EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 6.12.2017

COM(2017) 825 final

2017/0334(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (ES) 2017/825, lai palielinātu Strukturālo reformu atbalsta programmas finansējumu un pielāgotu tās vispārīgo mērķi

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Strukturālo reformu atbalsta programma 2017.–2020. gadam ar 142,8 milj. euro budžetu tiek īstenota kopš 2017. gada 20. maija 1 . Tā tika izveidota ar mērķi stiprināt dalībvalstu spēju sagatavot un īstenot izaugsmi veicinošas administratīvas un strukturālas reformas, tostarp izmantojot palīdzību Savienības fondu efektīvai un lietderīgai izmantošanai. Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma sniedz atbalstu programmas ietvaros, un tas var aptvert ļoti dažādas politikas jomas.

Kopš Strukturālo reformu atbalsta programmas regula ir stājusies spēkā, dalībvalstis ir ļoti intensīvi izmantojušas programmu, iesniedzot atbalsta pieprasījumus par summām, kas ievērojami pārsniedz tās gada cikliem pieejamā finansējuma apjomu. To apstiprina dati par 2017. gada ciklu, kad, neskatoties uz to, ka Strukturālo reformu atbalsta programmas regula tika pieņemta vēlu, 16 dalībvalstis iesniedza 271 atbalsta pieprasījumu, kuru aplēstā kopsumma pārsniedza 80 milj. euro, savukārt piešķīrums 2017. gadam bija 22,5 milj. euro. Tādējādi Komisijai bija stingri jānosaka prioritātes, un rezultātā vairāki pieprasījumi netika atlasīti finansējuma saņemšanai. Situācija ir vēl problemātiskāka 2018. gada ciklam, kas tikko ir sācies (pieprasījumu iesniegšanas termiņš — 2017. gada 31. oktobris). 24 dalībvalstis ir iesniegušas 444 atbalsta pieprasījumus, kuru izmaksu aplēstā kopsumma ir aptuveni 152 milj. euro, savukārt piešķīrums 2018. gadam ir 30,5 milj. euro. Tas skaidri rāda, ka nepieciešamība pēc atbalsta uz vietas un dalībvalstu interese par atbalstu pārsniedz patlaban pieejamos finanšu resursus no programmas.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka programmas ietvaros daudzas dalībvalstis ir pieprasījušas atbalstu un ka atbalsta pieprasījumi aptver visas tās atbalstītās politikas jomas, uz kurām attiecas programma, piemēram, pārvaldība un publiskā pārvalde, ieņēmumu administrēšana un publisko finanšu pārvaldība, izaugsme un darījumdarbības vide, darba tirgus, izglītība, veselības un sociālie pakalpojumi, finanšu nozare un finansējuma pieejamība.

Kā norādījis Komisijas priekšsēdētājs Junkers runā par stāvokli Savienībā 2 (un pavadošajā nodomu vēstulē) 2017. gada 13. septembrī Eiropas Parlamentā, ir paredzēts, ka euro ir vienotā valūta Eiropas Savienībā kopumā, tāpēc visām dalībvalstīm, izņemot divas, ir tiesības un tiek prasīts pievienoties eurozonai. Tādējādi ir skaidrs, ka nepieciešams domāt perspektīvā un, ja dalībvalstis, kas nav eurozonas dalībnieces, to vēlas, atbalstīt tās sagatavošanās darbos, ko tās veic, lai pievienotos eurozonai. Lai varētu pievienoties eurozonai, dalībvalstīm jāpanāk atbilstība Māstrihtas jeb konverģences kritērijiem, kas norāda, ka tās ir sasniegušas augstu noturīgas konverģences līmeni.

Ekonomikas un finanšu krīze ir parādījusi, ka veiksmīgas dalības nodrošināšanai eurozonā būtiski svarīgi ir panākt ne vien nominālo konverģenci, bet arī reālo konverģenci un noturīgu ekonomiku, kam pamatā ir spēcīgas ekonomikas struktūras un kas ļauj dalībvalstīm efektīvi absorbēt satricinājumus un ātri atgūties no tiem. Jo īpaši tas prasa no dalībvalstīm spēju pārvaldīt savu budžetu saskaņā ar pareizas publisko finanšu pārvaldības principiem un būt institucionāli gatavām piedalīties banku savienībā. Papildus tam, lai integrācija eurozonā būtu veiksmīga, primāri svarīgi ir panākt, lai pareizi darbotos darba tirgus un produktu tirgus, kuri spētu absorbēt ārējus satricinājumus, lai preču un pakalpojumu tirdzniecības ziņā tiktu panākta augsta integrācijas pakāpe un lai labi funkcionētu publiskā pārvalde.

Ņemot vērā i) lielāku nepieciešamību pēc finansējuma, kas izmantojams, lai sniegtu atbalstu strukturālo reformu īstenošanai, un ii) nepieciešamību atbalstīt dalībvalstis, kuras plāno ieviest euro, paātrinot reālās konverģences procesu un attīstot noturīgākas ekonomiskās un sociālās struktūras, kas nodrošinātu to pareizu dalību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, Komisija ir apņēmusies vispirms 2019.–2020. gadam palielināt Strukturālo reformu atbalsta programmas budžetu par 80 milj. euro. Tas būtu jāizdara, izmantojot elastības instrumentu, uz kuru attiecas pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas 3 11. pants. Tādējādi kopējais Strukturālo reformu atbalsta programmas finansējums sasniegtu 222,8 milj. euro. Palielinājums ne vien ļautu dalībvalstīm, kas nav eurozonas dalībnieces, bet vēlas ieviest euro un kam ir nepieciešams īstenot ekonomikas reformas, saņemt pieprasīto atbalstu, bet arī ļautu pieņemt vairāk atbalsta pieprasījumu un veikt lielākas izmaksas atbalstam, ko sniedz administratīvu un strukturālu reformu īstenošanas nodrošināšanai.

Šis papildu budžets tiktu papildināts, aicinot dalībvalstis izmantot Strukturālo reformu atbalsta programmas regulas 11. pantā paredzēto iespēju pārnest daļu savu resursu no Eiropas strukturālo un investīciju fondu tehniskās palīdzības komponenta uz Strukturālo reformu atbalsta programmu, lai sniegtu atbalstu reformu, tostarp ar euro ieviešanu saistīto reformu, īstenošanai. Spriežot pēc pašlaik aplēstajām iespējamajām vajadzībām pēc atbalsta, ar šo papildinājumu kopējais atbalstam pieejamā budžeta kopapjoms tiktu palielināts līdz 300 milj. euro, tādējādi līdz 2020. gadam divkāršojot atbalstam pieejamo summu.

Atbalsts piedāvātu pielāgotu palīdzību visu to politikas virzienu īstenošanā, kuri palīdz dalībvalstīm sasniegt augstu noturīgas konverģences līmeni. Šis atbalsts konkrēti tiks piedāvāts darījumdarbības vides jomās, finanšu nozarē, darba tirgū un produktu tirgū, publiskajā pārvaldē un publisko finanšu pārvaldībā. Vissvarīgākās reformas, kas nepieciešamas noturīgai reālajai konverģencei, tiks izvirzītas Eiropas pusgada kontekstā.

Īpašā darbplūsmā dalībvalstis, kas vēlas panākt progresu ceļā uz pievienošanos eurozonai, dialogā ar Komisiju vienotos par to reformu saistību kopumu ierobežotā apjomā, kuras ir īpaši svarīgas veiksmīgai dalībai eurozonā. Šīs reformu saistības tiktu arī atspoguļotas attiecīgo dalībvalstu valsts reformu programmās. Komisija ar Strukturālo reformu atbalsta dienesta starpniecību ar attiecīgajām dalībvalstīm noslēgtu jaunu sadarbības un atbalsta plānu, kurā lielākā uzmanība tiktu veltīta tam, lai sniegtu tehnisku atbalstu ar euro ieviešanu saistītu reformu saistību īstenošanai. Šis pasākums būtu pilnībā brīvprātīgs, un tas tiktu piedāvāts bez saņēmēju dalībvalstu līdzfinansējuma.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Strukturālo reformu atbalsta programma ir inovatīva Savienības programma, ar kuru Komisija pēc pieprasījuma sniedz atbalstu dalībvalstīm administratīvu un strukturālu reformu īstenošanai. Strukturālo reformu atbalsta programma orientējas uz pielāgotas palīdzības un zinātības sniegšanu uz vietas reformu procesā vai šā procesa noteiktos posmos vai dažādās fāzēs ar mērķi papildināt pieprasījuma iesniedzēju dalībvalstu devumu. Pamats šādas palīdzības sniegšanai ir valsts neatliekamākās vajadzības, par kurām sadarbības un atbalsta plānā savstarpēji vienojušās Komisija un attiecīgā dalībvalsts.

Strukturālo reformu atbalsta programma papildina esošos spēju veidošanai un tehniskajai palīdzībai paredzētos resursus, kas pieejami citu daudzgadu finanšu shēmas Savienības finansēšanas programmu ietvaros, kā arī tehnisko palīdzību un citus pasākumus, kurus finansē no Savienības fondiem. Tas tiek nodrošināts gan plānošanas, gan īstenošanas posmā. Tālab Komisija ir izveidojusi tehniskā atbalsta koordinācijas mehānismu, kas ietver attiecīgos pakalpojumus tā, lai nodrošinātu, ka atbalsts, ko sniedz no dažādām Savienības programmām un fondiem, ir saskanīgs ar Strukturālo reformu atbalsta programmas pasākumiem un nedublējas ar tiem.

Šā priekšlikuma mērķis ir palielināt finanšu piešķīrumu no Strukturālo reformu atbalsta programmas, lai ļautu Komisijai apmierināt jo īpaši to valstu vajadzības, kuras nav eurozonas dalībnieces, bet ir sākušas strukturālas reformas, kas vērstas uz to ekonomiku noturības palielināšanu pret satricinājumiem un labāku sagatavotību dalībai eurozonā, kā arī vajadzības, kas izriet no atbalsta pieprasījumu skaita un izmaksu palielināšanās no visām dalībvalstīm saistībā ar strukturālu reformu īstenošanu.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Priekšlikums saskan ar tādām galvenajām Savienības politikas iniciatīvām kā Eiropas pusgadu un priekšlikumiem, kas izklāstīti pārdomu dokumentā par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu 4 , un sekmē to īstenošanu; tas atbilst Komisijas priekšsēdētāja Junkera 2017. gada runai par stāvokli Savienībā (un pavadošajai nodomu vēstulei) 2017. gada 13. septembrī Eiropas Parlamentā, kurā galvenajos vilcienos tika aprakstīts, kā stiprināt ekonomiskās un monetārās savienības nākotni.

Priekšlikums ļauj piesaistīt vairāk finanšu resursu atbalsta sniegšanai visnepieciešamākajām reformām, kas padarītu to dalībvalstu ekonomikas, kuras nav eurozonas dalībnieces, noturīgākas pret satricinājumiem un palīdzētu minētajām dalībvalstīm sekmīgi attīstīties pēc pievienošanās eurozonai. Turklāt priekšlikums ļauj piesaistīt vairāk līdzekļu strukturālu reformu īstenošanas atbalstam visā Savienībā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Strukturālo reformu atbalsta programmas pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 175. pants (trešā daļa) un 197. panta 2. punkts.

Šajā priekšlikumā izklāstīti tiesību aktu grozījumi, kuru mērķis ir i) norādīt programmas ieguldījumu, kas tiek atvēlēts, lai atvieglotu to dalībvalstu dalību eurozonā, kuru naudas vienība nav euro, ii) palielināt programmai atvēlēto finansējumu (izmantojot pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas elastības instrumentu) un iii) pielāgot Strukturālo reformu atbalsta programmas vispārīgo mērķi, lai uzsvērtu saikni ar sagatavošanos dalībai eurozonā. Tas arī paredz atbalstu dažām tehniskām izmaiņām, kas skar programmas atbalsta izdevumu izmantošanu. Ņemot vērā, ka Strukturālo reformu atbalsta programmai tiek palielināti finanšu resursi, tā var spēcīgi veicināt noturīgākas ekonomikas struktūras izveidi dalībvalstīs un noturīgas konverģences panākšanu dalībvalstīs, kas nav eurozonas dalībnieces, bet gatavojas pievienoties eurozonai.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Programmas pasākumu finansējums ierosināto grozījumu dēļ atbilst Eiropas pievienotās vērtības un subsidiaritātes principiem. Ņemot vērā dalībvalstu negaidīti lielo interesi par programmu, nepieciešams palielināt finansējumu no Savienības budžeta kopējam atbalstam, ko piešķir strukturālu reformu īstenošanai. Tas ir arī nepieciešams, ņemot vērā mērķi atbalstīt noturīgu konverģenci dalībvalstīs, kas nav eurozonas dalībnieces, jo tā ir izšķirīgi svarīga Savienības labklājībai, it īpaši vienotās valūtas pareizai darbībai. Nevienu no šiem mērķiem (atbalsts strukturālām reformām vispār un atbalsts dalībai eurozonā) dalībvalstis vienas pašas nevar sasniegt pietiekamā mērā (“nepieciešamības pārbaude”), savukārt Savienības dalība var radīt papildu vērtību, salīdzinot ar darbību tikai dalībvalstu līmenī (“efektivitātes pārbaude”).

Faktiski Savienība labāk nekā dalībvalstis spēj apzināt, izmantot un koordinēt labāko pieejamo zinātību (no Eiropas iestāžu dienestiem, no citām valstīm vai starptautiskām organizācijām) un sekmēt paraugprakses apmaiņu (kā arī nodrošināt tās konsekventu izplatīšanu visā Savienībā), tādējādi palīdzot dalībvalstīm, kas nav eurozonas dalībnieces, to virzībā uz pievienošanos vienotajai valūtai, un atbalstīt mērķtiecīgu izaugsmi veicinošu reformu īstenošanu dalībvalstīs.

•Proporcionalitāte

•Instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Tiek ierosināts palielināt Strukturālo reformu atbalsta programmai atvēlēto finansējumu no EUR 142 800 000 (pašreizējās cenās) līdz EUR 222 800 000 (pašreizējās cenās). Šis palielinājums attiektos uz 2019. un 2020. gadu. Tiesību akta finanšu pārskatā ir iekļauti atbilstoši paskaidrojumi.

Šim palielinājumam vajadzētu kļūt iespējamam, izmantojot EUR 80 000 000 no elastības instrumenta, uz kuru attiecas pašreizējā daudzgadu finanšu shēma (Padomes Regulas 1311/2013 11. pants), tādējādi varētu papildināt finansējumu, kas Savienības vispārējā budžetā pieejams 2018. un 2019. gadam, pārsniedzot 1.b izdevumu kategorijas (kohēzija) maksimālo summu.

Šis palielinātais budžets tiks papildināts, aicinot dalībvalstis izmantot Strukturālo reformu atbalsta programmas regulas 11. pantā paredzēto iespēju pārnest daļu savu resursu no Eiropas strukturālo un investīciju fondu tehniskās palīdzības komponenta uz Strukturālo reformu atbalsta programmu, lai sniegtu atbalstu reformu, tostarp ar euro ieviešanu saistīto reformu, īstenošanai. Spriežot pēc pašlaik aplēstajām iespējamajām vajadzībām pēc atbalsta, ar šo papildinājumu kopējais atbalstam pieejamā budžeta kopapjoms tiktu palielināts līdz 300 milj. euro.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Paskaidrojošie dokumenti (attiecībā uz direktīvām)

•Konkrēto ierosināto noteikumu detalizēts skaidrojums

Priekšlikums paredz grozīt Strukturālo reformu atbalsta programmas regulas 4. pantu (Vispārīgais mērķis), lai papildus mērķiem, kuriem programma nodrošina iemaksas, iekļautu atbalstu dalībai eurozonā. Proti, programma sniedz valsts iestādēm atbalstu, kas paredzēts, lai reformētu iestādes, pārvaldību, pārvaldi un ekonomikas un sociālo jomu, reaģējot uz ekonomikas un sociālām problēmām. Ierosinātie grozījumi uzsver, ka kohēzijas, konkurētspējas, produktivitātes, ilgtspējīgas izaugsmes un darbvietu radīšanas veicināšanai būtu jāsekmē to dalībvalstu sagatavošanās dalībai eurozonā, kuru naudas vienība nav euro, bet kuras vēlas pievienoties vienotajai valūtai.

Ierosinātais 5.a pants uzsver programmas ieguldījumu īpašā darbplūsmā, kas vērsta uz tādu reformu atbalstīšanu, kuras var palīdzēt dalībvalstīm sagatavoties, lai pievienotos eurozonai.

Priekšlikums paredz grozīt Strukturālo reformu atbalsta programmas regulas 10. panta 1. punktu attiecībā uz Strukturālo reformu atbalsta programmai atvēlēto finansējumu, lai tas sasniegtu 222,8 milj. euro pašreizējās cenās.

Priekšlikums paredz grozīt Strukturālo reformu atbalsta programmas regulas 10. panta 2. punktu, t. i., noteikumu par programmas atbalsta izdevumiem, ieviešot iespēju finansēt tādus atbalsta pasākumus kā kvalitātes kontrole un konkrētu atbalsta projektu uzraudzība uz vietas.

2017/0334 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (ES) 2017/825, lai palielinātu Strukturālo reformu atbalsta programmas finansējumu un pielāgotu tās vispārīgo mērķi

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 175. panta trešo daļu un 197. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 5 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 6 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Strukturālo reformu atbalsta programma (“programma”) tika izveidota ar mērķi stiprināt dalībvalstu spēju sagatavot un īstenot izaugsmi veicinošas administratīvas un strukturālas reformas, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu efektīvā un lietderīgā izmantošanā. Atbalstu programmas ietvaros sniedz Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma, un tas var aptvert ļoti dažādas politikas jomas. Tādas noturīgas ekonomikas attīstība, kura tiek veidota uz spēcīgām ekonomiskām un sociālām struktūrām, ļauj dalībvalstīm efektīvi absorbēt satricinājumus un ātri atgūties no tiem, veicina ekonomisko un sociālo kohēziju. Institucionālu, administratīvu un izaugsmi veicinošu strukturālo reformu īstenošana ir piemērots instruments šādas attīstības panākšanai.

(2)Dalībvalstis aizvien vairāk izmanto programmas nodrošināto atbalstu, pārsniedzot sākotnēji gaidīto. Atbalsta pieprasījumi, ko Komisija saņēmusi 2017. gadā, spriežot pēc to aplēstās vērtības, ievērojami pārsniedz pieejamo gada piešķīrumu. 2018. gada ciklā aplēstā saņemto pieprasījumu vērtība piecas reizes pārsniedz minētajam gadam pieejamos finanšu resursus. Gandrīz visas dalībvalstis ir pieprasījušas atbalstu no programmas, un pieprasījumi aptver visas politikas jomas, uz kurām attiecas programma.

(3)Lai varētu veiksmīgi piedalīties ekonomiskajā un monetārajā savienībā, ir ļoti svarīgi nostiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju, pastiprinot strukturālas reformas. Sevišķi svarīgi tas ir tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro, lai tās sagatavotos pievienoties eurozonai.

(4)Tādējādi programmas vispārīgajā mērķī, ciktāl tas ir sekmēt reaģēšanu uz ekonomikas un sociālām problēmām, ir lietderīgi uzsvērt, ka arī kohēzijas, konkurētspējas, produktivitātes, ilgtspējīgas izaugsmes un darbvietu radīšanas veicināšanai būtu jāsekmē to dalībvalstu sagatavošanās dalībai eurozonā, kuru naudas vienība nav euro.

(5)Nepieciešams arī norādīt, ka programmas darbības un pasākumi var atbalstīt reformas, kas dalībvalstīm, kuras vēlas ieviest euro, var palīdzēt sagatavoties dalībai eurozonā.

(6)Lai apmierinātu dalībvalstu pieaugošo pieprasījumu pēc atbalsta un ņemot vērā nepieciešamību atbalstīt strukturālu reformu īstenošanu dalībvalstīs, kuru naudas vienība nav euro, finanšu piešķīrums programmai būtu jāpalielina līdz tādam apjomam, kas ļauj Savienībai sniegt atbalstu, kurš apmierina pieprasījuma iesniedzēju dalībvalstu vajadzības.

(7)Lai sniegtu atbalstu ar iespējami mazu kavēšanos, Komisijai būtu jāspēj izmantot daļu no finansējuma arī tam, lai segtu to pasākumu izmaksas, kas sniedz atbalstu programmai, piemēram, izmaksas, kas saistītas ar kvalitātes kontroli un projektu uzraudzību uz vietas.

(8)Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2017/825.

(9)Lai būtu iespējams nekavējoties piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) 2017/825 groza šādi:

(1)    regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. pants

Vispārīgais mērķis

Programmas vispārīgais mērķis ir sekmēt institucionālās, administratīvās un izaugsmi veicinošas strukturālās reformas dalībvalstīs, sniedzot valsts iestādēm atbalstu, kas paredzēts pasākumiem, kuru nolūks ir reformēt un stiprināt iestādes, pārvaldību, publisko pārvaldi un ekonomikas un sociālo jomu, reaģējot uz ekonomikas un sociālām problēmām, lai ekonomikas pārvaldības procesu kontekstā veicinātu kohēziju, konkurētspēju, produktivitāti, ilgtspējīgu izaugsmi, darbvietu radīšanu un ieguldījumus, kas arī palīdz sagatavoties dalībai eurozonā, jo īpaši saistībā ar ekonomikas pārvaldības procesiem, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu efektīvā, lietderīgā un pārredzamā izmantošanā.”;

(2)    pievieno jaunu 5.a pantu:

“5.a pants

Atbalsts, ko piešķir, lai sagatavotos dalībai eurozonā

No programmas var finansēt darbības un pasākumus, kas atbalsta reformas, kuras var palīdzēt dalībvalstīm, lai tās sagatavotos pievienoties eurozonai.”;

(3)    regulas 10. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Finansējums programmas īstenošanai pašreizējās cenās ir EUR 222 800 000.”;

b) panta 2. punktā pievieno šādu teikumu:

“Izmaksas var ietvert arī tādas citu atbalsta pasākumu izmaksas kā kvalitātes kontrole un atbalsta projektu uzraudzība uz vietas.”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas 

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 7  

✓ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

1.4.2.Konkrētais(-ie) mērķis(-i) un konkrētais mērķis Nr. [ ]

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

1.4.5.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

1.4.6.Savienības iesaistes pievienotā vērtība (tā var būt atkarīga no dažādiem faktoriem, piemēram, koordinācijas nodrošinātajiem ieguvumiem, juridiskās noteiktības, lielākas efektivitātes vai papildināmības). Šajā punktā “Savienības iesaistes pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistes rezultātā un kas papildina vērtību, kas citādi veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.4.7.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.4.8.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

✓ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

–✓    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: no 2019. gada līdz 2020. gadam

–✓    Finansiālā ietekme: no 2019. gada līdz 2020. gadam

◻ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

–pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 8  

✓ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–✓ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

✓ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–✓ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–✓ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–✓ publisko tiesību subjektiem;

–✓ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–✓ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija:	Budžeta pozīcija	Izdevumu  veids	Iemaksas
	1.b Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija	Dif./nedif. 9	no EBTA valstīm 10	no kandidātvalstīm 11	no trešām valstīm	Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē
1.b	13.08.01	Dif.	JĀ	NĒ	NĒ	NĒ

·No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu  veids	Iemaksas
	Numurs [Pozīcija………………………………………]	Dif./nedif.	no EBTA valstīm	no kandidātvalstīm	no trešām valstīm	Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē
	[XX.YY.YY.YY]		JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas				1.b	Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija/ ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi
izdevumu kategorija
ĢD:SG / SRSS						2019.	2020.	2021. un 2022.	KOPĀ
						gads	gads	gads
Darbības apropriācijas
13.08.01	Saistības		(1)			40,000	40,000		80,000
	Maksājumi		(2)			17,200	28,600	34,200	80,000
KOPĀ apropriācijas	Saistības		=1+1.a +3			40,000	40,000		80,000
13. IZDEVUMU KATEGORIJAI
	Maksājumi		=2+2.a			17,200	28,600	34,200	80,000
			3

·KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)	40,000	40,000		80,000
	Maksājumi	(5)	17,200	28,600	34,200	80,000
·KOPĀ darbības administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)
KOPĀ apropriācijas	Saistības	(4+6)	40,000	40,000		80,000
1.b IZDEVUMU KATEGORIJĀ
	Maksājumi	(5+6)	17,200	28,600	34,200	80,000

KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJĀ (Pamatsumma)	Saistības	=4+ 6	40,000	40,000		80,000
	Maksājumi	=5+ 6	17,200	28,600	34,200	80,000

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija:

5

“Administratīvie izdevumi”

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

			2019. gads	2020. gads			Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)			KOPĀ
ĢD: SG/SRSS
• Cilvēkresursi			3,594	3,594						7,188
• Pārējie administratīvie izdevumi			0,300	0,300						0,600
KOPĀ ĢD SG/SRSS	Apropriācijas		3,894	3,894						7,788

KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ

(Saistību summa = maksājumu summa)

3,894

3,894

7,788

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

			2019. gads	2020. gads	2021. un 2022. gads		Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)			KOPĀ
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības		43,894	43,894						87,788
	Maksājumi		21,094	32,494	34,200					87,788

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

–✓    Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus			2019.		2020.		KOPĀ
			gads		gads
	REZULTĀTI
	Rezultāta veids [1]	Rezultāta vidējās izmaksas	Nē	Izmaksas	Nē	Izmaksas	Kopējās izmaksas
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1…
Atbalstīt valsts iestāžu iniciatīvas, lai tās spētu izstrādāt reformas atbilstoši prioritātēm, ņemot vērā sākotnējos nosacījumus un paredzamo sociālekonomisko ietekmi
- Rezultāts A	To analītisko izvērtējumu skaits, kuros ir atbalstīta valsts reformu nozare	0,06	50-60	3,360	50-60	3,360	6,720
- Rezultāts B	Ekspertu skaits	0,00115	80	0,092	80	0,092	0,184
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1				3,452		3,452	6,904
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2…
Atbalstīt valsts iestādes, lai uzlabotu to spēju formulēt, izstrādāt un īstenot reformu politiku un stratēģijas un izmantot integrētu pieeju, kas nodrošina mērķu un izmantoto līdzekļu konsekvenci starp nozarēm
- Rezultāts C	Ekspertu skaits	0,00115	100-150	0,141	100-150	0,141	0,282
- Rezultāts D	Sagatavoto un īstenoto ceļvežu un rīcības plānu skaits pa nozarēm un valstīm	0,125	25-30	3,125	25-30	3,125	6,250
- Rezultāts E	Specifiskas zināšanas sniedzošu dienestu skaits	0,015	25-30	0,390	25-30	0,390	0,780
- Rezultāts F	Atbalstīto projektu skaits	0,900	6	5,400	6	5,400	10,800
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2				9,056		9,056	18,112
Atbalstīt valsts iestāžu centienus noteikt un īstenot piemērotus procesus un metodes, ņemot vērā labu praksi un pieredzi, ko guvušas citas valstis, kuras saskārušās ar līdzīgām situācijām
- Rezultāts G	Ekspertu skaits	0,00115	220-240	0,251	220-240	0,251	0,502
- Rezultāts H	Atbalstīto projektu skaits	0,900	8	7,200	8	7,200	14,400
- Rezultāts I	Atbalstīto projektu skaits	0,150	18	2,700	18	2,700	5,400
- Rezultāts J	Specifiskas zināšanas sniedzošu dienestu skaits	0,015	90-95	1,380	90-95	1,380	2,760
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 3				11,531		11,531	23,062
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 4…
Palīdzēt valsts iestādēm palielināt cilvēkresursu pārvaldības efektivitāti un lietderību, vajadzības gadījumā skaidri nosakot atbildības jomas un uzlabojot profesionālās zināšanas un prasmes
- Rezultāts K	Apmācības pasākumu/semināru skaits	0,08	40-50	3,200	40-50	3,200	6,400
- Rezultāts L	Ekspertu skaits	0,00115	100-150	0,161	100-150	0,161	0,322
- Rezultāts M	Atbalstīto projektu skaits	0,900	10-12	9,900	10-12	9,900	19,800
- Rezultāts N	Atbalstīto projektu skaits	0,150	18	2,700	18	2,700	5,400
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 4				15,961		15,961	31,922

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–✓    Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

2019. gads 12

2020. gads

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	3,594	3,594						7,188
Pārējie administratīvie izdevumi	0,300	0,300						0,600
Starpsumma daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA	3,894	3,894						7,788

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 13 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS
Cilvēkresursi
Pārējie administratīvie izdevumi
Starpsumma ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

KOPĀ

3,894

3,894

7,788

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

–✓    Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

		2019. gads	2020. gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
•Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)		23	23
XX 01 01 02 (Delegācijas)
XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība)
10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE) 14
XX 01 02 01 (CA, SNE, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)		6	6
XX 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās)
XX 01 04 yy  15	- galvenajā mītnē
	- delegācijās
XX 01 05 02 (AC, END, INT - netiešā pētniecība)
10 01 05 02 (AC, END, INT - tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (precizēt)
KOPĀ		29	29

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Veicamie uzdevumi ietver visus uzdevumus, kas vajadzīgi a) dalībvalstu pieprasījumu apstrādei un tai sekojošai projektu vadībai un b) programmas finansiālai un līgumiskai pārvaldībai, proti, ·sniegt datus un informāciju saistībā ar budžeta procedūru un vadības plānu; ·sagatavot gada darba programmas/finansēšanas lēmumus, noteikt gada prioritātes; ·sadarbībā ar operatīvajiem dienestiem pārvaldīt uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus un uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, kā arī turpmākās atlases procedūras; ·sazināties ar ieinteresētajām personām par līgumiskiem un finansiāliem jautājumiem; ·sagatavot un organizēt augsta līmeņa darba grupas sanāksmes ar attiecīgo ģenerāldirektorātu, dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām; ·vadīt projektus: plānot un īstenot projektus, veikt to pēcpārbaudes, pārzināt līgumiskos un finansiālos aspektus: saistības, maksājumus, iekasēšanas rīkojumus utt.; ·veikt iepriekš aprakstītās kontroles (ex ante pārbaudi, ar iepirkumu pakalpojumiem saistītu kontroli, ex post/iekšēju kontroli); · pārvaldīt IT rīkus; ·sniegt ieguldījumu ticamības deklarāciju (DAS) ikgadējā iesniegšanas procedūrā un veikt turpmākus pasākumus šajā saistībā; uzraudzīt mērķu sasniegšanu un ziņot par rezultātiem, tostarp budžeta procedūras ietvaros, vadības plānā, vidusposma pārskatā, gada darbības pārskatā un pastarpināti pilnvaroto kredītrīkotāju ziņojumos.

Ārštata darbinieki

Atbalstīt finansiālos un administratīvos uzdevumus.

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–◻    Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

–✓    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–✓ Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu.

–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

	N gads	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)			Kopā
Norādīt līdzfinansējuma struktūru
KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–✓    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

pašu resursus

dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 16
		N gads	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
…………. pants

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/825 (2017. gada 17. maijs), ar ko laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 1305/2013 (OV L 129, 19.5.2017., 1. lpp.).

(2)    Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera runa par stāvokli Savienībā 2017. gadā, 2017. gada 13. septembris.

(3)    Sal. ar Padomes Regulas (ES, EURATOM) Nr. 1311/2013 11. pantu.

(4)    COM(2017) 291, 2017. gada 31. maijs.

(5)    OV C […], […], […]. lpp.

(6)    OV C […], […], […]. lpp.

(7)    Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

(8)    Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx  

(9)    Dif. — diferencētās apropriācijas / nedif. — nediferencētās apropriācijas.

(10)    EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(11)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(12)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(13)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(14)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – norīkotie valsts eksperti, INT – aģentūras darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(15)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(16)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.