A. Rīcības nepieciešamība

Problēmas būtība un nozīme

Vienlaikus ar E-privātuma direktīvas ex post izvērtējumu saskaņā ar Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT) ir veikts ietekmes novērtējums.

Vispārējais secinājums ir tāds, ka E-privātuma direktīvas mērķi joprojām ir nozīmīgi.

REFIT izvērtējumā konstatēti trīs galvenie problēmu kopumi:

-sazinoties tiešsaistē, iedzīvotāju privātā dzīve netiek pietiekami un efektīvi aizsargāta,

-iedzīvotāji netiek efektīvi aizsargāti pret nepasūtītiem tirgvedības paziņojumiem,

-uzņēmumi saskaras ar šķēršļiem, ko rada sadrumstalotie tiesību akti un juridiskās interpretācijas atšķirības dalībvalstīs, kā arī neskaidri un novecojuši noteikumi.

REFIT izvērtējumā arī secināts, ka ir iespējama vienkāršošana, īpaši attiecībā uz dažiem novecojušiem vai nevajadzīgiem noteikumiem un izpildes noteikumiem.

Šāda pieeja atbalstīta arī REFIT platformas atzinumā, kurā ieteikts stiprināt iedzīvotāju privātās dzīves aizsardzību, saskaņojot E-privātuma direktīvu ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu, pievienot izņēmumus piekrišanas noteikumam par sīkdatņu izmantošanu, kā arī Komisijai risināt ar īstenošanu saistītās problēmas valstīs.

Sasniedzamie mērķi

Pārskatīšanas konkrētie mērķi ir šādi:

1.nodrošināt elektronisko sakaru efektīvu konfidencialitāti;

2.nodrošināt efektīvu aizsardzību pret nepasūtītiem komercpaziņojumiem;

3.uzlabot tiesiskā regulējuma saskaņošanu un to vienkāršot/atjaunināt.

Rīcības pievienotā vērtība ES līmenī

Tā kā elektroniskajiem sakariem, īpaši tiem, kas balstīti uz interneta protokoliem, ir globāls tvērums, problemātika ir plašāka, pārsniedzot vienas dalībvalsts teritoriju. Valstu noteikumi par sakaru konfidencialitāti ievērojami atšķiras piemērošanas jomas un satura ziņā. Lai gan tādējādi dalībvalstis varētu ieviest politiku, kas nodrošina šo tiesību ievērošanu, to nevarētu izdarīt saskaņotā veidā, jo nepastāv vienoti ES noteikumi, un tas ierobežotu ar elektronisko sakaru pakalpojumu izmantošanu saistītu personas datu pārrobežu plūsmu uz citām dalībvalstīm, kurās netiek ievēroti tādi paši datu aizsardzības standarti.

E-privātuma direktīvas gaidāmā pārskatīšana tiek uzskatīta par atbilstīgu subsidiaritātes un samērīguma principam, jo tiek saglabāta saskaņošanas pieeja un sadarbības mehānisms un vienlaikus dalībvalstīm ir ļauts pieņemt valsts atkāpes pasākumus konkrētiem likumīgiem mērķiem.

B. Risinājumi

Risinājuma varianti izvirzīto mērķu sasniegšanai, vēlamais variants (ja ir), iemesli (ja nav)

Varianti ir sagrupēti atbilstoši vērienīguma pakāpei (t. i., 1. variants ir vismazāk vērienīgais, bet 4. variants ir visvērienīgākais) saistībā ar iepriekš minēto mērķu (privātums un vienkāršošana) sasniegšanu. Risinājuma 5. variants ietver E-privātuma direktīvas atcelšanu.

1.1. variants: neleģislatīvi (ieteikuma tiesību) pasākumi. Tas ietver Komisijas sniegtus ieteikumus, pašregulācijas iniciatīvu un citu ieteikumu tiesību pasākumu veicināšanu.

2.2. variants: privātuma/konfidencialitātes ierobežota stiprināšana un saskaņošana. Paredz privātuma/konfidencialitātes tiesību minimālu stiprināšanu (precizējot, ka e-privātuma instrumenta tvērumā ietilpst OTT pakalpojumi, publiski pieejamās Wi-Fi un lietu interneta ierīces) un aizsardzību pret nepasūtītiem izsaukumiem (precizējot spēkā esošos noteikumus un nosakot obligātu standarta prefiksa lietošanu), kā arī vienkāršošanu (drošības noteikumu atcelšana, sadarbības stiprināšana pārrobežu lietās).

3.3. variants: privātuma/konfidencialitātes samērīga stiprināšana un saskaņošana. Paredz privātuma/konfidencialitātes tiesību būtiskāku stiprināšanu (tvēruma paplašināšana, privātuma iestatījumu uzlabota pārredzamība, lielāka pārredzamība, izpildes pilnvaru stiprināšana), aizsardzību pret nepasūtītiem paziņojumiem (izvēles (opt-in) iespējas ieviešana attiecībā uz tirgvedības izsaukumiem) un vienkāršošanu (izņēmumu paplašināšana, nevajadzīgo noteikumu turpmāka atcelšana un racionalizēšana, uzticot pilnvaras iestādēm, kas atbildīgas par VDAR īstenošanu, un VDAR konsekvences mehānisma paplašināšana).

4.4. variants: privātuma/konfidencialitātes vērienīga stiprināšana un saskaņošana. Paredz vērienīgākus pasākumus papildus 3. variantam, piemēram, “sīkdatņu sienu” vispārējs aizliegums, izņēmuma atcelšana par iepriekšējām darījumdarbības attiecībām saistībā ar tirgvedību ar e-pasta un īsziņu starpniecību, papildu atcelšana un Komisijas īstenošanas pilnvaras.

5.5. variants: E-privātuma direktīvas atcelšana. Paredz E-privātuma direktīvas atcelšanu un VDAR, tai skaitā izpildes sistēmas, turpmāko piemērojamību, lai aizsargātu ar elektronisko sakaru saistīto personas datu konfidencialitāti; atteikšanās (opt-out) sistēmas vispārējā piemērošana nepasūtītiem paziņojumiem un VDAR konsekvences mehānisma piemērošana.

Dažādās ieinteresētās personas, to atbalsts konkrētiem variantiem

-Iedzīvotāju sakaru konfidencialitātes aizsardzības līmenis ietekmē viņu tiesības. Iedzīvotāji dotu priekšroku variantiem, kuri stiprinātu viņu tiesības, piemēram, 2., 3. un 4. variantam.

-Valstu iestādes un EDAU atbalstītu variantus, kas nodrošinātu lielāku un saskaņotāku privātuma aizsardzību, piemēram, 2., 3. un 4. variantu.

-E-privātuma direktīvas pienākumi galvenokārt attiecas uz elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem. Tie stingri atbalstītu 5. variantu. Kā otro labāko tie varētu pieņemt 2. un 3. variantu, kuri nodrošina, ka konkurējošajiem OTT pakalpojumiem piemēro tos pašus noteikumus.

-OTT pakalpojumu sniedzēji arī dotu priekšroku 1. un 5. variantam, jo tie parasti nevēlas, lai tiem piemērotu stingrākas regulatīvās prasības. Pēc tiem vispieņemamākais būtu risinājuma 3. variants, ņemot vērā tā nodrošināto elastību.

-Tīmekļa vietņu publicētāji un tiešsaistes paradumorientētās reklāmas nodrošinātāji nepārprotami dotu priekšroku 5. variantam tādu pašu iemeslu dēļ kā elektronisko sakaru pakalpojumu un OTT pakalpojumu sniedzēji.

-Uz pārlūkprogrammu nodrošinātājiem attiektos 3. varianta konkrētie pienākumi. Tādēļ tie neatbalstītu 3. un 4. variantu.

-MVU kopumā atbalstītu 1. un 5. variantu. Ja tie ir elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, tie atbalstītu 2. un 3. variantu, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar OTT pakalpojumu sniedzējiem. Ja tie ir OTT pakalpojumu sniedzēji, tie dotu priekšroku 1. un 5. variantam, bet pēc tiem vispieņemamākais būtu 3. variants.

C. Vēlamā varianta ietekme

Vēlamā varianta (ja tāds ir, pretējā gadījumā — galveno variantu) ieguvumi

Vēlamais ir 3. variants. Galvenie ieguvumi ir šādi.

-Uzlabota konfidencialitātes aizsardzība, ko ļautu panākt tehnoloģiski neitrāla definīcija, uzlabota lietotāju kontrole un pārredzamības prasības, kā arī efektīvāka izpilde.

-Uzlabota aizsardzība pret nepasūtītiem paziņojumiem, pateicoties izvēles iespējas ieviešanai attiecībā uz tirgvedības izsaukumiem, prefiksa ieviešanai un no tā izrietoša anonīmu tirgvedības izsaukumu aizliegšanai un uzlabotām iespējām bloķēt izsaukumus no nevēlamiem numuriem.

-Vienkāršošana, ko nodrošinātu regulatīvās vides saskaņošana un precizēšana, pateicoties dalībvalstīm atvēlētās rīcības brīvības samazināšanai, novecojušu noteikumu atcelšanai un izņēmumu paplašināšanai attiecībā uz piekrišanas noteikumiem.

Vēlamā varianta (ja tāds ir, pretējā gadījumā — galveno variantu) izmaksas

Paredzams, ka, pateicoties papildu saskaņošanai un vienkāršošanai, vēlamais variants nodrošinās ietaupījumus. Piemēram, ir aprēķināts, ka, centralizēti pārvaldot privātuma izvēles uzreiz attiecībā uz visām tīmekļa vietnēm un lietotnēm, e-privātuma jomā varēs ietaupīt līdz 70 % izmaksu.

Runājot par ieinteresēto personu konkrētām kategorijām – OTT pakalpojumu sniedzējiem rastos konkrētas izmaksas par savu darījumdarbības modeļu likumības pārskatīšanu. Tomēr paredzams, ka šādas izmaksas nebūs nozīmīgas. Tīmekļa vietņu publicētājiem var rasties konkrētas nelielas pielāgošanas izmaksas. Pārlūkprogrammu nodrošinātājiem un tādu līdzīgu lietotņu nodrošinātājiem, kas ļauj piekļūt internetam, rastos būtiskas izmaksas, jo viņiem būtu jānodrošina, lai lietotājiem būtu redzamas atbilstošās izvēles attiecībā uz privātuma iestatījumiem. Tirgotājiem rastos konkrētas izmaksas pēc izvēles iespējas ieviešanas attiecībā uz tirgvedības izsaukumiem.

Sagaidāmā nozīmīgā ietekme uz dalībvalstu budžetiem un valsts pārvaldi

Visvairāk valstu budžetus un pārvaldi ietekmētu konsekvences mehānisma īstenošana un iespējamā nepieciešamība pārdalīt izpildes kompetenci, piešķirot to tikai datu aizsardzības iestādēm. Ietekme nav uzskatāma par nozīmīgu, jo varētu izmantot sinerģiju ar jau esošajām ES koordinēšanas iestādēm (piem., datu aizsardzības jomā).

Cita sagaidāmā nozīmīgā ietekme

Nav.

Samērīgums

Vēlamais variants ietver līdzsvarotus pasākumus, kuri visi atzīti par nepieciešamiem attiecīgo mērķu sasniegšanai, nepiemērojot pārmērīgu slogu attiecīgajām ieinteresētajām personām. Turklāt pasākumi ir izstrādāti tā, lai tie būtu elastīgi un attiecībā uz tiem varētu pieņemt vajadzīgos izņēmumus, kā arī lai tie būtu tehnoloģiski neitrāli ar mērķi maksimāli samazināt konkurences izkropļojumu un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

D. Turpmākā rīcība

Politikas pārskatīšanas termiņš

Pastāvīga uzraudzība cita starpā tiks nodrošināta, dalībvalstīm ziņojot Komisijai un Komisijai ziņojot Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.