EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 30.10.2017
COM(2017) 628 final
2017/0277(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību pastāvīgās komitejas trīsdesmit septītajā sanāksmē attiecībā uz tās II pielikuma grozījumu
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums ir par lēmumu, ar kuru nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību pastāvīgās komitejas trīsdesmit septītajā ikgadējā sanāksmē, kas notiks Strasbūrā, Francijā, 2017. gada 5.–8. decembrī, saistībā ar paredzēto lēmuma pieņemšanu par grozījumu Konvencijas II pielikumā.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību
1979. gada Konvencijas par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību (Bernes konvencija, “Nolīgums”) mērķis ir aizsargāt Eiropas savvaļas floru un faunu un to dabiskās dzīvotnes, jo īpaši, ja to aizsardzībai ir vajadzīga vairāku valstu sadarbība. Tas ir starpvaldību līgums, kas noslēgts Eiropas Padomes aizgādībā. Nolīgums stājās spēkā 1982. gada 1. jūnijā. Eiropas Kopiena ir Nolīguma līgumslēdzēja puse kopš 1982. gada 1. septembra 1 . Šobrīd Nolīgumam ir 51 līgumslēdzēja puse, tostarp visas ES dalībvalstis.
2.2.Pastāvīgās komiteja
Pastāvīgā komiteja ir Konvencijas lēmējstruktūra ar pilnvarām izvērtēt sugu saglabāšanās stāvokli un pēc tam pārskatīt sugu sarakstu Konvencijas pielikumos. Tās funkcijas ir uzskaitītas Nolīguma 13.–15. pantā. Komitejas sanāksmes notiek ne retāk kā reizi divos gados vai tad, kad to pieprasa vairākums Līgumslēdzēju pušu. Ierasts, ka pastāvīgā komiteja tiekas katru gadu.
Pilnvarojums attiecībā uz Savienības nostāju par pielikumu grozījumiem tiek dots ar Padomes lēmumu, kura pamatā ir Komisijas priekšlikums. Par ES kopējo nostāju attiecībā uz citiem lēmumu un rezolūciju projektiem vienojas iepriekš attiecīgās Padomes darba grupas sanāksmēs vai uz vietas ES koordinācijas sanāksmēs.
2.3.Paredzētais pastāvīgās komitejas akts
Nolīguma pastāvīgās komitejas trīsdesmit septītajā ikgadējā sanāksmē, kas notiks 2017. gada 5.–8. decembrī Strasbūrā, Francijā, ir paredzēts pieņemt lēmumu par grozījumu Nolīguma II pielikumā (“paredzētais akts”).
Saskaņā ar Nolīguma 17. pantu pielikumu grozījumu pieņem ar divu trešdaļu Līgumslēdzēju pušu vairākumu. Grozījumi stājas spēkā attiecībā uz visām Līgumslēdzējām pusēm trīs mēnešus pēc to pieņemšanas pastāvīgajā komitejā, izņemot, ja viena trešdaļa Līgumslēdzēju pušu ir cēlušas iebildumus, neskaitot tās Līgumslēdzējas puses, kuras iesniegušas iebildumu (atrunu) pastāvīgās komitejas sanāksmes laikā.
Paredzētā akta mērķis ir izdarīt grozījumu Nolīguma II pielikumā, kā tas paredzēts Nolīguma 17. pantā.
Paredzētais akts kļūs saistošs Līgumslēdzējām pusēm atbilstoši Nolīguma 6. pantam, kurā paredzēts, ka katra Līgumslēdzēja puse veic atbilstošus un nepieciešamus tiesiskus un administratīvus pasākumus, lai II pielikumā uzskaitītajām savvaļas faunas sugām nodrošinātu īpašu aizsardzību.
3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
Pastāvīgā komiteja ir ar Nolīgumu izveidota struktūra. Nolīguma pastāvīgās komitejas trīsdesmit septītā ikgadējā sanāksme notiks 2017. gada 5.–8. decembrī Strasbūrā, Francijā.
Albānijas Republika ir iesniegusi priekšlikumu Nolīguma II pielikuma grozījumam, ar kuru sarakstā iekļauj Balkānu lūsi (Lynx lynx spp. balcanicus), kas ir Nolīguma III pielikuma sarakstā jau iekļautā Eirāzijas lūša (Lynx lynx) apakšsuga.
Savienībai būtu jāatbalsta šis priekšlikums, jo tas ir zinātniski pamatots un atbilst Savienības saistībām — starptautiskā līmenī sadarboties bioloģiskās daudzveidības aizsardzības jomā.
Tāpēc Padomei ir jāpieņem lēmums par nostāju, kas saistībā ar pastāvīgās komitejas trīsdesmit septīto sanāksmi Savienības vārdā ir jāieņem attiecībā uz grozījuma priekšlikumu.
Grozījuma priekšlikuma dēļ nebūs vajadzīgas izmaiņas spēkā esošajos Savienības tiesību aktos.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā ir paredzēti lēmumi, kas nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir tiesiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 2 .
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Pastāvīgā komiteja ir ar Nolīgumu izveidota struktūra. Konvencijas pastāvīgās komitejas trīsdesmit septītā ikgadējā sanāksme notiks 2017. gada 5.–8. decembrī Strasbūrā, Francijā.
Akts, ko pastāvīgā komiteja ir aicināta pieņemt, ir akts ar juridiskām sekām. Paredzētais akts būs saistošs saskaņā ar starptautiskajām tiesībām atbilstīgi Konvencijas 6. pantam, lai nodrošinātu īpašu aizsardzību II pielikumā uzskaitītajām savvaļas faunas sugām. Paredzētais akts nepapildina un negroza Nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.
Tādēļ ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmuma, kas pieņemams saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no paredzētā akta, par kuru nostāja Savienības vārdā jāieņem, mērķa un satura. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens ir atzīstams par galveno, bet otrs nav būtisks, lēmums atbilstoši LESD 218. panta 9. punktam jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais vai dominējošais mērķis vai komponents.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz vidi.
Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir 192. panta 1. punkts.
4.3.Secinājums
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam jābūt LESD 192. panta 1. punktam saistībā ar tā 218. panta 9. punktu.
2017/0277 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību pastāvīgās komitejas trīsdesmit septītajā sanāksmē attiecībā uz tās II pielikuma grozījumu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību (Bernes konvencija, “Nolīgums”) Savienība noslēdza ar Padomes 1982. gada 1. jūnija Lēmumu 82/72/EEK 3 , un tā stājās spēkā 1982. gada 1. jūnijā. Nolīguma mērķis ir aizsargāt savvaļas floru un faunu un to dabiskās dzīvotnes, jo īpaši, ja to aizsardzībai ir vajadzīga vairāku valstu sadarbība. Tas ir starpvaldību līgums, kas noslēgts Eiropas Padomes aizgādībā.
(2)Saskaņā ar Nolīguma 17. pantu pastāvīgā komiteja var pieņemt lēmumu par grozījumu izdarīšanu Nolīguma pielikumos.
(3)Pastāvīgā komiteja trīsdesmit septītajā sanāksmē 2017. gada 5.–8. decembrī pieņems lēmumu par grozījumu Nolīguma II pielikumā.
(4)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem pastāvīgajā komitejā, jo minētais lēmums būs Savienībai saistošs.
(5)Savienībai būtu jāatbalsta priekšlikums iekļaut Nolīguma II pielikumā Balkānu lūsi (Lynx lynx spp. balcanicus), kas ir Nolīguma III pielikuma sarakstā jau iekļautā Eirāzijas lūša (Lynx lynx) apakšsuga, jo šis priekšlikums ir zinātniski pamatots un saskan ar Savienības apņemšanos starptautiskā līmenī sadarboties bioloģiskās daudzveidības aizsardzības jomā saskaņā ar ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību 5. pantu un ar lēmumiem, kas tika pieņemti minētās konvencijas līgumslēdzēju pušu konferencē, jo īpaši ar desmitajā sanāksmē pieņemto vispārējo mērķrādītāju par zināmo apdraudēto sugu izzušanas novēršanu līdz 2020. gadam un to saglabāšanās stāvokļa uzlabošanu un stabilizēšanu, jo īpaši visstraujāk izzūdošo sugu gadījumā.
(6)Eirāzijas lūsis (Lynx lynx) jau ir iekļauts Padomes Direktīvas 92/43/EEK 4 II un IV pielikumā, un tāpēc pēc Balkānu lūša (Lynx lynx spp. balcanicus) apakšsugas iekļaušanas Nolīguma II pielikumā nebūs vajadzīgas izmaiņas Savienības tiesību aktos,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību pastāvīgās komitejas trīsdesmit septītajā sanāksmē, ir atbalstīt Lynx lynx spp. balcanicus iekļaušanu tās II pielikumā.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs