EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 18.10.2017
COM(2017) 606 final
2017/0265(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Eiropas Padomes Konvenciju par terorisma novēršanu (CETS Nr. 196)
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 18.10.2017
COM(2017) 606 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums Padomes lēmumam
par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Eiropas Padomes Konvenciju par terorisma novēršanu (CETS Nr. 196)
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums Padomes lēmumam
par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Eiropas Padomes Konvenciju par terorisma novēršanu (CETS Nr. 196)
Eiropas Padomes Konvencija par terorisma novēršanu
Varšava, 16.V.2005.
Preambula
Eiropas Padomes dalībvalstis un citas parakstītājvalstis,
Ņemot vērā, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību tās dalībvalstu starpā;
Atzīstot pastiprinātas sadarbības vērtību ar citām šīs Konvencijas Pusēm;
Vēloties veikt efektīvus pasākumus, lai novērstu terorismu un dotu pretsparu jo īpaši publiskiem aicinājumiem veikt teroristiskus nodarījumus, teroristu vervēšanai un apmācībai;
Apzinoties nopietnās bažas, ko rada teroristisku nodarījumu skaita un terorisma draudu pieaugums;
Apzinoties bīstamo situāciju, ar ko saskaras tie, kas cieš no terorisma, un šajā saistībā atkārtoti apliecinot absolūtu solidaritāti ar terorisma upuriem un viņu ģimenēm;
Atzīstot, ka teroristiski nodarījumi un nodarījumi, kas noteikti šajā Konvencijā, lai arī kas tos būtu veicis, nekādā ziņā nav attaisnojami ar politiskiem, filozofiskiem, ideoloģiskiem, rases, etniskiem, reliģiskiem vai citiem līdzīgas dabas apsvērumiem, un atgādinot visu Pušu pienākumu novērst šādus nodarījumus un, ja tie nav novērsti, veikt izmeklēšanu un nodrošināt, ka tie ir sodāmi ar sodiem, kas ņem vērā šo nodarījumu nopietnību;
Atgādinot nepieciešamību pastiprināt cīņu pret terorismu un atkārtoti apliecinot, ka visos pasākumos, ko veic teroristisku nodarījumu novēršanai vai apkarošanai, ir jāievēro tiesiskums un demokrātijas vērtības, cilvēktiesības un pamatbrīvības, kā arī citas starptautisko tiesību normas, tostarp attiecīgos gadījumos starptautiskās humanitārās tiesības;
Atzīstot, ka šīs Konvencijas nolūks nav ietekmēt iedibinātos vārda un biedrošanās brīvības principus;
Atgādinot, ka terorisma aktu mērķis to būtības vai konteksta dēļ ir nopietni iebiedēt iedzīvotājus vai nepamatoti piespiest valdību vai starptautisku organizāciju veikt kādas darbības vai atturēties no tām, vai nopietni destabilizēt, vai iznīcināt valsts vai starptautiskas organizācijas fundamentālas politiskās, konstitucionālās vai sociālās struktūras;
Ir vienojušās par turpmāko.
1. pants. Terminoloģija
1.Šajā Konvencijā "teroristisks nodarījums" ir jebkurš noziedzīgs nodarījums, kas ietilpst kāda pielikumā uzskaitītā līguma darbības jomā un ir definēts kādā no tiem.
2.Iesniedzot savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, dalībvalsts vai Eiropas Kopiena, kas nav pielikumā uzskaitītā līguma puse, var paziņot, ka, piemērojot šo Konvenciju attiecīgajai Pusei, minētais līgums ir uzskatāms par pielikumā neiekļautu. Šī deklarācija zaudē spēku, tiklīdz līgums stājas spēkā attiecībā uz to Pusi, kura ir iesniegusi šādu deklarāciju, un tā paziņo Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram par šo stāšanos spēkā.
2. pants. Mērķis
Šīs Konvencijas mērķis ir veicināt Pušu centienus novērst terorismu un tā negatīvo ietekmi attiecībā uz cilvēktiesību, jo īpaši tiesību uz dzīvību, pilnīgu īstenošanu, izmantojot gan valstu līmenī veicamus pasākumus, gan starptautisko sadarbību un pienācīgi ņemot vērā esošos piemērojamos daudzpusējos vai divpusējos līgumus vai nolīgumus starp Pusēm.
3. pants. Novēršanas politika valstīs
1.Katra Puse veic piemērotus pasākumus, īpaši tiesībaizsardzības iestāžu un citu struktūru apmācības jomā, kā arī izglītības, kultūras, informācijas, plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības informētības palielināšanas jomā, ar mērķi novērst teroristiskus nodarījumus un to negatīvo ietekmi, vienlaikus ievērojot cilvēktiesību saistības, kā tas ir noteikts Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ja šie akti ir piemērojami minētajai Pusei, un citas saistības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
2.Katra Puse veic tādus pasākumus, kas var būt nepieciešami, lai uzlabotu un attīstītu sadarbību starp valstu iestādēm, ar mērķi novērst teroristiskus nodarījumus un to negatīvo ietekmi, cita starpā:
a.informācijas apmaiņu,
b.personu un infrastruktūru fiziskās aizsardzības uzlabošanu,
c.civilo ārkārtas situāciju koordinācijas plānu un apmācības uzlabošanu.
3.Katra Puse sekmē toleranci, veicinot starpreliģiju un starpkultūru dialogu, vajadzības gadījumā iesaistot nevalstiskās organizācijas un citus pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, ar mērķi novērst saspīlējumu, kas varētu veicināt teroristisku nodarījumu veikšanu.
4.Katra Puse cenšas veicināt sabiedrības informētību par teroristisku nodarījumu un šajā Konvencijā minēto nodarījumu pastāvēšanu, cēloņiem, smagumu un to radītajiem draudiem, un apsver rosināt sabiedrību sniegt tādu faktisku, konkrētu palīdzību tās kompetentajām iestādēm, kas varētu palīdzēt novērst teroristiskus nodarījumus un šajā Konvencijā minētos nodarījumus.
4. pants. Starptautiskā sadarbība novēršanas jomā
Puses vajadzības gadījumā un, ņemot vērā savas spējas, palīdz un atbalsta viena otru, lai palielinātu savas spējas novērst teroristisku nodarījumu veikšanu, tostarp apmainoties ar informāciju un paraugpraksi, kā arī izmantojot apmācību un citus kopīgus preventīvus pasākumus.
5. pants. Publisks aicinājums veikt teroristisku nodarījumu
1.Šajā Konvencijā "publisks aicinājums veikt teroristisku nodarījumu" nozīmē izplatīt vai kā citādi darīt zināmu sabiedrībai vēstījumu ar nolūku kūdīt uz teroristiska nodarījuma veikšanu, kad šāda rīcība, neatkarīgi no tā, vai ar to tieši vai netieši propagandē teroristiskus nodarījumus, rada briesmas, ka var tikt veikts viens vai vairāki šādi nodarījumi.
2.Katra Puse veic tādus pasākumus, kas var būt nepieciešami, lai noteiktu publisku aicinājumu veikt teroristisku nodarījumu, kā definēts 1. punktā, ja tas veikts nelikumīgi un ar nodomu, par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem.
6. pants. Teroristu vervēšana
1.Šajā Konvencijā "teroristu vervēšana" nozīmē aicināt citu personu veikt teroristisku nodarījumu vai piedalīties tā veikšanā, vai pievienoties apvienībai vai grupai ar mērķi palīdzēt apvienībai vai grupai veikt vienu vai vairākus teroristiskus nodarījumus.
2.Katra Puse veic tādus pasākumus, kas var būt nepieciešami, lai noteiktu teroristu vervēšanu, kā definēts 1. punktā, ja tā veikta nelikumīgi un ar nodomu, par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem.
7. pants. Teroristu apmācība
1.Šajā Konvencijā "teroristu apmācība" nozīmē sniegt norādījumus par sprāgstvielu, šaujamieroču vai citu ieroču, vai kaitīgo vai bīstamo vielu izgatavošanu vai izmantošanu, vai par citām īpašām metodēm vai paņēmieniem ar mērķi veikt vai palīdzēt veikt teroristisku nodarījumu, apzinoties, ka sniegtās prasmes ir paredzētas šādam nolūkam.
2.Katra Puse veic tādus pasākumus, kas var būt nepieciešami, lai noteiktu teroristu apmācību, kā definēts 1. punktā, ja tā veikta nelikumīgi un ar nodomu, par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem.
8. pants. Teroristiska nodarījuma veikšanas nevajadzība
Lai darbība būtu noziedzīgs nodarījums atbilstīgi Konvencijas 5.–7. panta noteikumiem, teroristiska nodarījuma reāla izdarīšana nav nepieciešama.
9. pants. Līdzdalība nodarījumos
1.Katra Puse veic tādus pasākumus, kas var būt nepieciešami, lai noteiktu par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem:
a.līdzdalību nodarījumā, kā izklāstīts šīs Konvencijas 5.–7. pantā,
b.organizēšanu vai citu personu vadīšanu, lai veiktu nodarījumu, kā izklāstīts šīs Konvencijas 5.–7. pantā,
c.palīdzību personu grupai, kas rīkojas ar kopīgu mērķi, viena vai vairāku nodarījumu veikšanā, kā izklāstīts šīs Konvencijas 5.–7. pantā. Šāda palīdzība ir tīša un tiek sniegta vai nu:
i.ar mērķi sekmēt grupas noziedzīgu darbību vai noziedzīgu mērķi, ja šāda darbība vai mērķis ir saistīts ar nodarījuma veikšanu, kā izklāstīts šīs Konvencijas 5.–7. pantā, vai
ii.tiek sniegta, zinot par grupas nodomu izdarīt nodarījumu, kā izklāstīts šīs Konvencijas 5.–7. pantā.
2.Katra puse pieņem tādus pasākumus, kas var būt nepieciešami, lai noteiktu, ka saskaņā ar tās tiesību aktiem mēģinājums izdarīt šīs Konvencijas 6. un 7. pantā aprakstīto nodarījumu ir noziedzīgs nodarījums.
10. pants. Juridisko personu atbildība
1.Katra Puse veic tādus pasākumus, kas var būt nepieciešami, saskaņā ar saviem tiesību principiem, lai noteiktu juridisko personu atbildību par piedalīšanos šīs Konvencijas 5.–7. pantā un 9. pantā minētajos nodarījumos.
2.Ņemot vērā Puses tiesību principus, juridisko personu atbildība var būt krimināltiesiska, civiltiesiska vai administratīvi tiesiska.
3.Šāda atbildība neskar tās fiziskās personas kriminālatbildību, kura ir izdarījusi nodarījumus.
11. pants. Sankcijas un pasākumi
1.Katra Puse veic tādus pasākumus, kas var būt nepieciešami, lai šīs Konvencijas 5.–7. pantā un 9. pantā minētos nodarījumus padarītu par sodāmiem ar efektīviem, proporcionāliem un atturošiem sodiem.
2.Iepriekšējus galīgos spriedumus, kas pasludināti ārvalstīs par šajā Konvencijā minētajiem nodarījumiem, var, ciktāl to ļauj valsts tiesību akti, ņemt vērā, lai noteiktu sodu saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
3.Katra Puse nodrošina, ka juridiskajām personām, kuras sauc pie atbildības saskaņā ar 10. pantu, piemēro efektīvas, proporcionālas un atturošas krimināltiesiskas vai citu veidu sankcijas, tostarp naudas sankcijas.
12. pants. Nosacījumi un garantijas
1.Katra Puse nodrošina, ka kriminālatbildības noteikšana, īstenošana un piemērošana saskaņā ar šīs Konvencijas 5.–7. pantu un 9. pantu tiek veikta, ievērojot cilvēktiesību saistības, jo īpaši tiesības uz vārda brīvību, biedrošanās brīvību un reliģijas brīvību, kā tas ir noteikts Konvencijā par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību, Starptautiskajā paktā par pilsoņu un politiskajām tiesībām, ja šie akti ir piemērojami attiecīgajai Pusei, un citas saistības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
2.Turklāt kriminālatbildības noteikšanai, īstenošanai un piemērošanai saskaņā ar šīs Konvencijas 5.–7. pantu un 9. pantu būtu jāpiemēro arī proporcionalitātes princips attiecībā uz izvirzītajiem leģitīmajiem mērķiem un to nepieciešamību demokrātiskā sabiedrībā, un būtu jāizslēdz jebkāda veida patvaļība vai diskriminējoša vai rasistiska attieksme.
13. pants. Aizsardzība, kompensācija un atbalsts terorisma upuriem
Katra Puse veic tādus pasākumus, kas var būt nepieciešami, lai aizsargātu un sniegtu atbalstu Puses teritorijā izdarīta terorisma akta upuriem. Šie pasākumi, izmantojot atbilstīgas valsts shēmas un ņemot vērā valstu tiesību aktus, cita starpā var ietvert finansiālu palīdzību un kompensāciju terorisma upuriem un viņu tuviem ģimenes locekļiem.
14. pants. Jurisdikcija
1.Katra Puse veic tādus pasākumus, kas var būt nepieciešami, lai noteiktu tās jurisdikciju attiecībā uz šajā Konvencijā noteiktajiem nodarījumiem:
a.ja nodarījums ir izdarīts attiecīgās Puses teritorijā,
b.ja nodarījums ir izdarīts uz kuģa, kas kuģo zem attiecīgās Puses karoga, vai gaisa kuģa, kas reģistrēts saskaņā ar attiecīgās Puses tiesību aktiem,
c.ja nodarījumu ir izdarījusi attiecīgās Puses valstspiederīgā persona.
2.Katra Puse var arī noteikt jurisdikciju attiecībā uz šajā Konvencijā noteiktajiem nodarījumiem:
a.ja nodarījums tika vērsts uz to, lai veiktu, vai tā rezultātā tika veikts šīs Konvencijas 1. pantā minētais nodarījums minētās Puses teritorijā vai pret šīs Puses valstspiederīgo,
b.ja nodarījums tika vērsts uz to, lai veiktu, vai tā rezultātā tika veikts šīs Konvencijas 1. pantā minētais nodarījums pret minētās Puses valsts vai valdības iestādi, tostarp šīs Puses diplomātiskajām vai konsulārajām telpām,
c.ja nodarījums tika vērsts uz to, lai veiktu, vai tā rezultātā tika veikts šīs Konvencijas 1. pantā minētais nodarījums, lai mēģinātu piespiest minēto Pusi veikt kādu darbību vai atturēties no kādas darbības veikšanas,
d.ja nodarījumu ir izdarījis bezvalstnieks, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir minētās Puses teritorijā,
e.ja nodarījums ir izdarīts gaisa kuģī, kuru ekspluatē minētās Puses valdība.
3.Katra Puse veic tādus pasākumus, kas var būt nepieciešami, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz šajā Konvencijā noteiktajiem nodarījumiem gadījumā, ja iespējamais nodarījuma izdarītājs atrodas attiecīgās Puses teritorijā, un tā neizdod šādu personu Pusei, kuras jurisdikcija ir balstīta uz noteikumu par jurisdikciju, kas vienlīdz pastāv tās Puses tiesību aktos, kurai tiek pieprasīta izdošana.
4.Šī Konvencija neizslēdz nevienu krimināltiesisko jurisdikciju, kas tiek īstenota saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
5.Ja vairāk nekā viena Puse nosaka savu jurisdikciju pār šajā Konvencijā minēto iespējamo nodarījumu, iesaistītās Puses vajadzības gadījumā savstarpēji apspriežas, lai noteiktu kriminālvajāšanai vispiemērotāko jurisdikciju.
15. pants. Pienākums veikt izmeklēšanu
1.Saņemot informāciju, ka persona, kura ir veikusi vai kura, iespējams, ir veikusi šajā Konvencijā minēto nodarījumu, varētu atrasties attiecīgās Puses teritorijā, šī Puse veic nepieciešamos pasākumus saskaņā ar tās tiesību aktiem, lai izmeklētu informācijā iekļautos faktus.
2.Pārliecinoties, ka apstākļi to attaisno, Puse, kuras teritorijā nodarījuma izdarītājs vai iespējamais izdarītājs uzturas, veic atbilstošus pasākumus saskaņā ar tās tiesību aktiem, lai nodrošinātu šīs personas klātbūtni kriminālvajāšanai vai izdošanai.
3.Jebkurai personai, attiecībā uz kuru tiek veikti 2. punktā minētie pasākumi, ir tiesības:
a.nekavējoties sazināties ar tuvāko piemēroto tās valsts pārstāvi, kuras valstspiederīgais šī persona ir vai kura ir tiesīga aizsargāt šīs personas tiesības, vai, ja minētā persona ir bezvalstnieks, tās valsts pārstāvi, kuras teritorijā minētā persona pastāvīgi uzturas,
b.uz norādītās valsts pārstāvja apmeklējumu,
c.tikt informētai par minētās personas tiesībām saskaņā ar a) un b) apakšpunktu.
4.Tiesības, kas minētas 3. punktā, īsteno atbilstīgi tās Puses normatīvajiem aktiem, kuras teritorijā nodarījuma izdarītājs vai iespējamais izdarītājs atrodas, piemērojot noteikumu, ka minētie normatīvie akti ļauj pilnībā īstenot 3. punktā nodrošināto tiesību mērķus.
5.Šā panta 3. un 4. punkts neskar nevienas Puses, kura pieprasa jurisdikciju saskaņā ar 14. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 2. punkta d) apakšpunktu, tiesības uzaicināt Sarkanā Krusta Starptautisko komiteju sazināties un apmeklēt iespējamo nodarījuma izdarītāju.
16. pants. Konvencijas nepiemērošana
Šo Konvenciju nepiemēro, ja jebkurš no nodarījumiem, kas noteikti saskaņā ar 5.–7. pantu un 9. pantu, ir izdarīts vienā valstī, iespējamais nodarījuma veicējs ir attiecīgās valsts valstspiederīgais un atrodas šīs valsts teritorijā, un nevienai citai valstij nav pamata saskaņā ar šīs Konvencijas 14. panta 1. vai 2. punktu īstenot jurisdikciju, saprotot, ka minētajos gadījumos pēc vajadzības piemēro šīs Konvencijas 17. panta un 20.–22. panta noteikumus.
17. pants. Starptautiskā sadarbība krimināllietās
1.Puses viena otrai sniedz vislielāko iespējamo palīdzību saistībā ar kriminālizmeklēšanu vai kriminālprocesu, vai izdošanas procedūrām attiecībā uz šīs Konvencijas 5.–7. pantā un 9. pantā noteiktajiem nodarījumiem, tostarp palīdzību to rīcībā esošo pierādījumu iegūšanā, kas nepieciešami tiesvedībā.
2. Puses veic savas saistības saskaņā ar 1. punktu atbilstīgi visiem līgumiem vai citiem nolīgumiem par savstarpējo juridisko palīdzību, kas var pastāvēt starp tām. Ja šādu līgumu vai nolīgumu nav, Puses viena otrai sniedz palīdzību saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem.
3.Puses savstarpēji sadarbojas pēc iespējas plašākā mērā atbilstoši pieprasījuma saņēmējas Puses attiecīgajiem tiesību aktiem, līgumiem, nolīgumiem un vienošanos noteikumiem par kriminālizmeklēšanu vai tiesvedību attiecībā uz nodarījumiem, par kuriem pieprasījuma iesniedzējā Pusē juridisku personu var saukt pie atbildības saskaņā ar šīs Konvencijas 10. pantu.
4.Katra Puse var apsvērt papildu mehānismu izveidi, lai ar pārējām Pusēm dalītos informācijā vai pierādījumos, kas nepieciešami, lai noteiktu krimināltiesisko atbildību, civiltiesisko atbildību vai administratīvo atbildību saskaņā ar 10. pantu.
18. pants. Izdošana vai kriminālvajāšana
1.Pusei, kuras teritorijā atrodas iespējamais nodarījuma veicējs, ja tai ir jurisdikcija saskaņā ar 14. pantu un ja tā neizdod minēto personu, ir pienākums bez izņēmumiem un neatkarīgi no tā, vai nodarījums ir izdarīts tās teritorijā, bez liekas kavēšanās iesniegt lietu savām kompetentajām iestādēm, lai veiktu kriminālvajāšanu, izmantojot procedūras saskaņā ar minētās Puses tiesību aktiem. Šīs iestādes pieņem lēmumu tādā pašā veidā kā jebkurā citā smaga nodarījuma gadījumā saskaņā ar minētās Puses tiesību aktiem.
2.Ja Puse saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem savu valstspiederīgo var izdot vai citādi nodot citas valsts jurisdikcijā tikai ar nosacījumu, ka šī persona tiks atgriezta Puses jurisdikcijā, lai tajā izciestu sodu, kas tai noteikts tās tiesvedības rezultātā, saistībā ar kuru tā tika izdota vai citādi nodota citas valsts jurisdikcijā, un attiecīgā Puse un tā Puse, kura pieprasījusi izdošanu, piekrīt šādam nosacījumam un citiem noteikumiem, ko tās uzskata par atbilstošiem, šāda izdošana vai citāda nodošana citas valsts jurisdikcijā, kam piemērots nosacījums, ir pietiekama, lai izpildītu šā panta 1. punktā noteikto pienākumu.
19. pants. Izdošana
1.Šīs Konvencijas 5.–7. pantā un 9. pantā minētie nodarījumi tiek uzskatīti par nodarījumiem, par ko var piemērot izdošanu un kas ir iekļauti jebkurā izdošanas līgumā, kas pastāv jebkuru Pušu starpā pirms šīs Konvencijas stāšanās spēkā. Puses apņemas visos izdošanas līgumos, kas tiks vēlāk noslēgti starp tām, šādus nodarījumus iekļaut kā nodarījumus, par ko var piemērot izdošanu.
2.Ja Puse, kas padara izdošanu atkarīgu no līguma esības, saņem izdošanas pieprasījumu no citas Puses, ar kuru tai nav izdošanas līguma, pieprasījuma saņēmēja Puse var, ja tā šādi nolemj, uzskatīt šo Konvenciju par izdošanas juridisko pamatu attiecībā uz šīs Konvencijas 5.–7. pantā un 9. pantā minētajiem nodarījumiem. Izdošanai piemēro pārējos nosacījumus, kas paredzēti pieprasījuma saņēmējas Puses tiesību aktos.
3.Puses, kas nepadara izdošanu atkarīgu no līguma esības, savstarpēji atzīst šīs Konvencijas 5.–7. pantā un 9. pantā minētos nodarījumus par tādiem nodarījumiem, par kuriem var piemērot izdošanu, ņemot vērā nosacījumus, kas paredzēti pieprasījuma saņēmējas Puses tiesību aktos.
4.Ja vajadzīgs, šīs Konvencijas 5.–7. pantā un 9. pantā minētos nodarījumus izdošanas vajadzībām Pušu starpā uzskata par tādiem, kas veikti ne tikai tajā vietā, kur tie ir notikuši, bet arī to Pušu teritorijā, kuras ir noteikušas jurisdikciju saskaņā ar 14. pantu.
5.Visu starp Pusēm noslēgto izdošanas līgumu un nolīgumu noteikumus attiecībā uz nodarījumiem, kas minēti šīs Konvencijas 5.–7. pantā un 9. pantā, uzskata par grozītiem Pušu starpā, ciktāl tie nav saderīgi ar šo Konvenciju.
20. pants. Politisko nodarījumu klauzulas nepiemērošana
1.Nevienu no šīs Konvencijas 5.–7. pantā un 9. pantā minētajiem nodarījumiem izdošanas vai savstarpējas juridiskās palīdzības nolūkā neuzskata par politisku nodarījumu, nodarījumu, kas saistīts ar politisku nodarījumu, vai nodarījumu, ko iedvesmojuši politiski motīvi. Attiecīgi, pieprasījumu izdot vai sniegt savstarpēju juridisku palīdzību, kam pamatā šāds nodarījums, nedrīkst atteikt, pamatojoties tikai uz to, ka tas attiecas uz politisku nodarījumu vai nodarījumu, kas saistīts ar politisku nodarījumu, vai nodarījumu, ko iedvesmojuši politiski motīvi.
2.Neskarot 1969. gada 23. maija Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 19.–23. panta piemērošanu citiem šīs Konvencijas pantiem, jebkura valsts vai Eiropas Kopiena var Konvencijas parakstīšanas vai ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas brīdī paziņot, ka tā patur tiesības nepiemērot šā panta 1. punktu, ciktāl tas attiecas uz izdošanu par šajā Konvencijā minētu nodarījumu. Puse apņemas piemērot šo atrunu, izvērtējot katru gadījumu individuāli un pieņemot pienācīgi pamatotu lēmumu.
3.Jebkura Puse var pilnībā vai daļēji atsaukt savu atrunu, ko tā iekļāvusi saskaņā ar 2. punktu, izmantojot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, kas stājas spēkā no tās saņemšanas dienas.
4.Puse, kas iekļāvusi atrunu saskaņā ar šā panta 2. punktu, nevar prasīt, lai jebkura cita Puse piemēro šā panta 1. punktu; tomēr tā var, ja tās atruna ir daļēja vai ar nosacījumu, prasīt šā panta piemērošanu, ciktāl pati to ir akceptējusi.
5.Atruna ir spēkā trīs gadus no dienas, kurā šī Konvencija stājās spēkā attiecībā uz minēto Pusi. Tomēr šādu atrunu var pagarināt uz tikpat ilgu termiņu.
6.Divpadsmit mēnešus pirms atrunas termiņa beigām Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs attiecīgajai Pusei paziņo par termiņa beigām. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms atrunas termiņa beigām Puse paziņo Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, ka tā saglabā, groza vai atsauc savu atrunu. Ja kāda Puse paziņo Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, ka tā saglabā savu atrunu, tā sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kas pamato atrunas saglabāšanu. Ja attiecīgā Puse nesniedz šādu paziņojumu, Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs informē minēto Pusi, ka tās atrunas termiņš tiek uzskatīts par automātiski pagarinātu par sešiem mēnešiem. Ja attiecīgā Puse nav paziņojusi savu nodomu saglabāt vai grozīt savu atrunu pirms minētā laikposma beigām, atruna zaudē spēku.
7.Ja Puse pēc izdošanas pieprasījuma saņemšanas no citas Puses, neizdod personu, piemērojot šo atrunu, tā bez jebkādiem izņēmumiem un nepamatotas kavēšanās iesniedz lietu savām kompetentajām iestādēm kriminālvajāšanai, ja vien pieprasījuma iesniedzēja Puse un pieprasījuma saņēmēja Puse nevienojas citādi. Lai veiktu kriminālvajāšanu pieprasījuma saņēmējā Pusē, kompetentās iestādes pieņem lēmumu tādā pašā veidā kā jebkurā citā smaga nodarījuma gadījumā saskaņā ar minētās Puses tiesību aktiem. Pieprasījuma saņēmēja Puse bez nepamatotas kavēšanās paziņo tiesvedības rezultātu pieprasījuma iesniedzējai Pusei un Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, kurš to pārsūta Pušu konsīlijam, kas paredzēts 30. pantā.
8.Lēmumu noraidīt izdošanas pieprasījumu, pamatojoties uz šo atrunu, nekavējoties pārsūta pieprasījuma iesniedzējai Pusei. Ja pieprasījuma saņēmējā Pusē saprātīgā laikposmā nav pieņemts tiesas nolēmums par lietas būtību saskaņā ar 7. punktu, pieprasījuma iesniedzēja Puse var paziņot par to Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, kurš lietu nodod 30. pantā paredzētajam Pušu konsīlijam. Šis konsīlijs izskata lietu un sniedz atzinumu par atteikuma atbilstību Konvencijai, un iesniedz to Ministru komitejai, lai par to varētu sniegt paziņojumu. Pildot savus uzdevumus saskaņā ar šo punktu, Ministru komitejas sanāksmēs piedalās tikai tās valstis, kas ir Konvencijas Puses.
21. pants. Diskriminācijas klauzula
1.Šajā Konvencijā neko nevar interpretēt kā tādu, kas uzliek par pienākumu izdot vai sniegt savstarpēju juridisko palīdzību, ja pieprasījuma saņēmējai Pusei ir pamatots iemesls uzskatīt, ka pieprasījums izdot par nodarījumiem, kas noteikti 5.–7. pantā un 9. pantā, vai pieprasījums pēc savstarpējās juridiskās palīdzības attiecībā uz šādiem nodarījumiem ir iesniegts nolūkā saukt pie atbildības vai sodīt personu, pamatojoties uz šīs personas rasi, reliģisko piederību, valstspiederību, etnisko izcelsmi vai politiskajiem uzskatiem, vai ka pieprasījuma izpilde varētu kaitēt šīs personas stāvoklim jebkura šāda iemesla dēļ.
2.Šajā Konvencijā neko nevar interpretēt kā tādu, kas uzliek par pienākumu izdot, ja pastāv risks, ka persona, uz kuru attiecas izdošanas pieprasījums, tiks pakļauta spīdzināšanai vai necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei, vai sodam.
3.Šajā Konvencijā neko nevar interpretēt kā tādu, kas uzliek par pienākumu izdot, ja pastāv risks, ka personai, uz kuru attiecas izdošanas pieprasījums, tiks piemērots nāvessods vai, ja pieprasījuma saņēmējas Puses tiesību akti nepieļauj mūža ieslodzījumu, mūža ieslodzījums bez pirmstermiņa atbrīvošanas iespējas, ja vien saskaņā ar piemērojamiem izdošanas līgumiem pieprasījuma saņēmējai Pusei nav uzlikts par pienākumu izdot, ja pieprasījuma iesniedzēja Puse sniedz tādu garantiju, ko pieprasījuma saņēmēja Puse uzskata par pietiekamu, ka nāvessods netiks piemērots vai, ja to piemēro, netiks izpildīts, vai, ka attiecīgajai personai nepiemēros mūža ieslodzījumu bez pirmstermiņa atbrīvošanas iespējas.
22. pants. Spontāna informācijas sniegšana
1.Neskarot pašu veikto izmeklēšanu vai tiesvedību, Puses kompetentās iestādes var bez iepriekšēja pieprasījuma nosūtīt citas Puses kompetentajām pusēm informāciju, kas iegūta pašu veiktās izmeklēšanas ietvaros, ja tās uzskata, ka šādas informācijas izpaušana varētu palīdzēt Pusei, kura saņem informāciju, uzsākt vai veikt izmeklēšanu vai tiesvedību, vai arī tās rezultātā attiecīgā Puse varētu iesniegt pieprasījumu saskaņā ar šo Konvenciju.
2.Tā Puse, kura sniedz informāciju, var saskaņā ar saviem tiesību aktiem piemērot nosacījumus par šādas informācijas izmantošanu tai Pusei, kura saņem informāciju.
3.Pusei, kura saņem informāciju, šie nosacījumi ir saistoši.
4.Tomēr jebkura Puse jebkurā laikā ar Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju var paziņot, ka tā patur tiesības neuzskatīt nosacījumus, kurus uzliek Puse, kas sniedz informāciju saskaņā ar šā panta 2. punktu, par saistošiem, ja vien tā nav saņēmusi iepriekšēju paziņojumu par sniegtās informācijas būtību un piekritusi informācijas pārsūtīšanai.
23. pants. Parakstīšana un stāšanās spēkā
1.Šī Konvencija ir pieejama parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm, Eiropas Kopienai un tām valstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet kuras ir piedalījušās tās izstrādē.
2.Šo Konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus deponē Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.
3.Šī Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā sešas parakstītājvalstis, tostarp vismaz četras Eiropas Padomes dalībvalstis, ir izteikušas piekrišanu atzīt šo Konvenciju par saistošu saskaņā ar 2. punkta noteikumiem.
4.Attiecībā uz jebkuru parakstītājvalsti, kas vēlāk piekrīt atzīt Konvenciju par tai saistošu, Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā šī valsts piekrita atzīt Konvenciju par tai saistošu saskaņā ar 2. punkta noteikumiem.
24. pants. Pievienošanās Konvencijai
1.Pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā Eiropas Padomes Ministru komiteja, pēc apspriešanās ar Konvencijas Pusēm un to vienbalsīgas piekrišanas saņemšanas, var uzaicināt pievienoties šai Konvencijai jebkuru valsti, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts un nav piedalījusies Konvencijas izstrādē. Lēmumu pieņem ar vairākumu, kas noteikts Eiropas Padomes Statūtu 20.d pantā, un ar to Pušu pārstāvju vienprātīgu balsojumu, kuriem ir tiesības piedalīties Ministru komitejā.
2.Attiecībā uz jebkuru valsti, kura pievienojas Konvencijai saskaņā ar iepriekšminēto 1. punktu, Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā pievienošanās dokuments ir deponēts Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.
25. pants. Teritoriālā piemērošana
1.Jebkura valsts vai Eiropas Kopiena ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas brīdī var norādīt teritoriju vai teritorijas, attiecībā uz kurām šī Konvencija ir piemērojama.
2.Jebkura Puse jebkad vēlāk ar Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju var paplašināt šīs Konvencijas piemērošanu uz citām teritorijām, kas minētas deklarācijā. Attiecībā uz šādu teritoriju Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā Ģenerālsekretārs saņēmis minēto deklarāciju.
3.Jebkuru saskaņā ar abiem iepriekšējiem punktiem sagatavotu deklarāciju attiecībā uz jebkuru šādā deklarācijā minēto teritoriju var atsaukt ar Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Šāds atsaukums stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā Ģenerālsekretārs saņēmis minēto paziņojumu.
26. pants. Konvencijas ietekme
1.Šī Konvencija papildina piemērojamos daudzpusējos vai divpusējos līgumus vai nolīgumus starp Pusēm, tostarp turpmāk minētos Eiropas Padomes līgumus:
–Eiropas Konvencija par izdošanu, pieejama parakstīšanai Parīzē, 1957. gada 13. decembrī (ETS Nr. 24);
–Eiropas Konvencija par savstarpējo palīdzību krimināllietās pieejama parakstīšanai, Strasbūrā, 1959. gada 20. aprīlī (ETS Nr. 30);
–Eiropas Konvencija par terorisma apkarošanu, pieejama parakstīšanai Strasbūrā, 1977. gada 27. janvārī (ETS Nr. 90);
–Eiropas Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās Papildprotokols, pieejams parakstīšanai Strasbūrā, 1978. gada 17. martā (ETS Nr. 99);
–Eiropas Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās Otrais papildprotokols, pieejams parakstīšanai Strasbūrā, 2001. gada 8. novembrī (ETS Nr. 182);
–Protokols, ar kuru groza Eiropas Konvenciju par terorisma apkarošanu, pieejams parakstīšanai Strasbūrā, 2003. gada 15. maijā (ETS Nr. 190).
2.Ja divas vai vairākas Puses jau ir noslēgušas nolīgumu vai līgumu par jautājumiem, kurus reglamentē šī Konvencija, vai citādi izveidojušas savas attiecības šādos jautājumos, vai nākotnē gatavojas to darīt, tās arī ir tiesīgas piemērot šādu nolīgumu vai līgumu vai attiecīgi reglamentēt minētās attiecības. Tomēr, ja Puses izveido savas attiecības jautājumos, kurus reglamentē šī Konvencija, citādāk nekā Konvencijā paredzēts, tās to dara tādā veidā, kas nav pretrunā Konvencijas mērķiem un principiem.
3.Puses, kas ir Eiropas Savienības dalībvalstis, savās savstarpējās attiecībās piemēro Kopienas un Eiropas Savienības noteikumus, ciktāl pastāv Kopienas vai Eiropas Savienības noteikumi, kuri reglamentē konkrēto jautājumu, un ciktāl tie ir piemērojami konkrētajam gadījumam, neskarot šīs Konvencijas mērķi un nolūku un neskarot tās pilnīgu piemērošanu pārējām Konvencijas Pusēm.
4.Nekas šajā Konvencijā neietekmē Puses un privātpersonu citas tiesības, saistības un pienākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp starptautiskajām humanitārajām tiesībām.
5.Šī Konvencija nereglamentē bruņoto spēku darbības bruņota konflikta laikā, kā šos terminus saprot saskaņā ar starptautiskajiem humanitāro tiesību aktiem un kuras reglamentē minētie tiesību akti, un šī Konvencija nereglamentē darbības, ko veic Puses militārie spēki, pildot savus oficiālos pienākumus, ciktāl tos reglamentē citi starptautisko tiesību noteikumi.
27. pants. Konvencijas grozījumi
1.Grozījumus šajā Konvencijā var ierosināt jebkura Puse, Eiropas Padomes Ministru komiteja vai Pušu konsīlijs.
2.Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs Pusēm paziņo par visiem grozījumu priekšlikumiem.
3.Turklāt par jebkuru Puses vai Ministru komitejas ierosinātu grozījumu paziņo Pušu konsīlijam, kas Ministru komitejai iesniedz savu atzinumu par ierosināto grozījumu.
4.Ministru komiteja izskata ierosināto grozījumu un jebkuru atzinumu, ko iesniedzis Pušu konsīlijs, un var apstiprināt grozījumu.
5.Grozījuma redakciju, ko Ministru komiteja apstiprinājusi saskaņā ar šā panta 4. punktu, pārsūta Pusēm pieņemšanai.
6.Jebkurš grozījums, kas apstiprināts saskaņā ar šā panta 4. punktu, stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad visas Puses ir informējušas Ģenerālsekretāru, ka tās šo grozījumu pieņem.
28. pants. Pielikuma pārskatīšana
1.Lai atjauninātu līgumu sarakstu pielikumā, jebkura Puse vai Ministru komiteja var ierosināt grozījumus. Šie grozījumu priekšlikumi attiecas tikai uz vispārējiem līgumiem, kas noslēgti Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmā, skar konkrēti starptautisko terorismu un ir stājušies spēkā. Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs par tiem paziņo Pusēm.
2.Pēc apspriešanās ar Pusēm, kas nav dalībvalstis, Ministru komiteja var pieņemt ierosinātu grozījumu ar balsu vairākumu, kas paredzēts Eiropas Padomes Statūtu 20.d pantā. Grozījums stājas spēkā pēc tam, kad ir pagājis viens gads no datuma, kurā tas nosūtīts Pusēm. Šajā laikposmā jebkura Puse var paziņot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram par jebkādiem iebildumiem pret grozījuma stāšanos spēkā attiecībā uz minēto Pusi.
3.Ja viena trešdaļa Pušu paziņo Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram par iebildumu pret grozījuma stāšanos spēkā, grozījums nestājas spēkā.
4.Ja par iebildumu paziņo mazāk nekā viena trešdaļa Pušu, grozījums stājas spēkā attiecībā uz tām Pusēm, kuras nav paziņojušas par iebildumu.
5.Tiklīdz grozījums ir stājies spēkā saskaņā ar 2. punktu un Puse ir paziņojusi par iebildumu pret to, šis grozījums stājas spēkā attiecībā uz minēto Pusi mēneša pirmajā dienā pēc datuma, kurā tā paziņoja Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram par tā pieņemšanu.
29. pants. Strīdu izšķiršana
Ja starp Pusēm rodas strīds par šīs Konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, tās meklē strīda risinājumu sarunu ceļā vai ar citiem miermīlīgiem līdzekļiem pēc to izvēles, tostarp iesniedzot strīdu šķīrējtiesā, kuras nolēmumi strīdā iesaistītajām Pusēm ir saistoši, vai Starptautiskajā tiesā, kā par to vienojušās attiecīgās Puses.
30. pants. Pušu konsīlijs
1.Puses regulāri apspriežas, lai:
a.ierosinātu priekšlikumus, kas atvieglotu vai uzlabotu šīs Konvencijas efektīvu izmantošanu un īstenošanu, tostarp jebkādu problēmu un saskaņā ar šo Konvenciju sniegto deklarāciju ietekmes konstatēšanu,
b.formulētu savu atzinumu par izdošanas atteikuma atbilstību, kas tām nodots saskaņā ar 20. panta 8. punktu,
c.ierosinātu grozīt šo Konvenciju saskaņā ar 27. pantu,
d.formulētu savu atzinumu par jebkuru priekšlikumu grozīt šo Konvenciju, kas tām nodots saskaņā ar 27. panta 3. punktu,
e.paustu viedokli par jebkuru jautājumu, kas attiecas uz šīs Konvencijas piemērošanu, un atvieglotu informācijas apmaiņu par būtiskām tiesiskām, politiskām vai tehnoloģiskām norisēm.
2.Pušu konsīliju sasauc Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs, kad vien viņš uzskata to par nepieciešamu, un jebkurā gadījumā, ja Pušu vairākums vai Ministru komiteja lūdz sasaukt konsīliju.
3.Pusēm funkciju īstenošanā saskaņā ar šo pantu palīdz Eiropas Padomes sekretariāts.
31. pants. Denonsēšana
1.Jebkura Puse var jebkurā laikā denonsēt šo Konvenciju ar Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.
2.Šāda denonsēšana stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā Ģenerālsekretārs saņēmis šo paziņojumu.
32. pants. Paziņošana
Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs paziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm, Eiropas Kopienai un valstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs Konvencijas izstrādē, kā arī jebkurai valstij, kura ir pievienojusies vai ir uzaicināta pievienoties šai Konvencijai, par:
a.par katru parakstīšanu,
b.jebkura ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanu,
c.jebkuru datumu, kad šī Konvencija stājas spēkā saskaņā ar 23. pantu,
d.jebkuru deklarāciju, kas iesniegta saskaņā ar 1. panta 2. punktu, 22. panta 4. punktu un 25. pantu,
e.jebkādu citu dokumentu, paziņojumu vai informāciju saistībā ar šo Konvenciju.
To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo Konvenciju.
Varšavā, 2005. gada 16. maijā, angļu un franču valodā, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, vienā eksemplārā, ko deponē Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs nosūta apstiprinātas kopijas katrai Eiropas Padomes dalībvalstij, Eiropas Kopienai, tām valstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs Konvencijas izstrādē, kā arī jebkurai valstij, kura ir uzaicināta pievienoties šai Konvencijai.
Pielikums
1.Konvencija par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu, kas parakstīta Hāgā 1970. gada 16. decembrī;
2.Konvencija par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, kas parakstīta Monreālā, 1971. gada 23. septembrī;
3. Konvencija par noziegumu novēršanu pret personām, kas bauda starptautisko aizsardzību, arī pret diplomātiskajiem aģentiem, un sodīšanu par šādiem noziegumiem, kas pieņemta Ņujorkā 1973. gada 14. decembrī;
4. Starptautiskā konvencija pret ķīlnieku sagrābšanu, kas pieņemta Ņujorkā 1979. gada 17. decembrī;
5. Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvencija, kas pieņemta Vīnē 1980. gada 3. martā;
6. Protokols par cīņu pret nelikumīgām darbībām lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kas parakstīts Monreālā, 1988. gada 24. februārī;
7. Konvencija par tādu prettiesisku darbību novēršanu, kuras apdraud jūras navigācijas drošību, kas parakstīta Romā, 1988. gada 10. martā;
8. Protokols par tādu prettiesisku darbību novēršanu, kuras apdraud kontinentālajā šelfā nostiprināto platformu drošību, kas parakstīts Romā, 1988. gada 10. martā;
9. Starptautiskā konvencija par cīņu pret teroristu rīkotajiem sprādzieniem, kas pieņemta Ņujorkā 1997. gada 15. decembrī;
10. Starptautiskā konvencija par cīņu pret terorisma finansēšanu, kas pieņemta Ņujorkā 1999. gada 9. decembrī;
11.Starptautiskā konvencija par kodolterorisma apkarošanu, kas pieņemta Ņujorkā 2005. gada 13. aprīlī 1 .
- (1) Pielikuma grozījumu pieņēma ministru vietnieki savā 1034. sanāksmē (2008. gada 11. septembrī, 10.1 punkts), un tas stājās spēkā 2009. gada 13. septembrī saskaņā ar Konvencijas 28. pantu.