EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 20.9.2017
COM(2017) 538 final
2017/0232(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
{SWD(2017) 313 final}
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Pēc finanšu krīzes 1 ES izveidoja Eiropas finanšu uzraudzības sistēmu (EFUS), kas balstīta uz sistēmu ar diviem pīlāriem – makroprudenciālo uzraudzību un mikroprudenciālo uzraudzību.
Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK), kas izveidota 2010. gada decembrī, ir EFUS makroprudenciālās uzraudzības pīlārs. ESRK ir atbildīga par ES finanšu sistēmas makroprudenciālo uzraudzību. Tās pienākumi ir šādi: i) palīdzēt novērst vai mazināt sistēmiskos riskus, kuri skar Savienības finanšu stabilitāti un kuri rodas finanšu sistēmas ietvaros, ņemot vērā makroekonomikas norises, lai novērstu laikposmus, kuros plaši izplatītas finansiālas grūtības; ii) veicināt iekšējā tirgus raitu darbību un nodrošināt, ka finanšu sektors ilglaicīgi veicina ekonomikas izaugsmi.
ESRK ir plašs dalībnieku loks: tajā ietilpst dalībvalstu centrālās bankas un uzraudzības iestādes un ES iestādes. Tās rīcībā ir speciāli rīki, piemēram, ieteikumi un brīdinājumi, ar kuriem tā var veidot makroprudenciālās uzraudzības politiku Eiropas Savienībā. ESRK pilnvaras, kas aptver visu sistēmu, nozīmīgas ir pirmām kārtām starpnozaru un pārrobežu risku un negatīvās ietekmes uzraudzīšanai un novērtēšanai, un tās koordinējošā loma ierobežo kaitīgās ietekmes izplatīšanās risku. ESRK, veicinot valstu makroprudenciālo pasākumu atzīšanu, nodrošina arī to, ka tiek ierobežota pārrobežu informācijas noplūde un regulējuma arbitrāža. Līdz ar to ESRK ir tieša iedarbība uz ES dalībvalstu makroprudenciālajiem pasākumiem un līdz ar to uz ES finanšu stabilitātes pakāpi. Ir sagaidāms, ka šajā kontekstā ESRK darbības uzlabošana palielinās makroprudenciālās politikas iedarbīgumu.
Kopš ESRK izveides tā ir:
·sniegusi ieteikumus un brīdinājumus daudziem adresātiem;
·veicinājusi makroprudenciālā regulējuma pastāvīgu attīstību Eiropas Savienībā;
·sekmīgi izmantojusi resursus un speciālās zināšanas, ko sniedz tās daudzpusīgais institucionālais sastāvs, un neatkarīgo akadēmisko atbalstu no Konsultatīvās zinātniskās komitejas;
·tai ir bijusi svarīga loma paziņojumu par makroprudenciālajiem pasākumiem Eiropas Savienībā koordinēšanā un novērtēšanā.
ESRK svarīgā loma izriet no tās darbības koordinācijas platformas un informatīvā centra statusā, no darba risku uzraudzīšanas jomā (no ES mēroga skatpunkta) un no vadlīniju noteikšanas attiecībā uz makroprudenciālo instrumentu izmantošanu.
Tomēr nesenās institucionālās izmaiņas saistībā ar banku savienību un centieni izveidot kapitāla tirgu savienību atšķir kontekstu, kurā tika izveidota ESRK, no konteksta, kurā tā pašlaik darbojas. Tas galvenokārt ietekmē ESRK sastāvu un organizāciju. Ir nepieciešami uzlabojumi attiecībā uz ESRK sastāvu un tās sadarbību ar Eiropas iestādēm, kuros būtu ņemtas vērā notikušās papildu izmaiņas makroprudenciālajā regulējumā un pakāpjveida attīstība regulēšanas jomā.
Turklāt ir nepieciešamas pārmaiņas, kas nodrošinātu to, ka ESRK spēj veikt makroprudenciālo pārraudzību pār finanšu sistēmu kopumā, jo uz tirgu balstīts finansējums kļūst arvien svarīgāks, it īpaši līdz ar kapitāla tirgu savienības izveidi.
ESRK efektivitātes un iedarbīguma palielināšana uzlabos makroprudenciālās politikas koordinēšanu ES ietvaros un dos ESRK iespēju labāk īstenot savas funkcijas. Papildu skaidrojums par šo priekšlikumu ir sniegts ietekmes izvērtējumā.
•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Šis priekšlikums ir izskatāms pašlaik notiekošās Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) pārskatīšanas kontekstā. ESRK un EUI ir attiecīgi EFUS makroprudenciālās uzraudzības un mikroprudenciālās uzraudzības pīlāri.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
ESRK pārskatīšana notiek arī banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveides kontekstā. Plānotajai ES kapitāla tirgu padziļināšanai un papildu integrēšanai ir nepieciešami atbilstoši pielāgojumi pārraudzības regulējumā attiecībā uz sistēmiskiem riskiem.
2.TIESISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN SAMĒRĪGUMS
•Tiesiskais pamats
Ierosināto grozījumu tiesiskais pamats ir tas pats, kas grozāmajam tiesību aktam, proti, LESD 114. pants. Regula par ESRK izveidi tiek papildināta ar Padomes Regulu, kurā Eiropas Centrālajai bankai (ECB) tiek uzticēts pienākums vadīt ESRK sekretariātu.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
ESRK nav juridiskas personas statusa. Tā ir atbildīga par ES finanšu sistēmas makroprudenciālo uzraudzību. Priekšlikuma mērķi (padarīt ESRK efektīvāku un stiprināt makroprudenciālo koordinēšanu Eiropas Savienībā) var sasniegt, ja tiek papildināti jau spēkā esošie ES tiesību akti, kas nozīmē, ka to vislabāk var sasniegt ES mērogā, nevis ar dažādām dalībvalstu iniciatīvām. Turklāt, tā kā ESRK būtiski veicina valstu makroprudenciālo pasākumu salāgošanu (reciprocation), tā palīdz dalībvalstu iestādēm risināt ar sistēmiskiem riskiem saistītās problēmas, kas rodas atsevišķās valstīs.
•Samērīgums
Ar šo priekšlikumu tiek grozīta spēkā esoša regula. Ierosināto izmaiņu nolūks ir precizēt vai stiprināt spēkā esošās normas un tādējādi padarīt tās samērīgas ar konstatētajām problēmām. ESRK pamatā esošā struktūra visumā paliks nemainīga.
•Instrumenta izvēle
Spēkā esoša regulas grozījums
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANAS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude
Kā paredzēts ESRK regulā, Komisija veica pārskatīšanu, lai konstatētu, vai ir nepieciešams atjaunināt ESRK uzdevumus (funkcijas) un organizāciju. Pirmā ESRK regulas pārskatīšana tika veikta 2014. gadā.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Sabiedriskā apspriešana par makroprudenciālo regulējumu un atklāta uzklausīšana tika rīkotas 2016. gada otrajā pusē. Ieinteresētās personas kopumā uzskatīja, ka ESRK pilnvaras un funkcijas ir atbilstošas tam, lai varētu nodrošināt makroprudenciālo politiku efektivitāti un iedarbīgumu, un pauda atbalstu tam, ka tiktu pielāgota ESRK darbības prakse, padarot to efektīvāku. Lielākā daļa respondentu atbalstīja to, ka ECB prezidents turpinātu veikt ESRK priekšsēdētāja pienākumus. Daži respondenti atbalstīja to, ka ESRK Valdē būtu pārstāvēts arī vienotais uzraudzības mehānisms un Vienotā noregulējuma valde, lai tādējādi apliecinātu banku savienības izveidi, tomēr lielākā daļa uzskatīja, ka plašas izmaiņas Valdes sastāvā nav nepieciešamas. Daži respondenti atbalstīja to, ka tiktu stiprināts ESRK sekretariāts un palielināta ESRK loma paziņošanas procedūru vienādošanā ES mērogā.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
neattiecas: tas veikts līdz ar apspriešanos ar ieinteresētajām personām un atklātu uzklausīšanu (sk. iepriekš)
•Ietekmes novērtējums
Komisija ir veikusi izvērtējumu par to, kāda būs ierosināto ESRK regulas izmaiņas ietekme. Formāls ietekmes novērtējums nav veikts, ņemot vērā to, kāda būtība ir ar tiesību akta priekšlikumu ieviestajām izmaiņām.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
[neattiecas]
•Pamattiesības
[neattiecas]
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Ar ESRK sekretariātu saistītās budžeta izmaksas sedz ECB, un tām nav tiešas ietekmes uz ES budžetu.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Regula tiks pārskatīta pēc 5 gadiem.
•Paskaidrojošie dokumenti (attiecībā uz direktīvām)
[neattiecas]
•Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums
Priekšsēdētājs
Pašlaik ESRK priekšsēdētāja pienākumus veic ECB priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja statusā ECB prezidents pauž ESRK autoritāti un uzticamību un nodrošina, ka tā var iedarbīgi izmantot un paļauties uz ECB speciālajām zināšanām finanšu stabilitātes jomā. Tādēļ tiek ierosināts, ka ECB prezidents ESRK priekšsēdētāja pienākumus veiktu pastāvīgi.
ESRK sekretariāts
Tā kā neviens ESRK Valdes loceklis (nedz arī priekšsēdētājs un viņa vietnieki) savus pienākumus neveic ar pilnu slodzi, neviena persona Valdes sastāvā nevar veltīt visu savu laiku ar ESRK saistītām lietām un pienākumiem. Turklāt ESRK sekretariāta vadītāja oficiālo funkciju tvērums ir ierobežots. Tas varētu ierobežot ESRK darbības redzamību neatkarīgi no tā, ka ESRK priekšsēdētājs regulāri piedalās uzklausīšanā Parlamentā. ESRK sekretariāta vadītāja lomas stiprināšana palielinātu brīdinājumu un ieteikumu ietekmi un iedarbīgumu.
Šajā ziņā tiek ierosināts ieviest konsultāciju procedūru, kuras ietvaros Valde novērtētu kandidatūras, kuras ESRK sekretariāta vadītāja amatam ierosinājusi ECB, it īpaši kandidātu prasmes un pieredzi, kas nepieciešamas sekretariāta vadīšanai. Parlaments un Padome tiktu informēti par šo procedūru. Tas uzturētu saiti ar ECB un sekretariāta vadītāja pārskatatbildību attiecībā pret Valdi. Tas arī palielinātu procesa pārredzamību, vienlaikus nostiprinot sekretariāta vadītāja profilu. Tiek ierosināts papildus konkretizēt sekretariāta vadītājam uzticētos pienākumus, kā arī iespēju, ka priekšsēdētājs viņam deleģē pienākumus saistībā ar priekšsēdētāja ārējo pārstāvību.
ESRK sastāvs
Ar priekšlikumu tiek atjaunināta ESRK regula, tajā ņemot vērā banku savienības izveidi un ESRK Valdes balsstiesīgo locekļu sarakstu papildinot ar vienoto uzraudzības mehānismu un Vienotā noregulējuma valdi. Attiecīgas korekcijas būtu jāveic arī Konsultatīvajā speciālistu komitejā un Koordinācijas komitejā.
ESRK brīdinājumu un ieteikumu adresāti
Tiek ierosināts arī iekļaut ECB iespējamo ESRK brīdinājumu un ieteikumu adresātu sarakstā attiecībā uz ECB pienākumiem, kuri tai uzticēti Vienotā uzraudzības mehānisma regulā (Regula (EK) Nr. 1024/2013), t. i., attiecībā uz uzraudzības pienākumiem, kas nav saistīti ar monetārās politikas īstenošanu. Tādējādi tiktu mazināta pašreizējā asimetrija, proti, tas, ka valsts iestādes kā Valdes locekles var saņemt šādus brīdinājumus un ieteikumus, tomēr tie netiek nosūtīti ECB, kas banku savienības mērogā ir attiecīgi kompetentā vai izraudzītā iestāde.
Labāks regulējums
Attiecīgā gadījumā ESRK konsultatīvās komitejas atbilstīgi labāka regulējuma principiem apspriedīsies ar ieinteresētajām personām, piemēram, tirgus dalībniekiem, patērētāju organizācijām un lietpratējiem par to atzinumiem, ieteikumiem un lēmumiem.
2017/0232 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 2 ,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 3 (ESRK regula) 20. pantu Eiropas Parlaments un Padome, balstoties uz Komisijas ziņojumu 4 , ir izskatījuši ESRK regulu, lai konstatētu, vai ir nepieciešams pārskatīt ESRK funkcijas un organizāciju. Ir pārskatīta arī ESRK priekšsēdētāja izraudzīšanās kārtība.
(2)Komisijas 2017. gada ziņojumā par ESRK funkcijām un organizāciju 5 ir secināts, ka, lai gan ESRK kopumā darbojas labi, dažos konkrētos jautājumos ir nepieciešami uzlabojumi.
(3)Viena no ESRK priekšrocībām ir tās valdes plašais sastāvs. Tomēr valdes sastāvs neatspoguļo nesenās norises saistībā ar Savienības finanšu uzraudzības arhitektūru, konkrētāk, banku savienības uzbūvi. Šā iemesla dēļ ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētājam un Vienotā noregulējuma valdes priekšsēdētājam būtu jākļūst par ESRK valdes balsstiesīgiem locekļiem. Attiecīgas korekcijas būtu jāveic arī Koordinācijas komitejā un Konsultatīvajā speciālistu komitejā.
(4)Pirmajos piecos ESRK pastāvēšanas gados tās priekšsēdētāja pienākumus veica ECB prezidents, bet pēc tam ECB prezidents turpināja veikt ESRK priekšsēdētāja pienākumus pagaidu kārtībā. Šajā laikposmā ECB prezidents panāca, ka ESRK iegūst autoritāti un ticamību, un nodrošināja, ka ESRK var iedarbīgi izmantot un paļauties uz ECB speciālajām zināšanām finanšu stabilitātes jomā. Tādēļ būtu atbilstīgi, ja ECB prezidents veiktu ESRK priekšsēdētāja pienākumus pastāvīgi.
(5)Lai stiprinātu ESRK kā tādas struktūras reputāciju, kas darbojas patstāvīgi no tās locekļiem, ESRK priekšsēdētājam vajadzētu būt iespējām ar ESRK ārējo pārstāvību saistītus pienākumus deleģēt ESRK sekretariāta vadītājam.
(6)Padomes Regulas (ES) Nr. 1096/2010 6 3. panta 2. punktā ir noteikts, ka ESRK sekretariāta vadītāju ieceļ ECB pēc apspriešanās ar ESRK valdi. Lai nostiprinātu ESRK sekretariāta vadītāja profilu, ESRK valdei, ievērojot atklātu un pārredzamu procedūru, būtu jānovērtē, vai atlasītajiem ESRK sekretariāta vadītāja amata kandidātiem-finālistiem piemīt prasmes un pieredze, kas nepieciešamas, lai vadītu ESRK sekretariātu. Valdei būtu jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par novērtēšanas procedūru. Turklāt būtu jāprecizē ESRK sekretariāta vadītāja pienākumi.
(7)Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 5. panta 2. punktu ESRK priekšsēdētāja pirmo vietnieku līdz šim no sava vidus ir ievēlējuši ECB Ģenerālpadomes locekļi, ņemot vērā vajadzību nodrošināt līdzsvarotu pārstāvību starp dalībvalstīm kopumā, kā arī starp dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, un dalībvalstīm, kuru valūta nav euro. Pēc banku savienības izveides ir atbilstīgi aizstāt norādi par dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, un dalībvalstīm, kuru valūta nav euro, ar norādi par dalībvalstīm, kas piedalās banku savienībā, un dalībvalstīm, kas nepiedalās banku savienībā.
(8)Ņemot vērā grozījumus Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) 7 un, konkrētāk, Regulas (ES) Nr. 1092/2010 pieņemšanu ar EEZ dalībvalstu lēmumu, šīs regulas 9. panta 5. punkts vairs nav nozīmīgs un tādēļ būtu dzēšams.
(9)Lai mazinātu izmaksas un palielinātu procedūras efektivitāti, Komisijas pārstāvju skaits ESRK Konsultatīvajā speciālistu komitejā būtu jāsamazina no pašreizējiem diviem pārstāvjiem uz vienu pārstāvi.
(10)Regulas (ES) Nr. 1092/2010 16. panta 3. punktā ir paredzēts, ka ESRK brīdinājumi un ieteikumi tiek nosūtīti Padomei un Komisijai un, ja tie adresēti vienai vai vairākām valsts uzraudzības iestādēm, tad arī EUI. Lai stiprinātu demokrātijas kontroli un pārredzamību, šie brīdinājumi un ieteikumi būtu jānosūta arī Eiropas Parlamentam un EUI.
(11)Lai nodrošinātu ESRK atzinumu, ieteikumu un lēmumu kvalitāti un nozīmīgumu, attiecīgā gadījumā Konsultatīvajai speciālistu komitejai un Konsultatīvajai zinātniskajai komitejai jau agrīnā stadijā un atklātā un pārredzamā veidā būtu jāapspriežas ar ieinteresētajām personām.
(12)Tāpēc Regula (ES) Nr. 1092/2010 būtu attiecīgi jāgroza,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (ES) Nr. 1092/2010 groza šādi:
1. regulas 4. pantu groza šādi:
a) iekļauj šādu 2.a punktu:
“2.a Apspriežoties par ESRK sekretariāta vadītāja iecelšanu saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 1096/2010* 3. panta 2. punktu, Valde, ievērojot atklātu un pārredzamu procedūru, novērtē, vai atlasītajiem ESRK sekretariāta vadītāja amata kandidātiem-finālistiem piemīt prasmes un pieredze, kas nepieciešamas, lai vadītu ESRK sekretariātu. Valde informē Eiropas Parlamentu un Padomi par konsultāciju procedūru.
* Padomes Regula (ES) Nr. 1096/2010 (2010. gada 17. novembris), ar kuru Eiropas Centrālajai bankai piešķir konkrētus uzdevumus saistībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas darbību (OV L 331, 15.12.2010., 162. lpp.)”;
_______________________________________________________________________________
b) iekļauj šādu 3.a punktu:
“3.a Dodot norādījumus ESRK sekretariāta vadītājam saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 1096/2010 4. panta 1. punktu, ESRK priekšsēdētājs un Koordinācijas komiteja var norādīt, piemēram, uz šādiem jautājumiem:
a) ESRK sekretariāta ikdienas vadība;
b) ar ESRK sekretariātu saistīti administratīvie un budžeta jautājumi;
c) Valdes darba un lēmumu pieņemšanas koordinēšana un sagatavošana;
d) priekšlikuma par ESRK gada programmu sagatavošana un tās īstenošana;
e) gada pārskata sagatavošana par ESRK darbību un ziņošana Valdei par tā īstenošanu”;
2. regulas 5. pantu groza šādi:
a) panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:
“1. ESRK priekšsēdētāja pienākumus veic ECB priekšsēdētājs.
2. Priekšsēdētāja pirmo vietnieku uz pieciem gadiem no sava vidus ievēl ECB Ģenerālpadomes locekļi, ņemot vērā vajadzību nodrošināt pārstāvības līdzsvaru starp dalībvalstīm kopumā, kā arī starp dalībvalstīm, kuras ir iesaistītās dalībvalstis, kas definētas Regulas (ES) Nr. 1024/2013** 2. panta 1. punktā, un dalībvalstīm, kuras nav iesaistītās dalībvalstis. Priekšsēdētāja pirmo vietnieku vienreiz var ievēlēt atkārtoti.
__________________________________________________________________
** Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).”;
b) panta 8. punktu aizstāj ar šādu:
“8. Priekšsēdētājs īsteno ESRK ārējo pārstāvību. Priekšsēdētājs pienākumus saistībā ar ESRK ārējo pārstāvību var deleģēt sekretariāta vadītājam.”;
3. regulas 6. pantu groza šādi:
a) panta 1. punktu groza šādi:
i) iekļauj šādu fa) un fb) apakšpunktu:
“fa) ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētājs;
fb) Vienotā noregulējuma valdes priekšsēdētājs;”;
ii) punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“g) Konsultatīvās zinātniskās komitejas priekšsēdētājs;
b) panta 2. punktu groza šādi:
i) tā a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“a) viens augsta līmeņa pārstāvis no katras dalībvalsts, proti, no attiecīgās valsts kompetentās iestādes vai valsts iestādes, kas izraudzīta tādu pasākumu veikšanai, kuru mērķis ir sistēmiskā vai makroprudenciālā riska mazināšana saskaņā ar 3. punktu;";
c) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
“3. Attiecībā uz 2. punkta a) apakšpunktā minēto valsts iestāžu pārstāvību, ja vien konkrētas dalībvalsts iestādes nav vienojušās par kopīgu pārstāvi, attiecīgie augsta līmeņa pārstāvji piedalās pārmaiņus atkarībā no apspriežamā jautājuma.”;
4. regulas 9. panta 5. punktu svītro;
5. regulas 11. pantu groza šādi:
a) panta 1. punktu groza šādi:
i) punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“c) četri citi Valdes locekļi, kas ir arī ECB Ģenerālpadomes locekļi, ņemot vērā vajadzību nodrošināt pārstāvības līdzsvaru starp dalībvalstīm kopumā, kā arī starp dalībvalstīm, kuras ir iesaistītās dalībvalstis, kas definētas Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta 1. punktā, un dalībvalstīm, kuras nav iesaistītās dalībvalstis. Viņus uz trim gadiem no sava vidus ievēlē tie Valdes locekļi, kas vienlaikus ir arī ECB Ģenerālpadomes locekļi;”;
ii) iekļauj šādu ga) un gb) apakšpunktu:
“ga) ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētājs;
gb) Vienotā noregulējuma valdes priekšsēdētājs;”;
6. regulas 12. pantu groza šādi:
a) panta 5. punktu aizstāj ar šādu:
“5. Attiecīgā gadījumā Konsultatīvā zinātniskā komiteja atklātā un pārredzamā veidā, ievērojot konfidencialitātes prasības, agrīnā stadijā rīko apspriešanos ar ieinteresētajām personām.”;
7. regulas 13. pantu groza šādi:
a) panta 1. punktu groza šādi:
i) punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“f) Komisijas pārstāvis;”;
ii) iekļauj šādu fa) un fb) apakšpunktu:
“fa) ECB Uzraudzības valdes pārstāvis;
fb) Vienotā noregulējuma valdes pārstāvis;”;
b) iekļauj šādu 4.a punktu:
“4.a Attiecīgā gadījumā Konsultatīvā speciālistu komiteja atklātā un pārredzamā veidā, ievērojot konfidencialitātes prasības, agrīnā stadijā rīko apspriešanos ar ieinteresētajām personām.”;
8. regulas 16. pantu groza šādi:
a) panta 2. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:
“Brīdinājumi vai ieteikumi, ko ESRK sniegusi saskaņā ar 3. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktu, var būt vispārīgi vai konkrēti, un tos adresē Savienībai kopumā, vienai vai vairākām dalībvalstīm, vienai vai vairākām Eiropas Uzraudzības iestādēm, vienai vai vairākām valstu kompetentajām iestādēm vai ECB (attiecībā uz pienākumiem, kas ECB uzticēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 1. un 2. punktu un 5. panta 2. punktu).”;
b) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
“3. Vienlaikus ar brīdinājumu vai ieteikumu nosūtīšanu adresātiem saskaņā ar 2. punktu, tos nosūta arī Padomei, Eiropas Parlamentam, Komisijai un EUI, ievērojot stingrus konfidencialitātes noteikumus.”;
9. regulas 17. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu:
“1. Ja 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētais ieteikums ir adresēts Komisijai, vienai vai vairākām dalībvalstīm, vienai vai vairākām EUI vai vienai vai vairākām valstu kompetentajām iestādēm, šie adresāti informē Eiropas Parlamentu, Padomi un ESRK par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz šo ieteikumu, un norāda pienācīgu attaisnojumu, ja šādi pasākumi nav veikti. Attiecīgā gadījumā ESRK, ievērojot stingrus konfidencialitātes noteikumus, nekavējoties informē EUI par saņemtajām atbildēm.
2. Ja ESRK konstatē, ka tās ieteikums nav ievērots vai ka tā adresāti nav norādījuši pienācīgu attaisnojumu tam, ka šādi pasākumi nav veikti, tā, ievērojot stingrus konfidencialitātes noteikumus, par to informē adresātus, Eiropas Parlamentu, Padomi un attiecīgās Eiropas Uzraudzības iestādes.”;
10. regulas 20. pantu aizstāj ar šādu:
“Ne agrāk kā piecus gadus pēc [OV: ierakstīt spēkāstāšanās datumu] Komisija veic šīs regulas izvērtēšanu un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem.”
2. pants
Šī regula stājas spēkā […] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –
priekšsēdētājs priekšsēdētājs