gaisakuģa sēdvietu skaita minimumu būtu jāuzliek tikai izņēmuma gadījumos, un tai vajadzētu būt pienācīgi pamatotai ar darbības apstākļiem un noteiktajiem mobilitātes mērķiem (36).

47.

SPS uzlikšanas mērķis ir noteikt minimālās prasības. Sēdvietu maksimālā skaita noteikšanu varētu apsvērt tikai tad, ja to skaidri un objektīvi pamato darbības ierobežojumi kādā no SPS maršrutā iekļautajām lidostām. Nosacījums, ka vismaz daļai apkalpes locekļu jāprot runāt attiecīgās dalībvalsts valodā, parasti ir pieņemams.

48.

Var arī pieprasīt SPS maršrutā izmantot noteikta veida gaisakuģi – lidmašīnu vai helikopteri – atkarībā no attiecīgā gadījuma apstākļiem. Var noteikt īpašas prasības par gaisakuģa veidu (piem., dzinēja veidu, maksimālo pacelšanās masu, piezemēšanās sistēmu aprīkojumu), ja šo mērķi objektīvi pamato ar darbību saistīti iemesli (piem., prasība izmantot helikopteri, ja nav pieejams neviens skrejceļš). Turklāt šādas prasības nedrīkst būt diskriminējošas.

49.

Cenu veidošanas jomā ar saistībām lielākoties varētu noteikt cenu maksimumu vai tarifu tabulas visiem piedāvātajiem pakalpojumiem vai to daļai. Šajās tabulās var noteikt tarifu kategorijas vai priekšrokas cenas noteiktām pasažieru kategorijām (piem., iedzīvotājiem un studentiem). Attiecībā uz iedzīvotājiem šādam preferenciālam režīmam jābūt objektīvi pamatojamam ar vajadzību dot šīs kategorijas personām iespēju piedalīties savas dalībvalsts kultūras, ekonomiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Var noteikt arī citas saistības cenu jomā, ja vien tās nav diskriminējošas un ir proporcionālas, un atbilst iepriekš 3.3. apakšnodaļā minētajām prasībām (37).

50.

Dažkārt sabiedrisko pakalpojumu saistībās ir prasīts, lai pasažiera maksājamajā maksimālajā cenā tiktu iekļauta maltīte vai viena bagāžas vienība. Šādas prasības pamatojums un proporcionalitāte jānovērtē katrā gadījumā atsevišķi, bet principā šādi elementi nav obligāti SPS komponenti. Varētu izdarīt izņēmumu attiecībā uz vidēji tāliem un tāliem lidojumiem, t. i., tādiem, kas ir ilgāki par trim stundām. Šādos gadījumos parasti šķistu pamatoti iekļaut maksimālajā cenā maltīti, kā arī bagāžas pārvadāšanu, jo personas, kas izmanto šādus lidojumus, parasti galamērķī uzturas ilgāku laiku. Tomēr jāņem vērā, ka tad, ja (maksimālajā) cenā šādā gadījumā nav iekļauta bagāžas vienība, varētu noteikt zemāku cenu un paredzēt, ka gaisa pārvadātājs var par bagāžu piemērot noteiktu papildmaksu.

51.

Sabiedrisko pakalpojumu saistībās gaisa pārvadātājiem var būt noteikta prasība garantēt, ka tie darbosies attiecīgajā maršrutā noteiktu laikposmu. Tas vairāk attiecas uz atvērtām (t. i., neekskluzīvām) SPS, jo ierobežotu SPS gadījumā šādas saistības uzņemas līgumā apmaiņā pret ekskluzīvām tiesībām (un, iespējams, finansiālu kompensāciju). Šādas nepārtrauktības saistības var uzlikt tikai tad, ja citi pārvadājumu veidi nevar nodrošināt nepārtrauktu apkalpošanu ar vismaz diviem reisiem dienā (38). Ir runa par pakalpojumiem, kas ir pieejami visu gadu. Nepārtrauktības saistības var uzlikt šādos divos veidos.

52.

Pirmkārt, sabiedrisko pakalpojumu saistībās gaisa pārvadātājiem, kas apkalpo attiecīgo maršrutu, var būt noteikta prasība tad, ja tie plāno pārtraukt apkalpošanu, par to paziņot noteiktu laiku iepriekš. Tomēr saskaņā ar proporcionalitātes principu paziņošanas laikposmam parasti nevajadzētu pārsniegt sešus mēnešus, kas ir pietiekami, lai īstenotu SPS konkursa procedūru.

53.

Otrkārt, ja darbība attiecīgajā maršrutā ir izteikti sezonāla, var būt noderīgi nodrošināt minimālo pakalpojumu apjomu tajos gada periodos, kad gaisa pārvadājumu pakalpojumu piedāvājums parasti ir ļoti zems. Dažos maršrutos gaisa pārvadātāji tiecas intensīvi izmantot piedāvāto kapacitāti augsta pieprasījuma periodos un ievērojami samazināt kapacitāti pārējos periodos, lai palielinātu pakalpojuma rentabilitāti. Tādējādi var rasties situācija, kad gaisa pārvadājumu pakalpojumu piedāvājums nav stabils un zema pieprasījuma periodos tas nav pietiekams attiecīgā reģiona mobilitātes vajadzību apmierināšanai. Saskaņā ar proporcionalitātes principu nepārtrauktības saistību uzlikšanas laikposmam parasti nevajadzētu pārsniegt vienu gadu (39).

54.

Darbības laikposmus, attiecībā uz kuriem ir uzliktas nepārtrauktības saistības, nevajadzētu sajaukt ar maksimālo četru vai piecu gadu laikposmu, kurā var ierobežot piekļuvi maršrutam, to atļaujot tikai vienam gaisa pārvadātājam (40).

55.

SPS, kas uzliktas attiecībā uz konkrētu maršrutu, ir piemērojamas visiem ES gaisa pārvadātājiem ne ātrāk kā no dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts informatīvs paziņojums, vai no vēlākas dienas, kas norādīta minētajā paziņojumā (41). Tas, kādas sankcijas tiek piemērotas par saistību neizpildi, principā ir jānosaka attiecīgajai dalībvalstij valsts tiesību aktos. Sankcijām, kas paredzētas un uzliktas šajā saistībā, ir jāatbilst šajā jomā piemērojamajiem ES tiesību aktu principiem, t. i., tām jābūt iedarbīgām, proporcionālām un atturošām.

56.

SPS nevajadzētu ierobežot gaisa pārvadātāju iespēju sniegt augstāka līmeņa pakalpojumus, kas pārsniedz SPS prasības par kapacitāti un biežumu (42). Valstu varas iestādes, protams, var uzraudzīt, vai SPS tiek pareizi izpildītas un vai tiek ievēroti piemērojamie tiesību akti, tomēr tām nevajadzētu ietekmēt veidu, kā tirgus izpilda SPS. Piemēram, ja (atklātā) SPS maršrutā vēlas darboties vairāk nekā viens pārvadātājs, valsts varas iestādēm nevajadzētu sadalīt reisu biežumu vai kapacitāti starp attiecīgajiem gaisa pārvadātājiem.

57.

Ja ir uzliktas SPS, jebkuram ES gaisa pārvadātājam jābūt iespējai jebkurā laikā sākt sniegt regulārus gaisa pārvadājumu pakalpojumus, kas atbilst SPS prasībām (43), izņemot gadījumus, kad vienam pārvadātājam ir atļauta ekskluzīva piekļuve (sīkāku informāciju sk. 6. nodaļā turpmāk tekstā).

58.

Var izšķirt divu veidu saistības:

59.

Tā kā Regulas 15. panta 4. punktā ir atļauts darboties saskaņā ar kodu koplietošanas vienošanos un šajā sakarā nav noteikts aizliegums attiecībā uz SPS, šādas vienošanās šajā gadījumā principā ir pieļaujamas. Tāpat kā visos pārējos gadījumos, arī šajā gadījumā šādai darbībai jāatbilst konkurences noteikumiem. Tas pats attiecas uz biežu lidojumu programmām.

60.

Neskarot vajadzību veikt regulāru novērtēšanu, kā aprakstīts 5. nodaļā turpmāk tekstā, SPS nav jābūt ierobežotām laikā, ja vien nav noteikts citādi. Tomēr, ja vairāk nekā 12 mēnešus nav veikti regulāri gaisa pārvadājumi, uzskata, ka SPS vairs nav spēkā (45).

61.

Pirms SPS uzlikšanas dalībvalstij būtu jāapspriežas ar pārējām skartajām dalībvalstīm (jo īpaši tad, ja SPS plānots uzlikt attiecībā uz maršrutu uz citu dalībvalsti vai ja pierobežas reģionā, kas atrodas netālu no lidostas, kuru paredzēts iekļaut SPS maršrutā, ir citas dalībvalsts lidosta). Tai būtu jāinformē Komisija (46), skartās lidostas un gaisa pārvadātāji, kas tajā laikā darbojas attiecīgajā maršrutā. Šajā nolūkā dalībvalstij būtu šīm pusēm jānosūta tā tiesību akta projekta teksts, kas attiecas uz paredzētajām SPS, un jādod pietiekami daudz laika iespējamo atbilžu sniegšanai. Sakari ar Komisiju būtu jānodibina ar Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta (turpmāk “MOVE ĢD”) starpniecību. Visefektīvāk to var izdarīt, nosūtot e-pastu uz SPS jautājumiem paredzēto īpašo adresi MOVE-PSO@ec.europa.eu. Ja SPS plāno uzlikt reģionāla varas iestāde vai pašvaldība, Komisija rosina še aprakstītajā saziņas procesā iesaistīt attiecīgās dalībvalsts pastāvīgo pārstāvniecību vai centrālās pārvaldes iestādes saskaņā ar piemērojamajām valsts tiesību aktu prasībām, lai nodrošinātu pienācīgu koordināciju.

62.

Komisijas dienesti ir gatavi sniegt neformālas konsultācijas, un būtu vēlams ar tiem sazināties SPS sagatavošanas darbu pašā sākumā. Diskusijas var attiekties uz Regulas interpretāciju, procedūrām un iespējamiem risinājumiem konkrētās situācijās. Agrīna saziņa arī dod iespēju paātrināt procedūras, jo jau savlaicīgi būs kliedētas iespējamās bažas. Neformāla saziņa var arī palīdzēt izvairīties no noteiktu problēmu rašanās vēlākā posmā, piemēram, no iespējamām ieinteresēto personu sūdzībām.

63.

Saskaņā ar Regulas Nr. 1008/2008 16. panta 4. punkta pirmo daļu attiecīgajai dalībvalstij, kas plāno uzlikt SPS, jāpaziņo Komisijai (47) teksts, ar kuru paredzēts uzlikt SPS. Pēc tam Komisijai jāpublicē informatīvais paziņojums, kas norādīts minētās normas otrajā daļā. Lai tas tiktu nokārtots efektīvi un ātri, dalībvalstīm ir ieteicams sagatavot attiecīgā informatīvā paziņojuma projektu un to nosūtīt Komisijai (jebkurā ES oficiālajā valodā). Tas būtu jānosūta pa e-pastu uz iepriekš minēto funkcionālās pastkastītes adresi (48) (elektroniskā formātā, ko iegūst, izmantojot kādu no parastajām apstrādes sistēmām). Projektā būtu jāiekļauj Regulas 16. panta 4. punkta a)–c) apakšpunktā aprakstītā informācija (49). Publicēšanas mērķis ir informēt visas ieinteresētās personas par attiecīgajām paredzētajām SPS un dot tām iespēju saņemt sīkāku informāciju, jo īpaši konkrētos noteikumus. Komisija ir sagatavojusi veidnes, kas ir pieejamas platformas CIRCABC interneta vietnē, kura ir pieejama attiecīgajām valstu pārvaldes iestādēm. Veidnes eksemplārus var pieprasīt arī tieši Komisijai.

64.

Lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību, MOVE ĢD publicēs atsūtītos paziņojumus savā interneta vietnē (50), savā biļetenā un speciālajā CIRCABC intereškopā.

65.

Regulā noteikts, ka attiecībā uz maršrutiem, kuros gaidāmais gaisa pārvadājumu pasažieru kopskaits ir mazāks par 10 000 gadā, dalībvalsts var vai nu lūgt Komisijai publicēt informatīvu paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai arī publicēt to pati oficiālajā valsts izdevumā (51). Jānorāda, ka Regulas 16. panta 5. punktā ir noteikts izņēmums no 4. punkta tikai attiecībā uz prasībām par publicēšanu. Visas pārējās 16. panta prasības, jo īpaši prasība par apspriešanos ar Komisiju, citām dalībvalstīm un skartajām lidostām un gaisa pārvadātājiem un to informēšanu attiecas arī uz maršrutiem, kuros gaidāmo pasažieru skaits ir mazāks par 10 000 gadā.

66.

SPS var stāties spēkā ne agrāk kā informatīvā paziņojuma publicēšanas dienā (52). Ja valsts vēlas šādu saskaņā ar 16. panta 5. punktu publicējamu paziņojumu publicēt gan Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, gan savā oficiālajā izdevumā, to oficiālajā valsts izdevumā publicē ne ātrāk, kā tas tiek publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

67.

Komisija uzskata, ka tirgus informēšanā par plānotajām izmaiņām uzlikto SPS nosacījumos būtu jāizmanto tās pašas procedūras – pamatā to pašu iemeslu dēļ, kādēļ publicēta sākotnējā publikācija, kas tieši minēta 16. panta 4. un 5. punktā. Tas nozīmē, ka pārredzamības labad būtu jānorāda visas sabiedrisko pakalpojumu saistībās noteikto nosacījumu izmaiņas. Ja dalībvalsts secina, ka SPS vairs nav nepieciešamas, tā var lūgt Komisijai publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī informatīvu paziņojumu par SPS atcelšanu, lai informētu tirgu, ka maršruts ir atkal brīvi pieejams. Vai arī tā var publicēt šādu paziņojumu savā oficiālajā valsts izdevumā, ja paziņojums par SPS ticis publicēts tikai tajā.

68.

Ar vienu SPS nepieciešamības un proporcionalitātes novērtēšanas reizi (sk. 3.3. apakšnodaļu iepriekš) nepietiek. SPS būtu jānovērtē regulāri – vismaz katrreiz, kad ievērojami mainās kāds no būtiskajiem novērtēšanas faktoriem, piemēram, pakalpojumu sniedzēju skaits. SPS ir atbildes reakcija uz konkrētu tirgus nepilnību, tāpēc tām būtu jāmainās līdz ar tirgu. Novērtējuma rezultātā varētu tikt ieviestas izmaiņas attiecīgajās SPS vai tās pat varētu tikt atceltas. Laba prakse ir pārskatīt SPS maršrutos darbojošos gaisa pārvadātāju sniegumu vismaz reizi gadā, lai nodrošinātu, ka tie pastāvīgi ievēro saistības.

69.

Lai nodrošinātu, ka iepriekš 58. punkta 2. apakšpunktā minēto situāciju rezultātā gaisa pārvadātāji netiek diskriminēti, katru reizi, kad jauns pārvadātājs sāk vai gatavojas sākt darboties maršrutā, būtu jāpielāgo kapacitātes un biežuma līmenis, kas katram pārvadātājam noteikts ar SPS, lai katrā maršrutā piedāvātais kopējais biežums un kapacitāte nepārsniegtu līmeni, kas ir noteikti nepieciešams piemērotu pakalpojumu nodrošināšanai.

70.

Regulas Nr. 1008/2008 mērķis saskaņā ar iekšējā tirgus principiem ir nodrošināt, ka konkurence SPS jomā ir pēc iespējas plašāka un ka izņēmumi no šā principa ir tikai tādi, kas nepieciešami, lai sasniegtu pamatoto savienojamības mērķi. Šāds režīms arī parasti dod iespēju attiecīgajai dalībvalstij vai pašvaldībām/reģionālajām varas iestādēm ievērojami ietaupīt valsts naudas līdzekļus, vienlaikus nodrošinot piemērotu savienojamību.

71.

Konkrētāk, ar Regulas 16. panta 9. punktu ir atļauts ierobežot regulāru pakalpojumu sniedzēju skaitu SPS maršrutā līdz tikai vienam ES pārvadātājam tikai tad, ja neviens no ES gaisa pārvadātājiem nav sācis pastāvīgus regulārus gaisa pārvadājumu pakalpojumus maršrutā vai nevar pierādīt, ka tas ir gatavs tādus sākt. Šajā saistībā pierādījumam, ka gaisa pārvadātājs ir gatavs sākt pastāvīgus, SPS atbilstošus pakalpojumus, vajadzētu būt pārliecinošam un ticamam, proti, gaisa pārvadātājam būtu skaidri noteiktā un ierobežotā laikposmā jāapņemas sniegt šādus pakalpojumus noteiktu laikposmu, kas norādīts SPS nosacījumos, un būtu jāpieņem iespēja, ka tas tiks sodīts, ja nepildīs šo apņemšanos. SPS režīma ierobežošana līdz tikai vienam gaisa pārvadātājam var būt vai nebūt saistīta ar finansiālu kompensāciju, kā norādīts Regulā (53).

72.

Ekskluzīvās tiesības darboties maršrutā jāpiedāvā atklātā konkursā, kas rīkots saskaņā ar Regulā Nr. 1008/2008 aprakstītajām procedūrām. Arī konkursa pārredzamību nodrošina, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (54).

73.

Ja pirms konkursa procedūras vai tās laikā kāds gaisa pārvadātājs sāk regulārus gaisa pārvadājumu pakalpojumus, kas atbilst SPS, vai pierāda, ka tas ir gatavs sākt šādus pastāvīgus pakalpojumus (55) (neprasot ne ekskluzīvas tiesības, ne kompensāciju), konkursa procedūra jāatceļ un maršruts jāsaglabā pieejams konkurentiem (56). Konkrētajam termiņam, līdz kuram gaisa pārvadātājam jāsāk darboties vai jāpierāda nolūks sākt darboties, nevajadzētu būt agrākam par datumu, kad noslēgts līgums ar izvēlēto gaisa pārvadātāju. Noslēdzot šo līgumu, puses uzņemas konkrētas abpusējas saistības, kas rada “piekļuves ierobežojumu” Regulas 16. panta 9. punkta nozīmē. Tomēr dalībvalsts šo termiņu arī var atlikt līdz vēlākam datumam, piemēram, līdz brīdim, kad konkursā izvēlētais gaisa pārvadātājs sāk darbību.

74.

Regulas 17. panta 4. punktā paredzēts, ka tad, ja konkurss attiecas uz maršrutu, kuram piekļuve saskaņā ar Regulas 16. panta 9. punktu jau ir ierobežota, atļaujot to tikai vienam gaisa pārvadātājam, informatīvais paziņojums jāpublicē sešus mēnešus pirms jaunā līguma darbības laika sākuma. Šā iepriekšējā paziņojuma galvenais mērķis ir gaisa pārvadātājiem, kas vēlas darboties attiecīgajā maršrutā bez kompensācijas, dot iespēju saskaņā ar 16. panta 9. punkta kritērijiem tikt izvēlētiem jaunā piekļuves ierobežošanā, kurā piekļuve tiek atļauta tikai vienam gaisa pārvadātājam, kas izvēlēts saskaņā ar Regulas 16. panta 9.–12. punktu un 17. pantu (sk. iepriekšējo punktu).

75.

Saskaņā ar Regulas 16. panta 9. punktu ekskluzīvas tiesības darboties SPS maršrutā var iegūt tikai ES gaisa pārvadātāji vai gaisa pārvadātāji, kas pielīdzināti ES gaisa pārvadātājiem saskaņā ar ES tiesību aktiem. Tātad atbilstīgi ir tie gaisa pārvadātāji, kam ir derīga darbības licence, kuru izdevusi dalībvalsts kompetentā iestāde vai tādas trešās valsts kompetentā iestāde, uz kuru attiecas Regulā Nr. 1008/2008 izklāstītais režīms (piem., Norvēģija, Islande) (57). Turpmāk tekstā uztveres atvieglošanai tiks lietoti tikai termini “gaisa pārvadātāji” vai “ES gaisa pārvadātāji”.

76.

Regula neliedz gaisa pārvadātāju grupai iesniegt kopīgu konkursa pieteikumu, bet savā konkursa pieteikumā ES gaisa pārvadātājam skaidri jānorāda tā/to gaisa pārvadātāja(-u) (konsorcija) identitāte, kas sniegs SPS pakalpojumus saskaņā ar konkursa specifikācijās izklāstītajiem nosacījumiem, lai valsts varas iestādes varētu pārbaudīt, vai visi iesaistītie gaisa pārvadātāji atbilst oficiālajām prasībām. Lai gan Regula neliedz slēgt apakšlīgumus, tas, vai apakšlīgumu slēgšana ir vai nav atļauta un ar kādiem nosacījumiem tā ir atļauta, principā ir jānosaka dalībvalstij ar noteikumu, ka tiek ievērota Regula un ES tiesību akti kopumā. Jebkurā gadījumā arī apakšuzņēmējam ir jābūt ES gaisa pārvadātājam.

77.

Noteiktā SPS maršrutā var darboties tikai tad, ja darbības licence un gaisakuģa ekspluatanta apliecība (turpmāk “AOC”) atbilst attiecīgo SPS prasībām. Jo īpaši gaisa pārvadātājs, kam ir tā sauktā B licence, uz kuru attiecas Regulas 5. panta 3. punkts, var ekspluatēt tikai tāda veida gaisakuģi, uz kuru attiecas minētā licence (un pārvadātājam piešķirtā AOC). Šīs prasības attiecas uz gaisa pārvadātāju(-iem), kas sniegs SPS pakalpojumus.

78.

Pieteikumu atlasi veic pēc iespējas drīzāk, ņemot vērā pārvadājuma atbilstību, ieskaitot cenas un nosacījumus, kas var tikt piedāvāti klientiem, kā arī no attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstīm pieprasītās kompensācijas vērtību, ja tāda tiek pieprasīta (58). Dalībvalstis principā var brīvi noteikt atlasē (piešķiršanā) izmantoto kritēriju svērumu, piemēram, noteikt 70 % svērumu kompensācijas apjomam un 30 % svērumu kvalitātei (59). Komisija uzskata, ka parasti nekas tām neliedz noteikt izmaksājamās kompensācijas kopsummas maksimumu. Tomēr ir īpaši svarīgi, lai visi šie kritēriji būtu iepriekš skaidri, objektīvi un pārredzami izklāstīti konkursa dokumentos.

79.

Ekskluzīvās darbības laikposmā piekļuve attiecīgajam maršrutam ir atļauta tikai konkursā izvēlētajam gaisa pārvadātājam. Ekskluzīvās tiesības darboties maršrutā drīkst piešķirt ne vairāk kā uz četriem gadiem; tomēr minētais laikposms var būt līdz pieciem gadiem, ja SPS ir uzliktas attiecībā uz maršrutu, kura galamērķis ir lidosta kādā no tālākajiem reģioniem, kas pašlaik minēti LESD 349. pantā un 355. panta 1. punktā (60). Ja sākotnējo līgumu noslēdz uz īsāku laikposmu nekā Regulā Nr. 1008/2008 noteikto maksimālo laikposmu (t. i., četriem vai pieciem gadiem) (61), tad līgumu var pagarināt līdz piemērojamajam maksimālajam termiņam, ja šī iespēja ir skaidri un pārredzami norādīta konkursa dokumentos un līgumā. Ja līgums jau no sākuma noslēgts uz maksimālo laikposmu un dalībvalsts uzskata, ka joprojām ir spēkā nosacījumi, kas pamato šādu līgumu, tad jārīko jauns konkurss, jo saskaņā ar Regulas 16. panta 9. punktu situācija ir jāpārskata. Regulas 17. panta 4. punktā noteikts, ka tad, ja konkurss attiecas uz maršrutu, kuram piekļuve saskaņā ar Regulas 16. panta 9. punktu jau ir ierobežota, atļaujot to tikai vienam gaisa pārvadātājam, uzaicinājumu piedalīties konkursā publicē vismaz sešus mēnešus pirms jaunās koncesijas sākuma, lai novērtētu vajadzību arī turpmāk ierobežot piekļuvi. Nav iespējams līgumu pagarināt, pārsniedzot norādītos maksimālos laikposmus, jo ir jāveic regulāra pārskatīšana un šādas pagarināšanas rezultātā tirgus būtu slēgts jaunienācējiem pārāk ilgu laiku.

80.

Proporcionalitātes prasība nozīmē, ka ekskluzīvas tiesības būtu jāpiešķir tikai par tiem pakalpojumiem, uz kuriem attiecas SPS. Piemēram, ja SPS attiecas tikai uz ziemas sezonu, vasaras sezonā maršrutam vajadzētu būt brīvi pieejamam. Sabiedrisko pakalpojumu saistībās un uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu būtu skaidri jānorāda, uz kuriem laikposmiem un kuriem pakalpojumiem SPS attiecas. Šī informācija ir ļoti svarīga gaisa pārvadātājiem, kas atsaucas uz uzaicinājumu piedalīties konkursā, jo ekskluzīvo tiesību tvērums parasti ļoti ietekmē to piedāvātos nosacījumus.

81.

Tiesību piešķiršanai tikai vienam gaisa pārvadātājam nevajadzētu liegt šim gaisa pārvadātājam slēgt kodu koplietošanas vienošanās ar citiem gaisa pārvadātājiem, ievērojot konkurences noteikumus. Kā minēts iepriekš (62), Regulas 15. panta 4. punktā dotā atļauja darboties saskaņā ar kodu koplietošanas vienošanos attiecas arī uz SPS maršrutiem, un Regulā arī nav teikts, ka tas neattiecas uz gadījumiem, kad piekļuve šādam maršrutam ir ierobežota saskaņā ar Regulas 16. panta 9. un nākamajiem punktiem.

82.

Regulā nav noteikumu, kas liegtu ES gaisa pārvadātājam, kam piešķirtas ekskluzīvās tiesības, noslēgt apakšlīgumu ar citu ES gaisa pārvadātāju par visiem gaisa pārvadājumu pakalpojumiem vai to daļu, tātad tas ir atļauts, ja vien konkursa dokumentos nav noteikts citādi. Tomēr par līguma izpildi paliek atbildīgs konkursa procedūrā izvēlētais gaisa pārvadātājs.

83.

Regulas 16. panta 9. punktā paredzēts izņēmums no panta 8. punktā noteiktā principa, ka jebkurš gaisa pārvadātājs jebkurā laikā drīkst sākt sniegt pakalpojumus saskaņā ar SPS noteikumiem. Ja vienam gaisa pārvadātājam saskaņā ar valsts tiesību aktiem un konkursa specifikācijām ir galīgi piešķirtas ekskluzīvas tiesības, šo principu vairs nepiemēro.

84.

Kā aprakstīts iepriekš, dalībvalstīm būtu regulāri jānovērtē SPS nepieciešamība un piemērotība. Konkrētāk, ierobežotu (ekskluzīvu) SPS gadījumā koncesijas perioda beigās būtu jāpārskata situācija (63) un pirms jaunās koncesijas sākuma būtu jānovērtē vajadzība arī turpmāk ierobežot piekļuvi (64). Vispārēji runājot, mērķis ir sešu mēnešu laikā pirms jaunās koncesijas sākuma novērtēt, vai apstākļi, kurus ņemot vērā tika rīkots iepriekšējais konkurss, nav mainījušies. Novērtējumā parasti ņem vērā iepriekšējā koncesijas periodā gūto pieredzi, jo īpaši konstatēto pieprasījumu, un to, vai piemērotus gaisa pārvadājumu pakalpojumus varētu nodrošināt bez ekskluzīvām tiesībām un/vai ar mainītām, mazāk ierobežojošām SPS vai pat vispār bez tām.

85.

Sešu mēnešu laikposms nav maksimālais laikposms, kurā Komisijai jādod piekrišana plānotajām SPS. Regulā nav paredzēta šāda piekrišanas došana, un šis laikposms ir domāts citiem mērķiem. Konkrētāk, tas ir vajadzīgs, lai citi gaisa pārvadātāji varētu piedāvāt darboties SPS maršrutā bez ekskluzīvām tiesībām un kompensācijas – šādi piedāvājumi varētu liecināt, ka vairs nav vajadzības ierobežot piekļuvi. Ja šādi piedāvājumi netiek saņemti, tas varētu liecināt, ka piekļuves ierobežošana joprojām ir nepieciešama. Jebkurā gadījumā dalībvalstīm vispirms jānovērtē vajadzība ierobežot piekļuvi, un šis novērtējums pēc tam jāpārskata Komisijai saskaņā ar ES tiesību aktiem.

86.

Principā dalībvalstīm būtu jārīko atklāts konkurss par katru maršrutu atsevišķi. Tomēr Regulā dalībvalstīm ir atļauts rīkot atklātu konkursu par SPS maršrutu grupu, bet tikai tad, ja to var pamatot ar darbības efektivitātes apsvērumiem (65). Praksē tas nozīmē, ka vienam gaisa pārvadātājam tiek piešķirtas ekskluzīvas tiesības attiecībā uz SPS maršrutu grupu.

87.

Šāda SPS maršrutu grupēšana var būt pamatota jo īpaši gadījumos, kad darbības vairākos maz noslogotos maršrutos būtiski papildina cita citu (piem., maršruti uz izolētu arhipelāgu vai nomaļu un reti apdzīvotu apgabalu vai šāda arhipelāga vai apgabala iekšienē).

88.

Grupēšanas apsvērumiem jābūt saistītiem ar darbību (piem., vajadzība nodrošināt darbības bāzi nomaļā apgabalā). Grupēšanas galvenais mērķis nedrīkst būt samazināt ietekmi uz dalībvalsts budžetu. Tādējādi nav iespējams grupēt rentablus un nerentablus maršrutus, kam darbības ziņā nav nekā kopīga.

89.

Šeit aprakstīto maršrutu grupēšanu konkursa vajadzībām nevajadzētu sajaukt ar maršrutu komplektēšanu SPS uzlikšanas nolūkā. Kā paskaidrots 28. punktā iepriekš tekstā, piekļuvi konkrētam maršrutam nedrīkst padarīt atkarīgu no pakalpojumu sniegšanas citos maršrutos. Tāpat var arī būt, ka noteikti maršruti nav tiesīgi tikt iekļauti konkursa vajadzībām veidotā grupā, bet tos tāpat var kopā ietvert vienā uzaicinājumā piedalīties konkursā, ja tas ir pamatots ar administratīvās efektivitātes apsvērumiem (66).

90.

Attiecībā uz posmu pirms 17. panta 4. punktā minētās publikācijas publicēšanas (67) Regulā ir noteikts, ka attiecīgā dalībvalsts nosūta Komisijai pilnu tekstu uzaicinājumam piedalīties konkursā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar 16. panta 5. punktu dalībvalsts ir paziņojusi par sabiedrisko pakalpojumu saistībām, publicējot informatīvu paziņojumu savā oficiālajā valsts izdevumā. Tādā gadījumā arī uzaicinājumu piedalīties konkursā publicē oficiālajā valsts izdevumā (68). Lai lietas tiktu nokārtotas efektīvi un ātri, dalībvalstij būtu arī jānosūta (jebkurā ES oficiālajā valodā) Komisijai (nosūtot e-pasta vēstuli uz iepriekš minēto funkcionālo pastkastīti) (69) projekts informatīvajam paziņojumam par uzaicinājumu piedalīties konkursā (elektroniskā formātā, ko iegūst, izmantojot kādu no parastajām apstrādes sistēmām), kas publicējams Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī visās ES valodās. Šajā informatīvā paziņojuma projektā būtu jāiekļauj Regulas 17. panta 5. punktā uzskaitītā informācija. Komisija ir sagatavojusi veidnes, kas ir pieejamas platformā CIRCABC un – pēc pieprasījuma – arī no Komisijas. Dalībvalstis tiek arī mudinātas nosūtīt plānotā līguma noteikumus un jebkurus citus dokumentus, kas ir saistīti ar Regulas Nr. 1008/2008 17. panta 3. punktā minētajiem jautājumiem.

91.

Saskaņā ar Regulas Nr. 1008/2008 17. panta 6. punktu attiecīgā dalībvalsts nekavējoties un bez maksas dara zināmu visu attiecīgo informāciju un dokumentus, ko pieprasījusi atklātajā konkursā ieinteresēta persona. Lai gan nav pienākuma konkursa dokumentus ieinteresētajām personām nodrošināt citās valodās, kā vien attiecīgās dalībvalsts valodā, to nodrošināšana arī citās valodās varētu piesaistīt vairāk potenciālo pretendentu.

92.

Uzaicinājumam piedalīties konkursā un turpmākajam līgumam būtu jāaptver vismaz Regulas 17. panta 3. punktā minētie jautājumi. Šo dokumentu konkrētais formāts un saturs ir jānosaka dalībvalstu kompetentajām iestādēm, un Komisijai nav šo dokumentu veidņu.

93.

Administratīvās efektivitātes dēļ dalībvalsts var izsludināt vienu konkursu, kas attiecas uz dažādiem maršrutiem (70). Tas nenozīmē, ka piedāvājumus var iesniegt tikai par visiem attiecīgajiem maršrutiem, tāpēc galu galā attiecīgajos dažādajos maršrutos, iespējams, darbosies vairāki gaisa pārvadātāji.

94.

Termiņš konkursa pieteikumu iesniegšanai ir vismaz divi mēneši pēc informatīvā paziņojuma publicēšanas dienas (71). Ekskluzīvo tiesību laikposma sākuma datumam jābūt norādītam uzaicinājumā piedalīties konkursā. Šis datums parasti sakrīt ar datumu, kad sākas ar izvēlēto gaisa pārvadātāju noslēgtais līgums, kaut gan līgums var sākties arī vēlāk. Līgums un tajā paredzētās darbības nevar sākties pirms norādītās ekskluzīvo tiesību laikposma sākuma dienas.

95.

Regulas 17. panta 4. punktā noteikts, ka tad, ja konkurss attiecas uz maršrutu, kuram piekļuve jau ir ierobežota, atļaujot to tikai vienam gaisa pārvadātājam, uzaicinājumu piedalīties konkursā publicē vismaz sešus mēnešus pirms jaunās koncesijas sākuma. No šā noteikuma izriet, ka minētā minimālā laikposma mērķis ir nodrošināt, ka tiek pienācīgi novērtēta vajadzība arī turpmāk ierobežot piekļuvi (72). Var arī publicēt informatīvu paziņojumu par maršruta atvēršanu no jauna, kad līgums ar pārvadātāju, kam piešķirtas ekskluzīvās tiesības, beidzas un maršruts atkal kļūst par atvērtu SPS maršrutu. Tomēr arī jauns uzaicinājums piedalīties konkursā, kas publicēts saskaņā ar Regulu, informē gaisa pārvadātājus un dod tiem iespēju paust gatavību darboties bez ekskluzīvām tiesībām un kompensācijas.

96.

Dalībvalstij nekavējoties jāinformē Komisija par atklātā konkursa rezultātiem (73). Šim nolūkam pašlaik nav veidnes. Komisija var prasīt, lai dalībvalsts viena mēneša laikā nosūta tai visus attiecīgos dokumentus, kas saistīti ar gaisa pārvadātāja izraudzīšanos sabiedrisko pakalpojumu saistību pildīšanai (74).

97.

Konkursa procedūras mērķis ir piešķirt vienam gaisa pārvadātājam ekskluzīvas tiesības darboties SPS maršrutā. Saskaņā ar Regulas 17. panta 8. punktu attiecīgā dalībvalsts var piešķirt konkursā atlasītajam gaisa pārvadātājam kompensāciju par SPS prasīto standartu ievērošanu. Pat tad, ja gaisa pārvadātājs piedāvā darboties maršrutā bez kompensācijas, ekskluzīvas tiesības var piešķirt tikai atklātā konkursā (75).

98.

Kompensācija nedrīkst pārsniegt summu, kas nepieciešama to neto izmaksu segšanai, kuras radušās, pildot SPS, ņemot vērā ar tām saistītos gaisa pārvadātāja gūtos ieņēmumus un samērīgu peļņu (76). Jēdziens “samērīga peļņa” Regulā Nr. 1008/2008 nav definēts. Šis jēdziens saistībā ar pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi ir definēts Komisijas Lēmuma 2012/21/ES (77) (turpmāk “PVTN lēmums”) 5. panta 5. punktā kā kapitāla rentabilitātes koeficients, kas būtu vajadzīgs tipiskam uzņēmumam, apsverot pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanu visā pilnvarojuma periodā, ņemot vērā riska līmeni. Minētā lēmuma 5. panta 7. punktā ir teikts, ka “gadījumos, kad pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšana nav saistīta ar būtisku komercrisku vai līguma risku, jo īpaši, ja neto izmaksas, kas gūtas, sniedzot pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, būtībā tiek kompensētas ex post pilnā apmērā, samērīga peļņa nedrīkst pārsniegt attiecīgo mijmaiņas darījumu likmi ar prēmiju 100 bāzes punktu apmērā”. (78) Šķiet pamatoti šos principus pēc analoģijas piemērot arī Regulā minētajām SPS gaisa pārvadājumu jomā. Ja peļņa būtu lielāka par samērīgu, varētu rasties bažas par kompensācijas atbilstību tiesību aktiem par valsts atbalstu.

99.

Gaisa pārvadātājam izmaksājamās kompensācijas summa būtu jāaprēķina, pamatojoties uz gaisa pārvadātāja reģistrētajām faktiskajām, reālajām izmaksām un ieņēmumiem, kas radušies, darbojoties maršrutā. Lai šīs izmaksas un ieņēmumi būtu pārredzami un pārbaudāmi, gaisa pārvadātājam jāuztur pietiekami sīkas uzskaites sistēma, kas dod iespēju aprēķināt ar konkrēto SPS maršrutu saistītās izmaksas un ieņēmumus. Jebkurā gadījumā kompensācija nepārsniedz gaisa pārvadātāja konkursa pieteikumā norādīto summu.

100.

Vispirms jāatgādina, ka valsts atbalsts tiek novērtēts neatkarīgi no novērtējuma, kas tiek veikts saskaņā ar Regulas Nr. 1008/2008 noteikumiem. Tomēr, ja nav izpildītas Regulas Nr. 1008/2008 prasības, piemēram, par SPS noteikšanu, un ja ar šādām SPS ir saistīta finansiāla kompensācija, arī valsts atbalsta noteikumu prasības nevar būt izpildītas. Attiecīgie Komisijas dienesti, novērtējot SPS shēmas, cieši sadarbojas, tomēr ir svarīgi uzsvērt, ka paziņojumi par valsts atbalstu, ja tādi ir vajadzīgi (79), Komisijai tiek iesniegti atsevišķi no paziņojumiem par SPS shēmu; administratīvā līmenī pēdējos minētos paziņojumus izskata MOVE ĢD, bet paziņojumus par valsts atbalstu, ja tādi ir nepieciešami, izskata Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts (saukts arī par “COMP ĢD”). Ir jāievēro abi noteikumu un procedūru kopumi, un Komisijai var iesniegt sūdzības to abu ietvaros.

101.

Regulu piemēro vienādi neatkarīgi no tā, vai kompensāciju piešķir vai ne. Tomēr, ja kompensāciju par SPS izpildi piešķir, tas jādara atbilstoši Līgumā izklāstītajiem valsts atbalsta noteikumiem (LESD 107.–109. pants), kā tos interpretējusi Tiesa, un noteikumiem, kas iekļauti Komisijas instrumentos, kuri reglamentē valsts atbalsta piešķiršanu par pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (PVTN) sniegšanu. Minētie instrumenti:

102.

Tiesa spriedumā lietā Altmark Trans GmbH un Regierungspräsidium Magdeburg/Nahverkehrsgesellschaft Altmark GmbH (Altmark) nolēma, ka kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem nav valsts atbalsts LESD 107. panta nozīmē ar nosacījumu, ka tiek ievēroti četri kumulatīvi kritēriji:

103.

Ja šie četri kritēriji ir izpildīti, kompensācija par SPS izpildi nav valsts atbalsts, un šajā gadījumā nav jāiesniedz Komisijai paziņojums par valsts atbalstu (taču, kā minēts iepriekš, joprojām piemēro Regulā Nr. 1008/2008 noteiktās prasības par paziņošanu un publicēšanu) (86). Tas, vai saskaņā ar Regulas Nr. 1008/2008 17. panta 8. punktu piešķirta kompensācija atbilst šiem četriem kritērijiem, galvenokārt ir jānovērtē attiecīgajām valsts varas iestādēm.

104.

Regulas Nr. 1008/2008 noteikumi ir veidoti, pamatojoties uz iepriekš minētajiem kritērijiem: 17. panta 3. punkta a) apakšpunkts attiecas uz Altmark pirmo kritēriju, 17. panta 3. punkta e) apakšpunkts – uz otro, bet 17. panta 8. punkts – uz trešo, savukārt attiecībā uz ceturto Altmark kritēriju 16. panta 10. punktā ir paredzēta konkursa procedūras izmantošana. 16. panta 10. punktā konkursa procedūra nav aprakstīta sīkāk, tomēr, kā noteikts nolēmumā Altmark lietā, izvēlētās procedūras rezultātā jāiegūst tādi pakalpojumi, kas tiek nodrošināti par sabiedrībai viszemāko cenu. Tāpēc, ja ņem vērā ceturto Altmark kritēriju, gadījumos, kad konkursa procedūrā tiek iesniegts tikai viens piedāvājums, parasti nevar pieņemt, ka šis kritērijs ir izpildīts, ja vien i) procedūras mehānismā nav īpaši spēcīgu garantiju, kas nodrošina, ka pakalpojums tiks sniegts par sabiedrībai viszemāko cenu, vai ii) attiecīgā dalībvalsts ar papildu līdzekļiem nepārliecinās, ka rezultātā tiks sniegti pakalpojumi par sabiedrībai viszemāko cenu. Tas nozīmē, ka tad, ja tiek ievēroti Regulas Nr. 1008/2008 nosacījumi, ņemot vērā iepriekš sniegtos paskaidrojumus, principā var uzskatīt, ka valsts atbalsta nav.

105.

Ja, ņemot vērā Altmark kritērijus, nevar izslēgt, ka varētu tikt sniegts valsts atbalsts, attiecīgajai dalībvalstij būtu citā veidā jānodrošina, ka tiek ievēroti valsts atbalsta noteikumi. Tāds gadījums var būt, piemēram, tad, ja gaisa pārvadātāju izvēlas ārkārtas apstākļos saskaņā ar Regulas 16. panta 12. punktu bez atklāta konkursa procedūras, dalībvalsts varas iestādēm un gaisa pārvadātājam noslēdzot savstarpēju vienošanos. Šādos gadījumos dalībvalstij, pamatojoties uz Altmark kritērijiem vai Regulu Nr. 360/2012, būtu jāpārbauda, vai kompensācijas summa neliecina par valsts atbalsta sniegšanu. Valsts atbalsta konstatēšanas gadījumā ir arī iespējams, ka atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar PVTN lēmumu un tāpēc paziņojums nav nepieciešams vai ka paziņojums ir nepieciešams, bet Komisija atbalstu var atzīt par saderīgu saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu, ja ir ievēroti PVTN nostādņu nosacījumi.

106.

Atklātā konkursā izvēlēts ES gaisa pārvadātājs ekskluzīvas koncesijas darbības laikā var būt spiests īsā laikā pārtraukt pakalpojumu sniegšanu, piemēram, finansiālas maksātnespējas dēļ. Regulas 16. panta 12. punktā ir atļauts šādos apstākļos vajadzības gadījumā rīkot ārkārtas procedūru, lai izvairītos no pārtraukuma attiecīgo gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanā. Šī procedūra attiecas tikai uz tādiem gadījumiem, kad pēkšņi un negaidīti pārtraukta gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšana SPS maršrutā, kurā pakalpojumus sniedzis atklātā konkursā atlasīts gaisa pārvadātājs. Tā neattiecas uz gadījumiem, kad valsts procedūras, kuru mērķis ir veikt izmaiņas sabiedrisko pakalpojumu saistībās vai sarīkot jaunu konkursu, aizņem neplānoti ilgu laiku (87).

107.

Ārkārtas procedūru nedrīkst izmantot cita starpā šādos gadījumos:

108.

Ja iepriekš minētajā konkursa procedūrā atlasītais gaisa pārvadātājs pēkšņi pārtrauc sniegt pakalpojumus, dalībvalsts var atlasīt citu ES gaisa pārvadātāju, kas pildīs SPS ne ilgāk kā septiņus mēnešus, ja kompensāciju summa saglabājas atbilstoša Regulas 17. panta 8. punktam (89) un ja jaunais gaisa pārvadātājs atlasīts no ES gaisa pārvadātāju vidus saskaņā ar pārredzamības un nediskriminēšanas principiem. Ir arī nekavējoties jāizsludina jauns uzaicinājums piedalīties konkursā par līgumu uz parastu darbības laiku; tas izriet arī no termiņu kombinācijas, kas aplūkota še turpmāk tekstā.

109.

Septiņu mēnešu laikposms sākas no dienas, kad jaunizvēlētais gaisa pārvadātājs sāk darbību. To nevar pagarināt. Tā kā uzaicinājums piedalīties konkursā ir paredzēts, lai pagarinātu jau pastāvošas ekskluzīvas tiesības, saskaņā ar Regulas 17. panta 4. punktu uzaicinājums piedalīties konkursā jāizsludina vismaz sešus mēnešus iepriekš.

110.

Gaisa pārvadātāja atlasē būtu jāievēro pārredzamības un nediskriminēšanas principi, ņemot vērā konkrētos apstākļus. Ārkārtas procedūru piemēro tad, ja nav pietiekami daudz laika, lai sāktu oficiālu konkursu, jo ir steidzami jāatrod jauns gaisa pārvadātājs. Tomēr arī tad varas iestādēm pēc iespējas ātrāk būtu jāsazinās ar vairākiem gaisa pārvadātājiem, kas varētu būt ieinteresēti nodrošināt lidojumus attiecīgajā maršrutā. Parasti tie varētu būt gaisa pārvadātāji, kas jau darbojas attiecīgajā reģionā un/vai piedalījās iepriekšējā konkursa procedūrā.

111.

Attiecīgā dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un citas skartās dalībvalstis par ārkārtas procedūru un tās iemesliem (90). Dalībvalstij ir ieteicams informēt Komisiju arī par saziņu ar citiem gaisa pārvadātājiem un šīs saziņas iznākumu. Komisija var arī noorganizēt paziņojuma publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, lai gan tā publicēšana ārkārtas procedūras gadījumā nav prasīta.

112.

Pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas ierosmes Komisija var saskaņā ar attiecīgo konsultēšanās procedūru apturēt ārkārtas procedūru, ja pēc novērtējuma veikšanas tā uzskata, ka minētā procedūra neatbilst Regulā izklāstītajām ārkārtas procedūras prasībām vai kā citādi ir pretrunā ES tiesību aktiem (91).

113.

Rīkojot konkursus par gaisa pārvadājumu pakalpojumu iepirkumu, vienmēr jāīsteno Regulā Nr. 1008/2008 paredzētās procedūras. Ja dalībvalsts kompetentā iestāde noslēdz publisku pakalpojumu līgumu, tam jāatbilst piemērojamajiem iepirkuma noteikumiem. Eiropas Parlaments un Padome 2014. gada 26. februārī pieņēma Direktīvas 2014/24/ES un 2014/25/ES (92) (turpmāk “Direktīva 2014/24” un “Direktīva 2014/25”), kurās ir izklāstīti noteikumi par publiskajiem pakalpojumu līgumiem.

114.

Eiropas Parlaments un Padome tai pašā dienā pieņēma jaunu direktīvu (Direktīvu 2014/23/ES) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (93) (turpmāk “Direktīva 2014/23”), un Komisijas pieredze liecina, ka vairums līgumu, kas piešķirti saskaņā ar Regulas Nr. 1008/2008 17. pantu, ir “pakalpojumu koncesijas” šīs jaunās direktīvas nozīmē. Konkrētāk, ar šādu līgumu kompetentā iestāde uz noteiktu laiku vienam gaisa pārvadātājam uztic gaisa pārvadājumu pakalpojumu nodrošināšanu. Šim gaisa pārvadātājam ir jānodrošina līgumā minētie pārvadājumu pakalpojumi, par ko tas no attiecīgās iestādes parasti saņem finansiālu kompensāciju (94). Gaisa pārvadātājs principā uzņemas operacionālo risku (pretējā gadījumā šāds līgums principā ir uzskatāms par publisku līgumu Direktīvas 2014/24 vai Direktīvas 2014/25 nozīmē), kas ietver risku, kurš ir saistīts ar pieprasījumu pēc tā pārvadājumu pakalpojumiem, jo kompetentās iestādes parasti līgumā negarantē, ka gaisa pārvadātājs atgūs visus savu līgumsaistību izpildes gaitā veiktos ieguldījumus vai radušās izmaksas (95). Tas, vai līgums ir kvalificēts kā koncesija, ir svarīgi, jo Direktīvas 2014/23 par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu 10. panta 3. punktā ir skaidri noteikts, ka direktīvu nepiemēro gaisa pārvadājumu pakalpojumu koncesijām, kuru pamatā ir darbības licences izsniegšana Regulas Nr. 1008/2008 nozīmē. Tais retajos gadījumos, kad vienošanos var kvalificēt kā publisku pakalpojumu līgumu, uz kuru atkarībā no apstākļiem attiecas Direktīva 2014/24 vai Direktīva 2014/25, piemērojamo direktīvu principā piemēro vienlaikus ar Regulu Nr. 1008/2008, kurai kā lex specialis konflikta gadījumā tiek piešķirta prioritāte.

115.

Dalībvalstīm jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka jebkurš lēmums (tostarp lēmumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu) par SPS var tikt efektīvi un iespējami īsākā laikā pārskatīts, ja izrādās, ka šāds lēmums pārkāpj ES tiesību aktus vai valsts noteikumus, ar kuriem īsteno minētos tiesību aktus (96).

116.

Saskaņā ar Regulas 18. panta 1. punktu Komisija var prasīt, lai dalībvalsts divos mēnešos iesniedz dokumentu, kas pamato SPS un pierāda to atbilstību 16. pantā minētajiem kritērijiem, reģiona ekonomikas analīzi, paredzēto saistību un ekonomiskās attīstības mērķu proporcionalitātes analīzi, kā arī esošo gaisa pārvadājumu, ja tādi ir, un citu tādu pieejamo pārvadājumu veidu analīzi, kurus varētu uzskatīt par alternatīvu paredzētajai saistību piemērošanai. Tiesības saņemt 18. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētos dokumentus un analīzi dod Komisijai iespēju tikt informētai par SPS un to pamatojumu. Šajos attiecīgās dalībvalsts iesniegtajos dokumentos var būt arī paskaidrots SPS konteksts un to piemērotība Regulas nozīmē.

117.

Komisija saskaņā ar Regulas 18. panta 2. punktu pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas ierosmes veic izmeklēšanu.

118.

Saskaņā ar 18. panta 2. punktu Komisija, pamatojoties uz visiem būtiskajiem faktoriem, pieņem lēmumu (97) par to, vai 16. un 17. pants ir joprojām piemērojams attiecīgajam maršrutam. Mērķis ir nodrošināt, ka tiek pienācīgi ievēroti noteikumi gan par SPS uzlikšanu kā tādu, gan par piekļuves ierobežošanu saskaņā ar 16. panta 9. punktu, gan par piešķirtās kompensācijas summu.