EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 6.12.2017

COM(2017) 827 final

2017/0333(APP)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par Eiropas Monetārā fonda izveidi

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ir pagājuši gandrīz sešpadsmit gadi, kopš Eiropas iedzīvotāji ikdienā sāka lietot pirmās euro monētas un banknotes. Šodien šo valūtu katru dienu izmanto 340 miljoni eiropiešu 19 dalībvalstīs (“eurozona”). Euro ir otrā visvairāk izmantotā valūta pasaulē. Sešdesmit citas valstis un teritorijas visā pasaulē, kurās mīt 175 miljoni cilvēku, ir izvēlējušās izmantot euro kā savu valūtu vai piesaistīt tai savu valūtu.

Finanšu un ekonomikas krīze, kas Eiropu skāra 2008. gadā un kuras sekas ir jūtamas vēl šodien, nesākās eurozonā, bet tā atklāja dažas tās institucionālās nepilnības. Reaģējot ārkārtas situācijā uz tūlītējām problēmām, tika pieņemti vairāki instrumenti. Ar tiem nodrošināja jaunus finanšu “ugunsmūrus”, palīdzēja visvairāk skartajām valstīm un paātrināja politikas koordināciju ES līmenī. Izņemot Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (EFSM), kurš balstās uz Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010, vairums no tiem tika izveidoti ārpus Savienības tiesiskā regulējuma. Dalībvalstis sniedza divpusēju finanšu palīdzību Grieķijai un izveidoja Eiropas finanšu stabilitātes instrumentu (“EFSI”). Eiropadome vēl 2010. gadā secināja, ka EFSI, kas tika izveidots tikai kā pagaidu mehānisms, būtu jāaizstāj ar pastāvīgu iestādi, Eiropas stabilizācijas mehānismu (“ESM”). Tika pastiprināti fiskālie un finanšu noteikumi, lai novērstu turpmāku krīzes eskalāciju. Eiropas Centrālās bankas veiktie monetārās politikas pasākumi arī bija izšķiroši.

Pēc gadiem, kad izaugsme bija zema vai tās nebija vispār, apņēmīgi centieni visos līmeņos sāka atmaksāties. Eiropa patlaban piedzīvo spēcīgu atlabšanu. Visās dalībvalstīs patlaban vērojama izaugsme, un ES kopējā izaugsme vairākus gadus pēc kārtas ir bijusi aptuveni 2 % 1 . Ekonomikas noskaņojuma indekss ir visaugstākais ES un eurozonā kopš 2000. gada. Bezdarba līmenis ir viszemākais kopš 2008. gada beigām. Sabiedrības atbalsts euro ir vislielākais eurozonā kopš euro banknošu un monētu ieviešanas 2002. gadā 2 . Tomēr, kā, sākot darbu, izteikusies pašreizējā Komisija, krīze turpinās joprojām, jo bezdarba līmenis aizvien ir tik augsts, proti, 2017. gada oktobrī eurozonā bez darba bija 14,3 miljoni cilvēku.

Bija jāgūst svarīgi secinājumi no krīzes gadiem. Būtiskie jautājumi jau bija skaidri izklāstīti piecu priekšsēdētāju 2015. gada jūnija ziņojumā 3 . Kopš tā laika ir paveikts daudz, lai ar rīcību padziļinātu ekonomisko un monetāro savienību (“EMS”). Ekonomikas politikas koordinācijas Eiropas pusgads ir stiprināts, racionalizējot vadlīnijas eurozonai kopumā un lielāku uzmanību veltot sociālajiem aspektiem. Ekonomikas pārvaldība ir uzlabota, izveidojot Eiropas Fiskālo padomi un valstu produktivitātes padomes. Tehnisko palīdzību dalībvalstīm palielināja, izveidojot Strukturālo reformu atbalsta dienestu. Ir veikti svarīgi pasākumi ceļā uz banku savienības 4 un kapitāla tirgu savienības 5 izveidi, jo īpaši paralēli turpinot riska samazināšanas un riska dalīšanas pasākumus banku sektorā. Lai palielinātu līdzatbildību visos līmeņos, ir arī pastiprināts dialogs ar valstu un Eiropas politikas dalībniekiem un sociālajiem partneriem.

Tā rezultātā eurozonas arhitektūra ir daudz stabilāka nekā jebkad, bet tas nenozīmē, ka tā ir pabeigta. Pārdomu dokumentā par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu 6  , kā arī pārdomu dokumentā par ES finanšu nākotni 7 , ar ko Komisija nāca klajā kā daļu no nākamā soļa pēc Baltās grāmatas par Eiropas nākotni 8 pieņemšanas, ir atgādināts pašreizējais stāvoklis un iezīmēti iespējamie scenāriji līdz 2025. gadam.

Eiropa patlaban acīmredzami atgūst savus spēkus. Ekonomiski un politiski pastāv jaunas iespējas, un pozitīvas tendences rosina rīkoties tālāk. Nav šaubu par to, ka par problēmu novēršanu jādomā vēl tad, kad tās nav radušās.

Savā 2017. gada 13. septembra runā par stāvokli Savienībā 9   priekšsēdētājs Junkers izklāstīja savu viedokli par apvienotāku, spēcīgāku un demokrātiskāku Savienību un skaidri norādīja, ka Eiropas ekonomiskā un monetārā savienība ir būtiska daļa no plāna, kurā paredzēta vadītāju tikšanās Sibiu 2019. gada 9. maijā, uz ko ir aicinājis priekšsēdētājs Tusks un kurā būtu jāpieņem svarīgi lēmumi par Eiropas nākotni.

Tas arī ir atspoguļots vadītāju programmā, 10 ES vadītāji plāno tikties Eurosamitā 2017. gada 15. decembrī, lai apspriestu termiņu, kurā jāpieņem lēmumi par ekonomisko un monetāro savienību un banku savienību, kā arī īpašā sanāksmē, kas plānota 2018. gada 28.-29. jūnijā ar mērķi vienoties par konkrētiem lēmumiem.

Runā par stāvokli Savienībā paustais aicinājums pēc vienotības, efektivitātes un demokrātiskās pārskatatbildības ir jo īpaši svarīgs ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanai:

•    Vienotība: Euro ir ES vienotā valūta, un kas tiek izstrādāts eurozonai, būtu jāizstrādā arī (kopā ar) tām dalībvalstīm, kuras, kā sagaidāms, pievienosies euro nākotnē. Izņemot Apvienoto Karalisti un Dāniju, visas dalībvalstis, kas nav eurozonas dalībnieces, ir juridiski apņēmušās pakāpeniski ieviest euro 11 . Turklāt, Apvienotajai Karalistei izstājoties no ES, eurozonas ekonomika veidos aptuveni 85 % no ES kopējā iekšzemes kopprodukta. ES politiskā un ekonomiskā integrācija, kuras pamatā ir vienotais tirgus, nozīmē, ka gan eurozonas dalībvalstu, gan dalībvalstu, kas nav eurozonas dalībnieces, nākotne ir jau cieši saistīta, un spēcīga un stabila eurozona ir būtiska tās dalībniecēm, kā arī ES kopumā.

Tas izskaidro to, kāpēc ir svarīgi, lai eurozonas dalībvalstis ar Eiropas Monetārā fonda (“EMF”) starpniecību kopā ar dalībvalstīm, kas nav eurozonas dalībnieces, kuras piedalās banku savienībā, nodrošina atbalsta mehānismu vienotajai noregulējuma valdei (VNV) ar tādiem pašiem noteikumiem, lai sniegtu vienotajai noregulējuma valdei iespēju izmantot šādus līdzekļus, ja nepieciešams, lai tā veiksmīgi sāktu noregulējuma darbību banku savienībā.

•    Efektivitāte: Spēcīgākai ekonomiskajai un monetārajai savienībai ir nepieciešama stingrāka pārvaldība un pieejamo resursu efektīvāks izmantojums. Pašreizējā sistēma joprojām atspoguļo to lēmumu ietekmi, kas pieņemti, lai risinātu vēl nepieredzētu krīzi. Dažkārt tā rezultātā ir daudzkāršoti instrumenti un radušies aizvien vairāk sarežģītu noteikumu, kas ir neskaidrību avots un rada pārklāšanās riskus. Lielākas sinerģijas, uzlabotas procedūras un starpvaldību mehānismu integrēšana ES tiesiskajā regulējumā stiprinātu pārvaldību un lēmumu pieņemšanu. Visas izmaiņas, ko Komisija ierosinājusi kā daļu no šodienas dokumentu kopuma, var īstenot pašreizējo ES līgumu ietvaros arī efektivitātes iemeslu dēļ.

Pieredze liecina par to, ka ir sarežģīti un apgrūtinoši panākt dalībvalstu kopīgu rīcību ar Savienībai piešķirtajām ekonomikas politikas koordinācijas kompetencēm. Kopumā tas, ka vienlaikus pastāv Savienības iestādes un pastāvīgs starpvaldību mehānisms kā ESM, rada sarežģītu vidi, kurā tiesiskā aizsardzība, pamattiesību ievērošana un demokrātiskā pārskatatbildība ir sadrumstalota un nevienmērīgi īstenota. Turklāt lēmumu pieņemšanas procesam saskaņā ar starpvaldību metodi parasti ir nepieciešamas apgrūtinošas valstu procedūras un tādēļ to ir grūti saskaņot ar ātrumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvu krīzes pārvaldību, kā uz to norādīja 2015. gada jūlijā veiktais mēģinājums izmantot EFSM, lai nodrošinātu pārejas posma finansējumu ar ESM atbalstam Grieķijai: ES regulas grozīšana un lēmums to izmantot praksē izrādījās ātrāks nekā parasta lēmuma pieņemšana par ESM līdzekļu izmaksāšanu. Tas arī attiecas uz darbību pielāgošanu jauniem apstākļiem. Tā kā pat visnenozīmīgākajiem grozījumiem ir nepieciešams visu līgumslēdzēju pušu paraksts visaugstākajā politiskajā līmenī, var būt nepieciešams valstu parlamentu apstiprinājums, lai tos mainītu. Šīs procedūras ir laikietilpīgas un var kavēt rīcību laikā, kad tā ir nepieciešama. No otras puses, ES tiesiskais regulējums piedāvā iespējamo metožu kopumu esošo tiesību aktu izmaiņām, un to sarežģītība atbilst attiecīgā jautājuma nozīmīgumam un pieņemamā pasākuma veidam. ES lēmumu pieņemšanas sistēmas piemērošana līdz ar to vajadzības gadījumā attiecīgo noteikumu pielāgošanas procesu padarītu ātrāku. Lielāka sinerģija un racionalizētāka lēmumu pieņemšana stiprinātu pārvaldību un procedūras.

•    Demokrātiskā pārskatatbildība: Ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana nozīmē arī lielāku politisko atbildību un lielāku pārredzamību par to, kas un kad pieņem lēmumus dažādos līmeņos. Tāpec ir nepieciešams Eiropas līmeņa lēmumu pieņemšanu tuvināt iedzīvotājiem un attiecīgos jautājumus izskatīt valsts mēroga debatēs, kā arī nodrošināt, ka valstu parlamentiem un Eiropas Parlamentam ir pietiekamas uzraudzības pilnvaras pār ES ekonomiskās pārvaldības vadīšanu. Tam būtu jānoved arī pie lielākas līdzdalības kolektīvajos lēmumos un atklātības veidā, kā tie tiek pieņemti un paziņoti. Tas jo īpaši attiecas uz EMF kā ESM pēcteci. Demokrātiskā pārskatatbildība ir diskusiju par Eiropas nākotni svarīgs aspekts. ESM laika gaitā ir ieguvis ļoti svarīgu lomu. Tā pārveidošana par EMF būtu jāveic kopā ar centieniem nostiprināt tā darbību stabilā Savienības pārskatatbildības sistēmā kopā ar pilnvērtīgu tiesisko kontroli. Eiropas Parlamenta iesaiste jo īpaši vairotu demokrātisko uzraudzību, vienlaikus tiek pilnībā saglabāta valstu parlamentu loma, ņemot vērā dalībvalstu lielo ieguldījumu EMF.

Visu iepriekšminēto iemeslu dēļ nepieciešamās struktūras finanšu stabilitātes atbalsta sniegšanai eurozonas dalībvalstīm ir vislabāk iestrādājamas Savienības tiesību aktu sistēmā un Savienības struktūras kompetencē, kas izveidota šajā nolūkā. Ņemot vērā finanšu ierobežojumus un problēmas, ar ko saskaras pati Savienība, un uzkrāto ESM pieredzi šajā jomā, šādas struktūras izveide no paša sākuma izmaksu ziņā būtu pārmērīgi neefektīva. Tāpēc ierosinātajā EMF būtu labāk jāiestrādā un jāizmanto jau esošais ESM ar tā pašreizējiem mērķiem, funkcijām un instrumentiem. Komisijas patlaban ierosināto EMF var īstenot pašreizējo Līgumu ietvaros. Papildus šādiem centieniem tas arī rada ideālu iespēju, lai izveidotu kopīgu VNV atbalsta mehānismu. Par atbalsta mehānisma izveidi vienotajam noregulējuma fondam (VNF) dalībvalstis vienojās jau 2013. gadā, kas papildina politisko vienošanos par vienotā noregulējuma mehānisma regulu 12 . Kopīgs galējas nepieciešamības atbalsta mehānisms būtu nepieciešams, lai visām attiecīgajām pusēm nodrošinātu lielāku uzticēšanos attiecībā uz to darbību ticamību, kas jāveic VNV, un lai palielinātu vienotā noregulējuma fonda finansiālās spējas. Kā galējās nepieciešamības instrumentu to izmantotu, ja vienotais noregulējuma fonds izrādītos nepietiekams, lai finansētu attiecīgās bankas vai banku noregulējumu. Mehānisms būtu fiskāli neitrāls laika gaitā, jo visi izmantotie līdzekļi tiktu atgūti no banku sektora dalībvalstīs, kuras piedalās banku savienībā.

Eurozonas dalībvalstu finanšu stabilitātes aizsargāšana ir iemesls, kas saista VNV ar EMF un tā priekšteci, ESM, kas izveidots, lai aizsargātu eurozonas finanšu stabilitāti. Fakstiski patlaban labi izveidotais valstu banku tīkls norāda, ka ne tikai valstu finanšu stabilitāte, bet arī sistēmisko banku finanšu stabilitāte ir svarīgs elements eurozonas finanšu stabilitātei un pašai vienotajai valūtai. Tādēļ pats par sevi saprotams, ka šis priekšlikums nodrošinās saikni starp VNV un EMF darbībām, izveidojot instrumentu, kas ļauj sniegt kredītlīniju vai garantijas VNV tās darbību atbalstam.

Pēdējos gados ir pausti daudzi viedokļi par ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanu. Viedokļi var atšķirties, bet ir plaša vienprātība par to, ka ir nepieciešams panākt turpmāku progresu. Eiropas Parlaments 13  ir sniedzis būtisku ieguldījumu, un ir notikušas svarīgas diskusijas Eurogrupā 14 .

Ierosinātā regula par EMF izveidi ir viena no iniciatīvām, par kurām paziņots Komisijas paziņojumā “Turpmāki soļi ceļā uz ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanu”. Paziņojumā ir sniegts kopsavilkums par visu Komisijas pausto iniciatīvu pamatojumu un saturu. Tajā arī atgādināts, kā šis dokumentu kopums ir iestrādāts plašā plānā, lai pabeigtu ekonomiskās un monetārās savienības izveidi līdz 2025. gadam, un sniedz grafiku rīcībai nākamajos 18 mēnešos.

Šā priekšlikuma pamatā ir iedibinātā Eiropas Stabilizācijas mehānisma struktūra, un ar to izveido Eiropas Monetāro fondu, kas balstās uz ES tiesisko regulējumu. Par to jau tika paziņots piecu priekšsēdētāju ziņojumā un uz to aicināja Eiropas Parlaments, uzsverot nepieciešamību izveidot Eiropas Monetāro fondu, kuram jābūt pienācīgām aizdošanas un aizņemšanās spējām un skaidri noteiktām pilnvarām 15 .

Eiropas Stabilizācijas mehānismu izveidoja 2012. gada oktobrī krīzes kulminācijas laikā. Tajā laikā nopietnā situācija lika rast starpvaldību risinājumu. Tomēr jau tad bija skaidrs, ka to varētu arī sasniegt ES līgumu ietvaros, kā norādīts, piemēram, Komisijas plānā par padziļinātas un patiesas ekonomiskās un monetārās savienības izveidi 16 . 

Gadu gaitā Eiropas Stabilizācijas mehānisms ir izrādījies izšķirošs, palīdzot uzturēt eurozonas finanšu stabilitāti. Tas ir paveikts, nodrošinot papildu finanšu atbalstu grūtībās nonākušajām eurozonas dalībvalstīm. Tā pārveidošana par Eiropas Monetāro fondu vēl vairāk stiprinās tā institucionālo piesaisti. Tas palīdzēs radīt jaunas sinerģijas ES sistēmā, īpaši attiecībā uz pārredzamību, izskatīšanu tiesā un ES finanšu līdzekļu efektivitāti, tādējādi piedāvājot labāku atbalstu dalībvalstīm. Tas arī palīdzēs turpmāk uzlabot sadarbību ar Komisiju un pārskatatbildību pret Eiropas Parlamentu. Tas tiks panākts, neietekmējot veidu, kādā pārskatatbildība tiek pieprasīta no valstu valdībām pret viņu pašu parlamentiem, un saglabājot esošā Eiropas Stabilizācijas mehānisma saistības.

Šī iniciatīva tiek pausta kā priekšlikums Padomes regulai, kam ir nepieciešama Eiropas Parlamenta piekrišana saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 352. pantu. Ar 352. pantu paredzēts Savienības tiesību aktu sistēmā integrēt Eiropas Stabilizācijas mehānismu, jo šī darbība ir nepieciešama eurozonas finanšu stabilitātei 17 , un Līgumos nav noteikts nekāds cits juridiskais pamats, lai ES sasniegtu šo konkrēto mērķi 18 . Minētā panta 2. punktā ir skaidri noteikta valstu parlamentu loma. Vēsturiski vairāki būtiski lēmumi, kas paver ceļu uz ekonomiskās un monetārās savienības izveidi, balstās uz 352. panta ekvivalentu. Piemēram, lēmumi par Eiropas Monetārās sadarbības fondu, Eiropas valūtas vienību un pirmajiem maksājumu bilances mehānismiem tika pieņemti saskaņā ar Eiropas Ekonomikas kopienas līguma 235. pantu, kas ir 352. panta priekštecis.

Šo priekšlikumu papildina projekts, kas varētu kļūt par starpvaldību nolīgumu eurozonas dalībvalstīm, lai tās savstarpēji vienotos par līdzekļu pārvešanu no Eiropas Stabilizācijas mehānisma uz Eiropas Monetāro fondu. Tajā arī ir paredzēts, ka minētais fonds aizstās ESM, tostarp tā juridisko statusu ar visām tā tiesībām un pienākumiem.

Saskaņā ar šodienas priekšlikumu Eiropas Monetārais fonds tiks izveidots kā unikāla juridiska persona saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Tas būs Eiropas Stabilizācijas mehānisma pēctecis ar tā pašreizējām finanšu un institucionālajām struktūrām, kas lielākoties tiks saglabātas. Tas nozīmē, ka Eiropas Monetārais fonds turpinās sniegt finanšu stabilitātes atbalstu dalībvalstīm, kurām tas ir nepieciešams, piesaistīt līdzekļus, emitējot kapitāla tirgus instrumentus, un iesaistīties naudas tirgus darījumos. Dalība nemainīsies, un papildu dalībvalstu iesaiste aizvien būs iespējama, tiklīdz tās būs ieviesušas euro.

Ņemot vērā to, ka Eiropas Monetārais fonds kļūtu par Savienības struktūru, ir nepieciešams veikt dažus mērķtiecīgus pielāgojumus Eiropas Stabilizācijas mehānisma pašreizējā struktūrā. Tie ietver to, ka Padome apstiprina Eiropas Monetārā fonda pieņemtus diskrecionārus lēmumus 19 .

Turklāt šodienas priekšlikums pievieno noteiktu skaitu jaunu iezīmju.

Pirmkārt, Eiropas Monetārais fonds spēs sniegt kopīgu atbalstu vienotajam noregulējuma fondam. Tā ir banku savienības otrā pīlāra būtiska daļa, tā dēvētais vienotais noregulējuma mehānisms 20 . Kad 2013. gadā tika pieņemts vienotais noregulējuma mehānisms, dalībvalstis arī vienojās izstrādāt atbalsta mehānismu vienotajam noregulējuma fondam. Tas tika paredzēts kā galējais līdzeklis, ko izmantotu, ja izrādītos, ka vienotā noregulējuma fonda nekavējoties pieejamie līdzekļi nav pieteikami kapitāla vai likviditātes mērķiem. Dalībvalstis arī vienojās, ka tam vajadzētu būt fiskāli neitrālam vidējā termiņā, lai atbalsta mehānisma jebkura potenciāla izmantošana tiktu atgūta no banku sektora eurozonā.

Jauni ES noteikumi par banku uzraudzību un noregulējumu, kas izstrādāti pēc krīzes, ir būtiski samazinājuši banku maksātnespējas iespējamību un tās potenciālo ietekmi. Tomēr joprojām ir nepieciešams kopīgs fiskāla atbalsta mehānisms, lai uzlabotu vienotā noregulējuma fonda finansiālās spējas. Šāds mehānisms radīs uzticību banku sistēmai, pārliecinot par vienotās noregulējuma valdes veikto darbību ticamību. Tas savukārt faktiski samazinātu tādas situācijas iespējamību, kurā vajadzētu izmantot minēto atbalsta mehānismu.

Pašlaik pastāv plaša vienprātība par to, ka Eiropas Stabilizācijas mehānisms, turpmākais Eiropas Monetārais fonds, ir visatbilstošākais, lai sniegtu šādu atbalstu kredītlīnijas vai garantiju veidā vienotajam noregulējuma fondam. Tas ir atspoguļots šodienas priekšlikumā, kurā ir izklāstīts arī atbilstošs lēmumu pieņemšanas process, lai nodrošinātu, ka atbalsta mehānismu vajadzības gadījumā var ātri izmantot. Ir arī ierosināti īpaši nosacījumi, lai ņemtu vērā to dalībvalstu leģitīmās intereses, kas nav eurozonas dalībnieces, bet kuras ir pievienojušās banku savienībai.

Otrkārt, pārvaldības ziņā priekšlikums ietver iespēju ātri pieņemt lēmumus konkrētās steidzamās situācijās. Ir ierosināts saglabāt vienprātīgu balsojumu attiecībā uz visiem būtiskajiem lēmumiem, kam ir finansiāla ietekme (piemēram, kapitāla prasījumi). Tomēr balsošana ar pastiprinātu kvalificētu balsu vairākumu, kurā ir nepieciešami 85 % balsu, ir ierosināta konkrētiem lēmumiem par stabilitātes atbalstu, izmaksām un atbalsta izmantošanu.

Treškārt, attiecībā uz finansiālās palīdzības programmu pārvaldību, šajā priekšlikumā ir paredzēta EMF tiešāka iesaiste līdzās Eiropas Komisijai.

Ceturtkārt, priekšlikumā ir sniegta atsauce uz iespēju, ka Eiropas Monetārais fonds izstrādā jaunus finanšu instrumentus. Laika gaitā šādi instrumenti varētu papildināt vai atbalstīt citus ES finanšu instrumentus un programmas. Šādas sinerģijas varētu izrādīties jo īpaši noderīgas, ja Eiropas Monetārajam fondam nākotnē ļaus piedalīties atbalsta sniegšanā iespējamā stabilizācijas funkcijā.

Ņemot vērā šīs izmaiņas, Eiropas Monetārais fonds kļūs par stabilu krīzes pārvaldības struktūru Savienības satvarā, strādājot pilnā sinerģijā ar pārējām ES iestādēm. Padome un Komisija saglabās savas kompetences un pienākumus ekonomiskās un fiskālās uzraudzības, kā arī politikas koordinācijas jomā, kā noteikts ES līgumos.

Var arī paātrināt praktisko sadarbību, lai labāk kalpotu dalībvalstīm, sadarbotos ar tirgus dalībniekiem un novērstu darbību pārklāšanos. Būtu jācenšas panākt lielāka sadarbība, ņemot vērā turpmāku progresu ceļā uz ekonomiskās un monetārās savienības nostiprināšanu.

•ESM struktūras ierosinātie uzlabojumi

•Saderība ar esošajiem politikas noteikumiem politikas jomā

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Lai arī uz LESD 352. pantu balstīto pasākumu Padome pieņem vienprātīgi (ES28), šāda pasākuma piemērošanu var ierobežot līdz konkrētam dalībvalstu skaitam, ja šis ierobežojums ir objektīvi pamatots. Fakts, ka ESM darbojas tikai, lai aizsargātu eurozonas finanšu stabilitāti, pamato to, ka tā dalība aprobežojas tikai ar eurozonas dalībvalstīm. Tā rezultātā ierosinātais EMF varētu darboties, kā pašlaik darbojas ESM, tā atbalsts ir pieejams tikai eurozonas dalībvalstīm, un tā iekšējo pārvaldības struktūru veido tās pašas dalībvalstis.•Subsidiaritāte (neekskluzīvai kompetencei)

•Proporcionalitāte

Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt finanšu stabilitāti eurozonā un ES kopumā, tās dalībvalstīs un tajās dalībvalstīs, kuras piedalās banku savienībā. Priekšlikumā ir izklāstīta racionalizēta sistēma finanšu stabilitātes atbalsta sniegšanai EMF dalībniecēm un kredītlīniju un garantiju sniegšana VNV labā attiecībā uz iespējamo noregulējuma darbību finansēšanu, ko sākušas dalībvalstis, kuras piedalās banku savienībā.

Priekšlikumā ir izklāstītas dažādas lomas un pienākumi visām EMF pārvaldības struktūrām un pārējām iesaistītajām Savienības iestādēm. Tajā ir arī noteikti finanšu instrumenti, kas ir EMF rīcībā, lai tas sasniegtu savus mērķus.

Izveidojot Savienībā centrālu iestādi, kas atbild par finansiālās palīdzības sniegšanu dalībvalstīm, priekšlikums palīdz risināt eurozonas un tās dalībvalstu finanšu stabilitātes riskus, vienlaikus saglabājot dalībvalstu fiskālos pienākumus, pieprasot EMF dalībniecēm izpildīt stingrus politikas nosacījumus, kas atbilst izvēlētajam finansiālās palīdzības instrumentam un novēršamajām nepilnībām. Turklāt EMF arī tiktu uzticēts sniegt finansiālo atbalstu VNV. EMF iesaiste veicinās negatīvās atgriezeniskās saites nepilnību novēršanu starp valstīm, bankām un reālo ekonomiku, kas ir svarīgi EMS vienmērīgai darbībai.

Tajā pašā laikā priekšlikums aprobežojas ar to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu EMF mērķi samazināt eurozonas un tās dalībvalstu finanšu stabilitātes riskus. Jebkādam atbalstam, ko EMF sniedz EMF dalībniecēm, piemēro politikas nosacījumus, kuru mērķis ir novērst nepilnības šādā dalībvalstī, lai ātri atgūtu stabilu un ilgtspējīgu ekonomisko un finansiālo situāciju un atjaunotu vai uzlabotu attiecīgās dalībnieces pašfinansēšanas spējas finanšu tirgos.

•Instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums

2017/0333 (APP)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par Eiropas Monetārā fonda izveidi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un jo īpaši tā 352. pantu.

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās Bankas atzinumu 22 ,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Nepieredzētā finanšu un ekonomikas krīze, kas kopš 2007. gada skāra pasauli un Savienību, nopietni apdraudēja finanšu stabilitāti un iedragāja ekonomikas izaugsmi, kā rezultātā ievērojami pasliktinājās vairāku dalībvalstu deficīta un parāda situācija, tāpēc vairākas no tām meklēja finansiālu atbalstu Savienības regulējuma ietvaros un ārpus tā.

(2)Minētā krīze atklāja, ka Savienībai trūkst pietiekami stabilu instrumentu, lai ātri un izlēmīgi reaģētu uz tās finanšu stabilitātes apdraudējumiem. Minētie instrumenti ir svarīgi eurozonas, tās dalībvalstu, tās pilsoņu un citu ekonomikas dalībnieku stabilitātei un ir būtiski, lai stiprinātu uzticību vienotajai valūtai.

(3)Reaģējot uz ārkārtas situāciju, kad ievērojami pasliktinājās vairāku dalībvalstu aizņemšanās nosacījumi, papildus tam, ko varēja skaidrot ar ekonomikas pamatiem, apdraudot Savienības finanšu stabilitāti, tika pieņemti vairāki pasākumi, no kuriem daži bija ārpus Savienības regulējuma.

(4)Pirmkārt, 2010. gadā tika izveidots Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms (“EFSM”), ar kura starpniecību Savienība varēja sniegt finansiālu atbalstu dalībvalstīm. Minētais mehānisms Savienībai ļāva koordinēti, ātri un aktīvi reaģēt uz akūtām grūtībām konkrētā dalībvalstī, bet ar ierobežotām finansēšanas spējām un tikai īslaicīgi.

(5)Otrkārt, 2010. gadā dalībvalstis, kuru valūta ir euro, savā starpā izveidoja arī pagaidu Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu (“EFSI”). EFSI ir sniedzis finansiālu atbalstu Īrijai, Portugālei un Grieķijai. Atbalstu finansēja EFSI, emitējot obligācijas un citus parāda instrumentus kapitāla tirgos. EFSI vairs nesniedz finansiālu atbalstu, jo šo uzdevumu tagad veic vienīgi Eiropas Stabilizācijas mehānisms (“ESM”).

(6)Treškārt, 2010. gada 17. decembrī Eiropadome vienojās par nepieciešamību dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, izveidot pastāvīgu stabilizācijas mehānismu, kas aizstāj EFSI, iespējama jauna finansiāla atbalsta sniegšanai.

(7)ESM tika izveidots kā starptautiska finanšu iestāde ar 2012. gada 2. februāra Līgumu par Eiropas Stabilizācijas mehānisma izveidi, kas noslēgts ārpus Savienības regulējuma. ESM uzņēmās EFSI uzdevumu sniegt finansiālu atbalstu dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, un sāka darboties 2012. gada oktobrī.

(8)Gadu gaitā ESM izrādījās izšķirošs, palīdzot saglabāt eurozonas finanšu stabilitāti. Tas to paveica, sniedzot papildu finansiālu atbalstu eurozonas dalībvalstīm, kas nonākušas grūtībās. Tā pārveide par Eiropas Monetāro fondu (“EMF”) vēl vairāk stiprinās tā institucionālo piesaisti. Tas palīdzēs radīt jaunas sinerģijas ES regulējuma ietvaros, jo īpaši pārredzamības, ES finanšu līdzekļu efektivitātes un juridiskās pārskatīšanas ziņā, tādējādi piedāvājot labāku atbalstu dalībvalstīm. Tas palīdzēs arī uzlabot turpmāko sadarbību ar Komisiju un pārskatatbildību pret Eiropas Parlamentu. Tas tiks paveikts, neietekmējot veidu, kādā valstu valdības atskaitās valstu parlamentiem, un saglabājot ESM saistības.

(9)ESM integrācija Savienības regulējumā, izveidojot EMF, arī palīdz palielināt pārredzamību un pārskatatbildību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (“EMS”). Krīzes kulminācijā tika pieņemti tālejoši lēmumi attiecībā uz dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, un to iedzīvotājiem. Galvenā loma, kāda ESM bija finanšu stabilitātes nodrošināšanā, ievērojot stingrus nosacījumus, attaisno tā integrāciju Savienības regulējumā, lai nodrošinātu labāku dialogu, savstarpēju uzticēšanos un lielāku demokrātisku pārskatatbildību un leģitimitāti Savienības lēmumu pieņemšanas procesos. Tādējādi EMF būtu jāatskaitās Eiropas Parlamentam un Padomei.

(10)Lai pastiprinātu Eiropas Parlamenta īstenoto demokrātisko kontroli, EMF katru gadu būtu jāziņo par savu uzdevumu izpildi. Parlamentam vajadzētu būt pilnvarotam uzdot mutiskus un rakstiskus jautājumus un rīkot uzklausīšanu. Ņemot vērā EMF darbību sensitīvo raksturu un to ietekmi uz finanšu tirgiem, Parlamentam vajadzētu būt iespējai organizēt konfidenciālas mutiskas apspriedes ar EMF rīkotājdirektoru par panākumiem, kas gūti finanšu stabilitātes atbalsta sniegšanā vai īstenošanā EMF dalībniecei, kā arī finansiāla atbalsta sniegšanā Vienotajai noregulējuma valdei (“VNV”).

(11)Pārredzamības un demokrātiskas kontroles apsvērumu dēļ valstu parlamentiem vajadzētu būt tiesībām saņemt informāciju par EMF darbībām un iesaistīties dialogā ar to. EMF dalībnieces valsts parlamentam vajadzētu būt iespējai uzaicināt rīkotājdirektoru piedalīties apspriedē par panākumiem, kas gūti finanšu stabilitātes atbalsta darbības īstenošanā, ņemot vērā šāda pasākuma ietekmi uz attiecīgo EMF dalībnieci. Šāda viedokļu apmaiņa varētu palīdzēt veicināt saprašanos starp EMF un attiecīgo EMF dalībnieci.

(12)LES un LESD nav paredzētas nepieciešamās pilnvaras konkrēta juridiskā pamata veidā, lai izveidotu pastāvīgu Savienības struktūru, kas ir atbildīga par finansiāla atbalsta sniegšanu, lai nodrošinātu eurozonas un to dalībvalstu finanšu stabilitāti, kuru valūta nav euro, bet kuras piedalās banku savienībā.

(13)Bez šāda konkrēta juridiskā pamata Padome ar Eiropas Parlamenta piekrišanu drīkst izveidot EMF kā pasākumu, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu vienu no Līgumos noteiktajiem mērķiem LESD 352. panta nozīmē.

(14)Ņemot vērā ciešo saistību starp dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, būtiski riski šo dalībvalstu finanšu stabilitātei varētu apdraudēt visas eurozonas finanšu stabilitāti. Tāpēc EMF būtu jāsniedz finanšu stabilitātes atbalsts dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, ja tas ir nepieciešams, lai aizsargātu eurozonas vai tās dalībvalstu finanšu stabilitāti.

(15)Tāpēc Savienības rīcība ir nepieciešama, lai sasniegtu mērķus izveidot ekonomisko un monetāro savienību, kuras valūta ir euro, saskaņā ar LES 3. panta 4. punktu, un panākt stabilu Eiropas attīstību, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomikas izaugsme un cenu stabilitāte, sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību saskaņā ar LES 3. panta 3. punktu. Konkrētāk, eurozonas, dalībvalstu, kuru valūta ir euro, un dalībvalstu, kuru valūta nav euro, bet kuras piedalās banku savienībā, finanšu stabilitātes aizsargāšanas mērķis ir panākt dziļāku, taisnīgāku un noturīgāku ekonomisko un monetāro savienību.

(16)Tā kā šīs regulas mērķus dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt, rīkojoties individuāli, bet tos tāpēc rīcības mēroga dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienībai ir jāpieņem pasākumi saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu.

(17)EMF būtu jāizveido saskaņā ar Savienības tiesību aktiem kā Savienības struktūra ar juridiskas personas statusu.

(18)EMF būtu jāreglamentē ar šo regulu un EMF statūtiem, kas ir tās neatņemama sastāvdaļa. EMF statūtos būtu jāiekļauj attiecīgie noteikumi par EMF juridisko statusu, dalību, mērķiem un uzdevumiem, tā organizāciju un iekšējo lēmumu pieņemšanu, EMF aizdošanas spējām un kapitālu, noteikumi, kas reglamentē stabilitātes atbalsta sniegšanu dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, un EMF atbalstu VNV, normas par EMF finanšu noteikumiem un finanšu pārvaldību un pārejas noteikumi, kas reglamentē jaunu EMF dalībnieču sākotnējā kapitāla iemaksu, un noteikumi par EMF iemaksu atslēgas pagaidu korekciju, un vairāki vispārīgi noteikumi.

(19)Lai nodrošinātu darbību vienmērīgu turpināšanu un nepieciešamo juridisko noteiktību, EMF vajadzētu aizstāt ESM, pārņemot tā juridisko statusu, tostarp visas tā tiesības un pienākumus.

(20)ESM pārņemšana, ko veic EMF, nerada jaunas finansiālas saistības dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, attiecībā uz to iemaksu EMF reģistrētajā kapitālā, kuru tās jau ir parakstījušas.

(21)Ņemot vērā ESM juridisko statusu kā starptautiskai finanšu iestādei, pamatojoties uz starptautisku nolīgumu starp dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, valdei kā ESM augstākajai lēmumu pieņemšanas struktūrai, kas pārstāv ESM līguma puses, būtu jāsniedz iepriekšēja piekrišana šādai pārņemšanai un parakstītā kapitāla nodošanai. Pāņemšana būtu jāveic, stājoties spēkā šai regulai vai saņemot ESM piekrišanu, atkarībā no tā, kurš no šiem notikumiem notiek vēlāk.

(22)Visām dalībvalstīm, kuru valūta ir euro un kuras pašlaik ir ESM līguma puses, vajadzētu būt EMF dalībniecēm šīs regulas spēkā stāšanās brīdī. Euro pieņemšanas rezultātā dalībvalstij vajadzētu kļūt par EMF dalībnieci ar visām tiesībām un pienākumiem tāpat kā esošajām EMF dalībniecēm.

(23)Jaunas EMF dalībnieces tiesībām saskaņā ar šo regulu, tostarp balsstiesībām, vajadzētu būt atkarīgām no to parakstīšanās uz iemaksu reģistrētajā kapitālā.

(24)Būtu jāparedz pārejas noteikumi, kas ir līdzīgi ESM līgumā paredzētajiem noteikumiem, attiecībā uz EMF dalībniecēm, kas pieņem euro pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Šīm dalībniecēm vajadzētu būt iespējai veikt iemaksu EMF kapitālā pa daļām. Tāmm jaunajāmm EMF dalībniecēm, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 75 procentiem no Savienības IKP uz vienu iedzīvotāju gadā pirms to pievienošanās EMF, būtu jāpiemēro iemaksu atslēgas pagaidu korekcija, veicot iemaksu EMF kapitālā. Tādā gadījumā pagaidu korekcija būtu jāpiemēro 12 gadus.

(25)EMF sniegtajam stabilitātes atbalstam būtu jāpiemēro stingri politikas nosacījumi. Šiem nosacījumiem vajadzētu būt atbilstīgiem izvēlētajam finansiālā atbalsta instrumentam.

(26)Politikas nosacījumi, kas attiecas uz finansiālā atbalsta mehānismu, būtu jānosaka saparašanās memorandā, un tiem būtu pilnībā jāatbilst ekonomikas politikas koordinācijas pasākumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD. Sociālās ietekmes novērtējumam būtu jāsniedz informācija sarunās par saprašanās memorandu un jāvirza īstenošanas pēcpārbaude un uzraudzība.

(27)Vienotais uzraudzības mehānisms (“VUM”), kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 23 , un vienotais noregulējuma mehānisms (“VNM”), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 806/2014 24 , tika izveidoti, reaģējot uz krīzi, virzībā uz banku savienību, lai ietvertu dalībvalstis, kuru valūta ir euro, un tās dalībvalstis, kuru valūta nav euro, bet kuras izvēlas piedalīties VUM (“iesaistītās dalībvalstis”), saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 7. pantu, attiecinot uz tām ECB uzraudzības pilnvaras un VNV noregulējuma pilnvaras attiecībā uz to kredītiestādēm.

(28)Uzraudzības kontroles un noregulējuma darbības Savienības līmenī ir banku savienības izveides pamatā. Tāpēc EMF būtu jāsniedz finansiāls atbalsts VNV, ar Regulu Nr. 806/2014 izveidotai centrālai noregulējuma iestādei, izmantojot kredītlīnijas vai garantijas uzdevumiem, kurus VNV pilda vai pildīs saistībā ar kredītiestādēm banku savienībā.

(29)VNM izveides ietvaros tika izveidots vienotais noregulējuma fonds (“VNF”). To finansē banku iemaksas, kas piesaistītas valstu līmenī un apvienotas Savienības līmenī. Saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 74. pantu VNV var slēgt līgumus par VNF publiska finansējuma nodrošināšanu attiecībā uz papildu finansēšanas līdzekļiem, kas jāizmanto, ja ex ante un ex post iemaksas nav pietiekamas, lai izpildītu Fonda pienākumus.

(30)EMF vajadzētu būt pietiekamiem finansēšanas līdzekļiem, lai efektīvi pildītu savus pienākumus. Ņemot vērā Savienības ierobežotos pašu resursus, EMF dalībniecēm būtu jānodrošina nepieciešamie līdzekļi apmaiņā pret šajā regulā paredzētajām tiesībām. Tas būtu jāatspoguļo attiecīgos pārvaldības noteikumos un balsošanas noteikumos, nodrošinot dalībniecēm pietiekamu uzraudzību pār to sniegto līdzekļu izlietojumu.

(31)Ņemot vērā EMF īpašo finanšu struktūru, katras EMF dalībnieces basstiesībām būtu jāatspoguļo to individuālā finanšu iemaksa EMF. Tāpēc lēmumu pieņemšanai EMF pārvaldības struktūrās būtu jānotiek saskaņā ar balsošanas noteikumiem, kas balstās uz ESM līgumā jau pastāvošajiem noteikumiem, lai pēc iespējas nodrošinātu esošās balsošanas prakses turpināšanu.

(32)Ciktāl dalībvalstis, kuru valūta nav euro, piedalās banku savienībā, to pārstāvjiem būtu jāpiedalās valdes sanāksmēs apspriedēs par kredītlīniju vai garantiju izmantošanu VNV atbalstam.

(33)Valdei un direktoru padomei vajadzētu būt iespējai izveidot pastāvīgas vai ad hoc komitejas vai palīgstruktūras, ko tās uzskata par nepieciešamām vai lietderīgām, lai tām vai rīkotājdirektoram sniegtu konsultācijas vai citādu palīdzību to attiecīgo pienākumu izpildē. Būtu jānosaka iekšēji noteikumi par to uzdevumiem, sastāvu un darbību. Šādām komitejām vai palīgstruktūrām nevajadzētu būt lēmumu pieņemšanas pilnvarām.

(34)Saskaņā ar iedibināto judikatūru lēmumi, kurus pieņem EMF regulējuma ietvaros par ekonomikas politiku un kuri ietver ievērojamu rīcības brīvību, būtu jāpieņem tikai ar Savienības iestāžu apstiprinājumu un atbildību. Atbilstīgi Līgumos paredzētajām pilnvarām par dalībvalstu ekonomikas politikas koordināciju un sekundāriem Savienības tiesību aktiem pilnvaras apstiprināt šādus lēmumus saskaņā ar LESD 291. pantu būtu jāuztic Padomei.

(35)Attiecībā uz instrumentiem, kuru mērķis ir piešķirt stabilitātes atbalstu EMF dalībniecēm, šī regula tiek pieņemta saskaņā ar LESD 352. pantu kā nepieciešams pasākums, kas papildina Līguma noteikumos paredzētās pilnvaras attiecībā uz dalībvalstīm, kuru valūta ir euro (LESD 136. līdz 138. pants). Saskaņā ar minētajiem noteikumiem balsošanā attiecībā uz Padomes pasākumiem piedalās tikai tie locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuru valūta ir euro. Attiecībā uz minētajiem instrumentiem šī regula attiecas vienīgi uz to resursu izlietojumu, ko darījušas pieejamus dalībvalstis, kuru valūta ir euro, vienīgi minētajām dalībvalstīm, lai garantētu stabilitāti eurozonā. Rezultātā attiecībā uz Padomes lēmumiem apstiprināt iepriekšējā apsvērumā minētās darbības būtu jāaptur ārpus eurozonas esošo dalībvalstu balsis, un balsojumā būtu jāpiedalās tikai tiem Padomes locekļiem, kas pārstāv dalībvalstis, kuru valūta ir euro.

(36)Būtu jāizveido ārkārtas procedūra, lai Padome apstiprinātu EMF pārvaldības struktūru lēmumus vai iebilstu pret tiem, ja EMF dalībniecēm ir steidzami nepieciešama finanšu stabilitātes atbalsta sniegšana. Tādā gadījumā valdes priekšsēdētājam vajadzētu būt iespējai pieprasīt Padomei apstiprināt lēmumu vai iebilst pret to 24 stundu laikā pēc lēmuma nosūtīšanas. Ārkārtas procedūru varētu izmantot finanšu noteikumu un finanšu palīdzības līgumu apstiprināšanai par atbalsta sniegšanu VNV, izmantojot EMF kredītlīnijas vai garantijas.

(37)Valdei vajadzētu būt tiesīgai pieņemt reglamentu, kas reglamentē EMF darbības praktiskos aspektus. Minētajam reglamentam būtu jāaizstāj ESM statūti un valdes un direktoru padomes reglaments.

(38)EMF aizdošanas spējām vajadzētu būt vismaz EUR 500 000 miljoniem. Minētā summa atspoguļo ESM esošās aizdošanas spējas. Valdei vajadzētu būt iespējai palielināt aizdošanas spējas, ja tā uzskata, ka šāda pārskatīšana ir lietderīga, lai EMF varētu īstenot savus mērķus un saistītos uzdevumus. Tā kā šādam lēmumam ir būtiska finansiāla ietekme uz EMF dalībniecēm, tas valdei būtu jāpieņem vienprātīgi. Pienācīgi pamatotos ārkārtas gadījumos valde var provizoriski samazināt aizdošanas spējas, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu EMF spēju pildīt savas funkcijas.

(39)Sākumā EMF sākotnējam reģistrētajam kapitālam būtu jāastpoguļo ESM reģistrētais kapitāls. Dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, vajadzētu būt EMF reģistrētāā kapitāla vienīgajām parakstītājām; tā apmēram vajadzētu būt EUR 704 798,7 miljoniem, kas jāsadala vienādās daļās. EMF dalībnieces atbildībai vajadzētu būt ierobežotai atbilstīgi tās daļai reģistrētajā kapitālā. EMF dalībniecēm nevajadzētu būt atbildīgām par EMF saistībām. No Savienības budžeta nebūtu jāsedz EMF izdevumi vai zaudējumi.

(40)Valdei vajadzētu būt iespējai palielināt sākotnējo reģistrēto kapitālu, ja tā uzskata, ka šāds palielinājums ir lietderīgs, lai EMF varētu īstenot savus mērķus un uzdevumus. Izrietošais kapitāls un daļas starp EMF dalībniecēm būtu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(41)Tāpat kā ESM arī EMF būtu jāsniedz stabilitātes atbalsts savām dalībniecēm, ja ir traucēta vai, iespējams, tiks traucēta to regulāra piekļuve tirgus finansējumam.

(42)EMF būtu jāiesaista saprašanās memoranda sarunās un parakstīšanā, ņemot vērā finansiālā atbalsta nosacījumiem piešķirto nozīmi, lai nodrošinātu EMF finansiālā atbalsta atmaksāšanu.

(43)ESM pašlaik pieejamo finanšu instrumentu klāstam vajadzētu būt pieejamam arī EMF, tostarp iespējai sniegt finansiālo palīdzību piesardzības pasākumu veidā, finansiālo palīdzību kredītiestāžu rekapitalizācijai EMF dalībvalstī, kredītiestāžu tiešai rekapitalizācijai EMF dalībvalstī, aizdevumu sniegšanai un EMF dalībnieces obligāciju pirkšanai primārajos un sekundārajos tirgos.

(44)Finanšu stabilitātes atbalsta kā finansiālās palīdzības piesardzības pasākumu veidā mērķis ir atbalstīt stabilu politiku un novērst krīzes situācijas, dodot EMF dalībniecēm iespēju saņemt EMF atbalstu, pirms tās saskaras ar ievērojamām grūtībām piesaistīt līdzekļus kapitāla tirgos. Finansiālās palīdzības piesardzības pasākumu veidā mērķis ir palīdzēt EMF dalībniecēm, kuru ekonomiskais stāvoklis joprojām ir stabils, lai saglabātu piekļuvi tirgus finansējumam, pastiprinot to makroekonomikas rādītāju ticamību, vienlaikus nodrošinot atbilstīgu drošības tīklu.

(45)Finansiālajam atbalstam EMF dalībniecēm aizdevuma veidā, lai rekapitalizētu saņēmējas kredītiestādes, būtu jāattiecas uz gadījumiem, kad finanšu vai ekonomiskās grūtības ir saistītas ar finanšu sektoru, bet nevis tieši saistītas ar fiskālo politiku vai struktūrpolitiku. Tāpēc finansiālais atbalsts finanšu iestāžu rekapitalizācijai būtu jāpiešķir EMF dalībniecei ārpus makroekonomikas korekciju programmas regulējuma.

(46)Kredītiestāžu tiešas rekapitalizācijas instrumenta mērķis ir saglabāt visas eurozonas un tās dalībvalstu finanšu stabilitāti, paredzot tos īpašos gadījumus, kuros EMF dalībniecei ir ievērojamas grūtības ar finanšu sektoru, kuras nevar atrisināt, būtiski neapdraudot tās fiskālo stabilitāti, sakarā ar finanšu sektora ievērojamu kaitīgas ietekmes risku valstij. Minētā instrumenta izmantošanu varētu arī apsvērt, ja citu alternatīvu sekas būtu apdraudējums EMF dalībnieces pastāvīgai piekļuvei tirgum. Ciktāl EMF aizdevuma instrumenta izmantošana finanšu iestāžu rekapitalizācijai nav iespējama, šāda finansiālā atbalsta mērķis ir palīdzēt novērst finanšu sektora kaitīgas ietekmes risku valstij, nodrošinot iestāžu tiešo rekapitalizāciju, tādējādi samazinot apburtā loka riskus starp nestabilo finanšu sektoru un valsts kredītspējas pasliktināšanos.

(47)Vajadzētu būt finanšu stabilitātes atbalstam aizdevumu veidā, lai palīdzētu EMF dalībniecēm, kurām ir ievērojamas finansējuma vajadzības, bet kuras lielā mērā ir zaudējušas piekļuvi tirgus finansējumam, jo tās nevar atrast aizdevējus vai aizdevēji sniegs finansējumu par pārmērīgām cenām, kas nelabvēlīgi ietekmētu publisko finanšu stabilitāti.

(48)Tāpat kā ESM aizdevumiem arī EMF turpmākiem aizdevumiem un neatmaksātiem EMF aizdevumiem vajadzētu būt privileģēta kreditora statusam līdzīgā veidā kā Starptautiskā Valūtas fonda (“SVF”) aizdevumiem. Tomēr tiem vajadzētu būt otrajā vietā aiz SVF aizdevumiem. Minētajam statusam vajadzētu būt spēkā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(49)Lai EMF dalībnieces saglabātu vai atjaunotu savu piekļuvi tirgum, EMF vajadzētu būt iespējai iesaistīties pirkumos obligāciju vai to citu parāda vērtspapīru primārajā tirgū, kurus EMF dalībnieces emitē primāro tirgu atbalsta instrumenta ietvaros, papildus regulāriem aizdevumiem makroekonomikas korekciju programmas ietvaros vai līdzekļu izņemšanai kā finansiālās palīdzības instrumentu piesardzības pasākumu veidā.

(50)EMF vajadzētu būt iespējai pirkt EMF dalībnieces obligācijas sekundārajā tirgū. Sekundāro tirgu atbalsta instrumenta mērķim vajadzētu būt atbalstīt EMF dalībnieču valsts parāda tirgu labu funkcionēšanu ārkārtas apstākļos, kad tirgus likviditātes trūkums apdraud finanšu stabilitāti, ar risku paaugstināt valsts vērtspapīru procentu likmes neilgtspējīgos līmeņos un radīt refinansēšanas problēmas attiecīgās EMF dalībnieces banku sistēmai. EMF intervencei sekundārajā tirgū būtu jādod iespēja tirgus uzturēšanai, kas nodrošinātu zināmu parāda tirgus likviditāti un stimulētu ieguldītājus turpmāk piedalīties EMF dalībnieču finansēšanā.

(51)Dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, būtu jāatbalsta EMF un to citu dalībvalstu līdzvērtīgs kreditora statuss, kuras sniedz divpusējus aizdevumus sadarbībā ar EMF.

(52)Šai regulai nebūtu jāietekmē apņemšanās starp ESM dibināšanas līguma pusēm saskaņā ar minētā līguma 12. panta 3. punktu, proti, ka kopējas rīcības klauzulas jāiekļauj visos jaunos eurozonas valsts vērtspapīros, kuru termiņš pārsniedz vienu gadu, tādā veidā, kas nodrošina, ka to juridiskā ietekme ir identiska.

(53)Atbalsts VNV, izmantojot kredītlīnijas vai garantijas, būtu jādara pieejams situācijās, kurās summas, kas piesaistītas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 70. pantu, nav pietiekamas, lai segtu zaudējumus, izmaksas vai citus izdevumus, kas radušies, izmantojot VNF attiecībā uz noregulējuma darbībām, un kurās nav uzreiz pieejamas ārkārtas ex post iemaksas, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 806/2014 71. pantā.

(54)Lai nodrošinātu atbilstīgu līdzvērtīgu attieksmi banku savienībā, iesaistītajām dalībvalstīm, kuru valūta nav euro, paralēli EMF būtu jāpiedāvā VNV kredītlīnijas vai garantijas ar līdzvērtīgiem noteikumiem kā EMF kredītlīnijas vai garantijas.

(55)Citām dalībvalstīm, kuru valūta nav euro, būtu jāsniedz kredītlīnijas vai garantijas, paziņojot pārējām dalībvalstīm, Komisijai, ECB un Eiropas Banku iestādei lūgumu veidot ciešu sadarbību ar ECB attiecībā uz to uzdevumu izpildi, kas tai uzticēti saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013, atkarībā no ECB lēmuma pieņemšanas.

(56)No 2024. gada 1. janvāra VNF resursi tiks pilnībā kopīgoti. Regulā (ES) Nr. 806/2014 paredzēts, ka no minētā datuma bankām visās dalībvalstīs, kas piedalās banku savienībā, jāveic iemaksas VNF un jāveic ārkārtas ex post iemaksas, lai atmaksātu aizņēmumus no trešām personām, atbilstīgi atslēgai, kas noteikta, pamatojoties uz to lielumu un riska profilu. Tā kā atbalsts VNV ir paredzēts, lai papildinātu VNF resursus, tai pašai atslēgai, ko piemēro to dalībvalstu līmenim, kuru valūta nav euro un kuras piedalās banku savienībā un EMF, vajadzētu būt pamatam, lai noteiktu to attiecīgo dalību sniedzamajā atbalstā.

(57)Valdei būtu jāpieņem piemērojamie nooteikumi EMF sniegtā atbalsta izveidei. Lai nodrošinātu to attiecīgo iesaisti, EMF un iesaistītajām dalībvalstīm, kuru valūta nav euro, būtu jāvienojas par finanšu noteikumiem, ko piemēro kredītlīnijām vai garantijām, kuras jāsniedz VNV, kā arī kopējo piemērojamo maksimālo apjomu, kas būtu proporcionāli jāpārskata, kad dalībvalsts, kuras valūta nav euro, pievienojas banku savienībai.

(58)Rīkotājdirektoram vajadzētu būt pilnvarām izlemt 12 stundu laikā pēc VNV lūguma saņemšanas par kredītlīnijas izmantošanu vai garantiju sniegšanu VNV saistībām.

(59)Lai nodrošinātu papildu finanšu līdzekļu tūlītēju pieejamību VNF, VNV vajadzētu būt iespējai izdot atbalsta lūgumu pirms konkrētas noregulējuma shēmas pieņemšanas. Tas būtu jādara, apspriežoties ar Komisiju, atbilstīgi procedūrai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 18. pantu. Attiecībā uz lēmumiem par noregulējuma shēmām rīkotājdirektora lēmumam būtu jāstājas spēkā tikai pēc tam, kad stājas spēkā noregulējuma shēma saskaņā ar minētās regulas 18. pantu. Lūguma un lēmuma secībai nebūtu jāpalielina noregulējuma procedūras esošais termiņš, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 806/2014 18. pantā.

(60)Rīkotājdirektora lēmumam par līdzekļu izmaksu vai garantiju piešķiršanu vajadzētu būt atkarīgam tikai no VNV, kas veic savas darbības saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 806/2014, tostarp piemērojamiem iekšējās rekapitalizācijas noteikumiem. Nebūtu jāpiemēro citi nosacījumi.

(61)Lai nodrošinātu, ka EMF vajadzības gadījumā joprojām var sniegt finansiālu atbalstu savām dalībniecēm, summai, kas pieejama atbalsta sniegšanai VNV, būtu jānosaka maksimālais apjoms EUR 60 000 miljonu apmērā. Tomēr EMF vajadzētu būt iespējai elastīgi reaģēt uz neparedzētām finansēšanas vajadzībām, kas izriet no noregulējuma darbībām. Tāpēc valdei vajadzētu būt pilnvarām attiecīgi palielināt maksimālo apjomu.

(62)Jebkurš finansiālais atbalsts, kuru EMF sniedzis VNV, un jebkurš finansiālais atbalsts, ko sniedz iesaistītās dalībvalstis, kuru valūta nav euro, VNV būtu pilnībā jāatmaksā no pašu resursiem, tostarp iemaksas no nozares.

(63)Būtu jānosaka atbilstīgi noteikumi attiecībā uz EMF budžetu un tās pārskatu iekšējo un ārējo revīziju. EMF pārskati un finanšu pārskati būtu jārevidē un jāapliecina neatkarīgiem ārējiem revidentiem, jo EMF ir finanšu tirgu dalībnieks. Turklāt vajadzētu būt neatkarīgai revidentu padomei, kuras uzdevumiem vajadzētu būt pārbaudīt un revidēt EMF pārskatus un nodrošināt EMF atbilstību, izpildi un pareizu riska pārvaldību. Tai būtu jāuzrauga un jāpārbauda arī EMF iekšējas un ārējās revīzijas pārbaudes procesi.

(64)Neatkarīgu ārējo revidentu un revidentu padomes pilnvaras neskar Eiropas Revīzijas palātas pilnvaras saskaņā ar LESD 287. pantu.

(65)LES un LESD pievienotajam Protokolam Nr. 7 par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti vajadzētu būt piemērojamam EMF. Valdes priekšsēdētājam un jo īpaši valdes locekļiem, valdes locekļu aizstājējiem, direktoriem un direktoru aizstājējiem kā EMF dalībnieču pārstāvjiem vajadzētu būt privilēģijām un imunitātei, kas piešķirtas saskaņā ar minētā protokola 10. pantu.

(66)Lai EMF varētu pildīt uzdevumus, kurus pašlaik veic ESM, kā arī savus jaunos uzdevumus, būtu jānosaka pārejas pasākumi, jo īpaši attiecībā uz rīkotājdirektoru, rīkotājpadomi un darbiniekiem, kuri pašlaik ir nodarbināti saskaņā ar līgumu ar ESM. Tam būtu jāattiecas arī uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kurus pašlaik nodarbina ESM. Esošajām līgumsaistībām jāturpina attiekties uz darbiniekiem, kurus ESM nodarbinājis pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Darbiniekiem, kuri pievienojas EMF pēc šīs regulas stāšanās spēkā, piemēro Civildienesta noteikumus, Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību un piemērošanas noteikumus.

(67)Lai saglabātu EMF darba konfidencialitāti, tā pārvaldes struktūru locekļiem un tā darbiniekiem, tostarp darbiniekiem, kuri apmainīti ar EMF dalībniecēm vai kurus norīkojušas EMF dalībnieces EMF uzdevumu veikšanai, būtu jāpiemēro dienesta nolēpuma prasības pat pēc pienākumu izpildes izbeigšanas. Šajā sakarā jānosaka rīcības kodekss.

(68)Konfidencialitātes pienākumam būtu jāattiecas arī uz novērotājiem, kas uzaicināti piedalīties valdes sanāksmēs, un iesaistīto dalībvalstu, kuru valūta nav euro, dalībniekiem šādās sanāksmēs. Lai pildītu savus uzdevumus, kas tam uzticēti ar šo regulu, EMF vajadzētu būt pilnvarotam atkarībā no nosacījumiem veikt informācijas apmaiņu ar savām dalībniecēm, citām Savienības iestādēm un struktūrām, kā arī ar atsevišķām valsts iestādēm.

(69)Lai sasniegtu savu mērķi, EMF būtu jāsadarbojas ar Savienības iestādēm un citām struktūrām, birojiem vai aģentūrām, kā arī ar trešām valstīm, kas sniedz finansiālu atbalstu EMF dalībniecei. EMF vajadzētu būt pilnvarotam arī sadarboties ar starptautiskām organizācijām vai subjektiem, kam ir īpaši pienākumi ar EMF darbībām saistītās jomās. Tas cita starpā ietver SVF un centrālās bankas.

(70)EMF būtu jāpiemēro Savienības noteikumi par publisku piekļuvi dokumentiem. Novērtējot iemeslus liegt piekļuvi dokumentam, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 25 4. pantā, EMF būtu pienācīgi jāņem vērā nepieciešamība aizsargāt EMF valdes, direktoru padomes, jebkuru to attiecīgo komiteju, rīkotājpadomes un revidentu padomes procedūru konfidencialitāti, iekšējās finanses un eurozonas finanšu sistēmas, EMF dalībnieces vai tās iesaistītās dalībvalsts stabilitāti, kas definēta Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. pantā, kā arī starptautisko, finanšu, monetāro vai ekonomisko attiecību stabilitāti.

(71)Nākotnē EMF varētu uzticēt arī jaunus finanšu instrumentus, piemēram, atbalstīt politikas iniciatīvas saistībā ar stabilizācijas funkcijas izveidi. Stabilizācijas funkcija ir paredzēta, lai mazinātu lielu asimetrisku satricinājumu sekas. Šajā sakarā tas ātri aktivizētu pretcikliskos resursus automātiskā veidā atkarībā no iepriekš noteiktiem attiecināmības kritērijiem. EMF varētu atbalstīt šādas funkcijas ieviešanu, organizējot un darot pieejamu nepieciešamo tirgus finansējumu saistībā ar funkcijas aktivizēšanu.

(72)Šāda EMF iespējama atbalsta veids stabilizācijas funkcijai būtu tāds, ka pēc aktivizēšanas EMF sniegtu aizdevumus saņēmējai EMF dalībniecei. EMF sniegtos aizdevumus varētu sniegt bez nosacījumiem, savukārt pašas stabilizācijas funkcijas aktivizēšana tiktu padarīta atkarīga no iepriekš noteiktu attiecināmības kritēriju izpildes,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I DAĻA

EIROPAS MONETĀRAIS FONDS

1. pants

Izveide

1. Ar šo regulu izveido Eiropas Monetāro fondu (“EMF”).

2. EMF statūti ir izklāstīti šīs regulas pielikumā un ir tās neatņemama sastāvdaļa.

2. pants

Eiropas Stabilizācijas mehānisma pēctecība un aizstāšana

1. EMF pārņem un aizstāj Eiropas Stabilizācijas mehānismu (“ESM”), tostarp tā juridisko statusu, un uzņemas visas tā tiesības un pienākumus. Process tiek pabeigts, stājoties spēkā šai regulai vai saņemot ESM piekrišanu, atkarībā no tā, kurš no šiem notikumiem notiek vēlāk.

2. Visi esošie amati un mandāti ESM ietvaros atlikušajā pilnvaru laikā tiek saglabāti EMF ietvaros.

II DAĻA

PADOMES LOMA UN PĀRSKATATBILDĪBA

I sadaļa

Padomes loma

3. pants

Padomes loma

1. Lēmumus, kurus valde pieņem saskaņā ar EMF statūtu 8. panta 6. punktu, 9. panta 1. punktu, 10. pantu, 11. panta 4., 5. un 6. punktu, 13. panta 2. un 4. punktu, 14. panta 1. un 2. punktu, 15. panta 1. un 2. punktu, 19. panta 1. un 4. punktu, 16. panta 1. un 2. punktu, 17. panta 1. un 2. punktu, 18. panta 1. un 3. punktu, 22. panta 4. un 5. punktu un 23. panta 1. punktu, lēmumus, kurus valde pieņem par finanšu palīdzības līgumiem saskaņā ar EMF statūtu 13. panta 3. punktu, un lēmumus, kurus direktoru padome pieņem saskaņā ar EMF statūtu 9. panta 2. punktu, 14. panta 4. punktu, 15. panta 4. punktu, 19. panta 5. punktu, 16. panta 4. punktu, 17. panta 4. punktu, 18. panta 5. punktu un 23. panta 3. punktu, nosūta Padomei uzreiz pēc to pieņemšanas kopā ar pamatojumu, uz kuru tie ir balstīti. Tie var stāties spēkā tikai tad, ja Padome tos ir apstiprinājusi.

2. Ja apstākļi prasa steidzami sniegt stabilitātes atbalstu EMF dalībniecei saskaņā ar 16. pantu, lēmumus var pieņemt ārkārtas procedūrā. Tādā gadījumā valdes vai direktoru padomes pieņemto lēmumu Padomei nosūta uzreiz pēc tā pieņemšanas kopā ar pamatojumu, uz kuriem tas ir balstīts. Pēc priekšsēdētāja pieprasījuma Padome apspriež lēmumu 24 stundu laikā pēc tā nosūtīšanas. Padome var iebilst pret lēmumu. Iebilduma gadījumā Padome pati var pieņemt citu lēmumu par konkrēto jautājumu vai nodot jautājumu atpakaļ valdei cita lēmuma pieņemšanai.

Ārkārtas procedūru valde var izmantot arī lēmumam saskaņā ar 22. panta 4. un 5. punktu un 23. panta 1. punktu.

3. Padome sniedz pamatojumu 1. punktā minēto pilnvaru izmantošanai, ja tā neapsptiprina lēmumu, vai 2. punktā minēto pilnvaru izmantošanai, ja tā iebilst pret lēmumu. Jebkurā jaunā lēmumā, kuru valde vai direktoru padome var pieņemt par to pašu jautājumu, ņem vērā Padomes sniegto pamatojumu.

4. Ja Padome rīkojas saskaņā ar 1. vai 2. punktu un izņemot lēmumus, ko pieņem saskaņā ar šo statūtu 22. līdz 23. pantu, aptur to Padomes locekļu balsis, kas pārstāv dalībvalstis, kuru valūta nav euro. Kvalificētu balstu vairākumu nosaka saskaņā ar LESD 238. panta 3. punktu. Valdes priekšsēdētājs var piedalīties Padomes sanāksmēs.

4. pants

Publicēšana

Lēmumus, kurus pieņēmusi valde un apstiprinājusi Padome saskaņā ar 3. panta 1. punktu, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

II sadaļa

Pārskatatbildība

5. pants

Pārskatatbildība pret Eiropas Parlamentu un Padomi

1. EMF atskaitās Eiropas Parlamentam un Padomei par savu uzdevumu izpildi.

2. EMF katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par savu uzdevumu izpildi kopā ar saviem gada pārskatiem un finanšu pārskatu. Rīkotājdirektors iesniedz minētos dokumentus Eiropas Parlamentam un Padomei, kuri abi var rīkot vispārēju apspriešanu uz šā pamata.

3. Rīkotājdirektoru pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var uzklausīt Eiropas Parlamenta kompetentās komitejas par EMF uzdevumu izpildi.

4. EMF mutiski vai rakstiski atbild uz Eiropas Parlamenta vai Padomes uzdotajiem jautājumiem saskaņā ar EMF procedūrām.

5. Pēc pieprasījuma rīkotājdirektors rīko konfidenciālas mutiskas apspriedes aiz slēgtām durvīm ar Eiropas Parlamenta kompetento komiteju priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekiem par tā uzdevumiem, tostarp sociālās ietekmes novērtējumu, finanšu stabilitātes atbalsta īstenošanu un kredītlīniju piešķiršanu vai garantiju noteikšanu VNV atbalstam. Starp Eiropas Parlamentu un EMF noslēdz līgumu, kurā nosaka sīku kārtību šādu apspriežu organizēšanai, lai nodrošinātu pilnīgu konfidencialitāti.

6. pants

Pārskatatbildība pret valstu parlamentiem

1. Iesniedzot 5. panta 2. punktā paredzēto ziņojumu, EMF vienlaikus nosūta to tieši EMF dalībnieču un Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. pantā definēto iesaistīto dalībvalstu parlamentiem. Valstu parlamenti var iesniegt EMF pamatotus apsvērumus par minēto ziņojumu.

2. Šā panta 1. punktā minētie dalībvalstu parlamenti var pieprasīt EMF rakstiski atbildēt uz apsvērumiem vai jautājumiem, kurus tie iesnieguši EMF par EMF uzdevumiem.

3. EMF dalībnieces valsts parlaments var uzaicināt rīkotājdirektoru piedalīties viedokļu apmaiņā par panākumiem finanšu stabilitātes atbalsta īstenošanā.

III DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

7. pants

Atsauces Savienības tiesību aktos

Atsauces uz Eiropas Stabilizācijas mehānismu vai ESM Savienības tiesību aktos saprot kā atsauces uz Eiropas Monetāro fondu vai EMF.

8. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1)    Eiropas ekonomikas prognoze 2017. gada rudenī. Iestāžu dokuments Nr. 63.

(2)    Eirobarometra standarta apsekojums Nr. 458, 2017. gada 4. decembris.

(3)    “Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana” — Žana Kloda Junkera ziņojums, sagatavots ciešā sadarbībā ar Donaldu Tusku, Jerūnu Deiselblūmu, Mario Dragi un Martinu Šulcu, 2015. gada 22. jūnijs.

(4)    Skatīt jo īpaši COM(2017) 592 final, 2017. gada 11. oktobris.

(5)    COM(2017) 292 final, 2017. gada 8. jūnijs.

(6)    COM(2017) 291, 2017. gada 31. maijs.

(7)    COM(2017) 358, 2017. gada 28. jūnijs.

(8)    COM(2017) 2025, 2017. gada 1. marts.

(9)    Priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera 2017. gada runa par stāvokli Savienībā, 2017. gada 13. septembris.

(10)    Vadītāju programma: veidot mūsu nākotni kopā, ko 2017. gada 20. oktobrī apstiprinājusi Eiropadome.

(11)    Jāpiebilst, ka to dalībvalstu vidū, kas nav eurozonas dalībnieces,  Dānija un Bulgārija ir piesaistījušas savu valūtu euro kopš euro ieviešanas 1999. gadā. Atšķirībā no Dānijas, Bulgārija nepiedalās Valūtas kursa mehānismā II, bet leva ir piesaistīta euro valūtas padomes mehānisma ietvaros.

(12)    Eurogrupas un Ekonomikas un finanšu lietu padomes ministru ziņojums par vienotā noregulējuma mehānisma atbalstu, 2013. gada 18. decembris.

(13)    Skatīt jo īpaši Eiropas Parlamenta 2017. gada 16. februāra rezolūcijas par i) eurozonas budžeta kapacitāti (2015/2344(INI)), ii) Eiropas Savienības pašreizējās institucionālās struktūras iespējamo attīstību un korekcijām (2014/2248(INI)) un iii) Eiropas Savienības darbības uzlabošanu, izmantojot Lisabonas līguma piedāvāto potenciālu (2014/2249(INI)).

(14)    Skatīt jo īpaši Eurogrupas 2017. gada 6. novembra paziņojumu “Fiskālā kapacitāte un noteikumi ekonomiskajai un monetārajai savienībai”, Eurogrupas 2017. gada 9. oktobra paziņojumu “Ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšana – ESM loma” (ecfin.cef.cpe(2017)5598799) vai Eurogrupas 2017. gada 10. jūlija paziņojumu “Turpmāki pasākumi pēc ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanas” (ecfin.cef.cpe(2017)3980511).

(15)    Eiropas Parlamenta 2017. gada 16. februāra rezolūcija par eurozonas budžeta kapacitāti (2015/2344(INI)).

(16)    COM(2012)777 “Plāns padziļinātas un patiesas EMS izveidei”, 2012. gada 28. novembris.

(17)    Nepieciešamība pēc tādas struktūras kā Eiropas Stabilizācijas mehānisms, lai aizargātu eurozonas stabilitāti, balstās uz faktiskiem elementiem un to apstiprina ar Līguma par ES darbību 136. panta 3. punktu, kā arī Eiropas Stabilizācijas mehānisma līguma otro apsvērumu, kurā atsauce izdarīta uz pašreizējo Eiropas Stabilizācijas mehānismu kā “stabilitātes mehānismu, ko izmantos, ja obligāti vajadzīgs, lai nodrošinātu visas eurozonas stabilitāti”.

(18)    Tiesa jau ir apsvērusi iespēju, ka 352. pantu varētu izmantot, lai izveidotu Savienības struktūru, kas atbild par finansiāla atbalsta sniegšanu nolūkā nodrošināt eurozonas stabilitāti. Skatīt “Pringle lieta” - 2012. gada 27. novembra spriedums, Lieta C-370/12, EU:C:2012:756, 67. punkts.

(19)    Tas nodrošinās atbilstību “Meroni doktrīnai”. Meroni doktrīna, kas izriet no Lietām 9/56 un 10/56 (Meroni pret Augsto iestādi [1957 un 1958] ECR 133), attiecas uz apjomu un noteikumiem, saskaņā ar kuriem ES iestādes var deleģēt savus uzdevumus regulatīvajām aģentūrām.

(20)    Regula (ES) Nr. 806/2014. Vienotā noregulējuma valde (VNV) ir noregulējuma iestāde lielām un sistēmiskām bankām eurozonā, kas darbojas kopš 2016. gada janvāra. Vienotais noregulējuma fonds (VNF) tiek finansēts no iemaksām, ko veic no eurozonas banku sektora. To var izmantot, lai finansētu noregulējuma izmaksas, ja ir izpildīti visi tiesiskā regulējuma noteikumi, tostarp attiecīgās bankas kopējo saistību 8 % iekšēja rekapitalizācija.

(21)    Lieta C-370/12 Pringle EU:C:2012:756. Īrijas Augstākā tiesa lūdza Tiesu precizēt, vai eurozonas dalībvalstis drīkst noslēgt ESM līgumu savā starpā, balstoties uz vairākiem Līgumu noteikumiem, tostarp LESD 119. līdz 123. pantu un LESD 125. līdz 127. pantu.

(22)    OV C , , lpp.

(23)    Padomes 2013. gada 15. oktobra Regula (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).

(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija Regula (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.).

(25)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē,6.12.2017

COM(2017) 827 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes regulai

par Eiropas Monetārā fonda izveidi

EIROPAS MONETĀRĀ FONDA STATŪTI

I DAĻA

DALĪBA UN DARBĪBAS JOMA

1. pants

EMF juridiskais statuss

EMF ir juridiskas personas statuss. Visās dalībvalstīs tam ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķirta juridiskām personām. Tas jo īpaši var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesā.

2. pants

Dalība

1. EMF dalībnieces ir dalībvalstis, kuru valūta ir euro.

2. Dalībvalsts, kuras valūta nav euro, kļūst par EMF dalībnieci no dienas, kad saskaņā ar LESD 140. panta 2. punktu stājas spēkā Padomes lēmums, ar ko atceļ attiecīgās dalībvalsts izņēmuma statusu attiecībā uz euro ieviešanu. Tā kļūst par EMF dalībnieci ar tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem, ko piemēro esošajām EMF dalībniecēm.

3. EMF dalībnieces var izmantot visas ar šo regulu tām piešķirtās tiesības, tostarp balsstiesības, ja tās ir parakstījušās sniegt ieguldījumu reģistrētajā kapitālā. 

4. Jauna EMF dalībniece saņem EMF akcijas apmaiņā pret tās ieguldījumu kapitālā, kas aprēķināts saskaņā ar 14. pantā noteikto iemaksu atslēgu.

3. pants

Mērķis un uzdevumi

1. EMF palīdz aizsargāt eurozonas finanšu stabilitāti, kā arī Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta nozīmē “iesaistīto dalībvalstu” finanšu stabilitāti.

2. Lai sasniegtu savu mērķi, EMF rīkojas šādi:

a) mobilizē finansējumu un nodrošina stabilitātes atbalstu, īstenojot stingrus politikas noteikumus, atbilstīgi izvēlētajam finanšu palīdzības instrumentam savu dalībnieču labā, kuras saskaras ar smagām finanšu problēmām vai kuras tādas apdraud, ja ir nepieciešams aizsargāt visas eurozonas vai tās dalībnieču finanšu stabilitāti;

b) piešķir kredītlīnijas vai sniedz garantijas par labu Vienotajai noregulējuma valdei (VNV), kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 806/2014, attiecībā uz visiem tai piešķirtajiem uzdevumiem.

II DAĻA

ORGANIZĀCIJA UN LĒMUMU PIEŅEMŠANA

4. pants

Struktūra un balsošanas noteikumi

1. EMF ir valde un direktoru padome, kā arī rīkotājdirektors un pārējais personāls, ja to uzskata par nepieciešamu. Valdes locekļi, direktori un to attiecīgie vietnieki veic savus pienākumus, nesaņemot atalgojumu no EMF.

2. Valdes un direktoru padomes lēmumus pieņem vienprātīgi, ar pastiprinātu kvalificētu balsu vairākumu, kvalificētu balsu vairākumu vai vienkāršu balsu vairākumu, kā precizēts šajā regulā. Attiecībā uz visiem lēmumiem ir vajadzīgs divu trešdaļu EMF dalībnieču kvorums, kurā balsstiesības pārstāv vismaz divas trešdaļas balsstiesīgo.

3. Klātesošu vai pārstāvētu locekļu atturēšanās neliedz pieņemt lēmumu, kuram vajadzīga vienprātība.

4. Lai pieņemtu lēmumu ar pastiprinātu kvalificētu balsu vairākumu, ir nepieciešams 85 % nodoto balsu.

5. Lai pieņemtu lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, ir nepieciešams 80 % nodoto balsu.

6. Lai pieņemtu lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu, ir nepieciešams nodoto balsu vairākums.

7. Katras EMF dalībnieces balsstiesības, ko izmanto tā pārstāvis valdē vai direktoru padomē, ir līdzvērtīgas akciju skaitam, kas tai piešķirtas EMF reģistrētajā kapitālā.

8. Ja kāda EMF dalībniece nav samaksājusi daļu no atbilstošās summas saistībā ar tās pienākumiem attiecībā uz samaksāto kapitālu vai kapitāla pieprasījumiem saskaņā ar šo statūtu 8., 9. un 10. pantu vai attiecībā uz finansiālās palīdzības atlīdzināšanu saskaņā ar šo statūtu 16. vai 17 pantu, šādas EMF dalībnieces balsstiesības aptur tik ilgi, kamēr šī daļa nav samaksāta. Balsošanas robežvērtības attiecīgi pārrēķina.

5. pants

Valde

1. Katra EMF dalībniece ieceļ valdes locekli un tā vietnieku. Šādu iecelšanu amatā var jebkurā brīdī atsaukt. Valdes loceklis ir tās EMF dalībnieces valdības loceklis, kas atbild par finanšu jautājumiem. Valdes locekļa vietniekam ir visas pilnvaras rīkoties valdes locekļa vārdā valdes locekļa prombūtnē.

2. Valdes priekšsēdētājs (“priekšsēdētājs”) ir Eurogrupas priekšsēdētājs, kā minēts LES un LESD pievienotajā Protokolā Nr. 14 par Eurogrupu. Valde ievēl priekšsēdētāja vietnieku no tās locekļu vidus uz divu gadu termiņu. Priekšsēdētāja vietnieku var ievēlēt atkārtoti. Ja ievēlētais vietnieks vairs neatbilst 1. punktā noteiktajai prasībai, nekavējoties tiek organizētas jaunas vēlēšanas.

3. Komisijas loceklis un Eiropas Centrālās bankas (ECB) priekšsēdētājs piedalās valdes sanāksmēs kā locekļi bez balsstiesībām.

4. To dalībvalstu pārstāvji, kuru valūta nav euro un kuras uz ad hoc pamata kopā ar EMF piedalās stabilitātes atbalsta sniegšanā dalībvalstij, kuras valūta ir euro, arī uzaicina piedalīties valdes sanāksmēs kā novērotājus, ja tajās ir plānots apspriest minēto stabilitātes atbalstu un tā uzraudzību.

5. Citas personas, tostarp dalībvalstu pārstāvjus, kuru valūta nav euro, iestādes vai organizācijas valde var uzaicināt apmeklēt sanāksmes uz ad hoc pamata kā novērotājas nolūkos, kas nav minēti 4. punktā.

6. Valde vienprātīgi pieņem šādus šajos statūtos paredzētos lēmumus:

a) palielina vai samazina minimālās aizdošanas spējas saskaņā ar 8. panta 6. punktu,

b) veic kapitāla pieprasījumus saskaņā ar 9. panta 1. punktu,

c) palielina reģistrēto kapitālu saskaņā ar 10. panta 1. punktu,

d) ņem vērā iespējamu atslēgas atjauninājumu ECB kapitāla parakstīšanai un veicamās izmaiņas EMF reģistrētā kapitāla parakstīšanai paredzētajā iemaksu atslēgā saskaņā ar 11. panta 4. punktu,

e) apstiprina izmaiņas, kas jāveic kapitāla sadalē starp EMF dalībniecēm, un šādas sadales aprēķinu, kas jāveic, ja kāda dalībvalsts kļūst par jaunu EMF dalībnieci, saskaņā ar 11. panta 3. punktu,

f) apstiprina vai pārskata noteikumus un nosacījumus kredītlīniju vai garantiju piešķiršanai VNV labā un nolemj palielināt VNV atbalstam sniedzamo maksimālo robežvērtību saskaņā ar 22. panta 5. punktu,

g) pieņem finanšu noteikumus par kredītlīniju piešķiršanu vai garantiju maksimālās robežvērtības noteikšanu, kas paredzētas VNV atbalstam, saskaņā ar 22. panta 5. punktu un 23. panta 1. punktu.

7. Valde ar pastiprinātu kvalificētu balsu vairākumu pieņem šādus šajos statūtos noteiktos lēmumus:

a) nodrošina stabilitātes atbalstu EMF dalībniecēm, tostarp politikas noteikumus, kā paredzēts 13. panta 3. punktā minētajā saprašanās memorandā, un nosaka instrumentu izvēli un finanšu noteikumus saskaņā ar 14. līdz 18. pantu,

b) lūdz Komisijai sadarbībā ar ECB vienoties par ekonomikas politikas nosacījumiem, kas pievienoti katrai finansiālajai palīdzībai, saskaņā ar 13. panta 3. punktu,

c) maina cenu politiku un cenu noteikšanas vadlīnijas attiecībā uz finansiālo palīdzību saskaņā ar 20. pantu.

8. Valde ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem šādus šajos statūtos noteiktos lēmumus:

a) izklāsta precīzus tehniskos noteikumus, kad dalībvalsts kļūst par EMF dalībnieci,

b) ievēl savu priekšsēdētāja vietnieku saskaņā ar šā panta 2. punktu,

c) nosaka to darbību sarakstu, kas nav saderīgas ar direktora vai direktora vietnieka pienākumiem, saskaņā ar 6. panta 8. punktu,

d) pieņem kandidātu sarakstu rīkotājdirektora amatam un pieprasa Tiesai to atsaukt no amata saskaņā ar 7. pantu,

e) izklāsta EMF reglamentu,

f) veido citus fondus saskaņā ar 27. pantu,

g) nolemj par darbībām, kas jāpieņem, lai atgūtu parādu no EMF dalībnieces, saskaņā ar 28. panta 2. un 3. punktu,

h) apstiprina EMF finanšu gada pārskatus un gada ziņojumu saskaņā ar attiecīgi 31. un 32. pantu,

i) apstiprina ārējos revidentus saskaņā ar 34. pantu,

j) ieceļ revidentu padomes locekļus saskaņā ar 35. panta 1. punktu,

k) nolemj par EMF darba valodu saskaņā ar 47. pantu.

9. Priekšsēdētājs sasauc un vada valdes sanāksmes. Ja priekšsēdētājs nespēj piedalīties sanāksmēs, tās vada priekšsēdētāja vietnieks.

6. pants

Direktoru padome

1. Katrs valdes loceklis ieceļ vienu direktoru un vienu direktora vietnieku no to cilvēku vidus, kam ir augsta kompetence ekonomikas un finanšu jautājumos. Šādu iecelšanu amatā var jebkurā brīdī atsaukt. Direktoru vietniekiem ir visas pilnvaras rīkoties attiecīgā direktora vārdā direktora prombūtnē.

Katrs direktors un direktora vietnieks vajadzības gadījumā velta laiku un uzmanību EMF darbībām. Esot minētajā amatā EMF un sešus mēnešus pēc šāda mandāta beigām direktors vai direktora vietnieks nedrīkst iesaistīties valdes noteiktajās darbībās saskaņā ar 8. punktu.

2. Komisija var iecelt vienu locekli bez balsstiesībām. ECB var iecelt vienu novērotāju.

3. Katras dalībvalsts pārstāvi, kuras valūta nav euro un kura uz ad hoc pamata kopā ar EMF piedalās finanšu stabilitātes atbalsta sniegšanā un palīdzības siegšanā dalībvalstij, kuras valūta ir euro, arī uzaicina piedalīties direktoru padomes sanāksmēs kā novērotāju, ja tajās ir plānots apspriest minēto finansiālo palīdzību un tās uzraudzību.

4. Citas personas, tostarp to dalībvalstu pārstāvjus, kuru valūta nav euro, iestādes vai organizācijas valde var uzaicināt piedalīties sanāksmēs kā novērotājas uz ad hoc pamata nolūkos, kas nav minēti šā panta 3. punktā.

5. Direktoru padome pieņem lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu, ja vien šajos statūtos nav noteikts citādi.

6. Neskarot 5. pantā noteiktās valdes pilnvaras, direktoru padome nodrošina, ka EMF tiek vadīts saskaņā ar šo regulu un EMF reglamentu.

7. Visas vakances direktoru padomē nekavējoties aizpilda saskaņā ar 1. punktu.

8. Valde nosaka, kuras darbības nav saderīgas ar direktora vai direktora vietnieka pienākumiem.

7. pants

Rīkotājdirektors

1. Rīkotājdirektoru ieceļ Padome, balstoties uz nopelniem, no tādu kandidātu vidus, kuriem ir kādas EMF dalībnieces valstspiederība, atbilstoša starptautiska pieredze un augsta līmeņa prasmes, zināšanas un kompetence ekonomikas un finanšu jautājumos.

Valde sagatavo kandidātu sarakstu rīkotājdirektora amatam. Tā cenšas ievērot dzimumu līdzsvara principu.

Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu ieceļ rīkotājdirektoru. Padome pieņem lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu. Balso tikai tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuru valūta ir euro.

Rīkotājdirektora amats ir pilnas slodzes darbs. Turklāt viņš vai viņa var ieņemt Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI) izpilddirektora amatu. Rīkotājdirektoram nav citu amatu valsts, Savienības vai starptautiskā līmenī, un viņš/viņa nedrīkst būt valdes loceklis vai direktors vai to vietnieks.

2. Rīkotājdirektora pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Viņu var vienu reizi iecelt amatā atkārtoti. Rīkotājdirektors paliek amatā līdz brīdim, kad tiek iecelts viņa/viņas pēctecis. Ja rīkotājdirektors vairs neizpilda nosacījumus, kas nepieciešami viņa/viņas pienākumu veikšanai, vai ir izdarījis smagu pārkāpumu, Tiesa pēc valdes pieprasījuma un pēc paziņošanas Eiropas Parlamentam var pieņemt lēmumu viņu no amata atcelt.

3. Rīkotājdirektors vada direktoru padomes sanāksmes un piedalās valdes sanāksmēs.

4. Rīkotājdirektors ir EMF personāla priekšnieks un ir atbildīgs par personāla organizēšanu, iecelšanu un atlaišanu saskaņā ar šo statūtu 39. pantu.

5. Rīkotājdirektors ir EMF juridiskais pārstāvis.

Neskarot šo statūtu 13. panta 4. punktu, 14. panta 3. punktu, 15. panta 3. punktu, 16. panta 3. punktu, 17. panta 3. punktu, 18. panta 4. punktu un 23. panta 2. punktu, EMF darījumos ar trešām personām likumīgi pārstāv:

a) rīkotājdirektors vai viņa/viņas prombūtnes laikā jebkuri divi rīkotājpadomes locekļi, rīkojoties kopīgi, un

b) jebkura persona, kas rīkojas tai rīkotājdirektora deleģēto konkrēto pilnvaru ietvaros.

6. Rīkotājdirektors direktoru padomes vadībā vada EMF pašreizējo darbību, un tam palīdz rīkotājpadome.

Rīkotājpadomes sastāvā ir rīkotājdirektors, kas to vada, un EMF personāla citi locekļi, ko rīkotājdirektors norīko laiku pa laikam.

KAPITĀLS UN AIZDOŠANAS SPĒJAS

8. pants

Sākotnējais reģistrētais kapitāls un aizdošanas spējas

1. EMF sākotnējais reģistrētais kapitāls ir EUR 704 798,7 miljoni. To sadala septiņos miljonos četrdesmit septiņos tūkstošos deviņi simti astoņdesmit septiņās akcijās ar katras nominālo vērtību EUR 100 000, kas pieejamas parakstīšanai ar ESM kapitāla pārvedumu saskaņā ar I tabulā noteikto sākotnējo iemaksu atslēgu, kura aprēķināta saskaņā ar šo statūtu 11. pantu. Parakstīšanās uz sākotnējo reģistrēto kapitālu ir izklāstītas II tabulā.

2. EMF sākotnējais reģistrētais kapitāls ir sadalīts samaksātajā kapitālā un pieprasāmajā kapitālā. Samaksātā kapitāla sākotnējā kopējā nominālvērtība ir EUR 80 548,4 miljoni. Reģistrētā kapitāla sākotnēji parakstītās akcijas emitē nominālvērtībā. Pārējās akcijas emitē nominālvērtībā.

3. Reģistrētā kapitāla akcijas nekādā veidā nav apgrūtinātas vai ieķīlātas, un tās nav nododamas, izņemot nodošanu šo statūtu 11. panta 5. punktā paredzētās iemaksu atslēgas korekciju ieviešanas nolūkā tādā apmērā, kas nepieciešams, lai nodrošinātu akciju sadalījumu atbilstību koriģētajai formulai.

4. Katras EMF dalībnieces saistības visos apstākļos aprobežojas ar tās reģistrētā kapitāla daļu par emisijas cenu. Neviena EMF dalībniece savas dalības iemesla dēļ neatbild par EMF saistībām. EMF dalībnieču pienākumi ieguldīt reģistrētajā kapitālā saskaņā ar šo regulu netiek ietekmēti, ja jebkura no šādām EMF dalībniecēm iegūst tiesības uz EMF finansiālo palīdzību vai tādu saņem.

5. Savienības budžets nav atbildīgs par EMF izdevumiem vai zaudējumiem.

6. EMF sākotnējās aizdošanas spējas ir ne mazāk kā EUR 500 000 miljoni. Visu EMF finanšu saistību summa nepārsniedz minimālās aizdošanas spējas jebkurā laikā. Valde var nolemt palielināt aizdošanas spējas. Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos valde var arī uz laiku samazināt aizdošanas spējas, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu EMF spēju izpildīt savas funkcijas.

9. pants

Kapitāla pieprasījumi

1. Valde var pieprasīt reģistrēto neapmaksāto kapitālu jebkurā laikā un noteikt konkrētu termiņu, kurā EMF dalībniecēm jāveic minētā iemaksa.

2. Direktoru padome var pieprasīt reģistrēto neapmaksāto kapitālu, pieņemot lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu, lai atjaunotu apmaksātā kapitāla līmeni, ja tā summa tiek samazināta, absorbējot zaudējumus zem līmeņa, kas noteikts šo statūtu 8. panta 2. punktā, kurā valde var izdarīt grozījumus, ievērojot šo statūtu 10. pantā noteikto procedūru, un noteikt konkrētu termiņu, kurā EMF dalībniecēm jāveic minētā iemaksa.

3. Rīkotājdirektors nepieciešamības gadījumā laikus pieprasa reģistrēto neapmaksāto kapitālu, lai novērstu to, ka EMF neizpilda kādu no plānotajām vai citām maksājumu saistībām pret EMF kreditoriem. Rīkotājdirektors informē Direktoru padomi un valdi par visiem šādiem pieprasījumiem. Ja tiek konstatēts potenciāls iztrūkums EMF līdzekļos, rīkotājdirektors veic šādu kapitāla pieprasījumu vai pieprasījumus pēc iespējas drīzāk nolūkā nodrošināt, ka EMF ir pietiekami līdzekļi, lai tas pilnībā noteiktajā termiņā varētu veikt tā kreditoriem pienākošos maksājumus. EMF dalībnieces neatsaucami un bez nosacījumiem piekrīt pēc pieprasījuma veikt kapitāla iemaksu, ko tām pieprasījis rīkotājdirektors, saskaņā ar šo punktu, un šāds maksājuma pieprasījums ir jāizpilda septiņu dienu laikā no tā saņemšanas.

4. EMF dalībnieces izpilda visus kapitāla pieprasījumus laikus.

5. Direktoru padome pieņem sīki izstrādātus noteikumus un nosacījumus, kurus piemēro kapitāla prasībām saskaņā ar šo pantu.

10. pants

Kapitāla palielinājumi

1. Valde var nolemt palielināt EMF reģistrēto kapitālu, kā noteikts 11. pantā. Jaunās akcijas piešķir EMF dalībniecēm saskaņā ar 11. pantā paredzēto iemaksu atslēgu.

2. Kādai dalībvalstij kļūstot par jaunu EMF dalībnieci, EMF reģistrētais kapitāls tiek automātiski palielināts atbilstīgi šo statūtu 11. pantā noteiktajai koriģētajai iemaksu atslēgai, tajā laikā noteiktās attiecīgās summas reizinot ar koeficientu, kas ir attiecība starp jaunās EMF dalībnieces svērumu un esošo EMF dalībnieču svērumu.

11. pants

Iemaksu atslēga

1. EMF reģistrētā kapitāla parakstīšanai paredzētā iemaksu atslēga saskaņā ar 2. un 3. punktu, ko veic EMF dalībnieces, kas ir dalībvalstis, kuru valūta ir euro, balstās uz parakstīšanas atslēgu, kādu EMF dalībnieču valstu centrālās bankas noteikušas ECB kapitālam saskaņā ar 29. pantu Protokolā Nr. 4 par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem (“ECBS statūti”), kas pievienots LES un LESD.

2. EMF reģistrētā kapitāla parakstīšanai paredzētā sākotnējo iemaksu atslēga ir izklāstīta šiem statūtiem pievienotajā I tabulā.

3. EMF reģistrētā kapitāla parakstīšanai paredzēto iemaksu atslēgu koriģē, ja:

a) kāda dalībvalsts kļūst par jaunu EMF dalībnieci un EMF reģistrētais kapitāls automātiski palielinās, vai

b) beidzas saskaņā ar 44. pantu noteiktā divpadsmit gadu pagaidu korekcija, kas piemērojama EMF dalībniecei.

4. Valde var nolemt ņemt vērā iespējamos atjauninājumus iemaksu atslēgā, saskaņā ar kuru parakstās uz 1. punktā minēto ECB kapitālu, ja iemaksu atslēgu koriģē saskaņā ar 3. punktu.

5. Ja EMF reģistrētā kapitāla parakstīšanai paredzētā iemaksu atslēga ir koriģēta, EMF dalībnieces savā starpā pārved reģistrēto kapitālu tik lielā mērā, cik nepieciešams, lai nodrošinātu, ka reģistrētā kapitāla sadale atbilst koriģētajai atslēgai.

6. Direktoru padome veic visus pārējos pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šā panta noteikumu piemērošanu.

IV DAĻA

EMF STABILITĀTES ATBALSTA OPERĀCIJAS

I sadaļa

EMF stabilitātes operāciju pamatā esošie principi

12. pants

Principi

1. Ja ir nepieciešams aizsargāt eurozonas vai tās dalībvalstu finanšu stabilitāti, EMF, izmantojot 14. līdz 19. pantā paredzētos instrumentus, var nodrošināt stabilitātes atbalstu EMF dalībniecei, ievērojot stingrus politikas noteikumus, kas piemēroti izvēlētajam finansiālās palīdzības instrumentam. Šādi politikas noteikumi var būt gan makroekonomikas korekciju programma saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1 Regulu (ES) Nr. 472/2013, gan iepriekš noteiktu atbilstības nosacījumu nepārtraukta ievērošana.

2. EMF, Padome, Komisija un dalībvalstis pilnībā ievēro LESD 152. pantu un ņem vērā valsts tiesisko regulējumu un praksi un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 28. pantu. Tādējādi šīs regulas piemērošana neietekmē tiesības apspriest, noslēgt un īstenot koplīgumus un tiesības uz kolektīvu rīcību saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

II sadaļa

Finanšu stabilitātes atbalsts EMF dalībniecēm

13. pants

Procedūra finanšu stabilitātes atbalsta piešķiršanai EMF dalībniecēm

1. EMF dalībniece var valdes priekšsēdētājam iesniegt lūgumu par stabilitātes atbalstu. Šādā pieprasījumā norāda plānoto finanšu palīdzības instrumentu vai instrumentus. Pēc šāda lūguma saņemšanas valdes priekšsēdētājs pieprasa Komisijai saziņā ar ECB veikt šādus uzdevumus:

a) novērtēt, vai pastāv risks eurozonas finanšu stabilitātei kopumā vai kādai tās dalībvalstij, izņemot, ja ECB jau ir iesniegusi analīzi saskaņā ar šo statūtu 18. panta 2. punktu,

b) novērtēt, vai valsts parāds ir ilgtspējīgs,

c) novērtēt attiecīgās EMF dalībnieces faktiskās vai iespējamās finansiālās vajadzības.

2. Pamatojoties uz EMF dalībnieces lūgumu un 1. punktā minēto novērtējumu, valde var nolemt principā piešķirt stabilitātes atbalstu attiecīgajai EMF dalībniecei finansiālās palīdzības programmas veidā.

3. Ja saskaņā ar 2. punktu ir pieņemts lēmums, valde pieprasa Komisijai saziņā ar ECB un sadarbībā ar EMF vienoties ar attiecīgo EMF dalībnieci par saprašanās memorandu, kurā sīki izklāsta šādai finansiālās palīdzības programmai pievienotos politikas nosacījumus. Saprašanās memoranda saturs atspoguļo to, cik nopietnas ir risināmās nepilnības, un izvēlēto finansiālās palīdzības instrumentu. Paralēli rīkotājdirektors sagatavo priekšlikumu finansiālā atbalsta programmas nolīgumam, kurā arī ietver finanšu noteikumus un nosacījumus un izvēlētos instrumentus, kas jāpieņem valdei.

Saprašanās memorands pilnīgi atbilst LESD noteiktajiem ekonomikas politikas koordinācijas pasākumiem, jo īpaši jebkuram Savienības tiesību aktam, tostarp atzinumam, brīdinājumam, ieteikumam vai lēmumam, kas adresēts attiecīgajai EMF dalībniecei, un makroekonomikas korekciju programmai, kas Padomei jāapstiprina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 472/2013 7. panta 2. punktu. Pirms tā sagatavo sociālās ietekmes novērtējumu.

4. Komisija un EMF paraksta saprašanās memorandu, ja ir iepriekš izpildīta 3. punktā noteiktā prasība un pēc valdes apstiprinājuma.

5. Saprašanās memorandu publisko.

6. Direktoru padome apstiprina finansiālās palīdzības programmas nolīgumu, kurā ir sīki izklāstīti piešķiramā stabilitātes atbalsta finansiālie aspekti un, ja piemērojams, palīdzības pirmā maksājuma izmaksa.

7. EMF izveido atbilstošu brīdinājuma sistēmu, lai nodrošinātu, ka tā laikus saņem visas atmaksājamās summas no attiecīgās EMF dalībnieces saskaņā ar stabilitātes atbalstu.

8. Komisija saziņā ar ECB uzrauga atbilstību politikas noteikumiem, kas pievienoti finansiālās palīdzības programmai.

14. pants

EMF finansiālā palīdzība piesardzības pasākumu veidā

1. Valde var nolemt piešķirt finansiālo palīdzību piesardzības pasākumu veidā kā piesardzības kredītlīniju ar nosacījumiem vai kredītlīniju ar pastiprinātiem nosacījumiem saskaņā ar šo statūtu 12. panta 1. punktu.

2. EMF finansiālās palīdzības piesardzības pasākumu veidā politikas noteikumus sīki izklāsta saprašanās memorandā saskaņā ar 13. panta 3. punktu.

3. EMF finansiālās palīdzības piesardzības pasākumu veidā finanšu noteikumus un nosacījumus precizē finansiālās palīdzības piesardzības pasākumu veidā programmas nolīgumā, kas jāparaksta rīkotājdirektoram.

4. Direktoru padome pieņem sīki izstrādātas vadlīnijas par kārtību, kādā īsteno EMF finansiālo palīdzību piesardzības pasākumu veidā.

5. Direktoru padome ar pastiprinātu kvalificētu balsu vairākumu, balstoties uz rīkotājdirektora priekšlikumu, un pēc tam, kad tā ir saņēmusi uzraudzības ziņojumu no Komisijas saskaņā ar 13. panta 8. punktu, nolemj, vai attiecīgā kredītlīnija būtu jāsaglabā.

6. Pēc tam, kad attiecīgā EMF dalībniece ir pirmo reizi izmantojusi līdzekļus ar aizdevuma vai pirkuma primārajos tirgos starpniecību, direktoru padome ar pastiprinātu kvalificētu balsu vairākumu, balstoties uz rīkotājdirektora priekšlikumu un pēc Komisijas veikta novērtējuma, saziņā ar ECB nolemj, vai attiecīgā kredītlīnija joprojām ir atbilstīga vai arī ir nepieciešams cits finansiālās palīdzības veids.

15. pants

Finansiālā palīdzība EMF dalībnieces kredītiestāžu rekapitalizācijai

1. Valde var nolemt piešķirt finansiālo palīdzību, sniedzot aizdevumus kādai EMF dalībniecei konkrētam mērķim, proti, rekapitalizēt minētās EMF dalībnieces kredītiestādes.

2. Politikas noteikumus, kas pievienoti finansiālajai palīdzībai EMF dalībnieces kredītiestāžu rekapitalizācijas nolūkos, izklāsta saprašanās memorandā saskaņā ar 13. panta 3. punktu.

3. Neskarot LESD 107. un 108. pantu, finansiālās palīdzības EMF dalībnieces kredītiestāžu rekapitalizācijai finanšu noteikumus un nosacījumus sīki izklāsta finansiālās palīdzības programmas nolīgumā, kas jāparaksta rīkotājdirektoram.

4. Direktoru padome pieņem sīki izstrādātas vadlīnijas par kārtību, kādā īsteno finansiālo palīdzību EMF dalībnieces kredītiestāžu rekapitalizācijai.

5. Attiecīgā gadījumā direktoru padome ar pastiprinātu kvalificētu balsu vairākumu, balstoties uz rīkotājdirektora priekšlikumu, un pēc tam, kad tā ir saņēmusi uzraudzības ziņojumu no Komisijas saskaņā ar 13. panta 8. punktu, nolemj par finansiālās palīdzības turpmākiem maksājumiem pēc pirmā maksājuma izmaksas.

16. pants

EMF aizdevumi

1. Valde var nolemt piešķirt finansiālo palīdzību aizdevuma veidā EMF dalībniecei saskaņā ar 12. panta 1. punktu.

2. EMF aizdevumiem pievienotos politikas noteikumus ietver makroekeonomikas korekciju programmā, kas izklāstīta saprašanās memorandā, saskaņā ar 13. panta 3. punktu.

3. Katra EMF aizdevuma finanšu noteikumus un nosacījumus precizē finansiālās palīdzības programmas nolīgumā, kas jāparaksta rīkotājdirektoram.

4. Direktoru padome pieņem sīki izstrādātas vadlīnijas par kārtību, kādā īsteno EMF aizdevumus.

5. Direktoru padome ar pastiprinātu kvalificētu balsu vairākumu, balstoties uz rīkotājdirektora priekšlikumu, un pēc tam, kad tā ir saņēmusi uzraudzības ziņojumu no Komisijas saskaņā ar 13. panta 8. punktu, nolemj par finansiālās palīdzības turpmākiem maksājumiem pēc pirmā maksājuma izmaksas.

17. pants

Primāro tirgu atbalsta instruments

1. Valde var nolemt par EMF dalībnieces obligāciju iegādi primārajā tirgū saskaņā ar 12. panta 1. punktu un nolūkā palielināt finansiālās palīdzības izmaksu efektivitāti.

2. Primāro tirgu atbalsta instrumentam pievienotos politikas noteikumus sīki izklāsta saprašanās memorandā saskaņā ar 13. panta 3. punktu.

3. Finanšu noteikumus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiek veikta obligāciju iegāde, precizē finansiālās palīdzības programmas nolīgumā, kas jāparaksta rīkotājdirektoram.

4. Direktoru padome pieņem sīki izstrādātas vadlīnijas par procedūru, kādā īsteno primāro tirgu atbalsta instrumentu.

5. Direktoru padome ar pastiprinātu kvalificētu balsu vairākumu, balstoties uz rīkotājdirektora priekšlikumu, un pēc tam, kad tā ir saņēmusi uzraudzības ziņojumu no Komisijas saskaņā ar 13. panta 8. punktu, nolemj par finansiālās palīdzības izmaksu saņēmējai dalībvalstij, veicot operācijas primārajā tirgū.

18. pants

Sekundāro tirgu atbalsta instruments

1. Valde var nolemt veikt operācijas sekundārajā tirgū attiecībā uz EMF dalībnieces obligācijām saskaņā ar 12. panta 1. punktu.

2. Lēmumus par intervenci sekundārajā tirgū, lai mazinātu nevēlamo savstarpējo ietekmi, pieņem, balstoties uz ECB analīzi, kurā atzīts, ka pastāv ārkārtēji finanšu tirgu apstākļi un riski finanšu stabilitātei.

3. Sekundāro tirgu atbalsta instrumentam pievienotos politikas noteikumus sīki izklāsta saprašanās memorandā saskaņā ar 13. panta 3. punktu.

4. Finanšu noteikumus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem jāveic operācijas sekundārajos tirgos, precizē finansiālās palīdzības programmas nolīgumā, kas jāparaksta rīkotājdirektoram.

5. Direktoru padome pieņem sīki izstrādātas vadlīnijas par procedūru, kādā īsteno sekundāro tirgu atbalsta instrumentu.

6. Direktoru padome ar pastiprinātu kvalificētu balsu vairākumu, balstoties uz rīkotājdirektora priekšlikumu, nolemj sākt operācijas sekundārajā tirgū.

19. pants

Kredītiestāžu tiešas rekapitalizācijas instruments

1. Neskarot LESD 107. un 108. pantu, Regulas (ES) Nr. 806/2014 18. panta 4. punkta d) apakšpunktu un 27. panta 9. punktu un Direktīvas 2014/59/ES 56., 57. un 58. pantu, EMF valde var nolemt piešķirt finansiālo palīdzību, lai pēc EMF dalībnieces pieprasījuma tieši rekapitalizētu kredītiestādes. Šādu palīdzību sniedz konkrētos gadījumos, kuros EMF dalībniece saskaras ar saasinātām grūtībām savā finanšu sektorā, kuras nevar novērst, būtiski neapdraudot tās fiskālo stabilitāti, jo pastāv liels kaitīgas ietekmes risks valstij no finanšu sektora, vai citas alternatīvas apdraudētu EMF dalībnieces nepārtrauktu piekļuvi tirgum.

2. Attiecīgā kredītiestāde ir sistēmiski nozīmīga vai rada nopietnu apdraudējumu eurozonas finanšu stabilitātei kopumā vai pieprasītājas EMF dalībnieces finanšu stabilitātei.

3. EMF dalībniece, kuras teritorijā atrodas attiecīgā 2. punktā minētā kredītiestāde, veic attiecīga apjoma un kvalitātes iemaksu kapitālā kopā ar EMF.

4. Valde pieņem sīki izstrādātas vadlīnijas par procedūru, ar kuru īsteno kredītiestāžu tiešas rekapitalizācijas instrumentu.

5. Direktoru padome apstiprina šādu rekapitalizāciju. Attiecīgā gadījumā šādu apstiprinājumu veic atkarībā no tā, vai ir izpildīti saņēmējai iestādei paredzētie īpaši noteikumi.

6. Finanšu saistības, ko rada saskaņā ar 1. punktu pieņemtie lēmumi, nepārsniedz kopā EUR 60 000 miljonus.

III sadaļa

EMF cenu noteikšanas politika un aizņēmumu operācijas

20. pants

Cenu noteikšanas politika

1. Piešķirot stabilitātes atbalstu, sniedzot kredītlīnijas vai garantijas, EMF mērķis ir pilnībā segt finansēšanas un darbības izmaksas, un tā iekļauj attiecīgu rezervi.

2. Attiecībā uz visiem instrumentiem cenu noteikšanu sīki izklāsta cenu noteikšanas ceļvedī, ko pieņem valde.

3. Valde var pārskatīt cenu noteikšanas politiku.

21. pants

Aizņēmumu operācijas

1. EMF var iegūt līdzekļus, emitējot finanšu instrumentus vai noslēdzot (finanšu vai cita veida) līgumus vai vienošanās ar tās dalībniekiem, finanšu iestādēm vai citām trešām personām.

2. Aizņēmumu operāciju kārtību nosaka rīkotājdirektors saskaņā ar precizētām vadlīnijām, kuras jāpieņem valdei.

3. EMF izmanto piemērotus riska pārvaldības instrumentus, kurus regulāri pārskata direktoru padome.

V DAĻA

ATBALSTS VNV

22. pants

Kredītlīnija vai garantijas VNV

1. Finanšu atbalstu VNV kopīgi sniedz EMF un iesaistītās dalībvalstis Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta nozīmē, kuru valūta nav euro, ar tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem, izmantojot kredītlīnijas vai maksimālās robežvērtības, vai abas – garantijām, kas sniegtas par VNV saistībām.

VNV sniegtās atbalsta summas saskaņā ar 1. punktu sedz EMF un šā panta 1. punktā minētās iesaistītās dalībvalstis proporcionāli atslēgai, par ko jāpaziņo VNV, pieprasot atbalstu. Lai noteiktu minēto atslēgu, VNV aprēķina ārkārtas ex post iemaksas, kas būtu jāpalielina, lai atmaksātu atbalsta kopsummu, un tā apkopo rezultātus attiecīgi visu EMF dalībnieču teritorijas līmenī un katras tādas iesaistītās dalībvalsts teritorijas līmenī Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta nozīmē, kuras valūta nav euro. VNV veic šo aprēķinu, balstoties uz tai pieejamo jaunāko informāciju Regulas (ES) Nr. 806/2014 70. panta nolūkos. Šāda aprēķina nolūkos VNV nepiemēro 5. panta 1. punkta e) apakšpunktu nolīgumā par iemaksu pārskaitīšanu uz fondu un to kopīgošanu.

2. Nenokārtoto saistību apvienotā summa, kas rodas no saskaņā ar 1. punktu pieņemtajiem lēmumiem, sākotnēji nepārsniedz EUR 60 000 miljonus.

3. Līdzekļus, kas sniegti VNV, VNV var atgūt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 73. pantu.

4. Saskaņojot savu rīcību ar iesaistītajām dalībvalstīm, kas minētas 1. punktā, valde:

a) pieņem attiecīgā atbalsta finanšu noteikumus un nosacījumus;

b) var nolemt palielināt 2. punktā minēto maksimālo robežvērtību.

5. Ja dalībvalsts, kuras valūta nav euro, kļūst par iesaistīto dalībvalsti Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta nozīmē, minētā dalībvalsts vienojas ar EMF un pārējām iesaistītajām dalībvalstīm Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta nozīmē, kuru valūta nav euro, vajadzības gadījumā apstiprināt vai pārskatīt 4. punktā minētos noteikumus un nosacījumus.

Ja dalībvalsts, kuras valūta nav euro, kļūst par iesaistīto dalībvalsti Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta nozīmē, 3. punktā minētā sākotnējā maksimālā robežvērtība tiek palielināta tikpat proporcionāli kā palielinājums mērķa līmenī, kas notiek saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 69. pantu, kad dalībvalsts, kuras valūta nav euro, kļūst par iesaistīto dalībvalsti Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta nozīmē .

6. Šā panta 4. punkta a) apakšpunktā minētos finanšu noteikumus un nosacījumus turpmāk sīki izklāsta vienā vai vairākos finansiālās palīdzības programmas nolīgumos, kas jānoslēdz, no vienas puses, starp VNV un, no otras puses, EMF un iesaistītajām dalībvalstīm, kas minētas 1. punktā.

7. Lēmumus par kredītlīnijas izmantošanu vai garantiju sniegšanu VNV saistībām pieņem vēlākais 12 stundas pēc pieprasījuma saņemšanas no VNV.

8. Ja VNV pieprasījums attiecas uz noregulējuma shēmu, VNV pēc apspriešanās ar Komisiju var pieprasīt atbalstu pirms šādas noregulējuma shēmas pieņemšanas. Šādā gadījumā lēmumi par kredītlīnijas izmantošanu vai garantiju sniegšanu VNV saistībām stājas spēkā tajā pašā laikā, kad spēkā stājas attiecīgā noregulējuma shēma.

23. pants

EMF piemērojamie noteikumi

1. Valde pieņem EMF atbalsta finanšu noteikumus un nosacījumus.

2. Rīkotājdirektors:

a) paraksta nolīgumu pēc direktoru padomes apstiprinājuma,

b) izmanto pilnvaras nolemt par kredītlīnijas izmantošanu vai garantiju sniegšanu par VNV saistībām.

3. Direktoru padome pieņem sīki izstrādātas vadlīnijas par kārtību, kādā īsteno EMF kredītlīnijas vai garantijas VNV.

24. pants

Noteikumi, kurus piemēro iesaistītajām dalībvalstīm, kuru valūta nav euro, Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta nozīmē.

Pirms dalībvalsts,kuras valūta nav euro, kļūst par iesaistīto dalībvalsti Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta nozīmē, minētā dalībvalsts sniedz kredītlīnijas vai garantijas VNV atbalstam saskaņā ar šo statūtu 22. pantu, ja ECB ir pieņēmusi lēmumu, ar ko izveido ciešu sadarbību starp ECB un attiecīgās dalībvalsts kompetento iestādi saskaņā ar Regulas(ES) Nr. 1024/20137. panta 2. punktu.

Minētās dalībvalstis ievieš procedūras, lai šīs kredītlīnijas un garantijas varētu aktivizēt saskaņā ar šo statūtu 22. pantu.

VI DAĻA

FINANŠU PĀRVALDĪBA

25. pants

Investīciju politika

1. Rīkotājdirektors īsteno piesardzīgu ieguldījumu politiku attiecībā uz EMF, lai nodrošinātu tā visaugstāko kredītspēju saskaņā ar vadlīnijām, kas jāpieņem un regulāri jāpārskata direktoru padomei. EMF ir tiesīgs izmantot daļu no tā ieguldījumu portfeļa ienesīguma, lai segtu tā darbības un administratīvās izmaksas.

2. EMF operācijas atbilst stabilas finanšu un riska pārvaldības principiem.

26. pants

Dividenžu politika

1. Direktoru padome ar vienkāršu balsu vairākumu var nolemt, vai sadalīt dividendes EMF dalībniecēm, ja samaksātā kapitāla summa un rezerves fonds pārsniedz līmeni, kas nepieciešams EMF, lai uzturētu savas aizdošanas spējas, un ja ieņēmumi no ieguldījumiem nav nepieciešami, lai novērstu līdzekļu trūkumu, kad jāveic maksājumi kreditoriem. Dividendes sadala pro rata iemaksām samaksātajā kapitālā, ņemot vērā iespējamo paātrinājumu, kas minēts 44. panta 3. punktā.

2. Neskarot šo statūtu 8. panta 6. punktu un 9. panta 1. punktu un ja EMF nav piešķīris finansiālo palīdzību kādai no tā dalībniecēm, ieņēmumus no EMF ieguldījumiem samaksātajā kapitālā atdod EMF dalībniecēm saskaņā ar to attiecīgajiem ieguldījumiem samaksātajā kapitālā pēc tam, kad ir veikti atskaitījumi darbības izmaksām.

3. Rīkotājdirektors īsteno dividenžu politiku attiecībā uz EMF saskaņā ar vadlīnijām, kas jāpieņem direktoru padomei.

27. pants

Rezerve un citi fondi

1. Valde izveido rezerves fondu un vajadzības gadījumā citus fondus.

2. Neskarot šo statūtu 26. pantu, neto ienākumus, ko radījušas EMF operācijas, un ieņēmumus no finanšu sankcijām, kas saņemti no EMF dalībniecēm saskaņā ar daudzpusēju uzraudzības procedūru, pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru un makroekonomikas korekciju procedūru, kas izveidota saskaņā ar LESD 121. panta 6. punktu un 126. pantu, atliek rezerves fondā.

3. Rezerves fonda līdzekļus iegulda saskaņā ar vadlīnijām, kas jāpieņem direktoru padomei.

4. Direktoru padome pieņem šādus noteikumus, kas var būt nepieciešami citu fondu izveidei, pārvaldībai un izmantošanai.

28. pants

Zaudējumu segšana

1. Zaudējumus, kas rodas EMF operāciju gaitā, sedz:

a) pirmkārt, no rezerves fonda,

b) otrkārt, no samaksātā kapitāla, un

c) visbeidzot, no reģistrētā nenomaksātā kapitāla atbilstošas summas, ko pieprasa saskaņā ar 9. panta 3. punktu.

2. Ja EMF dalībniece nespēj veikt pieprasīto maksājumu pēc kapitāla pieprasījuma, kas veikts saskaņā ar 9. panta 2. vai 3. punktu, visām EMF dalībniecēm pieprasa iemaksāt pārskatītu palielinātu kapitāla summu nolūkā nodrošināt, ka EMF saņem nepieciešamo samaksātā kapitāla kopsummu. Pēc tam, kad valde ir informējusi Komisiju, tā nolemj par atbilstošu turpmāku rīcību, lai nodrošinātu, ka attiecīgā EMF dalībniece nokārto savu parādu pret EMF saprātīgā laikposmā. Valdei ir tiesības pieprasīt nesamaksāto procentu maksājumu par kavēto summu.

3. Ja EMF dalībniece nokārto savu parādu pret EMF, kā minēts 2. punktā, pāri palikušo kapitālu atgriež pārējām EMF dalībniecēm saskaņā ar valdes pieņemtajiem noteikumiem.

VII DAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

29. pants

Budžets

1. EMF ir neatkarīgs pašfinansēts budžets, kas nav daļa no Savienības budžeta.

2. EMF finanšu gads sākas katra gada 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.

30. pants

Budžeta izveide

1. Rīkotājdirektors sagatavo administratīvo budžetu katram finanšu gadam un iesniedz to direktoru padomei ne vēlāk kā iepriekšējā finanšu gada 15. novembrī.

Direktoru padome apstiprina administratīvo budžetu ne vēlāk kā iepriekšējā finanšu gada 15. decembrī.

2. Gada budžetu, ko apstiprinājusi direktoru padome, iesniedz valdei tās nākamajā gada sanāksmē.

31. pants

Gada pārskati

1. Direktoru padome glabā EMF gada pārskatus un sagatavo tā gada pārskatus, kā arī ceturkšņa kopsavilkuma pārskatu un peļņas un zaudējumu pārskatu, abi ir izteikti euro, saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem un šādām papildu grāmatvedības konvencijām, kā to pieprasījusi direktoru padome un apstiprinājusi revidentu padome.

EMF savā iekšējā grāmatvedībā glabā atsevišķus kontus tā darbībām, kuras veic saskaņā ar šo statūtu 19. pantu, saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem un šādām papildu grāmatvedības konvencijām, kuras pieņemtas saskaņā ar šā panta 1. punktu.

3. ESM kontus revidē saskaņā ar vispārpieņemtiem revīzijas standartiem vismaz reizi gadā atbilstīgi šo statūtu 34. pantam.

4. Valde apstiprina EMF gada pārskatus.

5. Rīkotājdirektors EMF dalībniecēm nosūta tā ceturkšņa kopsavilkuma pārskatu par tā finansiālo stāvokli un peļņas un zaudējumu pārskatu, kurā atainoti EMF darbību rezultāti.

32. pants

Finanšu pārskati un gada ziņojums

1. Direktoru padome sagatavo finanšu pārskatus attiecībā uz katru konkrēto finanšu gadu ne vēlāk kā nākamā gada 31. martā kā bilanci, peļnas un zaudējumu pārskatu un skaidrojumus. Skaidrojumos ietver kopsavilkumu par attiecīgās bilances un peļņas un zaudējumu pārskata posteņiem attiecībā uz darbībām, kuras veiktas saskaņā ar iestāžu tiešas rekapitalizācijas instrumentu, kas iegūti no 31. panta 2. punktā minētajiem kontiem.

2. Rīkotājdirektors sagatavo gada ziņojumu attiecībā uz katru finanšu gadu un iesniedz to valdei apstiprināšanai tās gada sanāksmē.

Gada ziņojumā ietver šādu informāciju:

a) EMF politikas un darbību apraksts,

b) finanšu pārskati par attiecīgo finanšu gadu,

c) ārējo revidentu ziņojums attiecībā uz to finanšu pārskatu revīziju saskaņā ar 34. pantu, un

d) revidentu padomes ziņojums attiecībā uz finanšu pārskatiem saskaņā ar 35. pantu.

5. Tiklīdz valde ir apstiprinājusi gada ziņojumu, to publicē EMF tīmekļa vietnē.

33. pants

Iekšējā revīzija

Iekšējās revīzijas funkciju izveido saskaņā ar starptautiskajiem standartiem.

34. pants

Ārējā revīzija

1. EMF kontus regulāri revidē neatkarīgi ārējie revidenti, kurus apstiprinajusi valde uz trīs gadu termiņu, tos izvēloties no revīzijas uzņēmumiem, kam ir laba starptautiskā reputācija, kas ir apstiprināti un uz ko attiecas publiskā pārraudzība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK 2 .

Revīzijas uzņēmumam ik pēc sešiem gadiem ir obligāti jārotē.

2. Neatkarīgie ārējie revidenti ir atbildīgi par gada finanšu pārskatu apstiprināšanu un ir pilnvaroti pārbaudīt visus EMF grāmatvedības dokumentus un pārskatus un iegūt pilnīgu informāciju par tā darījumiem.

35. pants

Revidentu padome

1. Revidentu padomi veido pieci locekļi, kurus valde iecēlusi uz neatjaunojamu trīs gadu termiņu, un tās sastāvs ir šāds:

a) divi locekļi, kuru kandidatūru ierosinājis priekšsēdētājs;

b) divi locekļi, kurus norīkojušas divu EMF dalībnieču augstākās revīzijas iestādes, viens no grupas, ko veido puse no EMF dalībniecēm, kas noapaļota līdz tuvākajam veselam skaitlim, un tur lielāko skaitu EMF akciju, un otrs no grupas, ko veido pārējās EMF dalībnieces, saskaņā ar rotācijas sistēmu alfabētiskā kārtībā pēc EFM dalībnieču nosaukuma katrā grupā angļu valodā, kā izklāstīts šo statūtu I tabulā;

c) viens loceklis, ko norīkojusi Eiropas Revīzijas palāta.

Lai būtu tiesības tikt ieceltam revidentu padomē, kandidātiem ir jābut zināšanām revīzijas un finanšu jautājumos un profesionālām zinašanām, prasmēm un revīzijas pieredzei, kas ir nepieciešama, lai pareizi veiktu padomes uzdevumus.

Revidentu padome ievēl priekšsēdētāju un priekšēdētāja vietnieku no tās locekļu vidus katru uz atjaunojamu viena gada termiņu.

Revidentu padome izveido reglamentu, ar ko pārvalda tās darbu.

2. Revidentu padomes locekļi ir neatkarīgi savu pienākumu izpildē. Viņi nedz prasa, nedz saņem norādījumus no EMF struktūrvienībām, EMF dalībniecēm vai jebkādām citām publiskām vai privātām struktūrām.

Revidentu padomes locekļi saskaņā ar starptautiskajiem standartiem gādā, lai tiktu novērsti visi interešu konflikti, un atturas no jebkādas rīcības, kas neatbilst to pienākumiem viņu amatā iecelšanas brīdī, esot amatā un arī pēc pilnvaru termiņa beigām.

3. Revidentu padome sagatavo neatkarīgas revīzijas. Tā pārbauda EMF kontus un darbības pārskatu un bilances pareizību. Tā saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem revidē EMF pareizību, atbilstību, sniegumu un riska pārvaldību. Tā uzrauga un pārskata EMF iekšējās un ārējās revīzijas procesus un to rezultātus.

Revidentu padomei ir pilnīga piekļuve visiem EMF dokumentiem un informācijai, tostarp datiem, kas attiecas uz iekšējiem un ārējiem revīzijas procesiem, kuri ir nepieciešami tās uzdevumu veikšanai.

4. Revidentu padome var jekurā laikā paziņot direktoru padomei par saviem konstatējumiem. Tā katru gadu sagatavo ziņojumu, kas jāiesniedz valdei, par tās revīzijas konstatējumiem attiecībā uz darbības pārskatiem un bilanci, kā arī tās secinājumus un ieteikumus.

5. Valde gada ziņojumu dara pieejamu valstu parlamentiem, EMF dalībnieču augstākajām revīzijas iestādēm, kā arī Eiropas Revīzijas palātai ne vēlāk kā 30 dienas no datuma, kurā tas saņemts no revidentu padomes. Tā vienlaikus nosūta ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

6. Revidentu padome pēc valdes vai rīkotājdirektora pieprasījuma var nolemt sagatavot papildu ziņojumus.

7. Revidentu padomes locekļi un tās norīkotie eksperti ievēro stingru konfidencialitāti un neatklāj visu publiski nepieejamo informāciju, kas iegūta savu uzdevumu veikšanā, tostarp pēc pilnvaru termiņa vai amata pienākumu izbeigšanas.

VIII DAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

36. pants

Atrašanās vieta

1. EMF mītne un galvenais birojs ir Luksemburgā.

2. EMF var izveidot sadarbības birojus, izpildot direktoru padomes lēmumu saskaņā ar šo statūtu 6. panta 5. punktu.

37. pants

Mītnes nolīgums

Vienošanās par izmitināšanu un aprīkojumu, ko EMF sniegs Luksemburgas Lielhercogiste, ir izklāstīta mītnes nolīgumā starp EMF un Luksemburgu. Līdz dienai, kad spēkā stājas minētais mītnes nolīgums, EMF piemēro galvenās mītnes nolīgumu, kas noslēgts starp ESM un Luksemburgas Lielhercogisti 2012. gada 8. oktobrī.

38. pants

Privilēģijas un imunitāte

1. Uz EMF un tā personālu attiecas Protokols Nr. 7 par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti, kas pievienots LES un LESD.

2. EMF nepiemēro nevienu prasību par atļaujas vai licences saņemšanu, ko pieprasa kredītiestādei, ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam vai citai licencētai vai regulētai sabiedrībai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un tās dalībvalsts tiesību aktiem.

39. pants

EMF personāls

1. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 1.a panta 2) punktu uz EMF personālu attiecas Civildienesta noteikumi, Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un piemērošanas noteikumi, kurus kopīgi pieņēmušas Savienības iestādes, lai īstenotu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, izņemot personālu, kas šīs regulas spēkā stāšanās dienā ir nodarbināti saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar ESM. Šādus līgumus, tostarp ar trešo valstu valstspiederīgajiem, turpina reglamentēt līgumsaistības, kas piemērojamas šīs regulas spēkā stāšanās laikā.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību iestāde, kurai ir tiesības noslēgt līgumus, kā minēts šā panta 5. punktā, piedāvā darbu uz nenoteiktu laiku par pagaidu darbinieku vai līgumdarbinieku jebkurai personai, kura šīs regulas spēkā stāšanās dienā ir pieņemta darbā un ir noslēgusi līgumu ar ESM uz nenoteiktu laiku. Darba piedāvājums pamatojas uz uzdevumiem, kas darbiniekam jāveic kā pagaidu darbiniekam vai līgumdarbiniekam.

Līgumi, kas ar ESM noslēgti uz noteiktu laiku, beidzas to noteiktajā termiņā un netiek atjaunoti saskaņā ar līgumsaistībām, kas piemērojamas šīs regulas spēkā stāšanās laikā.

2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, rīkotājdirektora amats ir pielīdzināts Tiesas priekšsēdētāja amatam attiecībā uz atalgojumu un pensionēšanās vecumu, kā noteikts Padomes Regulā (ES) Nr. 300/2016 3 . Rīkotājpadomes locekļu amati ir pielīdzināti Specializētas tiesas locekļa amatam, kā definēts Regulā (ES) Nr. 300/2016. Attiecībā uz aspektiem, kas nav ietverti Regulā (ES) Nr. 300/2016, piemēro Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

3. EMF personāls sastāv no ierēdņiem, pagaidu darbiniekiem un līgumdarbiniekiem. Rīkotājpadome reizi gadā tiek informēta par līgumiem, ko uz nenoteiktu laiku slēdz rīkotājdirektors.

4. Direktoru padome pieņem nepieciešamos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantā paredzētajiem noteikumiem.

5. Attiecībā uz EMF personālu rīkotājdirektors īsteno pilnvaras, kas piešķirtas iestādei, kura ir kompetenta iecelt amatā saskaņā ar Civildienesta noteikumiem, un iestādei, kura ir tiesīga noslēgt līgumus saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

40. pants

Dienesta noslēpums un informācijas apmaiņa

1. Valdes vai direktoru padomes locekļi vai bijušie locekļi un visas citas personas, kas strādā vai ir strādājušas EMF vai saistībā ar to, neatklāj informāciju, kas ir dienesta noslēpums saskaņā ar LESD 339. pantu un uz ko attiecas citi piemērojamie Savienības tiesību noteikumi, pat pēc tam, kad ir izbeigti to pienākumi. Tiem jo īpaši ir pieprasīts neatklāt informāciju, uz kuru attiecas pienākums par dienesta noslēpumu un kas iegūta, veicot profesionālās darbības, jebkurai personai vai iestādei, izņemot gadījumus, kad šīs personas to dara, pildot savas šajā regulā paredzētās funkcijas.

2. Direktoru padome pieņem rīcības kodeksu, kas ir saistošs rīkotājdirektoram un visiem direktoriem, direktoru vietniekiem un EMF personāla locekļiem, un izklāsta viņu pienākumus tādos jautājumos kā konfidencialitāte, publiskie paziņojumi un saziņa ar plašsaziņas līdzekļiem, personīgie ieguldījumi un finanšu un ekonomisko interešu atklāšana.

3. Direktoru padome pieņem nepieciešamos pasākumus attiecībā uz drošu rīkošanos ar konfidenciālu informāciju, tās apstrādi, atklāšanu un izplatīšanu.

4. Rīkotājdirektors nodrošina, ka, pirms tiek izpausta jebkāda informācija, tā nesatur konfidenciālu informāciju, jo īpaši, novērtējot sekas, kādas sabiedrībā varētu radīt šādas informācijas atklāšana attiecībā uz eurozonas finanšu sistēmas stabilitāti, EMF dalībnieces vai Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta nozīmē iesaistītās dalībvalsts finanšu stabilitāti, uz starptautiskajām, finanšu, monetārajām vai ekonomikas politikas attiecībām, kā arī fizisku un juridisku personu komerciālām interesēm, tiesas procesiem, pārbaužu nolūku, izmeklēšanām un revīzijām. Procedūra, ar ko pārbauda sekas, ko radītu informācijas atklāšana, ietver jebkura tāda dokumenta satura un precīzas informācijas atklāšanas konkrētu novērtējumu, kas attiecas uz finansiālās stabilitātes atbalsta sniegšanu, kas minēts šo statūtu 16. pantā, vai kredītlīniju piešķiršanu vai garantiju sniegšanu, atbalstot VNV, kā minēts šo statūtu 22. līdz 24. pantā.

5. Ievērojot atbilstīgus aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu noteikto konfidencialitāti saskaņā ar šā panta 3. punktu, direktoru padome neattur EMF, tā dalībnieces, Padomi, Komisiju un ECB, tostarp to attiecīgos darbiniekus un ekspertus, no dalīšanās ar informāciju, tostarp konfidenciālu informāciju, savā starpā un ar centrālajām bankām, valstu kompetentajām iestādēm Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta nozīmē, noguldījumu garantiju sistēmām, ieguldītāju kompensācijas sistēmām, VNV, valstu noregulējuma iestādēm, iestādēm, kas ir atbildīgas par parasto maksātnespējas procedūru, un ar iesaistītajām dalībvalstīm Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta nozīmē, kuru valūta nav euro, vai to kompetentajām iestādēm, kuras veic funkcijas, kas ir līdzvērtīgas funkcijām, kuras minētas šajā punktā, lai veiktu EMF uzdevumus. Rīkotājdirektors apmaiņai ar šādu informāciju piemēro nepieciešamos pasākumus, kas noteikti šā panta 3. punktā.

8. Šo pantu piemēro, neskarot EMF noteiktās prasības par pārskatatbildību pret Eiropas Parlamentu saskaņā ar 5. pantu un EMF dalībnieču valstu parlamentiem saskaņā ar šīs regulas 6. panta 3. punktu.

9. Šā panta 1. punktā minētās dienesta noslēpuma prasības piemēro arī novērotājiem saskaņā ar 5. panta 3., 4. un 5. punktu vai dalībniekiem, kuri apmeklē valdes sanāksmes saskaņā ar 22. pantu.

41. pants

Sadarbība

1. EMF var izveidot un uzturēt uz sadarbību vērstas attiecības ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām saskaņā ar to attiecīgajiem mērķiem un ar dalībvalstu iestādēm, trešo valstu iestādēm, kuras sniedz finansiālo palīdzību EMF dalībniecei uz ad hoc pamata, un starptautiskajām organizācijām vai vienībām, kam ir konkrēti uzdevumi attiecīgajās jomās.

2. Šā panta 1. punktā izklāstītajos nolūkos EMF var noslēgt darba nolīgumus, jo īpaši ar Komisiju un Eiropas Centrālo banku. Minētie darba nolīgumi ir tehniski un/vai operacionāli, un to mērķis jo īpaši ir sekmēt sadarbību un informācijas apmaiņu starp to pusēm saskaņā ar šo statūtu 40. panta 5. punktu. Darba nolīgumiem nav juridiski saistošu seku.

IX DAĻA

PĀREJAS PASĀKUMI

42. pants

Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta pārvaldība

EMF var pārvaldīt EFSI, balstoties uz pārvaldības nolīgumu, kas noslēgts ar EFSI, tostarp attiecībā uz atalgojumu. Ja EMF ir noslēdzis jebkādu tāda paša veida nolīgumu, šādam nolīgumam piemēro šīs regulas 2. pantu.

43. pants

Sākotnējā kapitāla maksājums jaunajām EMF dalībniecēm

1. Neskarot 8. panta 4. punktu un šā panta 3. punktu, jaunās EMF dalībnieces var izmantot tām ar šo regulu piešķirtās tiesības, tostarp balsstiesības, ja tās ir parakstījušās uz sākotnējo ieguldījumu reģistrētajā kapitālā.

2. Parakstoties uz savu sākotnējo ieguldījumu, jaunās EMF dalībnieces samaksātā kapitāla maksājums tiek veikts piecās vienādās daļās ik gadu 20 % apmērā no kopsummas. Atlikušos četrus maksājumus nomaksā attiecīgi pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā gadadienā pēc pirmās iemaksas maksājuma dienas.

3. Piecu gadu periodā, veicot kapitāla iemaksas pa daļām, jaunās EMF dalībnieces laikus paātrina samaksātā kapitāla maksājumu pirms emisijas dienas, lai saglabātu vismaz 15 % attiecību starp samaksāto kapitālu un EMF emisiju nenomaksāto summu un garantētu EMF aizdošanas spējas EUR 500 000 miljonu apmērā.

4. Jauna EMF dalībniece var pieņemt lēmumu par sava samaksātā kapitāla daļas paātrinātu apmaksāšanu.

44. pants

Iemaksu atslēgas pagaidu korekcija

1. Sākotnējo iemaksu atslēgā ietverto pagaidu korekciju piemēro divpadsmit gadus pēc dienas, kad attiecīgā EMF dalībniece ir ieviesusi euro.

2. Ja jaunās EMF dalībnieces iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju tirgus cenās euro gadā, kas ir pirms gada, kurā tā pievienojusies EMF, ir mazāks par 75 % no Savienības vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju tirgus cenās, tad tās EMF reģistrētā kapitāla parakstīšanai paredzēto iemaksu atslēgai, kas noteikta saskaņā ar 8. pantu, veic pagaidu korekciju, un tā ir vienāda ar šādu summu:

a) 25 % no attiecīgās EMF dalībnieces valsts centrālās bankas procentuālās daļas ECB kapitālā, kas noteikta saskaņā ar ECBS statūtu 29. pantu, un

b) 75 % no minētās EMF dalībnieces procentuālās daļas eurozonas nacionālajā kopienākumā tirgus cenās euro gadā, pirms tā pievienojās EMF.

Šā punkta a) un b) apakšpunktā minētos procentuālos lielumus noapaļo uz augšu vai uz leju līdz tuvākajam skaitlim, kas bez atlikuma dalās ar 0,0001. Izmanto Eurostat publicētos statistiskos noteikumus.

3. Šā panta 2. punktā minēto pagaidu korekciju piemēro divpadsmit gadus pēc dienas, kad attiecīgā EMF dalībniece ir ieviesusi euro.

4. Atslēgas pagaidu korekcijas rezultātā saskaņā ar šā panta 2. punktu attiecīgo EMF dalībniecei iedalīto akciju proporciju pārdala to EMF dalībnieču starpā, kam neveic pagaidu korekciju, pamatojoties uz to akciju valdījumu ECB, kāds noteikts saskaņā ar ECBS statūtu 29. pantu un pastāvējis tieši pirms akciju emisijas jaunajai EMF dalībniecei.

X DAĻA

CITI NOTEIKUMI

45. pants

Krāpšanas apkarošanas pasākumi

1. Lai cīnītos pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013, 4 sešu mēnešu laikā no dienas, kad šī regula stājusies spēkā, EMF pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un nekavējoties pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem EMF darbiniekiem, izmantojot minētā Iestāžu nolīguma pielikumā pievienoto paraugu.

2. Revīzijas palātai ir pilnvaras revidēt saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kas ir saņēmuši līdzekļus no EMF, balstoties uz dokumentiem un pārbaudēm uz vietas.

3. OLAF var veikt izmeklēšanas, tostarp pārbaudes uz vietas un pārbaudes, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses, saistībā ar līgumu, ko finansē EMF saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteikti Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 5 un Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013.

46. pants

Piekļuve dokumentiem

1. Uz EMF rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 6 .

2. EMF sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas pieņem iekšējus pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai.

3. Par lēmumiem, ko EMF pieņēmis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam vai ierosināt lietu Tiesā, ievērojot attiecīgi LESD 228. un 263. pantā paredzētos noteikumus.

4. Personām, uz kurām attiecas EMF lēmumi, ir tiesības piekļūt EMF lietas dokumentācijai, ja tiek ievērotas citu personu leģitīmās intereses aizsargāt savus komercnoslēpumus. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju vai EMF iekšējiem sagatavošanas dokumentiem.

47. pants

Prasības attiecībā uz valodu

1. Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, EMF piemēro Padomes Regulu 1/1958 7 .

2. EMF darba valoda vai valodas, tostarp valdes, direktoru padomes, rīkotājpdomes un revidentu padomes sanāksmēs, nosaka valde saskaņā ar šo statūtu 5. panta 8. punktu.

3. EMF var nolemt, kuru no oficiālajām valodām izmantot, nosūtot dokumentus Savienības iestādēm, aģentūrām vai struktūrām.

4. Visu EMF dokumentu autentiskās versijas ir teksts angļu valodā, izņemot, ja:

a) Direktoru padome nolemj citādi attiecībā uz konkrētu darījumu;

b) rīkotājdirektors pēc EMF dalībnieces pieprasījuma un uz tās rēķina par autentisku apstiprina valdes vai direktoru padomes pieņemta konkrēta lēmuma tulkojumu attiecīgās EMF dalībnieces oficiālajā valodā vai valodās, ja tas ir nepieciešams piemērojamo valsts procedūru izpildei.

I TABULA

EMF sākotnējo iemaksu atslēga

EMF dalībniece	EMF iemaksu atslēga (%)
Beļģijas Karaliste	3,4534
Vācijas Federatīvā Republika	26,9616
Igaunijas Republika	0,1847
Īrija	1,5814
Grieķijas Republika	2,7975
Spānijas Karaliste	11,8227
Francijas Republika	20,2471
Itālijas Republika	17,7917
Kipras Republika	0,1949
Latvijas Republika	0,2746
Lietuvas Republika	0,4063
Luksemburgas Lielhercogiste	0,2487
Malta	0,0726
Nīderlandes Karaliste	5,6781
Austrijas Republika	2,7644
Portugāles Republika	2,4921
Slovēnijas Republika	0,4247
Slovākijas Republika	0,8184
Somijas Republika	1,7852
Kopā	100,0

Iepriekš minētie cipari ir noapaļoti līdz četriem cipariem aiz komata.

II TABULA

Parakstīšanās uz sākotnējo reģistrēto kapitālu

EMF dalībniece	Akciju skaits	Parakstītais kapitāls (EUR)
Beļģijas Karaliste	243 397	24 339 700 000
Vācijas Federatīvā Republika	1 900 248	190 024 800 000
Igaunijas Republika	13 020	1 302 000 000
Īrija	111 454	11 145 400 000
Grieķijas Republika	197 169	19 716 900 000
Spānijas Karaliste	833 259	83 325 900 000
Francijas Republika	1 427 013	142 701 300 000
Itālijas Republika	1 253 959	125 395 900 000
Kipras Republika	13 734	1 373 400 000
Latvijas Republika	19 353	1 935 300 000
Lietuvas Republika Luksemburgas Lielhercogiste	28 634 17 528	2 863 400 000 1 752 800 000
Malta	5 117	511 700 000
Nīderlandes Karaliste	400 190	40 019 000 000
Austrijas Republika	194 838	19 483 800 000
Portugāles Republika	175 644	17 564 400 000
Slovēnijas Republika	29 932	2 993 200 000
Slovākijas Republika	57 680	5 768 000 000
Somijas Republika	125 818	12 581 800 000
Kopā	7 047 987	704 798 700 000

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 472/2013 (2013. gada 21. maijs) par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības (OV L 140., 27.5.2013., 1. lpp.).

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2016. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EK un Padomes Direktīvu 83/449/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).

(3)    Padomes Regula (ES) 2016/300 (2016. gada 29. februāris), ar ko nosaka atalgojumu augstas pakāpes amatpersonām ES iestādēs (OV L 58, 4.3.2016., 1. lpp.).

(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(5)    Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(7)    Padomes Regula Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.).