PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas ir svarīgs izaugsmes, darbvietu un inovāciju avots, vienmēr ir bijusi būtiska loma Eiropas Savienības ekonomiskajā un sociālajā attīstībā. Tie ir devuši nozīmīgus ieguvumus Savienībai un tās iedzīvotājiem, atbalstot Komisijas Investīciju plānu Eiropai un veicinot citus Savienības projektus un programmas. Tādēļ ES saglabā atvērtu vidi ieguldījumiem un atzinīgi vērtē ārvalstu ieguldījumus.

Savā nesenajā “Pārdomu dokumentā par globalizācijas iespēju izmantošanu”, kas pieņemts 2017. gada 10. maijā, Komisija apstiprināja, ka “atvērtība ārvalstu ieguldījumiem joprojām ir ļoti nozīmīgs princips Eiropas Savienībai un būtisks izaugsmes avots”, tomēr vienlaikus atzina, ka pastāv “bažas par ārvalstu ieguldītājiem, jo īpaši valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem, kas stratēģisku iemeslu dēļ pārņem Eiropas uzņēmumus ar ļoti nozīmīgām tehnoloģijām” un ka “ES ieguldītājiem bieži vien nav tādu pašu tiesību veikt ieguldījumus valstī, no kuras tiek veikti minētie ieguldījumi”. Komisija apstiprināja, ka “šīs bažas ir rūpīgi jāanalizē un atbilstoši jārīkojas”.

Savienības atvērtība ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem nemainīsies, taču tā ir jāpapildina ar spēcīgu un efektīvu politiku, lai, no vienas puses, atvērtu citu valstu ekonomikas un nodrošinātu, ka visi ievēro vienādus noteikumus, un, no otras puses, aizsargātu Eiropas kritiskos aktīvus pret ieguldījumiem, kas kaitētu Savienības vai tās dalībvalstu likumīgajām interesēm. Komisijas paziņojumā, kas pievienots šim priekšlikumam, ir plašs pārskats par politikas risinājumiem saistībā ar globalizācijas radītajām problēmām ārvalstu tiešo ieguldījumu jomā. Šajā priekšlikumā sniegts politikas risinājums, lai aizsargātu likumīgās intereses attiecībā uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kuri raisa bažas saistībā ar Savienības vai tās dalībvalstu drošību vai sabiedrisko kārtību.

Ierosinātās regulas mērķis ir izveidot satvaru, lai dalībvalstis un konkrētos gadījumos arī Komisija varētu izvērtēt ārvalstu tiešos ieguldījumus Eiropas Savienībā, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm ņemt vērā to atšķirīgo stāvokli un katras valsts apstākļus.

Ierosinātā regula nodrošina juridisko noteiktību dalībvalstīm, kurās ir ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas mehānisms 1 vai kuras vēlas to ieviest, ņemot vērā Savienības ekskluzīvo kompetenci kopējās tirdzniecības politikas jomā, kas ietver ārvalstu tiešos ieguldījumus, atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 3. panta 1. punkta e) apakšpunktam un 207. panta 1. punktam.

Ierosinātajā veicinošajā satvarā ir ņemtas vērā pašreizējās atšķirības starp dalībvalstīm ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanā. Patlaban gandrīz pusei dalībvalstu ir izvērtēšanas mehānismi, savukārt pārējām dalībvalstīm šādu mehānismu nav. Turklāt esošajiem izvērtēšanas mehānismiem ir atšķirīgas darbības jomas un procedūras: ex ante/ex post; brīvprātīga/obligāta paziņošana; vispārīgs/nozaru tvērums; uzņēmumi/aktīvi; attiecas uz ieguldījumiem no citām dalībvalstīm un trešām valstīm vai tikai no trešām valstīm u. tml. 2

Ierosinātā regula neprasa dalībvalstīm pieņemt vai uzturēt ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas mehānismu. Tās mērķis ir veidot veicinošu satvaru dalībvalstīm, kurām izvērtēšanas mehānisms jau ir vai kuras vēlas to ieviest, un nodrošināt, ka jebkurš šāds izvērtēšanas mehānisms atbilst dažām tādām pamatprasībām kā iespēja vērsties pēc tiesiskās aizsardzības saistībā ar lēmumiem, nediskriminācija starp dažādām trešām valstīm un pārskatāmība.

Tāpat tās mērķis ir izveidot sadarbības mehānismu starp dalībvalstīm un Komisiju, lai tās informētu cita citu par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas var apdraudēt drošību vai sabiedrisko kārtību, un apmainītos ar attiecīgo informāciju. Šim sadarbības mehānismam būtu arī jāļauj veikt padziļinātu diskusiju starp dalībvalstīm un Komisiju un labāk koordinēt visus attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu izvērtēšanas lēmumus. Turklāt sadarbības mehānismam vajadzētu uzlabot dalībvalstu un Komisijas informētību par plānotiem vai jau veiktiem ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas var ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību.

Ierosinātajā regulā arī paredzēts, ka Komisija var veikt izvērtēšanu, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem, ja ārvalstu tiešie ieguldījumi var ietekmēt Savienības interešu projektus vai programmas. Tādējādi ierosinātā regula blakus spēkā esošajiem Savienības nozaru tiesību aktiem paredz papildu līdzekli, lai aizsargātu šādus projektus un programmas.

Lai panāktu iecerēto sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju un lai kāda cita skartā dalībvalsts vai Komisija varētu veikt jēgpilnu izvērtēšanu gadījumos, kad varētu tikt ietekmēti Savienības interešu projekti vai programmas, ierosinātajā regulā paredzēts, ka dalībvalstīm ir jāinformē citas dalībvalstis un Komisija par visiem ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kuri tiek izvērtēti to valsts izvērtēšanas mehānismos. Ierosinātie sadarbības mehānismi ļaus dalībvalstij paust bažas attiecībā uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem citā dalībvalstī un sniegt piezīmes. Komisija var arī nākt klajā ar nesaistošu atzinumu par šādiem ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem. Visbeidzot, tiek ierosināts, ka dalībvalstis un Komisija katrā gadījumā atsevišķi var pieprasīt konkrētu pamatinformāciju attiecībā uz konkrētajiem ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, lai varētu tālāk izvērtēt, vai šie ieguldījumi ietekmē vai draud ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību.

Šis priekšlikums nav uzskatāms par iniciatīvu Normatīvās atbilstības un izpildes programmā (REFIT).

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šis priekšlikums ir pilnīgā saskaņā ar 2015. gada paziņojumu “Tirdzniecība visiem” 3 , lai izveidotu uz noteikumiem balstītu režīmu cita starpā arī attiecībā uz ieguldījumiem, kā arī ar Komisijas “Pārdomu dokumentu par globalizācijas iespēju izmantošanu”, kas pieņemts 2017. gada 10. maijā.

Ierosinātā regula nodrošina pienācīgu līdzsvaru, no vienas puses, starp mērķi novērst radušās pamatotās bažas attiecībā uz konkrētiem ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem un, no otras puses, nepieciešamību saglabāt atvērtu un labvēlīgu režīmu šādiem ieguldījumiem Savienībā, kas vienlaikus pilnībā atbilst ES tiesību aktiem un starptautiskajām saistībām. Šim priekšlikumam ir pievienots paziņojums, kurā izklāstīts plašāks šā priekšlikuma konteksts.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Ierosinātā regula papildinās citas Savienības politikas jomas un iniciatīvas (jo īpaši turpmāk minētās), ir saskaņā ar tām un tās neietekmē.

Kapitāla brīva aprite un brīvība veikt uzņēmējdarbību

Ārvalstu tiešie ieguldījumi ir kapitāla aprite LESD 63. panta izpratnē. Ar LESD 63. pantu ir aizliegti jebkādi kapitāla aprites ierobežojumi dalībvalstu, kā arī dalībvalstu un trešo valstu starpā. Ieguldījumu izvērtēšanas mehānisms var būt kapitāla brīvas aprites ierobežojums, kas tomēr var būt attaisnots, ja tas ir nepieciešams un samērīgs, lai sasniegtu Līgumā noteiktos mērķus, tostarp sabiedriskās drošības un sabiedriskās kārtības iemeslu dēļ (LESD 65. pants) vai primāru vispārējo interešu apsvērumu dēļ, kā to noteikusi Eiropas Savienības Tiesa.

Kā paskaidrots Tiesas judikatūrā, lai gan dalībvalstīm ir tiesības noteikt sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības prasības atbilstoši valsts vajadzībām 4 , dalībvalstis šīs sabiedrības intereses nevar noteikt vienpusēji bez jebkādas ES iestāžu kontroles un tās ir jāinterpretē šauri: uz tām var atsaukties tikai tādu reālu un pietiekami nopietnu apdraudējumu gadījumā, kas ietekmē sabiedrības pamata intereses 5 . Pamatbrīvību ierobežojumus nedrīkst nepareizi piemērot, lai tie faktiski kalpotu tīri saimnieciskiem mērķiem. Turklāt ieguldījumu izvērtēšanas mehānismiem būtu jāatbilst ES tiesību vispārējiem principiem, it īpaši samērīguma un juridiskās noteiktības principiem. Šie principi nosaka, ka ieguldījumu izvērtēšanas procedūra un tās kritēriji tiek definēti bez diskriminācijas un pietiekami precīzi. Potenciālajiem ieguldītājiem ir jābūt iespējai uzzināt par šiem mehānismiem jau iepriekš un pārskatīt tos tiesā.

Ierosinātā regula atbilst šīm prasībām. Tajā apstiprināts, ka dalībvalstis var izvērtēt ārvalstu tiešos ieguldījumus, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, un izklāstītas būtiskās procedūras prasības attiecībā uz dalībvalstu izvērtēšanas mehānismiem, piemēram, pārredzamība, nediskriminācija starp dažādām trešām valstīm un pārskatīšana tiesā.

Ārvalstu tiešo ieguldījumu rezultātā trešās valsts ieguldītājs var sākt veikt uzņēmējdarbību ES, piemēram, ja ar šādu ieguldījumu tiek iegūta kontrolpakete kādā ES reģistrētā uzņēmumā. LESD 49. pants aizliedz noteikt ierobežojumus kādas dalībvalsts pilsoņu brīvībai veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Kamēr LESD 63. pants attiecas arī uz kapitāla apriti no trešām valstīm, LESD 49. pants neattiecas uz trešo valstu valstspiederīgo uzņēmējdarbības veikšanu ES. Tādējādi ierosinātā regula neietekmē Līguma noteikumus par brīvību veikt uzņēmējdarbību.

ES Apvienošanās regula

Ārvalstu tiešie ieguldījumi var notikt arī šādā veidā – apvienošanās, iegādes vai kopuzņēmumi, kas veido koncentrāciju, ietilpstot Apvienošanās regulas darbības jomā 6 . Attiecībā uz šādām koncentrācijām ES Apvienošanās regulas 21. panta 4. punktā dalībvalstīm ir atļauts veikt attiecīgus pasākumus, lai aizsargātu likumīgas intereses, ja tie ir saderīgi ar ES tiesību vispārējiem principiem un citiem Savienības tiesību aktu noteikumiem. Šim nolūkam 21. panta 4. punkta otrajā daļā skaidri noteikts, ka likumīgas intereses ir sabiedriskā drošība, masu mediju daudzveidība un prudenciālie noteikumi. Izvērtēšanas lēmumi, kas saskaņā ar ierosināto regulu pieņemti, lai aizsargātu šīs intereses, nav jāpaziņo Komisijai saskaņā ar 21. panta 4. punkta trešo daļu, ja tie ir saderīgi ar ES tiesību vispārējiem principiem un citiem Savienības tiesību aktu noteikumiem. Turpretī, ja dalībvalsts grasās pieņemt izvērtēšanas lēmumu saskaņā ar ierosināto regulu, lai aizsargātu citas sabiedriskās intereses, tai par to jāpaziņo Komisijai saskaņā ar 21. panta 4. punkta trešo daļu, ja lēmums attiecas uz koncentrāciju, kura ietilpst Apvienošanās regulas darbības jomā. Komisija nodrošinās konsekvenci, piemērojot ierosināto regulu un 21. panta 4. punktu 7 . Ciktāl abu regulu attiecīgā piemērošanas joma pārklājas, izvērtēšanas pamatojums, kas izklāstīts ierosinātās regulas 1. pantā, un likumīgo interešu jēdziens ES Apvienošanās regulas 21. panta 4. punkta trešās daļas nozīmē būtu jāinterpretē saskaņoti, neskarot valsts pasākumu, kuru mērķis ir aizsargāt šīs intereses, atbilstības novērtējumu ES tiesību vispārējiem principiem un citiem Savienības tiesību aktu noteikumiem.

Enerģētika

Gadu gaitā Savienība ir pieņēmusi tiesību aktus, lai uzlabotu energoapgādes drošību Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs. Kritiskās infrastruktūras direktīvā 8 paredzēts, ka dalībvalstīm jāapzina Eiropas kritiskā infrastruktūra un jāsagatavo drošības plāni. T.s. trešajā enerģētikas paketē iekļautajās Elektroenerģijas un Gāzes direktīvās (Direktīvā 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu 9 un Direktīvā 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu 10 ) ir ietverti noteikumi, kas liek novērtēt piegādes drošības faktora ietekmi uz attiecīgo dalībvalsti un arī uz Savienību kopumā, ja gāzes vai elektroenerģijas pārvades sistēmas kādā dalībvalstī kontrolē trešās valsts operators. Turklāt Gāzes piegādes drošības regulā 11 īpaša uzmanība pievērsta piegādes drošības problēmām, un tajā noteikts, ka dalībvalstīm ir jāveic riska novērtēšana valsts un reģionālā līmenī, novērtējot visus iespējamos riskus gāzes sistēmai, tostarp riskus, kas saistīti ar trešās valsts subjektu kontroli pār infrastruktūru, kura ir būtiska piegādes drošībai, un jāsagatavo visaptveroši preventīvi rīcības plāni un ārkārtas rīcības plāni ar pasākumiem šo risku mazināšanai. Tāpat priekšlikumā par riskgatavību 12 ir iekļauti līdzīgi noteikumi elektroenerģijas sektorā. Enerģētikas jomas struktūras kā būtiski pakalpojumi ir arī nepārprotami iekļautas direktīvā par tīkla infrastruktūras drošību 13 .

Izejvielas

Lai risinātu pieaugošās bažas par vērtīgu izejvielu nodrošināšanu Savienības ekonomikai, Komisija 2008. gadā uzsāka Eiropas Izejvielu iniciatīvu. Tā ir integrēta stratēģija, kurā noteikti konkrēti pasākumi ar mērķi nodrošināt un uzlabot ES piekļuvi izejmateriāliem. Viena no iniciatīvas prioritārajām darbībām bija ES līmenī izveidot kritisko izejvielu sarakstu. Šajā sarakstā ir izejvielas, kas sasniedz vai pārsniedz robežvērtības gan attiecībā uz to nozīmīgumu ekonomikā, gan piegādes risku. Komisija pirmo sarakstu izveidoja 2011. gadā, un ir ievērojusi apņemšanos to atjaunināt vismaz reizi trijos gados, lai atspoguļotu tirgus, ražošanas un tehnoloģijas attīstību 14 . Otrais saraksts tika publicēts 2014. gadā, un jauns saraksts tiek publicēts vienlaikus ar šo regulu.

Kritisko izejvielu sarakstam vajadzētu palīdzēt stimulēt Eiropas kritisko izejvielu ražošanu un atvieglināt jaunu ieguves un pārstrādes darbību sākšanu. Komisija pēdējos gados kritisko izejvielu sarakstu ir ņēmusi vērā virknē darbību tādās jomās kā tirdzniecība, starptautiskās attiecības, pētniecība un inovācija, zināšanu bāze un aprites ekonomika. ES atbalsta papildu politikas iniciatīvas dalībvalstīs, kuras arī ir iesaistītas kritisko izejvielu saraksta gatavošanā.

Kiberdrošība un elektroniskie sakari

Ierosinātā regula papildinās ES politiku tādās jomās kā elektroniskie sakari, kiberdrošība, kritiskās infrastruktūras aizsardzība un rūpniecības konkurētspēja kiberdrošības produktu un pakalpojumu jomā. Komisijas un ES Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgajā paziņojumā par Eiropas Savienības kiberdrošības stratēģiju izklāstīts redzējums par atvērtu un drošu kibertelpu 15 . Tam sekoja Regula (ES) Nr. 283/2014 16 , kas nosaka kopīgu interešu projektus Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā. Turklāt Direktīva (ES) 2016/1148 uzliek pienākumus dalībvalstīm attiecībā uz sagatavotību kiberdrošības jomā un ievieš sagatavotības un ziņošanas prasības pamatpakalpojumu sniedzējiem un digitālo pakalpojumu sniedzējiem 17 . Komisija 2016. gada jūlijā paziņoja, ka izveido publiskā un privātā sektora partnerību kiberdrošības jomā un sāk papildu uz tirgu orientētus politikas pasākumus, lai veicinātu rūpniecisko spēju Eiropā 18 . Minētajiem mērķiem izmanto arī ES finansējumu no programmas “Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta 19 . Komisija 2017. gada septembrī arī nāca klajā ar paziņojumu, kurā izklāstīta vispārēja ES pieeja kiberdrošībai, tostarp globālā līmenī; tāpat tā ierosināja regulu, ar ko izveido ES drošības sertificēšanas satvaru kiberdrošības jomā, lai novērstu tirgus sadrumstalotību un lai lietotāji varētu vieglāk noskaidrot, vai IKT produkti un pakalpojumi, tostarp satīkloti objekti, ir kiberdroši.

Gaisa transports

Ierosinātā regula neietekmēs Regulu (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā 20 , jo pēdējā nav izveidots ieguldījumu izvērtēšanas mehānisms. Regulā (EK) Nr. 1008/2008 viens no nosacījumiem, lai piešķirtu darbības licenci uzņēmumam, kam atļauts pārvadāt pa gaisu pasažierus, pastu vai kravu par maksu vai par nomas maksu, ir tāds, ka dalībvalstīm vai dalībvalstu valstspiederīgajiem pieder vairāk nekā 50 % uzņēmuma un ka minētie šo uzņēmumu faktiski kontrolē (4. pants).

Līdzdalības iegūšanas finanšu nozarē piesardzīgs novērtējums

ES finanšu nozares tiesību aktos paredzēts, ka kompetentajām iestādēm ir pilnvaras veikt piesardzīgu novērtējumu par līdzdalības iegūšanu un palielināšanu finanšu iestādēs (t. i., kredītiestādēs, ieguldījumu sabiedrībās un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzņēmumos). Tajā izklāstītas paziņošanas prasības, procedūras noteikumi un vērtēšanas kritēriji, veicot šādu novērtējumu. Minēto noteikumu mērķis ir nodrošināt finanšu iestāžu pareizu un piesardzīgu pārvaldību. Minētie noteikumi ir izklāstīti Direktīvā 2007/44/EK attiecībā uz procedūras noteikumiem un vērtēšanas kritērijiem, kas piemērojami, veicot piesardzīgu novērtējumu par līdzdalības iegūšanu un palielināšanu finanšu nozarē, Direktīvā 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, Direktīvā 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) un Direktīvā 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem 21 .

Ierosinātā regula neskar ES noteikumus attiecībā uz piesardzīgu novērtējumu par būtiskas līdzdalības iegūšanu finanšu nozarē, kas arī turpmāk būs īpaša procedūra ar konkrētu mērķi.

Divējāda lietojuma preču eksporta kontrole

Ierosinātā regula neietekmēs divējāda lietojuma preču eksporta kontroli, kas izstrādāta Regulā (EK) Nr. 428/2009 22 . Tirdzniecība ar divējāda lietojuma precēm tiek kontrolēta, lai novērstu risku, ko šīs preces var radīt starptautiskajai drošībai. Kontrole izriet no starptautiskiem pienākumiem un ir saskaņā ar saistībām, par kurām panākta vienošanās daudzpusējos eksporta kontroles režīmos. ES eksporta kontroles režīms ir izstrādāts Regulā (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei, un tajā paredzēti vienoti kontroles noteikumi, vienots divējāda lietojuma preču saraksts, kā arī koordinācija un sadarbība, lai atbalstītu šā režīma konsekventu īstenošanu un izpildi visā Savienībā. Regula ir saistoša un tieši piemērojama visā ES.

Eiropas kosmosa politika

Komisijas paziņojumā par Kosmosa stratēģiju Eiropai Komisija uzsvēra to, cik svarīgi ir risināt Eiropas piegādes ķēžu neaizsargātības jautājumu. Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas satvara izveide atbalsta šo mērķi.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Ārvalstu tiešie ieguldījumi ir pieskaitāmi jautājumiem, kuri saskaņā ar LESD 207. panta 1. punktu ietilpst kopējās tirdzniecības politikas jomā. Saskaņā ar LESD 3. panta 1. punkta e) apakšpunktu Eiropas Savienībai ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz kopējo tirdzniecības politiku. Tādējādi tikai Savienība drīkst veikt likumdošanas funkciju un pieņemt juridiski saistošus aktus šajā jomā.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Nepiemēro. Eiropas Savienībai ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas ir pieskaitāmi jautājumiem, kuri saskaņā ar LESD 207. panta 1. punktu ietilpst kopējās tirdzniecības politikas jomā.

•Proporcionalitāte

Šajā priekšlikumā ir paredzēti vienīgi noteikumi, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu šīs regulas mērķus, un tādējādi tas atbilst proporcionalitātes principam.

Priekšlikums rada veicinošu satvaru, lai dalībvalstis varētu izvērtēt ārvalstu tiešos ieguldījumus, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Regulas priekšlikums neliek dalībvalstīm izveidot ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas mehānismu, ne arī izsmeļoši norāda izvērtēšanas mehānismu materiālās vai procedūras iezīmes. Tajā ir paredzētas tikai pamata prasības, kam dalībvalstu izvērtēšanas mehānismos vajadzētu būt kopīgām.

Ar priekšlikumu tiek izveidots sadarbības mehānisms starp dalībvalstīm, lai apmainītos ar informāciju par plānotiem vai jau īstenotiem ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem vienas vai vairāku dalībvalstu teritorijā. Tajā paredzēta arī iespēja citām dalībvalstīm un Komisijai sniegt piezīmes par šiem ieguldījumiem, taču galīgais lēmums par atbilstošu reakciju tiek atstāts dalībvalstīm, kurās ieguldījumi plānoti vai jau ir īstenoti.

Turklāt priekšlikumā paredzēta iespēja Komisijai, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem, izvērtēt ārvalstu tiešos ieguldījumus, kas varētu ietekmēt Savienības interešu projektus vai programmas. Savienības interešu projekti vai programmas jo īpaši ietver tos projektus vai programmas, kur iesaistīts ievērojams ES finansējums vai kas izveidotas ar Savienības tiesību aktiem par kritisku infrastruktūru, kritisku tehnoloģiju vai kritiskiem resursiem. Lai nodrošinātu pārredzamību un juridisko noteiktību, regulas pielikumā ir iekļauts indikatīvs saraksts ar Savienības interešu projektiem vai programmām. Izvērtēšanas tvērums nepārsniedz iespējamu apdraudējumu drošībai un sabiedriskajai kārtībai. Komisija varēs sniegt atzinumu dalībvalstīm, kurās ieguldījumi tiek plānoti vai jau ir īstenoti, galīgo lēmumu par atbilstošu reakciju tomēr atstājot konkrētajām dalībvalstīm.

Visbeidzot, lai gan ES un dalībvalstu līmenī jau pastāv vairākas prasības attiecībā uz paziņošanu par būtisku akciju paketi 23 , šīs prasības būtībā attiecas uz biržas sarakstā iekļautiem uzņēmumiem un neietver pienākumu sniegt informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu plānotu vai jau īstenotu ārvalstu tiešo ieguldījumu pilnīgu novērtējumu. Tāpēc regulas priekšlikumā paredzēts veids, kā dalībvalstīm un Komisijai pieprasīt informāciju ierosinātās regulas īstenošanai, vienlaikus samazinot slogu dalībvalstīm, ieguldītājiem un ES uzņēmumiem, neliekot tiem sniegt šo informāciju iepriekš.

•Juridiskā instrumenta izvēle

LESD 207. panta 2. punktā ir noteikts, ka Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, paredz pasākumus, kas nosaka kopējās tirdzniecības politikas īstenošanu.

3.EX-POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex-post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Šī ierosinātā regula ir jauna politikas iniciatīva, kura saistīta ar ekskluzīvu kompetenci, kas Savienībai ir piešķirta ar Lisabonas līgumu, attiecībā uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem (tie ietilpst kopējā tirdzniecības politikā). Līdz šim ES līmenī nav bijis tiesību aktu par ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanu.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Ņemot vērā Komisijas izstrādātā regulas priekšlikuma ievērojami plašo darbības jomu un jo īpaši tā mērķi inter alia nodrošināt ES mēroga koordināciju attiecībā uz ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienībā izvērtēšanu, pamatojoties uz drošību vai sabiedrisko kārtību, Komisija ir rīkojusi apspriešanos ar tām dalībvalstīm, kuras ir aktīvi centušās panākt ES rīcību šajā politikas jomā, kā arī ar dažām citām dalībvalstīm neatkarīgi no tā, vai tajās ir vai nav valsts ieguldījumu izvērtēšanas mehānismi.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Izstrādājot regulas priekšlikumu, Komisija vispirms izmantoja to dalībvalstu īpašās zināšanas un pieredzi, kurās ir ieguldījumu izvērtēšanas mehānismi un kuras tos izmanto. Priekšlikumā ir ņemta vērā arī trešo valstu pieredze ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanā. Šajā sakarā Komisija izmantoja informāciju, kas iegūta no galvenajiem tirdzniecības partneriem neformālās konsultācijās vai tirdzniecības sarunās, kā arī informāciju, kas ir plaši pieejama sabiedrībai.

Izstrādājot priekšlikumu, Komisija nodrošināja, ka tas ir saskaņā ar ESAO paraugpraksi, kā noteikts tās Pamatnostādnēs attiecībā uz saņēmējvalsts ieguldījumu politiku saistībā ar valsts drošību.

•Ietekmes novērtējums

Savienības ekonomika ir viena no visatvērtākajām ekonomikām ienākošiem ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem. Iekšējie ieguldījumi ES pastāvīgi pieaug. Tie arvien vairāk koncentrējas konkrētās nozarēs un uzņēmumos, kas lielāki par vidējo, un arvien vairāk nāk no valsts uzņēmumiem vai ieguldītājiem, kuri ir cieši saistīti ar valdībām. Turpretim globālajā līmenī ierobežojumi ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem kopš 2016. gada palielinās.

Nesen vairāku Eiropas uzņēmumu pārņemšanā bija iesaistīti ārvalstu ieguldītāji, kas bija cieši saistīti ar to izcelsmes valstu valdībām, kuru stratēģija koncentrējas uz tādu Eiropas uzņēmumu iegādi, kas izstrādā tehnoloģijas vai uztur infrastruktūras, kuras ir būtiskas, lai nodrošinātu kritiskas funkcijas sabiedrībā un ekonomikā. Galvenais risks ir tāds, ka šādi ieguldījumi varētu negatīvi ietekmēt Savienības vai tās dalībvalstu drošību un sabiedrisko kārtību. Šie notikumi raisīja bažas starp Eiropas pilsoņiem, uzņēmumiem un dalībvalstīm. Šīs bažas ir rūpīgi jāanalizē un ir atbilstoši jārīkojas, kā paziņots Komisijas 2017. gada 10. maija Pārdomu dokumentā par globalizācijas iespēju izmantošanu.

Ņemot vērā strauji mainīgo ekonomikas vidi un pilsoņu un dalībvalstu pieaugošās bažas, šis priekšlikums tiek izņēmuma kārtā iesniegts bez pievienota ietekmes novērtējuma. Priekšlikums ir īpaši vērsts uz svarīgākajiem jautājumiem, kas samērīgā veidā apzināti šajā posmā. Citi elementi tiks turpmāk izvērtēti pētījumā, kas minēts šai regulai pievienotajā paziņojumā. Pagaidām Komisijas izstrādātajam regulas priekšlikumam ir pievienots dienestu darba dokuments, kurā aprakstīti fakti par ārvalstu uzņēmumu veiktu pārņemšanu ES, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, kā arī sniegta problemātiskā jautājuma īsa analīze.

Komisijas paziņojumā, kas pievienots regulas priekšlikumam, tiek paziņots par padziļinātu analīzi attiecībā uz ieguldījumu plūsmu uz Eiropas Savienību (īpaši stratēģiskās nozarēs vai aktīvos), kura var radīt bažas saistībā ar drošību vai sabiedrisko kārtību. Analīze ietvers datu vākšanu, tendenču izvērtēšanu un ietekmes novērtējumu, tostarp, izmantojot gadījumu izpēti. Tās rezultāti tiks izmantoti lēmumu pieņemšanas procesā.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Regulas priekšlikumā paredzēts veids, kā dalībvalstīm un Komisijai pieprasīt informāciju tādu ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanai, kuri raisa bažas saistībā ar drošību vai sabiedrisko kārtību. Informēšanas pienākumi ir izstrādāti tā, lai mazinātu slogu dalībvalstīm, ES uzņēmumiem un ieguldītājiem, piemēram, neliekot sniegt noteiktu informāciju iepriekš, bet tikai pēc pieprasījuma. Ja ierosinātā regula paredz dalībvalstīm iespēju sniegt piezīmes vai Komisijai sniegt atzinumu, ir noteikti ļoti strikti termiņi, lai mazinātu slogu dalībvalstīm, kurās darbojas izvērtēšanas mehānismi, kā arī ieguldītājiem, kas pakļauti izvērtēšanai.

•Pamattiesības

Šis regulas priekšlikums neietekmēs pamattiesību aizsardzību.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Vienīgā ietekme uz budžetu ir administratīvās izmaksas (sk. finanšu pārskatu, kas pievienots šim priekšlikumam).

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Īstenošanas uzraudzība tiks veikta sadarbībā ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes ierosinātās regulas prasības īsteno efektīvi un saskaņoti. Tāpēc priekšlikumā ir paredzēts, ka dalībvalstis izveido kontaktpunktus, un pievienotajā paziņojumā minēta tādas koordinācijas grupas izveide, kurā ir dalībvalstu pārstāvji, kas regulāri tiksies, lai inter alia izskatītu jebkuru jautājumu saistībā ar regulas īstenošanu.

Komisija veiks šīs regulas novērtējumu ne vēlāk kā pēc trīs gadiem no tās stāšanās spēkā, lai novērtētu tās faktisko ietekmi un efektivitāti un lietderību, kā arī to, kādā mērā sasniegtie rezultāti atbilst izvirzītajiem mērķiem. Šā novērtējuma rezultātus Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei.

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

Nepiemēro.

•Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

Priekšmets, darbības joma un definīcijas (1. un 2. pants)

Šīs regulas mērķis ir izveidot visaptverošu veicinošu satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai. Tās 1. pantā apstiprināts, ka dalībvalstis un Komisija var izvērtēt ārvalstu tiešos ieguldījumus, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Ieguldījumu izvērtēšanas pamatojums ir definēts saskaņā ar attiecīgajām prasībām ierobežojošu pasākumu noteikšanai, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, kā noteikts PTO līgumā (tostarp jo īpaši GATS XIV panta a) punktā un XIV bis pantā), kā arī citos tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos vai režīmos, kur Savienība vai tās dalībvalstis ir līgumslēdzējas puses.

Šīs regulas nolūkos 2. pantā ir izstrādāta virkne piemērojamo definīciju. Tur jo īpaši paskaidrots, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi aptver visdažādākos ieguldījumus, kas izveido vai saglabā stabilas un tiešas saiknes starp ieguldītājiem no trešām valstīm un uzņēmumiem, kuri veic saimniecisku darbību dalībvalstīs. Tas neaptver portfeļieguldījumus.

Savienības satvars ieguldījumu izvērtēšanai (3. un 4. pants)

Vairākās dalībvalstīs ir izveidoti valsts mehānismi, saskaņā ar kuriem var tikt ierobežota kapitāla aprite inter alia starp dalībvalstīm un trešām valstīm, pamatojoties uz sabiedriskās kārtības vai sabiedriskās drošības apsvērumiem. Tajā pašā laikā ārvalstu tiešie ieguldījumi ietilpst kopējās tirdzniecības politikas jomā, un saskaņā ar LESD 3. panta 1. punkta e) apakšpunktu Savienībai ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz kopējo tirdzniecības politiku. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, 3. panta 1. punktā ir apstiprināts, ka dalībvalstis var turpināt saglabāt un grozīt esošos pasākumus vai pieņemt jaunus pasākumus ieguldījumu izvērtēšanai, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, ņemot vērā katras valsts apstākļus un saskaņā ar ierosināto regulu.

Turklāt Komisijai vajadzētu būt iespējai izvērtēt ārvalstu tiešos ieguldījumus, kas varētu ietekmēt Savienības interešu projektus vai programmas, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, kā paredzēts 3. panta 2. punktā. Savienības interešu projekti un programmas kalpo visai Savienībai un dod nozīmīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, darbvietu radīšanā Savienības ekonomikā un rūpniecībā un tās konkurētspējā. Savienības interešu projektos un programmās ir vai nu iesaistīts ievērojams ES finansējums, vai tās ir izveidotas ar Savienības tiesību aktiem par kritisku infrastruktūru, kritiskām tehnoloģijām vai kritiskiem resursiem. Lai nodrošinātu pārredzamību, 1. pielikumā ir iekļauts indikatīvs saraksts ar Savienības interešu projektiem un programmām.

Lai vadītu dalībvalstis un Komisiju šīs regulas piemērošanā, 4. pantā ir sniegts neizsmeļošs saraksts ar faktoriem, ko var ņemt vērā, izvērtējot ārvalstu tiešos ieguldījumus, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Šis faktoru saraksts ir arī paredzēts, lai nodrošinātu skaidrību ieguldītājiem, kuri ir veikuši vai apsver iespēju veikt ārvalstu tiešos ieguldījumus Savienībā. Nosakot, vai ārvalstu tiešie ieguldījumi var ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstīm un Komisijai būtu jāņem vērā visi attiecīgie faktori, tostarp ietekme uz kritisku infrastruktūru, tehnoloģijām, tostarp svarīgām pamattehnoloģijām, un izejvielām, kas ir būtiskas drošības vai sabiedriskās kārtības uzturēšanai. Šajā sakarā dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt arī iespējai ņemt vērā to, vai ārvalstu ieguldītāju tieši vai netieši kontrolē kādas trešās valsts valdība, cita starpā sniedzot būtisku finansējumu.

Pretapiešana (5. pants)

Lai nodrošinātu izvērtēšanas mehānismu efektivitāti, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai saglabāt, grozīt vai pieņemt pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu šo mehānismu apiešanu. Šādi pasākumi var ietvert tiešo ieguldījumu, ko veic uzņēmums, kurš izveidots saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem un kurš pieder ārvalstu ieguldītājam vai kuru tas kontrolē, izvērtēšanu atbilstīgi ES tiesību aktiem, ja ieguldījumi tiek veikti, izmantojot mākslīgas struktūras ES, kas neatspoguļo ekonomisko realitāti un ar ko apiet izvērtēšanas mehānismus. Tiem tomēr nevajadzētu ietekmēt LESD noteiktās pamatbrīvības.

Dalībvalstu veiktās izvērtēšanas procesuālais satvars (6. pants)

Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas, ko veic dalībvalstis, procesuālā satvara galvenie elementi noteikti 6. pantā. Šāds procesuāls satvars ļaus ieguldītājiem, Komisijai un citām dalībvalstīm labāk saprast, kā ieguldījumi būtu jāizvērtē, un nodrošināt, ka šie ieguldījumi tiek izvērtēti pārredzami un bez diskriminācijas starp dažādām trešām valstīm. Šo elementu vidū ir jo īpaši izvērtēšanas termiņu noteikšana, kurā ir jāievēro ES līmenī veiktās izvērtēšanas termiņi. Dalībvalstu veiktās izvērtēšanas mehānismu procesuālajam satvaram būtu jāparedz arī iespēja ieguldītājiem vērsties pēc tiesiskās aizsardzības saistībā ar izvērtēšanas lēmumiem.

Sadarbības mehānisms (8. pants)

Regulā paredzēts mehānisms, kas ļauj dalībvalstīm sadarboties un sniegt savstarpēju palīdzību, ja ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt to drošību vai sabiedrisko kārtību. Iespējami ietekmētajām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai sniegt piezīmes dalībvalstīm, kurās ieguldījumi plānoti vai jau ir īstenoti, neatkarīgi no tā, vai kādā no attiecīgajām dalībvalstīm ir izvērtēšanas mehānisms vai tā veic konkrēto ieguldījumu izvērtēšanu. Šai sadarbībai būtu jāļauj dalībvalstīm apmainīties ar informāciju un koordinēt, ja iespējams, to attiecīgo reakciju uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem.

Dalībvalstīm, kuras veic kādu ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu, būtu jāinformē pārējās dalībvalstis par notiekošo izvērtēšanu. Tādējādi šīs dalībvalstis varētu saņemt piezīmes no citām dalībvalstīm jau agrīnā posmā un tās lietderīgi ņemt vērā savā izvērtēšanas procesā. Turklāt tas ļaus citām dalībvalstīm apsvērt, vai saistībā ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas ir plānoti vai jau īstenoti arī to teritorijā, var būt nepieciešams veikt izvērtējumu ar viņu pašu izvērtēšanas mehānismu.

Izvērtēšanu veicošajai dalībvalstij būtu jāļauj citām dalībvalstīm sniegt piezīmes samērīgā termiņā – 25 darba dienu laikā. Izvērtēšanu veicošajām dalībvalstīm savā izvērtēšanas mehānismā būtu jāparedz pietiekami daudz laika citu dalībvalstu sniegto piezīmju pienācīgai izskatīšanai, tomēr tās saglabā tiesības uz galīgā lēmuma pieņemšanu attiecībā uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kuri tiek izvērtēti.

Arī Komisija būtu jāinformē par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas tiek izvērtēti saskaņā ar kādas dalībvalsts izvērtēšanas mehānismu, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Arī Komisijai vajadzētu būt iespējai samērīgā termiņā sniegt piezīmes (atzinuma veidā) tai dalībvalstij, kurā izvērtēšana notiek vai kurā plānots ieguldīt vai ieguldījumi jau ir īstenoti. Lai ņemtu vērā dalībvalstu sniegtās piezīmes, Komisijas rīcībā būtu jābūt 25 darba dienu papildu laikposmam, lai noteiktu, vai sniegt šādu atzinumu dalībvalstīm, kurās ieguldījumi tiek plānoti vai jau ir īstenoti.

Ietekmētās dalībvalstis un Komisija var sniegt piezīmes dalībvalstij, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, pat tad, ja minētajā dalībvalstī nav izvērtēšanas mehānisma vai tā neveic šo ieguldījumu izvērtēšanu. Šādā gadījumā šī dalībvalsts tomēr var ņemt vērā šīs piezīmes un atzinumu plašākā politikas veidošanas kontekstā.

Komisijas veikta izvērtēšana attiecībā uz Savienības interešu projektiem vai programmām (3. un 9. pants)

Regulas priekšlikuma 3. panta 2. punktā paredzēta iespēja Komisijai, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem, izvērtēt ārvalstu tiešos ieguldījumus, kas varētu ietekmēt Savienības interešu projektus vai programmas. Ierosinātās regulas pielikumā ir orientējošs saraksts ar šādiem Savienības interešu projektiem vai programmām, lai ieguldītājiem un dalībvalstīm nodrošinātu nepieciešamo pārredzamību.

Šajos konkrētajos gadījumos Komisija var sniegt atzinumu dalībvalstīm, kurās ieguldījumi tiek plānoti vai jau ir īstenoti, ja tā uzskata, ka ieguldījumi varētu apdraudēt drošību vai sabiedrisko kārtību. Izvērtēšanas pamatojums vienmēr ir drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumi, un Komisijai vajadzētu būt iespējai ņemt vērā virkni faktoru, ieskaitot tos, kas ir uzskaitīti 4. pantā. Komisijas veiktajā izvērtēšanā būtu arī jāņem vērā, ka pastāv īpaši tiesību akti ES līmenī 24 .

Attiecīgās dalībvalstis maksimāli ņem vērā Komisijas atzinumu un sniedz paskaidrojumu Komisijai, ja tās atzinums netiek ievērots. Dalībvalstis, kurām atzinums ir adresēts un kuras veic ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu saskaņā ar to izvērtēšanas mehānismiem, iekļauj Komisijas atzinumu izvērtēšanas procesā. Dalībvalstīm, kurām atzinums ir adresēts un kuras neveic izvērtēšanu, būtu jāapsver veidi, kā to ievērot – vai nu ar izvērtēšanas mehānismu starpniecību vai, ja tādu nav, tad plašākā politikas veidošanas kontekstā.

Paziņošanas un informācijas sniegšanas prasības (7. un 10. pants)

Regulas 7. pants liek dalībvalstīm noteiktā termiņā paziņot Komisijai savus izvērtēšanas mehānismus, kā arī grozījumus šādos mehānismos. Turklāt dalībvalstīm būs jāsniedz Komisijai gada ziņojumi par saviem izvērtēšanas mehānismiem, šajos ziņojumos ietverot vismaz turpmāko: informāciju par ieguldījumiem, uz kuriem attiecas izvērtēšana, tostarp norādi par nozari, ieguldījumu izcelsmi un vērtību, kā arī informāciju par izvērtēšanas lēmumiem, ar ko vai nu aizliedz ieguldījumus vai izvirza šiem ieguldījumiem kādus nosacījumus. Dalībvalstīm, kurās nav izvērtēšanas mehānisma, būtu arī jāziņo par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas notikuši to teritorijā, pamatojoties uz tām pieejamo informāciju.

Lai veicinātu sadarbību ar citām dalībvalstīm un ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu, ko veic Komisija, 10. pantā noteikts pienākums visām dalībvalstīm neatkarīgi no tā, vai tajās ir izvērtēšanas mehānisms, nodrošināt informācijas minimumu par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma. Šādu informācijas minimumu par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem dalībvalstij jādara pieejamu pēc citas dalībvalsts vai Komisijas pieprasījuma. Attiecīgā informācija ietver tādus aspektus kā ārvalstu ieguldītāju īpašumtiesību struktūra un plānoto vai jau īstenoto ieguldījumu finansējums, kā arī informācija par trešo valstu piešķirtām subsīdijām, ja šāda informācija ir pieejama.

Konfidencialitāte (11. pants)

Regulas 11. pants nodrošina, ka informāciju, kura iegūta, piemērojot šo regulu, izmanto tikai tam mērķim, kam tā pieprasīta, un ka tiek aizsargāta konfidenciāla informācija.

Kontaktpunkti (12. pants)

Lai nodrošinātu netraucētu un efektīvu regulas īstenošanu un jo īpaši lai nostiprinātu saziņu un sadarbību starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un Komisiju, 12. pantā paredzēts, ka dalībvalstis savā administrācijā izveido ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas jautājumu kontaktpunktus, ar kuriem var sazināties par visiem jautājumiem, kas saistīti ar šīs regulas īstenošanu.

Turklāt, kā minēts Komisijas paziņojumā, kas pievienots šim priekšlikumam, Komisija izveidos koordinācijas grupu ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas jautājumos, kuru veidos dalībvalstu un Komisijas pārstāvji. Grupa regulāri tiksies, lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem ES, tostarp jautājumus, kas rodas šīs regulas īstenošanā. Šī grupa varētu būt forums informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm inter alia par ārvalstu tiešo ieguldījumu plūsmām un tendencēm, kā arī par ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas paraugpraksi.

2017/0224 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienībā izvērtēšanai

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Ārvalstu tiešie ieguldījumi veicina Savienības izaugsmi, palielinot tās konkurētspēju, radot darbvietas un apjomradītus ietaupījumus, ienesot kapitālu, tehnoloģijas, inovācijas un zinātību, kā arī atverot jaunus tirgus Savienības eksportam. Tie atbalsta Komisijas Investīciju plānā Eiropai izvirzīto mērķu sasniegšanu un dod ieguldījumu citos Savienības projektos un programmās.

(2)Savienībai un dalībvalstīm ir atvērta ieguldījumu vide, kas ir nostiprināta Līgumā par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) un starptautiskajās saistībās, kuras Savienība un tās dalībvalstis ir uzņēmušās saistībā ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem.

(3)Saskaņā ar starptautiskajām saistībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, kā arī tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos, kas noslēgti ar trešām valstīm, Savienība un dalībvalstis, ievērojot konkrētus nosacījumus, var pieņemt ierobežojošus pasākumus, kuri saistīti ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem.

(4)Vairākās dalībvalstīs ir izveidoti pasākumi, saskaņā ar kuriem tās var ierobežot kapitāla apriti starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm, pamatojoties uz sabiedriskās kārtības vai sabiedriskās drošības apsvērumiem. Šie pasākumi atspoguļo dalībvalstu mērķus un bažas saistībā ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, un tādējādi tiek pieņemti daudzi un darbības jomas un procedūru ziņā atšķirīgi pasākumi. Citās dalībvalstīs nav šādu mehānismu.

(5)Pašreiz nav visaptveroša ES līmeņa satvara attiecībā uz ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu, pamatojoties uz valsts drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem.

(6)Ārvalstu tiešie ieguldījumi ietilpst kopējās tirdzniecības politikas jomā. Saskaņā ar LESD 3. panta 1. punkta e) apakšpunktu Eiropas Savienībai ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz kopējo tirdzniecības politiku.

(7)Ir svarīgi sniegt juridisko noteiktību un nodrošināt ES mēroga koordināciju un sadarbību, izveidojot satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Tas neskar faktu, ka vienīgi dalībvalstis ir atbildīgas par savas valsts drošību.

(8)Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas satvaram būtu jānodrošina dalībvalstīm un Komisijai līdzekļus, ar ko visaptveroši novērst apdraudējumu drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un pielāgoties mainīgiem apstākļiem, vienlaikus saglabājot nepieciešamo elastību, dalībvalstīm izvērtējot ārvalstu tiešos ieguldījumus, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem, ņemot vērā to atšķirīgo stāvokli un katras valsts apstākļus.

(9)Būtu jāaptver visdažādākie ieguldījumi, kas izveido vai saglabā stabilas un tiešas saiknes starp ieguldītājiem no trešām valstīm un uzņēmumiem, kuri veic saimniecisku darbību kādā dalībvalstī.

(10)Dalībvalstīm būtu jāspēj veikt vajadzīgos pasākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai novērstu iespēju apiet to izvērtēšanas mehānismus un lēmumus, ar ko aizsargā drošību vai sabiedrisko kārtību. Tam būtu jāattiecas uz ieguldījumiem Savienībā ar fiktīviem mehānismiem, kas nav saistīti ar ekonomisko realitāti un ar ko apiet izvērtēšanas mehānismus un izvērtēšanas lēmumus, ja ieguldītājs galu galā pieder kādai fiziskai personai vai uzņēmumam trešā valstī vai minētie to kontrolē. Tas neskar brīvību veikt uzņēmējdarbību un kapitāla brīvu apriti, kā noteikts LESD.

(11)Lai vadītu dalībvalstis un Komisiju šīs regulas piemērošanā, ir lietderīgi sniegt sarakstu ar faktoriem, ko var ņemt vērā, izvērtējot ārvalstu tiešos ieguldījumus, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Šis saraksts arī uzlabos izvērtēšanas procesa pārredzamību ieguldītājiem, kuri ir veikuši vai apsver iespēju veikt ārvalstu tiešos ieguldījumus Savienībā. Šim sarakstam ar faktoriem, kas var ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, būtu jāpaliek neizsmeļošam.

(12)Nosakot, vai ārvalstu tiešie ieguldījumi var ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstīm un Komisijai būtu jāspēj ņemt vērā visus attiecīgos faktorus, tostarp ietekmi uz kritisku infrastruktūru, tehnoloģijām, tostarp svarīgām pamattehnoloģijām, un izejvielām, kas ir būtiskas drošības vai sabiedriskās kārtības uzturēšanai un kā traucēšanai, zudumam vai iznīcināšanai būtu ievērojama ietekme kādā dalībvalstī vai Savienībā. Šajā sakarā dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt arī iespējai ņemt vērā to, vai ārvalstu ieguldītāju tieši vai netieši kontrolē (piemēram, sniedzot būtisku finansējumu, tostarp subsīdijas) kādas trešās valsts valdība.

(13)Ir lietderīgi noteikt dalībvalstu veiktas ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas procesuālā satvara būtiskos elementus, lai ļautu ieguldītājiem, Komisijai un citām dalībvalstīm saprast, kā šādus ieguldījumus būtu jāizvērtē, un lai nodrošinātu, ka šie ieguldījumi tiek izvērtēti pārredzami un bez diskriminācijas starp trešām valstīm. Starp šiem elementiem būtu jābūt vismaz izvērtēšanas termiņam un iespējai ārvalstu ieguldītājiem vērsties pēc tiesiskās aizsardzības saistībā ar izvērtēšanas lēmumiem.

(14)Būtu jāizveido mehānisms, kas ļauj dalībvalstīm sadarboties un sniegt savstarpēju palīdzību, ja ārvalstu tiešie ieguldījumi vienā dalībvalstī var ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību citās dalībvalstīs. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai sniegt piezīmes tai dalībvalstij, kurā ieguldījumi plānoti vai jau ir īstenoti, neatkarīgi no tā, vai dalībvalstīs, kas sniedz piezīmes, vai dalībvalstīs, kurās ieguldījumi plānoti vai jau ir īstenoti, ir izvērtēšanas mehānisms vai tās izvērtē konkrēto ieguldījumu. Dalībvalstu sniegtās piezīmes būtu jānosūta arī Komisijai. Komisijai vajadzētu būt arī iespējai attiecīgā gadījumā sniegt atzinumu dalībvalstij, kurā ieguldījumi plānoti vai jau ir īstenoti, neatkarīgi no tā, vai šai dalībvalstij ir izvērtēšanas mehānisms, vai tā izvērtē konkrētos ieguldījumus, kā arī neatkarīgi no tā, vai citas dalībvalstis ir sniegušas piezīmes.

(15)Turklāt Komisijai vajadzētu būt iespējai izvērtēt ārvalstu tiešos ieguldījumus, kas varētu ietekmēt Savienības interešu projektus un programmas, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Tas sniegtu Komisijai instrumentu, ar kuru aizsargāt projektus un programmas, kas kalpo visai Savienībai un dod nozīmīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, nodarbinātībā un konkurētspējā. Tam jo īpaši būtu jāattiecas uz projektiem un programmām, kur ir iesaistīts ievērojams ES finansējums vai kas ir izveidotas ar Savienības tiesību aktiem par kritisku infrastruktūru, kritiskām tehnoloģijām vai kritiskiem resursiem. Lielākai skaidrībai pielikumā būtu jāsniedz indikatīvs saraksts ar Savienības interešu projektiem vai programmām, saistībā ar ko Komisija var veikt ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu.

(16)Ja Komisija uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt Savienības interešu projektus vai programmas, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, Komisijai vajadzētu būt iespējai samērīgā termiņā vērsties ar atzinumu pie tām dalībvalstīm, kurās šādi ieguldījumi tiek plānoti vai jau ir īstenoti. Dalībvalstīm būtu šāds atzinums maksimāli jāņem vērā un saskaņā ar to lojālas sadarbības pienākumu atbilstīgi LES 4. panta 3. punktam jāsniedz Komisijai paskaidrojums, ja tās atzinumu neievēro Komisijai vajadzētu būt arī iespējai pieprasīt no šīm dalībvalstīm informāciju, kas tai vajadzīga šādu ieguldījumu izvērtēšanai.

(17)Lai veicinātu sadarbību ar citām dalībvalstīm un ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu, ko veic Komisija, dalībvalstīm būtu Komisijai jāpaziņo savi izvērtēšanas mehānismi un jebkādi to grozījumi, kā arī regulāri jāziņo par savu izvērtēšanas mehānismu iedarbināšanu. Tā paša iemesla dēļ arī dalībvalstīm, kurām nav izvērtēšanas mehānisma, būtu jāziņo par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas notikuši to teritorijā, pamatojoties uz tām pieejamo informāciju.

(18)Šim nolūkam svarīgi ir arī visās dalībvalstīs nodrošināt informācijas minimumu un koordināciju saistībā ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā. Pēc dalībvalstu vai Komisijas pieprasījuma dalībvalstīm, kurās ārvalstu tiešie ieguldījumi tiek plānoti vai jau ir īstenoti, šī informācija būtu jādara pieejama. Attiecīgā informācija ietver tādus aspektus kā ārvalstu ieguldītāju īpašumtiesību struktūra un plānoto vai jau īstenoto ieguldījumu finansējums, kā arī informācija par trešo valstu piešķirtām subsīdijām, ja šāda informācija ir pieejama.

(19)Saziņa un sadarbība dalībvalstu un Savienības līmenī būtu jāstiprina, katrā dalībvalstī izveidojot kontaktpunktus ārvalstu tiešo ieguldījumu jautājumos.

(20)Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu konfidenciālas un citas sensitīvas informācijas aizsardzību.

(21)Komisijai ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par tās piemērošanu. Ja ziņojumā ierosināts grozīt šīs regulas noteikumus, tam var attiecīgā gadījumā pievienot tiesību akta priekšlikumu.

(22)Šīs regulas īstenošanai, ko veic Savienība un dalībvalstis, būtu jāatbilst attiecīgajām prasībām ierobežojošu pasākumu noteikšanai, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, kā noteikts ES tiesību aktos, Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ līgums), PTO līgumā (tostarp jo īpaši GATS XIV panta a) punktā un XIV bis pantā), kā arī citos tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos vai režīmos, kur Savienība vai dalībvalstis ir līgumslēdzējas puses.

(23)Ja ārvalstu tiešie ieguldījumi ir koncentrācija, kas ietilpst Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 25 darbības jomā, šīs regulas īstenošanai nevajadzētu skart Regulas (EK) Nr. 139/2004 21. panta 4. punkta piemērošanu. Šī regula un Regulas (EK) Nr. 139/2004 21. panta 4. punkts būtu jāpiemēro saskaņoti. Ciktāl abu regulu attiecīgā piemērošanas joma pārklājas, izvērtēšanas pamatojums, kas izklāstīts šīs regulas 1. pantā, un likumīgo interešu jēdziens Regulas (EK) Nr. 139/2004 21. panta 4. punkta trešās daļas nozīmē būtu jāinterpretē saskaņoti, neskarot novērtējumu par valsts pasākumu, kuru mērķis ir aizsargāt šīs intereses, atbilstību ES tiesību vispārējiem principiem un citiem Savienības tiesību aktu noteikumiem.

(24)Šī regula ir saskaņā ar citām paziņošanas un izvērtēšanas procedūrām, kas paredzētas Savienības nozaru tiesību aktos, un tās neskar,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Ar šo regulu tiek izveidots satvars ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai, ko dalībvalstis un Komisija veic, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1.“ārvalstu tiešie ieguldījumi” ir jebkāda veida ieguldījumi, kurus ārvalstu ieguldītājs veic ar mērķi izveidot vai saglabāt stabilas un tiešas saiknes starp ārvalstu ieguldītāju un uzņēmēju vai uzņēmumu, kam kapitāls ir darīts pieejams saimnieciskas darbības veikšanai kādā dalībvalstī, tostarp ieguldījumi, kuri nodrošina faktisku dalību saimniecisku darbību veicošā uzņēmuma pārvaldībā vai kontrolē;

2.“ārvalstu ieguldītājs” ir trešās valsts fiziska persona vai trešās valsts uzņēmums, kas gatavojas veikt vai jau ir veicis ārvalstu tiešos ieguldījumus;

3.“izvērtēšana” ir procedūra, kas ļauj novērtēt, izmeklēt, atļaut, izvirzīt nosacījumus, aizliegt vai likvidēt ārvalstu tiešos ieguldījumus;

4.“izvērtēšanas mehānisms” ir vispārēji piemērojams instruments, piemēram, likums vai noteikumi, un papildu administratīvās prasības, īstenošanas noteikumi vai pamatnostādnes, kur izklāstīti noteikumi un procedūras ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanai, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem;

5.“izvērtēšanas lēmums” ir pasākums, kas pieņemts, piemērojot īstenošanas mehānismu;

6.“trešās valsts uzņēmums” ir uzņēmums, kas dibināts vai citādi izveidots saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem.

3. pants

Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšana

1.Dalībvalstis var uzturēt, grozīt vai ieviest mehānismus, lai izvērtētu ārvalstu tiešos ieguldījumus, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem.

2.Komisija, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem, var izvērtēt ārvalstu tiešos ieguldījumus, kas varētu ietekmēt Savienības interešu projektus vai programmas.

3.Savienības interešu projekti vai programmas jo īpaši ietver tos projektus un programmas, kurās iesaistīts liels ES finansējuma apjoms vai liela ES finansējuma daļa, vai uz kurām attiecas Savienības tiesību akti par kritisku infrastruktūru, kritiskām tehnoloģijām vai kritiskiem resursiem. Regulas 1. pielikumā ir iekļauts indikatīvs saraksts ar Savienības interešu projektiem vai programmām.

4. pants

Faktori, ko var ņemt vērā izvērtēšanā

Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanā, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, dalībvalstis un Komisija var apsvērt iespējamo ietekmi inter alia uz:

–kritisko infrastruktūru, tostarp saistībā ar enerģētiku, transportu, sakariem, datu glabāšanu, telpas vai finanšu infrastruktūru, kā arī paaugstināta riska iekārtām;

–kritiskām tehnoloģijām, tostarp mākslīgo intelektu, robotiku, pusvadītājiem ar iespējamu divējādu lietojumu, kiberdrošību, kosmosa vai kodoltehnoloģiju;

–kritisku resursu piegādes drošību ;

–piekļuvi sensitīvai informācijai vai spēju kontrolēt sensitīvu informāciju.

Nosakot, vai ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstis un Komisija var ņemt vērā to, vai ārvalstu ieguldītāju kontrolē trešās valsts valdība, tostarp sniedzot būtisku finansējumu.

5. pants

Pretapiešanas pasākumi

Dalībvalstis var saglabāt, grozīt vai ieviest pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu izvērtēšanas mehānismu un izvērtēšanas lēmumu apiešanu.

6. pants

Dalībvalstu veiktas izvērtēšanas satvars

1.Dalībvalstu izvērtēšanas mehānismi ir pārredzami un bez diskriminācijas starp trešām valstīm. Dalībvalstis jo īpaši nosaka apstākļus, kas liek sākt izvērtēšanu, izvērtēšanas pamatojumu un sīki izstrādātus piemērojamos procedūras noteikumus.

2.Dalībvalstis nosaka termiņus izvērtēšanas lēmumu pieņemšanai. Šādi termiņi tām ļauj ņemt vērā 8. pantā minētās dalībvalstu piezīmes un 8. un 9. pantā minēto Komisijas atzinumu.

3.Tiek aizsargāta konfidenciāla informācija, tostarp sensitīva komercinformācija, ko darījuši pieejamu attiecīgie ārvalstu ieguldītāji un uzņēmumi.

4.Attiecīgajiem ārvalstu ieguldītājiem un uzņēmumiem ir iespēja vērsties pēc tiesiskās aizsardzības saistībā ar valsts iestāžu pieņemtiem izvērtēšanas lēmumiem.

7. pants

Dalībvalstu paziņošana par izvērtēšanas mehānismiem un gada ziņojumi

1.Dalībvalstis ne vēlāk kā [...] (30 dienas no šīs regulas spēkā stāšanās) paziņo Komisijai savus pašreizējos izvērtēšanas mehānismus. Dalībvalstis paziņo Komisijai jebkurus grozījumus esošā izvērtēšanas mehānismā vai no jauna pieņemtus izvērtēšanas mehānismus ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc šā izvērtēšanas mehānisma stāšanās spēkā.

2.Dalībvalstis, kurās ir izvērtēšanas mehānismi, sniedz Komisijai gada ziņojumu par to izvērtēšanas mehānismu iedarbināšanu. Par katru pārskata periodu ziņojumā jo īpaši iekļauj šādu informāciju:

(a)izvērtētie ārvalstu tiešie ieguldījumi un vēl notiekoša izvērtēšana;

(b)izvērtēšanas lēmumi, ar ko aizliedz ārvalstu tiešos ieguldījumus;

(c)izvērtēšanas lēmumi, ar ko ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem izvirza nosacījumus vai nosaka to ietekmes mazināšanas pasākumus;

(d)ārvalstu tiešo ieguldījumu, kas izvērtēti vai vēl tiek vērtēti, nozare, izcelsme un vērtība.

3.Dalībvalstis, kurās nav izvērtēšanas mehānisma, sniedz Komisijai gada ziņojumu par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas notikuši to teritorijā, pamatojoties uz tām pieejamo informāciju.

8. pants

Sadarbības mehānisms

1.Dalībvalstis 5 darba dienu laikā no izvērtēšanas sākuma informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas tiek izvērtēti ar dalībvalstu izvērtēšanas mehānismiem. Dalībvalstis, kuras veic izvērtēšanu, kopā ar minēto informāciju cenšas norādīt, vai tās uzskata, ka uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas tiek izvērtēti, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma.

2.Ja kāda dalībvalsts uzskata, ka plānoti vai jau īstenoti ārvalstu tiešie ieguldījumi citā dalībvalstī varētu ietekmēt tās drošību vai sabiedrisko kārtību, tā var sniegt piezīmes dalībvalstij, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti. Šīs piezīmes vienlaikus nosūta arī Komisijai.

3.Ja Komisija uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību vienā vai vairākās dalībvalstīs, tā var sniegt tai dalībvalstij adresētu atzinumu, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti. Komisija var sniegt atzinumu neatkarīgi no tā, vai citas dalībvalstis ir sniegušas piezīmes.

4.Komisija vai dalībvalsts, kas pamatoti uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt tās drošību vai sabiedrisko kārtību, var pieprasīt dalībvalstij, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, visu informāciju, kas vajadzīga, lai varētu sniegt 2. punktā minētās piezīmes vai 3. punktā minēto atzinumu.

5.Piezīmes saskaņā ar 2. punktu vai atzinumus saskaņā ar 3. punktu tai dalībvalstij, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, sniedz samērīgā laika periodā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 25 darba dienu laikā pēc tam, kad saņemta 1. vai 4. punktā minētā informācija. Ja Komisijas atzinums seko citu dalībvalstu piezīmēm, Komisijas rīcībā atzinuma sniegšanai ir papildu 25 darba dienas.

6.Dalībvalstis, kurās ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, pienācīgi ņem vērā 2. punktā minētās pārējo dalībvalstu piezīmes un 3. punktā minēto Komisijas atzinumu.

7.Sadarbība starp dalībvalstīm saskaņā ar šo pantu notiek, izmantojot 12. pantā minētos kontaktpunktus.

9. pants

Komisijas veiktas izvērtēšanas satvars

1.Ja Komisija uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt Savienības interešu projektus vai programmas, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, tā var sniegt tai dalībvalstij adresētu atzinumu, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti.

2.Komisija var pieprasīt dalībvalstij, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, visu informāciju, kas vajadzīga 1. punktā minētā atzinuma sniegšanai.

3.Komisija attiecīgajai dalībvalstij atzinumu sniedz samērīgā laika periodā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 25 darba dienu laikā pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi saskaņā ar 2. punktu pieprasīto informāciju. Ja dalībvalstī ir izveidots izvērtēšanas mehānisms, kā minēts 3. panta 1. punktā, un Komisija saskaņā ar 8. panta 1. punktu ir saņēmusi informāciju par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas tiek izvērtēti, atzinumu sniedz ne vēlāk kā 25 darba dienu laikā pēc šādas informācijas saņemšanas. Ja atzinuma sniegšanai ir vajadzīga papildu informācija, 25 dienu laika posmu skaita no dienas, kad saņemta papildu informācija.

4.Komisijas atzinumu dara zināmu pārējām dalībvalstīm.

5.Dalībvalstis, kurās ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, maksimāli ņem vērā Komisijas atzinumu un sniedz paskaidrojumu Komisijai, ja tās atzinums netiek ievērots.

10. pants

Informācijas sniegšanas prasības

1.Dalībvalstis nodrošina, ka Komisijas un citu dalībvalstu saskaņā ar 8. panta 4. punktu un 9. panta 2. punktu pieprasīto informāciju dara pieejamu Komisijai un pieprasījušajām dalībvalstīm bez liekas kavēšanās.

2.Šā panta 1. punktā minētā informācija ietver, jo īpaši, šādus datus:

(a)ārvalstu ieguldītāja un uzņēmuma, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, īpašumtiesību struktūra, tostarp informācija par akcionāru vai akcionāriem, kam pieder galīgā kontrole;

(b)ārvalstu tiešo ieguldījumu vērtība;

(c)ārvalstu ieguldītāja un uzņēmuma, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, produkti, pakalpojumi un darījumdarbības joma;

(d)dalībvalstis, kurās ārvalstu ieguldītājs un uzņēmums, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, veic darījumdarbību;

(e)ieguldījumu finansējums, pamatojoties uz dalībvalstij pieejamo informāciju.

11. pants

Konfidencialitāte

1.Informāciju, kas saņemta, piemērojot šo regulu, var izmantot vienīgi tam nolūkam, kādam tā pieprasīta.

2.Dalībvalstis un Komisija nodrošina šīs regulas piemērošanā iegūtas konfidenciālas informācijas aizsardzību.

12. pants

Kontaktpunkti

Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas nolūkos katra dalībvalsts nosaka ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas jautājumu kontaktpunktu (“ĀTI izvērtēšanas jautājumu kontaktpunkts”). Komisija un citas dalībvalstis iesaista šos ĀTI izvērtēšanas jautājumu kontaktpunktus visu to jautājumu risināšanā, kas saistīti ar šīs regulas īstenošanu.

13. pants

Novērtējums

1.Komisija novērtē šīs regulas piemērošanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to ne vēlāk kā 3 gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Dalībvalstis ir iesaistītas šajā procesā un sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga minētā ziņojuma sagatavošanai.

2.Ja ziņojumā ieteikts grozīt regulas noteikumus, ziņojumam var pievienot atbilstošu tiesību akta priekšlikumu.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienībā izvērtēšanai

1.2.Attiecīgās politikas jomas

Kopējā tirdzniecības politika, LESD 207. pants

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

x Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 26

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Nepiemēro.

1.4.2.Konkrētie mērķi un Konkrētais mērķis Nr. [ ]

Konkrētie mērķi

Nepiemēro.

Konkrētais mērķis Nr. ..

Nepiemēro.

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Priekšlikuma mērķis ir atbalstīt Savienības vispārējos politikas mērķus, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā, jo īpaši tās attiecībās ar pārējo pasauli aizstāvēt Savienības vērtības un intereses un veicināt pilsoņu aizsardzību, mieru, drošību un brīvu un taisnīgu tirdzniecību. Šis priekšlikums ir pilnīgā saskaņā ar 2015. gada paziņojumu “Tirdzniecība visiem” ar mērķi izveidot uz noteikumiem balstītu tirdzniecības un ieguldījumu režīmu. Ierosinātā regula ir saistīta ar Komisijas 2017. gada 10. maija Pārdomu dokumentu par globalizācijas iespēju izmantošanu, kurā izcelti globalizācijas sniegtie ieguvumi un radītie izaicinājumi. Dokumentā uzsvērta Eiropas Savienības nelokāma apņemšanās veidot atvērtu, ilgtspējīgu, taisnīgu un uz noteikumiem balstītu kārtību, izmantojot starptautisko sadarbību. Šos principus pilnībā piemēro ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem (ĀTI), kuri ir daļa no ES kopējās tirdzniecības politikas (skatīt LESD 207. panta 1. punktu). ĀTI ir svarīgs avots izaugsmei, darbvietu radīšanai un inovācijai. Tie ir snieguši nozīmīgus ieguvumus gan ES, gan pārējai pasaulei. Tāpēc ES vēlas saglabāt ieguldījumiem atvērtu vidi. Tomēr dokumentā ir arī precizēts, ka ES nekavējoties rīkotos, ja ārvalstis vai ārvalstu uzņēmumi īstenotu negodīgu praksi vai raisītu bažas par drošību un sabiedrisko kārtību. Pārdomu dokumentā ir atzīts, ka pieaug bažas par to, ka ārvalstu ieguldītāji stratēģiski iegādājas svarīgus Eiropas aktīvus. Šajā kontekstā Komisija uzskata, ka ir lietderīgi izveidot satvaru, lai dalībvalstis un konkrētos gadījumos arī Komisija varētu izvērtēt ārvalstu tiešos ieguldījumus (ĀTI) Savienībā.

Turklāt ierosinātā regula nodrošina juridisko noteiktību dalībvalstīm, kurās ir ĀTI izvērtēšanas mehānisms vai kuras vēlas to ieviest, jo Savienībai ir ekskluzīva kompetence rīkoties kopējās tirdzniecības politikas jomā, kas ietver ĀTI, atbilstīgi LESD 3. panta 1. punkta e) apakšpunktam un 207. panta 1. punktam.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Ierosinātajā regulā ir paredzēts, ka Komisija sagatavo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par regulas piemērošanu ne vēlāk kā 3 gadu laikā pēc regulas stāšanās spēkā. Ja Komisija uzskata, ka regula nepietiekami veicina noteiktos politikas mērķus, tā var ziņojumam pievienot priekšlikumu grozīt regulu.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Lai novērstu starptautiskas pārrobežu pārņemšanas potenciālo ietekmi uz drošību un sabiedrisko kārtību, 13 ES dalībvalstīs pašlaik ir ĀTI izvērtēšanas mehānismi, un tās patur tiesības ierobežot ārvalstu ieguldījumus, kuri apdraud to būtiskas intereses. Savienībai ir ekskluzīva kompetence rīkoties kopējās tirdzniecības politikas jomā, pamatojoties uz LESD 3. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 207. pantu; ĀTI ir kopējās tirdzniecības politikas daļa. Tāpēc Savienībai ir lietderīgi paredzēt satvaru, saskaņā ar kuru dalībvalstis var uzturēt izvērtēšanas mehānismu vai pieņemt šādu mehānismu.

Turklāt ierosinātās regulas mērķis ir izveidot satvaru dalībvalstīm un attiecīgos gadījumos Komisijai, kad tās izvērtē noteiktus ĀTI ES ar mērķi aizsargāt drošību un sabiedrisko kārtību.

Ar ierosināto regulu izveido sistemātiskas sadarbības mehānismu starp dalībvalstīm un Komisiju attiecībā uz ĀTI, izmantojot kontaktpunktus.

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka efektivitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kas citādi veidotos, ja dalībvalsts rīkotos atsevišķi.

Eiropas līmeņa rīcības pamatojums (ex ante)

Vairākās dalībvalstīs ir saglabā ĀTI izvērtēšanas mehānismi, savukārt citās šādu izvērtēšanas mehānismu nav. Savienībai ir ekskluzīva kompetence rīkoties kopējās tirdzniecības politikas jomā, pamatojoties uz LESD 3. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 207. pantu; ĀTI ir kopējās tirdzniecības politikas daļa. Tāpēc Savienībai ir lietderīgi paredzēt satvaru, saskaņā ar kuru dalībvalstis var uzturēt izvērtēšanas mehānismu vai pieņemt šādu mehānismu.

Turklāt Komisijai vajadzētu būt iespējai sniegt konsultatīvu atzinumu attiecīgajām dalībvalstīm, ja tā uzskata, ka ĀTI var ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību saistībā ar Savienības interešu projektiem vai programmām, piemēram, Galileo, “Apvārsnis 2020”, Ten-T vai Ten-E. Komisijai arī vajadzētu būt iespējai sniegt konsultatīvu atzinumu, ja tā uzskata, ka ĀTI vienā dalībvalstī ietekmē drošību vai sabiedrisko kārtību citā dalībvalstī.

Sagaidāmā radītā ES pievienotā vērtība (ex post)

Līdz šim dalībvalstu un Komisijas starpā par šiem jautājumiem nenotiek ne strukturēta koordinēšana, ne sadarbība. Ierosinātās regulas un tai pievienotā Komisijas paziņojuma mērķis ir izveidot kontaktpunktus un paziņot par koordinācijas grupas izveidi, lai nodrošinātu labāku koordināciju un sadarbību, un informācijas un paraugprakses apmaiņu. Ar ierosināto regulu paredz skaidru pienākumu dalībvalstīm apmainīties ar informāciju savā starpā un ar Komisiju, izmantojot kontaktpunktu tīklu. Ir gaidāms, ka šāda koordinēšana radīs ieguvumus ar drošību un sabiedrisko kārtību saistītā riska novērtēšanā un palielinās informētību visās dalībvalstīs par minētajiem sensitīvajiem jautājumiem, neparedzot dalībvalstīm pienākumu izveidot ĀTI izvērtēšanas sistēmu.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Šī ir jauna iniciatīva, nav līdzšinējas pieredzes. Komisija būs jāuzkrāj attiecīgās speciālās zināšanas.

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Ierosinātā regula papildinās citas Savienības politikas jomas un iniciatīvas (jo īpaši turpmāk minētās), ir saskaņā ar tām un tās neietekmē.

Kapitāla brīva aprite un brīvība veikt uzņēmējdarbību

Ārvalstu tiešie ieguldījumi ir LESD 63. pantā minētā kapitāla aprite. Ar LESD 63. pantu ir aizliegti jebkādi kapitāla aprites ierobežojumi dalībvalstu, kā arī dalībvalstu un trešo valstu starpā. Ieguldījumu izvērtēšanas mehānisms var būt kapitāla brīvas aprites ierobežojums, kas tomēr var būt attaisnots, ja tas ir nepieciešams un samērīgs, lai sasniegtu Līgumā noteiktos mērķus, tostarp sabiedriskās drošības un sabiedriskās kārtības iemeslu dēļ (LESD 65. pants) vai primāru vispārējo interešu apsvērumu dēļ, kā to noteikusi Eiropas Savienības Tiesa.

Kā paskaidrots Tiesas judikatūrā, lai gan dalībvalstīm ir tiesības noteikt sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības prasības atbilstoši valsts vajadzībām, dalībvalstis šīs sabiedrības intereses nevar noteikt vienpusēji bez jebkādas ES iestāžu kontroles un tās ir jāinterpretē šauri: uz tām var atsaukties tikai tādu reālu un pietiekami nopietnu apdraudējumu gadījumā, kas ietekmē sabiedrības pamata intereses. Pamatbrīvību ierobežojumus nedrīkst nepareizi piemērot, lai tie faktiski kalpotu tīri saimnieciskiem mērķiem. Turklāt ieguldījumu izvērtēšanas mehānismiem būtu jāatbilst ES tiesību vispārējiem principiem, jo īpaši samērīguma un juridiskās noteiktības principam. Šie principi nosaka, ka ieguldījumu izvērtēšanas procedūra un tās kritēriji tiek definēti bez diskriminācijas un pietiekami precīzi. Potenciālajiem ieguldītājiem ir jābūt iespējai uzzināt par šiem mehānismiem jau iepriekš un pārskatīt tos tiesā.

Kamēr LESD 63. pants attiecas arī uz kapitāla apriti no trešām valstīm, LESD 49. pants neattiecas uz trešo valstu valstspiederīgo uzņēmējdarbības veikšanu ES. Tādējādi ierosinātā regula neietekmē Līguma noteikumus par brīvību veikt uzņēmējdarbību.

ES Apvienošanās regula

Ārvalstu tiešie ieguldījumi var notikt arī šādā veidā – apvienošanās, iegādes vai kopuzņēmumi, kas veido koncentrāciju, ietilpstot Apvienošanās regulas darbības jomā. Attiecībā uz šādām koncentrācijām ES Apvienošanās regulas 21. panta 4. punktā dalībvalstīm ir atļauts veikt attiecīgus pasākumus, lai aizsargātu likumīgas intereses, kuri ir saderīgi ar ES tiesību vispārējiem principiem un citiem Savienības tiesību aktu noteikumiem. Šim nolūkam 21. panta 4. punkta otrajā daļā skaidri noteikts, ka likumīgas intereses ir sabiedriskā drošība, masu mediju daudzveidība un prudenciālie noteikumi. Izvērtēšanas lēmumi, kas saskaņā ar ierosināto regulu pieņemti, lai aizsargātu šīs intereses, nav jāpaziņo Komisijai saskaņā ar ES Apvienošanās regulas 21. panta 4. punkta trešo daļu, ja tie ir saderīgi ar ES tiesību vispārējiem principiem un citiem Savienības tiesību aktu noteikumiem. Turpretī, ja dalībvalsts grasās pieņemt izvērtēšanas lēmumu saskaņā ar ierosināto regulu, lai aizsargātu citas sabiedriskās intereses, tai par to jāpaziņo Komisijai saskaņā ar ES Apvienošanās regulas 21. panta 4. punkta trešo daļu, ja lēmums attiecas uz koncentrāciju, kura ietilpst Apvienošanās regulas darbības jomā. Komisija nodrošinās konsekvenci, piemērojot ierosināto regulu un ES Apvienošanās regulas 21. panta 4. punktu. Ciktāl abu regulu attiecīgā piemērošanas joma pārklājas, izvērtēšanas pamatojums, kas izklāstīts ierosinātās regulas 1. pantā, un likumīgo interešu jēdziens ES Apvienošanās regulas 21. panta 4. punkta trešās daļas nozīmē būtu jāinterpretē saskaņoti, neskarot valsts pasākumu, kuru mērķis ir aizsargāt šīs intereses, atbilstības novērtējumu ES tiesību vispārējiem principiem un citiem Savienības tiesību aktu noteikumiem.

Enerģētika

Gadu gaitā Savienība ir pieņēmusi tiesību aktus, lai uzlabotu energoapgādes drošību Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs. Kritiskās infrastruktūras direktīvā (Padomes Direktīvā 2008/114/EK) paredzēts, ka dalībvalstīm jāapzina Eiropas kritiskā infrastruktūra un jāsagatavo drošības plāni. T. s. trešajā enerģētikas paketē iekļautajās Elektroenerģijas un Gāzes direktīvās (Direktīvā 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un Direktīvā 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu) ir ietverti noteikumi, kas liek novērtēt piegādes drošības faktora ietekmi uz attiecīgo dalībvalsti un arī uz Savienību kopumā, ja gāzes vai elektroenerģijas pārvades sistēmas kādā dalībvalstī kontrolē trešās valsts operators. Turklāt Gāzes piegādes drošības regulā īpaša uzmanība pievērsta piegādes drošības problēmām, un tajā noteikts, ka dalībvalstīm ir jāveic riska novērtēšana valsts un reģionālā līmenī, novērtējot visus iespējamos riskus gāzes sistēmai, tostarp riskus, kas saistīti ar trešās valsts subjektu kontroli pār infrastruktūru, kura ir būtiska piegādes drošībai, un jāsagatavo visaptveroši preventīvi rīcības plāni un ārkārtas rīcības plāni ar pasākumiem šo risku mazināšanai. Tāpat priekšlikumā par riskgatavību ir iekļauti līdzīgi noteikumi elektroenerģijas sektorā. Enerģētikas jomas struktūras kā būtiski pakalpojumi ir arī nepārprotami iekļautas Kiberdrošības direktīvā (Direktīvā 2016/1148 par tīkla infrastruktūras drošību).

Izejvielas

Lai risinātu pieaugošās bažas par vērtīgu izejvielu nodrošināšanu Savienības ekonomikai, Komisija 2008. gadā uzsāka Eiropas Izejvielu iniciatīvu. Tā ir integrēta stratēģija, kurā noteikti konkrēti pasākumi ar mērķi nodrošināt un uzlabot ES piekļuvi izejmateriāliem. Viena no iniciatīvas prioritārajām darbībām bija ES līmenī izveidot kritisko izejvielu sarakstu. Šajā sarakstā ir izejvielas, kas sasniedz vai pārsniedz robežvērtības gan attiecībā uz to nozīmīgumu ekonomikā, gan piegādes risku. Komisija pirmo sarakstu izveidoja 2011. gadā, un ir ievērojusi apņemšanos to atjaunināt vismaz reizi trijos gados, lai atspoguļotu tirgus, ražošanas un tehnoloģijas attīstību. Otrais saraksts tika publicēts 2014. gadā, un jauns saraksts tiek publicēts vienlaikus ar šo regulu.

Kiberdrošība un elektroniskie sakari

Ierosinātā regula papildinās ES politiku tādās jomās kā elektroniskie sakari, kiberdrošība, kritiskās infrastruktūras aizsardzība un rūpniecības konkurētspēja kiberdrošības produktu un pakalpojumu jomā. Komisijas un ES Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgajā paziņojumā par Eiropas Savienības kiberdrošības stratēģiju izklāstīts redzējums par atvērtu un drošu kibertelpu. Tam sekoja Regula (ES) Nr. 283/2014, kas nosaka kopīgu interešu projektus Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā. Turklāt Direktīva (ES) 2016/1148 uzliek pienākumus dalībvalstīm attiecībā uz sagatavotību kiberdrošības jomā un ievieš sagatavotības un ziņošanas prasības pamatpakalpojumu sniedzējiem un digitālo pakalpojumu sniedzējiem. Komisija 2016. gada jūlijā paziņoja, ka izveido publiskā un privātā sektora partnerību kiberdrošības jomā un sāk papildu uz tirgu orientētus politikas pasākumus, lai veicinātu rūpniecisko spēju Eiropā. Minētajiem mērķiem izmanto arī ES finansējumu no programmas “Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta. Komisija 2017. gada septembrī arī nāca klajā ar paziņojumu, kurā izklāstīta vispārēja ES pieeja kiberdrošībai, tostarp globālā līmenī; tāpat tā ierosināja regulu, ar ko izveido ES informācijas un komunikācijas tehnoloģiju drošības sertificēšanas satvaru, lai novērstu tirgus sadrumstalotību un lai lietotāji varētu vieglāk noskaidrot, vai IKT produkti un pakalpojumi, tostarp satīkloti objekti, ir kiberdroši.

Gaisa transports

Ierosinātā regula neietekmēs Regulu (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā, jo tajā nav ieguldījumu izvērtēšanas mehānisma. Regulā (EK) Nr. 1008/2008 viens no nosacījumiem, lai piešķirtu darbības licenci uzņēmumam, kam atļauts pārvadāt pa gaisu pasažierus, pastu un/vai kravu par maksu un/vai par nomas maksu, ir tāds, ka dalībvalstīm un/vai dalībvalstu valstspiederīgajiem pieder vairāk nekā 50 % uzņēmuma un ka minētie šo uzņēmumu faktiski kontrolē (4. pants).

Līdzdalības iegūšanas finanšu nozarē piesardzīgs novērtējums

Ierosinātā regula nodrošinās dalībvalstīm iespēju saglabāt vai ieviest mehānismu, lai izvērtētu ārvalstu tiešos ieguldījumus, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Tas neskars ES noteikumus attiecībā uz piesardzīgu novērtējumu par būtiskas līdzdalības iegūšanu finanšu nozarē, kas arī turpmāk būs īpaša procedūra ar konkrētu mērķi.

Divējāda lietojuma preču eksporta kontrole

Ierosinātā regula neietekmēs divējāda lietojuma preču eksporta kontroli, ko reglamentē ar Regulu (EK) Nr. 428/2009. Tirdzniecība ar divējāda lietojuma precēm tiek kontrolēta, lai novērstu risku, ko šīs preces var radīt starptautiskajai drošībai. Kontrole izriet no starptautiskiem pienākumiem un ir saskaņā ar saistībām, par kurām panākta vienošanās daudzpusējos eksporta kontroles režīmos. ES eksporta kontroles režīms ir izstrādāts Regulā (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei, un tajā paredzēti vienoti kontroles noteikumi, vienots divējāda lietojuma preču saraksts, kā arī koordinācija un sadarbība, lai atbalstītu šā režīma konsekventu īstenošanu un izpildi visā Savienībā. Regula ir saistoša un tieši piemērojama visā ES.

Eiropas kosmosa politika

Ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

–◻ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻ Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

X Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

–pēc kura turpinās normāla darbība

1.6.Paredzētie pārvaldības veidi 27

◻ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–◻ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻ ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

Nepiemēro.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

Nepiemēro.

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Nepiemēro.

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

Nepiemēro.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija:

Budžeta pozīcija

Izdevumu
veids

Iemaksas

Nr.
[Izdevumu kategorija……………...……………]

Dif./nedif. 28

no EBTA valstīm 29

no kandidātvalstīm 30

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

[XX.YY.YY.YY]

Dif./nedif.

JĀ/NĒ

·No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija:

Budžeta pozīcija

Izdevumu veids

Iemaksas

Nr.
[Izdevumu kategorija……………...……………]

Dif./nedif.

no EBTA valstīm

no kandidātvalstīm

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

[XX.YY.YY.YY]

JĀ/NĒ

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

[Šī iedaļa jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu (otrais dokuments šā finanšu pārskata pielikumā), un jāaugšuplādē DECIDE starpdienestu konsultācijām.]

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija

Nr.

[Izdevumu kategorija……………...……………]

ĢD: <…….>

Gads
N 31

Gads
N+1

Gads
N+2

Gads
N+3

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

• Darbības apropriācijas

Budžeta pozīcijas numurs

Saistības

(1)

Maksājumi

(2)

Budžeta pozīcijas numurs

Saistības

(1a)

Maksājumi

(2a)

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 32

Budžeta pozīcijas numurs

(3)

KOPĀ apropriācijas
<…….> ĢD

Saistības

=1+1.a +3

Maksājumi

=2+2a

+3

• KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)
	Maksājumi	(5)
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas < …. > IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības	=4+ 6
	Maksājumi	=5+ 6

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

• KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)
	Maksājumi	(5)
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJĀ (Atsauces summa)	Saistības	=4+ 6
	Maksājumi	=5+ 6

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija

“Administratīvie izdevumi”

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

		Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	KOPĀ
ĢD: TRADE
• Cilvēkresursi		0,828	0,828	0,828	0,828		0,828
• Citi administratīvie izdevumi		0,088	0,088	0,088	0,088		0,088
KOPĀ — TRADE ĢD	Apropriācijas	0,916	0,916	0,916	0,916		0,916
		Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	KOPĀ
ĢD: COMP
• Cilvēkresursi		0,276	0,276	0,276	0,276		0,276
• Citi administratīvie izdevumi
KOPĀ — COMP ĢD	Apropriācijas	0,276	0,276	0,276	0,276		0,276
		Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	KOPĀ
ĢD: CNECT
• Cilvēkresursi		0,276	0,276	0,276	0,276		0,276
• Citi administratīvie izdevumi
KOPĀ — CNECT ĢD	Apropriācijas	0,276	0,276	0,276	0,276		0,276
		Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	KOPĀ
ĢD: ENER
• Cilvēkresursi		0,276	0,276	0,276	0,276		0,276
• Citi administratīvie izdevumi
KOPĀ — ENER ĢD	Apropriācijas	0,276	0,276	0,276	0,276		0,276
		Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	KOPĀ
ĢD: FISMA
• Cilvēkresursi		0,276	0,276	0,276	0,276		0,276
• Citi administratīvie izdevumi
KOPĀ — FISMA ĢD	Apropriācijas	0,276	0,276	0,276	0,276		0,276
		Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	KOPĀ
ĢD: GROW
• Cilvēkresursi		0,276	0,276	0,276	0,276		0,276
• Citi administratīvie izdevumi
KOPĀ — GROW ĢD	Apropriācijas	0,276	0,276	0,276	0,276		0,276
		Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	KOPĀ
ĢD: MOVE
• Cilvēkresursi		0,276	0,276	0,276	0,276		0,276
• Citi administratīvie izdevumi
KOPĀ — MOVE ĢD	Apropriācijas	0,276	0,276	0,276	0,276		0,276
		Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	KOPĀ
ĢD: RTD
• Cilvēkresursi		0,276	0,276	0,276	0,276		0,276
• Citi administratīvie izdevumi
KOPĀ — RTD ĢD	Apropriācijas	0,276	0,276	0,276	0,276		0,276
		Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	KOPĀ
ĢD: TRADE-DEL
• Cilvēkresursi		0,238	0,238	0,238	0,238		0,238
• Citi administratīvie izdevumi
KOPĀ — TRADE-DEL ĢD	Apropriācijas	0,238	0,238	0,238	0,238		0,238
		Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	KOPĀ
Juridiskais dienests
• Cilvēkresursi		0,138	0138	0,138	0,138		0,138
• Citi administratīvie izdevumi
KOPĀ Juridiskais dienests	Apropriācijas	0,138	0,138	0,138	0,138		0,138

KOPĀ apropriācijas
daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ

(Saistību summa = maksājumu summa)

3,224

3,224

3,224

3,224

3,224

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

		Gads N 33	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	KOPĀ
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības	3,224	3,224	3,224	3,224		3,224
	Maksājumi	3,224	3,224	3,224	3,224		3,224

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

–x Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

–◻ Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus

⇩

Gads
N

Gads
N+1

Gads
N+2

Gads
N+3

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids 34

Rezultāta vidējās izmaksas

Nr.

Izmaksas

Nr.

Izmaksas

Nr.

Izmaksas

Nr.

Izmaksas

Nr.

Izmaksas

Nr.

Izmaksas

Nr.

Izmaksas

Kopējais rezultātu daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 35 …

- Rezultāts

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 ...

- Rezultāts

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

KOPĒJĀS IZMAKSAS

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–x Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Gads
N 36

Gads
N+1

Gads
N+2

Gads
N+3

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJA

Cilvēkresursi

3,136

3,136

3,136

3,136

3,224

Citi administratīvie izdevumi

0,088

0,088

0,088

0,088

0,088

Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas5. IZDEVUMU KATEGORIJA

3,224

3,224

3,224

3,224

3,362

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 37 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

Cilvēkresursi

Citi administratīva
rakstura izdevumi

Starpsummaārpus daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

KOPĀ

3,224

3,362

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

–X Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

		Gads N	Gads N+1	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
02 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)		2	2	2	2
03 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)		2	2	2	2
06 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)		2	2	2	2
08 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)		2	2	2	2
09 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)		2	2	2	2
12 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)		2	2	2	2
20 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)		6	6	6	6
25 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)		1	1	1	1
32 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)		2	2	2	2
20 01 01 02 (Delegācijas)		1	1	1	1
XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība)
10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE) 38
XX 01 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)
XX 01 02 02 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās)
XX 01 04 yy 39	- galvenajā mītnē
	- delegācijās
XX 01 05 02 (AC, END, INT – netiešā pētniecība)
10 01 05 02 (AC, END, INT – tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (precizēt)
KOPĀ		22	22	22	22

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Ierēdņiem būs:

- jāpilda kontaktpunktu funkcija un jāapstrādā ienākošie paziņojumi no dalībvalstīm saskaņā ar 8. pantu, jāsagatavo kontaktpunktu sanāksmes un jānodrošina konsekvence attiecībā uz Komisijas konsultatīvajiem atzinumiem;

- jānodrošina ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšana, pamatojoties uz drošību un sabiedrisko kārtību, saistībā ar Savienības interešu projektiem un programmām. Šīs speciālās zināšanas ir jāuzkrāj;

- jānodrošina saskanība ar citām ES politikas jomām, jo īpaši ES acquis attiecībā uz kapitāla brīvu apriti, Apvienošanās regulu un ES acquis enerģētikas jomā.

Ārštata darbinieki

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–x Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–X Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu.

–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

	Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	Kopā
Norādīt līdzfinansējuma struktūru
KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–X Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻ pašu resursus

–◻ dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 40
		Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
Pants ………….

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

(1) Mehānisms, kas ļauj valstij uzraudzīt ārvalstu ieguldījumus uzņēmumos/nozarēs, kuras tiek uzskatītas par stratēģiski svarīgām, un iebilst pret tiem, ievērojot konkrētus nosacījumus.

(2) Šie apsvērumi neskar jautājumu par visu izvērtēšanas mehānismu pilnīgu atbilstību ES tiesību aktiem.

(3) COM(2015) 497, 14.10.2015.

(4) Lieta C-265/95, Komisija/Francija (“zemenes”), 33. punkts.

(5) Lieta C-463/00, Komisija/Spānija, 34. punkts; lieta C-212/09, Komisija/Portugāle, 83. punkts, un lieta C-244/11, Komisija/Grieķija, 67. punkts.

(6) Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp).

(7) Lai nodrošinātu ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas mehānisma raitu darbību valsts līmenī un ES Apvienošanās regulas 21. panta 4. punktā paredzētās procedūras netraucētu norisi, varētu būtu noderīgi, ka dalībvalstis, informējot Komisiju un citas dalībvalstis par izvērtēšanas procedūras sākšanu saskaņā ar ierosinātās regulas 8. panta 1. punktu, norāda, vai darījums varētu ietilpt ES Apvienošanās regulas darbības jomā.

(8) Padomes Direktīva 2008/114/EK (2008. gada 8. decembris) par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību (OV L 345, 23.12.2008., 75. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.).

(11) Jaunā regula, ar kuru atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010, pašlaik ir pieņemšanas procesā, un gaidāms, ka tā stāsies spēkā 2017. gada rudenī.

(12) COM (2016) 318, Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par riskgatavību elektroenerģijas sektorā un ar ko atceļ Direktīvu 2005/89/EK.

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1148 (2016. gada 6. jūlijs) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.).

(14) Paziņojums “Aktuālo jautājumu risināšana preču tirgu un izejvielu jomā”, COM(2011)25.

(15) JOIN(2013) 1 final, 7.2.2013.

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 283/2014 par pamatnostādnēm Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā, ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1336/97/EK (OV L 86, 21.3.2014., 14. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1148 (2016. gada 6. jūlijs) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā.

(18) Komisijas Paziņojums COM(2016) 410 “Kā nostiprināt Eiropas Kiberizturētspējas sistēmu un sekmēt konkurētspējīgu un inovatīvu kiberdrošības nozari”.

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 283/2014 par pamatnostādnēm Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā, ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1336/97/EK.

(20) OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp.

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/44/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 92/49/EEK un Direktīvas 2002/83/EK, 2004/39/EK, 2005/68/EK un 2006/48/EK attiecībā uz procedūras noteikumiem un vērtēšanas kritērijiem, kas piemērojami, veicot piesardzīgu novērtējumu par līdzdalības iegūšanu un palielināšanu finanšu nozarē (OV L 247, 21.9.2007., 1.–16. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338.–436. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1.–155. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349.–496. lpp.).

(22) Padomes Regula (EK) Nr. 428/2009 (2009. gada 5. maijs), ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei, OV L 134, 29.5.2009., 1. lpp.

(23) Sk. jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.); Direktīvu 2004/25/EK par pārņemšanas piedāvājumiem (OV L 142, 30.4.2004., 12. lpp.).

(24) Sk., piemēram, Direktīvu 2008/114 par Eiropas kritisko infrastruktūru noteikšanu, Direktīvu 2009/73 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un Direktīvu 2009/72 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu, Regulu Nr. (EK) 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei, Direktīvu 2016/1148 par tīklu infrastruktūras drošību, kā arī jauno regulu par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem, ar ko atceļ Regulu Nr. 994/2010.

(25) Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.).

(26) Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

(27) Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx

(28) Dif. = diferenciētās apropriācijas / nedif. = nediferenciētās apropriācijas.

(29) EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(30) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(31) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(32) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(33) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(34) Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(35) Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā.

(36) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(37) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(38) AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – norīkotie valstu eksperti, INT – aģentūras darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(39) Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(40) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t.i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

ĢD: <…….>			Gads N 31	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	KOPĀ
• Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcijas numurs	Saistības	(1)
	Maksājumi	(2)
Budžeta pozīcijas numurs	Saistības	(1a)
	Maksājumi	(2a)
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 32
Budžeta pozīcijas numurs		(3)
KOPĀ apropriācijas <…….> ĢD	Saistības	=1+1.a +3
	Maksājumi	=2+2a +3

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	3,136	3,136	3,136	3,136	3,224
Citi administratīvie izdevumi	0,088	0,088	0,088	0,088	0,088
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas5. IZDEVUMU KATEGORIJA	3,224	3,224	3,224	3,224	3,362

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 37 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS
Cilvēkresursi
Citi administratīva rakstura izdevumi
Starpsummaārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS