|
Kopsavilkums
|
|
Ietekmes novērtējums saistībā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK nolūkā saglabāt pašreizējo darbības jomas ierobežojumu un sagatavoties globāla tirgus pasākuma īstenošanai no 2021. gada.
|
|
A. Rīcības nepieciešamība
|
|
Kāpēc? Kāda problēma tiek risināta? Ne vairāk kā 11 rindiņas
|
|
Vienošanos par globālu tirgus pasākumu (GTP) attiecībā uz starptautiskās aviācijas emisijām, sākot no 2021. gada, panāca 2016. gadā. ES tiesību akti ir jāgroza, lai tajos šis aspekts būtu ņemts vērā. Ja grozījumi netiks izdarīti, tad no 2017. gada ES ES attieksies ne tikai uz EEZ iekšlidojumiem, kā ir pašlaik, bet arī uz lidojumiem starp ES un trešām valstīm.
|
|
Ko paredzēts panākt ar šo iniciatīvu? Ne vairāk kā 8 rindiņas
|
|
ES ETS vēriens no vides viedokļa ir jāsaglabā, lai sasniegtu ES iekšējos klimata pārmaiņu mērķus un izpildītu starptautiskās saistības, vienlaikus atbalstot GTP īstenošanu, lai pasaulē mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi.
|
|
Kāda ir ES līmeņa rīcības pievienotā vērtība? Ne vairāk kā 7 rindiņas
|
|
Vienots aviācijas tirgus ir galvenais ES mērķis. ES rīcība novērš konkurences izkropļojumu iekšējā tirgū, nodrošinot GTP vienotu īstenošanu ES.
|
|
B. Risinājumi
|
|
Kādi leģislatīvi un neleģislatīvi politikas risinājumi ir apsvērti? Vai kādam risinājumam tiek dota priekšroka? Kāpēc? Ne vairāk kā 14 rindiņas
|
|
Risinājumi 2017.–2020. gadam paredz atšķirīgas ES ETS ir darbības jomas: tiek aptverti visi lidojumi (risinājums 0), tikai no EEZ izlidojošie reisi (2. risinājums) un tikai lidojumi EEZ robežās kā pašlaik (1. risinājums).
Pēc 2020. gada bāzes risinājums 0 nozīmē attiecināšanu uz visiem lidojumiem. Saskaņā ar citiem risinājumiem uz visiem lidojumiem ārpus EEZ attiecas tikai GTP. Saskaņā ar 1. risinājumu ES ETS piemēro EEZ iekšlidojumiem. Saskaņā ar 2. risinājumu ES ETS attiecībā uz EEZ iekšlidojumiem ir saskaņota ar GTM. Saskaņā ar 3. risinājumu GTM piemēro EEZ iekšlidojumiem.
Vēlamais risinājums ir pašreizējo risinājumu — lidojumi EEZ robežās — (1. risinājums) pagarināt līdz brīdim, kad būs iegūta pietiekama skaidrība par ICAO pieņemtajiem instrumentiem GTP īstenošanai.
|
|
Kuru risinājumu kurš atbalsta? Ne vairāk kā 7 rindiņas
|
|
2017.–2020. gadā: pilsoniskās sabiedrības organizācijas un atsevišķas personas dod priekšroku risinājumam 0, valsts iestādes — 1. risinājumam. Privātu uzņēmumu, profesionālo organizāciju un starptautisku organizāciju nostāja dalās starp 1. risinājumu un ES ETS atcelšanu.
Pēc 2020. gada: pilsoniskās sabiedrības organizācijas un atsevišķas personas atbalsta ES ETS turpināšanu (0.–2. risinājums). Dažas publiskās iestādes atbalsta ES ETS turpināšanu attiecībā uz EEZ iekšlidojumiem (1. un 2. risinājums), bet citi, kā arī aviokompānijas un aviācijas asociācijas, izvēlas 3. risinājumu.
|
|
C. Vēlamā risinājuma ietekme
|
|
Kādus ieguvumus nodrošinās vēlamais risinājums (ja tāds ir, pretējā gadījumā — galvenie risinājumi)? Ne vairāk kā 12 rindiņas
|
|
Aviācija arī turpmāk dos savu artavu ES klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanā. Paredzams, ka šis risinājums 2020. gadā dos ikgadējo pieprasījumu pēc emisijas kvotām 25,10 miljonu tonnu apmērā no citiem ETS sektoriem un starptautiskiem kredītiem, bet 2030. gadā — ikgadējo pieprasījumu pēc ES emisiju kvotām, kas sākotnēji bija attiecinātas uz citiem ETS sektoriem, 49,3 miljonu tonnu apmērā. Salīdzinājumā ar atsauces risinājumu vēlamajam risinājumam ir zemākas darbības izmaksas (-0,1 % 2020. gadā un -0,43 % 2030. gadā), kā rezultātā pieaugs pieprasījums pēc lidojumiem (pieaugums par 0,5 % 2020. gadā un par 1,44 % 2030. gadā). Paredzams, ka nodarbinātība aviācijas sektorā 2020. gadā pieaugs par 0,4 % un 2030. gadā par 1,5%.
|
|
Kādas ir vēlamā risinājuma izmaksas (ja tāds ir, pretējā gadījumā — galveno risinājumu izmaksas)? Ne vairāk kā 12 rindiņas
|
|
Tā kā emisijas kvotu izmaksas ir zemas, tās rada tikai nelielas papildu darbības izmaksas ar niecīgu ietekmi uz ES aviācijas un tūrisma sektora konkurētspēju.
Visi risinājumi gaisakuģu operatoriem un valsts iestādēm rada administratīvās izmaksas. Paredzams, ka, izmantojot vēlamo risinājumu, tās būs viszemākās, bet laikposmam pēc 2020. gada tās ir grūti aprēķināt, jo pastāv neskaidrības par administratīvajiem noteikumiem, kurus piemēros GTP.
|
|
Kā tas skars uzņēmumus, MVU un mikrouzņēmumus? Ne vairāk kā 8 rindiņas
|
|
Saskaņā ar ES ETS ~2600 nekomerciālie mazie emitētāji rada 1 % emisiju. Ar iepriekšējiem ES ETS grozījumiem mazajiem nekomerciālajiem gaisakuģu operatoriem tika piešķirts atbrīvojums līdz 2020. gadam. Ierosināts šo atbrīvojumu pagarināt, lai ierobežotu administratīvo slogu un izmaksas.
|
|
Vai būs būtiska ietekme uz dalībvalstu budžetiem un pārvaldes iestādēm? Ne vairāk kā 4 rindiņas
|
|
Publiskās iestādes gūst ienākumus no izsolēm (izsoļu gada ienākumi — 123,6 miljoni euro 2020. gadā un 302,3 miljoni euro 2030. gadā).
|
|
Vai būs vēl kāda cita būtiska ietekme? Ne vairāk kā 6 rindiņas
|
|
Ar trešo valstu iebildumiem un neatbilstību saistītie riski ir samazināti, ņemot vērā ierobežoto darbības jomu.
|
|
D. Turpmākā rīcība
|
|
Kad politika tiks pārskatīta? Ne vairāk kā 4 rindiņas
|
|
Kad būs lielāka skaidrība par vēl neatrisinātajiem GTP aspektiem un to īstenošanu.
|